Redakcija pirms Satversmes 81.p. noteiktajā kārtībā izdoto MK noteikumu nr.562 pieņemšanas

Otrā lasījuma redakcija

(dok. nr. 620)

Nr.

p.k.

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas slēdziens

Redakcija, kādā atbildīgā komisija ierosina pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā

1

2

3

4

5

6

Likums par ostām

Grozījumi Likumā par ostām

Grozījumi “Likumā par ostām”

Izdarīt “Likumā par ostām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 15.nr.; 1996, 13.nr.; 1997, 9., 15.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 12.nr.; 2001, 9., 11.nr.; 2002, 23.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt “Likumā par ostām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 15.nr.; 1996, 13.nr.; 1997, 9., 15.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 12.nr.; 2001, 9., 11.nr.; 2002, 23.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdu “finansu” ar vārdu “finanšu”.

1. Aizstāt visā likumā vārdu “finansu” ar vārdu “finanšu”.

(1) Ostas pārvalde ir iestāde, kuru izveido attiecīgās pilsētas dome vai pagasta padome un kura šajā likumā noteiktajos ietvaros ir arī Satiksmes ministrijas pārraudzībā. Ostas pārvaldes nolikumu apstiprina attiecīgā pašvaldība saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu paraugnolikumu.

(2) Ostas pārvaldīšanu nodrošina ostas pārvalde, kura kā publisko tiesību subjekts veic šādas valsts pārvaldes funkcijas:

1) nosaka ostas maksu un tarifu robežlīmeņus šā likuma 15.pantā minētajiem pakalpojumiem;

2) nodrošina ostas maksas un nomas (īres) maksas iekasēšanu;

3) nosaka apsardzes un caurlaižu režīmu ostā;

4) savas kompetences ietvaros kontrolē ostas noteikumu ievērošanu;

5) savas kompetences ietvaros kontrolē ostas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbības atbilstību likumiem, Ministru kabineta normatīvajiem aktiem un attiecīgās ostas pārvaldes nolikumam;

6) kontrolē ostas teritorijas aizsardzību pret piesārņojumu, nodrošina piesārņojuma seku likvidēšanu ostā un piedalās piesārņojuma seku likvidēšanā jūrā, kā arī organizē kuģu atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanu, izstrādā kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas plānu ostās. Ministru kabinets nosaka kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanas kārtību un kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādes kārtību;

1.

Izteikt 7.panta 2.daļas 6.punkta 1.teikumu šādā redakcijā:

“6) kontrolē ostas teritorijas aizsardzību pret piesārņojumu, nodrošina ostas teritorijā radušos piesārņojuma seku likvidēšanu, piedalās piesārņojuma seku likvidēšanā jūrā, organizē kuģu atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanu, kā arī izstrādā kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas plānu ostās.”

Atbalstīt.

2. 7.pantā:

izteikt otrās daļas 6.punkta pirmo teikumu šādā redakcijā:

“6) kontrolē ostas teritorijas aizsardzību pret piesārņojumu, nodrošina ostas teritorijā radušos piesārņojuma seku likvidēšanu, piedalās piesārņojuma seku likvidēšanā jūrā, organizē kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanu, kā arī izstrādā kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas plānu ostās;”;

7) nodrošina ziemas navigāciju ostā saskaņā ar Latvijas Jūras administrācijas izstrādāto kārtību, kuru apstiprina satiksmes ministrs.

(3) Ostas pārvalde kā privāto tiesību subjekts veic šādas funkcijas:

1) izstrādā ostas attīstības programmas projektu atbilstoši apstiprinātai Latvijas ostu attīstības koncepcijai un attiecīgās pilsētas ģenerālplānam vai apdzīvotās vietas zemes ierīcības projektam;

2) nodrošina Latvijas Ostu padomē akceptētās ostas attīstības programmas realizāciju;

3) apsaimnieko valdījumā nodoto īpašumu — hidrotehniskās būves, kuģuceļus, navigācijas iekārtas un ierīces ostā, kā arī akvatoriju un navigācijas ierīces Satiksmes ministrijas noteiktajos apsaimniekošanas rajonos;

2.

3.

Izteikt 7.panta 3.daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) izstrādā ostas attīstības programmas projektu atbilstoši apstiprinātai Latvijas ostu attīstības koncepcijai un attiecīgās pašvaldības attīstības programmai un teritorijas plānojumam;”

Izteikt 7.panta 3.daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) apsaimnieko īpašumā esošo vai valdījumā nodoto īpašumu — koplietošanas infrastruktūru, hidrotehniskās būves, kuģu ceļus, navigācijas iekārtas un ierīces ostā, kā arī akvatoriju un navigācijas ierīces Satiksmes ministrijas noteiktajos apsaimniekošanas rajonos;”

Atbalstīt.

Daļēji atbalstīt. Iestrādāts atbildīgāskomisijas 4.priekšli-kumā.

izteikt trešās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) izstrādā ostas attīstības programmas projektu atbilstoši apstiprinātai Latvijas ostu attīstības koncepcijai un attiecīgās pašvaldības attīstības programmai un teritorijas plānojumam;”;

4.

Izteikt 7.panta 3.daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) apsaimnieko īpašumā esošo vai valdījumā nodoto īpašumu — hidrotehniskās būves, piestātnes, kuģu ceļus, navigācijas iekārtas un ierīces ostā, akvatoriju un navigācijas ierīces Satiksmes ministrijas noteiktajos apsaimniekošanas rajonos, kā arī ar ostas darbību saistīto infrastruktūru;”

Atbalstīt.

izteikt trešās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) apsaimnieko īpašumā esošo vai valdījumā nodoto īpašumu — hidrotehniskās būves, piestātnes, kuģuceļus, navigācijas iekārtas un ierīces ostā, akvatoriju un navigācijas ierīces Satiksmes ministrijas noteiktajos apsaimniekošanas rajonos, kā arī ar ostas darbību saistīto infrastruktūru;”;

4) izstrādā un apstiprina ostas pārvaldes nolikumā noteiktajā kārtībā finansu līdzekļu izlietojuma tāmes projektu nākamajam kalendārajam gadam un turpmākajiem pieciem gadiem un, ja nepieciešams, precizējumus iepriekšējā gadā iesniegtajā perspektīvajā finansu līdzekļu izlietojuma tāmē;

5) organizē ostas izbūvi, komunikāciju izbūvi ostas teritorijā atbilstoši ostas attīstības programmai;

5.

6.

Izteikt 7.panta 3.daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5) organizē ostas izbūvi, nodrošina kopējās lietošanas infrastruktūras izbūvi ostas teritorijā atbilstoši ostas attīstības programmai un nodrošina tās uzturēšanu un attīstību;”

Izteikt 7.panta 3.daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5) organizē ostas izbūvi un ar ostas darbību saistītās infrastruktūras izbūvi ostas teritorijā atbilstoši ostas attīstības programmai;”

Daļēji atbalstīt. Iestrādāts atbildīgās komisijas 6. un 7.priekšli-kumā.

Atbalstīt.

izteikt trešās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5) organizē ostas izbūvi un ar ostas darbību saistītās infrastruktūras izbūvi ostas teritorijā atbilstoši ostas attīstības programmai;”;

6) veic ostas pakalpojumu pieprasījuma un piedāvājuma izpēti;

7) slēdz līgumus ar uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) par to darbību ostā, lai nodrošinātu un pilnveidotu ostas pakalpojumu kompleksu atbilstoši ostas pārvaldes nolikumam un ostas attīstības programmai;

8) savu pilnvaru ietvaros rīkojas ar ostas zemi un uz tās esošajiem valdījumā nodotajiem valsts vai pašvaldības īpašuma objektiem;

9) piedalās ar ostas darbību saistītās infrastruktūras attīstīšanā.

7.

Izteikt 7.panta 3.daļas 9.punktu šādā redakcijā:

“9) nodrošina tās īpašumā esošās vai valdījumā nodotās infrastruktūras uzturēšanu un attīstību, kā arī piedalās ar ostas darbību saistītās infrastruktūras attīstīšanā;”.

Atbalstīt.

izteikt trešās daļas 9.punktu šādā redakcijā:

“9) nodrošina tās īpašumā esošās vai valdījumā nodotās infrastruktūras uzturēšanu un attīstību, kā arī piedalās ar ostas darbību saistītās infrastruktūras attīstīšanā;”.

(4) Privātajās ostās pārvaldes kārtību nosaka ostas īpašnieks, bet kuģošanas drošība tiek nodrošināta šā likuma piektajā nodaļā noteiktajā kārtībā.

(1) Ostas pārvaldes struktūru, ostas valdes un ostas pārvaldnieka tiesības un pienākumus nosaka ostas pārvaldes nolikums.

(2) Ostas pārvalde ir juridiskā persona. Tās sastāvā ir ostas valde, kas ir augstākā lēmējinstitūcija, un tai pakļauts izpildaparāts, kuru vada ostas pārvaldnieks.

(3) Ostas valdes sastāvā ir valdes priekšsēdētājs (pašvaldības amatpersona) un vismaz deviņi valdes locekļi. Rīgas, Liepājas un Ventspils ostu valdēs ir četras attiecīgās pašvaldības amatpersonas, kuras amatā ieceļ un no amata atbrīvo ar attiecīgās pilsētas domes lēmumu, un pa vienai Satiksmes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finansu ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts amatpersonai, kuru norīko attiecīgais ministrs, kā arī Latvijas Attīstības aģentūras valsts amatpersona, kuru norīko ekonomikas ministrs. Ar attiecīgās pilsētas domes lēmumu ostas valdē var iecelt vienu pārstāvi no kuģu aģentūru un stividoru kompānijām, kuras darbojas attiecīgajā ostā. Citu ostu valdes tiek ieceltas saskaņā ar šā likuma 26.pantu.

2. Aizstāt 8.panta trešajā daļā vārdus “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas” ar vārdiem “Vides ministrijas”.

8.

Izteikt 8.panta 3.daļu šādā redakcijā:

“(3) Rīgas, Liepājas un Ventspils ostu valdēs ir desmit valdes locekļi. Piecas attiecīgās pašvaldības amatpersonas, kuras amatā ieceļ un no amata atbrīvo ar attiecīgās pilsētas domes lēmumu. Un pa vienai Satiksmes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas un Vides ministrijas valsts amatpersonai, kuru norīko attiecīgais ministrs. Kā arī Latvijas Attīstības aģentūras valsts amatpersona, kuru norīko ekonomikas ministrs. Valdes priekšsēdētāju no pašvaldības amatpersonām ostas valdē norīko attiecīgās pilsētas dome. Ostas valdes lēmumu pieņem, ja par to nobalso klātesošo valdes locekļu vairākums. Citu ostu valdes locekļi tiek iecelti saskaņā ar šā likuma 26.pantu.”

Daļēji atbalstīt. Iestrādāts atbildīgās komisijas 11.priekš-likumā.

9.

10.

Izteikt 8.panta 3.daļu šādā redakcijā:

“(3) Ostas valdes sastāvā ir valdes priekšsēdētājs (pašvaldības amatpersona) un vēl deviņi valdes locekļi. Rīgas, Liepājas un Ventspils ostu valdēs ir piecas attiecīgās pašvaldības amatpersonas, kuras amatā ieceļ un no amata atbrīvo ar attiecīgās pilsētas domes lēmumu, un pa vienai Satiksmes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas un Vides ministrijas valsts amatpersonai, kuru norīko attiecīgais ministrs, kā arī Latvijas Attīstības aģentūras valsts amatpersona, kuru norīko ekonomikas ministrs.

Ostu valdes lēmumu pieņem, ja par to nobalso klātesošo valdes locekļu vairākums.

Citu ostu valdes tiek ieceltas saskaņā ar šā likuma 26.pantu.”

Papildināt 8.panta 3.daļu ar pēdējo teikumu šādā redakcijā:

“Ostu valdes lēmumu pieņem, ja par to nobalsojis klātesošo valdes locekļu vairākums un ja pret to nav balsojuši visi klātesošie valsts institūciju pārstāvji.”

Daļēji atbalstīt. Iestrādāts atbildīgās komisijas 11.priekš-likumā.

Daļēji atbalstīt. Iestrādāts atbildīgās komisijas 11.priekš-likumā.

11.

Izteikt 8.panta 3.daļu šādā redakcijā:

“(3) Rīgas, Liepājas un Ventspils ostu valdēs ir desmit valdes locekļi: piecas attiecīgās pašvaldības amatpersonas (valdes priekšsēdētājs un vēl četri valdes locekļi), kuras amatā ieceļ un no amata atbrīvo ar attiecīgās pilsētas domes lēmumu, un pa vienai Satiksmes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas un Vides ministrijas valsts amatpersonai, kuru norīko attiecīgais ministrs, kā arī Latvijas Attīstības aģentūras valsts amatpersona, kuru norīko ekonomikas ministrs.

Rīgas, Liepājas un Ventspils ostu valdes lēmumu pieņem, ja par to nobalso ne mazāk kā seši valdes locekļi.

Citu ostu valdes tiek ieceltas saskaņā ar šā likuma 26.pantu.”

Atbalstīt.

3. Izteikt 8.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Rīgas, Liepājas un Ventspils ostu valdēs ir desmit valdes locekļi: piecas attiecīgās pašvaldības amatpersonas (valdes priekšsēdētājs un vēl četri valdes locekļi), kuras amatā ieceļ un no amata atbrīvo ar attiecīgās pilsētas domes lēmumu, un pa vienai Satiksmes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas un Vides ministrijas valsts amatpersonai, kuru norīko attiecīgais ministrs, kā arī Latvijas Attīstības aģentūras valsts amatpersona, kuru norīko ekonomikas ministrs. Rīgas, Liepājas un Ventspils ostu valdes lēmumu pieņem, ja par to nobalso ne mazāk kā seši valdes locekļi. Citu ostu valdes tiek ieceltas saskaņā ar šā likuma 26.pantu.”

12.

Papildināt 8.pantu 3¢ .daļu šādā redakcijā:

“(3¢ ) Ostu valdes lēmumu pieņem, ja par to nobalsojis klātesošo valdes locekļu vairākums un ja pret to nav balsojuši visi klātesošie valsts institūciju pārstāvji.”

Daļēji atbalstīts. Iestrādāts atbildīgās komisijas 11.priekš-likumā.

(4) Ostas pārvaldnieku ieceļ ostas valde.

10.pants. Latvijas Ostu padome

(1) Valsts politiku ostu attīstībā un visu ostu darbību koordinē Latvijas Ostu padome.

(2) Ministru kabinets izveido Latvijas Ostu padomi šādā sastāvā:

padomes priekšsēdētājs - Ministru prezidents;

padomes locekļi:

satiksmes ministrs un divi Satiksmes ministrijas pārstāvji;

Rīgas domes priekšsēdētājs;

Liepājas domes priekšsēdētājs;

Ventspils domes priekšsēdētājs;

Rīgas, Liepājas un Ventspils ostu pārvaldnieki;

citu Latvijas ostu pārstāvis, kuru ieteikusi Latvijas Mazo ostu asociācija;

Latvijas Jūras administrācijas direktors;

Latvijas Attīstības aģentūras direktors;

finansu ministrs;

ekonomikas ministrs;

vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs;

zemkopības ministrs;

Jūrniecības savienības pārstāvis;

Aizsardzības ministrijas pārstāvis;

Latvijas Ostu asociācijas pārstāvis.

3. Aizstāt 10.panta otrajā daļā vārdus “vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs” ar vārdiem “vides ministrs”.

13.

14.

Aizstāt 10.panta 2.daļā vārdus “Latvijas Attīstības aģentūras direktors” ar vārdiem “Latvijas Attīstības aģentūras pārstāvis”.

Papildināt 10.panta 2.daļā Ostu padomes sastāvu ar Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministru.

Atbalstīt. Iestrādāts atbildīgās komisijas 15.priekš-likumā.

Atbalstīt. Iestrādāts atbildīgās komisijas 15.priekš-likumā.

15.

Izteikt likumprojekta 3.pantu kā 4.pantu šādā redakcijā:

“4. Aizstāt 10.panta otrajā daļā vārdus “Latvijas Attīstības aģentūras direktors” ar vārdiem “Latvijas Attīstības aģentūras pārstāvis” un vārdus “vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs” ar vārdiem “vides ministrs un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs”.”

Atbalstīt

4. Aizstāt 10.panta otrajā daļā vārdus “Latvijas Attīstības aģentūras direktors” ar vārdiem “Latvijas Attīstības aģentūras pārstāvis” un vārdus “vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs” — ar vārdiem “vides ministrs un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs”.

(3) Pārstāvji Latvijas Ostu padomē tiek deleģēti ar attiecīgās institūcijas vadītāja lēmumu.

(4) Latvijas Ostu padomes nolikumu apstiprina Ministru prezidents.

(1) Ostas pārvalde apstiprina šādus tarifu robežlīmeņus šādiem pakalpojumiem, ko sniedz ostā:

1) maksu par tauvošanas darbu izpildi;

2) maksu par dzeramā ūdens piegādi;

3) maksu par atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanu;

4) maksu par ostas velkoņu un citu peldošo līdzekļu izmantošanu;

5) maksu par ugunsdzēsēju pakalpojumiem.

(2) Ostas maksas pakalpojumu tarifu robežlīmeņi stājas spēkā četrdesmit piecas dienas pēc to publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(3) Latvijas ostās tiek iekasēta maksa par navigācijas pakalpojumiem, kuras tarifu pēc Latvijas Jūras administrācijas pilnsapulces priekšlikuma nosaka satiksmes ministrs.

(4) Latvijas Jūras administrācijas budžetu nosaka Latvijas Jūras administrācijas pilnsapulce un apstiprina satiksmes ministrs.

(5) Latvijas Jūras administrācijas pilnsapulces funkcijas veic seši satiksmes ministra iecelti valsts pilnvarnieki: trīs Satiksmes ministrijas amatpersonas, Rīgas ostas pārvaldnieks, Liepājas ostas pārvaldnieks un Ventspils ostas pārvaldnieks.

4. Izteikt 15.panta trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(3) Latvijas ostās tiek iekasēta maksa par navigācijas pakalpojumiem, kuras tarifu pēc Latvijas Jūras administrācijas padomes priekšlikuma apstiprina satiksmes ministrs, kas nosaka arī šīs maksas iekasēšanas kārtību.

(4) Latvijas Jūras administrācijas budžetu pēc Latvijas Jūras administrācijas padomes priekšlikuma apstiprina Latvijas Jūras administrācijas akcionāru pilnsapulce.

(5) Latvijas Jūras administrācijas padomes funkcijas veic seši akcionāru pilnsapulces iecelti padomes locekļi: trīs Satiksmes ministrijas amatpersonas, Rīgas brīvostas pārvaldnieks, Liepājas ostas pārvaldnieks un Ventspils brīvostas pārvaldnieks.”

5. Izteikt 15.panta trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(3) Latvijas ostās tiek iekasēta maksa par navigācijas pakalpojumiem, kuras tarifu pēc Latvijas Jūras administrācijas padomes priekšlikuma apstiprina satiksmes ministrs, kas nosaka arī šīs maksas iekasēšanas kārtību.

(4) Latvijas Jūras administrācijas budžetu pēc Latvijas Jūras administrācijas padomes priekšlikuma apstiprina Latvijas Jūras administrācijas akcionāru pilnsapulce.

(5) Latvijas Jūras administrācijas padomes funkcijas veic seši akcionāru pilnsapulces iecelti padomes locekļi: trīs Satiksmes ministrijas amatpersonas, Rīgas brīvostas pārvaldnieks, Liepājas ostas pārvaldnieks un Ventspils brīvostas pārvaldnieks.”

(6) Ostas pārvalde norēķinās ar pakalpojumu sniedzējiem, kuri pieņem no kuģiem atkritumus un piesārņotos ūdeņus, saskaņā ar ostas pārvaldes un pakalpojumu sniedzēja savstarpēju vienošanos par attiecīgo pakalpojumu tarifiem.

(1) Ostas zemi nodot tālāk apakšnomā drīkst vienīgi ar attiecīgās ostas pārvaldes atļauju.

(2) Juridisko un fizisko personu darbība ostā, ieskaitot jebkurus zemūdens darbus, drīkst notikt tikai ar attiecīgās ostas pārvaldes atļauju un tās kontrolē.

(3) Nogrimušas mantas izcelšanai, padziļināšanas, celtniecības, ūdenslīdēju un citu darbu veikšanai ostas akvatorijā nepieciešama ostas kapteiņa atļauja.

(4) Tiesības pirkt ostas zemi - neatkarīgi no tās īpašnieka - ir valstij vai pašvaldībai ostas pārvaldes personā. Ostas pārvaldei savukārt aizliegts ostas zemi pārdot.

5. Izteikt 19.panta ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Pirmpirkuma tiesības uz ostas zemi neatkarīgi no tās īpašnieka ir valstij vai pašvaldībai ostas pārvaldes personā. Ostas pārvaldei aizliegts osts zemi pārdot.

16.

17.

Izteikt 19.panta 1.daļu šādā redakcijā:

“(1) Ostas pārvaldes iznomāto zemi nodot tālāk apakšnomā drīkst vienīgi ar attiecīgās ostas pārvaldes atļauju.”

Izteikt 19.panta 4.daļu šādā redakcijā:

“(4) Pirmpirkuma tiesības uz ostas zemi, piestātnēm un ostas kopējās lietošanas infrastruktūru neatkarīgi no tās īpašnieka ir valstij vai pašvaldībai ostas pārvaldes personā.

Ostas pārvaldei aizliegts ostas zemi, piestātnes un ostas kopējās lietošanas infrastruktūru pārdot, mainīt, dāvināt vai citādi atsavināt.”

Atbalstīt.

Daļēji atbalstīt. Iestrādāts atbildīgās komisijas 18.priekš-likumā.

6. 19.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ostas pārvaldes iznomāto zemi nodot tālāk apakšnomā drīkst vienīgi ar attiecīgās ostas pārvaldes atļauju.”;

18.

Izteikt 19.panta 4.daļu šādā redakcijā:

“(4) Pirmpirkuma tiesības uz ostas zemi un citu nekustamo īpašumu neatkarīgi no tās īpašnieka ir valstij vai pašvaldībai ostas pārvaldes personā.

Ostas pārvaldei aizliegts ostas zemi un citu nekustamo īpašumu pārdot, mainīt, dāvināt vai citādi atsavināt, izņemot gadījumus, kas paredzēti šā panta septītajā daļā.”

Atbalstīt.

izteikt ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Pirmpirkuma tiesības uz ostas zemi un citu nekustamo īpašumu neatkarīgi no tās īpašnieka ir valstij vai pašvaldībai ostas pārvaldes personā. Ostas pārvaldei aizliegts ostas zemi un citu nekustamo īpašumu pārdot, mainīt, dāvināt vai citādi atsavināt, izņemot gadījumus, kas paredzēti šā panta septītajā daļā.

(5) Bijušajam zemes īpašniekam, kuram 1940.gada 21.jūlijā piederēja zeme ostas teritorijā, vai viņa mantiniekiem, kuriem likumā noteiktajā kārtībā ir atzītas īpašuma tiesības uz zemi, bet tās nav atjaunotas likuma ierobežojuma dēļ, tiek piešķirta līdzvērtīga zeme vai īpašuma kompensācijas sertifikāti, kuru skaits aprēķināms atbilstoši pašreizējai zemes kadastrālajai vērtībai. Ja minētās personas ir saņēmušas īpašuma kompensācijas sertifikātus pēc zemes kadastrālās vērtības novērtējuma 1940.gadā, tām papildus tiek piešķirti īpašuma kompensācijas sertifikāti, kuru skaits aprēķināms, ņemot vērā starpību starp zemes kadastrālās vērtības novērtējumu 1940.gadā un pašreiz.

(5) Bijušajam zemes īpašniekam, kuram 1940.gada 21.jūlijā piederēja zeme pašreizējā ostas teritorijā, vai viņa mantiniekiem, kuriem likumā noteiktajā kārtībā ir atzītas īpašuma tiesības uz zemi, bet tās nav atjaunotas likuma ierobežojumu dēļ, tiek piešķirta līdzvērtīga zeme vai īpašuma kompensācijas sertifikāti, kuru skaits aprēķināms atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam pašreizējās ostas teritorijas zonējumam, kas izstrādāts atbilstoši zemes tirgus vērtībai līdz 1940.gada 21.jūlijam. Aprēķinātais sertifikātu skaits nedrīkst pārsniegt to sertifikātu skaitu, kas atbilst Ministru kabineta noteiktai vidējai zemes tirgus vērtībai līdz 1940.gada 21.jūlijam pašreizējā ostas teritorijā. Ja minētās personas ir saņēmušas īpašuma kompensācijas sertifikātus atbilstoši aprēķinātajai zemes vērtībai 1940.gadā, tām papildus tiek piešķirti īpašuma kompensācijas sertifikāti, kuru skaits aprēķināms, ņemot vērā starpību starp sertifikātu skaitu, kas aprēķināts atbilstoši šajā panta daļā noteiktajam, un sertifikātu skaitu, kas saņemts atbilstoši aprēķinātajai zemes vērtībai 1940.gadā.”

19.

Izteikt 19.panta 5.daļu šādā redakcijā:

“(5) Bijušajam zemes īpašniekam, kuram 1940.gada 21.jūlijā piederēja zeme pašreizējā ostas teritorijā, vai viņa mantiniekiem, kuriem likumā noteiktajā kārtībā ir atzītas īpašuma tiesības uz zemi, bet tās nav atjaunotas likuma ierobežojumu dēļ, tiek piešķirta līdzvērtīga zeme vai īpašuma kompensācijas sertifikāti, kuru skaits aprēķināms atbilstoši zemes vērtībai 1940.gadā.

Ja zeme atrodas paplašinātajā ostas teritorijas daļā, kuru par ostas teritoriju apstiprināja pēc pirmās Latvijas ostu robežu nostiprināšanas sākot no 1995.gada, bijušajam zemes īpašniekam vai viņa mantiniekiem, kuriem likumā noteiktajā kārtībā ir atzītas īpašuma tiesības uz zemi, bet tās nav atjaunotas likuma ierobežojumu dēļ, ir tiesības atjaunot īpašuma tiesības uz zemi.”

Daļēji atbalstīt. Iestrādāts atbildīgās komisijas 20.priekš-likumā.

20.

Izteikt 19.panta 5.daļu šādā redakcijā:

“(5) Zemes īpašuma tiesību atjaunošanas ierobežojumi, kas noteikti likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.pantā, nav attiecināmi uz to zemi, kura tika iekļauta Rīgas ostas teritorijā pēc 1994.gada 20.aprīļa un Ventspils ostas teritorijā — pēc 1995.gada 4.maija. Bijušajam zemes īpašniekam, kuram 1940.gada 21.jūlijā piederēja zeme pašreizējā ostas teritorijā, vai viņa mantiniekiem, kuriem likumā noteiktajā kārtībā ir atzītas īpašuma tiesības uz zemi, bet tās nav atjaunotas likumā noteikto ierobežojumu dēļ, ir tiesības zemes reformas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņemt līdzvērtīgu zemi vai īpašuma kompensācijas sertifikātus.”;

Atbalstīt.

(5) Zemes īpašuma tiesību atjaunošanas ierobežojumi, kas noteikti likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.pantā, nav attiecināmi uz to zemi, kura tika iekļauta Rīgas ostas teritorijā pēc 1994.gada 20.aprīļa un Ventspils ostas teritorijā — pēc 1995.gada 4.maija. Bijušajam zemes īpašniekam, kuram 1940.gada 21.jūlijā piederēja zeme pašreizējā ostas teritorijā, vai viņa mantiniekiem, kuriem likumā noteiktajā kārtībā ir atzītas īpašuma tiesības uz zemi, bet tās nav atjaunotas likumā noteikto ierobežojumu dēļ, ir tiesības zemes reformas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņemt līdzvērtīgu zemi vai īpašuma kompensācijas sertifikātus.”;

(6) Zemes lietotājiem, kas zemes reformas laikā ostas teritorijā ieguvuši pastāvīgā lietošanā zemi, nav tiesību saņemt to īpašumā par samaksu. Šajā gadījumā zemes lietotājiem tiek garantētas tiesības slēgt zemes nomas līgumu ar ostas pārvaldi atbilstoši šā likuma prasībām.

21.

Papildināt 19.pantu ar 7.daļu šādā redakcijā:

“(7) Ostas pārvaldei aizliegts izsniegt galvojumus un ieķīlāt par labu trešajai personai valdījumā nodoto un īpašumā esošo zemi, piestātnes, dzelzceļu un citu koplietošanas infrastruktūru ostas teritorijā kā arī tiesības un saistības bez saskaņošanas ar Finanšu ministriju.

Daļēji atbalstīt. Iestrādāts atbildīgās komisijas 22.priekš-likumā.

22.

Papildināt 19.pantu ar 7.daļu šādā redakcijā:

“(7) Ostas pārvaldei atļauts dot galvojumus vai ieķīlāt par labu trešajai personai īpašumā esošo un valdījumā nodoto zemi un citu nekustamo īpašumu ostas teritorijā, kā arī tiesības un saistības tikai pēc saskaņošanas ar finanšu ministru un attiecīgo pašvaldību, ja ieķīlājamā zeme vai cits nekustamais īpašums pieder pašvaldībai.”

Atbalstīt.

“(7) Ostas pārvaldei atļauts dot galvojumus vai ieķīlāt par labu trešajai personai īpašumā esošo un valdījumā nodoto zemi un citu nekustamo īpašumu ostas teritorijā, kā arī tiesības un saistības tikai pēc saskaņošanas ar finanšu ministru un attiecīgo pašvaldību, ja ieķīlājamā zeme vai cits nekustamais īpašums pieder pašvaldībai.”

Šajā nodaļā minēto ostu valdi izveido attiecīgās pilsētas dome vai pagasta padome ne vairāk kā 10 locekļu sastāvā, iekļaujot tajā valdes priekšsēdētāju - pašvaldības amatpersonu, pa vienai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Zemkopības ministrijas un Satiksmes ministrijas amatpersonai, kuru norīko attiecīgais ministrs, kā arī vienādās proporcijās pašvaldības deputātus un ostā funkcionējošo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) pārstāvjus.

6. Aizstāt 26.pantā vārdus “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas” ar vārdiem “Vides ministrijas”.

23.

24.

Papildināt 26.pantā Ostas valdes sastāvu ar Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijas valsts amatpersonu, kuru būtu norīkojis attiecīgais ministrs.

Izteikt likumprojekta 6.pantu kā 7.pantu šādā redakcijā:

“7. Aizstāt 26.pantā vārdus “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas” ar vārdiem “Vides ministrijas un Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijas”.

Atbalstīt. Iestrādāts atbildīgās komisijas 24.priekš-likumā.

Atbalstīt.

7. Aizstāt 26.pantā vārdus “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas” ar vārdiem “Vides ministrijas un Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijas”.

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.562 “Grozījumi Likumā par ostām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2003, 6.nr.).

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.562 “Grozījumi Likumā par ostām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2003, 6.nr.).