Likumprojekts

Likuma mērķis ir veicināt biedrību, nodibinājumu, reliģisko organizāciju un to iestāžu sabiedriskā labuma darbību.

(1) Biedrības, nodibinājumi un reliģiskās organizācijas, kurām šajā likumā noteiktajā kārtībā piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, saņem likumos noteiktos nodokļu atvieglojumus, un tām ir citas likumā noteiktas tiesības.

(2) Personas, kuras ziedo sabiedriskā labuma organizācijai, ir tiesīgas saņemt likumos noteiktos nodokļu atvieglojumus, izņemot gadījumu, ja tā atsauc savu ziedojumu.

(1) Sabiedriskās labuma organizācijas statusu piešķir biedrībai vai nodibinājumam, ja tā statūtos kā pamatdarbība ir paredzēta sabiedriskā labuma darbība, kā arī reliģiskajai organizācijai vai tās iestādei (turpmāk – reliģiskā organizācija).

(2) Sabiedriskā labuma darbība ir darbība, ko veic vienā no šādām jomām:

1) palīdzība sociāli mazaizsargātām personu grupām un maznodrošinātām personām un ģimenēm (labdarība);

2) izglītība;

3) zinātne;

4) kultūra;

5) vēsturiskā mantojuma saglabāšana;

6) vides aizsardzība;

7) amatieru sports;

8) veselības aprūpe, veselības veicināšana un slimību profilakse, neatliekamā medicīniskā palīdzība katastrofās un ārkārtas situācijās cietušajiem (veselības aizsardzība);

9) pilsoņtiesību un cilvēktiesību aizsardzība;

10) korupcijas apkarošanas veicināšana;

(1) Par sabiedriskā labuma darbību nav uzskatāma:

1) darbība, kas vērsta uz politisko organizāciju (partiju) vai to vēlēšanu kampaņu atbalstu;

2) darbība tādā apjomā, kādā tā ir vērsta tikai uz biedrības un nodibinājuma biedru vai dibinātāju un ar tiem saistītu personu privāto interešu un vajadzību apmierināšanu, lai nodrošinātu savstarpēju palīdzību, informāciju, atbalstu un interešu īstenošanu, izņemot darbību, ko veic biedrība vai nodibinājums, kurš dibināts un darbojas sociāli mazaizsargāto personu grupu un maznodrošināto personu un ģimeņu tiesību un interešu aizsardzībai.

(2) Par maznodrošinātām personām šā likuma izpratnē uzskatāmas personas, kuru ienākumi un materiālais stāvoklis nepārsniedz līmeni, kādu, pamatojoties uz likumu “Par sociālo palīdzību” ir noteicis Ministru kabinets.

(3) Sociāli mazaizsargāto personu grupas, analizējot sociāli ekonomisko situāciju un tās ietekmi uz atsevišķām personu grupām, nosaka Ministru kabinets

5. pants. Finansu ministrijas kompetence un Sabiedriskā labuma komisija

(1) Finansu ministrija piešķir sabiedriskā labuma organizācijas statusu, pamatojoties uz Sabiedriskā labuma komisijas atzinumu.

(2) Sabiedriskā labuma komisija (turpmāk – komisija) ir koleģiāla institūcija, kurā vienādā skaitā ietilpst pilnvarotas amatpersonas, kā arī biedrību un nodibinājumu pārstāvji.

(3) Ministru kabinets apstiprina komisijas nolikumu un komisijas sastāvu.

(4) Kārtību, kādā biedrību un nodibinājumu pārstāvjus ievēl komisijā, nosaka Ministru kabinets.

(1)  Sabiedriskā labuma organizācijas statusu piešķir, pamatojoties uz biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas pieteikumu.

(2) Pieteikumam pievieno šādu dokumentu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apliecinātas kopijas:

1) reģistrācijas apliecību;

2) lēmumu par biedrības vai nodibinājuma dibināšanu vai testamentārā nodibinājuma gadījumā – testamentu;

3) statūtus, nolikumu vai satversmi;

4) pēdējā gada pārskatu, ja tāds ir sastādāms atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

5) attiecīgās nodokļu administrācijas izziņu par nodokļu samaksu (uz pieteikuma iesniegšanas mēneša pirmo datumu);

6) reliģiskajām organizācijām – motivētu ieteikuma vēstuli no Tieslietu ministrijas Reliģisko lietu pārvaldes;

(3) Reliģiskā organizācija šā panta otrās daļas otrajā punktā minēto ziņu vietā iesniedz ziņas par reliģiskās organizācijas amatpersonām – pārvaldes institūciju (padomes, valdes un revīzijas komisijas) locekļiem – un norāda vārdu, uzvārdu, personas kodu un amatu.

(4) Komisijai ir tiesības pieprasīt citas ziņas un dokumentus, kas nepieciešami atzinuma sniegšanai, ja šā panta otrajā un trešajā daļā minētās ziņas un dokumenti nesniedz pilnīgu priekšstatu par biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas darbības atbilstību kādā no 3.pantā minētajām jomām.

(5) Atzinumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu un lēmumu pieņem mēneša laikā pēc visu dokumentu saņemšanas.

(6) Lēmumu, kurš stājies spēkā, Finansu ministrija publicē piecu darba dienu laikā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu atsaka, ja

1) biedrības vai nodibinājuma norādītie mērķi vai biedrības vai nodibinājuma darbība nav tieši saistīta ar kādu no šā likuma 3. pantā minētajām jomām;

2) biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas darbībā konstatēti būtiski normatīvo aktu pārkāpumi;

3) biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai ir nodokļu parādi;

4) biedrība, nodibinājums vai reliģiskā organizācija nav iesniegusi visus šā likuma 6. panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētās ziņas un dokumentus.

8. pants. Sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšana

(1) Sabiedriskā labuma organizācijas statusu atņem, ja

1) sabiedriskā labuma organizācija finansu līdzekļus nav izmantojusi atbilstoši statūtos, nolikumā vai satversmē noteiktajam mērķim šā likuma 3. pantā noteiktajās jomās;

2) sabiedriskā labuma organizācija savā darbībā būtiski pārkāpusi normatīvos aktus;

3) sabiedriskā labuma organizācija neveic nodokļu maksājumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

4) sabiedriskā labuma organizācija ir grozījusi statūtos, nolikumā vai satversmē norādītos pamatdarbības mērķus;

5) sabiedriskā labuma organizācijas pamatdarbība nav saistīta ar statūtos, nolikumā vai satversmē norādītajiem darbības mērķiem vai tā nav uzskatāma par sabiedriskā labuma darbību.

(2) Lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu var pieņemt tikai tad, ja sabiedriskā labuma organizācija komisijas noteiktajā termiņā pēc rakstiska brīdinājuma saņemšanas nav novērsusi norādītos pārkāpumus.

(3) Lēmumu, kurš stājies spēkā, Finansu ministrija piecu darba dienu laikā publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai, kurai atņemts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, var piešķirt šo statusu atkārtoti ne ātrāk par gadu kopš dienas, kad stājies spēkā lēmums par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu, šā likuma 6. un 7.pantā noteiktajā kārtībā.

(1) Biedrības vai nodibinājuma reorganizācijas gadījumā sabiedriskā labuma organizācijas statuss iegūstošajai biedrībai vai nodibinājumam nepāriet, izņemot gadījumu, ja biedrības vai nodibinājuma reorganizācija tiek veikta pievienošanas ceļā un pievienojamā biedrība vai nodibinājums ir sabiedriskā labuma organizācija reorganizācijas spēkā stāšanās brīdī.

(2) Biedrības vai nodibinājuma nodalīšanas gadījumā sadalāmajai biedrībai vai nodibinājumam sabiedriskā labuma organizācijas statuss saglabājas.

Sabiedriskā labuma organizācijai aizliegts dot aizdevumus, sniegt galvojumus, izdot vekseļus vai citādi finansēt dibinātājus, valdes un citu pārvaldes institūciju (ja tādas ir izveidotas) locekļus, kā arī citas personas ar līdzīgu mantisko ieinteresētību, it īpaši laulātos, radiniekus un svaiņus, skaitot radniecību līdz otrajai pakāpei un svainību līdz pirmajai pakāpei.

(1) Ziedojums ir manta vai finansiālie līdzekļi, kurus persona (ziedotājs) bez atlīdzības, pamatojoties uz līgumu, nodod sabiedriskā labuma organizācijai statūtos, satversmē vai nolikumā noteikto mērķu sasniegšanai.

(2) Sabiedriskā labuma organizācijai nodotā manta vai finansiālie līdzekļi nav uzskatāmi par ziedojumu tādā apjomā, kādā sabiedriskā labuma organizācijai ir noteikts pretpienākums veikt darbības, kurām ir atlīdzības raksturs.

(1) Ziedojums ar noteiktu mērķi ir mērķziedojums un tas izlietojams tikai līgumā noteiktajiem mērķiem. Mantas un finansiālo līdzekļu bezatlīdzības nodošana ar nolūku, kas neatbilst sabiedriskā labuma organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā noteiktajiem mērķiem vai kurš nav paredzēts ziedojumu saņēmēja sabiedriskā labuma darbībai, nav uzskatāms par ziedojumu.

(2) Ziedojums, kura izlietojuma mērķi nav noteikti līgumā, ir vispārējs ziedojums un tas izlietojams statūtos, satversmē vai nolikumā noteiktajiem mērķiem.

(3) Ziedojumu, kas izdarīts, piemērojot likumā noteiktos nodokļa atvieglojumus, nedrīkst izlietot zaudējumu segšanai, kuri radušies sabiedriskā labuma organizācijas veiktās saimnieciskās darbības rezultātā.

14. pants. Sabiedriskā labuma organizācijas finansu līdzekļu izlietošanas ierobežojumi

(1) Sabiedriskā labuma organizācijai ir pienākums izlietot atbilstoši statūtos, satversmē vai nolikumā noteiktajam mērķim, kas saistīts ar kādu no šā likuma 3. pantā minētajām jomām, ne mazāk par 75 % no:

1) attiecīgā taksācijas gada vispārējo ziedojumu kopsummas;

2) ieņēmumiem no tās saimnieciskās darbības, kuru neapliek ar nodokli.

(2)  Ja līgumā starp ziedotāju un sabiedriskā labuma organizāciju nav noteikts citādi, sabiedriskā labuma organizācija nedrīkst izlietot administratīvajiem izdevumiem vairāk kā 25 % no attiecīgā ziedojuma summas.

(3) Sabiedriskā labuma organizācija nevar piešķirt ziedotos līdzekļus politiskajām organizācijām (partijām), komersantiem vai citiem subjektiem, kas veic saimniecisko darbību un kuriem nav piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss.

(1) Sabiedriskā labuma organizācija iesniedz komisijai statūtu grozījumus, saskaņā ar kuriem grozīti sabiedriskā labuma organizācijas darbības mērķi.

(2) Sabiedriskā labuma organizācija katru gadu ne vēlāk kā līdz katra gada 31. martam iesniedz Komisijai pārskatu (izdrukas un elektroniskā formā) par sabiedriskā labuma organizācijas darbību iepriekšējā gadā. Pārskatam pievieno:

1) gada pārskatu;

2) attiecīgās nodokļu administrācijas izziņu par nodokļu samaksu (uz tā mēneša pirmo datumu, kad pārskats tiek iesniegts);

(3) Pārskata veidlapu apstiprina Ministru kabinets.

(4) Pārskatu par sabiedriskā labuma organizācijas darbību komisija publicē komisijas interneta mājas lapā.

(1) Likvidējamas sabiedriskā labuma organizācijas nesadalīto mantu drīkst nodot komisijas lēmumā noteiktai sabiedriskā labuma organizācijai ar līdzīgu darbības mērķi.

(2) Ja sabiedriskā labuma organizācijas mantu nevar nodot saskaņā ar šī panta pirmo daļu, tā piekrīt valstij, kura to izmanto pēc iespējas saskaņā ar sabiedriskā labuma organizācijas statūtos noteikto mērķi.

(3) Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi piemērojami arī tādai likvidējamai biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai, kurai atņemts sabiedriskā labuma organizācijas statuss.

Likuma 2.pants stājas spēkā 2005. gada 1.janvārī.

Likums stājas spēkā 2004. gada 1. jūlijā.