2002.gada 27.decembrī Noteikumi Nr.565
Rīgā (prot. Nr.60 45.§)
Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā
Izdoti Latvijas Republikas
Satversmes 81.panta kārtībā
Izdarīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 10.nr.) šādus grozījumus:
1. Aizstāt visā likumā vārdu "finansu" ar vārdu "finanšu".
2. Papildināt 2.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Birojs ir operatīvās darbības subjekts."
3. Aizstāt 3.panta otrajā daļā un 5.panta pirmajā daļā vārdu "vietnieks" ar vārdu "vietnieki".
4. Papildināt 7.panta pirmo daļu ar 15. un 16.punktu šādā redakcijā:
"15) atbilstoši savai kompetencei izvērtē citu institūciju veikto pārbaužu saturu un rezultātus;
16) likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktajā apjomā pārbauda valsts amatpersonu deklarācijas."
5. Papildināt 10.pantu ar 17.punktu šādā redakcijā:
"17) ar ģenerālprokurora vai viņa pilnvarota prokurora starpniecību izziņas turpināšanai nodot citām izziņas iestādēm savā lietvedībā esošās krimināllietas vai pārbaudes materiālus vai izziņas turpināšanai pārņemt no citām izziņas iestādēm Biroja kompetencei atbilstošas krimināllietas vai pārbaudes materiālus."
6. Izteikt pārejas noteikumu 4.punktu šādā redakcijā:
"4. Ar 2003.gada 1.februāri Birojs veic šajā likumā noteiktās funkcijas pilnā apjomā."
Ministru prezidents E.Repše
Tieslietu ministrs A.Aksenoks
Ministru kabineta noteikumu projekta
Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā
anotācija
I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs |
|
1. Pašreizējās situācijas raksturojums |
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 2.pants nosaka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk Birojs) statusu, bet atbilstoši minētā likuma 8.panta pirmās daļas 2.punktam Birojs korupcijas apkarošanā veic izziņu un operatīvo darbību, taču likumā nav skaidri noteikts, ka Birojs ir operatīvās darbības subjekts. Atbilstoši Korupcijas novēršanas un apkarošanas likumā noteiktajam Biroja priekšniekam ir vietnieks, taču Ministru kabineta 2002.gada 30.jūlija noteikumu Nr.334 Noteikumi par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu un darbinieku atalgojumu, sociālajām garantijām un ar mācībām un kvalifikācijas celšanu saistīto izdevumu segšanu anotācijā paredzētas 3 biroja priekšnieka vietnieku štata vietas. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums nosaka Biroja funkcijas korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā, taču tajā nav noteikts, ka Biroja kompetence ir saistīta ar valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudi, kas izriet no Ministru kabineta noteikumu projekta Grozījumi likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā. |
2. Normatīvā akta projekta būtība |
Ministru kabineta noteikumu projekts Grozījumi likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā paredz funkciju sadali saistībā ar valsts amatpersonu deklarāciju un sarakstu saņemšanu reģistrēšanu, glabāšanu un pārbaudi, proti, paredzot, ka Valsts ieņēmumu dienests (izņemot dažus likumā paredzētus gadījumus) saņems, reģistrēs un glabās valsts amatpersonu deklarācijas, savukārt Birojs veiks minēto deklarāciju pārbaudi, pārbaudot, vai amatpersonas deklarācijā nav ziņas, kas liecina par likuma Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā pārkāpšanu. Likuma Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām 41.pants nosaka, ka pretendentam, kandidātam, preču pārdevējam, pakalpojumu sniedzējam vai būvdarbu veicējam ir tiesības iesniegt Iepirkumu uzraudzības birojam sūdzību par pasūtītāja darbību attiecībā uz atklāta vai slēgta konkursa vai sarunu procedūras likumību. Sūdzību, ievērojot likumā noteikto, izskata Iepirkumu uzraudzības biroja izveidota sūdzību izskatīšanas komisija, kura tās izskatīšanas rezultātā pieņem lēmumu, kuru, savukārt, sūdzības iesniedzējam ir tiesības pārsūdzēt tiesā. Ievērojot to, ka valsts vai pašvaldību iepirkumu procedūra eventuāli var būt saistīta ar kukuļošanas gadījumiem, ir lietderīgi noteikt, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam būtu iespējams veikt pārbaudi par gadījumiem, kad Iepirkumu uzraudzības birojs ir izskatījis pretendenta, kandidāta, preču pārdevēja, pakalpojumu sniedzēja vai būvdarbu veicēja sūdzību par pasūtītāja darbību attiecībā uz atklāta vai slēgta konkursa vai sarunu procedūras likumību un pieņēmis lēmumu, līdz ar ko likumprojekts kā Biroja funkciju nosaka - atbilstoši savai kompetencei izvērtēt citu institūciju veikto pārbaužu saturu un rezultātus (šajā gadījumā Iepirkumu uzraudzības biroja). Ir paredzēts, ka Birojs veiks pārbaudes arī par citu, ne tikai Iepirkumu uzraudzības biroja veikto pārbaužu rezultātiem. Veicot šādu grozījumu, ar likumu tiks noteikta iespēja efektīvākai korupcijas novēršanai un apkarošanai, tiks radīts lielāks garants korupcijas izskaušanai valsts un pašvaldību iepirkumu jomā. Bez tam, lai nodrošinātu efektīvāku krimināllietu izskatīšanu, kas saistītas ar koruptīviem nodarījumiem likumprojekts paredz Birojam tiesības ar ģenerālprokurora vai viņa pilnvarota prokurora starpniecību izziņas turpināšanai nodot citām izziņas iestādēm savā lietvedībā esošās krimināllietas vai pārbaudes materiālus, kā arī izziņas turpināšanai pārņemt no citām izziņas iestādēm Biroja kompetencē esošās krimināllietas vai pārbaudes materiālus. Ministru kabineta noteikumu projekts precizē likuma redakciju paredzot, ka priekšniekam ir vietnieki. Noteikumu projekts izstrādāts, lai precizētu Biroja statusu, funkcijas un tiesības, kas dotu iespēju efektīvākai koruptīvo nodarījumu novēršanai un apkarošanai, kā arī izslēgtu iespēju dažādi interpretēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma tiesību normas. Būtiski, ka noteikumu projekts paredz noteikt laiku, kad Birojs uzsāks savu likumā paredzēto funkciju pilnīgu izpildi, t.i. ar 2003.gada 1.februāri. Nepieciešamību izdot Ministru kabineta noteikumu projektu Latvijas Republikas Satversmes 81.panta kārtībā nosaka tas, ka Birojs daļēji jau ir sācis pildīt savas funkcijas un, tā kā Ministru kabineta noteikumu projekts precizē Biroja kompetenci korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā, ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk izdarīt grozījumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā, kas dos iespēju pilnvērtīgākam un visaptverošākam Biroja darbam. Virzot likumprojektu vispārējā kārtībā, t.i. akceptējot Ministru kabinetā, tad trīs lasījumos izskatot Saeimā - tas ir laikietilpīgs process, kas nenodrošinās Biroja funkciju izpildes optimālu izpildījumu pēc iespējas drīzākā laikā, it īpaši ņemot vērā to, ka grozījumi paredz precīzu laiku, kad Birojs sāks pildīt tam normatīvajos aktos dotās funkcijas pilnā apjomā. |
3. Cita informācija |
- |
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz |
|
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi |
Likumprojekts šo jomu tieši neskar. |
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu |
Likumprojekts šo jomu tieši neskar. |
3. Sociālo seku izvērtējums |
Pieņemot grozījumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā, tiks radīta iespēja efektīvākai noziedzības korupcijas jomā apkarošanai. |
4. Ietekme uz vidi |
Likumprojekts šo jomu tieši neskar. |
5. Cita informācija |
- |
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz |
|||||
(tūkst. latu) |
|||||
Rādītāji |
Kārtējais gads |
Nākamie trīs gadi |
Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada |
||
1 |
2002 |
2003 |
2004 |
2005 |
*) |
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos |
Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē. |
Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē. |
Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē. |
Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē. |
Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē. |
2. Izmaiņas budžeta izdevumos |
Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē. |
Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē. |
Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē. |
Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē. |
Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē. |
3. Finansiālā ietekme |
Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē. |
Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē. |
Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē. |
Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē. |
Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē. |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai |
Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē. |
Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē. |
Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē. |
Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē. |
Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē. |
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins |
|||||
6. Cita informācija |
- |
- |
- |
- |
- |
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz |
|
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt |
Ir sagatavoti šim likumprojektam atbilstoši grozījumi likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, likumā Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām. |
2. Cita informācija |
- |
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām |
|
1. Saistības pret Eiropas Savienību |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula |
|||
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju |
- |
||
2.tabula |
|||
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.) |
Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr. |
Atbilstības pakāpe (atbilst/ |
Komentāri |
- |
- |
- |
- |
5. Cita informācija |
- |
VI. Kādas konsultācijas notikušas, |
|
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas |
Konsultācijas nav notikušas. |
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums |
- |
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis |
Informēšanas pasākumi nav veikti. |
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem |
Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas. |
5. Cita informācija |
- |
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde |
|
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas. |
Ministru kabineta noteikumu projekts šo jomu neskar. |
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu |
Likums pēc tā pieņemšanas tiks publicēts oficiālajos laikrakstos Latvijas Vēstnesis un Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs. |
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo |
Tiesību akts neierobežo indivīda tiesības. |
4. Cita informācija |
- |
Tieslietu ministrs A.Aksenoks
Valsts sekretāra vietā valsts sekretāra vietniece |
Valsts sekretāra vietnieks likumdošanas jautājumos |
Par kontroli atbildīgā amatpersona |
KNAB Juridiskās nodaļas vadītāja |
|
|||
M.Sauļūna |
G.Kūtris |
I.Brazauska |
V.Zeppa-Priedīte |
06.02.03 15:21
1268
V.Zeppa-Priedīte
7036764; rudolfs.kalnins@tm.gov.lv