2003. gada 16. aprīlī Saeimā pieņemtā likuma redakcija

N.p.

k.

Otrreizējai caurlūkošanai iesniegtie priekšlikumi

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums

Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums

1.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs I.Gaters

Ierosinām visā likuma tekstā svītrot vārdus “un tā aizsardzības zona” attiecīgajā locījumā.

Neatbalstīt

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) kultūrvēsturiska vērtība — cilvēka radošā gara meistardarbs, kas demonstrē nozīmīgu cilvēces vērtību mijiedarbību noteiktā laika posmā vai vietā saistībā ar arhitektūras vai tehnoloģijas attīstību, monumentālo mākslu, pilsētas plānošanu, ainavu dizainu, kas tieši vai materiāli ir saistīts ar notikumiem, dzīvām tradīcijām, mākslas vai literāriem darbiem, kam piemīt īpaša universāla vērtība un kas nav jaunāks par 25 gadiem;

1) kultūrvēsturiska vērtība — cilvēka radošā gara meistardarbs, kas demonstrē nozīmīgu cilvēces vērtību mijiedarbību noteiktā laika posmā vai vietā saistībā ar arhitektūras vai tehnoloģijas attīstību, monumentālo mākslu, pilsētas plānošanu, ainavu dizainu, kas tieši vai materiāli ir saistīts ar notikumiem, dzīvām tradīcijām, mākslas vai literāriem darbiem, kam piemīt īpaša universāla vērtība un kas nav jaunāks par 25 gadiem;

2) kultūrvēsturiskā vide — cilvēces attīstības gaitā apzinātas darbības rezultātā radīta vieta, ja tai vai atsevišķiem tās elementiem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska, ainaviska vai citāda saglabājama kultūras vērtība;

2) kultūrvēsturiskā vide — cilvēces attīstības gaitā apzinātas darbības rezultātā radīta vieta, ja tai vai atsevišķiem tās elementiem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska, ainaviska vai citāda saglabājama kultūras vērtība;

3) kultūrvēsturiskās vides pārveidošana — jebkura tehniska, būvnieciska, saimnieciska darbība, kuras rezultātā tiek fiziski mainīta kultūrvēsturiskā vide (tās funkcija, forma, krāsa, atsevišķas detaļas, materiāls), kā arī cita kultūras vērtība;

3) kultūrvēsturiskās vides pārveidošana — jebkura tehniska, būvnieciska, saimnieciska darbība, kuras rezultātā tiek fiziski mainīta kultūrvēsturiskā vide (tās funkcija, forma, krāsa, atsevišķas detaļas, materiāls), kā arī cita kultūras vērtība;

4) publiskā ārtelpa — ielas, bulvāri, laukumi, parki, skvēri, krastmalas, kvartālu telpa, pagalmi, kas bez ierobežojumiem pieejami sabiedrībai neatkarīgi no tā, kā īpašumā tie atrodas;

4) publiskā ārtelpa — ielas, bulvāri, laukumi, parki, skvēri, krastmalas, kvartālu telpa, pagalmi, kas bez ierobežojumiem pieejami sabiedrībai neatkarīgi no tā, kā īpašumā tie atrodas;

5) Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojums — teritorijas plānošanas dokuments vai plānošanas dokumentu kopums, kurš izstrādāts šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

5) Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojums — teritorijas plānošanas dokuments vai plānošanas dokumentu kopums, kurš izstrādāts šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

2.pants. Šā likuma mērķis ir nodrošināt Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanu, aizsardzību un kvalitatīvu attīstību.

2.pants. Šā likuma mērķis ir nodrošināt Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanu, aizsardzību un kvalitatīvu attīstību.

3.pants. Šā likuma uzdevums ir noteikt Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas statusu, teritoriju, saglabāšanas, aizsardzības, izmantošanas, kā arī attīstības projektu īstenošanas kārtību un prasības Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma izstrādei.

3.pants. Šā likuma uzdevums ir noteikt Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas statusu, teritoriju, saglabāšanas, aizsardzības, izmantošanas, kā arī attīstības projektu īstenošanas kārtību un prasības Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma izstrādei.

4.pants. (1) Rīgas vēsturiskā centra teritorija 438,3 hektāru platībā un Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonas teritorija 1574,2 hektāru platībā ir Rīgas pilsētas teritorijas daļa. Abu minēto teritoriju robežas tiek noteiktas saskaņā ar šā likuma 1.pielikumā doto robežu plānu un 2.pielikumā doto robežu aprakstu.

4.pants. (1) Rīgas vēsturiskā centra teritorija 438,3 hektāru platībā un Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonas teritorija 1574,2 hektāru platībā ir Rīgas pilsētas teritorijas daļa. Abu minēto teritoriju robežas tiek noteiktas saskaņā ar šā likuma 1.pielikumā doto robežu plānu un 2.pielikumā doto robežu aprakstu.

(2) Rīgas vēsturiskais centrs ir valsts nozīmes kultūras pieminekļa daļa. Rīgas vēsturiskais centrs ir iekļauts Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Pasaules mantojuma sarakstā. Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanu un aizsardzību reglamentē šis likums, likums “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”, Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas 1972.gada Konvencija par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību un citi normatīvie akti.

(2) Rīgas vēsturiskais centrs ir valsts nozīmes kultūras pieminekļa daļa. Rīgas vēsturiskais centrs ir iekļauts Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Pasaules mantojuma sarakstā. Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanu un aizsardzību reglamentē šis likums, likums “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”, Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas 1972.gada Konvencija par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību un citi normatīvie akti.

5.pants. (1) Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā aizliegta jebkāda darbība, kas var izraisīt tajā esošo saglabājamo un aizsargājamo kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšanu vai bojāšanu.

5.pants. (1) Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā aizliegta jebkāda darbība, kas var izraisīt tajā esošo saglabājamo un aizsargājamo kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšanu vai bojāšanu.

(2) Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā saglabājamas un aizsargājamas šādas tajā esošās autentiskās kultūrvēsturiskās vērtības:

(2) Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā saglabājamas un aizsargājamas šādas tajā esošās autentiskās kultūrvēsturiskās vērtības:

1) vēsturiskā plānojuma struktūra (ar vēlākos laikos veiktiem kvalitatīviem pārveidojumiem);

1) vēsturiskā plānojuma struktūra (ar vēlākos laikos veiktiem kvalitatīviem pārveidojumiem);

2) panorāma un siluets, skatu perspektīvas;

2) panorāma un siluets, skatu perspektīvas;

3) vēsturiskā apbūve (īpaši — viduslaiku, jūgendstila un koka apbūve), tās mērogs un raksturs;

3) vēsturiskā apbūve (īpaši — viduslaiku, jūgendstila un koka apbūve), tās mērogs un raksturs;

4) arheoloģiskais kultūrslānis;

4) arheoloģiskais kultūrslānis;

5) publiskā ārtelpa;

5) publiskā ārtelpa;

6) zaļumu un zaļo zonu sistēma;

6) zaļumu un zaļo zonu sistēma;

7) vēsturiskās ūdensteces un ūdenstilpes;

7) vēsturiskās ūdensteces un ūdenstilpes;

8) vēsturiskais zemes virsmas iesegums (bruģa segumi, grants celiņi u.c.);

8) vēsturiskais zemes virsmas iesegums (bruģa segumi, grants celiņi u.c.);

9) vēsturiskie labiekārtojuma elementi.

9) vēsturiskie labiekārtojuma elementi.

(3) Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā saglabājamo kultūrvēsturisko vērtību pārveidošana pieļaujama, ja nepieciešamā pārveidojuma veikšana ir vienīgais veids, kā nodrošināt pilsētas attīstību, un ja pārveidojuma rezultātā nepazeminās Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas kultūrvēsturiskā vērtība.

2.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs I.Gaters

Svītrot 5. panta 3. daļu.

Neatbalstīt

(3) Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā saglabājamo kultūrvēsturisko vērtību pārveidošana pieļaujama, ja nepieciešamā pārveidojuma veikšana ir vienīgais veids, kā nodrošināt pilsētas attīstību, un ja pārveidojuma rezultātā nepazeminās Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas kultūrvēsturiskā vērtība.

(4) Rīgas vēsturiskajā centrā nav pieļaujama tāda vēsturisko dzīvojamo ēku pārbūve vai šo ēku stāvu pārplānošana, kuras rezultātā tiek neatgriezeniski zaudēta iespēja izmantot attiecīgo ēku dzīvošanai. Šis noteikums neattiecas uz vēsturisko dzīvojamo ēku pirmajiem stāviem, pagrabstāviem vai puspagraba stāviem.

(4) Rīgas vēsturiskajā centrā nav pieļaujama tāda vēsturisko dzīvojamo ēku pārbūve vai šo ēku stāvu pārplānošana, kuras rezultātā tiek neatgriezeniski zaudēta iespēja izmantot attiecīgo ēku dzīvošanai. Šis noteikums neattiecas uz vēsturisko dzīvojamo ēku pirmajiem stāviem, pagrabstāviem vai puspagraba stāviem.

(5) Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā kvalitatīvus mūsdienu arhitektūras un vides dizaina objektus drīkst radīt, kā arī pieminekļus drīkst uzstādīt, ievērojot šādus noteikumus: objektam izraudzītā vieta nav pretrunā ar Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas plānojuma struktūru; tiek respektēts vēsturiskās apbūves raksturs, mērogs, ritms, tradicionālā materiālu izvēle un arhitektūras radītā noskaņa; objekts iekļaujas vēsturiskajā vidē.

3.

4.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs I.Gaters

Izteikt 5. panta piekto daļu šādā redakcijā:

“Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā kvalitatīvus mūsdienu arhitektūras un vides dizaina objektus drīkst radīt, kā arī pieminekļus drīkst uzstādīt ievērojot šādus noteikumus: objektam izraudzītā vieta nav pretrunā ar Rīgas vēsturiskā centra plānojumu; tiek respektēts vēsturiskās apbūves raksturs, mērogs, ritms, tradicionālā materiālu izvēle; objekts iekļaujas vēsturiskajā vidē.”

Atbildīgā komisija

Aizstāt 5. panta piektajā daļā vārdus “plānojuma struktūru” ar vārdiem “pilsētas plānojuma struktūru “.

Neatbalstīt

redakcionāls labojums

Atbalstīt

(5) Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā kvalitatīvus mūsdienu arhitektūras un vides dizaina objektus drīkst radīt, kā arī pieminekļus uzstādīt, ievērojot šādus noteikumus: objektam izraudzītā vieta nav pretrunā ar Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas pilsētas plānojuma struktūru; tiek respektēts vēsturiskās apbūves raksturs, mērogs, ritms, tradicionālā materiālu izvēle un arhitektūras radītā noskaņa; objekts iekļaujas vēsturiskajā vidē.

6.pants. Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorija, kas saskaņā ar Rīgas brīvostas likumu vienlaikus ir arī Rīgas brīvostas teritorija, tiek apbūvēta vai citādi pārveidota, ievērojot šā likuma noteikumus.

6.pants. Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorija, kas saskaņā ar Rīgas brīvostas likumu vienlaikus ir arī Rīgas brīvostas teritorija, tiek apbūvēta vai citādi pārveidota, ievērojot šā likuma noteikumus.

7.pants. Ministru kabinets izdod noteikumus par Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanu, aizsardzību, izmantošanu, kultūrvēsturiskās vides pārveidošanu, kā arī attīstības projektu īstenošanas kārtību (turpmāk — Ministru kabineta noteikumi par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību).

5.

6.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs I.Gaters

Izteikt 7. pantu sekojošā redakcijā:

“Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas, aizsardzības, izmantošanas, kultūrvēsturiskās vides pārveidošanas, kā arī attīstības projektu īstenošanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Šie Ministru kabineta noteikumi ir spēkā līdz Rīgas vēsturiskās centra teritorijas plānojuma spēkā stāšanās brīdim. Šo noteikumu prasības ievēro izstrādājot Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojuma apbūves noteikumus.”

Juridiskais birojs

Papildināt 7. pantā aiz vārda “kārtību” ar vārdiem “nosakot attiecīgās kultūrvēsturiskās vides vērtībai atbilstošas prasības.”

Neatbalstīt

Atbalstīt

7.pants. Ministru kabinets izdod noteikumus par Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanu, aizsardzību, izmantošanu, kultūrvēsturiskās vides pārveidošanu, kā arī attīstības projektu īstenošanas kārtību, nosakot attiecīgās kultūrvēsturiskās vides vērtībai atbilstošas prasības (turpmāk — Ministru kabineta noteikumi par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību).

8.pants. (1) Rakstveidā un grafiski parādītu Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas pašreizējo un plānoto (atļauto) izmantošanu, izmantošanas aprobežojumus, prasības kultūrvēsturiskās vides un vēsturisko vērtību saglabāšanai, kā arī tos kvartālus vai kvartālu grupas, kuriem obligāti izstrādājams detālais plānojums, nosaka Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojums (turpmāk — Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojums).

8.pants. (1) Rakstveidā un grafiski parādītu Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas pašreizējo un plānoto (atļauto) izmantošanu, izmantošanas aprobežojumus, prasības kultūrvēsturiskās vides un vēsturisko vērtību saglabāšanai, kā arī tos kvartālus vai kvartālu grupas, kuriem obligāti izstrādājams detālais plānojums, nosaka Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojums (turpmāk — Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojums).

(2) Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojumā noteiktās prasības, teritoriju robežas un objektus precizē kvartālu vai kvartālu grupu detālajā plānojumā.

(2) Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojumā noteiktās prasības, teritoriju robežas un objektus precizē kvartālu vai kvartālu grupu detālajā plānojumā.

(3) Kvartālus vai kvartālu grupas, kuriem obligāti izstrādājams detālais plānojums, norāda Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padome, izstrādājot Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojuma projektu.

7.

8.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs I.Gaters

Svītrot 8. panta 3. daļu.

Juridiskais birojs

Ierosinām 8. panta trešajā daļā aizstāt vārdus “Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padome” ar vārdiem “Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija”.

Neatbalstīt

Atbalstīt

(3) Kvartālus vai kvartālu grupas, kuriem obligāti izstrādājams detālais plānojums, norāda Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, izstrādājot Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojuma projektu.

9.pants. (1) Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojumu izstrādā un apstiprina Rīgas Dome saistošo noteikumu veidā, ievērojot šo likumu, Teritorijas plānošanas likumu, Ministru kabineta noteikumus par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību un citus normatīvos aktus, kā arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas prasības, Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Latvijas Nacionālās komisijas (turpmāk — Latvijas Nacionālā komisija) rekomendācijas un Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes norādījumus par tiem kvartāliem vai kvartālu grupām, kuriem izstrādājams detālais plānojums.

9.

Juridiskais birojs

Ierosinām 9. panta pirmajā daļā izslēgt vārdus “un Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes norādījumus par tiem kvartāliem vai kvartālu grupām, kuriem izstrādājams detālais plānojums”.

Atbalstīt

9.pants. (1) Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojumu izstrādā un apstiprina Rīgas Dome saistošo noteikumu veidā, ievērojot šo likumu, Teritorijas plānošanas likumu, Ministru kabineta noteikumus par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību un citus normatīvos aktus, kā arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas prasības, Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Latvijas Nacionālās komisijas (turpmāk — Latvijas Nacionālā komisija) rekomendācijas.

(2) Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojuma (kvartāla vai kvartālu grupas detālā plānojuma) projekts pirms tā apstiprināšanas Rīgas Domē saskaņojams ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju un, ja tai nav iebildumu, virzāms apstiprināšanai Rīgas Domē. Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojuma projekts vienlaikus nosūtāms izskatīšanai Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomei.

10.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs I.Gaters

Svītrot 9. panta 2. daļu.

Neatbalstīt

(2) Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojuma (kvartāla vai kvartālu grupas detālā plānojuma) projekts pirms tā apstiprināšanas Rīgas Domē saskaņojams ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju un, ja tai nav iebildumu, virzāms apstiprināšanai Rīgas Domē. Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojuma projekts vienlaikus nosūtāms izskatīšanai Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomei.

(3) Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija vai jebkura cita ieinteresēta persona ierosina reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram apturēt Rīgas Domes saistošos noteikumus, ar kuriem apstiprināts Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojums (kvartāla vai kvartālu grupas detālais plānojums), ja:

(3) Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija vai jebkura cita ieinteresēta persona ierosina reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram apturēt Rīgas Domes saistošos noteikumus, ar kuriem apstiprināts Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojums (kvartāla vai kvartālu grupas detālais plānojums), ja:

1) nav ievērotas likumā noteiktās prasības attiecībā uz Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojuma (kvartāla vai kvartālu grupas detālā plānojuma) izstrādāšanas un saskaņošanas kārtību;

1) nav ievērotas likumā noteiktās prasības attiecībā uz Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojuma (kvartāla vai kvartālu grupas detālā plānojuma) izstrādāšanas un saskaņošanas kārtību;

2) Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojums (kvartāla vai kvartālu grupas detālais plānojums) ir pretrunā ar šā likuma, likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”, Aizsargjoslu likuma vai citu normatīvo aktu noteikumiem.

2) Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojums (kvartāla vai kvartālu grupas detālais plānojums) ir pretrunā ar šā likuma, likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”, Aizsargjoslu likuma vai citu normatīvo aktu noteikumiem.

11.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs I.Gaters

Papildināt 9. pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

“Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojuma izstrādi un īstenošanu pārrauga Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.”

Neatbalstīt

10.pants. (1) Lai veicinātu institūciju sadarbību un lēmumu pieņemšanu jautājumos, kas attiecas uz Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību, tiek izveidota Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padome (turpmāk — Padome), kuras sastāvu (pēc kultūras ministra ierosinājuma) un nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

10.pants. (1) Lai veicinātu institūciju sadarbību un lēmumu pieņemšanu jautājumos, kas attiecas uz Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību, tiek izveidota Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padome (turpmāk — Padome), kuras sastāvu (pēc kultūras ministra ierosinājuma) un nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

(2) Padome ir sabiedriska konsultatīva institūcija, kuras sastāvā ir desmit locekļi:

12.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs I.Gaters

Precizēt 10. panta 2. daļā minētos komisijas locekļus un viņu amatus.

Neatbalstīt

(2) Padome ir sabiedriska konsultatīva institūcija, kuras sastāvā ir desmit locekļi:

1) Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs;

1) Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs;

2) Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas amatpersona, kas atbild par kultūras pieminekļu uzskaiti un izpēti;

2) Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas amatpersona, kas atbild par kultūras pieminekļu uzskaiti un izpēti;

3) Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas arheologs vai arhitekts;

3) Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas arheologs vai arhitekts;

4) par kultūras pieminekļu aizsardzību atbildīgās Rīgas Domes institūcijas vadītājs;

4) par kultūras pieminekļu aizsardzību atbildīgās Rīgas Domes institūcijas vadītājs;

5) Rīgas Domes atbildīgās institūcijas amatpersona, kas atbild par Rīgas vēsturiskā centra attīstību;

5) Rīgas Domes atbildīgās institūcijas amatpersona, kas atbild par Rīgas vēsturiskā centra attīstību;

6) Rīgas Domes atbildīgās institūcijas amatpersona, kas atbild par Rīgas pilsētas plānošanu;

6) Rīgas Domes atbildīgās institūcijas amatpersona, kas atbild par Rīgas pilsētas plānošanu;

7) kultūras ministra uzaicināts speciālists;

7) kultūras ministra uzaicināts speciālists;

8) Latvijas Nacionālās komisijas pārstāvis;

8) Latvijas Nacionālās komisijas pārstāvis;

9) Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis;

9) Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis;

10) Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārstāvis.

10) Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārstāvis.

(3) Padomes sastāvu apstiprina uz trim gadiem. Padomes priekšsēdētāju no sava vidus uz trim gadiem ievēlē Padomes locekļi.

(3) Padomes sastāvu apstiprina uz trim gadiem. Padomes priekšsēdētāju no sava vidus uz trim gadiem ievēlē Padomes locekļi.

(4) Padomes tehnisko un organizatorisko darbību nodrošina Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.

(4) Padomes tehnisko un organizatorisko darbību nodrošina Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.

11.pants. Padomes kompetencē ir:

11.pants. Padomes kompetencē ir:

1) pārraudzīt Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojuma izstrādes un īstenošanas gaitu;

13.

14.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs I.Gaters

Svītrot 11. panta 1. daļu.

Juridiskais birojs

Ierosinām 11. panta 1. punktā aizstāt vārdu “pārraudzīt” ar vārdu “veicināt”.

Neatbalstīt

Atbalstīt

1) veicināt Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojuma izstrādes un īstenošanas gaitu;

2) sniegt atzinumu Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai un Rīgas Domes atbildīgajai institūcijai par izstrādāto Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojuma vai tā grozījumu projektu pirms tā apstiprināšanas Rīgas Domē;

2) sniegt atzinumu Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai un Rīgas Domes atbildīgajai institūcijai par izstrādāto Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojuma vai tā grozījumu projektu pirms tā apstiprināšanas Rīgas Domē;

3) izvērtēt ieceres par jaunu objektu būvniecību, ēku un būvju rekonstrukciju vai nojaukšanu, kā arī pieminekļu uzstādīšanu un atjaunošanu Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā un sniegt atzinumus Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai un par kultūras pieminekļu aizsardzību atbildīgajai Rīgas Domes institūcijai par attiecīgās ieceres ietekmi uz kultūrvēsturisko vidi, ja kāda no minētajām institūcijām to lūgusi. Pieņemot lēmumu attiecīgajā jautājumā, jāņem vērā Padomes sniegtais atzinums;

3) izvērtēt ieceres par jaunu objektu būvniecību, ēku un būvju rekonstrukciju vai nojaukšanu, kā arī pieminekļu uzstādīšanu un atjaunošanu Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā un sniegt atzinumus Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai un par kultūras pieminekļu aizsardzību atbildīgajai Rīgas Domes institūcijai par attiecīgās ieceres ietekmi uz kultūrvēsturisko vidi, ja kāda no minētajām institūcijām to lūgusi. Pieņemot lēmumu attiecīgajā jautājumā, jāņem vērā Padomes sniegtais atzinums;

4) sniegt atzinumu, ja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai un par kultūras pieminekļu aizsardzību atbildīgajai Rīgas Domes institūcijai, izskatot jautājumu par Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanu, aizsardzību vai attīstību, ir atšķirīgi viedokļi un ja kāda no minētajām institūcijām to lūgusi. Pieņemot lēmumu attiecīgajā jautājumā, jāņem vērā Padomes sniegtais atzinums;

4) sniegt atzinumu, ja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai un par kultūras pieminekļu aizsardzību atbildīgajai Rīgas Domes institūcijai, izskatot jautājumu par Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanu, aizsardzību vai attīstību, ir atšķirīgi viedokļi un ja kāda no minētajām institūcijām to lūgusi. Pieņemot lēmumu attiecīgajā jautājumā, jāņem vērā Padomes sniegtais atzinums;

5) ierosināt attiecīgajām institūcijām veikt kontroli pār to, vai naudas līdzekļi, kurus valsts vai pašvaldību institūcijas iegūst, izīrējot (iznomājot) Rīgas vēsturiskā centra teritorijā esošos valstij vai pašvaldībai piederošos kultūras pieminekļus, kā arī citi ieņēmumi tiek izlietoti atbilstoši šā likuma prasībām;

5) ierosināt attiecīgajām institūcijām veikt kontroli pār to, vai naudas līdzekļi, kurus valsts vai pašvaldību institūcijas iegūst, izīrējot (iznomājot) Rīgas vēsturiskā centra teritorijā esošos valstij vai pašvaldībai piederošos kultūras pieminekļus, kā arī citi ieņēmumi tiek izlietoti atbilstoši šā likuma prasībām;

6) sniegt atzinumu par Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību reglamentējošo normatīvo aktu projektiem;

6) sniegt atzinumu par Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību reglamentējošo normatīvo aktu projektiem;

7) norādīt Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā esošos kvartālus un kvartālu grupas, kuriem izstrādājams detālais plānojums;

15.

16.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs I.Gaters

Svītrot 11. panta 7. daļu.

Juridiskais birojs

Ierosinām 11. panta 7. punktā aizstāt vārdu “norādīt” ar vārdu “ieteikt”.

Neatbalstīt

Atbalstīt

redakcionāls

labojums

7) ieteikt tos Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā esošos kvartālus un kvartālu grupas, kuriem izstrādājams detālais plānojums;

8) ierosināt citu ar Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību saistīto jautājumu izskatīšanu attiecīgajās institūcijās, kā arī piedalīties šādu jautājumu izskatīšanā un sniegt atzinumus par tiem.

8) ierosināt citu ar Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību saistīto jautājumu izskatīšanu attiecīgajās institūcijās, kā arī piedalīties šādu jautājumu izskatīšanā un sniegt atzinumus par tiem.

12.pants. Padome ir tiesīga bez maksas saņemt tās kompetencē esošo jautājumu izlemšanai nepieciešamo informāciju no valsts un pašvaldību institūcijām un būvniecības ieceres autora vai iesniedzēja.

12.pants. Padome ir tiesīga bez maksas saņemt tās kompetencē esošo jautājumu izlemšanai nepieciešamo informāciju no valsts un pašvaldību institūcijām un būvniecības ieceres autora vai iesniedzēja.

13.pants. Padome ir tiesīga bez maksas saņemt informāciju no valsts un pašvaldību institūcijām par to naudas līdzekļu izlietošanu, kurus tās iegūst, izīrējot (iznomājot) Rīgas vēsturiskajā centrā esošos valstij vai pašvaldībai piederošos kultūras pieminekļus, kā arī par citu šajā likumā paredzēto ieņēmumu izlietošanu.

13.pants. Padome ir tiesīga bez maksas saņemt informāciju no valsts un pašvaldību institūcijām par to naudas līdzekļu izlietošanu, kurus tās iegūst, izīrējot (iznomājot) Rīgas vēsturiskajā centrā esošos valstij vai pašvaldībai piederošos kultūras pieminekļus, kā arī par citu šajā likumā paredzēto ieņēmumu izlietošanu.

14.pants. Jaunu ēku būvniecība Rīgas vēsturiskā centra publiskajā ārtelpā pieļaujama tikai pēc atklātos arhitektūras konkursos iegūtiem projektiem, to publiskas izvērtēšanas un izskatīšanas Padomē un saskaņošanas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.

14.pants. Jaunu ēku būvniecība Rīgas vēsturiskā centra publiskajā ārtelpā pieļaujama tikai pēc atklātos arhitektūras konkursos iegūtiem projektiem, to publiskas izvērtēšanas un izskatīšanas Padomē un saskaņošanas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.

15.pants. Pirms būvniecības skiču projekta saskaņošanas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija sadarbībā ar Latvijas Nacionālo komisiju informē Pasaules mantojuma komiteju par paredzētajiem būtiskiem kultūrvēsturiskās vides pārveidojumiem Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā, kuri var ietekmēt tā kultūrvēsturisko vērtību. Informācija Pasaules mantojuma komitejai jāsniedz iespējami drīz, lai nodrošinātu Rīgas vēsturiskā centra kā pasaules kultūras mantojuma saglabāšanu.

15.pants. Pirms būvniecības skiču projekta saskaņošanas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija sadarbībā ar Latvijas Nacionālo komisiju informē Pasaules mantojuma komiteju par paredzētajiem būtiskiem kultūrvēsturiskās vides pārveidojumiem Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā, kuri var ietekmēt tā kultūrvēsturisko vērtību. Informācija Pasaules mantojuma komitejai jāsniedz iespējami drīz, lai nodrošinātu Rīgas vēsturiskā centra kā pasaules kultūras mantojuma saglabāšanu.

16.pants. (1) Naudas līdzekļus, kurus valsts vai pašvaldību institūcijas iegūst, izīrējot (iznomājot) Rīgas vēsturiskajā centrā esošos valstij vai attiecīgajai pašvaldībai piederošos kultūras pieminekļus, izmanto šo kultūras pieminekļu uzturēšanai, konservācijai, rekonstrukcijai, restaurācijai un renovācijai.

16.pants. (1) Naudas līdzekļus, kurus valsts vai pašvaldību institūcijas iegūst, izīrējot (iznomājot) Rīgas vēsturiskajā centrā esošos valstij vai pašvaldībai piederošos kultūras pieminekļus, izmanto šo kultūras pieminekļu uzturēšanai, konservācijai, rekonstrukcijai, restaurācijai un renovācijai.

(2) Naudas līdzekļus, kurus valsts vai pašvaldību institūcijas iegūst, izīrējot (iznomājot) Rīgas vēsturiskā centra teritorijā esošos valstij vai pašvaldībai piederošos kultūras pieminekļus, un kuri pārsniedz šā panta pirmajā daļā minētos kultūras pieminekļu uzturēšanai, konservācijai, rekonstrukcijai, restaurācijai un renovācijai nepieciešamos izdevumus, naudas sodus par šo kultūras pieminekļu bojāšanu un iznīcināšanu, kā arī ar šiem kultūras pieminekļiem saistīto zaudējumu atlīdzību ieskaita attiecīgi valsts vai pašvaldības speciālā budžeta ieņēmumos un izmanto tikai Rīgas vēsturiskajā centrā esošo kultūras pieminekļu izpētei, konservācijai, rekonstrukcijai, restaurācijai un renovācijai.

(2) Naudas līdzekļus, kurus valsts vai pašvaldību institūcijas iegūst, izīrējot (iznomājot) Rīgas vēsturiskā centra teritorijā esošos valstij vai pašvaldībai piederošos kultūras pieminekļus, un kuri pārsniedz šā panta pirmajā daļā minētos kultūras pieminekļu uzturēšanai, konservācijai, rekonstrukcijai, restaurācijai un renovācijai nepieciešamos izdevumus, naudas sodus par šo kultūras pieminekļu bojāšanu un iznīcināšanu, kā arī ar šiem kultūras pieminekļiem saistīto zaudējumu atlīdzību ieskaita attiecīgi valsts vai pašvaldības speciālā budžeta ieņēmumos un izmanto tikai Rīgas vēsturiskajā centrā esošo kultūras pieminekļu izpētei, konservācijai, rekonstrukcijai, restaurācijai un renovācijai.

17.pants. (1) Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības veicināšanai tiek izveidots Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības fonds (turpmāk — Fonds), kura finanšu līdzekļus veido:

17.pants. (1) Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības veicināšanai tiek izveidots Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības fonds (turpmāk — Fonds), kura finanšu līdzekļus veido:

1) fizisko un juridisko personu (arī ārvalstu fizisko un juridisko personu un starptautisko organizāciju) ziedojumi un dāvinājumi;

1) fizisko un juridisko personu (arī ārvalstu fizisko un juridisko personu un starptautisko organizāciju) ziedojumi un dāvinājumi;

2) naudas sodu maksājumi par administratīvajiem pārkāpumiem kultūras un vēstures pieminekļu aizsardzības jomā, izņemot šā likuma 16.panta otrajā daļā minētos naudas sodus;

2) naudas sodu maksājumi par administratīvajiem pārkāpumiem kultūras un vēstures pieminekļu aizsardzības jomā, izņemot šā likuma 16.panta otrajā daļā minētos naudas sodus;

3) zaudējumu atlīdzība par kultūrvēsturiskās vides pārveidošanu, izņemot šā likuma 16.panta otrajā daļā minēto zaudējumu atlīdzību;

3) zaudējumu atlīdzība par kultūrvēsturiskās vides pārveidošanu, izņemot šā likuma 16.panta otrajā daļā minēto zaudējumu atlīdzību;

4) valsts un pašvaldību mērķfinansējumi.

4) valsts un pašvaldību mērķfinansējumi.

(2) Fonda līdzekļi glabājas budžeta kontos Valsts kasē.

(2) Fonda līdzekļi glabājas budžeta kontos Valsts kasē.

(3) Fonda līdzekļus izlieto zinātniskiem, tehniskiem, izglītības un administratīviem pasākumiem, lai atklātu, pētītu, aizsargātu, konservētu un atjaunotu, kā arī popularizētu vēsturiskās vērtības un Rīgas vēsturiskā centra kultūrvēsturisko vidi un veicinātu kvalitatīvas mūsdienu arhitektūras un vides dizaina objektu radīšanu Rīgas vēsturiskajā centrā.

(3) Fonda līdzekļus izlieto zinātniskiem, tehniskiem, izglītības un administratīviem pasākumiem, lai atklātu, pētītu, aizsargātu, konservētu un atjaunotu, kā arī popularizētu vēsturiskās vērtības un Rīgas vēsturiskā centra kultūrvēsturisko vidi un veicinātu kvalitatīvas mūsdienu arhitektūras un vides dizaina objektu radīšanu Rīgas vēsturiskajā centrā.

(4) Fonda līdzekļu turētāju, kā arī kārtību, kādā pieņemami lēmumi par Fonda līdzekļu izlietošanu un sniedzama informācija par izlietotajiem Fonda līdzekļiem, nosaka Ministru kabinets.

(4) Fonda līdzekļu turētāju, kā arī kārtību, kādā pieņemami lēmumi par Fonda līdzekļu izlietošanu un sniedzama informācija par izlietotajiem Fonda līdzekļiem, nosaka Ministru kabinets.

Pārejas noteikumi

1. Fiziskā vai juridiskā persona var turpināt līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim likumīgi uzsāktos būvdarbus Rīgas vēsturiskajā centrā.

2. Triju mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā Ministru kabinets apstiprina Padomes sastāvu un tās nolikumu.

3. Ministru kabinets līdz 2003.gada 31.decembrim izdod šā likuma 7.pantā minētos noteikumus.

4. Rīgas vēsturiskajā centrā esošo ēku īpašnieki, kas, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību, līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim uzsākuši un veikuši ēku pārbūvi vai pārplānošanu, līdz 2004.gada 1.jūlijam sakārto ēku dokumentāciju atbilstoši projekta dokumentācijā norādītajam attiecīgās ēkas izmantošanas veidam.

5. Šā likuma 16.panta noteikumi stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.

6. Līdz Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojuma spēkā stāšanās brīdim Rīgas vēsturiskajā centrā aizliegts veikt jaunu ēku būvniecību publiskajā ārtelpā (izņemot šo pārejas noteikumu 9.punktā minētos gadījumus), vēsturisko ēku nojaukšanu (izņemot avārijas stāvoklī esošās ēkas, ja tās publiskajā ārtelpā apdraud cilvēku veselību vai dzīvību), ēku un būvju rekonstrukciju, kā arī pieminekļu uzstādīšanu un atjaunošanu, ja tas būtiski pārveido kultūrvēsturisko vidi.

7. Ieceres par jaunu objektu būvniecību, vēsturisko ēku nojaukšanu, ēku un būvju rekonstrukciju, kā arī p ieminekļu uzstādīšanu un atjaunošanu (turpmāk šajā un pārejas noteikumu 8.punktā — būvniecības iecere) Rīgas vēsturiskajā centrā, uz kurām neattiecas pārejas noteikumu 6.punktā minētie aizliegumi, līdz Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojuma spēkā stāšanās brīdim tiek izskatītas Padomē. Padome iesniegtos priekšlikumus izskata ne retāk kā reizi mēnesī un pieņem lēmumu ar balsu vairākumu. Padome ir tiesīga akceptēt būvniecības ieceri vai pieprasīt, lai tiek veiktas nepieciešamās korekcijas un iesniegti būvniecības ieceres dokumenti atkārtotai izskatīšanai Padomē, vai arī noraidīt būvniecības ieceri. Padomes lēmumu nosūta Rīgas Domei, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai un būvniecības ieceres autoram.

17.

Juridiskais birojs

Pārejas noteikumu 7. punkta pašreizējo pēdējo teikumu ietvert pārejas noteikumu 8. punktā, kuru izteikt šādā redakcijā:

“8. Šā likuma pārejas noteikumu 7. punktā noteiktajā kārtībā pieņemtos Padomes lēmumus nosūta Rīgas Domei, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai un būvniecības ieceres autoram. Lēmumus var apstrīdēt Kultūras ministrijā vai pārsūdzēt tiesā likumā noteiktā kārtībā.”

Atbalstīts,

iekļauts atbildīgās komisijas

redakcijā

22. priekšliku-

mā

8. Ja Padome noraida iesniegto būvniecības ieceri, projekta īstenošana tiek apturēta līdz Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojuma vai konkrētās teritorijas kvartāla vai kvartālu grupas detālā plānojuma spēkā stāšanās brīdim.

18.

19.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs I.Gaters

Svītrot Pārejas noteikumu 8. punktu.

Juridiskais birojs

Pārejas noteikumu 8. punkta tekstu ietvert 7. punktā kā pēdējo teikumu.

Neatbalstīt

Atbalstīts,

iekļauts atbildīgās komisijas

redakcijā

22. priekšliku-

mā

9. Līdz Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojuma spēkā stāšanās brīdim, bet gadījumos, kad saskaņā ar Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojumu izstrādājams kvartāla vai kvartālu grupas detālais plānojums, — līdz attiecīgā detālā plānojuma spēkā stāšanās brīdim Padome apstiprina to pilsētbūvnieciski nozīmīgo potenciāli apbūvējamo vietu sarakstu, kur, tikai pēc atklātos arhitektūras konkursos iegūtiem projektiem, to publiskas izvērtēšanas, izskatīšanas Padomē un saskaņošanas ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, jaunu objektu būvniecība publiskajā ārtelpā pieļaujama.

20.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs I.Gaters

Izteikt Pārejas noteikumu 9. pantu sekojošā redakcijā:

“...līdz attiecīgā detālā plānojuma spēkā stāšanās brīdim Padome ierosina un Ministru kabinets apstiprina to pilsētbūvnieciski nozīmīgo potenciāli apbūvējamo vietu sarakstu, tai skaitā to vietu sarakstu, kur tikai pēc atklātos arhitektūras konkursos iegūtiem projektiem, to publiskas izvērtēšanas, izskatīšanas Padomē un

saskaņošanas...”

Neatbalstīt

21.

Juridiskais birojs

Papildināt pārejas noteikumus ar 10. un 11. punktu šādā redakcijā:

“10. Līdz Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojuma spēkā stāšanās dienai Kultūras ministrija ir atbildīga par šā likuma pārejas noteikumu 7., 8. un 9. punktā Padomei deleģēto uzdevumu tiesisku un lietderīgu izpildi, nodrošinot šo uzdevumu veikšanai nepieciešamo finansējumu, kā arī veicot uzraudzību pār šo uzdevumu izpildi.

11. Rīgas dome veic nepieciešamos pasākumus, lai Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojums tiktu izstrādāts, pieņemts un stātos spēkā ne vēlāk kā 2004. gada 1. jūlijā.”

Atbalstīts,

iekļauts atbildīgās komisijas

redakcijā

22. priekšliku-

mā

22.

Atbildīgā komisija

Izteikt pārejas noteikumus šādā redakcijā:

“Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets līdz 2003.gada 31.decembrim izdod šā likuma 7.pantā minētos noteikumus.

2. Rīgas Dome veic nepieciešamos pasākumus, lai Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojums tiktu izstrādāts, pieņemts un stātos spēkā ne vēlāk kā 2004.gada 1.jūlijā.

3. Triju mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā Ministru kabinets apstiprina Padomes sastāvu un tās nolikumu.

4. Šā likuma 16.panta noteikumi stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.

5. Līdz Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojuma spēkā stāšanās brīdim Rīgas vēsturiskajā centrā aizliegts veikt jaunu ēku būvniecību publiskajā ārtelpā (izņemot šo pārejas noteikumu 8.punktā minētos gadījumus), vēsturisko ēku nojaukšanu (izņemot avārijas stāvoklī esošās ēkas, ja tās publiskajā ārtelpā apdraud cilvēku veselību vai dzīvību), ēku un būvju rekonstrukciju, kā arī pieminekļu uzstādīšanu un atjaunošanu, ja tas būtiski pārveido kultūrvēsturisko vidi.

6. Ieceres par jaunu objektu būvniecību, vēsturisko ēku nojaukšanu, ēku un būvju rekonstrukciju, kā arī pieminekļu uzstādīšanu un atjaunošanu (turpmāk šajā un pārejas noteikumu 7.punktā — būvniecības iecere) Rīgas vēsturiskajā centrā, uz kurām neattiecas pārejas noteikumu 5.punktā minētie aizliegumi, līdz Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojuma spēkā stāšanās brīdim tiek izskatītas Padomē. Padome ir tiesīga akceptēt būvniecības ieceri vai pieprasīt, lai tiek veiktas nepieciešamās korekcijas un iesniegti būvniecības ieceres dokumenti atkārtotai izskatīšanai Padomē, vai arī noraidīt būvniecības ieceri. Padome iesniegtos priekšlikumus izskata ne retāk kā reizi mēnesī. Padome lēmumu pieņem ar balsu vairākumu ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc būvniecības ieceres dokumentu iesniegšanas. Padomes pieņemtie lēmumi ir publiski pieejami. Ja Padome noraida iesniegto būvniecības ieceri, projekta īstenošana tiek apturēta līdz Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojuma vai konkrētās teritorijas kvartāla vai kvartālu grupas detālā plānojuma spēkā stāšanās brīdim.

7. Šo pārejas noteikumu 6.punktā noteiktajā kārtībā pieņemtos Padomes lēmumus nosūta Rīgas Domei, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai un būvniecības ieceres autoram. Lēmumus var apstrīdēt Kultūras ministrijā vai pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

8. Līdz Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojuma spēkā stāšanās brīdim, bet gadījumos, kad saskaņā ar Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojumu izstrādājams kvartāla vai kvartālu grupas detālais plānojums, — līdz attiecīgā detālā plānojuma spēkā stāšanās brīdim Padome apstiprina to pilsētbūvnieciski nozīmīgo potenciāli apbūvējamo vietu sarakstu, kur, tikai pēc atklātos arhitektūras konkursos iegūtiem projektiem, to publiskas izvērtēšanas, izskatīšanas Padomē un saskaņošanas ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, jaunu objektu būvniecība publiskajā ārtelpā pieļaujama.

9. Līdz Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojuma spēkā stāšanās dienai par šo pārejas noteikumu 6., 7. un 8.punktā Padomei deleģēto uzdevumu veikšanai nepieciešamo materiālo un finansiālo nodrošinājumu, kā arī par šo uzdevumu tiesisku un lietderīgu izpildi, veicot uzraudzību pār šo uzdevumu izpildi, ir atbildīga Kultūras ministrija.

10. Fiziskā vai juridiskā persona var turpināt līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim likumīgi uzsāktos būvdarbus Rīgas vēsturiskajā centrā.

11. Rīgas vēsturiskajā centrā esošo ēku īpašnieki, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību, uzsākuši un veikuši ēku pārbūvi vai pārplānošanu, līdz 2004.gada 1.jūlijam sakārto ēku dokumentāciju atbilstoši projekta dokumentācijā norādītajam attiecīgās ēkas izmantošanas veidam.”

Atbalstīt

1. Ministru kabinets līdz 2003.gada 31.decembrim izdod šā likuma 7.pantā minētos noteikumus.

2. Rīgas Dome veic nepieciešamos pasākumus, lai Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojums tiktu izstrādāts, pieņemts un stātos spēkā ne vēlāk kā 2004.gada 1.jūlijā.

3. Triju mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā Ministru kabinets apstiprina Padomes sastāvu un tās nolikumu.

4. Šā likuma 16.panta noteikumi stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.

5. Līdz Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojuma spēkā stāšanās brīdim Rīgas vēsturiskajā centrā aizliegts veikt jaunu ēku būvniecību publiskajā ārtelpā (izņemot šo pārejas noteikumu 8.punktā minētos gadījumus), vēsturisko ēku nojaukšanu (izņemot avārijas stāvoklī esošās ēkas, ja tās publiskajā ārtelpā apdraud cilvēku veselību vai dzīvību), ēku un būvju rekonstrukciju, kā arī pieminekļu uzstādīšanu un atjaunošanu, ja tas būtiski pārveido kultūrvēsturisko vidi.

6. Ieceres par jaunu objektu būvniecību, vēsturisko ēku nojaukšanu, ēku un būvju rekonstrukciju, kā arī pieminekļu uzstādīšanu un atjaunošanu (turpmāk šajā un pārejas noteikumu 7.punktā — būvniecības iecere) Rīgas vēsturiskajā centrā, uz kurām neattiecas pārejas noteikumu 5.punktā minētie aizliegumi, līdz Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojuma spēkā stāšanās brīdim tiek izskatītas Padomē. Padome ir tiesīga akceptēt būvniecības ieceri vai pieprasīt, lai tiek veiktas nepieciešamās korekcijas un iesniegti būvniecības ieceres dokumenti atkārtotai izskatīšanai Padomē, vai arī noraidīt būvniecības ieceri. Padome iesniegtos priekšlikumus izskata ne retāk kā reizi mēnesī. Padome lēmumu pieņem ar balsu vairākumu ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc būvniecības ieceres dokumentu iesniegšanas. Padomes pieņemtie lēmumi ir publiski pieejami. Ja Padome noraida iesniegto būvniecības ieceri, projekta īstenošana tiek apturēta līdz Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojuma vai konkrētās teritorijas kvartāla vai kvartālu grupas detālā plānojuma spēkā stāšanās brīdim.

7. Šo pārejas noteikumu 6.punktā noteiktajā kārtībā pieņemtos Padomes lēmumus nosūta Rīgas Domei, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai un būvniecības ieceres autoram. Lēmumus var apstrīdēt Kultūras ministrijā vai pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

8. Līdz Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojuma spēkā stāšanās brīdim, bet gadījumos, kad saskaņā ar Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojumu izstrādājams kvartāla vai kvartālu grupas detālais plānojums, — līdz attiecīgā detālā plānojuma spēkā

stāšanās brīdim Padome apstiprina to pilsētbūvnieciski nozīmīgo potenciāli apbūvējamo vietu sarakstu, kur, tikai pēc atklātos arhitektūras konkursos iegūtiem projektiem, to publiskas izvērtēšanas, izskatīšanas Padomē un saskaņošanas ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, jaunu objektu būvniecība publiskajā ārtelpā pieļaujama.

9. Līdz Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojuma spēkā stāšanās dienai par šo pārejas noteikumu 6., 7. un 8.punktā Padomei deleģēto uzdevumu veikšanai nepieciešamo materiālo un finansiālo nodrošinājumu, kā arī par šo uzdevumu tiesisku un lietderīgu izpildi, veicot uzraudzību pār šo uzdevumu izpildi, ir atbildīga Kultūras ministrija.

10. Fiziskā vai juridiskā persona var turpināt līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim likumīgi uzsāktos būvdarbus Rīgas vēsturiskajā centrā.

11. Rīgas vēsturiskajā centrā esošo ēku īpašnieki, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību, uzsākuši un veikuši ēku pārbūvi vai pārplānošanu, līdz 2004.gada 1.jūlijam sakārto ēku dokumentāciju atbilstoši projekta dokumentācijā norādītajam attiecīgās ēkas izmantošanas veidam.

23.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs I.Gaters

Ierosinām izslēgt no likuma projekta 1. un 2. pielikuma Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonas robežas grafisko attēlu un aprakstu.

Neatbalstīt

Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma

2.pielikums

Pasaules kultūras mantojuma vieta — RĪGAS VĒSTURISKAIS CENTRS — aptver teritoriju, kuru ierobežo: Hanzas iela, E.Melngaiļa iela, K.Valdemāra iela, Palīdzības iela, Blieķu iela, Tallinas iela, A.Čaka iela, Matīsa iela, Avotu iela, Lāčplēša iela, E.Birznieka-Upīša iela, Elizabetes iela, Satekles iela, Marijas iela, Gogoļa iela, Turgeņeva iela, 11.novembra krastmala, Muitas iela, Citadeles iela, pilsētas kanāls un Eksporta iela.

Pasaules kultūras mantojuma vietas — RĪGAS VĒSTURISKĀ CENTRA — aizsardzības zona aptver teritoriju, kuru ierobežo: Salu tilts, Mūkusalas iela, Bieķensalas iela, Jelgavas iela, Jelgavas ielas trases turpinājums līdz Raņķa dambim, Raņķa

dambis, Āgenskalna līcis, Āzene, Zunds, Roņu dīķis, Daugava, Eksportosta, Eksporta iela, Lugažu iela, Ganību dambis, Bukultu iela, Laktas iela līdz krustojumam ar Saulkrastu — Rīgas dzelzceļu, Saulkrastu — Rīgas dzelzceļš līdz krustojumam ar Lāčplēša ielu, Lāčplēša iela, Salu tilts.

24.

Atbildīgā komisija

Izteikt likuma 2. pielikuma tekstu šādā redakcijā:

Pasaules kultūras mantojuma vieta — RĪGAS VĒSTURISKAIS CENTRS — aptver teritoriju, kuru ierobežo: Hanzas iela, E.Melngaiļa iela, K.Valdemāra iela, Palīdzības iela, Aristīda Briāna iela, Tallinas iela, A.Čaka iela, Matīsa iela, Avotu iela, Lāčplēša iela, E.Birznieka-Upīša iela, Elizabetes iela, Satekles iela, Marijas iela, Gogoļa iela, Turgeņeva iela, Krasta iela, 11.novembra krastmala, Muitas iela, Citadeles iela, pilsētas kanāla zaļā josla un Eksporta ielai piegulošā teritorija Andrejostas austrumu pusē.

Pasaules kultūras mantojuma vietas — RĪGAS VĒSTURISKĀ CENTRA — aizsardzības zona aptver teritoriju, kuru ierobežo: Salu tilts, pagrieziens uz Mūkusalas ielu, Bieķensalas iela, Jelgavas iela, Jelgavas ielas trases turpinājums līdz Raņķa dambim, Raņķa dambis, Āgenskalna līča dienvidu un rietumu krastmala, Āzenes rietumu krastmala, Zunda rietumu krastmala, Roņu dīķa viduslīnija un tās turpinājums pāri Daugavai līdz Eksportostas mola vidum, no tā līdz Eksporta ielas un Lugažu ielu krustojumam, Lugažu iela, ostas dzelzceļa atzara līnijas dienvidu puse līdz krustojumam ar Ganību dambi, ostas dzelzceļa atzara līnija uz dienvidiem no Bukultu ielas līdz Laktas ielai, ostas dzelzceļa atzara līnija uz ziemeļiem no Laktas ielas līdz krustojumam ar Saulkrastu — Rīgas dzelzceļu, Saulkrastu — Rīgas dzelzceļš līdz krustojumam ar Lāčplēša ielu, Lāčplēša iela, Salu tilts.

Ja Rīgas vēsturiskā centra vai tā aizsardzības zonas teritorijas robeža aprakstā noteikta pa ielu, attiecīgās teritorijas robežās tiek ietverta ielas apbūve šīs teritorijas pusē un ielas telpa līdz ielas viduslīnijai.”

Atbalstīt

Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma

2.pielikums

Pasaules kultūras mantojuma vieta — RĪGAS VĒSTURISKAIS CENTRS — aptver teritoriju, kuru ierobežo: Hanzas iela, E.Melngaiļa iela, K.Valdemāra iela, Palīdzības iela, Aristīda Briāna iela, Tallinas iela, A.Čaka iela, Matīsa iela, Avotu iela, Lāčplēša iela, E.Birznieka-Upīša iela, Elizabetes iela, Satekles iela, Marijas iela, Gogoļa iela, Turgeņeva iela, Krasta iela, 11.novembra krastmala, Muitas iela, Citadeles iela, pilsētas kanāla zaļā josla un Eksporta ielai piegulošā teritorija Andrejostas austrumu pusē.

Pasaules kultūras mantojuma

vietas — RĪGAS VĒSTURISKĀ

CENTRA — aizsardzības zona aptver teritoriju, kuru ierobežo: Salu tilts, pagrieziens uz Mūkusalas ielu, Bieķensalas iela, Jelgavas iela, Jelgavas ielas trases turpinājums līdz Raņķa dambim, Raņķa dambis, Āgenskalna līča dienvidu un rietumu krastmala, Āzenes rietumu krastmala, Zunda rietumu krastmala, Roņu dīķa viduslīnija un tās turpinājums pāri Daugavai līdz Eksportostas mola vidum, no tā līdz Eksporta ielas un Lugažu ielu krustojumam, Lugažu iela, ostas dzelzceļa atzara līnijas dienvidu puse līdz krustojumam ar Ganību dambi, ostas dzelzceļa atzara līnija uz dienvidiem no Bukultu ielas līdz Laktas ielai, ostas dzelzceļa atzara līnija uz ziemeļiem no Laktas ielas līdz krustojumam ar Saulkrastu — Rīgas dzelzceļu, Saulkrastu — Rīgas dzelzceļš līdz krustojumam ar Lāčplēša ielu, Lāčplēša iela, Salu tilts.

Ja Rīgas vēsturiskā centra vai tā aizsardzības zonas teritorijas robeža aprakstā noteikta pa ielu, attiecīgās teritorijas robežās tiek ietverta ielas apbūve šīs teritorijas pusē un ielas telpa līdz ielas viduslīnijai.