Otrajā lasījumā pieņemtais likumprojekts

Pr. nr.

Priekšlikumi

Atbildīgās komisijas atzinums

Ieteiktā likumprojekta redakcija pieņemšanai trešajā lasījumā

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošana

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošana

1.pants. (1) Parlamentārās izmeklēšanas komisiju ieceļ Saeima no Saeimas deputātiem, lai veiktu parlamentāro izmeklēšanu.

(2) Parlamentārās izmeklēšanas komisija ieceļama noteiktiem gadījumiem, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešdaļa Saeimas deputātu.

(3) Parlamentārās izmeklēšanas komisija savā darbībā ievēro Satversmē un citos normatīvajos aktos noteiktās personu tiesības un brīvības.

1.

/Deputāts J.Urbanovičs/

Papildināt 1. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Parlamentārās izmeklēšanas komisija nevar veikt parlamentāro izmeklēšanu par prokuratūras un tiesas darbību, izmeklējot un iztiesājot krimināllietas.”

Neatbalstīt.

1.pants. (1) Parlamentārās izmeklēšanas komisiju ieceļ Saeima no Saeimas deputātiem, lai veiktu parlamentāro izmeklēšanu.

(2) Parlamentārās izmeklēšanas komisija ieceļama noteiktiem gadījumiem, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešdaļa Saeimas deputātu.

(3) Parlamentārās izmeklēšanas komisija savā darbībā ievēro Satversmē un citos normatīvajos aktos noteiktās personu tiesības un brīvības.

2.pants. (1) Priekšlikums par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu izskatāms tuvākajā Saeimas kārtējā sēdē, ja nav priekšlikuma par ārkārtas sēdes sasaukšanu.

(2) Parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi tiek iecelti Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā - vienādā skaitā no katras Saeimas frakcijas deputātiem.

2.pants. (1) Priekšlikums par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu izskatāms tuvākajā Saeimas kārtējā sēdē, ja nav priekšlikuma par ārkārtas sēdes sasaukšanu.

(2) Parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi tiek iecelti Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā - vienādā skaitā no katras Saeimas frakcijas deputātiem.

3. pants. (1) Parlamentārās izmeklēšanas komisija izveidojama uz noteiktu laiku, kas norādīts priekšlikumā par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu. Ja priekšlikumā komisijas darbības laiks nav norādīts, tā izveidojama uz trim mēnešiem. Saeima ir tiesīga pagarināt komisijas darbības laiku.

(2) Saeima parlamentārās izmeklēšanas komisijai var dot uzdevumu, kas nosakāms saskaņā ar to deputātu priekšlikumu, kuri pieprasījuši izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju.

3. pants. (1) Parlamentārās izmeklēšanas komisija izveidojama uz noteiktu laiku, kas norādīts priekšlikumā par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu. Ja priekšlikumā komisijas darbības laiks nav norādīts, tā izveidojama uz trim mēnešiem. Saeima ir tiesīga pagarināt komisijas darbības laiku.

(2) Saeima parlamentārās izmeklēšanas komisijai var dot uzdevumu, kas nosakāms saskaņā ar to deputātu priekšlikumu, kuri pieprasījuši izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju.

4. pants. (1) Parlamentārās izmeklēšanas komisijā nedrīkst tikt ievēlēti un darboties Saeimas deputāti:

1) kuri ieņem Ministru kabineta locekļa vai parlamentārā sekretāra amatu;

2) kuriem, darbojoties parlamentārās izmeklēšanas komisijā, rodas interešu konflikts.

4. pants. (1) Parlamentārās izmeklēšanas komisijā nedrīkst tikt ievēlēti un darboties Saeimas deputāti:

1) kuri ieņem Ministru kabineta locekļa vai parlamentārā sekretāra amatu;

2) kuriem, darbojoties parlamentārās izmeklēšanas komisijā, rodas interešu konflikts.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdes

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdes

5.pants. (1) Parlamentārās izmeklēšanas komisija savas sēdes rīko Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā.

(2) Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdes ir atklātas, ja Saeima vai komisija nav lēmusi citādi.

(3) Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdi fiksē fonogrammā, pēc kuras raksta stenogrammu. Fonogrammu un stenogrammu pievieno komisijas sēdes protokolam.

5.pants. (1) Parlamentārās izmeklēšanas komisija savas sēdes rīko Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā.

(2) Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdes ir atklātas, ja Saeima vai komisija nav lēmusi citādi.

(3) Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdi fiksē fonogrammā, pēc kuras raksta stenogrammu. Fonogrammu un stenogrammu pievieno komisijas sēdes protokolam.

6. pants. (1) Parlamentārās izmeklēšanas komisija ir tiesīga:

1) pieprasīt savai darbībai vajadzīgās ziņas un paskaidrojumus no Ministru kabineta locekļiem un viņiem padotajām (viņu pakļautībā un pārraudzībā esošajām) iestādēm, kā arī pašvaldībām un citām publiskajām institūcijām;

2) uzaicināt uz savām sēdēm paskaidrojumu sniegšanai ministriju un pašvaldību iestāžu, kā arī citu publisko institūciju atbildīgās amatpersonas;

3) uzklausīt paskaidrojumus vienlaikus no vairākām uzaicinātajām personām;

4) uzdot izdarīt revīziju valdības, pašvaldību un privātajās iestādēs un uzņēmumos, ja privātās iestādes un uzņēmumi tieši vai netieši saņem valsts pabalstus, kredītus, pasūtījumus vai subsīdijas vai piedalās valsts vai pašvaldību īpašuma privatizācijā.

(2) Valsts un pašvaldību, kā arī citu publisko institūciju amatpersonām ir pienākums sniegt parlamentārās izmeklēšanas komisijai tās uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju.

(3) Veicot šajā likumā noteiktās darbības, parlamentārās izmeklēšanas komisija vadās pēc Satversmes, Saeimas kārtības ruļļa, šā likuma un citiem likumiem.

2.

3.

/Deputāts J.Urbanovičs/

Izteikt 6. panta pirmās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

“4) uzdot izdarīt revīziju valsts un pašvaldību iestādēs, aģentūrās un kapitālsabiedrībās, kā arī citos uzņēmumos (komercsabiedrībās), sabiedriskajās organizācijās un pie fiziskām personām, ja to rīcībā vai glabāšanā ir valsts vai pašvaldību līdzekļi, tās tiek finansētas no valsts vai pašvaldību līdzekļiem vai to garantētiem līdzekļiem, vai tās pilda valsts vai pašvaldību iepirkumu.”

/Juridiskā komisija/

Papildināt deputāta J.Urbanoviča priekšlikumu ar vārdiem “vai piedalās valsts vai pašvaldību īpašuma privatizācijā”.

Atbalstīt daļēji.

Atbalstīt.

6. pants. (1) Parlamentārās izmeklēšanas komisija ir tiesīga:

1) pieprasīt savai darbībai vajadzīgās ziņas un paskaidrojumus no Ministru kabineta locekļiem un viņiem padotajām (viņu pakļautībā un pārraudzībā esošajām) iestādēm, kā arī pašvaldībām un citām publiskajām institūcijām;

2) uzaicināt uz savām sēdēm paskaidrojumu sniegšanai ministriju un pašvaldību iestāžu, kā arī citu publisko institūciju atbildīgās amatpersonas;

3) uzklausīt paskaidrojumus vienlaikus no vairākām uzaicinātajām personām;

4) uzdot izdarīt revīziju valsts un pašvaldību iestādēs, aģentūrās un kapitālsabiedrībās, kā arī citos uzņēmumos (komercsabiedrībās), sabiedriskajās organizācijās un pie fiziskajām personām, ja to rīcībā vai glabāšanā ir valsts vai pašvaldību līdzekļi, tās tiek finansētas no valsts vai pašvaldību līdzekļiem vai to garantētajiem līdzekļiem, vai tās pilda valsts vai pašvaldību iepirkumu vai piedalās valsts vai pašvaldību īpašuma privatizācijā.

(2) Valsts un pašvaldību, kā arī citu publisko institūciju amatpersonām ir pienākums sniegt parlamentārās izmeklēšanas komisijai tās uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju.

(3) Veicot šajā likumā noteiktās darbības, parlamentārās izmeklēšanas komisija vadās pēc Satversmes, Saeimas kārtības ruļļa, šā likuma un citiem likumiem.

7. pants. (1) Parlamentārās izmeklēšanas komisijai ir tiesības uzaicināt uz savām sēdēm jebkuru personu un uzklausīt tās paskaidrojumus.

(2) Ja persona neierodas pēc parlamentārās izmeklēšanas komisijas uzaicinājuma, tiesa pēc komisijas ierosinājuma lemj par personas piespiedu atvešanu.

(3) Personai ir tiesības atteikties sniegt paskaidrojumus par sevi un saviem ģimenes locekļiem.

(4) Uz parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļiem un uzaicinātajām personām attiecas normas, kas nosaka ar likumu aizsargātas informācijas neizpaušanu.

7. pants. (1) Parlamentārās izmeklēšanas komisijai ir tiesības uzaicināt uz savām sēdēm jebkuru personu un uzklausīt tās paskaidrojumus.

(2) Ja persona neierodas pēc parlamentārās izmeklēšanas komisijas uzaicinājuma, tiesa pēc komisijas ierosinājuma lemj par personas piespiedu atvešanu.

(3) Personai ir tiesības atteikties sniegt paskaidrojumus par sevi un saviem ģimenes locekļiem.

(4) Uz parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļiem un uzaicinātajām personām attiecas normas, kas nosaka ar likumu aizsargātas informācijas neizpaušanu.

Prokurora piedalīšanās parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbā

Prokurora piedalīšanās parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbā

8. pants. (1) Pēc parlamentārās izmeklēšanas komisijas motivēta ierosinājuma ģenerālprokurors nekavējoties norīko vienu vai vairākus prokurorus piedalīties parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbā.

(2) Ģenerālprokurors lemj par cita prokurora piedalīšanos parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbā, ja parlamentārā izmeklēšanas komisija vēršas pie viņa ar motivētu ierosinājumu.

8. pants. (1) Pēc parlamentārās izmeklēšanas komisijas motivēta ierosinājuma ģenerālprokurors nekavējoties norīko vienu vai vairākus prokurorus piedalīties parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbā.

(2) Ģenerālprokurors lemj par cita prokurora piedalīšanos parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbā, ja parlamentārās izmeklēšanas komisija vēršas pie viņa ar motivētu ierosinājumu.

9.pants. (1) Prokurors piedalās parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdēs un ar sēdes vadītāja atļauju uzdod uzaicinātajām personām jautājumus.

(2) Prokurora uzdevums ir pārbaudīt, vai parlamentārās izmeklēšanas komisijas rīcībā esošā informācija neietver norādījumu uz izdarītu vai gatavotu noziedzīgu nodarījumu. Šai nolūkā prokurors organizē, vada un veic pārbaudi Prokuratūras likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Prokurors informē parlamentārās izmeklēšanas komisiju par pārbaudes vai pirmstiesas izmeklēšanas rezultātiem tādā apjomā, kādā viņš to uzskata par iespējamu.

(4) Ja prokurors atrod pietiekamu norādījumu uz noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, viņš ierosina krimināllietu.

9.pants. (1) Prokurors piedalās parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdēs un ar sēdes vadītāja atļauju uzdod uzaicinātajām personām jautājumus.

(2) Prokurora uzdevums ir pārbaudīt, vai parlamentārās izmeklēšanas komisijas rīcībā esošā informācija neietver norādījumu uz izdarītu vai gatavotu noziedzīgu nodarījumu. Šai nolūkā prokurors organizē, vada un veic pārbaudi Prokuratūras likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Prokurors informē parlamentārās izmeklēšanas komisiju par pārbaudes vai pirmstiesas izmeklēšanas rezultātiem tādā apjomā, kādā viņš to uzskata par iespējamu.

(4) Ja prokurors atrod pietiekamu norādījumu uz noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, viņš ierosina krimināllietu.

10.pants. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļiem un prokuroram ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā iepazīties ar valsts noslēpumiem. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļiem un prokuroram ir tiesības iepazīties ar operatīvās izstrādes lietām tādā apjomā, kādā to uzskata par iespējamu operatīvās iestādes vadītājs.

10.pants. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļiem un prokuroram ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā iepazīties ar valsts noslēpumiem. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļiem un prokuroram ir tiesības iepazīties ar operatīvās izstrādes lietām tādā apjomā, kādā to uzskata par iespējamu operatīvās iestādes vadītājs.

Personu atbildība

Personas atbildība

11. pants. Persona par apzināti nepatiesu liecību vai apzināti nepatiesu atzinumu, vai apzināti nepatiesu tulkojumu, kā arī par atteikšanos dot liecību, atzinumu vai tulkojumu parlamentārajai izmeklēšanas komisijai, kā arī par piespiešanu dot nepatiesu liecību, atzinumu vai tulkojumu saucama pie kriminālatbildības.

4.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 11. pantā vārdu “liecību” ar vārdu “paskaidrojumu”.

Atbalstīt.

11. pants. Persona par apzināti nepatiesu paskaidrojumu vai apzināti nepatiesu atzinumu, vai apzināti nepatiesu tulkojumu, kā arī par atteikšanos dot paskaidrojumu, atzinumu vai tulkojumu parlamentārās izmeklēšanas komisijai, kā arī par piespiešanu dot nepatiesu paskaidrojumu, atzinumu vai tulkojumu saucama pie kriminālatbildības.

12.pants. (1) Parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi un darbinieki likumā noteiktajā kārtībā saucami pie kriminālatbildības par valsts noslēpumu un privātu komercnoslēpumu, kā arī par privātpersonu personisko dzīvi aizskarošu ziņu neatļautu izpaušanu.

(2) Parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi un darbinieki saucami pie administratīvās atbildības par parlamentārās izmeklēšanas komisijas slēgtā sēdē iegūtu ziņu neatļautu izpaušanu.

5.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 12. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Protokolu par administratīvo pārkāpumu sastāda parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs vai persona, kura viņu aizstāj.”

Atbalstīt.

12.pants. (1) Parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi un darbinieki likumā noteiktajā kārtībā saucami pie kriminālatbildības par valsts noslēpumu un privātu komercnoslēpumu, kā arī par privātpersonu personisko dzīvi aizskarošu ziņu neatļautu izpaušanu.

(2) Parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi un darbinieki saucami pie administratīvās atbildības par parlamentārās izmeklēšanas komisijas slēgtā sēdē iegūtu ziņu neatļautu izpaušanu.

(3) Protokolu par administratīvo pārkāpumu sastāda parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs vai persona, kura viņu aizstāj.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojums

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojums

13.pants. (1) Pabeidzot savu darbību, parlamentārās izmeklēšanas komisija sagatavo galaziņojumu, kurā atspoguļo:

1) komisijas sastāvu;

2) Saeimas doto uzdevumu, ja tāds ir bijis;

3) komisijas veikto darbu;

4) komisijas konstatētos faktus un to novērtējumu;

5) komisijas secinājumus;

6) komisijas priekšlikumus konstatēto trūkumu novēršanai.

(2) Galaziņojumu paraksta visi parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi.

(3) Parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi, kuri nepiekrīt galaziņojumam, var tam rakstveidā pievienot savas atsevišķās domas.

(4) Parlamentārās izmeklēšanas komisija ir tiesīga sagatavot starpziņojumu tādā pašā kārtībā, kāda noteikta galaziņojuma sagatavošanai.

13.pants. (1) Pabeidzot savu darbību, parlamentārās izmeklēšanas komisija sagatavo galaziņojumu, kurā atspoguļo:

1) komisijas sastāvu;

2) Saeimas doto uzdevumu, ja tāds ir bijis;

3) komisijas veikto darbu;

4) komisijas konstatētos faktus un to novērtējumu;

5) komisijas secinājumus;

6) komisijas priekšlikumus konstatēto trūkumu novēršanai.

(2) Galaziņojumu paraksta visi parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi.

(3) Parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi, kuri nepiekrīt galaziņojumam, var tam rakstveidā pievienot savas atsevišķās domas.

(4) Parlamentārās izmeklēšanas komisija ir tiesīga sagatavot starpziņojumu tādā pašā kārtībā, kāda noteikta galaziņojuma sagatavošanai.

14.pants. (1) Parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumu izskata Saeimas sēdē.

(2) Pēc izskatīšanas Saeimas sēdē parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojums ne vēlāk kā septiņu dienu laikā publicējams laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

14.pants. (1) Parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumu izskata Saeimas sēdē.

(2) Pēc izskatīšanas Saeimas sēdē parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojums ne vēlāk kā septiņu dienu laikā publicējams laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

15.pants. Ar parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojuma izskatīšanu Saeimas sēdē komisijas pilnvaras izbeidzas, ja Saeima nav lēmusi citādi.

15.pants. Ar parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojuma izskatīšanu Saeimas sēdē komisijas pilnvaras izbeidzas, ja Saeima nav lēmusi citādi.

16.pants. Tiesām un tiesu varas amatpersonām parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojums vai starpziņojums nav saistošs, un tās brīvi izskata un novērtē apstākļus, kas ir bijuši izmeklēšanas priekšmets.

16.pants. Tiesām un tiesu varas amatpersonām parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojums vai starpziņojums nav saistošs, un tās brīvi izskata un novērtē apstākļus, kas ir bijuši izmeklēšanas priekšmets.

6.

/Juridiskā komisija/

Papildināt ar normu par spēkā stāšanos šādā redakcijā:

“Likums stājas spēkā 2003. gada 1. jūnijā, bet šā likuma 7. panta otrā daļa - pēc attiecīgu grozījumu izdarīšanas Saeimas kārtības rullī.”

Atbalstīt.

Likums stājas spēkā 2003. gada 1. jūnijā, bet šā likuma 7. panta otrā daļa - pēc attiecīgu grozījumu izdarīšanas Saeimas kārtības rullī.