Saeimā 2.lasījumā pieņemtā likumprojekta redakcija (dok.nr.553)

Nr.

Priekšlikumi 3.lasījumam

Komisijas atzinums

Atbildīgās komisijas sagatavotā 3.lasījuma redakcija

Izdarīt Valsts civildienesta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 19.nr.; 2001, 9.nr.; 2002, 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2002, 165.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Valsts civildienesta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 19.nr.; 2001, 9.nr.; 2002, 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2002, 165.nr.) šādus grozījumus:

(1) ... (2)...

(3) Uz specializētā valsts civildienesta (3.panta otrā daļa) ierēdņiem attiecas šā likuma I nodaļa, IV nodaļā noteiktie vispārīgie pienākumi un 22.pantā noteiktās vispārīgās tiesības. Citas šā likuma normas tiesiskās attiecības specializētajā valsts civildienestā nosaka tiktāl, ciktāl tās nenosaka speciālie likumi.

1. Izteikt 2.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Uz specializētā valsts civildienesta (3.panta otrā daļa) ierēdņiem attiecas šā likuma I nodaļa, 4.panta otrās daļas 1.punkts, IV nodaļa, 22., 37., 39.pants un 40.panta otrā daļa. Citas šā likuma normas tiesiskās attiecības specializētajā valsts civildienestā nosaka tiktāl, ciktāl tās nenosaka speciālie likumi.”

1. Izteikt 2.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Uz specializētā valsts civildienesta (3.panta otrā daļa) ierēdņiem attiecas šā likuma I nodaļa, 4.panta otrās daļas 1.punkts, IV nodaļa, 22., 37., 39.pants un 40.panta otrā daļa. Citas šā likuma normas tiesiskās attiecības specializētajā valsts civildienestā nosaka tiktāl, ciktāl tās nenosaka speciālie likumi.”

(1) Ierēdnis ir persona, kas Valsts kancelejā, ministrijā, Ministru prezidenta biedra sekretariātā, īpašu uzdevumu ministra sekretariātā, kā arī ministrijas, īpašu uzdevumu ministra vai Ministru prezidenta biedra pakļautībā vai pārraudzībā esošajā valsts pārvaldes iestādē (turpmāk arī — iestāde) veido nozares politiku vai attīstības stratēģiju, koordinē nozares darbību, sadala vai kontrolē finansu resursus, izstrādā normatīvos aktus vai kontrolē to ievērošanu, sagatavo vai izdod administratīvos aktus vai arī sagatavo vai pieņem citus ar indivīda tiesībām saistītus lēmumus.

(2)... (4)...

2. Izteikt 3.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ierēdnis ir persona, kas tiešā pārvaldes iestādē (turpmāk — iestāde) veido nozares politiku vai attīstības stratēģiju, koordinē nozares darbību, izstrādā normatīvos aktus vai kontrolē to ievērošanu, sagatavo vai izdod administratīvos aktus vai arī sagatavo vai pieņem citus ar indivīda tiesībām saistītus lēmumus.”

1.

Papildināt 2.lasījumā pieņemto 3.panta pirmo daļu pēc vārdiem "nozares darbību" ar vārdiem "sadala vai kontrolē finanšu resursus".

Atbalstīt

2. Izteikt 3.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ierēdnis ir persona, kas tiešā pārvaldes iestādē (turpmāk — iestāde) veido nozares politiku vai attīstības stratēģiju, koordinē nozares darbību, sadala vai kontrolē finanšu resursus, izstrādā normatīvos aktus vai kontrolē to ievērošanu, sagatavo vai izdod administratīvos aktus vai arī sagatavo vai pieņem citus ar indivīda tiesībām saistītus lēmumus.”

(1) Valsts civildienesta pārvalde (turpmāk — Pārvalde) ir valsts pārvaldes iestāde, kas Ministru kabineta pilnvarota ministra pārraudzībā īsteno valsts politiku valsts civildienestā.

3. 4.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Valsts civildienesta pārvalde (turpmāk — Pārvalde) ir Ministru prezidenta tiešā pakļautībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku valsts civildienestā.”;

3. 4.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Valsts civildienesta pārvalde (turpmāk — Pārvalde) ir Ministru prezidenta tiešā pakļautībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku valsts civildienestā.”;

(2) Pārvaldes funkcijas ir:

1) kontrolēt šā likuma un citu ar valsts civildienesta jomu saistīto normatīvo aktu piemērošanu valsts pārvaldes iestāžu darbībā;

izteikt otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) kontrolēt šā likuma, ierēdņu disciplinārsodu likuma un citu ar valsts civildienesta jomu saistīto normatīvo aktu piemērošanu iestāžu darbībā un atcelt to nelikumīgos lēmumus valsts civildienesta jomā;”;

izteikt otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) kontrolēt šā likuma, ierēdņu disciplinārsodu likuma un citu ar valsts civildienesta jomu saistīto normatīvo aktu piemērošanu iestāžu darbībā un atcelt to nelikumīgos lēmumus valsts civildienesta jomā;”;

2) izstrādāt Ministru kabineta normatīvo aktu projektus valsts civildienesta jomā;

3) – 5) ....

6) analizēt ierēdņu mācību vajadzības un sagatavot ikgadējo mācību pasūtījumu Valsts administrācijas skolai;

7) likumā noteiktajos gadījumos organizēt pretendentu konkursus;

8) – 15) ....

16) ierosināt ministram atcelt valsts pārvaldes iestāžu nelikumīgos lēmumus valsts civildienesta jomā.

izslēgt otrās daļas 2., 6., 7. un 16.punktu.

izslēgt otrās daļas 2., 6., 7. un 16.punktu.

(1) Valsts administrācijas skola ir valsts pārvaldes iestāde, kas Ministru kabineta pilnvarota ministra pārraudzībā īsteno valsts politiku ierēdņu izglītības jomā, lai sagatavotu augsti profesionālus ierēdņus.

4. 5.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Valsts administrācijas skola ir Valsts kancelejas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku ierēdņu izglītības jomā, lai sagatavotu augsti profesionālus ierēdņus.”; 

4. 5.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Valsts administrācijas skola ir Valsts kancelejas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku ierēdņu izglītības jomā, lai sagatavotu augsti profesionālus ierēdņus.”; 

(2) Valsts administrācijas skolas funkcijas ir:

1) izstrādāt ierēdņu mācību programmas;

2)... 3)...

izteikt otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) izstrādāt ierēdņu mācību programmas saskaņā ar Valsts kancelejas pasūtījumu kārtējam gadam;”.

izteikt otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) izstrādāt ierēdņu mācību programmas saskaņā ar Valsts kancelejas pasūtījumu kārtējam gadam;”.

Uz ierēdņa amatu var pretendēt persona:

1) kura ir Latvijas Republikas pilsonis;

2) kura pārvalda latviešu valodu;

3) kurai ir augstākā izglītība;

4) kura nav sasniegusi likumā noteikto pensijas vecumu;

5) kura nav sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem vai ir reabilitēta vai kurai ir noņemta vai dzēsta sodāmība;

6) kura nav atbrīvota no ierēdņa amata ar tiesas spriedumu krimināllietā;

7) kura nav atzīta par rīcībnespējīgu likumā noteiktajā kārtībā;

8) kura nav vai nav bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks;

9) kura nav vai nav bijusi ar likumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieks;

10) kura nav iestādes vadītāja vai tiešā priekšnieka radinieks (persona, kura ar ierēdni ir laulībā, svainībā vai radniecībā līdz pirmajai pakāpei, kā arī brāļi un māsas). Ministru kabinets var noteikt izņēmumus gadījumos, ja citādi attiecīgā iestāde nevar nodrošināt tai noteikto funkciju izpildi.

2.

Papildināt 7.panta 1.punktu pēc vārdiem "pilsonis" ar vārdiem " vai nepilsonis".

Noraidīt

(1) Atklātu pretendentu konkursu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" izsludina:

1) uz iestādes vadītāja amatu — Pārvalde;

2) uz pārējiem ierēdņu amatiem — attiecīgā iestāde.

5. 8.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Atklātu pretendentu konkursu uz ierēdņu amatiem attiecīgā iestāde izsludina laikrakstā “Latvijas Vēstnesis.”;

5. 8.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Atklātu pretendentu konkursu uz ierēdņu amatiem attiecīgā iestāde izsludina laikrakstā “Latvijas Vēstnesis".”;

(2)... (3)...

(4) Uz vakanto ierēdņa amatu (izņemot iestādes vadītāja amatu) atklātu pretendentu konkursu var neizsludināt, ja pēc iestādes vadītāja lēmuma, bet citā iestādē — ar Pārvaldes lēmumu ierēdni attiecīgajā amatā valsts interesēs pārceļ.

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Uz vakanto ierēdņa amatu atklātu pretendentu konkursu var neizsludināt šajā likumā noteiktajos gadījumos.”

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Uz vakanto ierēdņa amatu atklātu pretendentu konkursu var neizsludināt šajā likumā noteiktajos gadījumos.”

(1) Pretendentu atbilstību vakantajam ierēdņa amatam izvērtē pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisija, kuru izveido:

1) konkursam uz iestādes vadītāja amatu — Pārvaldes priekšnieks. Personu sarakstu, kuras var tikt iekļautas pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijā, apstiprina Ministru kabinets pēc attiecīgā ministra ieteikuma;

2)...

(2)... (7)...

6. Aizstāt 9.panta pirmās daļas 1.punktā vārdus “Pārvaldes priekšnieks” ar vārdiem “attiecīgais ministrs”.

6. Aizstāt 9.panta pirmās daļas 1.punktā vārdus “Pārvaldes priekšnieks” ar vārdiem “attiecīgais ministrs”.

Ierēdņu komercdarbības, ienākumu gūšanas, amatu savienošanas, darbu pildīšanas, kā arī ar tiem saistītos citus ierobežojumus un pienākumus nosaka Korupcijas novēršanas likums.

7. Aizstāt 17.pantā vārdus “Korupcijas novēršanas likums” ar vārdiem “likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””.

7. Aizstāt 17.pantā vārdus “Korupcijas novēršanas likums” ar vārdiem “likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””.

(1) Iestādes vadītājs nodrošina iespēju ierēdnim celt kvalifikāciju ne mazāk kā 45 dienas triju gadu laikā, saglabājot viņam mēnešalgu un sedzot mācību izdevumus, ja kvalifikācijas celšana notiek Latvijā.

(2)... (4)...

8. Izteikt 30.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Iestādes vadītājs izvērtē ierēdņa kvalifikācijas celšanas nepieciešamību un nodrošina iespēju ierēdnim celt kvalifikāciju, saglabājot viņam mēnešalgu un sedzot mācību izdevumus, ja kvalifikācijas celšana notiek Latvijā.”

8. Izteikt 30.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Iestādes vadītājs izvērtē ierēdņa kvalifikācijas celšanas nepieciešamību un nodrošina iespēju ierēdnim celt kvalifikāciju, saglabājot viņam mēnešalgu un sedzot mācību izdevumus, ja kvalifikācijas celšana notiek Latvijā.”

(1) Ierēdni valsts interesēs var pārcelt citā atbilstošas kvalifikācijas kategorijas amatā uz noteiktu vai nenoteiktu laiku, nosakot atalgojumu atbilstoši amata kvalifikācijas kategorijai un pakāpei, tajā pašā iestādē ar iestādes vadītāja lēmumu, bet citā iestādē — ar Pārvaldes lēmumu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Pārceļot ierēdni uz noteiktu laiku, viņam tiek saglabātas tiesības atgriezties iepriekšējā vai līdzvērtīgā amatā.

(3) Pārceļot ierēdni uz citu apdzīvotu vietu, viņam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā tiek atlīdzināti pārcelšanās izdevumi.

(4) Ierēdnis var atteikties no pārcelšanas uz citu iestādi vai uz citu apdzīvotu vietu, ja viņam ir svarīgi iemesli, kurus katrā atsevišķā gadījumā izvērtē un par kuriem atzinumu sniedz Pārvalde.

(5) Ierēdņus, kuriem ir bērni līdz triju gadu vecumam, un grūtnieces nav atļauts pārcelt uz citu apdzīvotu vietu bez viņu piekrišanas.

9. Izteikt 37.pantu šādā redakcijā:

“(1) Lai nodrošinātu labu pārvaldību, it sevišķi civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi un sabiedrības uzticību civildienestam, kā arī veicinātu ierēdņa kvalifikācijas izaugsmi, ierēdni, neizsludinot atklātu pretendentu konkursu, var pārcelt citā augstākas, atbilstošas vai zemākas kvalifikācijas kategorijas ierēdņa amatā uz noteiktu vai nenoteiktu laiku tajā pašā vai citā iestādē. Pārcelšanas pamatojums var būt arī ierēdņa motivēts lūgums.

(2) Ierēdni citā amatā tajā pašā iestādē pārceļ ar attiecīgā iestādes vadītāja vai ministra lēmumu, citā iestādē tā paša ministra padotībā — ar ministra lēmumu, citā iestādē cita ministra padotībā — ar Pārvaldes vai Ministru prezidenta lēmumu. Ja iestādi reorganizē ar Ministru kabineta lēmumu, tad ierēdni citā amatā citā iestādē pārceļ ar tās iestādes vadītāja lēmumu, kura pārņem saistības, vai ar attiecīgā ministra lēmumu.

(3) Pārceļot ierēdni, tiek izvērtēts viņa viedoklis. Pārceļot ierēdni uz citu iestādi, tiek izvērtēts arī to iestāžu viedoklis, no kuras un uz kuru ierēdni var pārcelt. Ja ierēdnis nepiekrīt pārcelšanai, pārcelšanu saskaņo ar Pārvaldi.

(4) Pārceļot ierēdni citā atbilstošas vai zemākas kvalifikācijas kategorijas ierēdņa amatā, ierēdnim saglabā iepriekšējo amata mēnešalgu, sociālās garantijas, normatīvajos aktos noteiktās pastāvīgās piemaksas, kas saistītas ar dienestu, kā arī specializētajā civildienestā noteiktās dienesta pakāpes, izņemot gadījumus, kad ierēdni pārceļ, jo tiek likvidēta iestāde vai ierēdņa amats, tiek samazināts ierēdņu skaits, ir pieņemts lēmums par ierēdņa neatbilstību ieņemamajam amatam, kā arī pēc ierēdņa lūguma.

(5) Pārceļot ierēdni citā amatā uz noteiktu laiku, viņam saglabā tiesības atgriezties iepriekšējā vai līdzvērtīgā amatā.

(6) Pārceļot ierēdni uz citu apdzīvotu vietu, viņam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā tiek atlīdzināti ar pārcelšanu saistītie izdevumi.

(7) Ierēdņus, kuriem ir bērni līdz triju gadu vecumam, un grūtnieces nav atļauts pārcelt uz citu apdzīvotu vietu bez viņu piekrišanas.

(8) Ierēdnim, kurš pārcelts citā amatā, ir tiesības piemērot disciplinārsodu par disciplinārpārkāpumu, kas izdarīts iepriekšējos ierēdņa amatos.”

9. Izteikt 37.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Lai nodrošinātu labu pārvaldību, it sevišķi civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi un sabiedrības uzticību civildienestam, kā arī veicinātu ierēdņa kvalifikācijas izaugsmi, ierēdni, neizsludinot atklātu pretendentu konkursu, var pārcelt citā augstākas, atbilstošas vai zemākas kvalifikācijas kategorijas ierēdņa amatā uz noteiktu vai nenoteiktu laiku tajā pašā vai citā iestādē. Pārcelšanas pamatojums var būt arī ierēdņa motivēts lūgums.

(2) Ierēdni citā amatā tajā pašā iestādē pārceļ ar attiecīgā iestādes vadītāja vai ministra lēmumu, citā iestādē tā paša ministra padotībā — ar ministra lēmumu, citā iestādē cita ministra padotībā — ar Pārvaldes vai Ministru prezidenta lēmumu. Ja iestādi reorganizē ar Ministru kabineta lēmumu, tad ierēdni citā amatā citā iestādē pārceļ ar tās iestādes vadītāja lēmumu, kura pārņem saistības, vai ar attiecīgā ministra lēmumu.

(3) Pārceļot ierēdni, tiek izvērtēts viņa viedoklis. Pārceļot ierēdni uz citu iestādi, tiek izvērtēts arī to iestāžu viedoklis, no kuras un uz kuru ierēdni var pārcelt. Ja ierēdnis nepiekrīt pārcelšanai, pārcelšanu saskaņo ar Pārvaldi.

(4) Pārceļot ierēdni citā atbilstošas vai zemākas kvalifikācijas kategorijas ierēdņa amatā, ierēdnim saglabā iepriekšējo amata mēnešalgu, sociālās garantijas, normatīvajos aktos noteiktās pastāvīgās piemaksas, kas saistītas ar dienestu, kā arī specializētajā civildienestā noteiktās dienesta pakāpes, izņemot gadījumus, kad ierēdni pārceļ, jo tiek likvidēta iestāde vai ierēdņa amats, tiek samazināts ierēdņu skaits, ir pieņemts lēmums par ierēdņa neatbilstību ieņemamajam amatam, kā arī pēc ierēdņa lūguma.

(5) Pārceļot ierēdni citā amatā uz noteiktu laiku, viņam saglabā tiesības atgriezties iepriekšējā vai līdzvērtīgā amatā.

(6) Pārceļot ierēdni uz citu apdzīvotu vietu, viņam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā tiek atlīdzināti ar pārcelšanu saistītie izdevumi.

(7) Ierēdņus, kuriem ir bērni līdz triju gadu vecumam, un grūtnieces nav atļauts pārcelt uz citu apdzīvotu vietu bez viņu piekrišanas.

(8) Ierēdnim, kurš pārcelts citā amatā, ir tiesības piemērot disciplinārsodu par disciplinārpārkāpumu, kas izdarīts iepriekšējos ierēdņa amatos.”

(1) ... (3) ...

(4) Iestādes vadītājs ierēdņu disciplinārsodu likumā noteiktajā kārtībā var atstādināt ierēdni no amata pienākumu izpildes disciplinārlietas izmeklēšanas

laikā.

10. Izteikt 39.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Attiecīgās iestādes vadītājs, ministrs, Pārvalde un Ministru prezidents var atstādināt ierēdni no amata pienākumu izpildes ne ilgāk kā uz visu disciplinārlietas izmeklēšanas laiku, saglabājot amata mēnešalgu, sociālās garantijas, normatīvajos aktos noteiktās pastāvīgās piemaksas, kas saistītas ar dienestu, kā arī specializētajā civildienestā noteiktās dienesta pakāpes.”

10. Izteikt 39.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Attiecīgās iestādes vadītājs, ministrs, Pārvalde un Ministru prezidents var atstādināt ierēdni no amata pienākumu izpildes ne ilgāk kā uz visu disciplinārlietas izmeklēšanas laiku, saglabājot amata mēnešalgu, sociālās garantijas, normatīvajos aktos noteiktās pastāvīgās piemaksas, kas saistītas ar dienestu, kā arī specializētajā civildienestā noteiktās dienesta pakāpes.”

Ierēdņu disciplinārsodu likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā pret ierēdni ierosina disciplinārlietu, izmeklē to un piemēro disciplinārsodu

11. 40.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pārvalde un Ministru prezidents ir tiesīgi ierosināt un izmeklēt jebkuru disciplinārlietu, uzdot to darīt attiecīgās iestādes vadītājam, pārņemt jebkuru disciplinārlietu, kā arī piemērot disciplinārsodu jebkuram ierēdnim. Ministru prezidents ir tiesīgs uzdot Pārvaldei ierosināt un izmeklēt jebkuru disciplinārlietu.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par panta pirmo daļu.

11. 40.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pārvalde un Ministru prezidents ir tiesīgi ierosināt un izmeklēt jebkuru disciplinārlietu, uzdot to darīt attiecīgās iestādes vadītājam, pārņemt jebkuru disciplinārlietu, kā arī piemērot disciplinārsodu jebkuram ierēdnim. Ministru prezidents ir tiesīgs uzdot Pārvaldei ierosināt un izmeklēt jebkuru disciplinārlietu.”;

uzskatīt līdzšinējo tekstu par pirmo daļu.

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta 2002.gada 27.decembra noteikumi nr.568 “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” (Latvijas Vēstnesis, 2002, nr.189).

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta 2002.gada 27.decembra noteikumi nr.568 “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” (Latvijas Vēstnesis, 2002, 189.nr.).