Teksts

Likumprojekts

ORDEŅU UN GODA ZĪMJU LIKUMS

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Ordenis ir augstākā valsts atzinības zīme, ko piešķir par sevišķiem nopelniem Latvijas Republikas labā. Ordenim var būt vairākas šķiras.

2.pants. Goda zīme ir valsts atzinības zīme, ko piešķir par nopelniem Latvijas Republikas labā un nozīmīgu ieguldījumu kādā valsts, pašvaldības, sabiedriskā vai saimnieciskā darbā. Goda zīmes var tikt nodibinātas pie atsevišķiem ordeņiem vai patstāvīgi. Goda zīmei var būt vairākas pakāpes.

3.pants. Ordeni vai goda zīmi nodibina ar likumu.

4.pants. Katram ordenim vai goda zīmei ir ar likumu apstiprināti statūti, kas nosaka:

1) ordeņa vai goda zīmes devīzi;

2) ordeņa šķiru vai goda zīmes pakāpju skaitu;

3) ordeņa vai goda zīmes un ordeņa lentes nēsāšanas kārtību;

4) apbalvošanas ar ordeni vai goda zīmi ierosinājuma kārtību.

5.pants. Ordeņu, goda zīmju, diplomu un apliecību izgatavošanas izdevumus sedz valsts.

6.pants. (1) Ārvalstu ordeņus, medaļas un goda zīmes Latvijas Republikā oficiālos valsts pasākumos drīkst nēsāt Ordeņu kapitula noteiktajā kārtībā.

7.pants. Ordeņa vai goda zīmes piešķiršana nerada apbalvotajiem īpašas priekšrocības.

8.pants. Ordeņus un goda zīmes pēc nāves nepiešķir.

II nodaļa. Apbalvojumu dibināšana.

9.pants. (1) Latvijas Republikā tiesības dibināt valsts apbalvojumus ir arī Valsts Prezidentam.

(2) Latvijas Republikā tiesības dibināt savus apbalvojumus ir institūcijām, pašvaldībām un sabiedriskām organizācijām, saskaņojot apbalvojuma dibināšanu ar Ordeņu kapitulu. Valsts Prezidentam ir tiesības aizliegt šāda veida apbalvojuma dibināšanu.

(3) Sevišķiem gadījumiem var nodibināt nopelnu goda zīmes, kuru piešķiršanas un nēsāšanas noteikumus apstiprina Valsts Prezidents.

10.pants. Latvijas Republikā aizliegts nodibināt vai piešķirt medaļas vai citas nozīmes, kas pēc ārējā izskata un nēsāšanas kārtības redzami neatšķiras no valsts ordeņiem un goda zīmēm, bet nopelnu nozīmes, kas likumīgi pastāvējušas un piešķirtas līdz likuma spēkā stāšanās brīdim, apbalvotie var nēsāt arī turpmāk.

11.pants. Ordeņu, goda zīmju, lentu, diplomu un apliecību zīmējumus apstiprina Valsts Prezidents.

III nodaļa. Ordeņu kapituls

12.pants. (1) Līdzšinējās Triju zvaigžņu ordeņa domes vietā tiek izveidots Ordeņu kapituls. Atjaunojot Viestura ordeni un Atzinības krustu, pirmajām divām ar augstākās šķiras Viestura ordeni un Atzinības krustu apbalvojamām personām šos apbalvojumus piešķir speciāli izveidota komisija, sastāvoša no Valsts Prezidenta, Ministru Prezidenta un trijām ar Triju Zvaigžņu ordeņa augstāko šķiru apbalvotām personām.

(2) Ordeņu kapituls ir patstāvīga konsultatīva un lemjoša institūcija, kas kārto un pārzina ordeņu un goda zīmju lietas.

(3) Ordeņu kapituls pieņem lēmumus par apbalvošanu ar ordeņiem un goda zīmēm.

13.pants. (1) Ordeņu kapituls sastāv no:

1) priekšsēdētāja,

2) ordeņu kapitula kanclera,

3) sešiem kapitula locekļiem.

(2) Ordeņu kapitula kancleru un kapitula locekļus ieceļ Valsts Prezidents, viņu skaitu sadalot proporcionāli ordeņu skaitam no apbalvotajiem ar ordeņu augstākajām šķirām.

(3)Ordeņu kapitula priekšgalā atrodas Valsts Prezidents kā Ordeņu kapitula priekšsēdētājs.

14.pants. Ordeņu kapitula kanclers un kapitula loceklis nevar būt ārvalstu pilsonis vai bezvalstnieks.

15.pants. Ordeņa kapitula kancleru un kapitula locekļus no viņu pienākumiem var atbrīvot Valsts Prezidents pēc attiecīgā kapitula locekļa personīgā lūguma vai arī pēc savas ierosmes.

16.pants. (1) Ordeņu kapitula sēdes pēc vajadzības sasauc Ordeņu kaptitula priekšsēdētājs vai Ordeņu kapitula kanclers.

(2) Ordeņu kapitula sēdes ir pilntiesīgas, ja tajās piedalās kapitula priekšsēdētājs vai kanclers un vismaz četri kapitula locekļi.

(3) Ordeņu kapitula sēdēs var piedalīties arī Ministru prezidents.

(4) Ordeņu kapitula priekšsēdētāja prombūtnē Ordeņu kapitula sēdi vada Ordeņu kapitula kanclers.

17.pants. Ordeņu kapituls lēmumus pieņem balsojot ar balsu vairākumu. Ja balsojot balsis sadalās vienādi, tad izšķirošā ir Ordeņu kapitula priekšsēdētāja balss. Balsošana notiek atklāti, izņemot gadījumus, ja kāds no klātesošajiem pieprasa aizklātu balsošanu.

18.pants. Ordeņu kapitula sēdes skaitās slēgtas, un tajās notikušās debates un pieņemtie lēmumi nav izpaužami.

19.pants. Ordeņu kapitulam ir savs zīmogs, kā arī savs zīmogs ir Ordeņu kapitula kancleram katram ordenim, goda zīmei, medaļai un cita veida valsts apbalvojumiem.

20.pants. (1) Ordeņa kapituls caurskata iesniegtos apbalvošanas ierosinājumus ar valsts apbalvojumiem, sagatavo apbalvošanas priekšlikumus Valsts Prezidentam un izsludina ar valsts apbalvojumiem apbalvoto personu sarakstus laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

(2) Ordeņu kapituls katram valsts apbalvojumam ved matrikulu (reģistru) ar atsevišķu numerāciju. Ar matrikulā reģistrēto numuru atzīmēts arī katrs ordeņa diploms un pati ordeņa nozīme.

21.pants. Priekšlikumus apbalvot Ordeņu kapitula locekļus Ordeņu kapituls neizskata.

22.pants. Ordeņu kapituls kontrolē un koordinē apbalvošanas jautājumus Latvijas Republikas institūcijās.

23.pants. (1) Ordeņu kapituls var pieņemt lēmumus par ordeņa vai goda zīmes atņemšanu, ja apbalvotais ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu kriminālā vai administratīvā pārkāpumā. Šādā gadījumā ordeni vai goda zīmi ir jānodod kopā ar dokumentiem un sprieduma norakstu Ordeņa kapitulam. (2) Šī panta pirmās daļas nepildīšanas gadījumā, ordeņa vai goda zīmes, kā arī dokumentu atsavināšanu realizē Valsts policija.

(3) Ordeņu kapituls izšķir visas neskaidrības, kādas varētu rasties saistībā ar ordeņiem, goda zīmēm un medaļām.

24.pants. Savas darbības reglamentēšanai Ordeņu kapituls izstrādā noteikumus, kurus apstiprina Ordeņu kapitula priekšsēdētājs.

25.pants. (1) Ordeņu kapituls nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs algot konsultantus.

(2) Ordeņu kapitula lietvedību saskaņā ar LR normatīvajiem aktiem kārto Valsts kancelejas algots Ordeņu kapitula sekretārs.

IV nodaļa. Valsts apbalvojumi.

26.pants. Latvijas Republikā valsts apbalvojumi to nozīmīguma secībā ir šādi:

1) Triju zvaigžņu ordenis;

2) Viestura ordenis;

3) Atzinības krusts;

4) Triju zvaigžņu ordeņa goda zīme;

5) Viestura ordeņa goda zīme;

6) Atzinības krusta goda zīme;

7) 1991.gada barikāžu dalībnieku “Piemiņas zīme”.

V nodaļa. Valsts apbalvojumu piešķiršana.

27.pants. Latvijas Republikā katra valsts apbalvojumu piešķiršanu nosaka katra ordeņa un goda zīmes statūti.

28.pants. Valsts Prezidents, stājoties amatā, iegūst tiesības uz katra ordeņa augstāko šķiru un ķēdi.

29.pants. (1) Valsts apbalvojumus, ievērojot to statūtus, piešķir Valsts Prezidents pēc sava ieskata vai pēc Ordeņu kapitula ieteikuma.

(2) Nevienam nav tiesību pašam lūgt, lai apbalvo ar valsts apbalvojumu.

(3) Ierosinājumus apbalvošanai Ordeņu kapitulam var iesniegt jebkura persona Ordeņu kapitula noteiktā kārtībā. Apbalvošanas ierosinājuma iesniedzējs arī iesaka, kāds ordenis, goda zīme vai medaļa piešķirama, bet galīgās izlemšanas tiesības šajā jautājumā paliek Ordeņu kapitulam.

(4) Apbalvošanas ierosinājumu jāiesniedz Ordeņu kapitulam šādā veidā:

1) ieteiktā apbalvojamā vārds, uzvārds, adrese, ieņemamais amats vai nodarbošanās;

2) dzīves apraksts (valsts amatpersonai pievieno dienesta gaitu sarakstu);

3) vispusīgs to nopelnu apraksts, par kuriem ierosina apbalvot ar valsts apbalvojumu;

4) citi nopelni;

5) iesniedzēja slēdziens;

6) iesniedzēja vārds, uzvārds, ieņemamais amats un adrese.

(5) Šo iesniegumu izskata Ordeņu kapituls, izlemjot, vai valsts apbalvojums ir piešķirams vai nē.

(6) Attiecībā uz Latvijas Republikas valsts apbalvojumu piešķiršanu citu valstu pilsoņiem, pieļaujama atkāpšanās no šīs normas.

30.pants. (1) Ordeņa šķiru un goda zīmes pakāpi apbalvojamam nosaka, ievērojot viņa darbību, personīgos nopelnus un ieņemamo amatu.

(1) Saeimas deputātiem, ministriem, sūtņiem, vēstniekiem, konsuliem, ministriju valsts sekretāriem un to vietniekiem, ministriju departamenta direktoriem un to vietniekiem, ministriju nodaļu vadītājiem un to vietniekiem un šiem amatiem pielīdzināmos vai par sevišķiem nopelniem citām personām piešķir ordeņus.

(2) Bruņoto spēku sastāvā ievēro:

1) no leitnanta līdz kapteiņa pakāpei tiek piešķirts 5.šķiras ordenis;

2) no majora/kapteiņa līdz pulkvežleitnanta/komandkapteiņa pakāpei tiek piešķirts 4.šķiras ordenis;

3) pulkvežiem/jūras kapteiņiem tiek piešķirts 3.šķiras ordenis;

4) ģenerāļiem/ admirāļiem tiek piešķirts 2. vai 1. šķiras ordenis atkarībā no ieņemamā amata.

5) No kareivja/matroža līdz kaprāļa pakāpei piešķir 3.pakāpes goda zīmi;

6) no seržanta līdz virsseržanta/bocmaņa pakāpei piešķir 2.pakāpes goda zīmi;

7) virsnieku vietniekiem piešķir 1.pakāpes goda zīmi.

31.pants. (1) Pakāpenība ordeņu starpā ir šāda: Viestura ordeņa vai Atzinības krusta jebkurai šķirai vai goda zīmes pakāpei seko Triju zvaigžņu ordeņa līdzīga šķira vai goda zīmes pakāpe.

(2) Pēc apbalvošanas ar ordeņa augstāko šķiru vai goda zīmes pakāpi, tā paša ordeņa vai goda zīmes zemākas šķiras vai pakāpes nozīmes vairs nenēsā.

32.pants. (1) Apbalvotajiem ar ordeni izsniedz diplomus, bet apbalvotajiem ar goda zīmi - apliecības, ko paraksta Valsts Prezidents, Ministru Prezidents un Ordeņu kapitula kanclers.

(2) Ar valsts apbalvojumu apbalvotā nāves gadījumā starplaikā no apbalvošanas lēmuma līdz pasniegšanas dienai ordeņa, goda zīmes vai medaļas nozīmi saņem glabāšanā apbalvotā tuvākie piederīgie.

33.pants. Ar valsts apbalvojumiem apbalvoto skaits nav ierobežots ne ordeņu atsevišķās šķirās, ne goda zīmju pakāpēs, ne arī kopumā.

34.pants. Amatpersonas apbalvošana jāatzīmē apbalvotā dienesta gaitu sarakstā.

35.pants. Tā paša valsts apbalvojuma augstāku šķiru vai pakāpi par jauniem nopelniem jau apbalvotai personai var piešķirt pēc četru gadu starplaika.

36.pants. (1) Dažādu iemeslu dēļ nepasniegtos valsts apbalvojumus vai atpakaļ saņemtos ordeņus un goda zīmes Ordeņu kapituls uzglabā līdz diviem gadiem no apbalvošanas lēmuma brīža. Pēc tam šos apbalvojumus uzskata par anulētiem. Anulējot apbalvojumu, anulē arī ierakstu matrikulā. Par valsts apbalvojumu, kuri apbalvotajam atsavināti šā likuma 23. panta kārtībā, netiek anulēts ieraksts matrikulā.

(2) Valsts apbalvojuma zīmes, diploma vai apliecības nozaudēšanas gadījumā apbalvotajam ir pienākums par to ziņot Ordeņu kapitulam, kā arī ir iespēja tās atjaunot Ordeņu kapitulā par samaksu.

VI nodaļa. Valsts apbalvojumu nēsāšana.

37.pants. Militārpersonām ordeņu nozīmes un goda zīmes nēsājamas pie parādes un svinību tērpiem oficiālajos pasākumos saskaņā ar valsts apbalvojuma statūtiem.

38.pants. Pēc apbalvošanas ar ordeņa augstāko šķiru vai goda zīmes pakāpi, tā paša ordeņa vai goda zīmes zemākas šķiras vai pakāpes nozīmes vairs nenēsā. Tāpat pēc apbalvošanas ar ordeni šā ordeņa goda zīmi vairs nenēsā.

39.pants. Visi ordeņu un goda zīmju lentu atgriezumi ir 32 mm plati un 10 mm augsti.

40.pants. Ordeņa zvaigzne uzliekama krūšu kreisajā vai labajā pusē pret vidu saskaņā ar ordeņa statūtiem. Ja persona ir apbalvota ar vairākiem ordeņiem, tad augstākā ordeņa zvaigzne uzliekama kā pirmā, bet pārējās - zem tās ieslīpā līnijā uz iekšu. Uz krūtīm nēsājamās ordeņu nozīmes uzliekamas krūšu kreisajā pusē tā, lai ordeņu nozīmju virknes vidējā ordeņa nozīme vai goda zīme atrastos pret krūšu kreisās puses vidu. Ja krūšu ordeņu nozīmes nevar salikt virknē vienu blakām otrai, tad atļauts tās sakārtot tā, lai augstākās ordeņu nozīmes nedaudz pārsegtu katru nākošo zemāko (pamīšus). Krūšu nozīmes nedrīkst sakārtot vairākās virknēs.

41.pants. 1.šķiras ordeņa nozīmes lenta nēsājama pār labo plecu, karavīriem - pār labo plecu zem uzpleča un ieroču jostas vai vidusjostas. Parasti pār plecu nēsājama augstākā ordeņa lenta, bet ordeņu svētkos - attiecīgā ordeņa lenta.

42.pants. Kaklā nēsājama augstākā no kaklā nēsājamām ordeņa nozīmēm, bet pārējās piestiprināmas pie svārku malas ārpus pogu līnijas tā, lai augšējā ordeņa nozīme būtu vienā līnijā ar krūts ordeņu nozīmju lentu līniju. Ordeņu nozīmju lentām jābūt pa daļai redzamām.

43.pants. Ordeņu lentu atgriezumi un goda zīmju lentu atgriezumi uzliekami krūšu kreisajā pusē tāpat kā krūšu ordeņu nozīmes vai goda zīmes. Lentu atgriezumus nevar sakārtot pamīšus. Ja lentu atgriezumus nevar salikt vienā virknē, tad tie sakārtojami vairākās virknēs. Ordeņu un goda zīmes nedrīkst kopā nēsāt ar lentu atgriezumiem.

44.pants. Ordeņu un goda zīmju uzlikšanas nozīmīguma kārtība:

1) Triju zvaigžņu ordenis;

2) Viestura ordenis;

3) Atzinības krusts;

4) Triju zvaigžņu ordeņa goda zīme;

5) Viestura ordeņa goda zīme;

6) Atzinības krusta goda zīme;

7) 1991.gada barikāžu dalībnieku “Piemiņas zīme”;

8) Citu valstu ordeņi to saņemšanas kārtībā.

45.pants. (1) Apbalvotajiem par personīgajiem līdzekļiem ir tiesības izgatavot ordeņu un goda zīmju nozīmes miniatūrā.

(2) Apbalvotajiem valsts apbalvojuma nozīmi atļauts lietot savos personīgajos zīmogos, vērtslietās, dokumentos un veidlapās.

Likumprojekta

“Ordeņu un goda zīmju likums”

ANOTĀCIJA

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums			Patreizējā Latvijas Republikas valsts apbalvojumu sistēma pilnībā nenodrošina apbalvošanas funkciju veikšanu. Šobrīd pastāv tikai divi apbalvojumu veidi – Trīszvaigžņu ordenis un Barikāžu piemiņas zīme, kas nespēj veikt visus apbalvojumu nepieciešamos uzdevumus.
2. Tiesību akta projekta būtība			Likumprojekts nepieciešams līdzšinējās apbalvojumu sistēmas pilnveidošanai, lai pilnvērtīgi spētu pateikties cilvēkiem kas kalpojuši Latvijas valstij.
II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi			Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu			Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums			Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi			Likumprojekts šo jomu neskar.
III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem tūkst.Ls
Rādītāji		Kārtējais gads		Trīs nākamie gadi				*)
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos		neskar		neskar	neskar	neskar		neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos		neskar		neskar	neskar	neskar		neskar
3. Finansiālā ietekme		neskar		neskar	neskar	neskar		neskar
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai		neskar		neskar	neskar	neskar		neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins		neskar		neskar	neskar	neskar		neskar
IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt		Likumprojekts šo jomu neskar.
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām		Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Atbilstības izvērtējuma tabula
Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija		Likumprojekts šo jomu neskar.
Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.			Atbilstības pakāpe (atbilst, neatbilst)			Komentāri
Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.			Likumprojekts šo jomu neskar.
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas			Likumprojekts izstrādāts sadarbībā ar vēsturniekiem un ordeņu pētniekiem, kas uzskatāmi par šīs jomas labākajiem speciālistiem.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)			Atbalsta likuma nepieciešamību un piedalījušies likumprojekta izstrādāšanā.
3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem			Konsultācijas nav notikušas.
VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas			Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo			Latvijas Republikas likumdošanas noteiktajā kārtībā.