Attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija

Pirmajā lasījumā pieņemtais likumprojekts

Pr. nr.

Priekšlikumi

Atbildīgās komisijas atzinums

Redakcija, kurā likumprojektu otrajā lasījumā ierosina pieņemt Juridiskā komisija

Izdarīt likumā "Par tiesu varu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 1./2.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 1., 13.nr.; 1995, 10., 22.nr.; 1996, 3., 13.nr.; 1997, 5., 21.nr.; 1998, 22., 23.nr.; 1999, 23.nr.; 2001, 24.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā "Par tiesu varu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 1./2.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 1., 13.nr.; 1995, 10., 22.nr.; 1996, 3., 13.nr.; 1997, 5., 21.nr.; 1998, 22., 23.nr.; 1999, 23.nr.; 2001, 24.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdu "finansu" ar vārdu "finanšu".

1. Aizstāt visā likumā vārdu "finansu" ar vārdu "finanšu".

(1) Puses lietas izskatīšanas gaitā realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā.

(2) Sacīkste izpaužas, pusēm iesniedzot pierādījumus un tiesai adresētus pieteikumus, piedaloties nopratināšanā, citu pierādījumu pārbaudē un novērtēšanā, kā arī pušu debatēs un veicot citas procesuālās darbības.

2. Izteikt 25.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Puses lietas izskatīšanas gaitā realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā, izņemot tiesvedību administratīvajā lietā."

2. Izteikt 25.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Puses lietas izskatīšanas gaitā realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā, izņemot tiesvedību administratīvajā lietā."

3. Papildināt likumu ar 25.1 pantu šādā redakcijā:

"25.1 pants. Objektīvās izmeklēšanas princips

Lai prasījuma robežās noskaidrotu patiesos lietas apstākļus un panāktu taisnīgu administratīvās lietas izskatīšanu, tiesa dod administratīvā procesa dalībniekiem norādījumus un ieteikumus, kā arī pēc savas iniciatīvas savāc pierādījumus."

3. Papildināt likumu ar 25.1 pantu šādā redakcijā:

"25.1 pants. Objektīvās izmeklēšanas princips

Lai prasījuma robežās noskaidrotu patiesos lietas apstākļus un panāktu taisnīgu administratīvās lietas izskatīšanu, tiesa dod administratīvā procesa dalībniekiem norādījumus un ieteikumus, kā arī pēc savas iniciatīvas vāc pierādījumus."

(1) Latvijas Republikā tiek izveidotas šādas rajona (pilsētas) tiesas:

1) Kurzemes apgabaltiesas darbības teritorijā:

a) Kuldīgas rajona tiesa,

b) Liepājas tiesa,

c) Saldus rajona tiesa,

d) Talsu rajona tiesa,

e) Ventspils tiesa;

2) Latgales apgabaltiesas darbības teritorijā:

a) Balvu rajona tiesa,

b) Daugavpils tiesa,

c) Krāslavas rajona tiesa,

d) Ludzas rajona tiesa,

e) Preiļu rajona tiesa,

f) Rēzeknes tiesa;

3) Rīgas apgabaltiesas darbības teritorijā:

a) Jūrmalas pilsētas tiesa,

b) Ogres rajona tiesa,

c) Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa,

d) Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa,

e) Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa,

f) Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa,

g) Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa,

h) Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa,

I) Rīgas rajona tiesa,

j) Siguldas tiesa;

4) Vidzemes apgabaltiesas darbības teritorijā:

a) Alūksnes rajona tiesa,

b) Cēsu rajona tiesa,

c) Gulbenes rajona tiesa,

d) Limbacu rajona tiesa,

e) Madonas rajona tiesa,

f) Valkas rajona tiesa,

g) Valmieras rajona tiesa;

5) Zemgales apgabaltiesas darbības teritorijā:

a) Aizkraukles rajona tiesa,

b) Bauskas rajona tiesa,

c) Dobeles rajona tiesa,

d) Jelgavas tiesa,

e) Jēkabpils rajona tiesa,

f) Tukuma rajona tiesa.

(2) Rīgas pilsētas, Rīgas rajona un Siguldas tiesu rajonu teritorijas nosaka tieslietu ministrs.

1.

2.

Papildināt 29.panta pirmo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6) Administratīvās apgabaltiesas darbības teritorijā:

Administratīvā rajona tiesa.”

Izteikt 29.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Administratīvās apgabaltiesas, administratīvās rajona tiesas, Rīgas pilsētas, Rīgas rajona un Siguldas tiesu rajonu teritorijas nosaka tieslietu ministrs.”

Atbalstīt

Atbalstīt

4. 29.pantā:

papildināt 29.panta pirmo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6) Administratīvās apgabaltiesas darbības teritorijā:

administratīvā rajona tiesa.”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Administratīvās apgabaltiesas, administratīvās rajona tiesas, Rīgas pilsētas, Rīgas rajona un Siguldas tiesu rajonu teritorijas nosaka tieslietu ministrs.”

(1) Rajona (pilsētas) tiesa ir pirmā instance civillietām, krimināllietām un lietām, kas izriet no administratīvi tiesiskajām attiecībām.

(2) Civilprocesa un kriminālprocesa likumi nosaka civillietas un krimināllietas, kuras ir piekritīgas rajona (pilsētas) tiesai.

4. Izteikt 30.pantu šādā redakcijā:

"30.pants. Lietu piekritība rajona (pilsētas) tiesai

(1) Rajona (pilsētas) tiesa ir pirmā instance civillietām, krimināllietām un administratīvajām lietām.

(2) Civilprocesa, kriminālprocesa un administratīvā procesa likumi nosaka civillietu, krimināllietu un administratīvo lietu piekritību rajona (pilsētas) tiesai."

5. Izteikt 30.pantu šādā redakcijā:

"30.pants. Lietu piekritība rajona (pilsētas) tiesai

(1) Rajona (pilsētas) tiesa ir pirmā instance civillietām, krimināllietām un administratīvajām lietām.

(2) Civilprocesa, kriminālprocesa un administratīvā procesa likumi nosaka civillietu, krimināllietu un administratīvo lietu piekritību rajona (pilsētas) tiesai."

(1) Rajona (pilsētas) tiesā civillietas un administratīvās lietas izskata tiesnesis vienpersoniski.

(2) Rajona (pilsētas) tiesā krimināllietas izskata koleģiāli - tiesneša un divu tiesas piesēdētāju sastāvā.

(3) Likumā noteiktajos gadījumos krimināllietas izskata tiesnesis vienpersoniski.

5. Izteikt 31.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Rajona (pilsētas) tiesā civillietas un administratīvās lietas izskata tiesnesis vienpersoniski. Sevišķi sarežģītas administratīvās lietas pēc tiesas priekšsēdētāja ieskatiem var tikt izskatītas koleģiāli – triju tiesnešu sastāvā."

6.  Izteikt 31.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Rajona (pilsētas) tiesā civillietas un administratīvās lietas izskata tiesnesis vienpersoniski. Sevišķi sarežģītas administratīvās lietas pēc tiesas priekšsēdētāja ieskatiem var tikt izskatītas koleģiāli – triju tiesnešu sastāvā."

(1) Latvijas Republikā tiek izveidotas piecas apgabaltiesas: Rīgas apgabaltiesa, Kurzemes apgabaltiesa, Latgales apgabaltiesa, Vidzemes apgabaltiesa un Zemgales apgabaltiesa.

(2) Apgabaltiesu darbības teritorija noteikta saskaņā ar 29.panta pirmo daļu.

3.

Izteikt 35.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Latvijas Republikā tiek izveidotas sešas apgabaltiesas: Rīgas apgabaltiesa, Kurzemes apgabaltiesa, Latgales apgabaltiesa, Vidzemes apgabaltiesa, Zemgales apgabaltiesa un Administratīvā apgabaltiesa.”

Atbalstīt

7. Izteikt 35.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Latvijas Republikā tiek izveidotas sešas apgabaltiesas: Rīgas apgabaltiesa, Kurzemes apgabaltiesa, Latgales apgabaltiesa, Vidzemes apgabaltiesa, Zemgales apgabaltiesa un Administratīvā apgabaltiesa.”

(1) Apgabaltiesā ir Civillietu tiesas kolēģija, Krimināllietu tiesas kolēģija un Administratīvo lietu tiesas kolēģija.

(2) Tiesu kolēģijas vada to priekšsēdētāji, kas vienlaikus var būt apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieki, un šo kolēģiju sastāvā ietilpst tiesneši.

(3) Apgabaltiesas tiesu kolēģijas apstiprina tieslietu ministrs pēc apgabaltiesas priekšsēdētāja priekšlikuma.

(4) Ja apgabaltiesas tiesu kolēģijā ir vairāk par piecpadsmit tiesnešiem, var izveidot divas attiecīgā nosaukuma tiesu kolēģijas.

4.

Izteikt 42.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Apgabaltiesā var būt kolēģijas.”

Atbalstīt

8. Izteikt 42.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Apgabaltiesā var būt kolēģijas.”

(1) Augstākās Tiesas Senāts lietas izskata koleģiāli trīs senatoru sastāvā.

(2) (Izslēgta ar 15.06.94. likumu).

5.

Papildināt 48.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Likumos noteiktos gadījumos lietas izskata paplašinātā senatoru sastāvā.”

Atbalstīt

9. Papildināt 48.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Likumos noteiktajos gadījumos lietas izskata paplašinātā senatoru sastāvā.”

(1) Izraugoties kandidātu tiesneša amatam, jāievēro princips, ka par tiesnesi var strādāt tikai Latvijas pilsonis - augsti kvalificēts un godīgs jurists.

(2) Izraugoties tiesnesi, nav pieļaujama nekāda diskriminācija atkarībā no viņa izcelsmes, sociālā un mantiskā stāvokļa, rases un nacionālās piederības, dzimuma, attieksmes pret reliģiju, nodarbošanās veida un rakstura, politiskajiem vai citiem uzskatiem. Prasību, ka tiesnesim jābūt Latvijas pilsonim, nevar uzskatīt par diskriminējošu.

6.

7.

Papildināt 51. panta pirmo daļu pēc vārda ‘’pilsonis’’ ar vārdiem ‘’ vai nepilsonis’’.

Izslēgt 51. panta otrās daļas otro teikumu.

Neatbalstīt

Neatbalstīt

(1) Par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi var iecelt personu, kura:

1) ir Latvijas pilsonis;

2) prot valsts valodu augstākajā līmenī;

3) sasniegusi 30 gadu vecumu;

4) ieguvusi augstāko juridisko izglītību;

5) darbojusies vismaz piecus gadus juridiskajā specialitātē;

6) nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu.

(2) Juridiskās specialitātes darba stāžā tiek ieskaitīts arī tiesas priekšsēdētāja palīga, tiesneša palīga un tiesas konsultanta amatā nostrādātais laiks.

(3) (Izslēgta ar 15.10.98. likumu, kas stājas spēkā no 12.11.98.).

(4) Kārtību, kādā tiesneša kandidāts stažējas un kārto kvalifikācijas eksāmenu, nosaka Tieslietu ministrija.

(5) Stažēšanās laiks, ievērojot tiesneša kandidāta profesionālās sagatavotības līmeni, tiek noteikts no viena mēneša līdz sešiem mēnešiem.

(6) (Izslēgta ar 15.10.98. likumu, kas stājas spēkā no 12.11.98.).

8.

Papildināt 52. panta pirmās daļas 1. punktu pēc vārda ‘’pilsonis’’ ar vārdiem ‘’ vai nepilsonis’’.

Neatbalstīt

Par apgabaltiesas tiesnesi var apstiprināt Latvijas pilsoni, kam ir augstākā juridiskā izglītība un vismaz divus gadus ilgs darba stāžs Saimnieciskās tiesas tiesneša (Valsts arbitrāžas arbitra), rajona (pilsētas) tiesas tiesneša vai zemesgrāmatu nodaļas tiesneša (zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vai viņa vietnieka) amatā vai kam ir ne mazāk kā trīs gadus ilgs kopējais darba stāžs zvērināta advokāta vai augstākās mācību iestādes tieslietu specialitātes pasniedzēja darbā, vai prokurora, kā arī līdz 1994.gada 30.jūnijam - prokurora vietnieka, prokurora palīga vai prokuratūras izmeklētāja amatā.

9.

Papildināt 53. pantu pēc vārda ‘’pilsonis’’ ar vārdiem ‘’vai nepilsonis’’.

Neatbalstīt

(1) Par Augstākās tiesas tiesnesi var apstiprināt Latvijas pilsoni, kam ir augstākā juridiskā izglītība un vismaz četrus gadus ilgs darba stāžs rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatā vai trīs gadus - Saimnieciskās tiesas tiesneša (Valsts arbitrāžas arbitra) amatā, vai divus gadus - apgabaltiesas tiesneša amatā.

(2) Par Augstākās Tiesas tiesnesi var apstiprināt arī tādu Latvijas pilsoni, kam ir ne mazāk kā sešus gadus ilgs kopējais darba stāžs advokāta, prokurora vai augstākās mācību iestādes tieslietu specialitātes pasniedzēja darbā.

10.

11.

Papildināt 54. panta pirmo daļu pēc vārda ‘’pilsoni’’ ar vārdiem ‘’vai nepilsoni’’.

Papildināt 54. panta otro daļu pēc vārda ‘’pilsoni’’ ar vārdiem ‘’ vai nepilsoni’’.

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Par tiesas piesēdētāju, ievērojot šā likuma 51.panta otrās daļas un 55.panta prasības, var ievēlēt Latvijas pilsoni, kas līdz vēlēšanu dienai sasniedzis 25 gadu vecumu.

12.

Papildināt 56. pantu pēc vārda ‘’pilsoni’’ ar vārdiem ‘’ vai nepilsoni’’.

Neatbalstīt

(1) Tiesnesim pēc atestācijas nokārtošanas var piešķirt piekto, ceturto, trešo, otro vai pirmo kvalifikācijas klasi šādā secībā:

1)  piekto kvalifikācijas klasi — pēc trim amatā nostrādātiem gadiem;

2)  ceturto kvalifikācijas klasi — pēc trim amatā ar piekto kvalifikācijas klasi nostrādātiem gadiem;

3)  trešo kvalifikācijas klasi — pēc četriem amatā ar ceturto kvalifikācijas klasi nostrādātiem gadiem;

4)  otro kvalifikācijas klasi — pēc pieciem amatā ar trešo kvalifikācijas klasi nostrādātiem gadiem;

5)  pirmo kvalifikācijas klasi — pēc pieciem amatā ar otro kvalifikācijas klasi nostrādātiem gadiem.

(2) Tiesnesim var piešķirt augstāku kvalifikācijas klasi, ja viņš ar iepriekšējo kvalifikācijas klasi ir nostrādājis ne mazāk kā divas trešdaļas no šā panta pirmajā daļā noteiktā termiņa un ir nokārtojis nākamās kvalifikācijas klases eksāmenu.

(3) Tiesneša atestācijas, kvalifikācijas eksāmenu kārtošanas un kvalifikācijas klašu piešķiršanas kārtību nosaka tieslietu ministrs kopīgi ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju.

(4) Rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim var piešķirt piekto, ceturto, trešo un otro kvalifikācijas klasi.

(5) Par apgabaltiesas tiesnesi var strādāt tiesnesis ar trešo, otro vai pirmo kvalifikācijas klasi.

(6) Par Augstākās tiesas tiesnesi var strādāt tiesnesis ar otro vai pirmo kvalifikācijas klasi.

(7) Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim var piešķirt piekto, ceturto un trešo kvalifikācijas klasi.

(8) Ja tiesnesis pāriet no augstākas tiesas uz zemāka līmeņa tiesu, viņam piešķirtā kvalifikācijas klase tiek saglabāta.

13.

Papildināt 98.panta astoto daļu pēc vārdiem "kvalifikācijas klase" ar vārdiem "un mēneša amatalga".

Atbalstīt

10. Papildināt 98.panta astoto daļu pēc vārdiem "kvalifikācijas klase" ar vārdiem "un mēneša amatalga".

17.nodaļa
Tieslietu ministrija

14.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Izteikt 17.nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“17.nodaļa Tiesu administrēšana”

Atbalstīt

11. Izteikt 17.nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“17.nodaļa

Tiesu administrēšana”

(1) Apgabaltiesu, rajonu (pilsētu) tiesu un zemesgrāmatu nodaļu organizatorisko vadību likumos noteiktajos ietvaros realizē Tieslietu ministrija.

(2) Tieslietu ministrija:

1) izraugās kandidātus apgabaltiesu un rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu amatam;

2) izvirza priekšlikumus par tiesas piesēdētāju vēlēšanām;

3) izstrādā apgabaltiesu un rajonu (pilsētu) tiesu darba organizācijas noteikumus;

4) veic uzraudzību pār apgabaltiesu un rajonu (pilsētu) tiesu darba organizāciju;

5) organizē apgabaltiesu un rajonu (pilsētu) tiesu darbinieku kvalifikācijas celšanu;

6) (izslēgts ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā no 04.12.2002.);

7) organizē un veic tiesu darba statistisko uzskaiti;

8) veic likumdošanas aktu un tiesu prakses sistematizāciju un kompjuterizāciju, nodrošina tiesas ar likumdošanas un citiem nepieciešamajiem materiāliem;

9) rīkojas ar finanšu līdzekļiem, lai nodrošinātu apgabaltiesu, rajonu (pilsētu) tiesu un tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas darbību, un apgādā tiesas ar nepieciešamajiem materiāltehniskajiem līdzekļiem;

10) rūpējas par tiesu ēku celtniecību un esošo tiesu namu uzturēšanu kārtībā.

(3) Tieslietu ministrija veic šā panta otrajā daļā norādītās funkcijas arī attiecībā uz zemesgrāmatu nodaļām.

15.

Izteikt 107.pantu šādā redakcijā:

Tieslietu ministrija:

1) īsteno valsts politiku un stratēģiju tiesu sistēmas attīstībā un tās darba pilnveidošanā;

2) apstiprina rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu darba organizācijas noteikumus;

3) izraugās kandidātus rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu amatam;

4) veic normatīvo aktu un tiesu prakses sistematizāciju;

5) nodrošina rajonu (pilsētu) tiesas, apgabaltiesas un zemesgrāmatu nodaļas ar telpām;

6) pārrauga Tiesu administrācijas darbu.”

Atbalstīt

12. Izteikt 107.pantu šādā redakcijā:

Tieslietu ministrija:

1) īsteno valsts politiku un stratēģiju tiesu sistēmas attīstībā un tās darba pilnveidošanā;

2) apstiprina rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu darba organizācijas noteikumus;

3) izraugās kandidātus rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu amatam;

4) veic normatīvo aktu un tiesu prakses sistematizāciju;

5) nodrošina rajonu (pilsētu) tiesas, apgabaltiesas un zemesgrāmatu nodaļas ar telpām;

6) pārrauga Tiesu administrācijas darbu.”

16.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks Papildināt likumu ar 107.1 pantu šādā redakcijā:

Rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu organizatorisko vadību likumos noteiktajos ietvaros realizē Tiesu administrācija:

1) organizē pretendentu atlasi rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu amatam;

2) sagatavo priekšlikumus par tiesas piesēdētāju vēlēšanām;

3) izstrādā apgabaltiesu, rajonu (pilsētu) tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darba organizācijas noteikumus;

4) veic uzraudzību pār rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu darba organizāciju;

5) organizē rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu un darbinieku kvalifikācijas celšanu;

6) organizē un veic rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu darba statistisko uzskaiti;

7) nodrošina rajonu (pilsētu) tiesas, apgabaltiesas un zemesgrāmatu nodaļas ar normatīvajiem aktiem un citiem nepieciešamajiem materiāliem;

8) rīkojas ar finanšu līdzekļiem, lai nodrošinātu rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu, zemesgrāmatu nodaļu un tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas darbību, un apgādā tiesas ar nepieciešamajiem materiāltehniskajiem līdzekļiem;

9) rūpējas par tiesu ēku celtniecību un esošo tiesu namu uzturēšanu kārtībā.”

Atbalstīt

13. Papildināt likumu ar 107.1 pantu šādā redakcijā:

Rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu organizatorisko vadību likumos noteiktajos ietvaros realizē Tiesu administrācija. Tā:

1) organizē pretendentu atlasi rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu amatam;

2) sagatavo priekšlikumus par tiesas piesēdētāju vēlēšanām;

3) izstrādā apgabaltiesu, rajonu (pilsētu) tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darba organizācijas noteikumus;

4) veic uzraudzību pār rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu darba organizāciju;

5) organizē rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu un darbinieku kvalifikācijas celšanu;

6) organizē un veic rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu darba statistisko uzskaiti;

7) nodrošina rajonu (pilsētu) tiesas, apgabaltiesas un zemesgrāmatu nodaļas ar normatīvajiem aktiem un citiem nepieciešamajiem materiāliem;

8) rīkojas ar finanšu līdzekļiem, lai nodrošinātu rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu, zemesgrāmatu nodaļu un tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas darbību, un apgādā tiesas ar nepieciešamajiem materiāltehniskajiem līdzekļiem;

9) rūpējas par tiesu ēku celtniecību un esošo tiesu namu uzturēšanu kārtībā.”

(2003.gada 19.jūnija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.07.2003.)

1. Līdz 2006.gadam tiesneša mēneša amatalgu un tiesas piesēdētāja mēneša amatalgu piesaista strādājošo 2001.gada mēneša vidējai bruto darba samaksai, kas noapaļota latos.

2. Tiesnešiem, izņemot zemesgrāmatu nodaļas tiesnešus, izmaksā mēneša amatalgu:

1) 2003.gadā 60 procentu apmērā no šā likuma 119.1 un 119.2 pantā noteiktās mēneša amatalgas;

2) 2004.gadā 70 procentu apmērā no šā likuma 119.1 un 119.2 pantā noteiktās mēneša amatalgas;

3) 2005.gadā 80 procentu apmērā no šā likuma 119.1 un 119.2 pantā noteiktās mēneša amatalgas.

3. Līdz 2006.gadam šā likuma 120.pantā paredzētās piemaksas par kvalifikācijas klasi un šā likuma 125.pantā paredzētās sociālās garantijas aprēķina no mēneša amatalgas, kas paredzēta šo pārejas noteikumu 2.punktā.

4. Tiesnesim, piešķirot ikgadējo atvaļinājumu 2003.gadā, izmaksā vienreizēju pabalstu tādā mēneša amatalgas apmērā, kāds bija noteikts līdz 2003.gada 30.jūnijam.

5. Tiesnešiem tiek saglabātas kvalifikācijas klases, kas piešķirtas līdz 2003.gada 30.jūnijam.

6. Apgabaltiesas un Augstākās tiesas tiesnešiem, kuriem nav šā likuma 98.panta piektajā un sestajā daļā noteiktās klases, tās tiek piešķirtas vispārīgā kārtībā.

7. Līdz 2010.gadam tiesnešiem, izņemot zemesgrāmatu nodaļu tiesnešus, mēneša amatalgu pārskata ik pēc trim gadiem, ņemot vērā strādājošo mēneša vidējās bruto darba samaksas pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, koeficientu 4,5 saglabājot nemainīgu.

17.

Papildināt pārejas noteikumus ar 8.punktu šādā redakcijā:

“8. Līdz 2004.gada 1.aprīlim Tieslietu ministrija nodrošina attiecīgo funkciju nodošanu Tiesu administrācijai.’’

Atbalstīt

14. Papildināt pārejas noteikumus ar 8.punktu šādā redakcijā:

“8. Līdz 2004.gada 1.aprīlim Tieslietu ministrija nodrošina attiecīgo funkciju nodošanu Tiesu administrācijai.”

Pārejas noteikums

Likuma 2., 3., 4. un 5.pants stājas spēkā 2003.gada 1.jūlijā.

18.

Izslēgt pārejas noteikumu.

Atbalstīt

19.

Likums stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.

Atbalstīt

Likums stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.