I Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Īstenojot “Deklarācijas par Einara Repšes vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību” 18.punktā definēto mērķi sekmēt Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā, kā arī, ņemot vērā faktu, ka 2003.gada 16.aprīlī Latvijas valdība ir paredzējusi parakstīt līgumu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, nepieciešams veikt grozījumus Latvijas tiesību sistēmā, lai tiesiski noregulētu jautājumus, kas saistīt ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā.

Lai arī plaši iztulkojot šobrīd spēkā esošās Latvijas Republikas Satversmes normas būtu iespējams nonākt pie rezultāta, kas liecina, ka grozījumi Satversmes tekstā nav obligāti, tomēr nolūkā nodrošināt juridiski iespējami korektu Satversmes normu iztulkošanu, Satversmē ir nepieciešams veikt izmaiņas, lai radītu pamatu iztulkot pastāvošās Satversmes normas atbilstoši Eiropas Kopienas tiesībām.

Grozījumu izdarīšana Satversmē ir nepieciešama, lai konstitucionālā līmenī noregulētu sekojošus ar Latvijas dalību Eiropas Savienībā saistītus jautājumus. Pirmkārt, pašlaik Satversmē nav skaidri noteikta valsts institūciju kompetences deleģēšanas iespēja starptautiskām institūcijām. Otrkārt, ir nepieciešams papildināt Satversmi, atrunājot ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā saistītos procesuālos jautājumus.

Grozījumu Latvijas Republikas Satversmē projekts izstrādāts, pamatojoties uz Ministru prezidenta 2001.gada 20.aprīļa rīkojumu Nr.147.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Grozījumu projekts paredz izdarīt grozījumus Satversmes 68. un 79.pantā saistībā ar iespējamo Latvijas dalību Eiropas Savienībā, nodrošinot iespēju deleģēt daļu no valsts varas realizēšanas tiesībām starptautiskām institūcijām, kā arī īpaši atrunājot procedūru, kādā tiek apstiprināta Latvijas dalība Eiropas Savienībā. Satversmes papildināšana ar izstrādātajiem grozījumiem radītu pamatu iztulkot Satversmes normas kopsakarā ar Eiropas Kopienas tiesību normām, kā arī konstitucionālā līmenī nostiprinātu tautas nobalsošanas par dalību Eiropas Savienībā obligātumu. Ievērojot Satversmes veidošanās vēsturi un tās uzbūves īpatnības, Satversmes grozījumu izstrādes gaitā tika panākta konceptuāla vienošanās neveikt grozījumus Satversmes 1. un 2.pantā.

Projektā paredzēts papildināt Satversmes 68.pantu sekojošā redakcijā:

Pirmkārt, iekļaut Satversmes 68.panta pirmā daļā noteikumu, kas paredz, ka slēdzot starptautiskus līgumus, Latvija var deleģēt starptautiskām institūcijām daļu no valsts institūciju kompetences ar nosacījumu, ka deleģēšana tiek veikta nolūkā stiprināt demokrātiju. Atsevišķas valsts kompetences deleģēšana šādā redakcija liedz iespēju to deleģēt suverēnām valstīm vai nedemokrātiskām starptautiskām institūcijām, kā arī dod tiesības šādu kompetences deleģējumu atsaukt, ja institūciju darbība vairs neatbilst nolūkam, ar kādu Latvija valsts institūcijas kompetences deleģēšanu ir veikusi. Kompetences deleģēšanas atbilstību Satversmei kontrolē Satversmes tiesa, kurai ir ne tikai tiesības pasludināt kompetences deleģējumu par neatbilstošu Satversmei, bet arī tiesības interpretēt, vai kompetences deleģēšana varētu neatbilst Satversmei (preventīva loma).

Otrkārt, Satversmes 68.panta otro daļu izteikt, šobrīd esošo 68.pantu papildinot ar procedūru, kādā Saeima var apstiprināt starptautiskos līgumus, ar kuriem tiek deleģēta daļa no valsts institūciju kompetences. Šādus līgumus Saeima var apstiprināt ar 2/3 kvalificēto balsu vairākumu sēdēs, kurās piedalās ne mazāk kā 2/3 Saeimas locekļu.

Treškārt, 68.panta trešajā daļā noteikt, ka Latvijas dalība Eiropas Savienībā ir izlemjama tikai tautas nobalsošanā. Tas nozīmē, ka tautai pieder tiesības ne vien lemt par Latvijas iestāšanos, bet arī par izstāšanos no Eiropas Savienības, pie kam izstāšanās procedūrai jābūt tādai pat kā iestāšanās procedūrai. Skatot Satversmes 68.panta pirmās trīs daļas kopā, ir nepārprotami formulēts tas, ka tautas nobalsošana par Latvijas dalību citās starptautiskās organizācijās, piemēram NATO, nebūs nepieciešama. To ar kvalificēto balsu vairākumu būs tiesības izlemt Saeimai.

Ceturtkārt, Satversmes 68.panta ceturtajā daļā (un 79.panta otrajā daļā) tautai tiek nodotas tiesības izlemt par būtiskām izmaiņām Latvijas dalības nosacījumos Eiropas Savienībā, ja to pieprasa vismaz puse Saeimas locekļu. Šāds formulējums nodrošina iespēju noskaidrot tautas viedokli gadījumā, ja Eiropas Savienības konstitucionālā uzbūve mainās tik ļoti, ka rodas pamats apšaubīt, vai tauta atbalstītu Latvijas dalību būtiski mainītā Eiropas integrācijas formā, vienlaicīgi nodrošinot, ka tautas nobalsošana tiks rīkota tikai par ļoti nozīmīgiem Eiropas integrācijas jautājumiem (piemēram, par būtiskām izmaiņām Eiropas Savienības pamatlīgumos). Piedāvātais formulējums nepieļauj iespēju tautas nobalsošanai nodot jebkuru jautājumu (piemēram, Eiropas Savienības institūciju pieņemtos aktus – direktīvas, regulas utt.).

Grozījumu projektā Satversmes 79.panta otrā daļa tiek papildināta, nosakot nepieciešamo kvorumu tautas balsojumam par Latvijas dalību Eiropas Savienībā vai būtiskām izmaiņām dalības nosacījumos. Būtisks ir lietotais termins “lēmums”, kas norāda, ka balsojums notiek nevis par konkrētu juridisku dokumentu, bet gan par abstraktu jautājumu.

Sīkāk par likumprojekta būtību skatīt klāt pievienotajā Satversmes grozījumu projekta teorētiskajā pamatojumā.

II Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Tiek pievērsta sabiedrības uzmanība Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā nozīmīgumam.

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

6. Cita informācija

IV Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Lai nodrošinātu visas Latvijas konstitucionālās iekārtas atbilstību Latvijas dalībai Eiropas Savienībā, un ņemot vērā Līguma par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā parakstīšanas dienas tuvošanos, darba grupa ir izstrādājusi grozījumus likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”, kas nodrošinās leģitīmu Līguma parakstīšanu un jautājuma par Latvijas dalību Eiropas Savienībā nodošanu tautas nobalsošanai.

Darba grupas dalībnieki nolēma negrozīt likumu “Saeimas kārtības rullis”, uzskatot, ka jautājums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā tautas nobalsošanai būs nododams lēmuma veidā atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 3.nodaļā “Pastāvīgo priekšlikumu izskatīšana” noteiktajai kārtībai.

Lai nodrošinātu Latvijas konstitucionālās sistēmas saderību ar Eiropas Kopienas tiesībām būtu izstrādājumi grozījumi likumā “Par tiesu varu”, paredzot Eiropas Kopienu tiesas īpašo statusu un norādot uz izmaiņām, kas līdz ar Latvijas dalību Eiropas Savienībā radīsies Latvijas tiesu juridiskajā statusā.

Tāpat būtu nepieciešams izstrādāt atsevišķu likumu, kurā tiktu atrunāta Latvijas dalības Eiropas Savienībā ietekme uz Latvijas materiālo tiesību normām.

Lai iespējams sekmīgi sagatavot izmaiņas Latvijas konstitucionālo tiesību sistēmā kopumā, ir nepieciešams jauns Ministru prezidenta rīkojums, kas pilnvarotu darba grupu izstrādāt minēto likumu grozījumus.

V Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Grozījumi Satversmē nodrošina piemērotu ietvaru Latvijas pakāpeniskai integrācijai Eiropas Savienībā, kā arī tuvina Latvijas esošo likumdošanu Eiropas Kopienas likumdošanai.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Izstrādātais Satversmes grozījumu projekts paredz iespēju, nolūkā stiprināt demokrātiju, deleģēt daļu no valsts institūciju kompetences starptautiskajām institūcijām. Šādu līgumu apstiprināšanu veic Saeima ar kvalificēto balsu vairākumu.

3. Atbilstības izvērtējuma tabula

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

VI Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvo aktu projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

2001.gada 23.novembrī Rīgā tika organizēta starptautiska zinātniskā konference “Latvijas suverenitāte un dalība Eiropas Savienībā”, kurā piedalījās Latvijas un ārvalstu (Vācijas, Igaunijas, Lietuvas) konstitucionālo tiesību speciālisti, kā arī pārstāvji no nevalstiskām organizācijām un Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā.

2. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

VII Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Tieslietu ministrs

Valsts sekretāra p.i.

Valsts sekretāra vietn. likumdošanas jautājumos

Par kontroli atbildīgā persona

Par projektu atbildīgā persona

A.Aksenoks

M.Sauļūna

G.Kūtris

I.Brazauska

M.Paeglīte