I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Ministru kabinets 2002.gada 26.novembra sēdē nolēma (prot.Nr.52 12.§) nodot īpašu uzdevumu ministra reģionālās attīstības un pašvaldību lietās padotībā Reģionālās politikas un plānošanas pārvaldi (Ministru kabineta 2002.gada 27.novembra rīkojums Nr.660). Ministru kabinets 2002.gada 3.decembra sēdē pieņēma lēmumu (prot.Nr.54 27.§) par Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas izveidošanu.

Saskaņā ar Reģionālās attīstības likuma 15.panta trešo daļu Ministru kabinets apstiprina Nacionālās reģionālās attīstības padomes nolikumu. Saskaņā ar Reģionālās attīstības likuma 15.panta otro daļu "padomes sastāvā ir […] plānošanas reģionu padomju priekšsēdētāji". Savukārt, Reģionālās attīstības likuma 17.un 18.pants definē "plānošanas reģiona attīstības padomes". Tādējādi izveidojas situācija, ka 4.panta 3.punkts, 15.panta otrā daļa un pārejas noteikumu 6.punkts nosaka "plānošanas reģionu padomes", savukārt, 17. un 18.pants nosaka "plānošanas reģiona attīstības padomes".

Projektā tiek svītrots likuma 14.panta 3.punkts, kas nosaka par reģionālo attīstību atbildīgo ministru, kā arī precizēts ministra amats 20.panta pirmajā daļā un tiek precizēts Nacionālās reģionālās attīstības padomes sastāvs (15.panta otrā daļa), atbilstoši jaunajam Ministru kabineta sastāvam.

Lai novērstu minēto likuma neprecizitāti, un, lai īstenotu minētos Ministru kabineta lēmumus, ir sagatavots normatīvā akta projekts "Grozījumi Reģionālās attīstības likumā" un tā pieņemšana Saeimas sesiju starplaikā, piemērojot Satversmes 81.pantu ir nepieciešama, lai ar 2003.gada 1.janvāri reorganizētu Reģionālās politikas un plānošanas pārvaldi un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija varētu uzsākt darbu.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Normatīvā akta projekts precizē Reģionālās attīstības likuma 15.panta otro daļu, izsakot to jaunā redakcijā, kā arī izsaka Reģionālās attīstības likuma 16.pantu jaunā redakcijā, aizstājot Reģionālās politikas un plānošanas pārvaldi ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju. Tā kā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas funkcijas un uzdevumus noteiks ministrijas nolikums, tad attiecīgi Reģionālās attīstības likuma 16.panta jaunā redakcija vairs nesatur ministrijas funkciju uzskaitījumu, kā arī no 16.panta ir izslēgts deleģējums Ministru kabinetam izdot Reģionālās politikas un plānošanas pārvaldes nolikumu. Ministrijas nolikums tiks izdots, pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu. Atbilstoši tiks sagatavots arī Ministru kabineta rīkojums par Reģionālās politikas un plānošanas pārvaldes reorganizāciju. Normatīvā akta projekta spēkā stāšanās noteikta ar 2003.gada 1.janvāri.

ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi

Projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Projekts optimizē valsts pārvaldes iestāžu funkcijas reģionālās attīstības jomā.

3. Sociālo seku izvērtējums

Projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Tūkst. Ls

Rādītāji

Kārtējais

Gads

Trīs nākamie gadi

*)

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Atbilstoši 2003.gada likumam par valsts budžetu.

Atbilstoši 2003.gada likumam par valsts budžetu.

2820,6

2820,6

2820,6

2820,6

Atbilstoši 2003.gada likumam par valsts budžetu.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Atbilstoši 2003.gada likumam par valsts budžetu.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas darbības nodrošināšanai tiek apvienotas sekojošas pamatbudžeta programmas: no Finanšu ministrijas: programma 22.00 “Reģionālā politika un plānošana” – 504528 lati (pārdalītais finansējums: no Finanšu ministrijas apakšprogrammas 01.01 “Centrālais aparāts” – 18190 lati, no Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāta apakšprogrammas “Valsts pārvaldes reformas vadība” – 39072 lati; papildus finansējums: 55346 lati); programma 23.00 “Īpaši atbalstāmo reģionu attīstība” – 1276338 lati (papildus finansējums – 300000 lati); Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāta programma 03.00 “Pašvaldību darbības pārraudzība” – 166724 lati un programma 04.00 “Administratīvi teritoriālā reforma” – 189045 lati.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas kopējais plānotais budžets sadalās pa sekojošiem valsts budžeta izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem:

Darba samaksa (1100) – 316803 lati (no tiem, 1115 – 165682 lati,1140 – 122785 lati,1170 – 28336 lati),

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (1200) – 76318 lati,

Komandējumu izdevumi (1300 – 25130 lati,

Pakalpojumu izdevumi (1400) – 1018392 lati (no tiem, 68400 lati – ārvalstu finanšu palīdzība),

Materiālu, energoresursu, ūdens un inventāra izdevumi (1500) – 51207 lati,

Dotācijas (3400) – 1276338 lati,

Kapitālie izdevumi (4100) – 56447 lati.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Normatīvā akta projekta ieviešanai papildus jāizdod Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas nolikums, Ministru kabineta rīkojums par Reģionālās politikas un plānošanas pārvaldes reorganizāciju un Nacionālās reģionālās attīstības padomes nolikums.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Ir pabeigta un slēgta sarunu sadaļa "Reģionālā politika", Latvija ir apņēmusies ieviest Acquis communautaire reģionālās attīstības un strukturālo instrumentu koordinācijas jomā, tajā skaitā Acquis communautaire, kas pieņemts 1999. un 2000.gadā, Latvija ir akceptējusi, ka reģionālās politikas īstenošanai valstī ir jābūt valsts tiešās pārvaldes iestādes kompetencē.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas

ir notikušas

Konsultācijas tieši nav notikušas

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Projekts šo jomu neskar

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Projekts šo jomu neskar

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Projekts šo jomu neskar

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldības puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Tiek izveidota Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.

Sabiedrība tiks informēta ar masu saziņas līdzekļu starpniecību

Projekts indivīda tiesības neierobežo

Īpašu uzdevumu ministrs reģionālās attīstības un pašvaldību lietās

Finanšu ministrs

Reģionālās politikas un plānošanas pārvaldes vadītāja p.i.

Reģionālās politikas un plānošanas pārvaldes juriste

Atbildīgā amatpersona

I.Gaters

V.Dombrovskis

I.Vērzemniece

I.Bergmane

I.Šāble