Attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija

Otrajā lasījumā pieņemtā redakcija

Nr. p.k.

Priekšlikumi

Atbildīgās komisijas atzinums

Ieteiktā likumprojekta redakcija trešajam lasījumam

Izdarīt likumā "Par tiesu varu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 1./2.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 1., 13.nr.; 1995, 10., 22.nr.; 1996, 3., 13.nr.; 1997, 5., 21.nr.; 1998, 22., 23.nr.; 1999, 23.nr.; 2001, 24.nr.) šādus grozījumus:

1.

Precizēt likumprojekta ievaddaļu, papildinot to ar skaitļiem 2002, 23.nr.; 2003, 14.nr.’’

atbalstīt

Izdarīt likumā "Par tiesu varu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 1./2.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 1., 13.nr.; 1995, 10., 22.nr.; 1996, 3., 13.nr.; 1997, 5., 21.nr.; 1998, 22., 23.nr.; 1999, 23.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 14.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdu "finansu" ar vārdu "finanšu".

2.

Izslēgt likumprojekta 1. pantu.

atbalstīt

Administratīvajās lietās tiesu spriež tiesa, izskatot un izlemjot tiesas sēdēs lietas par personu administratīvajiem pārkāpumiem, personu sūdzības par valsts pārvaldes iestāžu un amatpersonu rīcību, kā arī citas no administratīvi tiesiskajām attiecībām izrietošas lietas.

3.

Izteikt 7. pantu šādā redakcijā:

“7. pants. Tiesas spriešana administratīvajā lietā

(1) Administratīvajā lietā tiesa veic kontroli pār izpildvaras darbību, kas attiecas uz konkrētas publiski tiesiskas attiecības (administratīvā akta vai iestādes faktiskās rīcības) tiesiskumu un pamatotību, kā arī noskaidro personas publiski tiesisko pienākumu vai tiesību.

(2) Administratīvo pārkāpumu lietās tiesu spriež tiesa, izskatot un izlemjot tiesas sēdēs lietas par personu administratīvajiem pārkāpumiem.”

atbalstīt

1. Izteikt 7. pantu šādā redakcijā:

“7. pants. Tiesas spriešana administratīvajās lietās

(1) Administratīvajās lietās tiesa veic kontroli pār izpildvaras darbību, kas attiecas uz konkrētu publiski tiesisku attiecību (administratīvā akta vai iestādes faktiskās rīcības) tiesiskumu un pamatotību, kā arī noskaidro personas publiski tiesiskos pienākumus vai tiesības.

(2) Administratīvo pārkāpumu lietās tiesu spriež tiesa, izskatot un izlemjot tiesas sēdēs lietas par personu administratīvajiem pārkāpumiem.”

(1) Puses lietas izskatīšanas gaitā realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā.

(2) Sacīkste izpaužas, pusēm iesniedzot pierādījumus un tiesai adresētus pieteikumus, piedaloties nopratināšanā, citu pierādījumu pārbaudē un novērtēšanā, kā arī pušu debatēs un veicot citas procesuālās darbības.

2. Izteikt 25.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Puses lietas izskatīšanas gaitā realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā, izņemot tiesvedību administratīvajā lietā."

2. Izteikt 25.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Puses lietas izskatīšanas gaitā realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā, izņemot tiesvedību administratīvajās lietās."

3. Papildināt likumu ar 25.1 pantu šādā redakcijā:

"25.1 pants. Objektīvās izmeklēšanas princips

Lai prasījuma robežās noskaidrotu patiesos lietas apstākļus un panāktu taisnīgu administratīvās lietas izskatīšanu, tiesa dod administratīvā procesa dalībniekiem norādījumus un ieteikumus, kā arī pēc savas iniciatīvas vāc pierādījumus."

3. Papildināt likumu ar 25.1 pantu šādā redakcijā:

"25.1 pants. Objektīvās izmeklēšanas princips

Lai prasījuma robežās noskaidrotu patiesos lietas apstākļus un panāktu taisnīgu administratīvās lietas izskatīšanu, tiesa dod administratīvā procesa dalībniekiem norādījumus un ieteikumus, kā arī pēc savas iniciatīvas vāc pierādījumus."

(1) Latvijas Republikā tiek izveidotas šādas rajona (pilsētas) tiesas:

1) Kurzemes apgabaltiesas darbības teritorijā:

a) Kuldīgas rajona tiesa,

b) Liepājas tiesa,

c) Saldus rajona tiesa,

d) Talsu rajona tiesa,

e) Ventspils tiesa;

2) Latgales apgabaltiesas darbības teritorijā:

a) Balvu rajona tiesa,

b) Daugavpils tiesa,

c) Krāslavas rajona tiesa,

d) Ludzas rajona tiesa,

e) Preiļu rajona tiesa,

f) Rēzeknes tiesa;

3) Rīgas apgabaltiesas darbības teritorijā:

a) Jūrmalas pilsētas tiesa,

b) Ogres rajona tiesa,

c) Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa,

d) Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa,

e) Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa,

f) Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa,

g) Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa,

h) Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa,

I) Rīgas rajona tiesa,

j) Siguldas tiesa;

4) Vidzemes apgabaltiesas darbības teritorijā:

a) Alūksnes rajona tiesa,

b) Cēsu rajona tiesa,

c) Gulbenes rajona tiesa,

d) Limbažu rajona tiesa,

e) Madonas rajona tiesa,

f) Valkas rajona tiesa,

g) Valmieras rajona tiesa;

5) Zemgales apgabaltiesas darbības teritorijā:

a) Aizkraukles rajona tiesa,

b) Bauskas rajona tiesa,

c) Dobeles rajona tiesa,

d) Jelgavas tiesa,

e) Jēkabpils rajona tiesa,

f) Tukuma rajona tiesa.

(2) Rīgas pilsētas, Rīgas rajona un Siguldas tiesu rajonu teritorijas nosaka tieslietu ministrs.

4. 29.pantā:

papildināt 29.panta pirmo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6) Administratīvās apgabaltiesas darbības teritorijā:

administratīvā rajona tiesa.”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Administratīvās apgabaltiesas, administratīvās rajona tiesas, Rīgas pilsētas, Rīgas rajona un Siguldas tiesu rajonu teritorijas nosaka tieslietu ministrs.”

4. 29.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6) Administratīvās apgabaltiesas darbības teritorijā:

administratīvā rajona tiesa.”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Administratīvās apgabaltiesas, administratīvās rajona tiesas, Rīgas pilsētas, Rīgas rajona un Siguldas tiesu rajonu teritorijas nosaka tieslietu ministrs.”

(1) Rajona (pilsētas) tiesa ir pirmā instance civillietām, krimināllietām un lietām, kas izriet no administratīvi tiesiskajām attiecībām.

(2) Civilprocesa un kriminālprocesa likumi nosaka civillietas un krimināllietas, kuras ir piekritīgas rajona (pilsētas) tiesai.

5. Izteikt 30.pantu šādā redakcijā:

"30.pants. Lietu piekritība rajona (pilsētas) tiesai

(1) Rajona (pilsētas) tiesa ir pirmā instance civillietām, krimināllietām un administratīvajām lietām.

(2) Civilprocesa, kriminālprocesa un administratīvā procesa likumi nosaka civillietu, krimināllietu un administratīvo lietu piekritību rajona (pilsētas) tiesai."

5. Izteikt 30.pantu šādā redakcijā:

"30.pants. Lietu piekritība rajona (pilsētas) tiesai

(1) Rajona (pilsētas) tiesa ir pirmā instance civillietām, krimināllietām un administratīvajām lietām.

(2) Civilprocesa, kriminālprocesa un administratīvā procesa likumi nosaka civillietu, krimināllietu un administratīvo lietu piekritību rajona (pilsētas) tiesai."

(1) Rajona (pilsētas) tiesā civillietas un administratīvās lietas izskata tiesnesis vienpersoniski.

(2) Rajona (pilsētas) tiesā krimināllietas izskata koleģiāli - tiesneša un divu tiesas piesēdētāju sastāvā.

(3) Likumā noteiktajos gadījumos krimināllietas izskata tiesnesis vienpersoniski.

6.  Izteikt 31.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Rajona (pilsētas) tiesā civillietas un administratīvās lietas izskata tiesnesis vienpersoniski. Sevišķi sarežģītas administratīvās lietas pēc tiesas priekšsēdētāja ieskatiem var tikt izskatītas koleģiāli – triju tiesnešu sastāvā."

6.  Izteikt 31.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Rajona (pilsētas) tiesā civillietas un administratīvās lietas izskata tiesnesis vienpersoniski. Sevišķi sarežģītas administratīvās lietas pēc tiesas priekšsēdētāja ieskatiem var tikt izskatītas koleģiāli – triju tiesnešu sastāvā."

(1) Latvijas Republikā tiek izveidotas piecas apgabaltiesas: Rīgas apgabaltiesa, Kurzemes apgabaltiesa, Latgales apgabaltiesa, Vidzemes apgabaltiesa un Zemgales apgabaltiesa.

(2) Apgabaltiesu darbības teritorija noteikta saskaņā ar 29.panta pirmo daļu.

7. Izteikt 35.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Latvijas Republikā tiek izveidotas sešas apgabaltiesas: Rīgas apgabaltiesa, Kurzemes apgabaltiesa, Latgales apgabaltiesa, Vidzemes apgabaltiesa, Zemgales apgabaltiesa un Administratīvā apgabaltiesa.”

7. Izteikt 35.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Latvijas Republikā tiek izveidotas sešas apgabaltiesas: Rīgas apgabaltiesa, Kurzemes apgabaltiesa, Latgales apgabaltiesa, Vidzemes apgabaltiesa, Zemgales apgabaltiesa un Administratīvā apgabaltiesa.”

(1) Apgabaltiesā ir Civillietu tiesas kolēģija, Krimināllietu tiesas kolēģija un Administratīvo lietu tiesas kolēģija.

(2) Tiesu kolēģijas vada to priekšsēdētāji, kas vienlaikus var būt apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieki, un šo kolēģiju sastāvā ietilpst tiesneši.

(3) Apgabaltiesas tiesu kolēģijas apstiprina tieslietu ministrs pēc apgabaltiesas priekšsēdētāja priekšlikuma.

(4) Ja apgabaltiesas tiesu kolēģijā ir vairāk par piecpadsmit tiesnešiem, var izveidot divas attiecīgā nosaukuma tiesu kolēģijas

8. Izteikt 42.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Apgabaltiesā var būt kolēģijas.”

8. Izteikt 42.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Apgabaltiesā var būt kolēģijas.”

(1) Augstākās Tiesas Senāts lietas izskata koleģiāli trīs senatoru sastāvā.

(2) (Izslēgta ar 15.06.94. likumu).

9. Papildināt 48.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Likumos noteiktajos gadījumos lietas izskata paplašinātā senatoru sastāvā.”

9. Papildināt 48.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Likumos noteiktajos gadījumos lietas izskata paplašinātā senatoru sastāvā.”

Par tiesneša kandidātu nevar būt personas:

1) kuras agrāk sodītas par nozieguma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas);

2) kuras agrāk izdarījušas noziegumu, bet no soda izciešanas atbrīvotas sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu;

3) kuras sauktas pie kriminālatbildības, bet krimināllieta pret kurām izbeigta uz nereabilitējoša pamata;

4) par kurām ierosināta krimināllieta un notiek izmeklēšana.

5) kuras ir vai ir bijušas PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas, PSRS Aizsardzības ministrijas, Krievijas un citu valstu drošības dienesta, armijas izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieki, minēto institūciju aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji;

6) kuras ir vai ir bijušas ar Latvijas Republikas likumiem, Augstākās padomes lēmumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieki (biedri) pēc šo organizāciju aizliegšanas.

4.

5.

6.

7.

Izteikt 55.panta 5.punktu šādā redakcijā:

“5) kuras ir vai ir bijušas kāda ārvalsts drošības dienesta, armijas izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieki, minēto institūciju aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji;”

Papildināt 55.pantu ar jaunu 51 punktu šādā redakcijā:

“51) kuras ir bijušas PSRS vai Latvijas PSR drošības komitejas, PSRS Aizsardzības ministrijas drošības dienesta, armijas izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieki, minēto institūciju aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji;”

Izteikt 55.panta 6.punktu šādā redakcijā:

“6) kuras ir vai ir bijušas ar tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieki (biedri) pēc šo organizāciju aizliegšanas.”

Izteikt 56.panta tekstu šādā redakcijā:

“Par tiesas piesēdētāju, ievērojot šā likuma 51.panta otrās daļas un 55.panta prasības, var ievēlēt Eiropas Savienības pilsoni vai Latvijas nepilsoni, kas līdz vēlēšanu dienai sasniedzis 25 gadu vecumu.”

(1) Tiesnesim pēc atestācijas nokārtošanas var piešķirt piekto, ceturto, trešo, otro vai pirmo kvalifikācijas klasi šādā secībā:

1)  piekto kvalifikācijas klasi — pēc trim amatā nostrādātiem gadiem;

2)  ceturto kvalifikācijas klasi — pēc trim amatā ar piekto kvalifikācijas klasi nostrādātiem gadiem;

3)  trešo kvalifikācijas klasi — pēc četriem amatā ar ceturto kvalifikācijas klasi nostrādātiem gadiem;

4)  otro kvalifikācijas klasi — pēc pieciem amatā ar trešo kvalifikācijas klasi nostrādātiem gadiem;

5)  pirmo kvalifikācijas klasi — pēc pieciem amatā ar otro kvalifikācijas klasi nostrādātiem gadiem.

(2) Tiesnesim var piešķirt augstāku kvalifikācijas klasi, ja viņš ar iepriekšējo kvalifikācijas klasi ir nostrādājis ne mazāk kā divas trešdaļas no šā panta pirmajā daļā noteiktā termiņa un ir nokārtojis nākamās kvalifikācijas klases eksāmenu.

(3) Tiesneša atestācijas, kvalifikācijas eksāmenu kārtošanas un kvalifikācijas klašu piešķiršanas kārtību nosaka tieslietu ministrs kopīgi ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju.

(4) Rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim var piešķirt piekto, ceturto, trešo un otro kvalifikācijas klasi.

(5) Par apgabaltiesas tiesnesi var strādāt tiesnesis ar trešo, otro vai pirmo kvalifikācijas klasi.

(6) Par Augstākās tiesas tiesnesi var strādāt tiesnesis ar otro vai pirmo kvalifikācijas klasi.

(7) Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim var piešķirt piekto, ceturto un trešo kvalifikācijas klasi.

(8) Ja tiesnesis pāriet no augstākas tiesas uz zemāka līmeņa tiesu, viņam piešķirtā kvalifikācijas klase tiek saglabāta.

10. Papildināt 98.panta astoto daļu pēc vārdiem "kvalifikācijas klase" ar vārdiem "un mēneša amatalga".

10. Papildināt 98.panta astoto daļu pēc vārdiem "kvalifikācijas klase" ar vārdiem "un mēneša amatalga".

17.nodaļa
Tieslietu ministrija

11. Izteikt 17.nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“17.nodaļa

Tiesu administrēšana”

11. Izteikt 17.nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

Tiesu administrēšana”.

(1) Apgabaltiesu, rajonu (pilsētu) tiesu un zemesgrāmatu nodaļu organizatorisko vadību likumos noteiktajos ietvaros realizē Tieslietu ministrija.

(2) Tieslietu ministrija:

1) izraugās kandidātus apgabaltiesu un rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu amatam;

2) izvirza priekšlikumus par tiesas piesēdētāju vēlēšanām;

3) izstrādā apgabaltiesu un rajonu (pilsētu) tiesu darba organizācijas noteikumus;

4) veic uzraudzību pār apgabaltiesu un rajonu (pilsētu) tiesu darba organizāciju;

5) organizē apgabaltiesu un rajonu (pilsētu) tiesu darbinieku kvalifikācijas celšanu;

6) (izslēgts ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā no 04.12.2002.);

7) organizē un veic tiesu darba statistisko uzskaiti;

8) veic likumdošanas aktu un tiesu prakses sistematizāciju un kompjuterizāciju, nodrošina tiesas ar likumdošanas un citiem nepieciešamajiem materiāliem;

9) rīkojas ar finanšu līdzekļiem, lai nodrošinātu apgabaltiesu, rajonu (pilsētu) tiesu un tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas darbību, un apgādā tiesas ar nepieciešamajiem materiāltehniskajiem līdzekļiem;

10) rūpējas par tiesu ēku celtniecību un esošo tiesu namu uzturēšanu kārtībā.

(3) Tieslietu ministrija veic šā panta otrajā daļā norādītās funkcijas arī attiecībā uz zemesgrāmatu nodaļām.

12. Izteikt 107.pantu šādā redakcijā:

Tieslietu ministrija:

1) īsteno valsts politiku un stratēģiju tiesu sistēmas attīstībā un tās darba pilnveidošanā;

2) apstiprina rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu darba organizācijas noteikumus;

3) izraugās kandidātus rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu amatam;

4) veic normatīvo aktu un tiesu prakses sistematizāciju;

5) nodrošina rajonu (pilsētu) tiesas, apgabaltiesas un zemesgrāmatu nodaļas ar telpām;

6) pārrauga Tiesu administrācijas darbu.”

8.

Izteikt 107. pantu šādā redakcijā:

„107. pants. Tieslietu ministrijas kompetence

(1) Tieslietu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde tiesu administrēšanā, kas veic šajā likumā noteiktās funkcijas.

(2) Tieslietu ministrija:

1) apstiprina rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu darba organizācijas noteikumus;

2) virza kandidātus rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu amatam;

3) nodrošina rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu organizatorisko vadību.”

atbalstīt

12. Izteikt 107. pantu šādā redakcijā:

„107. pants. Tieslietu ministrijas kompetence

(1) Tieslietu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde tiesu administrēšanā, un tā veic šajā likumā noteiktās funkcijas.

(2) Tieslietu ministrija:

1) apstiprina rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu darba organizācijas noteikumus;

2) izvirza kandidātus rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu amatam;

3) nodrošina rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu organizatorisko vadību.”

13. Papildināt likumu ar 107.1 pantu šādā redakcijā:

Rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu organizatorisko vadību likumos noteiktajos ietvaros realizē Tiesu administrācija. Tā:

1) organizē pretendentu atlasi rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu amatam;

2) sagatavo priekšlikumus par tiesas piesēdētāju vēlēšanām;

3) izstrādā apgabaltiesu, rajonu (pilsētu) tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darba organizācijas noteikumus;

4) veic uzraudzību pār rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu darba organizāciju;

5) organizē rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu un darbinieku kvalifikācijas celšanu;

6) organizē un veic rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu darba statistisko uzskaiti;

7) nodrošina rajonu (pilsētu) tiesas, apgabaltiesas un zemesgrāmatu nodaļas ar normatīvajiem aktiem un citiem nepieciešamajiem materiāliem;

8) rīkojas ar finanšu līdzekļiem, lai nodrošinātu rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu, zemesgrāmatu nodaļu un tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas darbību, un apgādā tiesas ar nepieciešamajiem materiāltehniskajiem līdzekļiem;

9) rūpējas par tiesu ēku celtniecību un esošo tiesu namu uzturēšanu kārtībā.”

9.

10.

Aizstāt 107. 1 pantā vārdus ‘’likumos’’ ar vārdiem ‘’likumā’’.

Papildināt likumu ar 107.1 pantu šādā redakcijā:

„107.1 pants. Tiesu administrācijas funkcijas tiesu un zemesgrāmatu nodaļu organizatoriskās vadības jautājumos

(1) Tiesu administrācija ir Tieslietu ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kura veic rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu organizatorisko vadību likumos noteiktajos ietvaros.

(2) Tiesu administrācija:

1) nodrošina pretendentu atlasi rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu amatam;

2) sagatavo priekšlikumus par tiesas piesēdētāju vēlēšanām;

3) veic uzraudzību pār rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu darba organizāciju;

4) organizē rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu un darbinieku kvalifikācijas celšanu;

5) veic rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu darba statistisko uzskaiti;

6) rīkojas ar finanšu līdzekļiem, lai nodrošinātu rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu, zemesgrāmatu nodaļu un tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas darbību, un apgādā tiesas ar nepieciešamajiem materiāltehniskajiem līdzekļiem.”

atbalstīt

13. Papildināt likumu ar 107.1 pantu šādā redakcijā:

„107.1 pants. Tiesu administrācijas funkcijas tiesu un zemesgrāmatu nodaļu organizatoriskās vadības jautājumos

(1) Tiesu administrācija ir Tieslietu ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas veic rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu organizatorisko vadību likumā noteiktajos ietvaros.

(2) Tiesu administrācija:

1) nodrošina pretendentu atlasi rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu amatam;

2) sagatavo priekšlikumus par tiesas piesēdētāju vēlēšanām;

3) veic uzraudzību pār rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu darba organizāciju;

4) organizē rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu un darbinieku kvalifikācijas celšanu;

5) veic rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu darba statistisko uzskaiti;

6) rīkojas ar finanšu līdzekļiem, lai nodrošinātu rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu, zemesgrāmatu nodaļu un tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas darbību, un apgādā tiesas ar nepieciešamajiem materiāltehniskajiem līdzekļiem.”

(2003.gada 19.jūnija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.07.2003.)

1. Līdz 2006.gadam tiesneša mēneša amatalgu un tiesas piesēdētāja mēneša amatalgu piesaista strādājošo 2001.gada mēneša vidējai bruto darba samaksai, kas noapaļota latos.

2. Tiesnešiem, izņemot zemesgrāmatu nodaļas tiesnešus, izmaksā mēneša amatalgu:

1) 2003.gadā 60 procentu apmērā no šā likuma 119.1 un 119.2 pantā noteiktās mēneša amatalgas;

2) 2004.gadā 70 procentu apmērā no šā likuma 119.1 un 119.2 pantā noteiktās mēneša amatalgas;

3) 2005.gadā 80 procentu apmērā no šā likuma 119.1 un 119.2 pantā noteiktās mēneša amatalgas.

3. Līdz 2006.gadam šā likuma 120.pantā paredzētās piemaksas par kvalifikācijas klasi un šā likuma 125.pantā paredzētās sociālās garantijas aprēķina no mēneša amatalgas, kas paredzēta šo pārejas noteikumu 2.punktā.

4. Tiesnesim, piešķirot ikgadējo atvaļinājumu 2003.gadā, izmaksā vienreizēju pabalstu tādā mēneša amatalgas apmērā, kāds bija noteikts līdz 2003.gada 30.jūnijam.

5. Tiesnešiem tiek saglabā tas kvalifikācijas klases, kas piešķirtas līdz 2003.gada 30.jūnijam.

6. Apgabaltiesas un Augstākās tiesas tiesnešiem, kuriem nav šā likuma 98.panta piektajā un sestajā daļā noteiktās klases, tās tiek piešķirtas vispārīgā kārtībā.

7. Līdz 2010.gadam tiesnešiem, izņemot zemesgrāmatu nodaļu tiesnešus, mēneša amatalgu pārskata ik pēc trim gadiem, ņemot vērā strādājošo mēneša vidējās bruto darba samaksas pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, koeficientu 4,5 saglabājot nemainīgu.

14. Papildināt pārejas noteikumus ar 8.punktu šādā redakcijā:

“8. Līdz 2004.gada 1.aprīlim Tieslietu ministrija nodrošina attiecīgo funkciju nodošanu Tiesu administrācijai.”

11.

12.

13.

14.

15.

16.

Papildināt Pārejas noteikumus ar jaunu 8.punktu šādā redakcijā:

“8. 55.panta 51 punkts zaudē spēku no 2004.g. 1.maija.”

Papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 9. punktu šādā redakcijā:

“9. Likuma 56. pants stājas spēkā no 2004. gada 1. maija”

Papildināt pārejas noteikumus ar 9., punktu šādā redakcijā:

„9. Līdz 2006.gada 1.februārim par administratīvās rajona tiesas tiesnesi var apstiprināt personu, kura atbilst 52. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. un 6. punkta prasībām un kurai ir vismaz 3 gadi kopējais darba stāžs juridiskajā specialitātē vai ierēdņa amatā.

Papildināt pārejas noteikumus ar 10. punktu šādā redakcijā:

10. Līdz 2006.gada 1.februārim par Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta un Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi var apstiprināt personu, kura atbilst 52. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. un 6. punkta prasībām un kurai ir vismaz 5 gadu kopējais darba stāžs 53. un 54. pantā norādītajos amatos vai ierēdņa amatā.

Papildināt pārejas noteikumus 11. punktu šādā redakcijā:

11. Līdz 2006.gada 1.februārim uz Augstākās tiesas un Apgabaltiesu tiesnešiem neattiecas 98. panta piektās un sestās daļas prasības.”

Papildināt pārejas noteikumus ar 12. punktu šādā redakcijā:

‘’12. Līdz 2004. gada 1. februārim Valsts kanceleja nodrošina Augstāko tiesu ar nepieciešamajām papildus darba telpām Administratīvā procesa likumā noteikto funkciju veikšanai.‘’

atbalstīt

14. Papildināt pārejas noteikumus ar 8., 9., 10., 11. un 12. punktu šādā redakcijā:

“8. Līdz 2004.gada 1.aprīlim Tieslietu ministrija nodrošina attiecīgo funkciju nodošanu Tiesu administrācijai.

9. Līdz 2006.gada 1.februārim par administratīvās rajona tiesas tiesnesi var apstiprināt personu, kura atbilst šā likuma 52. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. un 6. punkta prasībām un kurai ir vismaz triju gadu kopējais darba stāžs juridiskajā specialitātē vai ierēdņa amatā.

10. Līdz 2006.gada 1.februārim par Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta un Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi var apstiprināt personu, kura atbilst šā likuma 52. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. un 6. punkta prasībām un kurai ir vismaz piecu gadu kopējais darba stāžs 53. un 54. pantā norādītajos amatos vai ierēdņa amatā.

11. Līdz 2006.gada 1.februārim uz Augstākās tiesas un apgabaltiesu tiesnešiem neattiecas šā likuma 98. panta piektās un sestās daļas prasības.

12. Līdz 2004. gada 1. februārim Valsts kanceleja nodrošina Augstāko tiesu ar nepieciešamajām papildus darba telpām Administratīvā procesa likumā noteikto funkciju veikšanai.’’

Likums stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.

17.

Likums stājas spēkā nākošajā dienā pēc izsludināšanas.

atbalstīt

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.