Likumprojekts otrajam lasījumam

Likumprojekts otrajam lasījumam

Iesniedz Juridiskā komisija

Kārtības ruļļa 95. pantā noteiktajā

kārtībā neviens priekšlikums nav iesniegts

Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā

(reģ.nr. 100)

Attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija

Pirmajā lasījumā pieņemtais likumprojekts

(Satversmes 81. panta kārtībā izdotie MK noteikumi nr.565)

 

Izdarīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 10.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Aizstāt visā likumā vārdu "finansu" ar vārdu "finanšu".

2.pants. Biroja statuss

(1) Birojs ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas pilda šajā likumā noteiktās funkcijas korupcijas novēršanā un apkarošanā, kā arī politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildes kontrolē.

(2) Birojam ir norēķinu konts Valsts kasē, savs zīmogs ar papildinātā mazā Latvijas valsts ģerboņa attēlu un pilnu biroja nosaukumu.

(3) Birojs ir operatīvās darbības subjekts.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.12.2002. noteikumiem nr.565, kas stājas spēkā no 29.12.2002.)

2. Papildināt 2.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Birojs ir operatīvās darbības subjekts."

 

3.pants. Biroja struktūra un Biroja padome

(1) Biroja sastāvā ietilpst centrālais aparāts un teritoriālās nodaļas. Biroja teritoriālajām nodaļām nav juridiskās personas statusa.

(2) Biroja priekšnieks, viņa vietnieki un Biroja centrālā aparāta nodaļu vadītāji ietilpst Biroja padomes sastāvā. Padomes uzdevumi ir šādi:

1) apstiprināt Biroja darbības plānu šajā likumā paredzēto funkciju izpildei;

2) apstiprināt Biroja centrālā aparāta struktūru un tā nolikumu;

3) pieņemt lēmumu par Biroja teritoriālo nodaļu izveidi, noteikt to darbības teritoriju un struktūru un apstiprināt to nolikumus;

4) izskatīt Biroja un attiecīgo ārvalstu dienestu sadarbības līgumu projektus;

5) izlemt jebkuru Biroja priekšnieka kompetencē esošu jautājumu, ja tā izskatīšanu Biroja padomē ir ierosinājis Biroja priekšnieks vai kāds no Biroja padomes locekļiem.

(3) Biroja padomes sēdes sasauc pēc Biroja priekšnieka vai Biroja padomes locekļa pieprasījuma. Padome lēmumus pieņem ar visu padomes locekļu balsu vairākumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.12.2002. noteikumiem nr.565, kas stājas spēkā no 29.12.2002.)

5.pants. Biroja amatpersonas, to iecelšana amatā un atbrīvošana no amata

(1) Biroja amatpersonas, kas nodrošina Biroja funkciju izpildi un atbild par to, ir Biroja priekšnieks, viņa vietnieki, centrālā aparāta nodaļu un teritoriālo nodaļu vadītāji, izziņas izdarītāji un speciālisti.

(2) Biroja amatpersonu darba tiesiskajās attiecībās piemērojamas darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu normas, ciktāl šis likums nenosaka citādi.

(3) Par Biroja amatpersonu nevar būt persona, kura neatbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.

(4) Biroja centrālā aparāta amatpersonas un teritoriālo nodaļu vadītājus ieceļ amatā un atbrīvo no amata Biroja priekšnieks.

(5) Biroja teritoriālo nodaļu amatpersonas pēc attiecīgās teritoriālās nodaļas vadītāja ieteikuma ieceļ amatā un atbrīvo no amata Biroja priekšnieks.

(6) Biroja amatpersonu no amata atbrīvo šādos gadījumos:

1) pēc paša vēlēšanās;

2) persona ir ievēlēta vai iecelta citā amatā;

3) persona ir iesaistījusies politiskā organizācijā (partijā) vai politisko organizāciju (partiju) apvienībā;

4) persona nespēj pildīt pienākumus veselības stāvokļa dēļ;

5) sakarā ar notiesājoša sprieduma stāšanos spēkā;

6) par nolaidīgu amata pienākumu veikšanu vai par apkaunojošu nodarījumu, kas nav savienojams ar amatpersonas statusu;

7) par neatbilstību amatam.

(7) Lai izvērtētu šā panta sestās daļas 3., 4., 6. un 7.punktā minētos iemeslus Biroja priekšnieka atbrīvošanai no amata, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izveido komisiju, ko vada ģenerālprokurors vai viņa īpaši pilnvarots virsprokurors.

(8) Ja pret Biroja amatpersonu kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums vai uzsākta kriminālvajāšana, Biroja priekšnieks atstādina to (Biroja priekšnieku — ģenerālprokurors) no amata pienākumu izpildes, apturot atalgojuma izmaksu par turpmāko laiku no atstādināšanas dienas.

(9) Ja šādi atstādināto Biroja amatpersonu tiesa atzīst par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, atalgojumu par atstādināšanas laiku neizmaksā un amatpersona uzskatāma par atbrīvotu no atstādināšanas dienas. Attaisnošanas gadījumā Biroja amatpersonai izmaksā atalgojumu par atstādināšanas laiku, ja vien atbrīvošanai nav cita šajā likumā noteikta pamata.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.12.2002. noteikumiem nr.565, kas stājas spēkā no 29.12.2002.)

3. Aizstāt 3.panta otrajā daļā un 5.panta pirmajā daļā vārdu "vietnieks" ar vārdu "vietnieki".

7.pants. Biroja funkcijas korupcijas novēršanā

(1) Birojs korupcijas novēršanā veic šādas funkcijas:

1) izstrādā korupcijas novēršanas un apkarošanas stratēģiju un valsts programmu, kuru apstiprina Ministru kabinets;

2) koordinē valsts programmā minēto institūciju sadarbību, lai nodrošinātu programmas izpildi;

3) kontrolē likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpildi, kā arī citos normatīvajos aktos valsts amatpersonām noteikto papildu ierobežojumu ievērošanu;

4) sagatavo un koordinē ārvalstu un starptautisko institūciju finanšu palīdzības projektus;

5) atbilstoši savai kompetencei pārbauda sūdzības un iesniegumus, kā arī veic Valsts prezidenta, Saeimas, Ministru kabineta un ģenerālprokurora ierosinātās pārbaudes;

6) apkopo un analizē informāciju par veiktajām pārbaudēm, valsts amatpersonu iesniegtajām deklarācijām, konstatētajiem pārkāpumiem to iesniegšanā un par likumā noteikto ierobežojumu neievērošanu;

7) analizē valsts iestāžu praksi korupcijas novēršanā un atklātos korupcijas gadījumus, iesniedz attiecīgajai ministrijai un Valsts civildienesta pārvaldei priekšlikumus konstatēto trūkumu novēršanai;

8) izstrādā metodiku korupcijas novēršanai un apkarošanai valsts un pašvaldību iestādēs un privātajā sektorā;

9) apkopo un analizē citu valstu pieredzi korupcijas novēršanā un apkarošanā;

10) analizē normatīvos aktus un normatīvo aktu projektus, kā arī ierosina izdarīt tajos grozījumus, iesniedz priekšlikumus jaunu normatīvo aktu projektu izstrādāšanai;

11) veic sabiedriskās domas izpēti un analīzi;

12) izglīto sabiedrību tiesību un ētikas jomā;

13) informē sabiedrību par korupcijas attīstības tendencēm un atklātajiem korupcijas gadījumiem, kā arī par veiktajiem pasākumiem korupcijas novēršanai un apkarošanai;

14) izstrādā un ievieš sabiedrisko attiecību stratēģiju;

15) atbilstoši savai kompetencei izvērtē citu institūciju veikto pārbaužu saturu un rezultātus;

16) likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktajā apjomā pārbauda valsts amatpersonu deklarācijas.

(2) Pēc Noziedzības un korupcijas novēršanas padomes pieprasījuma sniedz informāciju un priekšlikumus par korupcijas novēršanas jautājumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.12.2002. noteikumiem nr.565, kas stājas spēkā no 29.12.2002.)

4. Papildināt 7.panta pirmo daļu ar 15. un 16.punktu šādā redakcijā:

"15) atbilstoši savai kompetencei izvērtē citu institūciju veikto pārbaužu saturu un rezultātus;

16) likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktajā apjomā pārbauda valsts amatpersonu deklarācijas."

10.pants. Biroja amatpersonu tiesības

(1) Biroja amatpersonai atbilstoši tās kompetencei ir tiesības:

1) izdarīt izziņu Latvijas Kriminālprocesa kodeksā noteiktajā kārtībā;

2) veikt likumā noteikto operatīvo darbību, lai atklātu un novērstu noziedzīgos nodarījumus korupcijas un politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas jomā;

3) sastādīt administratīvos protokolus par atklātajiem pārkāpumiem, izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus par pārkāpumiem, kuru izskatīšana saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu ir piekritīga Birojam;

4) pieprasīt un saņemt bez maksas no valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), organizācijām, amatpersonām un citām personām informāciju, dokumentus un citus materiālus neatkarīgi no to slepenības režīma;

5) ar ģenerālprokurora starpniecību pieprasīt un saņemt bez maksas no kredītiestādēm informāciju, kas nepieciešama krimināllietā;

6) brīvi iepazīties ar reģistrētās datu bāzēs esošo visu veidu informāciju, kuras reģistrācija noteikta normatīvajos aktos, neatkarīgi no tās piederības;

7) iegūt, saņemt, reģistrēt, apstrādāt, apkopot, analizēt un glabāt Biroja funkciju izpildei nepieciešamo informāciju, kuras izmantošanas kārtību nosaka Biroja priekšnieks;

8) ja personas rīcībā ir konstatētas pazīmes, kas liecina par prettiesiskas darbības iespējamību, izteikt personai brīdinājumu par likuma pārkāpuma nepieļaujamību;

9) uzrādot dienesta apliecību, brīvi apmeklēt valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes, kā arī Latvijas teritorijā izvietotās juridiskajām un fiziskajām personām piederošās vai to lietošanā esošās ražošanas telpas, noliktavas, tirdzniecības un citas nedzīvojamās telpas;

10) ja nepieciešams, korupcijas apkarošanas un politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas kontroles funkciju izpildei bez atlīdzības izmantot valsts iestādēm, valsts uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) un valsts organizācijām, bet izņēmuma gadījumos arī citām personām piederošos sakaru un sabiedrības informācijas līdzekļus. Izdevumus par citām personām piederošo sakaru un sabiedrības informācijas līdzekļu izmantošanu atlīdzina, ja īpašnieks to pieprasa;

11) steidzamos gadījumos ar transportlīdzekļa vadītāja piekrišanu izmantot uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), iestādēm, organizācijām vai privātpersonām piederošos transportlīdzekļus (izņemot ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību un starptautisko organizāciju pārstāvniecību transportlīdzekļus, kā arī speciālos transportlīdzekļus) braukšanai uz notikuma vietu vai personu nogādāšanai ārstniecības iestādē, ja tām steidzami nepieciešama medicīniskā palīdzība, kā arī tādu personu vajāšanai, kuras izdarījušas noziedzīgus nodarījumus, un aizturēto neatliekamai nogādāšanai policijas iestādē;

12) glabāt un nēsāt dienesta vai personiskos ieročus un speciālos līdzekļus pašaizsardzībai, lietot ieročus un speciālos līdzekļus atbilstoši likuma “Par policiju” prasībām;

13) izsaukt uz Biroju jebkuru personu saistībā ar lietu un materiālu izskatīšanu, bet, ja šī persona pēc izsaukuma saņemšanas bez attaisnojoša iemesla neierodas, atvest to piespiedu kārtā;

14) prasīt, lai persona pārtrauc likumpārkāpumus un citu rīcību, kas traucē Biroja amatpersonu un darbinieku pilnvaru izpildi, kā arī lietot pret likumpārkāpēju paredzētos piespiedu līdzekļus;

15) pildot korupcijas apkarošanas un politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas kontroles funkcijas, pārbaudīt personu apliecinošus dokumentus;

16) izsludināt un izmaksāt atlīdzību par palīdzību noziedzīga nodarījuma atklāšanā un noziedzīgu nodarījumu izdarījušas personas aizturēšanā;

17) ar ģenerālprokurora vai viņa pilnvarota prokurora starpniecību izziņas turpināšanai nodot citām izziņas iestādēm savā lietvedībā esošās krimināllietas vai pārbaudes materiālus vai izziņas turpināšanai pārņemt no citām izziņas iestādēm Biroja kompetencei atbilstošas krimināllietas vai pārbaudes materiālus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.12.2002. noteikumiem nr.565, kas stājas spēkā no 29.12.2002.)

5. Papildināt 10.pantu ar 17.punktu šādā redakcijā:

"17) ar ģenerālprokurora vai viņa pilnvarota prokurora starpniecību izziņas turpināšanai nodot citām izziņas iestādēm savā lietvedībā esošās krimināllietas vai pārbaudes materiālus vai izziņas turpināšanai pārņemt no citām izziņas iestādēm Biroja kompetencei atbilstošas krimināllietas vai pārbaudes materiālus."

 

Pārejas noteikumi

1. Likums stājas spēkā 2002.gada 1.maijā.

 

2. Ar 2002.gada 1.maiju tiek veikti organizatoriskie pasākumi Biroja darbības uzsākšanai.

 

3. Ar 2002.gada 1.jūliju Birojs veic šādas funkcijas:

1) korupcijas novēršanā — šā likuma 7.pantā noteiktās funkcijas, izņemot tās, kas paredzētas panta pirmās daļas 3. un 6.punktā;

2) korupcijas apkarošanā — izziņu un operatīvo darbību atbilstoši savai kompetencei;

3) politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildes kontroli.

 

4. Ar 2003.gada 1.februāri Birojs veic šajā likumā noteiktās funkcijas pilnā apjomā.

(2002.gada 27.decembra MK noteikumu nr.565 redakcijā, kas stājas spēkā no 29.12.2002.)

 

5. Institūcijas, kuru kompetencē ietilpa korupcijas novēršanas un apkarošanas funkcijas, kā arī politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildes kontroles funkcijas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, turpina veikt minētās funkcijas līdz laikam, kad tās pārņem Birojs.

 

6. Ministru kabinets triju mēnešu laikā izdod šajā likumā minētos Ministru kabineta noteikumus.

6. Izteikt pārejas noteikumu 4.punktu šādā redakcijā:

"4. Ar 2003.gada 1.februāri Birojs veic šajā likumā noteiktās funkcijas pilnā apjomā."