Likumprojekts

1.pants. 1998.gada 10.septembra Roterdamas konvencija par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem (turpmāk – Konvencija), ar šo likumu tiek pieņemta un apstiprināta.

2.pants. Konvencijā paredzēto saistību izpildi koordinē:

1) Vides ministrija – attiecībā uz ķīmiskām vielām Konvencijas izpratnē;

2) Zemkopības ministrija – attiecībā uz pesticīdiem Konvencijas izpratnē.

3.pants. Saskaņā ar Konvencijas 4.panta pirmo daļu pildīt administratīvās funkcijas atbilstoši Konvencijas prasībām ir pilnvarotas šādas institūcijas:

1) Valsts augu aizsardzības dienests – attiecībā uz pesticīdiem Konvencijas izpratnē;

2) Latvijas Vides aģentūra – attiecībā uz ķīmiskām vielām Konvencijas izpratnē. Latvijas Vides aģentūrai Sabiedrības veselības aģentūra sniedz atzinumu par ķīmisku vielu bīstamību, iedarbību vai risku cilvēka veselībai.

4.pants. Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu izsludināma Konvencija angļu valodā un tās tulkojums latviešu valodā.

5.pants. Konvencija stājas spēkā tās 26.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", kā arī saskaņā ar Konvencijas 4.panta trešo daļu paziņo Konvencijas sekretariātam par valsts iestādēm, kuras ir pilnvarotas veikt administratīvās funkcijas.

Šīs konvencijas puses,

apzinoties dažu starptautiskajā tirdzniecībā esošu bīstamu ķīmisko vielu un pesticīdu kaitīgo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi,

atsaucoties uz attiecīgiem noteikumiem Rio deklarācijā par vidi un attīstību un 19. nodaļu dokumentā Agenda 21 par “Toksisku ķīmisku vielu apsaimniekošanu videi draudzīgā veidā, ieskaitot toksisku un bīstamu produktu nelegālu starptautisku pārvadājumu prevenciju”,

novērtējot darbu, ko sākusi ANO Vides programma (UNEP) un ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO), lai nodrošinātu brīvprātīgu iepriekš noteiktas piekrišanas procedūras darbību, kā noteikts UNEP Grozītajās Londonas pamatnostādnēs par informācijas apmaiņu starptautiskajā ķimikāliju tirdzniecībā (turpmāk “Grozītās Londonas pamatnostādnes”) un FAO Starptautiskajā pesticīdu izplatīšanas un izmantošanas uzvedības kodeksā (turpmāk - “Starptautiskais uzvedības kodekss”),

ņemot vērā jaunattīstības valstu un pārejas ekonomikas valstu apstākļus un īpašās prasības, jo īpaši vajadzību nostiprināt valsts iespējas un kompetenci ķīmisko vielu apsaimniekošanai, ieskaitot tehnoloģiju nodošanu, finansiālās un tehniskās palīdzības sniegšanu un sadarbības veicināšanu starp pusēm,

norādot dažu valstu īpašās vajadzības pēc informācijas par tranzīta kustību,

atzīstot, ka visās valstīs būtu jāveicina pareiza ķīmisko vielu apsaimniekošana, ņemot vērā, inter alia, brīvprātīgi ieviestos standartus, kas noteikti Starptautiskajā rīcības kodeksā un UNEP Starptautiskās ķīmisko vielu tirdzniecības ētikas kodeksā,

vēloties nodrošināt to, ka bīstamās ķīmiskās vielas, ko eksportē no to teritorijas, iepako un marķē tā, lai pietiekami aizsargātu cilvēku veselību un vidi saskaņā ar Grozīto Londonas pamatnostādņu un Starptautiskā rīcības kodeksa principiem,

atzīstot, ka tirdzniecības politikai un vides politikai būtu vienai otra jāpapildina, lai sasniegtu ilgtspējīgu attīstību,

uzsverot, ka šo konvenciju neinterpretē tā, lai jebkādā veidā netieši izmainītu kādas puses tiesības vai pienākumus saskaņā ar ikvienu starptautisku nolīgumu, kas attiecas uz ķīmiskām vielām starptautiskajā tirdzniecībā vai uz vides aizsardzību,

saprotot, ka iepriekšējais apsvērums nav paredzēts, lai veidotu hierarhiju starp šo konvenciju un citiem starptautiskiem nolīgumiem,

apņēmušās aizsargāt cilvēku veselību, tostarp patērētāju un darbinieku veselību, un vidi pret potenciāli kaitīgu ietekmi, ko rada dažas starptautiskajā tirdzniecībā esošas bīstamas ķīmiskās vielas un pesticīdi,

ir vienojušās par turpmāko.

1. pants

Šīs konvencijas mērķis ir veicināt pušu dalīto atbildību un kopējas pūles starptautiskajā tirdzniecībā ar dažām bīstamām ķīmiskajām vielām, lai aizsargātu cilvēku veselību un vidi pret potenciālu kaitējumu un veicinātu minēto vielu lietošanu videi draudzīgā veidā, veicinot informācijas apmaiņu par to raksturlielumiem, paredzot valsts lēmumu pieņemšanas procesu attiecībā uz minēto vielu importu un eksportu un izplatot šos lēmumus pusēm.

2. pants

Šajā konvencijā:

a) “ķīmiska viela” ir viela tīrā veidā vai maisījumā, vai preparātā, kas izgatavota vai iegūta no dabas, bet neietver dzīvus organismus. Ir šādu kategoriju ķīmiskās vielas: pesticīdi (to skaitā īpaši bīstami pesticīdu produkti) un rūpnieciskās vielas;

b) “aizliegta ķīmiska viela” ir ķīmiska viela, kuru ar galīgu reglamentējošu lēmumu aizliegts izmantot vienā vai vairākās kategorijās, lai aizsargātu cilvēku veselību vai vidi. Aizliegta ķīmiska viela ir arī tāda ķīmiska viela, kuras izmantošana nav apstiprināta pirmreizējai lietošanai vai kuru nozare ir izņēmusi no vietējā tirgus vai izbeigusi tās turpmāku apspriešanu vietējai apstiprināšanai, un, ja ir skaidrs pierādījums tam, ka minētie pasākumi veikti, lai aizsargātu cilvēku veselību vai vidi;

c) “stingri ierobežota ķīmiska viela” ir ķīmiska viela, kuras visi izmantošanas veidi vienā vai vairākās kategorijās ir faktiski aizliegti ar galīgu reglamentējošu lēmumu, lai aizsargātu cilvēku veselību vai vidi, bet kuras daži īpaši izmantošanas veidi ir atļauti. Stingri ierobežota ķīmiska viela ir arī tāda ķīmiska viela, kura nav apstiprināta faktiski visiem izmantošanas veidiem vai kuru nozare ir izņēmusi no vietējā tirgus vai izbeigusi tās turpmāku apspriešanu vietējai apstiprināšanai, un, ja ir skaidrs pierādījums tam, ka minētie pasākumi veikti, lai aizsargātu cilvēku veselību vai vidi;

d) “īpaši bīstams pesticīdu produkts” ir ķīmiska viela, kas lietojama kā pesticīds un kuras izmantošana atbilstošos apstākļos atstāj uz veselību vai vidi būtiskas sekas, kas novērojamas īsā laikā pēc minētās vielas vienreizējas vai vairākkārtējas izmantošanas, saskaņā ar lietošanas noteikumiem;

e) “galīgs reglamentējošs lēmums” ir kādas puses pieņemts lēmums, pēc kura attiecīgajai pusei nav jāpieņem cits reglamentējošs lēmums, kura mērķis ir aizliegt vai stingri ierobežot ķīmisku vielu;

f) “eksports” un “imports” attiecīgi ir ķīmiskas vielas pāreja no vienas puses citai pusei, izņemot vienīgi tranzīta operācijas;

g) “Puse” ir valsts vai reģionāla ekonomikas integrācijas organizācija, kas piekritusi uzņemties saistības, ko uzliek šī konvencija, un attiecībā uz kuru šī konvencija ir spēkā;

h) “Reģionāla ekonomikas integrācijas organizācija” ir organizācija, kas sastāv no suverēnām attiecīgā reģiona valstīm un kam tās dalībvalstis ir nodevušas kompetenci lietās, kuras reglamentē ar šo konvenciju, un kas saskaņā ar organizācijas iekšējām procedūrām ir atbilstoši pilnvarota parakstīt, ratificēt, pieņemt, apstiprināt vai pievienoties šai konvencijai;

i) “Ķīmisko vielu pārbaudes komiteja” ir palīgstruktūra, kas minēta 18. panta 6.daļā.

3. pants

1. Šī konvencija attiecas uz:

a) aizliegtām vai stingri ierobežotām ķīmiskām vielām; un

b) īpaši bīstamiem pesticīdu produktiem.

2. Šī konvencija neattiecas uz:

e) farmaceitiskajiem līdzekļiem, to skaitā cilvēkiem un dzīvniekiem paredzētajām zālēm;

h) ķīmiskām vielām tādos daudzumos, kas nevarētu ietekmēt cilvēku veselību vai vidi, ja tās importē:

4. pants

1. Katra puse izraugās vienu vai vairākas valsts iestādes, ko pilnvaro rīkoties savā vārdā, pildot administratīvās funkcijas saskaņā ar šīs konvencijas prasībām.

2. Katra puse minētajai iestādei vai iestādēm cenšas nodrošināt pietiekamus resursus, lai tā/tās var efektīvi pildīt savus uzdevumus.

3. Katra puse ne vēlāk kā tajā dienā, kad šī konvencija stājas spēkā attiecībā uz šo pusi, paziņo Sekretariātam attiecīgās iestādes vai iestāžu nosaukumu(-s) un adresi(-es). Turpmāk puse ziņo Sekretariātam par visām izmaiņām attiecīgās iestādes vai iestāžu nosaukumā(-os) un adresē(-ēs).

4. Sekretariāts informē puses par paziņojumiem, ko tas saņem saskaņā ar 3.daļu.

5. pants

1. Katra puse, kas pieņēmusi galīgu reglamentējošu lēmumu, par to rakstiski paziņo Sekretariātam. Šādu paziņojumu sniedz, cik ātri vien iespējams, un noteikti ne vēlāk kā deviņdesmit dienas pēc galīgā reglamentējošā lēmuma stāšanās spēkā, un paziņojumā iekļauj 1.pielikumā prasīto informāciju, ja tāda ir pieejama.

2. Katra puse tajā dienā, kad šī konvencija stājas spēkā attiecībā uz šo pusi, rakstiski paziņo Sekretariātam par saviem galīgajiem reglamentējošiem lēmumiem, kas attiecīgajā brīdī ir spēkā, bet nevienai pusei, kas ir iesniegusi paziņojumus par galīgajiem reglamentējošiem lēmumiem saskaņā ar Grozītajām Londonas pamatnostādnēm vai Starptautisko rīcības kodeksu, šie paziņojumi nav jāiesniedz atkārtoti.

3. Sekretariāts, cik ātri vien iespējams, un noteikti ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad saņēmis 1. un 2.daļā minēto paziņojumu, pārbauda, vai paziņojumā ir 1.pielikumā prasītā informācija. Ja paziņojumā ir prasītā informācija, tad Sekretariāts saņemtās informācijas kopsavilkumu tūlīt nosūta visām pusēm. Ja paziņojumā nav prasītās informācijas, tad Sekretariāts par to attiecīgi informē to pusi, kas iesniegusi paziņojumu.

4. Sekretariāts reizi sešos mēnešos pusēm dara zināmu tās informācijas apkopojumu, kas saņemta, ievērojot 1. un 2.daļu, ieskaitot informāciju, kas attiecas uz tiem paziņojumiem, kuros nav visas 1.pielikumā prasītās informācijas.

5. Ja Sekretariāts no diviem iepriekš norunātas piekrišanas reģioniem ir saņēmis vismaz vienu paziņojumu, kas attiecas uz noteiktu ķīmisku vielu, un pārbaudījis attiecīgā paziņojuma atbilstību 1.pielikuma prasībām, Sekretariāts tos pārsūta Ķīmisko vielu pārbaudes komitejai. Iepriekš norunātas piekrišanas reģionu sastāvu nosaka ar lēmumu, kas vienprātīgi jāpieņem pušu konferences pirmajā sēdē.

6. Ķīmisko vielu pārbaudes komiteja pārskata šādos paziņojumos sniegto informāciju un saskaņā ar 2.pielikumā izklāstītajiem kritērijiem dod ieteikumu pušu konferencei par to, vai uz attiecīgo ķīmisko vielu būtu attiecināma iepriekš norunātas piekrišanas procedūra un vai ķīmiskā viela attiecīgi iekļaujama 3.pielikumā.

6. pants

1. Ikviena puse, kas ir jaunattīstības valsts vai pārejas ekonomikas valsts un kam radušās grūtības, izmantojot īpaši bīstamu pesticīdu produktu saskaņā ar lietošanas noteikumiem attiecīgās valsts apstākļos, var iesniegt Sekretariātam priekšlikumu par īpaši bīstamā pesticīdu produkta iekļaušanu 3.pielikumā. Izstrādājot priekšlikumu, puse var atsaukties uz tehnoloģisko pieredzi no jebkura attiecīga avota. Priekšlikumā iekļauj 4.pielikuma 1.daļā prasīto informāciju.

2. Sekretariāts, cik ātri vien iespējams un noteikti ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc priekšlikuma saņemšanas saskaņā ar 1.daļu, pārbauda, vai priekšlikumā ir iekļauta 4.pielikuma 1.daļā prasītā informācija. Ja priekšlikumā ir prasītā informācija, tad Sekretariāts tūlīt nosūta visām pusēm saņemtās informācijas kopsavilkumu. Ja priekšlikumā nav prasītās informācijas, tad Sekretariāts par to attiecīgi informē to pusi, kas iesniegusi priekšlikumu.

3. Sekretariāts savāc 4.pielikuma 2.daļā izklāstīto papildu informāciju, kas attiecas uz priekšlikumu, kurš nosūtīts saskaņā ar 2.daļu.

4. Ja šā panta 2. un 3.daļas prasības, kas attiecas uz noteiktu īpaši bīstamu pesticīdu produktu, ir izpildītas, tad Sekretariāts priekšlikumu un attiecīgo informāciju nosūta Ķīmisko vielu pārbaudes komitejai.

5. Ķīmisko vielu pārbaudes komiteja pārskata priekšlikumā sniegto informāciju un savākto papildu informāciju un saskaņā ar 4.pielikuma 3.daļā izklāstītajiem kritērijiem dod ieteikumu pušu konferencei par to, vai uz attiecīgo īpaši bīstamo pesticīdu produktu būtu attiecināma iepriekš noteiktas piekrišanas procedūra un vai īpaši bīstamais pesticīdu produkts attiecīgi iekļaujams 3.pielikumā.

7. pants

1. Ķīmisko vielu pārbaudes komiteja par katru ķīmisko vielu, ko tā iesaka iekļaut 3.pielikumā, sagatavo dokumentu par lēmumprojekta pamatnostādnēm. Dokuments par lēmuma pamatnostādnēm būtu vismaz jāpamato ar informāciju, kas precizēta 1.pielikumā vai attiecīgos gadījumos 4.pielikumā, un tajā būtu jāiekļauj informācija par ķīmiskās vielas izmantošanas veidiem tādā kategorijā, uz kuru neattiecas galīgais reglamentējošais lēmums.

2. Ieteikumu, kas minēts 1.daļā, kopā ar dokumentu par lēmumprojekta pamatnostādnēm nosūta pušu konferencei. Pušu konference nolemj, vai uz ķīmisko vielu būtu attiecināma iepriekš norunātas piekrišanas procedūra, un attiecīgi iekļauj ķīmisko vielu 3.pielikumā un apstiprina dokumentu par lēmumprojekta pamatnostādnēm.

3. Ja pušu konference nolemj iekļaut ķīmisku vielu 3.pielikumā un apstiprina dokumentu par lēmumprojekta pamatnostādnēm, tad Sekretariāts šo informāciju tūlīt dara zināmu visām pusēm.

8. pants

Pušu konference savā pirmajā sēdē nolemj iekļaut 3.pielikumā ikvienu ķīmisku vielu, kas nav iekļauta 3.pielikumā un uz kuru pirms pušu konferences pirmās sēdes dienas attiecas brīvprātīga iepriekš norunātas piekrišanas procedūra, ja tā ir pārliecināta, ka ir izpildītas visas prasības iekļaušanai minētajā pielikumā.

9. pants

1. Ja kāda puse Sekretariātam iesniedz informāciju, kas nav bijusi pieejama, pieņemot lēmumu par ķīmiskas vielas iekļaušanu 3.pielikumā, un šī informācija liecina, ka iekļaušanu vairs nevar pamatot saskaņā ar attiecīgajiem 2.pielikuma vai dažos gadījumos 4.pielikuma kritērijiem, tad Sekretariāts nosūta šo informāciju Ķīmisko vielu pārbaudes komitejai.

2. Ķīmisko vielu pārbaudes komiteja pārskata saskaņā ar 1.daļu saņemto informāciju. Ķīmisko vielu pārbaudes komiteja par katru ķīmisko vielu, ko tā saskaņā ar attiecīgajiem 2.pielikuma vai dažos gadījumos 4.pielikuma kritērijiem iesaka izņemt no 3.pielikuma, sagatavo pārskatītu dokumentu par lēmumprojekta pamatnostādnēm.

3. Ieteikumu, kas minēts 2.daļā, nosūta pušu konferencei, pievienojot pārskatītu dokumentu par lēmumprojekta pamatnostādnēm. Pušu konference nolemj, vai ķīmiskā viela būtu jāsvītro no 3.pielikuma un nolemj vai apstiprināt pārskatīto dokumentu par lēmumprojekta pamatnostādnēm.

4. Ja pušu konference nolemj, ka ķīmiskā viela jāsvītro no 3.pielikuma, un apstiprina pārskatīto dokumentu par lēmuma pamatnostādnēm, tad Sekretariāts šo informāciju tūlīt dara zināmu visām pusēm.

10. pants

1. Katra puse īsteno attiecīgus likumdošanas vai administratīvus pasākumus, lai nodrošinātu savlaicīgu lēmumu pieņemšanu attiecībā uz 3.pielikumā iekļauto ķīmisko vielu importu.

2. Katra puse, cik ātri vien iespējams un noteikti ne vēlāk kā deviņus mēnešus pēc dienas, kad nosūtīts 7.panta 3.daļā minētais dokuments par lēmuma pamatnostādnēm, nosūta Sekretariātam atbildi, kas attiecas uz attiecīgās ķīmiskās vielas turpmāku importu. Ja kāda puse pārveido šo atbildi, tad tā pārstrādāto atbildi tūlīt iesniedz Sekretariātam.

3. Sekretariāts, beidzoties 2.daļā noteiktajam termiņam, tūlīt vēršas pie puses, kas nav sniegusi attiecīgu atbildi, ar rakstisku lūgumu to izdarīt. Ja puse nespēj sniegt atbildi, tad Sekretariāts vajadzības gadījumā tai palīdz sniegt atbildi tādā termiņā, kāds minēts 11.panta 2.daļas pēdējā teikumā.

4. Saskaņā ar 2.daļu sniedzamā atbilde sastāv no:

a) galīgā lēmuma, kas pieņemts, ievērojot likumdošanas un administratīvus pasākumus:

ii) lai nedotu piekrišanu importam; vai

b) pagaidu atbildes, kurā var iekļaut:

i) pagaidu lēmumu par piekrišanu importam ar vai bez konkrētiem nosacījumiem vai par nepiekrišanu importam pārejas periodā;

iii) lūgumu Sekretariātam vai pusei, kas paziņojusi par galīgo reglamentējošo lēmumu, sniegt sīkāku informāciju;

5. Atbilde, ko sniedz saskaņā ar 4.daļas a) vai b) punktu attiecas uz kategoriju vai kategorijām, kas ķīmiskajai vielai norādīta(s) 3.pielikumā.

6. Galīgajam lēmumam būtu jāpievieno visu to likumdošanas vai administratīvo pasākumu apraksts, ar kuriem tas ir pamatots.

7. Katra puse ne vēlāk kā dienā, kad šī konvencija stājas spēkā attiecībā uz šo pusi, nosūta Sekretariātam atbildes, kas attiecas uz katru 3.pielikumā iekļauto ķīmisko vielu. Pusei, kas ir sniegusi šādas atbildes saskaņā ar Grozītajām Londonas pamatnostādnēm vai Starptautisko rīcības kodeksu, tās nav jāiesniedz atkārtoti.

8. Katra puse atbildes, ko tai jāsniedz saskaņā ar šo pantu, dara pieejamas tās jurisdikcijā esošām personām saskaņā ar tās likumdošanas un administratīvajiem pasākumiem.

9. Puse, kas, ievērojot 2. un 4.daļu un 11.panta 2.daļu, nolemj nepiekrist ķīmiskas vielas importam vai piekrist tās importam tikai ar konkrētiem nosacījumiem, vienlaicīgi, ja tā vēl to nav izdarījusi, aizliedz vai tos pašus nosacījumus attiecina uz:

a) ķīmiskās vielas importu no jebkura avota; un

b) ķīmiskās vielas ražošanu iekšzemē vietējai izmantošanai.

10. Reizi sešos mēnešos Sekretariāts informē visas puses par saņemtajām atbildēm. Minētajā informācijā iekļauj to likumdošanas un administratīvo pasākumu pieejamo aprakstu, ar kuriem ir pamatoti lēmumi. Sekretariāts turklāt informē puses par visiem gadījumiem, kad atbilde nav nosūtīta.

11. pants

1. Katra eksportētāja puse:

a) īsteno attiecīgus likumdošanas vai administratīvus pasākumus, lai tās jurisdikcijā esošām personām darītu zināmas atbildes, kuras Sekretariāts nosūtījis saskaņā ar 10. panta 10.daļu;

b) veic attiecīgus likumdošanas vai administratīvos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka tās kompetencē esošie eksportētāji izpilda lēmumus, kas iekļauti katrā atbildē, ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc dienas, kad Sekretariāts pirmo reizi informē puses par šādu atbildi saskaņā ar 10.panta 10.daļu;

c) konsultē importētājas puses un palīdz importētājām pusēm pēc to lūguma un vajadzības gadījumā:

i) iegūt sīkāku informāciju, lai palīdzētu tām veikt pasākumus saskaņā ar 10.panta 4.daļu un šā panta 2.daļas c) punktu; un

ii) nostiprināt to kompetenci un iespējas, lai ķīmiskās vielas droši apsaimniekotu visā to aprites ciklā.

2. Katra puse nodrošina to, ka no tās teritorijas neeksportē 3.pielikumā iekļautu ķīmisku vielu ne uz vienu importētāju pusi, kas izņēmuma apstākļos nav spējusi nosūtīt atbildi vai ir nosūtījusi pagaidu atbildi, kurā nav pagaidu lēmuma, ja vien:

a) tā nav ķīmiska viela, ko importētāja puse, to importējot, ir reģistrējusi kā ķīmisku vielu; vai

b) tā nav ķīmiska viela, attiecībā uz kuru ir pierādīts, ka tā ir iepriekš izmantota vai importēta importētājas puses teritorijā, un ja vien ir pieņemts reglamentējošs lēmums par tās izmantošanas aizliegumu; vai

c) eksportētājs nav centies iegūt un nav saņēmis importētājas puses izraudzītās valsts iestādes noteikti izteiktu piekrišanu eksportam. Importētāja puse uz šādu lūgumu atbild sešdesmit dienās un tūlīt par savu lēmumu paziņo Sekretariātam.

Eksportētāju pušu pienākumi saskaņā ar šo daļu ir piemērojami vienu gadu, sākot no sešu mēnešu termiņa beigām, skaitot no dienas, kad Sekretariāts saskaņā ar 10.panta 10.daļu pirmo reizi informē puses par to, ka kāda puse nav nosūtījusi atbildi vai ir nosūtījusi pagaidu atbildi, kurā nav pagaidu lēmuma.

12.pants

1. Ja no kādas puses teritorijas eksportē ķīmisku vielu, kuru šī puse ir aizliegusi vai stingri ierobežojusi, minētā puse sniedz paziņojumu par eksportu importētājai pusei. Paziņojumā par eksportu iekļauj informāciju, kas izklāstīta 5.pielikumā.

2. Paziņojumu par minētās ķīmiskās vielas eksportu sniedz pirms pirmā eksporta pēc tam, kad pieņemts attiecīgais galīgais reglamentējošais lēmums. Turpmāk paziņojumu par eksportu sniedz katrā kalendārajā gadā pirms pirmā eksporta. Importētājas puses izraudzītā valsts iestāde var atteikties no prasības sniegt paziņojumu pirms eksporta.

3. Eksportētāja puse sniedz precizētu paziņojumu par eksportu pēc tam, kad tā ir pieņēmusi galīgo reglamentējošo lēmumu, kas izraisa būtiskas izmaiņas, kas attiecas uz minētās ķīmiskās vielas aizliegumu vai stingru ierobežojumu.

4. Importētāja puse apstiprina, ka pirmo paziņojumu par eksportu tā ir saņēmusi pēc tam, kad ir pieņemts galīgais reglamentējošais lēmums. Ja eksportētāja puse apstiprinājumu nesaņem trīsdesmit dienās pēc tam, kad ir nosūtīts paziņojums par eksportu, tā iesniedz otru paziņojumu. Eksportētāja puse pieliek saprātīgas pūles, lai nodrošinātu to, ka importētāja puse saņem otro paziņojumu.

5. Puses pienākumi, kas izklāstīti 1.daļā, beidzas, ja:

a) ķīmiskā viela ir iekļauta 3.pielikumā;

b) importētāja puse ir sniegusi atbildi par ķīmisko vielu Sekretariātam saskaņā ar 10.panta 2.daļu; un

c) Sekretariāts pusēm ir darījis zināmu atbildi saskaņā ar 10.panta 10.daļu.

13.pants

1. Pušu konference veicina to, lai Pasaules muitas organizācija dažām ķīmiskām vielām vai to grupām, kas iekļautas 3.pielikumā, vajadzības gadījumā piešķirtu īpašus preču kodus saskaņā ar Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu. Katra puse prasa, lai ikvienā gadījumā, kad šādai ķīmiskai vielai ir piešķirts kods, šo kodu, ķīmisko vielu eksportējot, norāda tās nosūtīšanas dokumentā.

2. Neierobežojot jebkādas importētājas puses prasības, katra puse prasa, lai, eksportējot ķīmiskās vielas, kas iekļautas 3.pielikumā, un tās ķīmiskās vielas, kuras tās teritorijā ir aizliegtas vai stingri ierobežotas, tiek ievērotas marķēšanas prasības, kas nodrošina pietiekamu informācijas pieejamību attiecībā uz riskiem un/vai bīstamību cilvēku veselībai vai videi, ņemot vērā attiecīgus starptautiskos standartus.

3. Neierobežojot jebkādas importētājas puses prasības, katra puse var prasīt, lai, eksportējot ķīmiskās vielas, uz ko tās teritorijā attiecas vides vai veselības marķēšanas prasības, šīs prasības tiek ievērotas, lai nodrošinātu pietiekamu informācijas pieejamību attiecībā uz riskiem un/vai bīstamību cilvēku veselībai vai videi, ņemot vērā attiecīgus starptautiskos standartus.

4. Attiecībā uz 2.daļā minētajām ķīmiskajām vielām, ko lieto profesionālos nolūkos, katra eksportētāja puse prasa, lai visiem importētājiem nosūta starptautiski atzītam formātam atbilstošu drošības datu lapu, kurā ir jaunākā informācija.

5. Informācijai marķējumā un drošības datu lapā tiktāl, ciktāl tas ir lietderīgi, vajadzētu būt vienā vai vairākās importētājas puses valsts valodās.

14.pants

1. Katra puse vajadzības gadījumā un saskaņā ar šīs konvencijas mērķi veicina:

a) tās zinātniskās, tehniskās, ekonomiskās un tiesiskās informācijas apmaiņu, kas attiecas uz ķīmiskajām vielām, kuras ietilpst šīs konvencijas piemērošanas jomā, ieskaitot informāciju par toksiskumu, ekotoksiskumu un drošību;

b) publiski pieejamās informācijas sniegšanu par vietējiem reglamentējošiem lēmumiem, kas attiecas uz šīs konvencijas mērķiem; un

c) informācijas sniegšanu citām pusēm tieši vai ar Sekretariāta starpniecību par vietējiem reglamentējošiem lēmumiem, kas vajadzības gadījumā būtiski ierobežo vienu vai vairākus ķīmiskās vielas izmantošanas veidus.

2. Puses, kas apmainās ar informāciju, ievērojot šo konvenciju, pēc savstarpējas vienošanās aizsargā visu konfidenciālo informāciju.

3. Šajā konvencijā par konfidenciālu neuzskata šādu informāciju:

a) informāciju, kas minēta 1. un 4.pielikumā un kas iesniegta, attiecīgi ievērojot 5. un 6. pantu;

b) informāciju, kas ir 13.panta 4.daļā minētajā drošības datu lapā;

c) ķīmiskās vielas derīguma termiņu;

d) informāciju par drošības pasākumiem, ieskaitot bīstamības klasifikāciju, riska veidu un attiecīgās drošības prasības; un

e) toksiskoloģisko un ekotoksiskoloģisko testu rezultātu kopsavilkumus.

4. Ķīmiskās vielas ražošanas dienu šajā konvencijā parasti neuzskata par konfidenciālu.

5. Ikviena puse, kas pieprasa informāciju par 3.pielikumā iekļauto ķīmisko vielu tranzītu caur tās teritoriju, var ziņot par savu vajadzību Sekretariātam, kurš attiecīgi informē visas puses.

15.pants

1. Katra puse veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai izveidotu un nostiprinātu valsts infrastruktūras un iestādes šīs konvencijas efektīvai ieviešanai. Šajos pasākumos vajadzības gadījumā var iekļaut valsts likumdošanas vai administratīvo pasākumu pieņemšanu vai grozīšanu un arī:

a) valsts reģistru un datu bāzu izveidi, kurās ir informācija par ķīmisko vielu drošību;

b) tādas nozares iniciatīvas veicināšana, kas vērsta uz ķīmisko vielu drošības uzlabošanu; un

c) brīvprātīgu vienošanos veicināšanu, ņemot vērā 16. panta noteikumus.

2. Katra puse tiktāl, ciktāl ir iespējams, nodrošina to, ka sabiedrībai ir attiecīgi pieejama informācija par ķīmisko vielu lietošanu, rīcību nelaimes gadījumos un alternatīvām, kas ir drošākas cilvēku veselībai vai videi nekā 3.pielikumā iekļautās ķīmiskās vielas.

3. Puses vienojas par tiešu sadarbību vai paredzētajos gadījumos par sadarbību ar kompetentu starptautisko organizāciju starpniecību, ieviešot šo konvenciju apakšreģionālā, reģionālā un pasaules līmenī.

4. Šo konvenciju neinterpretē tā, lai ierobežotu pušu tiesības pieņemt lēmumu, kas cilvēku veselību un vidi aizsargā stingrāk nekā noteikts šajā konvencijā, ja šāds lēmums saskan ar šīs konvencijas noteikumiem un starptautiskajiem tiesību aktiem.

16.pants

Puses, jo īpaši ņemot vērā jaunattīstības valstu un pārejas ekonomikas valstu vajadzības, sadarbojas tehniskās palīdzības sniegšanā to infrastruktūru un kompetences attīstībai, kas vajadzīgas ķīmisko vielu apsaimniekošanai, lai veicinātu šīs konvencijas ieviešanu. Pusēm, kam ir progresīvākas programmas ķīmisko vielu reglamentācijai, būtu jāsniedz tehniskā palīdzība, ieskaitot mācības, citām pusēm, lai tās var attīstīt infrastruktūru un kompetenci ķīmisko vielu apsaimniekošanai visā to aprites ciklā.

17.pants

Pušu konference, cik ātri vien iespējams, izstrādā un apstiprina procedūras un institucionālos mehānismus, kas vajadzīgi, lai konstatētu neatbilstību šīs konvencijas noteikumiem un paredzētu pasākumus, kas jāveic attiecībā uz pusēm, kuras nenodrošina atbilstību.

18.pants

1. Ar šo pantu ir nodibināta pušu konference.

2. Pušu konferences pirmo sēdi sasauc UNEP izpilddirektors kopā ar FAO ģenerāldirektoru ne vēlāk kā vienu gadu pēc šīs konvencijas stāšanās spēkā. Turpmāk pušu konferences kārtējās sēdes notur ar regulāriem intervāliem, ko nosaka konference.

3. Pušu konferences ārkārtas sēdes notur tad, kad konference to uzskata par vajadzīgu, vai pēc jebkuras puses rakstiska lūguma, ja to atbalsta vismaz viena trešdaļa pušu.

4. Pirmajā sēdē pušu konference vienprātīgi vienojas par saviem un visu palīgstruktūru procedūras noteikumiem un finansu noteikumiem, kā arī finansu noteikumiem, ar ko reglamentē Sekretariāta darbību, un pieņem tos.

5. Pušu konference pastāvīgi pārskata un vērtē šīs konvencijas ieviešanu. Tā pilda funkcijas, kas tai piešķirtas ar šo konvenciju, un tāpēc:

a) saskaņā ar šā panta 6.daļas prasībām izveido tādas palīgstruktūras, kādas tā uzskata par vajadzīgām, lai ieviestu šo konvenciju;

b) vajadzības gadījumā sadarbojas ar kompetentām starptautiskām organizācijām un starpvaldību un nevalstiskām struktūrām; un

c) izskata un pieņem jebkuru papildu lēmumu, kas var būt vajadzīgs, lai sasniegtu šīs konvencijas mērķus.

6. Pušu konferences pirmajā sēdē izveido palīgstruktūru, ko sauc par Ķīmisko vielu pārbaudes komiteju, lai tā pildītu funkcijas, kuras minētajai komitejai ir piešķirtas ar šo konvenciju. Tāpēc:

a) Ķīmisko vielu pārbaudes komitejas locekļus ieceļ pušu konference. Komitejā ir ierobežots skaits valsts izraudzītu ekspertu ķīmisko vielu apsaimniekošanā. Komitejas locekļus ieceļ, pamatojoties uz taisnīgu ģeogrāfisko sadalījumu, nodrošinot līdzsvaru starp attīstītām un jaunattīstības pusēm;

b) pušu konference nosaka komitejas kompetenci, organizāciju un darbību;

c) Komiteja pieliek visas iespējamās pūles, lai ieteikumus pieņemtu vienprātīgi. Ja ir pieliktas visas iespējamās pūles, bet vienprātība nav panākta, tad pēdējā iespēja ir pieņemt ieteikumu ar vismaz divām trešdaļām klātesošo un balsojošo locekļu balsu.

7. Pušu konferences sēdēs novērotāja statusā var būt pārstāvētas Apvienoto Nāciju Organizācija, tās specializētās iestādes un Starptautiskā atomenerģijas aģentūra, kā arī jebkura valsts, kas nav šīs konvencijas puse. Novērotāja statusā var būt jebkura valsts vai starptautiska, valstiska vai nevalstiska struktūra vai iestāde, kas darbojas jomā, uz kuru attiecas šī konvencija, un kas ir informējusi Sekretariātu par savu vēlmi būt klāt pušu konferences sēdē, ja pret to neiebilst vismaz viena trešdaļa klātesošo pušu. Novērotāju pieņemšana un piedalīšanās ir reglamentēta procedūras noteikumos, kas pieņemti pušu konferencē.

19.pants

1. Ar šo pantu nodibina Sekretariātu.

2. Sekretariāta funkcijas ir:

a) sagatavot pušu konferences un tās palīgstruktūru sēdes un vajadzības gadījumā tās apkalpot;

b) veicināt palīdzību pusēm pēc to lūguma šīs konvencijas ieviešanā, īpaši jaunattīstības pusēm un pārejas ekonomikas pusēm;

c) nodrošināt vajadzīgo saskaņošanu ar citu attiecīgu starptautisko struktūru sekretariātiem;

d) pušu konferences vadībā stāties tādās administratīvās un līgumattiecībās, kādas var būt vajadzīgas efektīvai funkciju pildīšanai; un

e) pildīt pārējās Sekretariāta funkcijas, kas precizētas šajā konvencijā, un citas funkcijas, ko var noteikt pušu konference.

3. Šajā konvencijā paredzētās sekretariāta funkcijas kopīgi pilda UNEP izpilddirektors un FAO ģenerāldirektors attiecībā uz pasākumiem, par kuriem tie savstarpēji vienojušies un ko apstiprinājusi pušu konference.

4. Pušu konference ar trijām ceturtdaļām klātesošo un balsojošo pušu balsu var nolemt sekretariāta funkcijas uzticēt vienai vai vairākām citām kompetentām starptautiskām organizācijām, ja tā konstatē, ka Sekretariāts nedarbojas, kā paredzēts.

20.pants

1. Puses jebkuru strīdu, kas attiecas uz šīs konvencijas interpretāciju vai piemērošanu, izšķir sarunās vai ar citiem mierīgiem līdzekļiem pēc savas izvēles.

2. Kad puse, kas nav reģionāla ekonomikas integrācijas organizācija, ratificē, pieņem, apstiprina šo konvenciju vai pievienojas tai, vai vēlāk, tā var depozitāram iesniegtā rakstiskā dokumentā deklarēt, ka jebkura tāda strīda izšķiršanā, kas attiecas uz šīs konvencijas interpretāciju vai piemērošanu, tā atzīst vienu vai abus minētos strīda izšķiršanas līdzekļus par obligātiem attiecībā uz jebkuru pusi, kura uzņemas tādu pašu pienākumu:

a) izšķirt strīdu šķīrējtiesā saskaņā ar procedūrām, kas pieņemtas pušu konferencē un paredzētas pielikumā, cik ātri vien iespējams; un

b) iesniegt strīdu izskatīšanai Starptautiskajā tiesā.

3. Puse, kas ir reģionāla ekonomikas integrācijas organizācija, var sniegt līdzīgu deklarāciju attiecībā uz strīdu izšķiršanu saskaņā ar 2.daļā a) punktā minēto procedūru.

4. Deklarācija, kas sniegta, ievērojot 2.daļu, paliek spēkā līdz saskaņā ar nosacījumiem beidzas tās termiņš vai trīs mēnešus pēc tam, kad depozitāram ir iesniegts rakstisks paziņojums par tās atsaukšanu.

5. Deklarācijas termiņa beigas, paziņojums par atsaukšanu vai jauna deklarācija neietekmē tiesvedību šķīrējtiesā vai Starptautiskajā tiesā, ja strīdā iesaistītās puses nevienojas citādi.

6. Ja strīdā iesaistītās puses nav pieņēmušas tādu pašu vai citu procedūru, ievērojot 2.daļu, un ja tās nav varējušas izšķirt strīdu divpadsmit mēnešos pēc tam, kad viena puse iesniegusi paziņojumu otrai par to, ka starp tām pastāv strīds, strīdu pēc jebkuras strīdā iesaistītās puses lūguma iesniedz samierināšanas komitejai. Samierināšanas komiteja sniedz ziņojumu ar ieteikumiem. Papildu procedūras, kas attiecas uz samierināšanas komiteju, iekļauj pielikumā, kas jāpieņem pušu konferencei ne vēlāk kā otrajā konferences sēdē.

21.pants

1. Šīs konvencijas grozījumus var ierosināt jebkura puse.

2. Šīs konvencijas grozījumus pieņem pušu konferences sēdē. Jebkura ierosinātā grozījuma tekstu Sekretariāts dara zināmu pusēm vismaz sešus mēnešus pirms sēdes, kurā ierosināta tā pieņemšana. Sekretariāts ierosināto grozījumu dara zināmu arī šīs konvencijas parakstītājiem un informācijas nolūkā depozitāram.

3. Puses pieliek visas pūles, lai panāktu vienprātīgu vienošanos par jebkuru ierosināto šīs konvencijas grozījumu. Ja ir pieliktas visas iespējamās pūles, lai panāktu vienprātību, bet vienošanās nav panākta, tad pēdējā iespēja ir pieņemt grozījumu ar vismaz trijām ceturtdaļām sēdē klātesošo un balsojošo pušu balsu.

4. Depozitārs grozījumu dara zināmu visām pusēm ratifikācijai, pieņemšanai vai apstiprināšanai.

5. Par grozījuma ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprinājumu depozitāram paziņo rakstiski. Grozījums, kas pieņemts saskaņā ar 3.daļu, attiecībā uz pusēm, kuras to pieņēmušas, stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tās dienas, kad iesniegti dokumenti par to, ka grozījumu ratificējušas, pieņēmušas vai apstiprinājušas vismaz trīs ceturtdaļas pušu. Turpmāk attiecībā uz jebkuru citu pusi grozījums stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tās dienas, kad attiecīgā puse iesniedz grozījuma ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprinājuma dokumentu.

22.pants

1. Šīs konvencijas pielikumi ir tās neatņemama sastāvdaļa un, ja nav skaidri paredzēts citādi, atsauce uz šo konvenciju vienlaicīgi ir atsauce uz tās pielikumiem.

2. Pielikumus aprobeco ar procedūras, zinātniskiem, tehniskiem vai administratīviem jautājumiem.

3. Šīs konvencijas papildu pielikumus ierosina, pieņem, un tie stājas spēkā, piemērojot šādu procedūru:

a) papildu pielikumus ierosina un pieņem saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 21.panta 1., 2. un 3.daļā;

b) jebkura puse, kas nespēj pieņemt kādu papildu pielikumu, par to rakstiski paziņo depozitāram viena gada laikā no dienas, kad depozitārs ir darījis zināmu to, ka pieņemts attiecīgs papildu pielikums. Depozitārs nekavējoties paziņo visām pusēm par katru saņemto paziņojumu. Puse vienmēr var atsaukt iepriekš iesniegtu paziņojumu par papildu pielikuma nepieņemšanu, un līdz ar to pielikums stājas spēkā attiecībā uz minēto pusi saskaņā ar šīs daļas c) punktu; un,

c) beidzoties vienam gadam no dienas, kad depozitārs darījis zināmu to, ka pieņemts papildu pielikums, šis pielikums stājas spēkā attiecībā uz visām pusēm, kas nav iesniegušas paziņojumu saskaņā ar šīs daļas b) punkta noteikumiem.

4. Grozījumus šīs konvencijas pielikumos, izņemot 3.pielikumu, ierosina, pieņem, un tie stājas spēkā saskaņā ar tām pašām procedūrām, ko ievēro tad, kad ierosina, pieņem šīs konvencijas papildu pielikumus un kad tie stājas spēkā.

5. Grozījumus 3.pielikumā ierosina, pieņem, un tie stājas spēkā, piemērojot šādu procedūru:

a) grozījumus 3.pielikumā ierosina un pieņem saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 5. līdz 9. pantā un 21.panta 2.daļā;

b) pušu konference par grozījumu pieņemšanu lemj vienprātīgi;

c) lēmumu par 3.pielikuma grozīšanu depozitārs tūlīt dara zināmu pusēm. Grozījums stājas spēkā attiecībā uz visām pusēm dienā, ko precizē lēmumā.

6. Ja papildu pielikums vai pielikuma grozījums attiecas uz grozījumu šajā konvencijā, tad papildu pielikums vai grozījums nestājas spēkā, kamēr nav stājies spēkā grozījums šajā konvencijā.

23.pants

1. Katrai šīs konvencijas pusei ir viena balss, izņemot gadījumu, kas paredzēts šā panta 2.daļā.

2. Reģionālajai ekonomikas integrācijas organizācijai jautājumos, kas ietilpst tās kompetencē, ir tāds balsu skaits, kas atbilst to dalībvalstu skaitam, kas ir šīs konvencijas puses. Šāda organizācija nerealizē savu balsstiesību, ja kāda tās dalībvalsts pati realizē savu balsstiesību, un otrādi.

3. Šajā konvencijā “klātesošās un balsojošās puses” ir puses, kas ir klāt un balso par vai pret.

24.pants

Šī konvencija parakstīšanai visām valstīm un reģionālām ekonomikas integrācijas organizācijām ir pieejama Roterdamā 1998.gada 11.septembrī un Apvienoto Nāciju Organizācijas mītnē Ņujorkā no 1998.gada 12.septembra līdz 1999.gada 10.septembrim.

25.pants

1. Šo konvenciju ratificē, pieņem vai apstiprina valstis un reģionālas ekonomikas integrācijas organizācijas. Valstis un reģionālas ekonomikas integrācijas organizācijas tai var pievienoties sākot ar dienu, kad beigusies konvencijas parakstīšana. Ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentus iesniedz depozitāram.

2. Ja par šīs konvencijas pusi kļūst kāda reģionāla ekonomikas integrācijas organizācija, bet neviena minētās organizācijas dalībvalsts nav puse, tad attiecīgajai organizācijai ir saistoši visi pienākumi, ko uzliek šī konvencija. Ja viena vai vairākas šādas organizācijas dalībvalstis ir šīs konvencijas puses, tad šī organizācija un tās dalībvalstis attiecīgi lemj par savu atbildību to pienākumu izpildē, ko uzliek šī konvencija. Minētajos gadījumos organizācija un dalībvalstis nedrīkst viena pret otru realizēt tiesības, ko tās iegūst saskaņā ar šo konvenciju.

3. Reģionāla ekonomikas integrācijas organizācija ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprinājuma vai pievienošanās dokumentā deklarē savas kompetences apjomu attiecībā uz jautājumiem, kuri ir reglamentēti šajā konvencijā. Ikviena šāda organizācija informē arī depozitāru, kas savukārt informē puses, par jebkuru nozīmīgu izmaiņu kompetences apjomā.

26.pants

1. Šī konvencija stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc piecdesmitā ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprinājuma vai pievienošanās dokumenta iesniegšanas.

2. Attiecībā uz katru valsti vai reģionālu ekonomikas integrācijas organizāciju, kas ratificē, pieņem vai apstiprina šo konvenciju vai pievienojas tai pēc tam, kad ir iesniegts piecdesmitais ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprinājuma vai pievienošanās dokuments, šī konvencija stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad šāda valsts vai reģionāla ekonomikas integrācijas organizācija ir iesniegusi savu ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprinājuma vai pievienošanās dokumentu.

3. Šā panta 1. un 2.daļā – dokumentu, ko iesniedz reģionāla ekonomikas integrācijas organizācija, neuzskata par tādu, kas iesniegts papildus tiem, kurus iesniegušas attiecīgās organizācijas dalībvalstis.

27. pants

Uz šo konvenciju nedrīkst pieņemt nekādas atrunas.

28. pants

1. Jebkurā laikā pēc trīs gadiem no dienas, kurā šī konvencija ir stājusies spēkā attiecībā uz pusi, attiecīgā puse var izstāties no konvencijas, par to rakstiski paziņojot depozitāram.

2. Jebkura šāda izstāšanās stājas spēkā vienu gadu pēc dienas, kad depozitārs ir saņēmis paziņojumu par izstāšanos, vai vēlāk, ja paziņojumā par izstāšanos ir norādīta attiecīga diena.

29. pants

Šīs konvencijas depozitārs ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs.

30. pants

Šīs konvencijas oriģināls, kura teksti angļu, arābu, franču, krievu, ķīniešu, un spāņu valodā ir vienlīdz autentiski, glabājas pie Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāra.

TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotas personas parakstījušas šo konvenciju.

Roterdamā tūkstoš deviņi simti deviņdesmit astotā gada desmitajā septembrī.

06.11.2002 08:57

5083

D.Jirgensone

7026514, Dagnija.Jirgensone@varam.gov.lv

1.pielikums

Paziņojumos iekļauj:

a) parasto nosaukumu;

b) ķīmisko nosaukumu saskaņā ar starptautiski atzītu nomenklatūru (piemēram, Starptautisko teorētiskās un praktiskās ķīmijas apvienību (IUPAC)), ja tāda nomenklatūra ir;

c) tirdzniecības nosaukumus un preparātu nosaukumus;

d) kodu numurus: Chemicals Abstract Service (CAS) numuru, preču kodu saskaņā ar Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu un citus numurus;

e) informāciju par bīstamības klasifikāciju, ja uz ķīmisko vielu attiecas klasifikācijas prasības;

f) ķīmiskās vielas izmantošanas veidu vai izmantošanas veidiem;

g) fizikāli ķīmiskās, toksiskoloģiskās un ekotoksiskoloģiskās īpašības.

a) specifisko informāciju par galīgo reglamentējošo lēmumu:

i) galīgā reglamentējošā lēmuma kopsavilkumu;

ii) norādi uz reglamentējošo dokumentu;

iii) galīgā reglamentējošā lēmuma spēkā stāšanās dienu;

iv) norādi par to, vai galīgais reglamentējošais lēmums ir pieņemts, pamatojoties uz riska vai bīstamības vērtējumu, un, ja tā, tad informāciju par šo vērtējumu, norādot uz attiecīgo dokumentāciju;

v) pamatojumu, kāpēc galīgais reglamentējošais lēmums ir svarīgs cilvēku, to skaitā patērētāju un darbinieku, veselības aizsardzībai vai videi;

vi) to bīstamību un risku kopsavilkumu, ko ķīmiskā viela rada cilvēku, to skaitā patērētāju un darbinieku, veselībai vai videi, un paredzamās galīgā reglamentējošā lēmuma sekas;

b) kategoriju vai kategorijas, attiecībā uz kurām ir pieņemts galīgais reglamentējošais lēmums, un par katru kategoriju:

i) izmantošanas veidu vai izmantošanas veidus, kas ir aizliegti ar galīgo reglamentējošo lēmumu;

ii) izmantošanas veidu vai izmantošanas veidus, kas atļauti;

iii) ja ir, tad ķīmiskās vielas ražojamā, importējamā, eksportējamā un izmantojamā daudzuma prognozi;

c) ciktāl iespējams, norādi par galīgā reglamentējošā lēmuma iespējamo saistību ar citām valstīm un reģioniem;

d) citu nozīmīgu informāciju, kas ietver:

i) galīgā reglamentējošā lēmuma sociāli ekonomisko seku vērtējumu;

ii) ja ir, informāciju par alternatīvām un to riskiem, piemēram:

- rūpniecības tehnoloģijām un procesiem, to skaitā tīrākām tehnoloģijām.

06.11.2002 09:00

323

D.Jirgensone

7026514, Dagnija.Jirgensone@varam.gov.lv

2.pielikums

Pārskatot paziņojumus, ko Sekretariāts nosūtījis, ievērojot 5.panta 5.daļu, Ķīmisko vielu pārbaudes komiteja:

a) apstiprina, ka galīgais reglamentējošais lēmums ir pieņemts, lai aizsargātu cilvēku veselību vai vidi;

b) nosaka, ka galīgais reglamentējošais lēmums ir pieņemts, novērtējot risku. Šo vērtējumu pamato uz zinātnisku datu pārskatīšanu atbilstīgi nosacījumiem, kas attiecīgajai pusei ir dominējošie. Šajā nolūkā ar iesniegto dokumentāciju pierāda, ka:

i) dati ir iegūti ar zinātniski atzītām metodēm;

ii) datu pārskatīšana ir veikta un dokumentēta saskaņā ar vispāratzītiem zinātniskiem principiem un procedūrām;

iii) galīgais reglamentējošais lēmums pamatots uz riska novērtējumu, kas saistīts ar dominējošiem nosacījumiem tajā pusē, kura pieņēmusi lēmumu;

c) apsver, vai galīgajā reglamentējošā lēmumā ir pietiekams pamats, lai ķīmisko vielu iekļautu 3.pielikumā, ņemot vērā to:

i) vai galīgais reglamentējošais lēmums ir izraisījis vai ir iespēja, ka tas izraisīs ievērojamu izmantojamās ķīmiskās vielas daudzuma vai izmantošanas veidu samazinājumu;

ii) vai galīgais reglamentējošais lēmums ir izraisījis faktisku riska samazināšanos vai ir iespējams, ka ievērojami samazinās risku cilvēku veselībai vai videi tajā pusē, kas iesniegusi paziņojumu;

iii) vai apsvērumi, saskaņā ar kuriem pieņemts galīgais reglamentējošais lēmums, ir piemērojami tikai ierobežotā ģeogrāfiskā apgabalā vai citos ierobežotos apstākļos;

iv) vai ir pierādījumi par to, ka ar ķīmisko vielu tiek veikta starptautiska tirdzniecība;

d) ņem vērā, ka tīša nepareiza izmantošana pati par sevi nav pietiekams pamats ķīmiskas vielas iekļaušanai 3.pielikumā.

06.11.2002 09:01

254

D.Jirgensone

7026514, Dagnija.Jirgensone@varam.gov.lv

3.pielikums

&nb sp;

06.11.2002 09:01

266

D.Jirgensone

7026514, Dagnija.Jirgensone@varam.gov.lv

4.pielikums

Priekšlikumos, ko iesniedz, ievērojot 6.panta 1.daļu, iekļauj pietiekamu dokumentāciju, kurā ir šāda informācija:

a) bīstamā pesticīdu produkta nosaukums;

b) produkta aktīvās vielas vai vielu nosaukums;

c) katras produkta aktīvās vielas relatīvais daudzums;

d) produkta veids;

e) tirdzniecības nosaukums un ražotāju nosaukumi, ja pieejami;

f) produkta parastās un atzītās izmantošanas modeļi tajā pusē, kas iesniedz priekšlikumu;

g) skaidrs to ar produktu saistīto starpgadījumu apraksts, ieskaitot nevēlamās sekas un produkta izmantošanas veidu;

h) visi reglamentējošie, administratīvie vai citi pasākumi, ko tā puse, kas iesniedz priekšlikumu, veikusi vai paredz veikt, reaģējot uz šādiem starpgadījumiem.

2. daļa Informācija, kas jāsavāc Sekretariātam

Ievērojot 6. panta 3.daļu, Sekretariāts vāc informāciju, kas attiecas uz produktu, ieskaitot:

a) informāciju par produkta fizikāli ķīmiskajām, toksiskoloģiskajām un ekotoksisoloģiskajām īpašībām;

b) informāciju par apstrādes vai izmantošanas ierobežojumiem citās valstīs;

c) informāciju par starpgadījumiem, kas saistīti ar produktu citās valstīs;

d) informāciju, ko iesniedz citas puses, starptautiskas organizācijas, nevalstiskas organizācijas vai attiecīgas citas valsts vai starptautiskas organizācijas;

e) informāciju par riska un/vai bīstamības vērtējumu, ja pieejama;

f) ja ir, norādes uz produkta izmantošanas apjomu, piemēram, reģistrāciju skaitu vai ražošanas vai pārdošanas daudzumu;

g) informāciju par citiem attiecīgā pesticīda produktiem un starpgadījumiem, kas attiecas uz šiem produktiem, ja tādi ir;

h) informāciju par alternatīvu kaitēkļu apkarošanas praksi;

i) citu informāciju, ko Ķīmisko vielu pārbaudes komiteja var uzskatīt par svarīgu.

3. daļa Kritēriji īpaši bīstamu pesticīdu produktu iekļaušanai 3.pielikumā

Pārskatot priekšlikumus, ko Sekretariāts nosūtījis, ievērojot 6.panta 5.daļu, Ķīmisko vielu pārbaudes komiteja ņem vērā:

a) cik ticami ir pierādījumi par to, ka produkta izmantošana saskaņā ar parasto vai atzīto praksi tajā pusē, kas iesniegusi priekšlikumu, ir izraisījusi minētos starpgadījumus;

b) šādu starpgadījumu saistību ar citām valstīm, kur ir līdzīgs klimats, produkta izmantošanas nosacījumi un modeļi;

c) vai ir apstrādes vai izmantošanas ierobežojumi, kas saistīti ar tehnoloģiju vai metodi, kuru nevar saprātīgi vai plaši piemērot valstīs, kur nav vajadzīgās infrastruktūras;

d) kāda nozīme ir minētajām sekām attiecībā uz izmantotā produkta daudzumu;

e) ka tīša nepareiza izmantošana pati par sevi nav pietiekams pamats produkta iekļaušanai 3.pielikumā.

06.11.2002 09:02

377

D.Jirgensone

7026514, Dagnija.Jirgensone@varam.gov.lv

5.pielikums

1. Paziņojumos par eksportu ir šāda informācija:

a) attiecīgo eksportētājas puses un importētājas puses izraudzīto valsts iestāžu nosaukums un adrese;

b) diena, kurā paredzēts eksports uz importētāju pusi;

c) aizliegtas vai stingri ierobežotas ķīmiskas vielas nosaukums un 1.pielikumā precizētās informācijas kopsavilkums, kas jāiesniedz Sekretariātam saskaņā ar 5.pantu. Ja maisījumā vai preparātā ir vairāk nekā viena šāda ķīmiska viela, tad minēto informāciju sniedz par visām ķīmiskajām vielām;

d) norāde uz ķīmiskās vielas paredzamo kategoriju, ja tā ir zināma, un paredzamo izmantošanas veidu attiecīgajā kategorijā importētāja pusē;

e) informācija par piesardzības pasākumiem, kas veicami, lai samazinātu pakļaušanu ķīmiskās vielas iedarbībai un samazinātu ķīmiskās vielas noplūdi;

f) attiecīgās aizliegtās vai stingri ierobežotās ķīmiskās vielas koncentrācija, ja ķīmiskā viela ir maisījumā vai preparātā;

g) importētāja nosaukums un adrese;

h) visa papildu informācija, kas ir viegli pieejama attiecīgajai eksportētājas puses valsts izraudzītajai iestādei un kas būtu derīga importētājas puses valsts izraudzītajai iestādei.

2. Papildus šī pielikuma 1.pantā minētajai informācijai eksportētāja puse sniedz tādu sīkāku informāciju, kāda precizēta 1.pielikumā, ja to lūdz importētāja puse.

06.11.2002 09:04

203

D.Jirgensone

7026514, Dagnija.Jirgensone@varam.gov.lv

starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem”

anotācija

Vides ministrs R.Vējonis

22.01.2003 09:45

955

D.Jirgensone

7026514, Dagnija.Jirgensone@varam.gov.lv