Spēkā esošā reakcija

1.lasījumā nobalsotā redakcija

N.p.k.

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas attieksme

Komisijas atbalstītā redakcija

Izdarīt likumā "Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 42./43.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 22.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā "Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 42./43.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 22.nr.) šādus grozījumus:

9.pants. Invaliditātes iedalījums

Invaliditāti atkarībā no fizisko vai psihisko spēju ierobežojuma pakāpes iedala:

1) smagā invaliditātē, nosakot:

a) pirmo invaliditātes grupu,

b) otro invaliditātes grupu;

2) mēreni izteiktā invaliditātē, nosakot trešo invaliditātes grupu.

Pirmo invaliditātes grupu nosaka, ja personai ir ļoti izteikts fizisko vai psihisko spēju ierobežojums, integrācija sabiedrībā bez personas vajadzībām atbilstošas pastāvīgas palīdzības nav iespējama, darba un sevis apkopšanas spējas ir ļoti ierobežotas.

Otro invaliditātes grupu nosaka, ja personai ir izteikts fizisko vai psihisko spēju ierobežojums, integrācija sabiedrībā bez personas vajadzībām atbilstošas palīdzības nav iespējama, darba un sevis apkopšanas spējas ir ierobežotas.

Trešo invaliditātes grupu nosaka, ja personai ir mēreni izteikts fizisko vai psihisko spēju ierobežojums, integrācija sabiedrībā bez personas vajadzībām atbilstošas palīdzības ir apgrūtināta, darba un sevis apkopšanas spējas ir ierobežotas.

Prognozējamā invaliditāte ir slimības vai traumas seku izraisīts fizisko vai psihisko spēju ierobežojums, kad pēc ilgstošas (maksimāli 52 nedēļu) ārstēšanās paredzama invaliditātes noteikšana. Prognozējamās invaliditātes gadījumā invaliditātes grupu vēl nenosaka. Pēc maksimāli 52 nedēļu ārstēšanās un stabilas funkciju ierobežojuma pakāpes konstatēšanas invaliditāti nosaka saskaņā ar šo pantu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

1. Papildināt 9.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"Bērniem līdz 16 gadu vecumam invaliditāti nosaka bez iedalījuma grupās."

1

“Izteikt likuma 9.pantu šādā redakcijā:

9.pants. Invaliditātes iedalījums

Invaliditāti atkarībā no fizisko vai psihisko spēju ierobežojuma pakāpes iedala:

1) smagā invaliditātē, nosakot:

a) pirmo invaliditātes grupu,

b) otro invaliditātes grupu;

2) mēreni izteiktā invaliditātē, nosakot trešo invaliditātes grupu.

Pirmo invaliditātes grupu nosaka, ja personai ir ļoti izteikts fizisko vai psihisko spēju ierobežojums, integrācija sabiedrībā bez personas vajadzībām atbilstošas pastāvīgas palīdzības nav iespējama, darba un sevis apkopšanas spējas ir ļoti ierobežotas.

Otro invaliditātes grupu nosaka, ja personai ir izteikts fizisko vai psihisko spēju ierobežojums, integrācija sabiedrībā bez personas vajadzībām atbilstošas palīdzības nav iespējama, darba un sevis apkopšanas spējas ir ierobežotas.

Trešo invaliditātes grupu nosaka, ja personai ir mēreni izteikts fizisko vai psihisko spēju ierobežojums, integrācija sabiedrībā bez personas vajadzībām atbilstošas palīdzības ir apgrūtināta, darba un sevis apkopšanas spējas ir ierobežotas.

Prognozējamā invaliditāte ir slimības vai traumas seku izraisīts fizisko vai psihisko spēju ierobežojums, kad pēc ilgstošas (maksimāli 52 nedēļu) ārstēšanās paredzama invaliditātes noteikšana. Prognozējamās invaliditātes gadījumā invaliditātes grupu vēl nenosaka. Pēc maksimāli 52 nedēļu ārstēšanās un stabilas funkciju ierobežojuma pakāpes konstatēšanas invaliditāti nosaka saskaņā ar šo pantu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”

(saglabāt esošo redakcija)

Neatbalstīt

1. Papildināt 9.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"Bērniem līdz 16 gadu vecumam invaliditāti nosaka bez iedalījuma grupās."

Invaliditātes ekspertīzes uzdevums ir individualizēti noteikt fizisko vai psihisko spēju ierobežojuma pakāpi un izvērtēt invalīda iespējas integrēties sabiedrībā.

Invaliditātes ekspertīzi veic vispārējā un speciāla profila veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Invaliditātes noteikšanā var piedalīties vecāki vai likumīgie aizbildņi, aizgādņi, bet ar invalīda piekrišanu - arī viņa ārstējošais ārsts, izglītības iestādes vai darbavietas pārstāvis vai cita ieinteresēta persona. Šo personu piedalīšanās neietekmē ārstu ekspertu atzinumu.

Pamatojoties uz ārstu ekspertu atzinumu, pašvaldības sociālās palīdzības dienests sadarbībā ar ārstējošo ārstu un citām institūcijām izstrādā un maina invalīda sociālās rehabilitācijas programmu, kura ir jāievēro invalīdam, ārstniecības iestādei, darba devējam, Nodarbinātības valsts dienestam, izglītības iestādei un citām sociālo pakalpojumu sniedzējām institūcijām.

Bērniem līdz 16 gadu vecumam invaliditāti nosaka ārstējošais ārsts. Pēc 16 gadu vecuma sasniegšanas invaliditāti nosaka šajā likumā noteiktajā kārtībā. Invaliditātes ekspertīzes izdevumus sedz no valsts budžeta līdzekļiem.

2. Izslēgt 10.panta ceturtās daļas pirmo un otro teikumu.

2

Izteikt 10.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“Bērniem līdz 16 gadu vecumam invaliditāti nosaka ārstējošais ārsts. Pēc 16 gadu vecuma sasniegšanas invaliditāti nosaka šajā likumā noteiktajā kārtībā. Invaliditātes ekspertīzes izdevumus sedz no valsts budžeta līdzekļiem.”

(Saglabāt spēkā esošo redakciju)

Neatbalstīt

2. Izslēgt 10.panta ceturtās daļas pirmo un otro teikumu.

Palīdzība invalīdiem nodarbinātības jautājumos ietver iespēju:

1) atrast piemērotu darbu vai nodarbošanos;

2) papildināt zināšanas iepriekš apgūtajā profesijā;

3) apgūt piemērotu profesiju.

Šīs palīdzības sniegšanu nodrošina Nodarbinātības valsts dienests.

3. 13.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"Šīs palīdzības sniegšanu nodrošina Nodarbinātības valsts dienests, izglītības iestādes un citas sociālo pakalpojumu sniedzējas institūcijas.";

3. 13.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"Šīs palīdzības sniegšanu nodrošina Nodarbinātības valsts dienests, izglītības iestādes un citas sociālo pakalpojumu sniedzējas institūcijas.";

Darba devējam aizliegts bez darbinieka piekrišanas grozīt vai lauzt darba līgumu vai atteikties pieņemt darbā personu ar atbilstošu kvalifikāciju, ja tā ir atzīta par invalīdu.

izslēgt trešo daļu;

izslēgt trešo daļu;

Ar šajā pantā minētās palīdzības sniegšanu saistītos izdevumus sedz no valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta līdzekļiem.

izslēgt ceturtajā daļā vārdus "speciālā sociālās apdrošināšanas".

izslēgt ceturtajā daļā vārdus "speciālā sociālās apdrošināšanas".

Lai veicinātu invalīdu sociālo integrāciju, valsts, maksimāli piesaistot sabiedrību, nodrošina vispārējās lietošanas ēku projektēšanu un jaunu sabiedriskā transporta sistēmu projektēšanu, ievērojot invalīdu speciālās vajadzības.

Lai veicinātu invalīdu sociālo integrāciju, pašvaldības, maksimāli piesaistot visu veidu labdarības organizācijas un sabiedrību, invalīdiem nodrošina:

1) iespēju iegūt izglītību mājās, vispārēja tipa un specializētajos bērnudārzos vai skolās, apgādājot tās ar speciāli invalīdiem piemērotu inventāru un tehniskajām palīgierīcēm;

2) piemērotas izglītības un aroda iegūšanu atbilstoši veselības stāvoklim;

3) palīdzību sadzīves apstākļu uzlabošanā, arī dzīves apstākļu uzlabošanu un palīdzību ikdienas problēmu atrisināšanā, garantējot pārvietoties nespējīgu invalīdu aprūpi;

4) pasākumus, kas veicina un atvieglo invalīdu saskarsmi ar pārējo sabiedrību;

5) palīdzību garīgu, kultūras un izklaidējošu pasākumu un iestāžu apmeklēšanā atbilstoši invalīda vēlmēm, invalīdu sporta pasākumu organizēšanā, kā arī palīdzību, kas nepieciešama, lai invalīdi varētu apmeklēt šos pasākumus un piedalīties tajos;

4. Aizstāt 14.panta otrās daļas 1.punktā vārdus "vispārēja tipa un specializētajos bērnudārzos vai skolās" ar vārdiem "vispārējās vai speciālās pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības iestādēs".

4. Aizstāt 14.panta otrās daļas 1.punktā vārdus "vispārēja tipa un specializētajos bērnudārzos vai skolās" ar vārdiem "vispārējās vai speciālās pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības iestādēs".

Vispārējā vai speciālā profila veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu

komisijas atzinumu invalīds ir tiesīgs pārsūdzēt Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā. Ja arī tās atzinums invalīdu neapmierina, viņš var griezties tiesā.

5. Izteikt 16.pantu šādā redakcijā:

"16.pants. Lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

Personai ir tiesības:

1) mēneša laikā pēc ekspertīzes lēmuma saņemšanas apstrīdēt ārstu komisijas lēmumu, iesniedzot Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai rakstveida iesniegumu;

2) divu nedēļu laikā pēc atkārtotās ekspertīzes pieprasīt Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmuma izskatīšanu paplašinātā ārstu komisijas sastāvā;

3) divu mēnešu laikā pēc galīgā lēmuma saņemšanas pārsūdzēt Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmumu tiesā."

3

ierosina likumprojekta 5.pantā aizstāt vārdus “divu mēnešu laika” ar vārdu “mēneša”.

Atbalstīt

5. Izteikt 16.pantu šādā redakcijā:

"16.pants. Lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

Personai ir tiesības:

1) mēneša laikā pēc ekspertīzes lēmuma saņemšanas apstrīdēt ārstu komisijas lēmumu, iesniedzot Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai rakstveida iesniegumu;

2) divu nedēļu laikā pēc atkārtotās ekspertīzes pieprasīt Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmuma izskatīšanu paplašinātā ārstu komisijas sastāvā;

3)  mēneša laikā pēc galīgā lēmuma saņemšanas pārsūdzēt Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmumu tiesā."

Likuma 2.pants stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.

Likuma 2.pants stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.