Spēkā esošā reakcija

1.lasījumā nobalsotā redakcija

N.p.k.

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas attieksme

Komisijas atbalstītā redakcija

Izdarīt Darba likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 15.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Darba likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 15.nr.) šādus grozījumus:

(1) Darbinieku pārstāvjiem, veicot savus pienākumus, ir šādas tiesības:

2) laikus saņemt informāciju un konsultēties ar darba devēju, pirms tas pieņem tādus lēmumus, kuri var skart darbinieku intereses, it īpaši lēmumus, kuri var būtiski ietekmēt darba samaksu, darba apstākļus un nodarbinātību uzņēmumā. Konsultēšanās šā likuma izpratnē ir viedokļu apmaiņa un dialogs starp darbinieku pārstāvjiem un darba devēju;

1. Papildināt 11.panta pirmās daļas 2.punkta otro teikumu ar vārdiem "ar mērķi panākt vienošanos".

1. Papildināt 11.panta pirmās daļas 2.punkta otro teikumu ar vārdiem "ar mērķi panākt vienošanos".

(1) Darba koplīgumu noslēgt ierosina darbinieku pārstāvji, darba devējs vai šā likuma 18.pantā minētās organizācijas vai to apvienības (savienības). Darba devējs nav tiesīgs atteikties no sarunām par darba koplīguma slēgšanu.

2. Izteikt 21.panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Darba devējs, darba devēju organizācija vai darba devēju organizāciju apvienība nav tiesīga atteikties no sarunām par darba koplīguma (ģenerālvienošanās) slēgšanu."

2. Izteikt 21.panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Darba devējs, darba devēju organizācija vai darba devēju organizāciju apvienība nav tiesīga atteikties no sarunām par darba koplīguma (ģenerālvienošanās) slēgšanu."

(3) Darba normas nosaka un groza darba devējs, konsultējoties ar darbinieku pārstāvjiem. Par jaunu darba normu noteikšanu vai arī par esošo darba normu grozīšanu darba devējs paziņo darbiniekam ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms jauno darba normu vai darba normu grozījumu stāšanās spēkā. Pagaidu un vienreizējās normas darba devējs paziņo darbiniekam pirms darba uzsākšanas.

3. Papildināt 51.panta trešās daļas trešo teikumu ar vārdiem “bet tās nevar noteikt ilgāk kā uz trim mēnešiem”.

3. Papildināt 51.panta trešās daļas trešo teikumu ar vārdiem “bet tās nevar noteikt ilgāk kā uz trim mēnešiem”.

(4) Darbiniekam, kurš nosūtīts komandējumā, tā laikā saglabājas darba vieta (amats) un vidējā izpeļņa.

4. Izslēgt 53.panta ceturtajā daļā vārdus "un vidējā izpeļņa".

4. Izslēgt 53.panta ceturtajā daļā vārdus "un vidējā izpeļņa".

(1) Minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu.

(2) Minimālo mēneša darba algu normālā darba laika ietvaros, kā arī minimālo stundas tarifa likmi nosaka Ministru kabinets.

5. Papildināt 61.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets."

1

2

Sociālo un darba lietu komisija

Izteikt likumprojekta 5.pantu šādā redakcijā:

“5. Papildināt 61.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.",

uzskatīt līdzšinējo panta otro daļu par trešo.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

Izteikt likumprojekta 5.pantu šādā redakcijā:

“5. Papildināt 61.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets."

Iestrādāts Budžeta komisijas priekšliku-mā

Atbalstīt

5. Papildināt 61.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets."

(1) Laika algas sistēmu vai akorda algas sistēmu, kā arī piemaksu un prēmiju sistēmu uzņēmumā darba devējs organizē atbilstoši normatīvajiem aktiem un darba koplīgumam.

(2) Laika algu aprēķina atbilstoši faktiski nostrādātajam darba laikam neatkarīgi no paveiktā darba daudzuma. Akorda algu aprēķina atbilstoši paveiktā darba daudzumam neatkarīgi no laika, kādā tas paveikts.

(3) Ja grūtniecei, sievietei pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā noteikta akorda alga un saskaņā ar ārsta atzinumu viņai tiek samazinātas darba normas, darba devējam ir pienākums samaksāt darbiniecei par šo periodu iepriekšējo vidējo izpeļņu.

(4) Par jaunas darba samaksas sistēmas ieviešanu uzņēmumā, kā arī par grozījumiem pastāvošajā darba samaksas sistēmā darba devējam ir pienākums rakstveidā informēt darbiniekus vismaz vienu mēnesi iepriekš.

(5) No valsts budžeta finansējamo institūciju darbinieku darba samaksas un tās uzskaites sistēmu nosaka Ministru kabinets.

6. Papildināt 62.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Intelektuālā darba novērtēšanas, kā arī fiziskā darba novērtēšanas un amatu kvalifikācijas kategoriju noteikšanas pamatmetodiku no valsts budžeta finansējamo institūciju darbiniekiem nosaka Ministru kabinets.”

6. Papildināt 62.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Intelektuālā darba novērtēšanas, kā arī fiziskā darba novērtēšanas un amatu kvalifikācijas kategoriju noteikšanas pamatmetodiku no valsts budžeta finansējamo institūciju darbiniekiem nosaka Ministru kabinets.”

(1) Ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, darba devējam ir pienākums izmaksāt vidējo izpeļņu, īpaši gadījumos, kad darbinieks:

1) atrodas ikgadējā apmaksātā atvaļinājumā vai neveic darbu svētku dienā;

7. Izteikt 73.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) atrodas ikgadējā apmaksātā atvaļinājumā, papildatvaļinājumā vai neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt darbdienā, un viņam ir noteikta akorda alga vai laika algas sistēma ar stundas vai dienas algas likmes apmaksu;".

3

4

Izteikt 73.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) atrodas ikgadējā apmaksātā atvaļinājumā vai papildatvaļinājumā;”

Izteikt likumprojekta 7.pantu šādā redakcijā:

“7. 73.pantā pirmajā daļā:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

“atrodas ikgadējā apmaksātā atvaļinājumā vai papildatvaļinājumā;”;

Atbalstit

Atbalstīt

7. 73.pantā pirmajā daļā:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

"1) atrodas ikgadējā apmaksātā atvaļinājumā vai papildatvaļinājumā;".

2) pamatojoties uz attiecīgu darba devēja rīkojumu, veic veselības pārbaudi ārstniecības iestādē;

3) iepriekš par to paziņojot darba devējam, ārstniecības iestādē nodod asinis;

4) darba laika ietvaros piedalās darba devēja rīkotā profesionālajā apmācībā vai kvalifikācijas celšanā;

5) ne ilgāk kā divas darba dienas neveic darbu sakarā ar laulātā, vecāku, bērna vai cita tuva ģimenes locekļa nāvi;

6) ne ilgāk kā vienu darba dienu neveic darbu sakarā ar pārcelšanos uz citu dzīvesvietu tajā pašā apdzīvotajā vietā pēc darba devēja iniciatīvas vai — ne ilgāk kā divas darba dienas — sakarā ar pārcelšanos uz citu dzīvesvietu citā apdzīvotajā vietā; 

7) pamatojoties uz izsaukumu, ierodas izziņas iestādē, prokuratūrā, tiesā vai piedalās tiesas sēdē kā piesēdētājs;

8) piedalās tādu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītu seku novēršanā, kuras apdraud vai var apdraudēt sabiedrisko drošību vai kārtību.

(2) Šā panta pirmās daļas 7. un 8.punktā noteiktajos gadījumos darbiniekam vidējo izpeļņu izmaksā darba devējs, kuram to atlīdzina attiecīgā valsts institūcija. Kārtību, kādā valsts institūcija darba devējam atlīdzina darbiniekam izmaksājamo vidējo izpeļņu, nosaka Ministru kabinets.

(3) Šā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz gadījumiem, kad darbinieks neveic darbu pārejošas darbnespējas dēļ.

(4) Darbiniekiem, kuri ārstniecības iestādē nodod asinis, pēc katras šādas dienas piešķir atpūtas dienu, saglabājot vidējo izpeļņu. Pēc darbinieka pieprasījuma šo dienu pievieno ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam.

5

papildināt ar jaunu 9.punktu šādā redakcijā:

“9) neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darbdienā, un viņam ir nolīgta akorda alga vai laika algas sistēma ar stundas vai dienas algas likmes apmaksu.”.

Atbalstīt

papildināt ar jaunu 9.punktu šādā redakcijā:

“9) neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darbdienā, un viņam ir nolīgta akorda alga vai laika algas sistēma ar stundas vai dienas algas likmes apmaksu.”.

(1) Visos gadījumos, kad darbiniekam saskaņā ar šo likumu izmaksājama vidējā izpeļņa, tā aprēķināma no darbiniekam aprēķinātās darba samaksas par darbu pēdējos sešos mēnešos.

8.  75.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Visos gadījumos, kad darbiniekam saskaņā ar šo likumu izmaksājama vidējā izpeļņa, tā aprēķināma par pēdējiem sešiem mēnešiem no darba algas, no normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktajām piemaksām, kā arī no prēmijām un atlīdzības par darbu komandējuma laikā.";

6

Izslēgt likumprojekta 8.pantā vārdus “un atlīdzības par darbu komandējuma laikā”.

Atbalstīt

8.  75.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Visos gadījumos, kad darbiniekam saskaņā ar šo likumu izmaksājama vidējā izpeļņa, tā aprēķināma par pēdējiem sešiem mēnešiem no darba algas, no normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktajām piemaksām, kā arī no prēmijām.";

(3) Ja pēdējo 12 mēnešu laikā darbinieks nav strādājis un viņam nav izmaksāta darba samaksa, vidējo izpeļņu aprēķina no valsts noteiktās minimālās mēneša darba algas kopsummas pēdējos sešos mēnešos.

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Dienas vidējo izpeļņu šādā gadījumā aprēķina, darba samaksas kopsummu dalot ar darba dienu skaitu šajā periodā.";

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Dienas vidējo izpeļņu šādā gadījumā aprēķina, darba samaksas kopsummu dalot ar darba dienu skaitu šajā periodā.";

(5) Dienas vidējo izpeļņu, izņemot samaksu par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma laiku, aprēķina, pēdējo sešu mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar šajā periodā nostrādāto dienu skaitu.

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Dienas vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar šajā periodā nostrādāto dienu skaitu. Nostrādāto dienu skaitā neietilpst pārejošas darbnespējas dienas, atvaļinājuma dienas un dienas, kad darbinieks nav veicis darbu šā likuma 73.panta pirmajā, otrajā un ceturtajā daļā minētajos gadījumos.";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Dienas vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar šajā periodā nostrādāto dienu skaitu. Nostrādāto dienu skaitā neietilpst pārejošas darbnespējas dienas, atvaļinājuma dienas un dienas, kad darbinieks nav veicis darbu šā likuma 73.panta pirmajā, otrajā un ceturtajā daļā minētajos gadījumos.";

(9) Dienas vidējo izpeļņu samaksai par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma laiku aprēķina, pēdējo sešu mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar darba dienu skaitu šajā periodā. Ja darbinieks ir nodarbināts mazāk par sešiem mēnešiem, dienas vidējo izpeļņu aprēķina, darba samaksas kopsummu dalot ar darba dienu skaitu šajā periodā. Par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma laiku izmaksājamās samaksas summu aprēķina, dienas vidējo izpeļņu reizinot ar darba dienu skaitu atvaļinājuma laikā.

izteikt devīto daļu šādā redakcijā:

"(9) Par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma laiku izmaksājamās samaksas summu aprēķina, dienas vidējo izpeļņu reizinot ar darba dienu skaitu atvaļinājuma laikā.";

izteikt devīto daļu šādā redakcijā:

"(9) Par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma laiku izmaksājamās samaksas summu aprēķina, dienas vidējo izpeļņu reizinot ar darba dienu skaitu atvaļinājuma laikā.";

papildināt pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:

"(10) Ja aprēķinātā darbiniekam izmaksājamā mēneša vidējā izpeļņa ir mazāka par darbiniekam noteikto mēneša darba algu, darbiniekam izmaksājamā mēneša vidējā izpeļņa tiek pielīdzināta mēneša darba algai. Minētais nosacījums neattiecas uz darbiniekiem, kuriem noteikta akorda alga."

7

Aizstāt likumprojekta 8.pantā desmitās daļas otrajā teikumā vārdu “nosacījums” ar vārdu “noteikums”.

Atbalstīt

papildināt pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:

"(10) Ja aprēķinātā darbiniekam izmaksājamā mēneša vidējā izpeļņa ir mazāka par darbiniekam noteikto mēneša darba algu, darbiniekam izmaksājamā mēneša vidējā izpeļņa tiek pielīdzināta mēneša darba algai. Minētais noteikums neattiecas uz darbiniekiem, kuriem noteikta akorda alga."

(3) Par komandējuma laiku darbiniekam izmaksā vidējo izpeļņu.

9. Izteikt 76.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Darbiniekam komandējuma laikā saglabājas darba alga un šajā laikā noteiktās piemaksas. Ja darbiniekam noteikta akorda darba alga, komandējuma laikā saglabājas vidējā izpeļņa."

9. Izteikt 76.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Darbiniekam komandējuma laikā saglabājas darba alga un šajā laikā noteiktās piemaksas. Ja darbiniekam noteikta akorda darba alga, komandējuma laikā saglabājas vidējā izpeļņa."

(2) Summētais darba laiks nedrīkst pārsniegt 56 stundas nedēļā un 160 stundas četru nedēļu periodā, ja darba koplīgumā nav noteikts citādi.

10. Papildināt 140.panta otro daļu pēc vārdiem "darba koplīgumā" ar vārdiem "vai darba līgumā".

10. Papildināt 140.panta otro daļu pēc vārdiem "darba koplīgumā" ar vārdiem "vai darba līgumā".

(1) Ikvienam darbiniekam ir tiesības uz pārtraukumu darbā, ja viņa dienas darba laiks ir ilgāks par sešām stundām.

11. Papildināt 145.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Ja noteikta summētā darba laika uzskaite, pārtraukumus ieskaita darba laikā."

11. Papildināt 145.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Ja noteikta summētā darba laika uzskaite, pārtraukumus ieskaita darba laikā."

(1) Darbiniekam, kurš, nepārtraucot darbu, mācās jebkura veida izglītības iestādē, saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu piešķir mācību atvaļinājumu ar darba samaksas saglabāšanu vai bez tās.

(2) Darbiniekam valsts eksāmena kārtošanai vai diplomdarba izstrādāšanai un aizstāvēšanai piešķir mācību atvaļinājumu, kas nav īsāks par 20 darba dienām gadā, par šo laiku izmaksājot vidējo izpeļņu.

12. Izteikt 157.pantu šādā redakcijā:

"157.pants. Mācību atvaļinājums

(1) Darbiniekam, kurš, nepārtraucot darbu, mācās jebkura veida izglītības iestādē, saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu piešķir mācību atvaļinājumu ar darba algas saglabāšanu vai bez tās. Ja darbiniekam noteikta akorda alga, mācību atvaļinājumu piešķir, izmaksājot vidējo izpeļņu vai neizmaksājot to.

(2) Darbiniekam valsts eksāmena kārtošanai vai diplomdarba izstrādāšanai un aizstāvēšanai piešķir mācību atvaļinājumu, kas nav īsāks par 20 darba dienām gadā, par šo laiku saglabājot darba algu. Ja darbiniekam noteikta akorda alga, mācību atvaļinājumu piešķir, izmaksājot vidējo izpeļņu."

12. Izteikt 157.pantu šādā redakcijā:

"157.pants. Mācību atvaļinājums

(1) Darbiniekam, kurš, nepārtraucot darbu, mācās jebkura veida izglītības iestādē, saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu piešķir mācību atvaļinājumu ar darba algas saglabāšanu vai bez tās. Ja darbiniekam noteikta akorda alga, mācību atvaļinājumu piešķir, izmaksājot vidējo izpeļņu vai neizmaksājot to.

(2) Darbiniekam valsts eksāmena kārtošanai vai diplomdarba izstrādāšanai un aizstāvēšanai piešķir mācību atvaļinājumu, kas nav īsāks par 20 darba dienām gadā, par šo laiku saglabājot darba algu. Ja darbiniekam noteikta akorda alga, mācību atvaļinājumu piešķir, izmaksājot vidējo izpeļņu."

3. Līdz 2005.gada 1.janvārim darba devējs, uzteicot darba līgumu šā likuma 101.panta pirmās daļas 9. vai 10.punktā noteiktajos gadījumos, ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts lielāks atlaišanas pabalsts, izmaksā atlaišanas pabalstu viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā.

13. Izteikt pārejas noteikumu 3.punktu šādā redakcijā:

"3. Līdz 2005.gada 1.janvārim darba devējs, uzteicot darba līgumu šā likuma 100.panta piektajā daļā, 101.panta pirmās daļas 6., 7., 8., 9. vai 10.punktā noteiktajos gadījumos, ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts lielāks atlaišanas pabalsts, izmaksā atlaišanas pabalstu viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā."

13. Izteikt pārejas noteikumu 3.punktu šādā redakcijā:

"3. Līdz 2005.gada 1.janvārim darba devējs, uzteicot darba līgumu šā likuma 100.panta piektajā daļā, 101.panta pirmās daļas 6., 7., 8., 9. vai 10.punktā noteiktajos gadījumos, ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts lielāks atlaišanas pabalsts, izmaksā atlaišanas pabalstu viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā."

8

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

Papildināt likumprojektu ar noteikumu par spēkā stāšanos šādā redakcijā:

“Likums stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.”

Atbalstīt

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.