Likuma redakcija pirms 27.12.2002. MK noteikumu Nr. 559 stāšanās spēkā

Likumprojekta 2. lasījumā pieņemtā redakcija

Nr. p.k

Priekšlikumi

Atbildīgās

komisijas

atzinums

Atbildīgās komisijas ieteiktā redakcija 3. lasījumam

Bērnu tiesību aizsardzības likums

Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā

Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā

Izdarīt Bērnu tiesību aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 2000, 8., 12.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Bērnu tiesību aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 2000, 8., 12.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.) šādus grozījumus:

1.

Aizstāt visā likumā vārdus “aprūpes un audzināšanas iestāde” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “aprūpes iestāde” (attiecīgā locījumā).

Atbalstīt

1. Aizstāt visā likumā vārdus “aprūpes un audzināšanas iestāde” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “aprūpes iestāde” (attiecīgā locījumā).

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) bārenis — bērns, kura vecāki ir miruši vai likumā noteiktajā kārtībā atzīti par mirušiem;

2) bez vecāku gādības palicis bērns — bērns, kura vecāki atrodas bezvēsts prombūtnē, nav zināmi vai ilgstošas slimības dēļ nespēj realizēt vecāku varu vai kura vecākiem pārtraukta vai atņemta vecāku vara;

1. Izteikt 1.panta 2.punktu šādā redakcijā:

“2) bez vecāku gādības palicis bērns — bērns, kura vecāki nav zināmi, ir pazuduši vai ilgstošas slimības dēļ nespēj realizēt aizgādību vai kura vecākiem atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības;”.

2. 1. pantā:

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

“2) bez vecāku gādības palicis bērns — bērns, kura vecāki nav zināmi, ir pazuduši vai ilgstošas slimības dēļ nespēj realizēt aizgādību vai kura vecākiem atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības;”;

3) audžuģimene — ģimene, kas bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam nodrošina aprūpi un audzināšanu;

4) aizbildnis — persona, kas iecelta vai apstiprināta Civillikumā noteiktajā kārtībā, lai nodrošinātu bērna tiesību un interešu aizsardzību;

5) atbalsta ģimene — ģimene, kas bērna aprūpē un audzināšanā sniedz atbalstu ģimenei, kurā ir hroniski slims bērns, nepilnai ģimenei, daudzbērnu ģimenei vai ģimenei, kurai nav pietiekamu prasmju un iemaņu bērna aprūpē un audzināšanā;

6) uzticības persona — persona, kas var sniegt atbalstu bērnam, kuram ir problēmas mācībās vai saskarsmē ar vienaudžiem vai ir nepieciešams cita veida atbalsts;

7) mājas — bērna pastāvīgā dzīvesvieta;

8) pajumte — dzīvošanai derīgā stāvoklī esoša apkurināma dzīvojamā telpa (mājoklis), kas atbilst būvniecības un sanitāro normu prasībām;

9) ārpusģimenes aprūpe — aprūpe, kas tiek nodrošināta bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem;

10) bērnu aprūpes un audzināšanas iestāde — iestāde, kurā tiek nodrošināta bāreņu vai bez vecāku gādības palikušu bērnu aprūpe un audzināšana vai bērnu uzvedības sociālā korekcija un, ja nepieciešams, ārstnieciska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošana;

11) privātā bērnu iestāde — fiziskās vai juridiskās personas izveidota iestāde, kas nodrošina bērnu interesēm un vajadzībām atbilstošu pakalpojumu sniegšanu bērnu vispusīgai attīstībai;

12) patversme — bērnu aprūpes iestāde, kura īslaicīgi nodrošina bērnu ārpusģimenes aprūpi un audzināšanu;

13) vardarbībā cietis bērns — bērns, kas cietis no ģimenes locekļa vai citas personas fiziskas, seksuālas vai emocionālas vardarbības;

14) seksuāla vardarbība — bērna iesaistīšana seksuālās darbībās, ko bērns nesaprot vai kam nevar dot apzinātu piekrišanu;

15) fiziska vardarbība — bērna veselībai vai dzīvībai bīstams apzināts spēka pielietojums saskarsmē ar bērnu;

16) emocionāla vardarbība — bērna emocionālo vajadzību ignorēšana vai bērna psiholoģiska ietekmēšana;

17) vecāku nolaidība — bērna veselības aprūpes, uztura, izglītības, vides, kā arī citu svarīgu fizisku vai emocionālu vajadzību neapmierināšana, ja vecākiem ir bijusi iespēja šīs vajadzības apmierināt;

18) bērna labklājības minimālais līmenis — līdzekļu un garantiju kopums, kas nepieciešams, lai nodrošinātu bērna tiesības uz attīstību, veselības aprūpi, izglītību un citas bērna tiesības;

19) ielas bērni — bērni, kuri klaiņo, ubago, lielāko laika daļu pavada uz ielas (arī māju bēniņos, pagrabos, pamestās mājās, spēļu automātu salonos u.c.) un kuri nesaņem pietiekamu atbalstu no savas ģimenes vai kuriem saikne ar ģimeni zudusi pilnīgi.

(2000.gada 9.marta likuma redakcijā, ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā no 23.11.2002.) 

2.

1. pantā:

izslēgt 3. punktā vārdus “un audzināšanu”;

izslēgt 5. punktā vārdus “un audzināšanā”;

izslēgt 10. punktā vārdus “un audzināšana”;

izslēgt 12. punktā vārdus “un audzināšanu”;

aizstāt 17. punktā vārdus “bērna veselības aprūpes, uztura, izglītības, vides” ar vārdiem “bērna aprūpes”;

aizstāt 18. punktā vārdus “veselības aprūpi, izglītību un citas bērna tiesības” ar vārdiem “aprūpi un citas bērna tiesības”.

Atbalstīt

redak-cionāli precizēts

izslēgt 3., 5., 10. un 12.punktā vārdus “un audzināšana” (attiecīgā locījumā);

aizstāt 17.punktā vārdus “bērna veselības aprūpes, uztura, izglītības, vides” ar vārdiem “bērna aprūpes”;

aizstāt 18.punktā vārdus “veselības aprūpi, izglītību un citas bērna tiesības” ar vārdiem “aprūpi un citas bērna tiesības”.

(1) Tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, bērna tiesības un intereses ir prioritāras.

(2) Visām darbībām attiecībā uz bērnu neatkarīgi no tā, vai tās veic valsts vai pašvaldību institūcijas, sabiedriskās organizācijas vai citas fiziskās un juridiskās personas, kas nodarbojas ar bērna aprūpi un audzināšanu, kā arī tiesas un citas tiesībaizsardzības iestādes, prioritāri ir jānodrošina bērna intereses.

(3) Bērna tiesību aizsardzība īstenojama, sadarbojoties ar ģimeni, valsts un pašvaldību institūcijām, sabiedriskajām organizācijām un citām fiziskajām un juridiskajām personām.

(4) Bērna ārpusģimenes aprūpes laikā tiek veikti nepieciešamie pasākumi bērna un vecāku atkalapvienošanās nodrošināšanai.

(5) Darbība vai bezdarbība, kuras rezultātā netiek ievērotas bērna tiesības (bērna atstāšana bez minimāliem iztikas līdzekļiem, pajumtes, aprūpes, aizbildnības), vai citas darbības, kas ierobežo bērna personiskās vai īpašuma tiesības un brīvības, uzskatāmas par amorālām un pretlikumīgām.

3.

Izslēgt 6. panta otrajā daļā vārdus “un audzināšanu”.

Atbalstīt

3. Izslēgt 6.panta otrajā daļā vārdus “un audzināšanu”.

(1) Atbilstoši Civillikuma noteikumiem vecāku pienākums ir samērā ar mantas un sabiedrisko stāvokli rūpēties par sava bērna dzīvību un labklājību, sagādāt viņam uzturu, tas ir, dot ēdienu, pajumti, apģērbu, kopt, audzināt un skolot viņu.

(2) Vecāku pienākums ir sagatavot bērnu patstāvīgai dzīvei sabiedrībā, pēc iespējas respektējot viņa individualitāti, ievērojot spējas un tieksmes.

(3) Vecāki ir bērna dabiskie aizbildņi (likumiskie pārstāvji). Viņu pienākums ir aizstāvēt bērna tiesības un ar likumu aizsargātās intereses.

(4) Par vecāku pienākumu nepildīšanu vai vecāku varas ļaunprātīgu izmantošanu, bērna fizisku sodīšanu, kā arī cietsirdīgu izturēšanos pret viņu vecāki saucami pie likumā noteiktās atbildības.

(5) Vecāku gribas izpausmēm attiecībā uz bērnu var noteikt ierobežojumus neatkarīgi no viņu uzskatiem un reliģiskās pārliecības, ja ir konstatēts, ka tās fiziski vai garīgi varētu kaitēt bērna turpmākajai attīstībai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2000. likumu, kas stājas spēkā no 11.04.2000.)

2. 24.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Atbilstoši Civillikuma noteikumiem vecāku pienākums ir rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās.”;

aizstāt ceturtajā daļā vārdus “vecāku varas” ar vārdiem “aizgādības tiesību”.

4. 24.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Atbilstoši Civillikuma noteikumiem vecāku pienākums ir rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās.”;

aizstāt ceturtajā daļā vārdus “vecāku varas” ar vārdiem “aizgādības tiesību”.

(1) Vecāku varas izbeigšanas vai pārtraukšanas kārtību nosaka Civillikums un likums "Par bāriņtiesām un pagasttiesām".

(2) Šā likuma 27.panta pirmās daļas 3.punktā paredzētajā gadījumā nolēmumu pieņem tiesa. Audzinoša un medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus šā likuma 27.panta 2.punktā paredzētajos gadījumos piemēro tiesa.

3. Izteikt 28.panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

“28.pants. Aprūpes vai aizgādības tiesību atņemšana

(1) Aprūpes vai aizgādības tiesības atņem saskaņā ar Civillikumu un likumu “Par bāriņtiesām un pagasttiesām”.”

5. Izteikt 28.panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

“28.pants. Aprūpes vai aizgādības tiesību atņemšana

(1) Aprūpes vai aizgādības tiesības atņem saskaņā ar Civillikumu un likumu “Par bāriņtiesām un pagasttiesām”.”

(1) Bērnam, kas nodots aizbildnībā vai audžuģimenē vai ievietots bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, ir tiesības satikties ar vecākiem un tuviem radiniekiem, izņemot gadījumus, kad tikšanās:

1) kaitē bērna veselībai un attīstībai;

2) rada draudus aizbildņiem, audžuģimenēm, bērnu aprūpes un audzināšanas iestāžu darbiniekiem vai citiem bērniem.

(2) Ja ir šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi, bāriņtiesa (pagasttiesa) vai cita institūcija, kas pieņēmusi lēmumu par ārpusģimenes aprūpi, var atteikties paziņot bērna vecākiem un tuviem radiniekiem viņa atrašanās vietu.

(3) Lēmumu par satikšanās aizliegumu ieinteresētās personas var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Gadījumos, kad vecākiem ir pārtraukta vecāku vara, bērnu aprūpes un audzināšanas iestādes vadītājs var atļaut bērnam uzturēties pie vecākiem svētku dienās un brīvdienās, ja bāriņtiesa devusi rakstveida piekrišanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2000. likumu, kas stājas spēkā no 11.04.2000.)

4. Izteikt 33.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja vecākiem ir atņemtas aprūpes tiesības, bērnu aprūpes un audzināšanas iestādes vadītājs var atļaut bērnam uzturēties pie vecākiem svētku dienās un brīvdienās, ja bāriņtiesa devusi rakstveida piekrišanu.”

precizēts atbilstoši1. atbal-stītajam priekšli-kumam

6. Izteikt 33.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja vecākiem ir atņemtas aprūpes tiesības, bērnu aprūpes iestādes vadītājs var atļaut bērnam uzturēties pie vecākiem svētku dienās un brīvdienās, ja bāriņtiesa devusi rakstveida piekrišanu.”

(1) Vispārējās bērnu aprūpes un audzināšanas iestādes ir bāreņu aprūpes centri un bērnu nami - patversmes, krīzes centri un citas bērnu iestādes, kuras izveidotas bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu aprūpes un audzināšanas nodrošināšanai. Noteikumi par vispārējām bērnu aprūpes un audzināšanas iestādēm attiecināmi arī uz internātskolām, kurās tiek ievietoti skolas vecuma bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni.

(2) Vispārējās bērnu aprūpes un audzināšanas iestādes nolikumu apstiprina tās dibinātājs.

(3) Vispārējā bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē bērnu ievieto pēc bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmuma vai bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētāja rīkojuma.

(4) Vispārējā bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē bērnu ņem īslaicīgā aprūpē arī pēc policijas rīkojuma.

(5) Bērnu patversme nedrīkst atteikties pieņemt aprūpē bērnu, ja pēc palīdzības griežas viņš pats vai viņa uzņemšanu prasa persona, kas konstatējusi, ka bērns palicis bez aprūpes.

(6) Šā panta ceturtajā un piektajā daļā paredzētajos gadījumos par bērna ņemšanu aprūpē bērnu iestāde paziņo bāriņtiesai (pagasttiesai) ne vēlāk kā nākamajā dienā.

(7) Bērnu aprūpes un audzināšanas iestādēs jābūt bērna attīstībai nepieciešamām telpām un to aprīkojumam, kvalificētam medicīnas un citam personālam. Prasības vispārējām bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu aprūpes un audzināšanas iestādēm, kā arī medicīniski sanitārās un higiēnas prasības nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2000. likumu, kas stājas spēkā no 11.04.2000.)

4.

Izslēgt 37. panta pirmajā daļā vārdus “un audzināšanas”.

Atbalstīt

7. Izslēgt 37.panta pirmajā daļā vārdus “un audzināšanas”.

(1) Ārpusģimenes aprūpi izbeidz, kad bērna vecāku ģimenē tiek nodrošināti labvēlīgi apstākļi bērna attīstībai vai arī viņš ir sasniedzis 18 gadu vecumu. Ilgāka bērna atstāšana aprūpes un audzināšanas iestādē pieļaujama, ja bērnam ir jāpabeidz izglītības iestāde vai ārstēšanās kurss.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos, bērnam atstājot bērnu aprūpes un audzināšanas iestādi, viņam rakstveidā sniedz informāciju par likumā noteiktajām sociālajām garantijām, arī par tiesībām saņemt dzīvokli.

(3) Nolēmumu par vecāku varas atjaunošanu pieņem tiesa vai bāriņtiesa (pagasttiesa) likumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2000. likumu, kas stājas spēkā no 11.04.2000.)

5. Aizstāt 42.panta trešajā daļā vārdus “vecāku varas” ar vārdiem “aprūpes vai aizgādības tiesību”.

8. Aizstāt 42.panta trešajā daļā vārdus “vecāku varas” ar vārdiem “aprūpes vai aizgādības tiesību”.

(1) Par bērna ievietošanu citā ģimenē vai privātā bērnu iestādē uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem, vecāki vai aizbildnis nekavējoties paziņo bāriņtiesai (pagasttiesai) pēc šīs ģimenes dzīvesvietas vai attiecīgās iestādes atrašanās vietas.

(2) Saņēmusi minēto informāciju, bāriņtiesa (pagasttiesa) lemj, vai šajā ģimenē vai privātajā bērnu iestādē bērns tiks pietiekami labi aprūpēts un vai persona, kura ir atbildīga par aprūpi, ir spējīga bērnu aprūpēt, un vai šāda ievietošana atbilst bērna interesēm.

(3) Ja tiek atzīts, ka bērns šajā ģimenē vai privātajā bērnu iestādē netiek pienācīgi aprūpēts un audzināts, pašvaldība nodrošina aprūpes un audzināšanas uzlabošanu. Ja tas nav iespējams, bāriņtiesa (pagasttiesa) aizliedz šai ģimenei vai iestādei rūpēties par bērnu. Ja bērna atgriešanās pie vecākiem nav iespējama, bāriņtiesa (pagasttiesa) lemj par bērna turpmāko ārpusģimenes aprūpi.

(4) Bērnu aprūpes un audzināšanas iestāde var atļaut bērnam iknedēļas brīvdienās un svētku dienās ciemoties un uzturēties svešā ģimenē, ja iestādes administrācija iepriekš ir apsekojusi apstākļus šajā ģimenē un nākusi pie atzinuma, ka uzturēšanās tajā nekaitē bērnam, kā arī rakstveidā par to informējusi bāriņtiesu (pagasttiesu).

(5) Ievietot bērnu ģimenē uz laiku, kas pārsniedz šā panta ceturtajā daļā minēto, bērnu aprūpes un audzināšanas iestāde var, ja iepriekš ir apsekoti šīs ģimenes materiālie un sadzīves apstākļi un bāriņtiesa (pagasttiesa) ir atzinusi par iespējamu ievietot bērnu šajā ģimenē. Bērna ēdināšanas izdevumus sedz bērnu aprūpes un audzināšanas iestāde, vienojoties ar ģimeni.

(6) Ievietot ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu uz laiku ģimenē vai bērnu iestādē ārvalstī var ar bāriņtiesas (pagasttiesas) piekrišanu, ja iepriekš šī ievietošana ir saskaņota ar attiecīgās valsts bērnu tiesību aizsardzības iestādi, ievērojot šajā valstī noteikto kārtību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2000. likumu, kas stājas spēkā no 11.04.2000.)

5.

Izslēgt 45. panta trešajā daļā vārdus “un audzināts” un vārdus “un audzināšanas”.

Atbalstīt

9. Izslēgt 45.panta trešajā daļā vārdus “un audzināts” un vārdus “un audzināšanas”.

(1) Saskaņā ar likumu pie administratīvās atbildības var saukt bērnu (turpmāk arī - nepilngadīgo), kurš likumpārkāpumu izdarījis pēc 16 gadu vecuma sasniegšanas, bet pie kriminālatbildības - nepilngadīgo, kurš noziedzīgu nodarījumu izdarījis pēc 14 gadu vecuma sasniegšanas.

(2) Bērna tiesību garantijas laikā, kad viņš ir aizturēts par administratīvo pārkāpumu vai noziedzīgu nodarījumu, apcietināts, arestēts vai atrodas brīvības atņemšanas vietā, nosaka likumi, kas paredz administratīvo atbildību un reglamentē kriminālprocesu vai soda izciešanu.

(3) Par bērnu iesaistīšanu noziegumā vai citās prettiesiskās darbībās vainīgās personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības.

6.

7.

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“Aizstāt 57.panta pirmajā daļā skaitli „16” ar skaitli „14””.

Aizstāt 57.panta pirmajā daļā

vārdu “likumpārkāpumu” ar vārdiem “administratīvo pārkāpumu” un skaitli „16” - ar skaitli „14”.

Atbalstīt, iestrādāt atbildīgās komisijas 7. priekšli-kumā

Atbalstīt

10. Aizstāt 57.panta pirmajā daļā vārdu “likumpārkāpumu” ar vārdiem “administratīvo pārkāpumu” un skaitli “16” — ar skaitli “14”.

Ministru kabinets:

1) izstrādā bērna tiesību aizsardzības nodrošināšanai attiecīgus likumprojektus un izdod nepieciešamos noteikumus;

2) apstiprina ikgadējo programmu bērnu stāvokļa uzlabošanai valstī;

3) izveido starpministriju bērna tiesību aizsardzības komisiju, piesaistot arī sabiedriskās bērna tiesību aizsardzības organizācijas un pašvaldības vai to sabiedrisko organizāciju pārstāvjus;

4) apstiprina valsts programmu sociālo pedagogu un sociālo darbinieku sagatavošanā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2000. likumu, kas stājas spēkā no 11.04.2000.) 

6. Izslēgt 61.panta 3.punktā vārdu “starpministriju”.

8.

9.

Izteikt likumprojekta 2.lasījumā pieņemtās redakcijas 6.pantu šādā redakcijā:

“6. 61.pantā:

izslēgt 2.punktu;

izslēgt 3.punktā vārdu “starpministriju”.”

Izteikt likumprojekta 6. pantu šādā redakcijā:

“61. pantā:

izteikt 2. punktu šādā redakcijā: “2) apstiprina ilgtermiņa valsts politikas projektus bērna tiesību aizsardzības jomā;”;

izslēgt 3. punktā vārdu “starpministriju””

Daļēji atbalstīt,

iestrādāt atbildīgās komisijas 9. priekšli-kumā

Atbalstīt

11. 61.pantā:

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

“2) apstiprina ilgtermiņa valsts politikas projektus bērna tiesību aizsardzības jomā;”;

izslēgt 3.punktā vārdu “starpministriju”.

Labklājības ministrija:

1) izstrādā valsts politikas projektus bērnu un ģimenes sociālās drošības, tajā skaitā sociālās apdrošināšanas, sociālās palīdzības (sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas, materiālās palīdzības), veselības aprūpes un medicīniskās rehabilitācijas, kā arī pusaudžu nodarbinātības jomā, koordinē šo projektu īstenošanu un atbild par tā izpildi;

2) nodrošina medicīnisko un sociālo rehabilitāciju bērniem, kuri cietuši no vardarbības vai citas prettiesiskas darbības;

3) nodrošina medicīnisko rehabilitāciju un tehnisko palīglīdzekļu saņemšanu, kā arī attīsta valsts institucionālās un alternatīvās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumu tīklu bērniem ar īpašām vajadzībām;

4) metodiski vada un uzrauga savas kompetences ietvaros bērnu ārpusģimenes aprūpes iestāžu darbu;

5) uzrauga un metodiski vada bāriņtiesu (pagasttiesu) darbu aizbildnības jautājumos;

6) nodrošina valsts pasūtījumu sociālo darbinieku un sociālo pedagogu sagatavošanai par valsts budžeta līdzekļiem.

7) nodrošina ārstēšanu un sociālo rehabilitāciju bērniem, kuriem radušies psihiski vai uzvedības traucējumi alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu lietošanas dēļ.

(2000.gada 9.marta likuma redakcijā, ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā no 23.11.2002.)

7. Izteikt 62.pantu šādā redakcijā:

“62.pants. Labklājības ministrijas kompetence

Labklājības ministrija:

1) izstrādā valsts politikas projektus bērnu un ģimenes sociālās drošības jomā, tajā skaitā sociālās apdrošināšanas un valsts sociālo pabalstu jomā, sociālās palīdzības, sociālās aprūpes, sociālās un profesionālās rehabilitācijas jomā, pusaudžu nodarbinātības jomā, kā arī koordinē un atbild par šo projektu izpildi;

2) organizē un koordinē sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību atbilstoši valsts programmām un Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumam;

3) nodrošina valsts pasūtījumu sociālo darbinieku sagatavošanai par valsts budžeta līdzekļiem.”

redak-cionāli precizēts

12. Izteikt 62.pantu šādā redakcijā:

“62.pants. Labklājības ministrijas kompetence

Labklājības ministrija:

1) izstrādā valsts politikas projektus bērna un ģimenes sociālās drošības jomā, tajā skaitā sociālās apdrošināšanas un valsts sociālo pabalstu jomā, sociālās palīdzības, sociālās aprūpes, sociālās un profesionālās rehabilitācijas jomā, pusaudžu nodarbinātības jomā, kā arī koordinē šo projektu izpildi un atbild par to;

2) organizē un koordinē sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību atbilstoši valsts programmām un Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumam;

3) nodrošina valsts pasūtījumu sociālo darbinieku sagatavošanai par valsts budžeta līdzekļiem.”

8. Papildināt likumu ar 62.1 pantu šādā redakcijā:

“62.1 pants. Veselības ministrijas kompetence

Veselības ministrija:

1) izstrādā valsts politikas projektus bērnu veselības aprūpes jomā, tajā skaitā medicīniskās rehabilitācijas jomā;

2) organizē un koordinē bērnu veselības aprūpi atbilstoši valsts programmai.’’

10.

Papildināt likumprojekta 8. pantā paredzēto 62.1 panta 2. punktu ar tekstu šādā redakcijā:

“, likumiem un citiem normatīvajiem aktiem”

Atbalstīt

13. Papildināt likumu ar 62.1 pantu šādā redakcijā:

“62.1 pants. Veselības ministrijas kompetence

Veselības ministrija:

1) izstrādā valsts politikas projektus bērnu veselības aprūpes jomā, tajā skaitā medicīniskās rehabilitācijas jomā;

2) organizē un koordinē bērnu veselības aprūpi atbilstoši valsts programmai, likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.”

(1) Izglītības un zinātnes ministrija:

1) izstrādā valsts politikas projektus bērnu izglītības un sporta jomā un organizē apstiprināto projektu izpildi;

2) nodrošina izglītības pieejamību un kvalitāti, kā arī bērnu ar īpašām vajadzībām un tādu bērnu iekļaušanos sabiedrībā, kuri cietuši no vardarbības vai citas prettiesiskas darbības, no narkotisko, toksisko un citu apreibinošu vielu vai alkohola lietošanas vai negatīvas sociālās vides ietekmes;

3) izstrādā izglītošanas programmas bērna tiesību aizsardzības jomā;

4) nodrošina veselības mācības kā obligāta mācību priekšmeta ieviešanu skolās;

5) nosaka izglītības darbiniekiem izvirzāmās kvalifikācijas prasības un kritērijus, veicina izglītības darbinieku kvalifikācijas līmeņa paaugstināšanu;

6) kopā ar Labklājības ministriju izstrādā valsts programmu sociālo darbinieku, sociālo pedagogu un skolotāju sagatavošanai darbam ar bērniem ar īpašām vajadzībām un bērniem, kuriem nepieciešama uzvedības sociālā un pedagoģiskā korekcija, kā arī ar šo bērnu ģimenēm un koordinē valsts programmas īstenošanu;

7) izstrādā valsts politikas projektu bērna tiesību aizsardzības jomā.

(2) Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā atrodas Valsts bērna tiesību aizsardzības centrs.

(2000.gada 9.marta likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 11.04.2000.) 

9. 63.pantā:

izteikt pirmās daļas 2. un 3.punktu šādā redakcijā:

“2) nodrošina izglītības pieejamību un kvalitāti;

 3) sadarbībā ar īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātu izstrādā izglītošanas programmas bērna tiesību aizsardzības jomā;”;

papildināt pirmās daļas 6.punktu pēc vārdiem “Labklājības ministriju” ar vārdiem “un Veselības ministriju”;

izslēgt pirmās daļas 7.punktu;

izslēgt otro daļu.

14. 63.pantā:

izteikt pirmās daļas 2. un 3.punktu šādā redakcijā:

“2) nodrošina izglītības pieejamību un kvalitāti;

 3) sadarbībā ar Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātu izstrādā izglītošanas programmas bērna tiesību aizsardzības jomā;”;

papildināt pirmās daļas 6.punktu pēc vārdiem “Labklājības ministriju” ar vārdiem “un Veselības ministriju”;

izslēgt pirmās daļas 7.punktu;

izslēgt otro daļu.

(1) Tieslietu ministrija organizē tiesnešu apmācību bērna tiesību jautājumos.

(2) Tieslietu ministrija nodrošina tādu tiesu darba organizāciju, lai lietas, kas saistītas ar bērna tiesību un interešu aizsardzību, tiktu izskatītas ārpus kārtas.

(3) Tieslietu ministrija uzrauga bāriņtiesu (pagasttiesu) darbu adopcijas lietu kārtošanā.

(2000.gada 9.marta likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.11.2001. likumu, kas stājas spēkā no 18.12.2001.) 

10. Izslēgt 64.1 panta trešo daļu.

15. Izslēgt 64.1 panta trešo daļu.

(1) Valsts bērna tiesību aizsardzības centrs:

1) izstrādā priekšlikumus valsts politikas projektam bērna tiesību aizsardzības jomā un ikgadēju valsts programmas projektu bērnu stāvokļa uzlabošanai un atbild par apstiprināto projektu īstenošanu;

2) uzrauga likumu un citu normatīvo aktu ievērošanu bērna tiesību aizsardzības jomā un izstrādā priekšlikumus par bērna tiesību aizsardzības nodrošināšanai nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos;

3) koordinē valsts un pašvaldību iestāžu darbību, uzrauga un analizē bērna tiesību aizsardzības procesa kvalitāti bērna tiesību aizsardzības jomā;

4) reizi gadā sniedz Saeimai un Ministru kabinetam rakstveida ziņojumu par centra darbu un pārskatu par bērnu stāvokli valstī;

5) reizi piecos gados sagatavo iesniegšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību komitejai ziņojumu par bērnu stāvokli Latvijā un pasākumiem, kas veikti bērna tiesību nodrošināšanai.

6) veic citus pienākumus saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem, kuru izpildē par atbildīgo institūciju noteikts Valsts bērna tiesību aizsardzības centrs.

(2) Valsts bērna tiesību aizsardzības centra pakļautībā ir rajonu (pilsētu) bērna tiesību aizsardzības inspekcijas (inspektori), kuru pienākums ir uzraudzīt likumu izpildi attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

(3) Rajonu (pilsētu) bērna tiesību aizsardzības inspekcijai (inspektoram) ir tiesības pēc savas iniciatīvas vai sakarā ar sūdzību pārbaudīt jebkuras valsts vai pašvaldības iestādes, sabiedriskās organizācijas vai citas fiziskās vai juridiskās personas darbību bērna tiesību aizsardzības jautājumos, pieprasīt no minētajām iestādēm, organizācijām un personām informāciju vai paskaidrojumus šajā jomā.

(4) Sakarā ar pārbaudes rezultātiem inspekcija (inspektors) dod ieteikumus pārkāpumu novēršanai un, ja nepieciešams, ierosina, lai attiecīgā iestāde vainīgo amatpersonu sauc pie disciplinārās vai citas likumā noteiktās atbildības.

(5) Ministru kabinets ieceļ amatā Valsts bērna tiesību aizsardzības centra direktoru un apstiprina centra nolikumu.

(2000.gada 9.marta likuma redakcijā, ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā no 23.11.2002.) 

11. Izteikt 65.pantu šādā redakcijā:

“65. pants. Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās kompetence

 Īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās:

1) izstrādā valsts politikas projektus bērna tiesību aizsardzības jomā;

2) piedalās sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības politikas projekta izstrādāšanā bērna un ģimenes tiesību jomā;

3) sadarbībā ar Iekšlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Kultūras ministriju, Labklājības ministriju, Tieslietu ministriju un Veselības ministriju izstrādā ikgadējās valsts programmas projektu bērna un ģimenes stāvokļa uzlabošanai;

4) piedalās bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu alternatīvās aprūpes politikas projekta izstrādāšanā;

5) atbilstoši savai kompetencei atbild par valdības apstiprināto programmu īstenošanu;

6) organizē un koordinē normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību bērna tiesību aizsardzības jomā un atbilstoši savai kompetencei izstrādā priekšlikumus par grozījumiem normatīvajos aktos, lai nodrošinātu bērna tiesību aizsardzību;

7) koordinē valsts un pašvaldību iestāžu darbību bērna tiesību aizsardzības jomā, uzrauga un analizē bērna tiesību aizsardzības procesa kvalitāti;

8) sadarbībā ar citām valsts un pašvaldību institūcijām sagatavo un reizi gadā sniedz Saeimai un Ministru kabinetam pārskatu par bērnu stāvokli valstī;

9) sadarbojas ar ieinteresētajām ārvalstu institūcijām, kā arī atbilstoši savai kompetencei piedalās starptautisku līgumu projektu izstrādāšanā un slēdz starptautiskus līgumus;

10) sagatavo iesniegšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību komitejā ziņojumu par bērnu stāvokli Latvijā un pasākumiem, kas veikti bērna tiesību nodrošināšanai;

11) uzrauga un metodiski vada bērnu ārpusģimenes aprūpes iestāžu darbu bērna tiesību aizsardzības jomā;

12) uzrauga un metodiski vada bāriņtiesu (pagasttiesu) darbu (izņemot funkcijas, kas noteiktas likuma “Par bāriņtiesām un pagasttiesām” VII un VIII nodaļā);

13) sniedz metodisku palīdzību bērnu tiesību aizsardzības speciālistiem pašvaldībās;

14) vada Ministru kabineta izveidoto bērnu tiesību aizsardzības komisiju.”

11.

12.

13.

Izteikt likumprojekta 2.lasījumā pieņemtās redakcijas 11.pantu šādā redakcijā:

„11. Izteikt 65.pantu šādā redakcijā:

(1) Īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās:

1) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, Iekšlietu ministriju, Tieslietu ministriju, Kultūras ministriju, Labklājības ministriju un Veselības ministriju izstrādā valsts politikas projektus bērna tiesību aizsardzības jomā;

2) piedalās sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības politikas projekta izstrādāšanā bērna un ģimenes tiesību jomā;

3) izstrādā ikgadējo valsts programmu bērna un ģimenes stāvokļa uzlabošanai;

4) piedalās bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu alternatīvās aprūpes politikas projekta izstrādāšanā;

5) atbilstoši savai kompetencei atbild par valdības apstiprināto programmu īstenošanu;

6) organizē un koordinē normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību bērna tiesību aizsardzības jomā un atbilstoši savai kompetencei izstrādā priekšlikumus par grozījumiem normatīvajos aktos, lai nodrošinātu bērna tiesību aizsardzību;

7) koordinē valsts un pašvaldību iestāžu darbību bērna tiesību aizsardzības jomā, uzrauga un analizē bērna tiesību aizsardzības procesa kvalitāti;

8) sadarbībā ar citām valsts un pašvaldību institūcijām sagatavo un reizi gadā sniedz Saeimai un Ministru kabinetam pārskatu par bērnu stāvokli valstī;

9) sadarbojas ar ieinteresētajām ārvalstu institūcijām, kā arī atbilstoši kompetencei piedalās starptautisku līgumu projektu izstrādāšanā un slēdz starptautiskus līgumus;

10) sagatavo iesniegšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību komitejā ziņojumu par bērnu stāvokli Latvijā un pasākumiem, kas veikti bērna tiesību nodrošināšanai;

11) uzrauga un metodiski vada bērnu ārpusģimenes aprūpes iestāžu darbu bērna tiesību aizsardzības jomā;

12) uzrauga un metodiski vada bāriņtiesu (pagasttiesu) darbu (izņemot funkcijas, kas noteiktas likuma „Par bāriņtiesām un pagasttiesām” VII un VIII nodaļā);

13) sniedz metodisku palīdzību bērnu tiesību aizsardzības speciālistiem pašvaldībās;

14) vada Ministru kabineta izveidoto bērnu tiesību aizsardzības komisiju.””

Izteikt 65.pantu šādā redakcijā:

“65.pants. Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās kompetence

 Īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās:

1) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, Iekšlietu ministriju, Tieslietu ministriju, Kultūras ministriju, Labklājības ministriju un Veselības ministriju, citām valsts un pašvaldību institūcijām un sabiedriskajām organizācijām izstrādā ilgtermiņa valsts politikas projektus bērna tiesību aizsardzības jomā;

2) piedalās sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības politikas projekta izstrādāšanā bērna un ģimenes tiesību jomā;

3) izstrādā ikgadējo valsts programmu bērna un ģimenes stāvokļa uzlabošanai;

4) piedalās bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu alternatīvās aprūpes politikas projekta izstrādāšanā;

5) atbilstoši savai kompetencei atbild par valdības apstiprināto programmu īstenošanu;

6) organizē un koordinē normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību bērna tiesību aizsardzības jomā un atbilstoši savai kompetencei izstrādā priekšlikumus par grozījumiem normatīvajos aktos, lai nodrošinātu bērna tiesību aizsardzību;

7) koordinē valsts un pašvaldību institūciju darbību bērna tiesību aizsardzības jomā, uzrauga un analizē bērna tiesību aizsardzības procesa kvalitāti;

8) sadarbībā ar citām valsts un pašvaldību institūcijām sagatavo un reizi gadā sniedz Saeimai un Ministru kabinetam pārskatu par bērnu stāvokli valstī;

9) sadarbojas ar ieinteresētajām ārvalstu institūcijām, kā arī atbilstoši savai kompetencei piedalās starptautisku līgumu projektu izstrādāšanā un slēdz starptautiskus līgumus;

10) sagatavo iesniegšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību komitejā ziņojumu par bērnu stāvokli Latvijā un pasākumiem, kas veikti bērna tiesību nodrošināšanai;

11) uzrauga un metodiski vada bērnu ārpusģimenes aprūpes iestāžu darbu bērna tiesību aizsardzības jomā;

12) uzrauga un metodiski vada bāriņtiesu (pagasttiesu) darbu (izņemot funkcijas, kas noteiktas likuma “Par bāriņtiesām un pagasttiesām” VII un VIII nodaļā);

13) sniedz metodisku palīdzību bērna tiesību aizsardzības speciālistiem pašvaldībās;

14) vada Ministru kabineta izveidoto bērna tiesību aizsardzības komisiju.”

Papildināt 65. pantu ar jaunu 15. punktu šādā redakcijā:

“Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariāts sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju izstrādā izglītošanas programmas bērna tiesību aizsardzības jomā”, vienlaicīgi izslēdzot 63. panta 3. punktu

Daļēji atbalstīt, iestrādāt atbildīgāskomisijas 12. priekšli-kumā

Atbalstīt

Neatbal-stīt

16. Izteikt 65.pantu šādā redakcijā:

“65. pants. Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās kompetence

 16. Izteikt 65.pantu šādā redakcijā:

“65.pants. Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās kompetence

 Īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās:

1) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, Iekšlietu ministriju, Tieslietu ministriju, Kultūras ministriju, Labklājības ministriju un Veselības ministriju, citām valsts un pašvaldību institūcijām un sabiedriskajām organizācijām izstrādā ilgtermiņa valsts politikas projektus bērna tiesību aizsardzības jomā;

2) piedalās sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības politikas projekta izstrādāšanā bērna un ģimenes tiesību jomā;

3) izstrādā ikgadējo valsts programmu bērna un ģimenes stāvokļa uzlabošanai;

4) piedalās bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu alternatīvās aprūpes politikas projekta izstrādāšanā;

5) atbilstoši savai kompetencei atbild par valdības apstiprināto programmu īstenošanu;

6) organizē un koordinē normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību bērna tiesību aizsardzības jomā un atbilstoši savai kompetencei izstrādā priekšlikumus par grozījumiem normatīvajos aktos, lai nodrošinātu bērna tiesību aizsardzību;

7) koordinē valsts un pašvaldību institūciju darbību bērna tiesību aizsardzības jomā, uzrauga un analizē bērna tiesību aizsardzības procesa kvalitāti;

8) sadarbībā ar citām valsts un pašvaldību institūcijām sagatavo un reizi gadā sniedz Saeimai un Ministru kabinetam pārskatu par bērnu stāvokli valstī;

9) sadarbojas ar ieinteresētajām ārvalstu institūcijām, kā arī atbilstoši savai kompetencei piedalās starptautisku līgumu projektu izstrādāšanā un slēdz starptautiskus līgumus;

10) sagatavo iesniegšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību komitejā ziņojumu par b ērnu stāvokli Latvijā un pasākumiem, kas veikti bērna tiesību nodrošināšanai;

11) uzrauga un metodiski vada bērnu ārpusģimenes aprūpes iestāžu darbu bērna tiesību aizsardzības jomā;

12) uzrauga un metodiski vada bāriņtiesu (pagasttiesu) darbu (izņemot funkcijas, kas noteiktas likuma “Par bāriņtiesām un pagasttiesām” VII un VIII nodaļā);

13) sniedz metodisku palīdzību bērna tiesību aizsardzības speciālistiem pašvaldībās;

14) vada Ministru kabineta izveidoto bērna tiesību aizsardzības komisiju.”

12. Papildināt likumu ar 65.1 pantu šādā redakcijā:

“65.1 pants. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspektori

(1) Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariāta valsts bērnu tiesību aizsardzības inspektoru pienākums ir uzraudzīt attiecīgo likumu izpildi noteiktā administratīvajā teritorijā.

(2) Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspektoram ir tiesības pēc savas iniciatīvas vai sakarā ar sūdzību pārbaudīt jebkuras valsts vai pašvaldības iestādes, sabiedriskās organizācijas vai citas fiziskās vai juridiskās personas darbību bērna tiesību aizsardzības jautājumos, pieprasīt no minētajām iestādēm, organizācijām un personām informāciju vai paskaidrojumus šajā jomā.

(3) Pamatojoties uz pārbaudes rezultātiem, inspektors dod ieteikumus pārkāpumu novēršanai un, ja nepieciešams, ierosina, lai attiecīgā iestāde vainīgo amatpersonu sauc pie disciplinārās vai citas likumā noteiktās atbildības.”

redak-cionāli precizēts

17. Papildināt likumu ar 65.1 pantu šādā redakcijā:

“65.1 pants. Valsts bērna tiesību aizsardzības inspektori

(1) Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariāta valsts bērna tiesību aizsardzības inspektoru pienākums ir uzraudzīt attiecīgo likumu izpildi noteiktā administratīvajā teritorijā.

(2) Valsts bērna tiesību aizsardzības inspektoram ir tiesības pēc savas iniciatīvas vai sakarā ar sūdzību pārbaudīt jebkuras valsts vai pašvaldības institūcijas, sabiedriskās organizācijas vai citas fiziskās vai juridiskās personas darbību bērna tiesību aizsardzības jautājumos, pieprasīt no minētajām institūcijām, organizācijām un personām informāciju vai paskaidrojumus šajā jomā.

(3) Pamatojoties uz pārbaudes rezultātiem, inspektors dod ieteikumus pārkāpumu novēršanai un, ja nepieciešams, ierosina, lai attiecīgā institūcija vainīgo amatpersonu sauc pie disciplinārās vai citas likumā noteiktās atbildības.”

Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija, Tieslietu ministrija, īpašu uzdevumu ministrs valsts pārvaldes un pašvaldību reformu lietās un pašvaldības nodrošina statistisko novērošanu attiecībā uz bērna tiesību aizsardzību valstī, kā arī ģimenēm, kurām izbeigta vai pārtraukta vecāku vara vai kuras kopā ar bērniem izliktas no dzīvokļa, attiecībā uz bērnu adopciju, bērnu nodošanu ārpusģimenes aprūpē, audzinoša un ārstnieciska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem, bērnu saukšanu pie kriminālatbildības un bērniem, kuri kļuvuši par vardarbības upuriem un ielas bērniem, un attiecīga kopsavilkuma iesniegšanu Centrālajai statistikas pārvaldei. Centrālā statistikas pārvalde reizi gadā apkopo minēto informāciju un iesniedz to Valsts bērna tiesību aizsardzības centram.

(2000.gada 9.marta likuma redakcijā, ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā no 23.11.2002.) 

13. Izteikt 67.1 pantu šādā redakcijā:

“67.1 pants. Informatīvie statistiskie pārskati par bērna tiesību stāvokli

Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās, Labklājības ministrija, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, Tieslietu ministrija, Veselības ministrija un pašvaldības atbilstoši savai kompetencei sniedz statistisko informāciju par bērna tiesību aizsardzību valstī, par vecākiem, kuriem atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības, un par ģimenēm, kuras kopā ar bērniem izliktas no dzīvokļa, par bērnu adopciju, bērnu nodošanu ārpusģimenes aprūpē, audzinoša un ārstnieciska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem, bērnu saukšanu pie kriminālatbildības un par bērniem, kuri kļuvuši par vardarbības upuriem, un ielas bērniem, kā arī iesniedz attiecīgu kopsavilkumu Centrālajai statistikas pārvaldei. Centrālā statistikas pārvalde reizi gadā apkopo minēto informāciju un iesniedz to īpašu uzdevumu ministram bērnu un ģimenes lietās.”

14.

Likumprojekta 13. pantā paredzētajā 67.1 pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“67.1 pants. Statistiskā informācija par bērna tiesību stāvokli”;

papildināt panta tekstu pēc vārdiem “pie kriminālatbildības” ar vārdiem “, par obligāto izglītības vecumu sasniegušajiem bērniem, kuri neapmeklē izglītības iestādes,”.

Atbalstīt

18. Izteikt 67.1 pantu šādā redakcijā:

“67.1 pants. Statistiskā informācija par bērna tiesību stāvokli

Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās, Labklājības ministrija, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, Tieslietu ministrija, Veselības ministrija un pašvaldības atbilstoši savai kompetencei sniedz statistisko informāciju par bērna tiesību aizsardzību valstī, par vecākiem, kuriem atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības, un par ģimenēm, kuras kopā ar bērniem izliktas no dzīvokļa, par bērnu adopciju, bērnu nodošanu ārpusģimenes aprūpē, audzinoša un ārstnieciska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem, bērnu saukšanu pie kriminālatbildības, par obligāto izglītības vecumu sasniegušajiem bērniem, kuri neapmeklē izglītības iestādes, un par bērniem, kuri kļuvuši par vardarbības upuriem, un ielas bērniem, kā arī iesniedz attiecīgu kopsavilkumu Centrālajai statistikas pārvaldei. Centrālā statistikas pārvalde reizi gadā apkopo minēto informāciju un iesniedz to īpašu uzdevumu ministram bērnu un ģimenes lietās.”

(1) Bērnu aprūpes, audzināšanas, kultūras un mācību iestādes (bērnudārzi, bērnu nami, patversmes, skolas, veselības aprūpes iestādes, nometnes u. tml.) bērna tiesības nodrošina savos statūtos vai nolikumos noteiktās kompetences ietvaros.

(2) Kārtības uzturēšana šajās iestādēs nodrošināma ar iekšējās kārtības noteikumiem, kuri atbilst likuma prasībām un neaizskar bērna cieņu.

15.

Izslēgt 68. panta nosaukumā un pirmajā daļā vārdu “audzināšanas” un aizstāt vārdu “mācību” ar vārdu “izglītības”.

Atbalstīt

19.  Izslēgt 68.panta nosaukumā un pirmajā daļā vārdu “audzināšanas” un aizstāt vārdu “mācību” ar vārdu “izglītības”.

(1) Visu bērna tiesību aizsardzības subjektu pienākums ir jebkurā gadījumā sniegt palīdzību bērnam, kuram tā nepieciešama.

(2) Bērnam pašam un citām personām ir tiesības griezties pēc palīdzības bērna tiesību aizsardzības institūcijās un citās valsts un pašvaldību institūcijās, kuras veic likumā paredzētās darbības, ja bērna tēvs, māte vai cits viņa likumīgais pārstāvis, bērnu aprūpes, audzināšanas un mācību iestādes darbinieks pārkāpj bērna tiesības, izturas pret viņu cietsirdīgi vai kādā citā veidā neievēro bērna tiesības.

16.

Aizstāt 70. panta otrajā daļā vārdus “audzināšanas un mācību iestādes” ar vārdiem “izglītības iestādes”.

Atbalstīt

20. Aizstāt 70.panta otrajā daļā vārdus “audzināšanas un mācību iestādes” ar vārdiem “izglītības iestādes”.

(1) Informācija, kuru par bērnu ieguvis bērnu aprūpes un audzināšanas, izglītības, sociālās palīdzības vai citas iestādes darbinieks vai valsts vai pašvaldības institūcijas darbinieks, pildot amata pienākumus, ir konfidenciāla, un ziņas, kas jebkādā veidā varētu kaitēt bērna turpmākajai attīstībai vai viņa psiholoģiskā līdzsvara saglabāšanai, nav izpaužamas.

(2) Aizliegts izplatīt personiski iegūto informāciju par bērnu, kurš kļuvis par nozieguma upuri vai liecinieku, kā arī tādu informāciju, kura bērnam varētu kaitēt tūlīt vai tālākā nākotnē.

(3) Aizliegts izmantot bērna sniegto informāciju savtīgos nolūkos.

(4) Aizliegts intervēt bērnu un izplatīt presē un citos masu saziņas līdzekļos informāciju par bērnu, kas izdarījis likumpārkāpumu, kļuvis par prettiesiskas darbības upuri vai liecinieku, izņemot gadījumu, ja bērns pats izsaka vēlēšanos pārdzīvoto izpaust atklātībai, tam piekrīt viņa vecāki vai citi bērna likumīgie pārstāvji un neiebilst procesa virzītājs izziņas vai izmeklēšanas laikā vai tiesa.

(5) Par informācijas neatļautu izmantošanu vai izplatīšanu vainīgās personas saucamas pie disciplinārās atbildības vai citas likumā noteiktās atbildības.

17.

Izslēgt 71. panta pirmajā daļā vārdus “un audzināšanas”.

Atbalstīt

21. Izslēgt 71.panta pirmajā daļā vārdus “un audzināšanas”.

(1) Bērnu aprūpes un audzināšanas, izglītības, veselības aprūpes, sociālās palīdzības un citu tādu iestāžu vadītāji un darbinieki, kurās uzturas bērni, un bērnu pasākumu organizatori ir atbildīgi par to, lai bērns būtu drošībā, lai viņam tiktu sniegti kvalificēti pakalpojumi un ievērotas citas viņa tiesības.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās personas par izdarītajiem pārkāpumiem saucamas pie disciplinārās vai citas likumā noteiktās atbildības.

(3) Par bērnu aprūpes un audzināšanas, izglītības, veselības aprūpes, sociālās palīdzības un citu tādu iestāžu vadītājiem un darbiniekiem, kurās uzturas bērni, nevar strādāt personas, kuras:

1) pieļāvušas šā likuma un citu bērna tiesību aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumus;

2) pieļāvušas amorālu uzvedību darbā vai ārpus darba, kas konstatēts ar tiesas spriedumu vai citu kompetentas iestādes lēmumu;

3) sodītas par noziegumiem, kuri saistīti ar vardarbību pret personu.

(4) Pieņemot darbā šā panta pirmajā daļā minētās personas, pieprasāma informācija par viņu iepriekšējo darbību, kompetenci un pieredzi.

 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2000. likumu, kas stājas spēkā no 11.04.2000.)

18.

Saeimas Juridiskais birojs Izslēgt 72. panta pirmajā un trešajā daļā vārdus “un audzināšanas”.

Atbalstīt

22. Izslēgt 72.panta pirmajā un trešajā daļā vārdus “un audzināšanas”.

(1) Ja saskaņā ar starptautiskajām vai nacionālajām tiesībām bērns ir bēglis, viņš saņem aizsardzību un palīdzību neatkarīgi no tā, vai ir kopā ar vecākiem vai citiem pieaugušajiem vai viens atbilstoši likumam "Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā".

(2) Bāriņtiesa (pagasttiesa) kopā ar pašvaldības sociālo dienestu un imigrācijas iestādēm veic pasākumus, lai sameklētu bērna vecākus un noskaidrotu, kādas viņam ir iespējas atgriezties ģimenē.

(3) Ja bērna vecākus neizdodas atrast, bērnam bēglim tiek nodrošināta tāda pati aprūpe kā jebkuram citam bērnam, kas palicis bez vecāku gādības.

19.

Aizstāt 74. panta pirmajā daļā vārdus “likumam “Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā”” ar vārdiem “Patvēruma likumam”.

Atbalstīt

23. Aizstāt 74.panta pirmajā daļā vārdus “likumam “Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā”” ar vārdiem “Patvēruma likumam”.

1. Ministru kabinets:

līdz 2000.gada 31.decembrim iesniedz Saeimai likumprojektus par nepieciešamajiem grozījumiem citos likumos;

līdz 2000.gada 31.decembrim iesniedz Saeimai likumprojektu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem.

(2000.gada 9.marta likuma redakcijā, ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā no 23.11.2002.)

2. Šā likuma 29.panta trešā daļa, kas paredz mātes uzņemšanu zīdaiņu namā kopā ar bērnu, stājas spēkā 1999.gada 31.decembrī.

3. Šā likuma 64.panta izpildei pašvaldība divu mēnešu laikā pēc likuma spēkā stāšanās paziņo policijas iestādēm, kurās bērnu aprūpes iestādēs vai audžuģimenēs var ievietot bērnus, kam nepieciešama palīdzība.

 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2000. likumu, kas stājas spēkā no 11.04.2000.)

4. Centrālā statistikas pārvalde kopā ar Iekšlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Labklājības ministriju, Tieslietu ministriju, īpašu uzdevumu ministru valsts pārvaldes un pašvaldību lietās un pašvaldībām līdz 2000.gada 1.jūnijam izstrādā un apstiprina vienotu statistisko pārskatu sistēmu bērna tiesību aizsardzības jautājumos.

(2000.gada 9.marta likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 11.04.2000.) 

5. Šā likuma 27.panta piektā daļa stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.

(2000.gada 9.marta likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 11.04.2000.) 

6. Šā likuma 11.panta otrās daļas noteikumi par bērna tiesībām uz bezmaksas pirmsskolas sagatavošanu stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.

(2000.gada 9.marta likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 11.04.2000.) 

7. Ministru kabinets līdz 2000.gada 1.jūlijam izdod noteikumus par kārtību, kādā bērns šķērso valsts robežu.

(2000.gada 18.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 08.06.2000.)

14. Papildināt pārejas noteikumus ar 8.punktu šādā redakcijā:

“8) 65.1 pants stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.”

20

Papildināt pārejas noteikumus ar 9.punktu šādā redakcijā:

“9. Šā likuma 67.1 panta noteikums par statistiskās informācijas sniegšanu attiecībā uz ielas bērniem stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.”

redak-cionāli precizēts

Atbalstīt

24. Papildināt pārejas noteikumus ar 8. un 9.punktu šādā redakcijā:

“8. Šā likuma 65.1 pants stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.

  9. Šā likuma 67.1 panta noteikums par statistiskās informācijas sniegšanu attiecībā uz ielas bērniem stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.”

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.559 “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Latvijas Vēstnesis, 2002, nr.189).

redak-cionāli precizēts

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.559 “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Latvijas Vēstnesis, 2002, 189.nr.).