Spēkā esošā likuma redakcija

Otrajā lasījumā pieņemtā likumprojekta redakcija

Pr.nr.

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas atzinums

Komisijas ierosinātā redakcija

Radio un televīzijas likums

Grozījumi Radio un televīzijas likumā

Grozījumi Radio un televīzijas likumā

Izdarīt Radio un televīzijas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 20.nr.; 1996, 22.nr.; 1997, 11., 23.nr.; 1998, 24.nr.; 1999, 5., 22., 24.nr.; 2001, 6.nr.; 2002, 22.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Radio un televīzijas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 20.nr.; 1996, 22.nr.; 1997, 11., 23.nr.; 1998, 24.nr.; 1999, 5., 22., 24.nr.; 2001, 6.nr.; 2002, 22.nr.) šādus grozījumus:

(3) Konkursā var piedalīties rīcībspējīgas fiziskās personas un Latvijā reģistrētas juridiskās personas vai šo personu apvienības.

1.

Deputāts E.Jaunups

Izteikt 11.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Konkursā var piedalīties rīcībspējīgas fiziskās personas un Latvijā, Eiropas Savienības dalībvalstīs, un Eiropas Ekonomiskās telpas dalībvalstīs reģistrētas juridiskās personas vai šo personu apvienības.”

Atbalstīt

redakc.

precizējot

1.Izteikt 11.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Konkursā var piedalīties rīcībspējīgas fiziskās personas un Latvijā, Eiropas Savienības dalībvalstīs un Eiropas Ekonomiskās telpas valstīs reģistrētas juridiskās personas vai šo personu apvienības.”

(7) Neviena raidorganizācija nedrīkst raidīt, izmantojot savas ekskluzīvās tiesības, notikumus, kurus Ministru kabinets atzinis par Latvijas sabiedrībai īpaši svarīgiem un kurus pēc iepriekšēja plāna rīko notikumu organizētāji, kas ir tiesīgi pārdot ar šo notikumu raidīšanu saistītās tiesības. Šādu notikumu raidīšana veicama tā, lai tiktu aptverta visa Latvijas teritorija un lai visi Latvijas iedzīvotāji varētu tiem sekot ar brīvas televīzijas starpniecību tiešraidē vai ierakstā.

(8) Ja raidorganizācija ir ieguvusi ekskluzīvas tiesības raidīt notikumus, kuri attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalstī ir iekļauti sabiedrībai īpaši svarīgu notikumu sarakstā saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem, tā nedrīkst izmantot šīs ekskluzīvās tiesības tādā veidā, ka lielai daļai iedzīvotāju attiecīgajā valstī tiek liegta iespēja sekot šādiem īpaši svarīgiem notikumiem ar brīvas televīzijas starpniecību tiešraidē vai ierakstā.

(9) Šā panta izpratnē jēdziens "brīva televīzija" nozīmē sabiedriskās vai komerciālās raidorganizācijas nodrošinātu apraidi bez jau esošajam raidorganizācijas finansējumam papildus noteiktas maksas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.10.98. likumu un 15.02.2001. likumu, kas stājas spēkā no 13.03.2001. *septītā daļa šādā redakcijā no 01.01.2002.*)

1. Izteikt 17.panta septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Latvijas sabiedrībai īpaši svarīgus notikumus, kurus pēc iepriekšēja plāna rīko notikumu organizētāji, kas ir tiesīgi pārdot ar šiem notikumiem saistītās tiesības, Latvijas jurisdikcijā esošās raidorganizācijas, izmantojot savas ekskluzīvās tiesības, raida tā, lai vismaz 95 procenti Latvijas iedzīvotāju varētu tiem sekot ar brīvas televīzijas starpniecību tiešraidē vai ierakstā. Latvijas sabiedrībai īpaši svarīgu notikumu raidīšanu tiešraidē vai ierakstā raidorganizācijas saskaņo ar Nacionālo radio un televīzijas padomi. Šādu notikumu sarakstu un to pārraidīšanas kārtību apstiprina Ministru kabinets."

2. Izteikt 17.panta septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Latvijas sabiedrībai īpaši svarīgus notikumus, kurus pēc iepriekšēja plāna rīko notikumu organizētāji, kas ir tiesīgi pārdot ar šiem notikumiem saistītās tiesības, Latvijas jurisdikcijā esošās raidorganizācijas, izmantojot savas ekskluzīvās tiesības, raida tā, lai vismaz 95 procenti Latvijas iedzīvotāju varētu tiem sekot ar brīvas televīzijas starpniecību tiešraidē vai ierakstā. Latvijas sabiedrībai īpaši svarīgu notikumu raidīšanu tiešraidē vai ierakstā raidorganizācijas saskaņo ar Nacionālo radio un televīzijas padomi. Šādu notikumu sarakstu un to raidīšanas kārtību apstiprina Ministru kabinets."

(2) Nacionālā pasūtījuma ietvaros Latvijā veidotajās radio programmās laikā no pulksten 7.00 līdz 22.00 Latvijas autoru mūzikas īpatsvaram jābūt ne mazākam par 40 procentiem no mūzikai atvēlētā raidlaika kopapjoma mēneša laikā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.97. likumu, 29.10.98. likumu, 14.10.99. likumu un 15.02.2001. likumu, kas stājas spēkā no 13.03.2001.)

2. Izteikt 18.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Nacionālā pasūtījuma ietvaros Latvijā veidotajās radio programmās laikā no pulksten 7.00 līdz 22.00 Latvijas kultūras identitāti atspoguļojošas mūzikas īpatsvaram jābūt ne mazākam par 40 procentiem no mūzikai atvēlētā raidlaika kopapjoma mēneša laikā."

3. Izteikt 18.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Nacionālā pasūtījuma ietvaros Latvijā veidotajās radio programmās laikā no pulksten 7.00 līdz 22.00 Latvijas kultūras identitāti atspoguļojošas mūzikas īpatsvaram jābūt ne mazākam par 40 procentiem no mūzikai atvēlētā raidlaika kopapjoma mēneša laikā."

(1) Katram raidījumam jānotiek vienā valodā - raidījuma valodā. Raidījuma fragmenti citās valodās jānodrošina ar tulkojumu (dublējot, ieskaņojot vai subtitrējot). Šis noteikums neattiecas uz valodas mācību raidījumiem un mūzikas skaņdarbu izpildījumiem.

(5) Raidorganizācijas veidotajās programmās raidlaika apjoms svešvalodās nedrīkst pārsniegt 25 procentus no raidlaika kopapjoma diennakts laikā. Šis noteikums neattiecas uz Latvijas Televīziju, Latvijas Radio, kabeļtelevīziju, kabeļradio, satelīttelevīziju, satelītradio.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.97. likumu un 29.10.98. likumu, kas stājas spēkā no 25.11.98.)

2.

3.

4.

5.

Deputāti:

J.Jurkāns, Al.Bartaševičs, B.Cilevičs, I.Solovjovs, An.Mackevičs, V.Ageins

Izteikt 19.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Raidījumi notiek vienā valodā vai vairākās valodās. Ja nepieciešams, raidījumu fragmentus citās valodās nodrošina ar tulkojumu. Šis noteikums neattiecās uz valodas mācību raidījumiem un mūzikas skaņdarbu izpildījumiem”.

Deputāts V.Buzajevs

Izteikt 19.panta pirmās daļas 3.teikumu šādā redakcijā:

“Šis noteikums neattiecas uz valodas mācību raidījumiem, mūzikas skaņdarbu izpildījumiem un tiešas translācijas raidījumiem.”

Deputāti:

J.Jurkāns, Al.Bartaševičs, B.Cilevičs, I.Solovjovs, An.Mackevičs, V.Agešins

Izteikt 19.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Raidorganizācijas veidotajās programmās raidlaika apjoms valodās, kas nav latviešu vai Latvijas mazākumtautību valodas, nedrīkst pārsniegt 50 procentus no raidlaika kopapjoma diennakts laikā. Šis noteikums neattiecas uz Latvijas Televīziju, Latvijas Radio, kabeļtelevīziju, kabeļradio, satelīttelevīziju, satelītradio.”

Deputāts V.Buzajevs

Izteikt 19.panta piektās daļas 1.teikumu šādā redakcijā:

“Raidorganizācijas veidotajās programmās raidlaika apjoms svešvalodās, izņemot tieši Latvijas mazākumtautībām adresētus raidījumus, nedrīkst pārsniegt 25 procentus no raidlaika kopapjoma mēneša laikā.”

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

(5) Pieteikumam pievienojama:

1) vispārējā programmas koncepcija, kurā jānorāda raidorganizācijas nosaukums, retranslējamo programmu nosaukumi, to tematiskā ievirze un valoda, tīkla aptveramība, attīstības un abonentu skaita perspektīvas, programmu izplatīšanas laiks, abonēšanas maksa, darbības tehniskā un organizatoriskā nodrošinājuma projekts, kā arī citas ziņas, ko pieprasītājs uzskata par svarīgām attiecībā uz savu plānoto darbību;

2) dokumenti, kas apliecina iespējamos finansiālā nodrošinājuma avotus pirmajam darbības gadam;

3) dokumenti, kas apliecina tiesības retranslēt citu raidorganizāciju programmas vai to daļas;

4) deklarācija par to, ka:

a) pieprasītājs un viņa laulātais nav vienpersonisks citas raidorganizācijas dibinātājs (dalībnieks) un ka viņa ieguldījums citā raidorganizācijā nenodrošina kontroli pār to. Šis punkts neattiecas uz pārrobežu televīziju,

b) pieprasītājs neieņem vēlētus amatus politiskās organizācijas (partijas) vadības institūcijā;

5) dokuments par valsts nodevas samaksu;

6) dokuments, kas apliecina reģistrāciju Satiksmes ministrijā un pašvaldībā.

6.

Deputāts E.Jaunups

Izteikt likuma 33.panta piektās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

“dokuments, kas apliecina reģistrāciju Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā.”

Atbalstīt

4. Izteikt 33.panta piektās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

“6) dokuments, kas apliecina reģistrāciju Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā.”

(2) Par pieļauto pārkāpumu Nacionālā radio un televīzijas padome raidorganizācijai var izteikt brīdinājumu, sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu vai nodot materiālus tiesībaizsardzības iestādēm krimināllietas ierosināšanai.

3. Izteikt 39.panta otro daļu šādā redakcijā:

“Par pieļauto pārkāpumu elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu jomā Nacionālā Radio un televīzijas padome raidorganizācijai var izteikt brīdinājumu, sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu, izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas, uzlikt administratīvos sodus vai nodot materiālus tiesībaizsardzības iestādēm krimināllietas ierosināšanai.”

7.

Deputāts V.Buzajevs

Izslēgt likumprojekta 3.pantu.

Neatbalstīt

5. Izteikt 39.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Par pieļauto pārkāpumu elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu jomā Nacionālā radio un televīzijas padome raidorganizācijai var izteikt brīdinājumu, sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu, izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu, uzlikt administratīvo sodu vai nodot materiālus tiesībaizsardzības iestādēm krimināllietas ierosināšanai.”

(1) Nacionālajai radio un televīzijas padomei ir tiesības anulēt apraides atļauju, retranslācijas atļauju, speciālo atļauju (licenci) kabeļtelevīzijas un kabeļradio (radiotranslācijas) darbībai, ja raidorganizācija:

1) ir savu darbību izbeigusi, bet nav nodevusi izsniegto dokumentu Nacionālajai radio un televīzijas padomei;

2) pieļauj neregulāru darbību vai pilnībā neizmanto piešķirto raidlaiku, izņemot gadījumus, kad tas notiek tehnisku iemeslu dēļ un ne ilgāk kā trīs mēnešus.

(2) Nacionālajai radio un televīzijas padomei ir tiesības uz laiku līdz septiņām dienām apturēt raidorganizācijas darbību, ja tā:

1) nav samaksājusi valsts nodevu par apraides atļaujas vai speciālās atļaujas (licences) kabeļtelevīzijas un kabeļradio (radiotranslācijas) darbībai pārreģistrāciju;

2) pieļāvusi būtisku šā likuma pārkāpumu;

3) pieļāvusi būtiskas atkāpes no vispārējās programmas koncepcijas.

(3) Pēc Nacionālās radio un televīzijas padomes pieteikuma tiesa izbeidz raidorganizācijas darbību, ja tā:

1) apraides atļauju ieguvusi nelikumīgi;

2) pieļāvusi administratīvo pārkāpumu pēc tam, kad viena gada laikā vainīgajām personām ir divas reizes piemērots administratīvais sods par šā likuma pārkāpumu;

3) pieļāvusi būtiskus šā likuma pārkāpumus vai būtiskas atkāpes no vispārējās programmas koncepcijas pēc tam, kad Nacionālā radio un televīzijas padome raidorganizācijai ir izteikusi brīdinājumu vai uz laiku apturējusi tās darbību.

(4) Pirms darbības apturēšanas vai pieteikuma iesniegšanas tiesā Nacionālajai radio un televīzijas padomei jāpieprasa attiecīgo raidorganizācijas amatpersonu paskaidrojums, kurš jāiesniedz triju dienu laikā. Paskaidrojuma neiesniegšana šajā termiņā nav šķērslis raidorganizācijas darbības apturēšanai vai pieteikuma iesniegšanai tiesā.

(5) Nacionālā radio un televīzijas padome paziņojumu par apraides atļaujas, retranslācijas atļaujas, speciālās atļaujas (licences ) kabeļtelevīzijas un kabeļradio (radiotranslācijas) darbībai anulēšanu vai tiesas spriedumu par raidorganizācijas darbības izbeigšanu publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", bet par reģionālo vai vietējo raidorganizāciju - arī vietējā laikrakstā.

(6) Nacionālās radio un televīzijas padomes lēmumu par darbības apturēšanu vai tiesas spriedumu par darbības izbeigšanu raidorganizācija paziņo tai piešķirtajā raidlaikā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.99. likumu, kas stājas spēkā no 15.12.99.)

8.

Deputāts V.Buzajevs

Izteikt 40.pantu šādā redakcijā:

“40.pants.

Raidorganizācijas darbības apturēšana un izbeigšana

(1) Pēc Nacionālajās radio un televīzijas padomes pieteikuma tiesa anulē apraides atļauju, retranslācijas atļauju, speciālo atļauju (licenci) kabeļtelevīzijas un kabeļradio (radiotranslācijas) darbībai, ja raidorganizācija:

1) ir savu darbību izbeigusi, bet nav nodevusi izsniegto dokumentu Nacionālajai radio un televīzijas padomei;

2) pieļauj neregulāru darbību vai pilnībā neizmanto piešķirto raidlaiku, izņemot gadījumus, kad tas notiek tehnisku iemeslu dēļ un ne ilgāk kā trīs mēnešus.

(2) Pēc Nacionālajās radio un televīzijas padomes pieteikuma tiesa uz laiku līdz septiņām dienām aptur raidorganizācijas darbību, ja tā:

1) nav samaksājusi valsts nodevu par apraides atļaujas vai speciālās atļaujas (licences) kabeļtelevīzijas un kabeļradio (radiotranslācijas) darbībai pārreģistrāciju;

2) pieļāvusi būtisku šā likuma pārkāpumu;

3) pieļāvusi būtiskas atkāpes no vispārējās programmas koncepcijas.

(3) Pēc Nacionālās radio un televīzijas padomes pieteikuma tiesa izbeidz raidorganizācijas darbību, ja tā:

1) apraides atļauju ieguvusi nelikumīgi;

2) pieļāvusi administratīvo pārkāpumu pēc tam, kad viena gada laikā vainīgajām personām ir divas reizes piemērots administratīvais sods par šā likuma pārkāpumu;

3) pieļāvusi būtiskus šā likuma pārkāpumus vai būtiskas atkāpes no vispārējās programmas koncepcijas pēc tam, kad Nacionālā radio un televīzijas padome raidorganizācijai ir izteikusi brīdinājumu vai tiesa uz laiku apturējusi tās darbību.

(4) Pirms pieteikuma iesniegšanas tiesā Nacionālajai radio un televīzijas padomei jāpieprasa attiecīgo raidorganizācijas amatpersonu paskaidrojums, kurš jāiesniedz triju dienu laikā. Paskaidrojuma neiesniegšana šajā termiņā nav šķērslis pieteikuma iesniegšanai tiesā.

(5) Nacionālā radio un televīzijas padome tiesas spriedumu par apraides atļaujas, retranslācijas atļaujas, speciālās atļaujas (licences) kabeļtelevīzijas un kabeļradio (radiotranslācijas) darbībai anulēšanu, raidorganizācijas darbības izbeigšanu publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", bet par reģionālo vai vietējo raidorganizāciju - arī vietējā laikrakstā.

(6) Tiesas spriedumu par darbības apturēšanu vai darbības izbeigšanu raidorganizācija paziņo tai piešķirtajā raidlaikā.”

Neatbalstīt

(2) Padomes sastāvā var būt Latvijas pilsoņi, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā. Padomes locekļus izraugās no sabiedrībā pazīstamām personām.

(3) Padomes locekļus Saeima ievēlē tās Kārtības rullī noteiktajā kārtībā.

(7) Padomē nedrīkst būt vairāk par trim locekļiem no vienas politiskas organizācijas (partijas).

9.

10.

11.

Deputāts V.Buzajevs

Izslēgt 42.panta otro daļu.

Cilvēktiesību un sabedrisko lietu komisija

42.pantā:

izslēgt otrās daļas otro teikumu;

izslēgt septīto daļu.

Deputāti:

J.Jurkāns, Al.Bartaševičs, B.Cilevičs, I.Solovjovs, An.Mackevičs, V.Agešins

Izteikt 42.panta septīto daļu šādā redakcija:

“(7) Padomes sastāvā nedrīkst būt vairāk par diviem vienas politiskās organizācijas (partijas) deleģētiem pārstāvjiem”

Daļēji atbalstīt

Atbalstīt

Neatbalstīt

6. 42.pantā:

izslēgt otrās daļas otro teikumu;

izslēgt septīto daļu.

(9) Padome izskata materiālus par likuma pārkāpumiem elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu jomā un atkarībā no konstatēto pārkāpumu smaguma, biežuma un bīstamības pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) izteikt raidorganizācijai brīdinājumu;

2) sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolu un nosūtīt to rajona (pilsētas) tiesai vai citai kompetentai institūcijai;

3) anulēt apraides atļauju, retranslācijas atļauju, speciālo atļauju (licenci) kabeļtelevīzijas un kabeļradio (radiotranslācijas) darbībai vai apturēt raidorganizācijas darbību;

4) iesniegt tiesā prasību par raidorganizācijas darbības izbeigšanu;

5) nosūtīt materiālus tiesībaizsardzības iestādēm par krimināllietas ierosināšanu.

(10) Padome apkopo un izplata ziņas par raidorganizācijām un to darbību Latvijā. Reizi gadā tā publicē pārskatu par savu darbību.

4. Izteikt likuma 46.panta devītās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu, izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus”.

12.

13.

14.

Deputāts V.Buzajevs

Izslēgt likumprojekta 4.pantu.

Deputāts V.Buzajevs

Izteikt 46.panta devīto daļu šādā redakcijā:

“(9) Padome izskata materiālus par likuma pārkāpumiem elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu jomā un atkarībā no konstatēto pārkāpumu smaguma, biežuma un bīstamības pieņem vienu no šādiem lēmumiem:1) izteikt raidorganizācijai brīdinājumu;

2) sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolu un nosūtīt to rajona (pilsētas) tiesai;

3) iesniegt tiesā prasību par apraides atļaujas, retranslācijas atļaujas, speciālās atļaujas (licences) kabeļtelevīzijas un kabeļradio (radiotranslācijas) darbībai anulēšanu, raidorganizācijas darbības apturēšanu vai izbeigšanu;

4) nosūtīt materiālus tiesībaizsardzības iestādēm par krimināllietas ierosināšanu.”

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt 46.panta devītās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus”.

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt

7. Izteikt 46.panta devītās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus;”.

(3) Padomes priekšsēdētājs:

1) vada Padomes sēdes;

2) ir Padomes finansu rīkotājs;

3) pieņem darbā un atbrīvo no darba Padomes sekretariāta darbiniekus;

4) slēdz līgumus ar fiziskajām un juridiskajām personām Padomes darba nodrošināšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.10.2002. likumu, kas stājas spēkā no 13.11.2002.)

5. Papildināt likuma 51.panta trešo daļu ar 5.punktu:

“5) sastāda administratīvo pārkāpumu protokolus un uzliek administratīvos sodus.”

15.

16.

Deputāts V.Buzajevs

Izteikt likumprojekta 5.pantu šādā redakcijā:

“5) Pēc Padomes ieteikuma sastāda administratīvo pārkāpumu protokolus.”

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu kiomisija

Papildināt likuma 51.panta trešo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5) sastāda administratīvo pārkāpumu protokolus.”

Daļēji atbalstīt

Atbalstīt

8. Papildināt 51.panta trešo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5) sastāda administratīvo pārkāpumu protokolus.”

(4) Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas programmās līdz 30 procentiem raidlaika ir pieļaujams aizņemt ar citu raidorganizāciju vai neatkarīgo producentu sagatavotajiem raidījumiem.

(5) Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas sabiedriski politisko raidījumu redakciju un raidījumu vadītājiem jābūt politiski neitrāliem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.97. likumu un 15.02.2001. likumu, kas stājas spēkā no 13.03.2001.)

6. Izteikt 62.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Latvijas radio un Latvijas televīzijas programmās līdz 40 procentiem raidlaika ir pieļaujams aizņemt ar citu raidorganizāciju vai neatkarīgo producentu sagatavotajiem raidījumiem."

9. Izteikt 62.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Latvijas radio un Latvijas televīzijas programmās līdz 40 procentiem raidlaika ir pieļaujams aizņemt ar citu raidorganizāciju vai neatkarīgo producentu sagatavotajiem raidījumiem."

20. Šā likuma 17.panta septītā daļa stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī. Līdz 2003.gada 1.janvārim notikumi, kurus Ministru kabinets atzinis par Latvijas sabiedrībai īpaši svarīgiem un kurus pēc iepriekšēja plāna rīko notikumu organizētāji, kas ir tiesīgi pārdot ar šo notikumu raidīšanu saistītās tiesības, raidāmi tā, lai tiktu aptverti 85 procenti Latvijas teritorijas, bet laika posmā no 2003.gada 1.janvāra līdz 2006.gada 1.janvārim — 90 procenti Latvijas teritorijas.

(2001.gada 15.februāra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 13.03.2001.)

21. Grozījumi šā likuma 17.panta septītajā daļā stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī. Ministru kabinets līdz 2001.gada 31.decembrim apstiprina 17.panta septītajā daļā minēto notikumu sarakstu.

22. Saskaņā ar Komerclikumu raidorganizācija var būt arī komersants, kurš likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts komercreģistrā.

7. Izteikt pārejas noteikumu 20. punktu šādā redakcijā:

“20. Šā likuma 17.panta septītā daļa stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī. Līdz 2006.gada 1.janvārim 17. panta septītajā daļā minētie notikumi ir raidāmi tā, lai tiktu aptverti vismaz 85 procenti Latvijas iedzīvotāju. Šā likuma 17.panta septītajā daļā minēto notikumu sarakstu Ministru kabinets apstiprina līdz 2004.gada 1.janvārim.”

8. Izslēgt pārejas noteikumu 21.punktu.

17.

18.

Deputāts E.Jaunups

Papildināt likuma Pārejas noteikumus ar šādu jaunu punktu:

“Grozījumu likuma 11.panta trešajā daļā spēkā stāšanās laiku nosaka ar īpašu likumu.”

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Papildināt pārejas noteikumus ar 23.punktu šādā redakcijā:

“23. Grozījumi likuma 11.panta trešajā daļā stājas spēkā ar īpašu likumu.”

redakc.

precizēts

Atbalstīt

redakc.

precizējot

Atbalstīt

10. Pārejas noteikumos:

izteikt 20. punktu šādā redakcijā:

“20. Šā likuma 17.panta septītā daļa stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī. Līdz 2006.gada 1.janvārim 17. panta septītajā daļā minētie notikumi ir raidāmi tā, lai tiktu aptverti vismaz 85 procenti Latvijas iedzīvotāju. Šā likuma 17.panta septītajā daļā minēto notikumu sarakstu Ministru kabinets apstiprina līdz 2004.gada 1.janvārim.”;

izslēgt 21.punktu;

papildināt ar 23.punktu šādā redakcijā:

“23. Grozījumi likuma 11.panta trešajā daļā stājas spēkā ar īpašu likumu.”