Likumprojekts

Likumprojekts

Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā

Izdarīt Lauku atbalsta dienesta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 11.nr.; 2001, 13.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdu "finansu" ar vārdu "finanšu".

2. Izteikt 9.panta pirmās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

"8) izskata iesniegumus un pieņem lēmumus lietās par Dienesta centrālā aparāta struktūrvienību amatpersonu un pārvalžu vadītāju izdoto administratīvo aktu apstrīdēšanu;".

3. Izteikt 10.panta pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

"3) izskata iesniegumus un pieņem lēmumus lietās par pakļauto struktūrvienību vadītāju izdoto administratīvo aktu apstrīdēšanu;".

4. Izteikt IV nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"IV nodaļa

Dienesta amatpersonu lēmumu izpilde un to apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība".

5. Izteikt 13.pantu šādā redakcijā:

"13.pants. Dienesta amatpersonu izdoto administratīvo aktu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

Dienesta amatpersonu izdotos administratīvos aktus var apstrīdēt un pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likumu šādā kārtībā:

1) pārvaldes struktūrvienību vadītāju izdotos administratīvos aktus var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgās pārvaldes vadītājam attiecīgu iesniegumu;

2) Dienesta centrālā aparāta struktūrvienību amatpersonu un pārvalžu vadītāju izdotos administratīvos aktus var apstrīdēt, iesniedzot Dienesta direktoram attiecīgu iesniegumu;

3) Dienesta direktora izdotos administratīvos aktus var pārsūdzēt tiesā."

 

6. Papildināt pārejas noteikumus ar 4.punktu šādā redakcijā:

"4. Dienesta amatpersonu izdotajiem administratīvajiem aktiem, kuri stājušies spēkā pirms 2003.gada 1.jūlija un kuru apstrīdēšanas vai pārsūdzības termiņš nav beidzies, piemērojami Administratīvā procesa likumā noteiktie apstrīdēšanas un pārsūdzības termiņi."

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.jūlijā.

 

 

 

 

 

Likumprojekta

“Grozījums Lauku atbalsta dienesta likumā”

anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu tika uzsākta arī radikāla Latvijas tiesību sistēmas pārveide no sociālistiskas tiesību sistēmas uz tādu, kuras pamatā būtu demokrātijas un tiesiskuma principi. Lai to paveiktu, tika uzsākts darbs pie visu tiesību nozaru regulējošo normatīvo aktu pārveides, un šī darba rezultātā līdzšinējos desmit gados tika izveidota Latvijas konstitucionālo tiesību sistēma, pieņemti vai atjaunoti tādi likumi kā Civillikums, Civilprocesa likums, Krimināllikums, Darba likums utt.

Kā pēdējā lielā tiesību nozare, kurā vēl nebija veiktas radikālas pārmaiņas normatīvajā bāzē, bija administratīvā procesa tiesības. 2001.gada 25.oktobrī Saeimā tika pieņemts Administratīvā procesa likums, kura spēkā stāšanās paredzēta 2003.gada 1.jūlijā. Likums veicina demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipu, it sevišķi cilvēktiesību, ievērošanu konkrētās publiski tiesiskajās attiecībās starp valsti, no vienas puses, un personu, no otras puses, pakļauj šīs attiecības neatkarīgas, objektīvas un kompetentas tiesu varas kontrolei, kā arī nodrošina tiesību normu tiesisku, precīzu un efektīvu piemērošanu publiski tiesiskajās attiecībās.

Administratīvā procesa ietērpšana likuma formā atrisina galvenās ar administratīvo procesu saistītās problēmas, taču ar to vien nepietiek. Lai nodrošinātu viendabīgu un no liekām tiesību normu kolīzijām brīvu administratīvā procesa sistēmu, ne mazāk svarīgi ir apzināt arī nepieciešamos grozījumus tajos spēkā esošajos normatīvajos aktos, kas iekļausies šajā sistēmā.

Lai to nodrošinātu, ar Pasaules bankas finansiālu atbalstu tika veikts LU lektores Jautrītes Briedes pētījums, kurā tika apzināti visi tie likumi, kuros ir nepieciešams veikt grozījumus, lai nodrošinātu atbilstību jaunajam Administratīvā procesa likumam. Pētījuma rezultātā tika apzināti 156 likumi, kuros jāveic grozījumi.

Grozījumi sagatavoti, atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada 29.janvāra sēdes protokollēmuma (prot.nr.5 42§) 3.punktam. Patlaban no 156 likumprojektu saraksta ir izvērtēti 58 likumprojekti un no tiem izstrādāti un uzsaukti Valsts sekretāru sanāksmē 20 likumprojekti. Daļa no likumiem ar Ministru kabineta lēmumu no saraksta tiks svītroti, jo kompetentās ministrijas un Tieslietu ministrija grozījumu izstrādi tajos ir atzinusi par nelietderīgu un nevajadzīgu.

Likumprojektus saskaņā ar Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likuma Pārejas noteikumu 3.punkta 2.apakšpunktu paredzēts izstrādāt un iesniegt Saeimā līdz 2003.gada 1.februārim.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts paredz izdarīt grozījumus, kas novērsīs pretrunas un nodrošinās likuma atbilstību Administratīvā procesa likuma normām:

  1. tiks precizēta terminoloģija atbilstoši Administratīvā procesa likumam;
  2. apstrīdēt iestādē administratīvu aktu persona varēs arī mutvārdos Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā;
  3. gan uz apstrīdēšanu, gan pārsūdzību attieksies Administratīvā procesa likumā noteiktie apstrīdēšanas un pārsūdzības termiņi (līdzšinējo 30 dienu vietā - 1.mēnesis vispārējos gadījumos; ja administratīvajā aktā nav noteikts, kur un kādā termiņā tos var apstrīdēt vari pārsūdzēt, tad 1 gads).
   

3. Cita informācija

Likumprojekts stāsies spēkā vienlaicīgi ar Administratīvā procesa likumu – 2003.gada 1.jūlijā.

   

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Apstrīdēt iestādē administratīvu aktu persona varēs arī mutvārdos Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Gan uz apstrīdēšanu, gan pārsūdzību attieksies Administratīvā procesa likumā noteiktie apstrīdēšanas un pārsūdzības termiņi (līdzšinējo 30 dienu vietā - 1.mēnesis vispārējos gadījumos; ja administratīvajā aktā nav noteikts, kur un kādā termiņā tos var apstrīdēt vari pārsūdzēt, tad 1 gads).

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar

5. Cita informācija

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

3. Finansiālā ietekme

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

6. Cita informācija

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Cita informācija

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts šo jomu neskar

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

 
   

2.tabula

 

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar

5. Cita informācija

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām nav notikušas. Likumprojekts sagatavots, vadoties no LU Juridiskās fakultātes lektores J.Briedes pētījumā ietvertajiem ieteikumiem

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Konsultācijas nav notikušas

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Informēšanas pasākumi nav veikti

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas

5. Cita informācija

 

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Paplašināsies Zemkopības ministrijas funkcijas, jo tā kļūs par Lauku atbalsta dienesta direktora pieņemto administratīvo aktu apstrīdēšanas iestādi.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Lai sekmīgi ieviestu Administratīvā procesa likumu, patlaban rit darbs pie stratēģijas sabiedrības informēšanai par Administratīvā procesa likumu izstrādes.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Konsultācijas nav notikušas

4. Cita informācija

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

 

 

 

 

 

15.10.2002 11:36

971

I.Zute

7036744, ilze.zute@tm.gov.lv

 

 

 

Valsts sekretāra vietniece

Juridiskā dienesta vadītāja p.i.

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

 

M.Sauļūna

A.Rozena

I.Brazauska

I.Zute