Teksts

Likumprojekts

Grozījumi Darba likumā

Izdarīt Darba likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 15.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 11.panta pirmās daļas 2.punkta otro teikumu ar vārdiem "ar mērķi panākt vienošanos".

2. Izteikt 21.panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Darba devējs, darba devēju organizācija vai darba devēju organizāciju apvienība nav tiesīga atteikties no sarunām par darba koplīguma (ģenerālvienošanās) slēgšanu."

3. Papildināt 51.panta trešās daļas trešo teikumu ar vārdiem "bet tās nevar noteikt ilgāk kā uz trijiem mēnešiem".

4. Izslēgt 53.panta ceturtajā daļā vārdus "un vidējā izpeļņa".

5. Papildināt 61.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets."

6. Papildināt 62.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Intelektuālā darba novērtēšanas, kā arī fiziskā darba novērtēšanas un amatu kvalifikācijas kategoriju noteikšanas pamatmetodikas no valsts budžeta finansējamo institūciju darbiniekiem nosaka Ministru kabinets."

7. Izteikt 73.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) atrodas ikgadējā apmaksātā atvaļinājumā, papildatvaļinājumā vai neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt darbdienā, un viņam ir noteikta akorda alga vai laika algas sistēma ar stundas vai dienas algas likmes apmaksu."

8. 75.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Visos gadījumos, kad darbiniekam saskaņā ar šo likumu izmaksājama vidējā izpeļņa, tā aprēķināma par pēdējiem sešiem mēnešiem no darba algas, no normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktajām piemaksām, kā arī no prēmijām un atlīdzības par darbu komandējuma laikā.";

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Dienas vidējo izpeļņu šādā gadījumā aprēķina, darba samaksas kopsummu dalot ar darba dienu skaitu šajā periodā.";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Dienas vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar šajā periodā nostrādāto dienu skaitu. Nostrādāto dienu skaitā neieskaita darbinieka pārejošas darba nespējas dienas, atvaļinājuma dienas un dienas, kad darbinieks nav veicis darbu šā likuma 73.panta pirmajā, otrajā un ceturtajā daļā minētajos gadījumos.";

izteikt devīto daļu šādā redakcijā:

"(9) Par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma laiku izmaksājamās samaksas summu aprēķina, dienas vidējo izpeļņu reizinot ar darba dienu skaitu atvaļinājuma laikā.";

papildināt pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:

"(10) Ja aprēķinātā darbiniekam izmaksājamā mēneša vidējā izpeļņa ir mazāka par darbiniekam noteikto mēneša darba algu, tad darbiniekam izmaksājamā mēneša vidējā izpeļņa tiek pielīdzināta mēneša darba algai. Minētais nosacījums neattiecas uz darbiniekiem, kuriem noteikta akorda alga."

9. Izteikt 76.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Darbiniekam komandējuma laikā saglabājas darba alga un šajā laikā noteiktās piemaksas. Ja darbiniekam noteikta akorda darba alga, komandējuma laikā saglabājas vidējā izpeļņa."

10. Papildināt 140.panta otro daļu aiz vārdiem "darba koplīgumā" ar vārdiem "vai darba līgumā".

11. Papildināt 145.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Ja noteikta summētā darba laika uzskaite, pārtraukumus ieskaita darba laikā."

12. Izteikt 157.pantu šādā redakcijā:

"157.pants. Mācību atvaļinājums

(1) Darbiniekam, kurš, nepārtraucot darbu, mācās jebkura veida izglītības iestādē, saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu piešķir mācību atvaļinājumu ar darba algas saglabāšanu vai bez tās. Ja darbiniekam noteikta akorda alga, mācību atvaļinājumu piešķir, izmaksājot vidējo izpeļņu vai neizmaksājot to.

(2) Darbiniekam valsts eksāmena kārtošanai vai diplomdarba izstrādāšanai un aizstāvēšanai piešķir mācību atvaļinājumu, kas nav īsāks par 20 darbdienām gadā, par šo laiku saglabājot darba algu. Ja darbiniekam noteikta akorda alga, mācību atvaļinājumu piešķir, izmaksājot vidējo izpeļņu."

13. Izteikt pārejas noteikumu 3.punktu šādā redakcijā:

"3. Līdz 2005.gada 1.janvārim darba devējs, uzteicot darba līgumu šā likuma 100.panta piektajā daļā, 101.panta pirmās daļas 6., 7., 8., 9. vai 10.punktā noteiktajos gadījumos, ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts lielāks atlaišanas pabalsts, izmaksā atlaišanas pabalstu viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā."

Likumprojekta

Grozījumi Darba likumā

ANOTĀCIJA

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

2001.gada 20.jūnijā Saeimā tika pieņemts Darba likums, kas stājās spēkā 2002.gada 1.jūnijā. Darba likums regulē darba tiesiskās attiecības un ir saistošs visiem darba devējiem un darbiniekiem.

Piemērojot likumu praksē, atklājās atsevišķas nepilnības. Radās arī dažāda normu interpretācija, kas nesaskanēja ar likuma normu mērķi.

Ar Ministru prezidenta 2002.gada 29.jūlija rezolūciju Nr.31/SAN-1367/11046 Labklājības un Finanšu ministriem tika dots uzdevums izvērtēt grozījumu Darba likumā nepieciešamību. Tika izveidota darba grupa grozījumu projekta izstrādāšanai.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts izstrādāts, lai novērstu atsevišķos pantos konstatētās nepilnības, tādējādi nodrošinot likuma interpretāciju atbilstoši likumdevēja mērķim, kas atvieglos tā praktisko pielietošanu, kā arī panāks valsts budžeta izdevumu samazinājumu.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Tiks samazināti valsts budžeta izdevumi.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Likuma grozījumi novērsīs atsevišķu normu atšķirīgu interpretāciju un piemērošanu sociālo partneru starpā.
3. Sociālo seku izvērtējums	Tiesību akts nodrošinās Darba likuma normu precīzu interpretāciju un sekmēs efektīvāko praktisko pielietošanu. Tajā pat laikā atsevišķu normu grozīšana var palielināt sociālo spriedzi, jo pēc Finanšu ministrijas priekšlikuma tiek pasliktināts darbinieku stāvoklis.
4. Ietekme uz vidi	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2002	2003	2004	2005	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	-	-	-	-	-
2. Izmaiņas budžeta izdevumos
3. Finansiālā ietekme
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins
6. Cita informācija	Izdarot grozījumus likumā, valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2003.gadam, pamatojoties uz sniegtajiem Finanšu ministrijas aprēķiniem, samazināsies par 2,7 milj. Ls, bez tam nebūs nepieciešamība paredzēt papildu finansējumu 3,7 milj. Ls apmērā.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1.Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Ministru kabinets izdos noteikumus par minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtību un noteikumus par intelektuālā darba novērtēšanas, kā arī fiziskā darba novērtēšanas un kvalifikācijas kategoriju noteikšanas pamatmetodikām no valsts budžeta finansējamo institūciju darbiniekiem. Noteikumu projektu sagatavošana attiecīgi ir Labklājības ministrijas un Finanšu ministrijas kompetencē.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Starptautiskās Darba Organizācijas 1970.gada Konvencija Nr.132 “Par apmaksātu atvaļinājumu”, ko Latvija ratificēja 1994.gada 10.jūnijā.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Starptautiskās Darba Organizācijas 1970.gada Konvencija Nr.132 “Par apmaksātu atvaļinājumu”, ko Latvija ratificēja 1994.gada 10.jūnijā.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Normatīva akta projekta izstrādāšanai tika izveidota darba grupa, kurā piedalās pārstāvji no Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Darba devēju konfederācijas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Tika izskatīti un izvērtēti visi priekšlikumi, kurus iesniedza Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Darba devēju konfederācija. Tie priekšlikumi, kas tika atbalstīti, ir ņemti vērā izstrādājot Darba likuma grozījumus.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Ieinteresētajiem masu medijiem tika sniegta informācija par darba grupas uzdevuma izpildes gaitu.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likumprojekta izpildei netiek radītas jaunas valsts institūcijas.

Likumprojekta ievērošanu uzraudzīs Valsts darba inspekcija.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Ikviens savas aizskartās tiesības var aizstāvēt saskaņā ar vispārējo normatīvajos aktos noteikto kārtību.

Labklājības ministre D.Staķe

Valsts sekretāre	Juridiskā dienesta vadītājs	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona

M.Poršņova	M.Badovskis	Z.Uzuliņa	S.Skripka

29.11.2002. 8:30

653

S.Skripka

7021570, Sanita_Skripko@lm.gov.lv