Likumprojekts
Fizisko personu īpašuma sākumdeklarēšanas likums
1.pants. Likuma mērķis
Šā likuma mērķis ir noteikt sākumdeklarēšanas pienākumu un sākumdeklarēšanas principus, lai:
1) veicinātu korupcijas novēršanu un pastiprinātu ienākumu likumības kontroli;
2) novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju;
3) atvieglotu noziedzīgu nodarījumu atklāšanai un izmeklēšanai nepieciešamo pierādījumu vākšanu.
2.pants. Sākumdeklarēšanas pienākums
(1) Sākumdeklarēšana ir vienreizējs un obligāts pienākums ikvienam Latvijas pilsonim un nepilsonim, kā arī personai, kurai izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja, ja šā likuma spēkā stāšanās brīdī attiecīgās personas deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā un tās īpašumā (arī kopīpašumā ar citu personu) ir kāda no šādām lietām:
1) nekustamais īpašums, kas atrodas ārvalstīs;
2) ārvalstīs reģistrēti sauszemes, ūdens un gaisa transportlīdzekļi, kuru analogu reģistrāciju valsts institūcijās paredz Latvijas normatīvie akti;
3) kapitāla daļas un akcijas citu valstu komercsabiedrībās;
4) naudas uzkrājumi un vērtspapīri, kuru kopējā vērtība šā likuma spēkā stāšanās brīdī pārsniedz 10 000 latu;
5) antīki priekšmeti un mākslas darbi, kuru kopējā vērtība pārsniedz 20 000 latu;
6) dārgmetāli, dārgakmeņi un to izstrādājumi, kuru kopējā vērtība pārsniedz 10 000 latu;
7) kolekcija, kuras vērtība pārsniedz 10 000 latu;
8) jebkura cita kustama lieta, kura nav minēta šīs daļas 5., 6. vai 7.punktā un nav reģistrējama Latvijas publiskajos reģistros un kuras vērtība pārsniedz 5000 latu;
9) naudas uzkrājumi, vērtspapīri, antīki priekšmeti, mākslas darbi, dārgmetāli, dārgakmeņi un to izstrādājumi, kolekcijas, kuru kopējā vērtība pārsniedz 40 000 latu.
(2) Sākumdeklarēšanas pienākums ir arī personām, kuras viena gada laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās ieradušās Latvijā uz pastāvīgu dzīvi un kuru īpašumā (arī kopīpašumā ar citu personu) ierašanās brīdī ir kāda no šā panta pirmajā daļā minētajām lietām.
(3) Naudas uzkrājumi ir:
1) skaidra nauda;
2) bezskaidra nauda, kas tiek glabāta kredītiestādē vai krājaizdevu sabiedrībā;
3) samaksātās apdrošināšanas prēmiju summas atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam ar līdzekļu uzkrāšanu vai jebkuram citam apdrošināšanas līgumam ar līdzekļu uzkrāšanu;
4) ieguldījumi privātajos pensiju fondos un citos ieguldījumu fondos;
5) ieguldījumi kustamajā un nekustamajā īpašumā, kas tiek pirkts saskaņā ar līzinga noteikumiem;
6) citām personām izsniegtie aizdevumi.
(4) Sākumdeklarēšanas pienākumu nepilngadīgu personu vietā izpilda vecāki vai tas no vecākiem, kurš saskaņā ar Civillikumu vai bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmumu realizē vecāku varu, vai aizbildņi. Aizgādnībā esošu personu vietā sākumdeklarēšanas pienākumu izpilda aizgādņi.
(5) Šā panta pirmās daļas 4., 5., 6., 7. un 8.punktā noteiktās lietas deklarējamas neatkarīgi no tā, vai šīs lietas atrodas Latvijā vai ārvalstīs.
(6) Esošās un bijušās valsts amatpersonas un to radinieki, kuri ir iesnieguši valsts amatpersonas deklarāciju saskaņā ar likumu Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, sākumdeklarāciju iesniedz tikai tādā gadījumā, ja to īpašumā ir šā panta pirmās daļas 5., 6., 7. un 8.punktā minētās lietas, kuras netika norādītas valsts amatpersonas deklarācijā. Ja valsts amatpersonas (arī bijušās) un tās radinieku īpašumā nav šā panta pirmās daļas 5., 6., 7. un 8.punktā minēto lietu, attiecīgās personas deklarācija, kas iesniegta saskaņā ar likumu Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, ir uzskatāma par sākumdeklarāciju.
3.pants. Īpašuma novērtēšana
(1) Attiecībā uz nekustamo īpašumu sākumdeklarācijā norāda tā kadastrālo vērtību vai citu attiecīgajā ārvalstī noteiktu kadastrālajai vērtībai pielīdzināmu vērtību.
(2) Attiecībā uz naudas uzkrājumiem sākumdeklarācijā norāda to summu attiecīgajā valūtā.
(3) Attiecībā uz kapitāla daļām sākumdeklarācijā norāda to skaitu un kopējo vērtību, bet attiecībā uz vērtspapīriem to skaitu un nominālvērtību summu.
(4) Transportlīdzekļus, antīkus priekšmetus, mākslas darbus, dārgmetālus, dārgakmeņus un to izstrādājumus, dažādas kolekcijas un šā likuma 2.panta pirmās daļas 8.punktā minētās lietas novērtē persona, kurai šīs lietas pieder, atbilstoši to tirgus vērtībai sākumdeklarācijas iesniegšanas brīdī. Ja tirgus vērtība personai nav zināma, tā šīs lietas novērtē atbilstoši savai izpratnei un pārliecībai, ievērojot Ministru kabineta noteiktos šādu lietu novērtēšanas pamatkritērijus.
4.pants. Sākumdeklarēšanas sekas
(1) Ja persona nav iesniegusi sākumdeklarāciju, tiek atzīts fakts, ka tai sākumdeklarēšanas pienākuma rašanās brīdī deklarējamās mantiskās vērtības nav piederējušas.
(2) Ja pēc sākumdeklarēšanas personas mantiskais stāvoklis vai izdevumi pārsniedz sākumdeklarācijā norādītās mantiskās iespējas, iespējas, ko rada gūtie ienākumi, par kuriem samaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, un iespējas, ko rada ienākumi, kuri saskaņā ar likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli prasībām ir deklarēti vai nebija deklarējami kā gada laikā gūtie un ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamie ienākumi, tiek atzīts fakts, ka persona ir guvusi ar nodokli apliekamus ienākumus, par kuriem maksājams iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
(3) No šā panta otrajā daļā minētajiem ienākumiem Valsts ieņēmumu dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā aprēķina personas apliekamo ienākumu.
5.pants. Sākumdeklarācijā norādāmā informācija, tās iesniegšanas, uzskaites un glabāšanas kārtība
(1) Šā likuma 2.panta pirmajā daļā minētās personas sākumdeklarāciju iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc deklarētās dzīvesvietas līdz 2003.gada 1.jūlijam. Persona, kura šajā laika posmā neatrodas Latvijā vai uz kuru attiecas šā likuma 2.panta otrā daļa, deklarāciju iesniedz triju mēnešu laikā pēc ierašanās Latvijā.
(2) Sākumdeklarācijā norādāma šāda informācija:
1) personas vārds, uzvārds un personas kods;
2) personas dzīvesvieta (adrese);
3) šā likuma 2.panta pirmajā daļā noteiktās personai piederošās lietas un lietu kopības, norādot katras lietas vai lietu kopības vērtību;
4) personas apliecinājums, ka sniegtie dati ir pareizi;
5) sākumdeklarācijas aizpildīšanas datums;
6) ienākumu iegūšanas avots.
(3) Sākumdeklarācijā iekļautā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija un ir pieejama un izmantojama tikai šajā likumā noteiktajos gadījumos.
(4) Valsts ieņēmumu dienests veic nepieciešamos administratīvos, tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai nodrošinātu informācijas konfidencialitāti, novērstu neatļautu piekļūšanu informācijai, nepieļautu tās grozīšanu, izplatīšanu vai iznīcināšanu.
(5) Sākumdeklarācijas veidlapas paraugu, kā arī sākumdeklarāciju iesniegšanas, uzskaites un glabāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
6.pants. Sākumdeklarāciju izmantošana
(1) Sākumdeklarācijā iekļauto informāciju var izmantot vienīgi nolūkā kontrolēt ienākumu likumību, kā arī atklāt un novērst korupciju, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un citus noziedzīgus nodarījumus.
(2) Šā panta pirmajā daļā noteikto darbību īstenošanai sākumdeklarāciju atbilstoši savai kompetencei no Valsts ieņēmumu dienesta var pieprasīt tiesa (tiesnesis), kā arī ģenerālprokurors, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks, Valsts policijas priekšnieks un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks.
(3) Sākumdeklarācijā iekļauto informāciju ir tiesīgas izmantot šā panta otrajā daļā minētās amatpersonas, kā arī ģenerālprokurora īpaši pilnvaroti prokurori un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka, Valsts policijas priekšnieka, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieka un Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora īpaši pilnvarotas amatpersonas.
(4) Kārtību, kādā šā panta otrajā un trešajā daļā minētās amatpersonas iegūst, glabā un izmanto sākumdeklarācijās iekļauto informāciju, nosaka Ministru kabinets.
7.pants. Ienākumu deklarēšana
Ienākumi, kas gūti, pārdodot vai citādi atsavinot šā likuma 2.pantā minētās lietas, un nav apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, deklarējami atbilstoši likumam Par iedzīvotāju ienākuma nodokli.
8.pants. Atbildība
Par šā likuma pārkāpumiem personas saucamas pie normatīvajos aktos noteiktās atbildības.
Likums stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.