Saeimas Prezidijam
Aizsardzības un iekšlietu komisija savā š.g.21.maija sēdē izskatīja likumprojektus:
Komisija lūdz iekļaut iepriekšminētos likumprojektus Saeimas plenārsēdes darba kārtībā izskatīšanai 3.lasījumā.
Pielikumā:
A.Laksa
komisijas priekšsēdētājs
Iesniedz Aizsardzības un iekšlietu komisija Likumprojekts trešajam lasījumam
Grozījums likumā Par policiju
Reģ.nr.107
Spēkā esošā redakcija |
2. lasījumā pieņemtā redakcija |
Pr.nr. |
Priekšlikumi 3.lasījumam |
Atbildīgās komisijas atzinums |
Komisijas ieteiktā redakcija 3.lasījumam |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
Izdarīt likumā Par policiju (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 31./32.nr.; 1992, 37./38.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 13., 23.nr.; 1995, 2., 24.nr.; 1996, 13.nr.; 1997, 2., 8., 23.nr.; 1999, 12., 23.nr.; 2000, 14.nr.; 2001, 21.nr.; 2002, 2., 4., 16., 22. nr.; 2003, 2.nr.) šādu grozījumu: |
1.
|
Aizsardzības un iekšlietu komisija: Aizstāt likumprojekta nosaukumā vārdu grozījums ar vārdu grozījumi un izteikt likumprojekta ievaddaļu šādā redakcijā: Izdarīt likumā Par policiju (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 31./32.nr.; 1992, 37./38.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 13., 23.nr.; 1995, 2., 24.nr.; 1996, 13.nr.; 1997, 2., 8., 23.nr.; 1999, 12., 23.nr.; 2000, 14.nr.; 2001, 21.nr.; 2002, 2., 4., 16., 22. nr.; 2003, 2.nr.) šādu grozījumus: |
Pieņemt |
Grozījumi likumā Par policiju Izdarīt likumā Par policiju (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 31./32.nr.; 1992, 37./38.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 13., 23.nr.; 1995, 2., 24.nr.; 1996, 13.nr.; 1997, 2., 8., 23.nr.; 1999, 12., 23.nr.; 2000, 14.nr.; 2001, 21.nr.; 2002, 2., 4., 16., 22. nr.; 2003, 2.nr.) šādu grozījumus: |
|
13.pants. Policijas darbinieka tiesības lietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus ... Policijai šajā likumā atļautos speciālo līdzekļu veidus, to glabāšanas, nēsāšanas un lietošanas kārtību nosaka Latvijas Republikas iekšlietu ministrs pēc saskaņošanas ar Latvijas Republikas Labklājības ministriju. |
2. |
Saeimas Juridiskais birojs: Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: Aizstāt 13.panta ceturtajā daļā vārdu Labklājības ar vārdu Veselības. |
Pieņemt |
1. Aizstāt 13.panta ceturtajā daļā vārdu Labklājības ar vārdu Veselības. |
|
28.pants. Policijas personālsastāvs Policijas dienestā pieņem Latvijas Republikas pilsoņus, ne jaunākus par 18 gadiem un ne vecākus par 35 gadiem, kuri, ņemot vērā viņu personiskās īpašības, izglītību, fizisko sagatavotību un veselības stāvokli, ir spējīgi un brīvprātīgi vēlas pildīt policijai uzliktos pienākumus. Policijas dienestā nevar pieņemt personas, kuras agrāk sodītas par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem. Policijas darbiniekam jāprot valsts valoda un, pildot dienesta pienākumus, jāspēj sazināties ar personām tajā valodā, ko pārsvarā lieto attiecīgajā reģionā vai darba iecirknī. Policijas dienestā nedrīkst pieņemt personu, kas ir vai ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts drošības dienesta (izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta) štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa (segorganizācijas jebkurā tās formā) turētājs. Izņēmuma gadījumos šādas personas var pieņemt policijas dienestā uz darba līguma pamata un uz noteiktu laiku, ja to prasa nepieciešamība veikt konkrētus uzdevumus, izmantojot šo personu profesionālās zināšanas. Policijas darbinieka pienākums ir nelokāmi pildīt likuma prasības, ievērot profesionālās ētikas normas, respektēt un aizstāvēt cilvēka cieņu, atbalstīt un aizstāvēt cilvēka tiesības attiecībā uz visām personām, rūpēties par cilvēkiem un būt gatavam jebkurā brīdī sniegt viņiem palīdzību, darboties noteikti un mērķtiecīgi, netaupot savus spēkus, bet, ja nepieciešams, nežēlot arī savu dzīvību, lai izpildītu dienesta pienākumus. Šo prasību nepildīšana nav savienojama ar dienestu policijā. Visi policijas darbinieki ir pakļauti atestācijai atbilstoši viņu ieņemamam amatam un speciālajai dienesta pakāpei. Policijas darbiniekam ir aizliegts organizēt streikus un piedalīties tajos. Policijas darbinieka uzņēmējdarbības, ienākumu gūšanas, amatu savienošanas, darbu pildīšanas, kā arī ar tiem saistītos citus ierobežojumus un pienākumus nosaka Korupcijas novēršanas likums. |
3.
4. |
Saeimas deputāti S .Fjodorovs, M.Bekasovs: Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: Papildināt 28.panta pirmo daļu pēc vārda pilsoņus ar vārdiem un nepilsoņus.
Saeimas Juridiskais birojs: Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: Aizstāt 28.panta sestajā daļā vārdus Korupcijas novēršanas likums ar vārdiem likums Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā. |
Noraidīt
Pieņemt |
2. Aizstāt 28.panta sestajā daļā vārdus Korupcijas novēršanas likums ar vārdiem likums Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā. |
|
31.pants. Policijas darbinieka. pieņemšana dienestā un atbrīvošana no dienesta. Dienesta pildīšanas kārtība un noteikumi Policijas dienestā parasti pieņem personas, kuras beigušas Iekšlietu ministrijas izglītības iestādes vai Latvijas Policijas akadēmiju. Personas, kuras pieņemtas dienestā policijā un nav apguvušas pamata profesionālo sagatavošanu, nav pielaižamas pie dienesta pienākumu pildīšanas, bet obligāti norīkojamas uz mācībām Iekšlietu ministrijas izglītības iestādēs, kur tās iziet dienestam nepieciešamo tiesisko un profesionālo sagatavošanu. Policijas darbinieku elementāro apmācību, pārkvalifikāciju un kvalifikācijas celšanu var veikt uz līguma pamata arī citu valstu policijas mācību iestādēs. Policijas dienesta pildīšanas kārtību, arī speciālo dienesta pakāpju nosaukumus, to piešķiršanas un atņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Policijas darbinieks parasti var atrasties policijas dienestā līdz 50 gadu vecuma sasniegšanai. Policijas vidējā, vecākā un augstākā komandējošā sastāva personām pēc to vēlēšanās, ņemot vērā šo darbinieku fiziskās un profesionālās spējas, dienesta laiku policijā var pagarināt ar Latvijas Republikas iekšlietu ministra lēmumu, bet ierindas un jaunākā komandējošā sastāva personām - ar attiecīgās policijas pārvaldes vai nodaļas priekšnieka lēmumu. Darbinieku atvaļina no dienesta sakarā ar: 1) paša vēlēšanos; 2) izdienas laika sasniegšanu; 3) likumā noteiktā vecuma sasniegšanu; 4) veselības stāvokli - pamatojoties uz Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas atzinumu par nederīgumu dienestam; 5) darbinieku skaita samazināšanu; 6) ievēlēšanu vai iecelšanu amatā citā valsts vai pašvaldības iestādē; 7) neatbilstību dienestam pēc atestācijas rezultātiem; 8) disciplīnas pārkāpumiem; 9) spēkā stājušos tiesas spriedumu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu; 10) darbinieka nāvi. Policijas darbinieks ir tiesīgs pārsūdzēt tiesā lēmumu par viņa atvaļināšanu no dienesta |
Papildināt 31.pantu ar astoto daļu šādā redakcijā: Policijas darbinieku pārcelšanas kārtību nosaka Valsts civildienesta likums. |
5. |
Saeimas deputāts D.Turlais: Izslēgt 31.panta astoto daļu. |
Noraidīt |
3. Papildināt 31.pantu ar astoto daļu šādā redakcijā: Policijas darbinieku pārcelšanas kārtību nosaka Valsts civildienesta likums. |
Pārejas noteikums Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.572 Grozījums likumā Par policiju (Latvijas Vēstnesis, 2002, 189.nr.)
|
6. |
Saeimas deputāts D.Turlais: Izslēgt pārejas noteikumu. |
Noraidīt |
Pārejas noteikums Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.572 Grozījums likumā Par policiju (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2003, 6.nr.). |