1. Pašreizējās situācijas raksturojums

2003.gada 1.janvārī stājas spēkā likums “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”, kurā ir noteikta jauna valsts kapitāla daļu kapitālsabiedrību pārvaldes kārtība, kas neparedz valsts pilnvarnieku institūtu, un nosaka, ka pilnsapulces funkcijas veic kapitāla daļu turētājs.

Likuma par ostām 15.pantā ir noteikts, ka Latvijas Jūras administrācijas pilnsapulces funkcijas veic seši satiksmes ministra iecelti valsts pilnvarnieki. Trīs no tiem ir attiecīgo ostu pārvaldnieki, kas pārstāv Rīgas ostas, Liepājas ostas un Ventspils ostas intereses.

Gadījumā, ja grozījumi Likumā par ostām nestāsies spēkā 2003.gada 1.janvārī, radīsies pretruna valsts kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldes tiesiskajā regulējumā.

Latvijas Ostu padome 11.12.2002. sēdē atbalstīja likuma 15panta grozījuma projektu.

 LR Saeima 2002.gada 24.oktobrī pieņēma likumu “Grozījumi Likumā par ostām”, izsakot 19.panta piekto daļu jaunā redakcijā. Spēkā esošā Likuma par ostām 19.panta piektā daļā ir noteikta kārtība, kādā bijušiem zemes īpašniekiem tiek piešķirta līdzvērtīga zeme vai īpašuma kompensācijas sertifikāti un to skaita aprēķināšana atbilstoši pašreizējai zemes kadastrālai vērtībai. Šāda 19.panta redakcija ir pretrunā ar zemes reformas pamatprincipiem, kas ietverti citos likumos

un paredz kompensācijas aprēķināšanu atbilstoši 1940.gada zemes kadastrālajai vērtībai

2. Normatīvā akta projekta būtība

Ministru kabineta noteikumi Satversmes 81.panta kārtībā “Grozījumi Likumā par ostām” nepieciešami, lai nodrošinātu Likuma par ostām un likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” savstarpēju saskaņotību.

Ministru kabineta noteikumu projekts paredz izteikt jaunā redakcijā Likuma par ostām 15.panta trešo, ceturto un piekto daļu, nodrošinot Rīgas brīvostas, Liepājas ostas un Ventspils brīvostas interešu pārstāvniecību Latvijas Jūras administrācijā.

Grozījumi likumā nepieciešami, lai nodrošinātu Likuma par ostām 19.panta piektās daļas atbilstību Satversmei un zemes reformas pamatprincipiem.

3. Cita informācija  

 II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu   

  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Sociālo seku izvērtējums  

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Ietekme uz vidi  

  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

5. Cita informācija  

  III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

 1

 2

 3

 4

 5

 6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos  

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos 

3. Finansiālā ietekme 

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins 

6. Cita informācija 

 IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

 Papildus normatīvie akti nav jāizdod

2. Cita informācija 

  V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību 

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām 

  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem  

  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju  

 2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma

(attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts

un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe

(atbilst/
neatbilst)

Komentāri

5. Cita informācija  

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas  

 Konsultācijas nav notikušas

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)  

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis 

 Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem 

 Konsultācijas nav notikušas

5. Cita informācija 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas 

 Jaunas valsts institūcijas netiks radītas

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu 

 Saskaņā ar likumu “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” normatīvais akts tiks publicēts oficiālajā preses izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājā”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo  

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Cita informācija  

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

K.Gerhards

M.Līdumniece

V.Zvejs

A.Bernāns