Spēkā esošā redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

p.k.

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas slēdziens

Redakcija, kādā atbildīgā komisija ierosina pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā

1

2

3

4

5

6

Ceļu satiksmes likums

Grozījumi Ceļu satiksmes likumā

Grozījumi Ceļu satiksmes likumā

Izdarīt Ceļu satiksmes likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 22.nr.; 2000, 3., 14., 15.nr.; 2001, 6.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Ceļu satiksmes likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 22.nr.; 2000, 3., 14., 15.nr.; 2001, 6.nr.) šādus grozījumus:

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) ceļa īpašnieks - valsts, pašvaldība, fiziskā vai juridiskā persona, kurai attiecīgais ceļš pieder uz īpašuma tiesību pamata;

2) ceļa pārvaldītājs - īpašnieks vai cita fiziskā vai juridiskā persona, kurai attiecīgais ceļš nodots pārvaldījumā (pārziņā);

3) ceļš - jebkura satiksmei izbūvēta teritorija (autoceļš, iela, prospekts, šķērsiela un tamlīdzīgas teritorijas visā platumā, ieskaitot brauktuvi, ietves, nomales, sadalošās joslas un saliņas). Ceļa kompleksā ietilpst ceļš, mākslīgās būves (tilti, satiksmes pārvadi, tuneļi, caurtekas, ūdens novadīšanas ietaises, atbalsta sienas un citas būves), ceļu inženierbūves (pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturvietas un paviljoni, bremzēšanas un paātrinājuma joslas, transportlīdzekļu stāvvietas, atpūtas laukumi, veloceliņi un ietves, ceļu sakaru un apgaismojuma līnijas un citas inženierbūves), satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi (ceļa zīmes, luksofori, signālstabiņi, aizsargbarjeras, gājēju barjeras, vertikālie un horizontālie ceļa apzīmējumi un citi tehniskie līdzekļi);

4) ceļu drošības audits — Ceļu satiksmes drošības direkcijas veikta oficiāla, neatkarīga un sistemātiska projektu (arī būvprojektu) un ceļu tīkla pārbaudes procedūra, kurā no satiksmes drošības viedokļa novērtē potenciālās bīstamās vietas, kur var veidoties konfliktsituācijas, kā arī esošās bīstamās vietas un posmus un par kuras rezultātiem sastāda audita atzinumu;

1.  1.pantā:

izslēgt 4.punktā vārdus "Ceļu satiksmes drošības direkcijas veikta oficiāla";

1.  1.pantā:

izslēgt 4.punktā vārdus "Ceļu satiksmes drošības direkcijas veikta oficiāla";

5) ceļu satiksme - attiecības, kas rodas, pārvietojoties pa ceļiem ar transportlīdzekļiem vai bez tiem;

6) ceļu satiksmes dalībnieks - jebkura persona, kas atrodas uz ceļa vai tieši piedalās ceļu satiksmē;

7) ceļu satiksmes negadījums - ceļu satiksmē noticis nelaimes gadījums, kurā iesaistīts vismaz viens transportlīdzeklis un kura rezultātā cilvēks gājis bojā, viņam nodarīti miesas bojājumi vai arī nodarīti zaudējumi fiziskajai vai juridiskajai personai vai videi;

8) Ceļu satiksmes noteikumi - Ministru kabineta normatīvais akts, kas nosaka ceļu satiksmes kārtību un ir saistošs visām fiziskajām un juridiskajām personām;

9) diennakts tumšais laiks - laiks no vakara krēslas iestāšanās līdz rīta krēslas izzušanai;

10) gājējs - persona, kas pārvietojas pa ceļu kājām vai invalīdu ratiņos. Šis termins neattiecas uz personām, kas veic darbus uz ceļa braucamās daļas;

11) mehāniskais transportlīdzeklis - pašgājējs transportlīdzeklis, arī traktortehnika, kas pārvietojas pa ceļu ar savu enerģiju, izņemot mopēdus un sliežu transportlīdzekļus;

12) mopēds - divriteņu vai trīsriteņu transportlīdzeklis ar motoru, kura darba tilpums ir mazāks par 50 kubikcentimetriem un konstrukcijā paredzētais maksimālais ātrums nepārsniedz 50 kilometrus stundā;

13) motocikls - divriteņu mehāniskais transportlīdzeklis ar blakusvāģi vai bez tā. Šis termins attiecas arī uz sniega motocikliem;

14) nepietiekama redzamība - tādi laikapstākļi (migla, lietus, sniegs un tamlīdzīgi apstākļi), kuru dēļ redzamība uz ceļa ir tuvāka par 300 metriem, arī mijkrēslis;

15) operatīvais transportlīdzeklis - mehāniskais transportlīdzeklis, kuram noteiktā kārtībā piešķirts operatīvā transportlīdzekļa statuss un kurš piedalās ceļu satiksmē ar ieslēgtu mirgojošu zilu vai sarkanu bākuguni un speciālu skaņu signālu;

16) pasažieris - persona, kas atrodas transportlīdzeklī vai uz tā (izņemot transportlīdzekļa vadītāju), kā arī persona, kas iekāpj transportlīdzeklī vai uzkāpj uz tā, izkāpj no transportlīdzekļa vai nokāpj no tā;

17) pašmasa - atbilstoši valsts standartam nokomplektēta transportlīdzekļa masa kopā ar vadītāju, bet bez pasažieriem un kravas;

18) piekabe (puspiekabe) - transportlīdzeklis, kas paredzēts braukšanai savienojumā ar mehānisko transportlīdzekli. Šis termins neattiecas uz motociklu blakusvāģiem;

19) pilna masa - izgatavotāja noteikta transportlīdzekļa maksimālā pieļaujamā masa kopā ar vadītāju, pasažieriem un kravu. Vilcējam ar piekabi pilna masa ir vilcēja un piekabes pilnu masu summa, bet vilcējam ar puspiekabi - vilcēja pašmasas, pasažieru masas un puspiekabes pilnas masas summa;

20) starptautiskie autotransporta pārvadājumi - jebkuri pārvadājumi ar autotransporta līdzekļiem, šķērsojot vismaz vienas valsts robežu;

21) traktortehnika - traktors, kombains vai cita speciāla pašgājēja mašīna ar iekšdedzes motoru, ja tā nav būvēta uz automobiļa bāzes;

22) tramvajs - transportlīdzeklis, kas paredzēts braukšanai pa sliedēm savienojumā ar ārēju elektroenerģijas padeves avotu. Šis termins neattiecas uz elektrovilcieniem;

23) transportlīdzeklis - ierīce, kas pēc savas konstrukcijas paredzēta braukšanai pa ceļiem ar motora palīdzību vai bez motora;

24) transportlīdzekļa īpašnieks - fiziskā vai juridiskā persona, kurai pieder transportlīdzeklis. Par valsts vai pašvaldības transportlīdzekļa īpašnieku šā likuma izpratnē uzskatāma juridiskā persona, uz kuras vārda reģistrēts transportlīdzeklis;

25) transportlīdzekļa turētājs - fiziskā vai juridiskā persona, kura uz tiesiska pamata (mantas īres, nomas, patapinājuma līgums u.c.) lieto transportlīdzekli. Par transportlīdzekļa turētāju nav uzskatāma persona, kas transportlīdzekli lieto uz dienesta vai darba tiesisko attiecību pamata;

26) transportlīdzekļa uzskaites tehniskie dati - tehnisko datu kopums, kas nepieciešams transportlīdzekļa uzskaitei: reģistrācijas numurs, marka, modelis, izlaiduma gads, agregātu (šasijas, virsbūves, motora) numuri, krāsa, pilna masa, pašmasa un tips;

izteikt 26.punktu šādā redakcijā:

"26) transportlīdzekļa uzskaites tehniskie dati – tehnisko datu kopums, kas nepieciešams transportlīdzekļa reģistrācijai;".

izteikt 26.punktu šādā redakcijā:

"26) transportlīdzekļa uzskaites tehniskie dati – tehnisko datu kopums, kas nepieciešams transportlīdzekļa reģistrācijai;".

27) transportlīdzekļa vadītāja veselības pirmstermiņa pārbaude — veselības pārbaude, lai noteiktu medicīnisko pretindikāciju esamību, ja transportlīdzekļa vadītājs transportlīdzekli ir vadījis alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu iespaidā vai ir pamatotas aizdomas, ka transportlīdzekļa vadītājam ir medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai (slimība, trauma);

28) transportlīdzekļa vadītājs - fiziskā persona, kas vada transportlīdzekli vai apmāca vadīt transportlīdzekli personu, kurai nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesību. Šis jēdziens uz personu, kura ir vadījusi transportlīdzekli, attiecas līdz tam brīdim, kad šo transportlīdzekli sāk vadīt cita persona;

29) transportlīdzekļa valdītājs - persona, kuras tiesiskā valdījumā ir transportlīdzeklis uz mantojuma tiesību pamata;

30) tricikls un kvadricikls - attiecīgi trīsriteņu vai četrriteņu mehāniskais transportlīdzeklis, kura izgatavotāja noteiktais maksimālais ātrums pārsniedz 50 kilometrus stundā vai kuram ir iekšdedzes motors ar 50 kubikcentimetru vai lielāku darba tilpumu (arī jebkurš cita tipa atbilstīgas jaudas motors) un kura pašmasa nepārsniedz 550 kilogramus;

31) trolejbuss - transportlīdzeklis, kas paredzēts braukšanai pa ceļu savienojumā ar ārēju elektroenerģijas padeves avotu;

32) velosipēds - transportlīdzeklis, kuru ar savu muskuļu spēku virza cilvēks, kas atrodas uz tā (izņemot invalīdu ratiņus);

33) vilcējs - mehāniskais transportlīdzeklis, kas brauc savienojumā ar piekabi (puspiekabi).

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir:

1) noteikt ceļu satiksmes norises un ceļu satiksmes drošības organizatoriskos un tiesiskos pamatus Latvijā, lai aizsargātu cilvēku dzīvību un veselību, vidi, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām piederošo mantu;

2) regulēt mehānisko transportlīdzekļu īpašuma, turējuma un lietošanas tiesību iegūšanu, kā arī transportlīdzekļu īpašnieku, turētāju un lietotāju atbildību.

3.pants. Ceļu satiksmes tiesiskais pamats

Ceļu satiksmes tiesiskais pamats ir šis likums un citi likumi, Ceļu satiksmes noteikumi un citi Ministru kabineta normatīvie akti, valsts standarti, kā arī starptautiskie līgumi, kuru dalībvalsts ir Latvija.

2. 3. pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ceļu satiksmes kārtību Latvijā nosaka Ministru kabinets, apstiprinot Ceļu satiksmes noteikumus.";

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

2. 3. pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ceļu satiksmes kārtību Latvijā nosaka Ministru kabinets, apstiprinot Ceļu satiksmes noteikumus.";

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

4.pants. Ceļu satiksmes pārvalde un šā likuma izpildes nodrošināšana

(1) Ceļu satiksmes vispārējo pārvaldi realizē Ministru kabinets un pašvaldības atbilstoši savai kompetencei.

(2) Ceļu satiksmes pārvaldi atbilstoši savai kompetencei realizē Satiksmes ministrija, Iekšlietu ministrija, Zemkopības ministrija un to pakļautībā, pārraudzībā un pārziņā esošas iestādes vai uzņēmumi.

(3) Satiksmes ministrija veic valsts uzraudzību pār likumu un citu normatīvo aktu ievērošanu ceļu satiksmes drošības jomā, kā arī izsniedz licences transportlīdzekļu vadītāju sagatavošanai un mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju mazumtirdzniecībai. Satiksmes ministrs izdod ar ceļu satiksmes drošību saistītus aktus. Licences traktortehnikas vadītāju sagatavošanai un traktortehnikas un tās piekabju mazumtirdzniecībai izsniedz Zemkopības ministrija.

(4) Iekšlietu ministrija saskaņā ar likumu "Par policiju" nodrošina kārtību uz ceļiem, regulē transportlīdzekļu un gājēju kustību, veic satiksmes uzraudzību, kontrolē ceļu stāvokli, kā arī satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu un transportlīdzekļu tehnisko stāvokli.

3.  4.pantā:

aizstāt ceturtajā daļā vārdus "Iekšlietu ministrija" ar vārdiem "Valsts policija";

3.  4.pantā:

aizstāt ceturtajā daļā vārdus "Iekšlietu ministrija" ar vārdiem "Valsts policija";

(5) Ceļu satiksmes drošības direkcija reģistrē transportlīdzekļus un to ieķīlājumus, izsniedz transportlīdzekļu vadītāju apliecības, nodrošina un uztur transportlīdzekļu un to vadītāju informatīvo sistēmu, veic transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati, veic uzraudzību  pār ekspluatācijā esošo transportlīdzekļu tehnisko stāvokli, veic ceļu drošības auditu un vispārējo pārraudzību, kā arī veic citas ar ceļu satiksmes drošību saistītas darbības atbilstoši savai kompetencei. Ceļu satiksmes drošības direkcija savas kompetences ietvaros izdod ar ceļu satiksmes drošību saistītus aktus. Ceļu satiksmes drošības direkcija par sniegtajiem pakalpojumiem iekasē maksu Satiksmes ministrijas noteiktajā apmērā.

izteikt piektās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Ceļu satiksmes drošības direkcija reģistrē transportlīdzekļus, piešķir, anulē un normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības un izsniedz transportlīdzekļu vadītāju apliecības, nodrošina un uztur transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistru, veic transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un kontrolē ekspluatācijā esošo transportlīdzekļu tehnisko stāvokli, dod atļauju piedalīties ceļu satiksmē, veic ceļu drošības auditu un vispārējo pārraudzību, kā arī veic citas ar ceļu satiksmes drošību saistītas darbības atbilstoši savai kompetencei.”;

1.

Izteikt 4. panta piektās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Ceļu satiksmes drošības direkcija reģistrē transportlīdzekļus, piešķir un anulē transportlīdzekļu vadīšanas tiesības un izsniedz transportlīdzekļu vadītāju apliecības, nodrošina un uztur transportlīdzekļu un vadītāju valsts nozīmes reģistru, veic transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un kontrolē ekspluatācijā esošo transportlīdzekļu tehnisko stāvokli, dod pielaidi ceļu satiksmei, veic ceļu drošības auditu un vispārējo pārraudzību, pamatojoties uz valsts policijas sniegto informāciju, nodrošina statistiku un tās analīzi par ceļu satiksmes negadījumiem, kā arī veic citas ar ceļu satiksmes drošību saistītas darbības atbilstoši savai kompetencei.”

Redakcionāli precizēts

izteikt piektās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Ceļu satiksmes drošības direkcija reģistrē transportlīdzekļus, piešķir un anulē transportlīdzekļu vadīšanas tiesības un izsniedz transportlīdzekļu vadītāju apliecības, nodrošina un uztur transportlīdzekļu un to vadītāju valsts nozīmes reģistru, veic transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un kontrolē ekspluatācijā esošo transportlīdzekļu tehnisko stāvokli, dod atļauju piedalīties ceļu satiksmē, veic ceļu drošības auditu un vispārējo pārraudzību, pamatojoties uz Valsts policijas sniegto informāciju, nodrošina statistiku par ceļu satiksmes negadījumiem un tās analīzi, kā arī veic citas ar ceļu satiksmes drošību saistītas darbības atbilstoši savai kompetencei.”;

(6) Valsts tehniskās uzraudzības inspekcija reģistrē traktortehniku un tās ieķīlājumus, veic traktortehnikas valsts tehnisko apskati, ekspluatācijas drošības kontroli, izsniedz traktortehnikas vadītāju apliecības, nodrošina un uztur traktortehnikas un tās vadītāju informatīvo sistēmu. Valsts tehniskās uzraudzības inspekcija par sniegtajiem pakalpojumiem iekasē maksu Zemkopības ministrijas noteiktajā apmērā.

izslēgt sestajā daļā vārdus "un tās ieķīlājumus";

2.

Aizstāt 4.panta sestajā daļā vārdus “izsniedz traktortehnikas vadītāju apliecības” ar vārdiem “piešķir, anulē un normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos atņem traktortehnikas vadītāju tiesības un izsniedz traktortehnikas vadītāju apliecības”

Redakcionāli precizēts

izslēgt sestajā daļā vārdus "un tās ieķīlājumus";

aizstāt sestajā daļā vārdus “izsniedz traktortehnikas vadītāju apliecības” ar vārdiem “piešķir, anulē un normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos atņem traktortehnikas vadīšanas tiesības un izsniedz traktortehnikas vadītāju apliecības”;

(7) Izglītības un zinātnes ministrija nodrošina Ceļu satiksmes noteikumu un ceļu satiksmes drošības pamatu mācīšanu pirmsskolas un vispārē jās izglītības mācību iestādēs pēc programmām, kuras saskaņotas ar Ceļu satiksmes drošības direkciju.

(8) Latvijas Autoceļu direkcija uzrauga ceļu būvniecību, rekonstrukciju un to uzturēšanu satiksmei drošā stāvoklī un veic ar ceļu satiksmi saistītu objektu būvniecības un rekonstrukcijas projektu saskaņošanu.

(9) Latvijas Autoceļu direkcija, veicot šajā likumā noteiktās funkcijas, par konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem ir tiesīga sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolus, ko nosūta izskatīšanai institūcijām, kuras pilnvarotas izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas.

izslēgt devīto daļu.

izslēgt devīto daļu.

II nodaļa

Satiksmes drošības pamatnoteikumi uz ceļiem

5.pants. Prasības attiecībā uz ceļu aprīkošanu

Jebkuram ceļam jābūt aprīkotam ar nepieciešamajām ceļu inženierbūvēm un satiksmes organizācijas tehniskajiem līdzekļiem atbilstoši obligāto standartu, tehnisko normatīvu un noteikumu prasībām.

6.pants. Ceļa pārvaldītāja pienākumi

(1) Ceļa pārvaldītājam ir pienākums:

1) nodrošināt, lai ceļš pastāvīgi tiktu uzturēts satiksmei drošā stāvoklī, un raudzīties, lai ceļš atbilstu kvalitatīvajiem rādītājiem;

4.  6.pantā:

izslēgt pirmās daļas 1.punktā vārdus "un raudzīties, lai ceļš atbilstu kvalitatīvajiem rādītājiem";

4.  6.pantā:

izslēgt pirmās daļas 1.punktā vārdus "un raudzīties, lai ceļš atbilstu kvalitatīvajiem rādītājiem";

2) nodrošināt ceļa, tā mākslīgo būvju un inženierbūvju, kā arī satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu uzturēšanu lietošanas kārtībā saskaņā ar spēkā esošajām normām un noteikumiem;

3) nodrošināt, lai nekavējoties tiktu novērsti šķēršļi, kas traucē satiksmi un apdraud tās drošību, bet, ja tas nav iespējams, nodrošināt bīstamo vietu aprīkošanu ar atbilstošiem satiksmes organizācijas tehniskajiem līdzekļiem līdz šo šķēršļu likvidēšanai;

4) nodrošināt, lai tiktu izanalizēti ceļu satiksmes negadījumi, tādējādi pastāvīgi pilnveidojot satiksmes organizāciju;

5) kontrolēt ceļa darbu veikšanas kārtību;

6) nodrošināt ceļu drošības audita veikšanu;

7) norādītajos termiņos un kārtībā izpildīt Satiksmes ministrijas un Iekšlietu ministrijas amatpersonu priekšrakstus, kas izdoti to kompetences ietvaros;

8) atlīdzināt personām zaudējumus, kuri tām radušies šo pienākumu neizpildes gadījumā.

(2) Ministru kabinets nosaka ceļu kvalitatīvos rādītājus un ceļu drošības auditēšanas kārtību.

izslēgt otrajā daļā vārdus "ceļu kvalitatīvos rādītājus un";

izslēgt otrajā daļā vārdus "ceļu kvalitatīvos rādītājus un";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasības un to izpildes kontroles kārtību nosaka Ministru kabinets. Par pārējo autoceļu un ielu ikdienas uzturēšanu atbild to īpašnieki."

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasības un to izpildes kontroles kārtību nosaka Ministru kabinets. Par pārējo autoceļu un ielu ikdienas uzturēšanu atbild to īpašnieki."

7.pants. Ceļu būvniecības, remonta un rekonstrukcijas projektēšana

(1) Ceļu, to inženierbūvju un dzelzceļa pārbrauktuvju būvniecības, remonta un rekonstrukcijas projektiem jāatbilst spēkā esošajiem likumiem un citiem normatīvajiem aktiem un ceļu satiksmes drošības normatīviem. Projektu atbilstība minētajām prasībām jāapstiprina projektētājam.

(2) Par ekspluatācijā nododamiem ceļu būvniecības, remonta un rekonstrukcijas objektiem ir jāsaņem Latvijas Autoceļu direkcijas atzinums.

8.pants. Satiksmes ierobežošana vai aizliegums

(1) Ceļa pārvaldītājs satiksmi uz laiku var ierobežot vai aizliegt, ja radušies nelabvēlīgi ceļa, klimatiskie vai citi apstākļi, kas apdraud satiksmes drošību. Kārtību, kādā ieviešami satiksmes ierobežojumi vai aizliegums, nosaka Ministru kabinets.

5. Papildināt 8.panta pirmās daļas pirmo teikumu pēc vārdiem “vai citi apstākļi” ar vārdiem “(sporta sacensības, publiski pasākumi u.tml.)”.

5. Papildināt 8.panta pirmās daļas pirmo teikumu pēc vārdiem “vai citi apstākļi” ar vārdiem “(sporta sacensības, publiski pasākumi u.tml.)”.

(2) Sevišķi neatliekamos gadījumos, pildot dienesta pienākumus, savas kompetences ietvaros satiksmi var ierobežot vai aizliegt policijas darbinieki un citas amatpersonas, kuras tam pilnvaro likumi un citi normatīvie akti.

(3) Izņēmuma stāvokļa laikā ceļu satiksmes ierobežojumus var noteikt saskaņā ar likumu "Par izņēmuma stāvokli".

III nodaļa

Transportlīdzekļi un to reģistrācija

9.pants. Transportlīdzekļu izmantošana ceļu satiksmē

6. Izteikt 9.pantu šādā redakcijā:

"9.pants. Transportlīdzekļu izmantošana ceļu satiksmē

6. Izteikt 9.pantu šādā redakcijā:

"9.pants. Transportlīdzekļu izmantošana ceļu satiksmē

(1) Latvijas teritorijā ceļu satiksmē atļauts izmantot noteiktā kārtībā reģistrētus transportlīdzekļus, kuru konstrukcija un tehniskais stāvoklis atbilst Latvijā obligāto standartu un normatīvu prasībām, kuriem veikta valsts tehniskā apskate un attiecībā uz kuriem ir izdarīta to īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana. Atļauju piedalīties ceļu satiksmē papildus šā likuma 25.panta pirmajā daļā noteiktajiem dokumentiem apliecina arī attiecīga vizuālā informācija (valsts reģistrācijas numura zīmes, pazīšanas zīmes, uzlīmes) uz transportlīdzekļa.

(1) Latvijas teritorijā ceļu satiksmē atļauts izmantot reģistrētus transportlīdzekļus, kuru konstrukcija un tehniskais stāvoklis atbilst Latvijā obligāto standartu un normatīvu prasībām un kuriem ir dota atļauja piedalīties ceļu satiksmē. Atļauju piedalīties ceļu satiksmē papildus šā likuma 25.panta pirmajā daļā noteiktajiem dokumentiem apliecina arī attiecīga vizuālā informācija (valsts reģistrācijas numura zīmes, pazīšanas zīmes, uzlīmes) uz transportlīdzekļa.

(1) Latvijas teritorijā ceļu satiksmē atļauts izmantot reģistrētus transportlīdzekļus, kuru konstrukcija un tehniskais stāvoklis atbilst Latvijā obligāto standartu un normatīvu prasībām un kuriem ir dota atļauja piedalīties ceļu satiksmē. Atļauju piedalīties ceļu satiksmē papildus šā likuma 25.panta pirmajā daļā noteiktajiem dokumentiem apliecina arī attiecīga vizuālā informācija (valsts reģistrācijas numura zīmes, pazīšanas zīmes, uzlīmes) uz transportlīdzekļa.

(2) Mehāniskajiem transportlīdzekļiem, izņemot motociklus un traktortehniku, jābūt divām valsts standartā noteiktajām valsts reģistrācijas numura zīmēm, bet motocikliem, traktortehnikai un piekabēm - vienai valsts reģistrācijas numura zīmei. Šīs zīmes ir piestiprinātas šim nolūkam paredzētajās vietās.

(2) Mehāniskajiem transportlīdzekļiem, izņemot motociklus, triciklus, kvadriciklus un traktortehniku, jābūt divām valsts reģistrācijas numura zīmēm, bet motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, traktortehnikai, mopēdiem un piekabēm - vienai valsts reģistrācijas numura zīmei. Zīmes piestiprināmas šim nolūkam paredzētajās vietās."

(2) Mehāniskajiem transportlīdzekļiem, izņemot motociklus, triciklus, kvadriciklus un traktortehniku, jābūt divām valsts reģistrācijas numura zīmēm, bet motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, traktortehnikai, mopēdiem un piekabēm - vienai valsts reģistrācijas numura zīmei. Zīmes piestiprināmas šim nolūkam paredzētajās vietās."

(3) Pazīšanas zīmju un uzlīmju veidus, to izsniegšanas un izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

10.pants. Transportlīdzekļu reģistrācija

(1) Ceļu satiksmē iesaistītie mehāniskie transportlīdzekļi un to piekabes, izņemot šā likuma 47.panta trešajā daļā minēto gadījumu, piecu dienu laikā no to iegādes vai ievešanas dienas jāreģistrē Ceļu satiksmes drošības direkcijā, traktortehnika un tās piekabes — Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijā. Ja ārvalstīs reģistrētu transportlīdzekli vai tā piekabi uz Latvijā izdotas pilnvaras vai Latvijā noslēgta līguma pamata lieto persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta (juridiskajai personai — atrašanās vieta) ir Latvijā, piecu dienu termiņš skaitāms no pilnvaras izdošanas vai līguma noslēgšanas dienas. Ja mainās kaut viens no uzskaites tehniskajiem datiem, datiem par īpašnieku vai ārvalstīs reģistrēta transportlīdzekļa lietotāju, piecu dienu laikā jāveic pārreģistrācija.

7.  10.pantā:

izteikt pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Ceļu satiksmē iesaistītos mehāniskos transportlīdzekļus, to piekabes un mopēdus, izņemot šā likuma 47.panta trešajā daļā minēto gadījumu, piecu dienu laikā pēc to iegādes vai ievešanas dienas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā reģistrē Ceļu satiksmes drošības direkcijā, traktortehniku un tās piekabes - Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijā.";

3.

Papildināt 10. panta pirmo daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā:

“Tramvajus un trolejbusus reģistrē vietējās pašvaldības to noteiktajā kārtībā.”

Atbalstīt

7.  10.pantā:

izteikt pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Ceļu satiksmē iesaistītos mehāniskos transportlīdzekļus, to piekabes un mopēdus, izņemot šā likuma 47.panta trešajā daļā minēto gadījumu, piecu dienu laikā pēc to iegādes vai ievešanas dienas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā reģistrē Ceļu satiksmes drošības direkcijā, traktortehniku un tās piekabes - Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijā.";

papildināt pirmo daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā:

“Tramvajus un trolejbusus reģistrē vietējās pašvaldības to noteiktajā kārtībā.”;

(2) Transportlīdzekli reģistrē uz tā īpašnieka (fiziskās vai juridiskās personas) vārda. Ja transportlīdzeklim ir vairāki īpašnieki, to reģistrē uz viena līdzīpašnieka - fiziskās vai juridiskās personas - vārda pēc visu līdzīpašnieku savstarpējas vienošanās.

(3) Valsts vai pašvaldības īpašumā esošos transportlīdzekļus reģistrē uz tā valsts vai pašvaldības uzņēmuma vai iestādes vārda, kas likumos vai citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā rīkojas ar šo transportlīdzekli.

(4) Pirms tiesas sprieduma par mantošanu iespējamais mantinieks, uzrādot šo faktu apliecinošus dokumentus, var reģistrēt transportlīdzekli uz sava vārda kā transportlīdzekļa valdītājs. Ja iespējamie mantinieki ir vairāki, tie var vienoties, kurš no viņiem būs transportlīdzekļa valdītājs, un šī vienošanās jāapliecina uzrādījuma kārtībā. Līdz tiesas spriedumam ir aizliegta šā transportlīdzekļa atsavināšana.

(5) Transportlīdzekli reģistrē uz tādas fiziskās personas vārda, kura ir sasniegusi 18 gadu vecumu vai kura saskaņā ar Civillikuma 220.pantu izsludināta par pilngadīgu, izņemot gadījumus, kad transportlīdzekli manto tikai nepilngadīgas personas. Ja transportlīdzekli manto tikai nepilngadīgas personas (viena vai vairākas), to reģistrē uz nepilngadīgās personas vārda un reģistrācijas apliecībā norāda datus par tās aizbildni.

(6) Transportlīdzekļus, kurus saskaņā ar šā likuma 24.pantu drīkst vadīt no 16 gadu vecuma, atļauts reģistrēt uz 16 gadu vecumu sasniegušas fiziskās personas vārda ar tās vecāku (aizbildņu) piekrišanu.

4.

Aizstāt 10. panta sestajā daļā vārdus un skaitli “no 16 gadu vecuma” ar vārdiem un skaitļiem “no 14 vai 16 gadu vecuma”

Atbalstīt

aizstāt sestajā daļā vārdus un skaitli “no 16 gadu vecuma” ar vārdiem un skaitļiem “no 14 vai 16 gadu vecuma”;

(7) Ceļu satiksmes drošības direkcijā nav jāreģistrē tehnoloģiskie agregāti, kurus īslaicīgi pārvieto pa ceļiem Latvijas teritorijā. To uzskaitījumu un pārvietošanas nosacījumus nosaka Ceļu satiksmes noteikumi.

5.

Izteikt 10. panta septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Latvijā nav jāreģistrē tehnoloģiskos agregātus, kurus īslaicīgi pārvieto pa ceļiem Latvijas teritorijā un velosipēdus. Tehnoloģisko agregātu uzskaitījumu un pārvietošanas nosacījumus nosaka Ceļu satiksmes noteikumi.”

Redakcionāli precizēts

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Latvijā nav jāreģistrē tehnoloģiskie agregāti, kurus īslaicīgi pārvieto pa ceļiem Latvijas teritorijā, un velosipēdi. Tehnoloģisko agregātu uzskaitījumu un pārvietošanas nosacījumus nosaka Ceļu satiksmes noteikumi.”;

(8) Aizliegts reģistrēt transportlīdzekli, kurš ir izgatavots no atsevišķiem agregātiem (mezgliem) un kuram nav izgatavotāja izdota attiecīga sertifikāta.

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Latvijā aizliegts reģistrēt:

1) mehāniskos transportlīdzekļus, kas pēc konstrukcijas ir paredzēti braukšanai pa ceļa kreiso pusi. Šī prasība neattiecas uz specializētajiem pasta transportlīdzekļiem, specializētajiem ceļu dienesta transportlīdzekļiem un transportlīdzekļiem, kas ievesti no ārvalstīm uz laiku;

2) mehāniskos transportlīdzekļus (izņemot traktortehniku un tās piekabes), piekabes un mopēdus, kuru ražotājiem nav piešķirts starptautiskais izgatavotāja identifikācijas kods. Latvijā starptautisko izgatavotāja identifikācijas kodu piešķir saskaņā ar valsts standartu LVS 88:1997 "Transportlīdzekļu marķēšana". Šī prasība neattiecas uz iepriekš ārvalstīs reģistrētiem transportlīdzekļiem."

6.

Izslēgt 10. panta astotajā daļā vārdu “Latvijā”

Atbalstīt

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Aizliegts reģistrēt:

1) mehāniskos transportlīdzekļus, kas pēc konstrukcijas ir paredzēti braukšanai pa ceļa kreiso pusi. Šī prasība neattiecas uz specializētajiem pasta transportlīdzekļiem, specializētajiem ceļu dienesta transportlīdzekļiem un transportlīdzekļiem, kas ievesti no ārvalstīm uz laiku;

2) mehāniskos transportlīdzekļus (izņemot traktortehniku un tās piekabes), piekabes un mopēdus, kuru ražotājiem nav piešķirts starptautiskais izgatavotāja identifikācijas kods. Latvijā starptautisko izgatavotāja identifikācijas kodu piešķir saskaņā ar valsts standartu LVS 88:1997 "Transportlīdzekļu marķēšana". Šī prasība neattiecas uz iepriekš ārvalstīs reģistrētiem transportlīdzekļiem."

(9) Lēmuma pieņemšanu par reģistrāciju vai noņemšanu no uzskaites var atlikt, taču ne ilgāk kā uz 15 dienām, ja transportlīdzekļu reģistrā ir informācija, ka transportlīdzeklis vai tā numurētie agregāti tiek meklēti, vai ir pamatotas aizdomas, ka agregātu numuri vai reģistrācijai iesniegtie dokumenti ir viltoti. Šādā gadījumā lēmumu par transportlīdzekļa reģistrāciju pēc nepieciešamās pārbaudes pieņem attiecīgās policijas iestādes.

11.pants. Transportlīdzekļu reģistrēšanai nepieciešamie dokumenti

(1) Transportlīdzekļu reģistrēšanai attiecīgi Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijā iesniedzami šādi dokumenti:

1) reģistrācijas pieteikums. Ja transportlīdzeklis pieder vairākām personām, pieteikumu iesniedz viens līdzīpašnieks un pievieno tam uzrādījuma kārtībā apliecinātu vienošanos par to, uz kura līdzīpašnieka vārda tiks reģistrēts transportlīdzeklis. Ja līdzīpašnieki nevar vienoties, strīdu izšķir tiesa. Reģistrācijas pieteikumu var iesniegt īpašnieka pilnvarota persona, kura pieteikumam pievieno notāra vai citas Civillikuma 1474.pantā norādītās personas apliecinātu pilnvaru;

2) dokumenti, kas apliecina transportlīdzekļa uzskaites tehniskos datus transportlīdzekļa izgatavošanas dokuments (sertifikāts), Latvijā izdota transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība, ārvalstīs izdoti transportlīdzekļa reģistrācijas, kā arī citi dokumenti;

3) izziņa par transportlīdzekļa agregātu numuru salīdzināšanu. Transportlīdzekļu agregātu numuru salīdzināšanas kārtību nosaka Satiksmes ministrija kopīgi ar Iekšlietu ministriju, bet traktortehnikai - Zemkopības ministrija;

8. Izslēgt 11.panta pirmās daļas 3.punkta otro teikumu.

8. Izslēgt 11.panta pirmās daļas 3.punkta otro teikumu.

4) īpašuma tiesības apliecinošs dokuments (ja transportlīdzeklis iepriekš nav reģistrēts uz pieteikumā norādītās personas vārda) vai dokumenti, kas apliecina, ka persona ir transportlīdzekļa valdītājs (ja transportlīdzekli pirms tiesas sprieduma par mantošanu reģistrē uz valdītāja vārda).

(2) Ja transportlīdzeklis ir laulāto kopīga manta, laulātajam, uz kura vārda transportlīdzeklis reģistrēts, tā atsavināšanas (pārdošanas, dāvinājuma, maiņas) gadījumā rakstveidā jāapliecina, ka otram laulātajam nav pretenziju attiecībā uz transportlīdzekļa atsavināšanu.

(3) Ja transportlīdzeklim ir tikai viens īpašnieks (fiziskā persona) un šā transportlīdzekļa pārreģistrācija no īpašnieka (atsavinātāja) vārda uz citas fiziskās personas (ieguvēja) vārda notiek attiecīgi Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijā abu personu klātbūtnē, īpašuma tiesības apliecinošs dokuments ieguvējam nav jāiesniedz. Transportlīdzekļa pārreģistrāciju šajā gadījumā izdara attiecīgi Ceļu satiksmes drošības direkcija vai Valsts tehniskās uzraudzības inspekcija uz abu pušu rakstveida pieteikuma pamata pēc tam, kad attiecīgi direkcija vai inspekcija ir pārliecinājusies par personu identitāt i, kā arī par to, ka transportlīdzeklis pieder atsavinātājam. Šie gadījumi attiecas tikai uz transportlīdzekļiem, kuri iepriekš ir reģistrēti Latvijas Republikā un paredzēti turpmākai ekspluatācijai Latvijas Republikā.

12.pants. Īpašuma tiesības apliecinoši dokumenti

(1) Lai reģistrētu transportlīdzekli, tā īpašniekam jāiesniedz pietiekami dokumentāri pierādījumi par transportlīdzekļa iegūšanu legālā ceļā.

(2) Dokumenti, ar kuriem pierādāmas īpašuma tiesības, ir:

1) izraksts no notariālo aktu grāmatas vai uzrādījuma kārtībā apliecināts līgums par transportlīdzekļa atsavinājumu (dāvinājums, pirkums, maiņa u.tml.), laulības līgums, līgums par daļu noteikšanu kopīpašumā vai kopīpašuma izbeigšanu;

2) tiesas spriedums par mantošanu, mantojuma, laulāto kopmantas vai kopīpašuma sadali, īpašuma tiesību atzīšanu, iegūšanu ar ieilgumu vai uz citiem Civillikumā paredzētiem īpašuma tiesību iegūšanas pamatiem;

3) noteikta parauga pirkuma dokuments, kuru izsniedzis transportlīdzekļu tirdzniecībai licencēts uzņēmums;

4) dokuments par transportlīdzekļa iegādi ārvalstīs;

5) akts par juridiskajai personai piederoša transportlīdzekļa nodošanu īpašumā citai juridiskajai personai. Ja transportlīdzeklis nav iepriekš reģistrēts uz šīs juridiskās personas vārda, papildus jāiesniedz dokuments par tā likumīgu iegādi;

9. Aizstāt 12.panta otrās daļas 5.punktā vārdus “citai juridiskajai personai” ar vārdiem “citai personai”.

9. Aizstāt 12.panta otrās daļas 5.punktā vārdus “citai juridiskajai personai” ar vārdiem “citai personai”.

6) dokuments par loterijā vai citā ceļā legāli laimētu transportlīdzekli;

7) dokuments par Latvijā izgatavota vai pārbūvēta transportlīdzekļa leģitimāciju;

8) arhīva izziņa un citi īpašuma tiesības apliecinoši dokumenti.

(3) Visos šajos dokumentos jābūt norādītam: īpašnieka vārdam un uzvārdam (juridiskās personas nosaukumam), adresei un transportlīdzekļa tehniskajiem uzskaites datiem (reģistrācijas numurs, marka, modelis, agregātu numuri, reģistrācijas apliecības numurs) apjomā, kas dod iespēju identificēt konkrēto transportlīdzekli.

(4) Ja transportlīdzeklis ievests Latvijā no ārvalstīm, papildus īpašuma tiesības apliecinošam dokumentam attiecīgi Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijā jāiesniedz dokuments par to, ka transportlīdzekļa ievešana ir noformēta muitas noteiktajā kārtībā.

13.pants. Transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība

(1) Transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība ir dokuments, kurā uzrādīti transportlīdzekļa uzskaites tehniskie dati, kā arī dati par transportlīdzekļa īpašnieku (valdītāju).

(2) Katram transportlīdzeklim izsniedz tikai vienu reģistrācijas apliecību. Tas neizslēdz transportlīdzekļa piederību vairākiem īpašniekiem.

(3) Ja transportlīdzeklis pieder vairākiem īpašniekiem, reģistrācijas apliecību izsniedz uz viena līdzīpašnieka vārda ar atzīmi "kopīpašums". Šajā gadījumā visas darbības ar transportlīdzekli, kuras skar pārējo līdzīpašnieku īpašuma tiesības, ir izdarāmas tikai ar šo līdzīpašnieku piekrišanu, ko apliecina notārs vai cita Civillikuma 1474.pantā norādīta persona.

10. Izteikt 13.panta trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Šajā gadījumā visas darbības ar transportlīdzekli, kuras skar pārējo līdzīpašnieku īpašuma tiesības, ir izdarāmas attiecīgi Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijā visu līdzīpašnieku vai to pilnvaroto pārstāvju klātbūtnē vai arī iesniedzot visu līdzīpašnieku piekrišanu, ko apliecina notārs vai cita Civillikuma 1474.pantā norādīta persona.”

Redakcionāli precizēts

10. Izteikt 13.panta trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Šajā gadījumā visas darbības ar transportlīdzekli, kuras skar pārējo līdzīpašnieku īpašuma tiesības, ir izdarāmas attiecīgi Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijā visu līdzīpašnieku vai to pilnvaroto pārstāvju klātbūtnē vai arī ar noteikumu, ka ir iesniegta visu līdzīpašnieku rakstveida piekrišana, ko apliecinājis notārs vai cita Civillikuma 1474.pantā norādīta persona.”

14.pants. Transportlīdzekļa atsavināšanas aizlieguma un komercķīlas atzīmes reģistrācija

(1) Transportlīdzekļa atsavināšanas aizliegumu un komercķīlas atzīmi reģistrē un dzēš attiecīgi Ceļu satiksmes drošības direkcija vai Valsts tehniskās uzraudzības inspekcija.

(2) Transportlīdzekļa atsavināšanas aizliegumu reģistrē, pamatojoties uz transportlīdzekļa īpašnieka pieteikumu vai likumā noteikto amatpersonu lēmumu, vai tiesas nolēmumu. Aizliegumu dzēš, pamatojoties uz tās personas lūgumu, pēc kuras iniciatīvas aizliegums reģistrēts, likumā noteikto amatpersonu lēmumu vai tiesas nolēmumu.

(3) Ja ir reģistrēts transportlīdzekļa atsavināšanas aizliegums, transportlīdzekli pēc tā īpašnieka lūguma nevar noņemt no uzskaites, nevar reģistrēt komercķīlas atzīmi un īpašnieka maiņu.

(4) Komercķīlas atzīmi attiecīgajā transportlīdzekļu reģistrā ieraksta, pamatojoties uz komercķīlas devēja un komercķīlas ņēmēja pieteikuma norakstu, izrakstu vai kopiju, kas saņemta no Komercķīlu reģistra turētāja. Atzīmi reģistrē, ja nav juridisku šķēršļu attiecīgā transportlīdzekļa ieķīlāšanai. Par atzīmes reģistrēšanu vai reģistrācijas atteikumu paziņo Komercķīlu reģistra turētājam.

(5) Ja komercķīlas devējam, ieķīlājot transportlīdzekli, ir noteikts aizliegums izvest to vai izbraukt ar to ārpus Latvijas, attiecīgajā transportlīdzekļu reģistrā norāda arī šo aizliegumu. Pēc transportlīdzekļa īpašnieka lūguma viņam izsniedzama jauna transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība ar aizlieguma atzīmi.

(6) Ieķīlāto transportlīdzekli aizliegts pēc tā īpašnieka lūguma noņemt no uzskaites vai reģistrēt tā īpašnieka maiņu bez komercķīlas ņēmēja piekrišanas, par ko pieprasāma informācija no Komercķīlu reģistra turētāja.

(7) Komercķīlas tiesības izlietošanas gadījumā pieteikumu transportlīdzekļa noņemšanai no uzskaites vai pārreģistrācijai īpašnieka vietā iesniedz komercķīlas ņēmējs. Pieteikumam papildus pievienojams Komercķīlu reģistra turētājam iesniegtā paziņojuma noraksts ar atzīmi, ka nav saņemts tiesas nolēmums par aizliegumu komercķīlas ņēmējam pārdot ieķīlāto mantu.

11. Papildināt 14.panta septītās daļas otro teikumu ar vārdiem “vai šāda satura Komercķīlu reģistra paziņojums elektroniskā veidā”.

11. Papildināt 14.panta septītās daļas otro teikumu ar vārdiem “vai šāda satura Komercķīlu reģistra paziņojums elektroniskā veidā”.

(8) Komercķīlas atzīme dzēšama, pamatojoties uz Komercķīlu reģistra turētāja paziņojumu.

7.

Papildināt likumu ar 14.1. pantu šādā redakcijā:

“14.1. pants. Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra informācijas pieejamība

Atbalstīt

12. Papildināt likumu ar 14.1 pantu šādā redakcijā:

“14.1 pants. Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra informācijas pieejamība

(1) Informācija par juridiskajai personai piederošu transportlīdzekli un informācija par personas tiesībām vadīt transportlīdzekļus ir pieejama ikvienam, ja to neierobežo citi likumi.

(1) Informācija par juridiskajai personai piederošu transportlīdzekli un informācija par personas tiesībām vadīt transportlīdzekļus ir pieejama ikvienam, ja to neierobežo citi likumi.

(2) Informāciju par fiziskajai personai piederošu transportlīdzekli var iegūt tiesībaizsardzības iestādes, valsts un pašvaldību iestādes, ja šādas tiesības attiecīgajām iestādēm nosaka likums, kā arī Ministru kabineta noteiktas personas, kurām informācija nepieciešama savu funkciju veikšanai.

Redakcionāli precizēts

(2) Informāciju par fiziskajai personai piederošu transportlīdzekli var iegūt tiesībaizsardzības iestādes, valsts un pašvaldību iestādes, ja šādas tiesības attiecīgajām iestādēm paredz likums, kā arī Ministru kabineta noteiktas personas, kurām informācija nepieciešama dienesta funkciju veikšanai.

(3) Ceļu satiksmes drošības direkcija uzskaita tās personas, kas ieguvušas informāciju par transportlīdzekļa piederību un personas tiesībām vadīt transportlīdzekļus.

Redakcionāli precizēts

(3) Ceļu satiksmes drošības direkcija reģistrē personas, kas ieguvušas informāciju par transportlīdzekļa piederību un personas tiesībām vadīt transportlīdzekļus.

(4) Transportlīdzekļa īpašniekam, kā arī transportlīdzekļa vadītājam ir tiesības iegūt ziņas par tām personām, kuras noteiktā laika posmā no Ceļu satiksmes drošības direkcijas ir saņēmušas ziņas par viņu, izņemot valsts institūcijas, kuras ir kriminālprocesa virzītāji, operatīvās darbības subjekti, vai citas institūcijas, par kurām likums aizliedz šādas ziņas izpaust.

Redakcionāli precizēts

(4) Transportlīdzekļa īpašniekam, kā arī transportlīdzekļa vadītājam ir tiesības iegūt ziņas par personām, kuras noteiktā periodā no Ceļu satiksmes drošības direkcijas ir saņēmušas ziņas par viņu, izņemot valsts institūcijas, kuras ir kriminālprocesa virzītāji, operatīvās darbības subjektus vai citas institūcijas, par kurām šādas ziņas izpaust likums aizliedz.

(5) Informācijas saņēmējs ir atbildīgs par informācijas izmantošanu tikai savu funkciju veikšanai un nav tiesīgs to nodot trešajām personām.

Redakcionāli precizēts

(5) Informācijas saņēmējs ir atbildīgs par to, ka šī informācija tiek izmantota tikai viņa dienesta funkciju veikšanai, un nav tiesīgs to nodot trešajām personām.

(6) Ceļu satiksmes drošības direkcija sniedz statistiskās ziņas un arī citas vispārīga rakstura ziņas, kas neļauj identificēt konkrētu transportlīdzekļa īpašnieku.

(6) Ceļu satiksmes drošības direkcija sniedz statistiskās ziņas un arī citas vispārīga rakstura ziņas, kas neļauj identificēt konkrētu transportlīdzekļa īpašnieku.

(7) Kārtību, kādā transportlīdzekļu un vadītāju valsts reģistrā esošā informācija pieprasāma, nododama atklātībai, kā arī pieejamās informācijas apjomu nosaka Ministru kabinets.”

Redakcionāli precizēts

(7) Kārtību, kādā transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā esošā informācija pieprasāma un nododama atklātībai, kā arī pieejamās informācijas apjomu nosaka Ministru kabinets.”

15.pants. Transportlīdzekļu konstrukcija un pārbūve

(1) Par jaunbūvējamo transportlīdzekļu konstrukcijas projekta normatīvtehniskās dokumentācijas atbilstību satiksmes drošības prasībām visos gadījumos jāsaņem attiecīgs Ceļu satiksmes drošības direkcijas vai Ceļu satiksmes drošības direkcijā šim nolūkam akreditētas personas atzinums.

8.

Izslēgt 15. panta pirmajā daļā vārdus “vai Ceļu satiksmes drošības direkcijā šim nolūkam akreditētas personas”

Atbalstīt

13. Izslēgt 15. panta pirmajā daļā vārdus “vai Ceļu satiksmes drošības direkcijā šim nolūkam akreditētas personas”.

(2) Šāds atzinums jāsaņem arī par transportlīdzekļu pārbūves projektiem un par pārbūvētiem transportlīdzekļiem.

(3) Par pārbūvēto traktortehniku jāsaņem Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijas atzinums.

16.pants. Transportlīdzekļu valsts tehniskā apskate

(1) Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju atbilstību obligātajiem valsts standartiem un aktiem, kas attiecas uz ceļu satiksmes drošību, novērtē valsts tehniskajā apskatē.

12.  16.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Transportlīdzekļu valsts tehniskā apskate tiek veikta, lai kontrolētu transportlīdzekļu tehnisko stāvokli un to aprīkojumu, aktualizētu transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistru, aktualizētu traktortehnikas un tās vadītāju informatīvo sistēmu, atklātu meklēšanā esošos transportlīdzekļus un veiktu citas normatīvajos aktos noteiktas kontroles funkcijas, kas saistītas ar piedalīšanos ceļu satiksmē.

9.

Izteikt 16. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Transportlīdzekļu valsts tehniskā apskate tiek veikta, lai aktualizētu transportlīdzekļu un vadītāju valsts reģistru, aktualizētu traktortehnikas un tās vadītāju informatīvo sistēmu, atklātu meklēšanā esošos transportlīdzekļus un veiktu normatīvajos aktos noteiktās kontroles funkcijas, kas saistītas ar piedalīšanos ceļu satiksmē (piemēram, kontrolētu transportlīdzekļu ikgadējās nodevas samaksu, naudas sodu samaksu un transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu), kā arī kontrolētu transportlīdzekļa tehnisko stāvokli un to aprīkojumu.”

Redakcionāli precizēts

14.  16.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Transportlīdzekļu valsts tehniskā apskate tiek veikta, lai aktualizētu transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistru, traktortehnikas un tās vadītāju informatīvo sistēmu, atklātu meklēšanā esošos transportlīdzekļus un veiktu normatīvajos aktos noteiktās kontroles funkcijas, kas saistītas ar piedalīšanos ceļu satiksmē (piemēram, kontrolētu transportlīdzekļu ikgadējās nodevas samaksu, naudas sodu samaksu un transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu), kā arī kontrolētu transportlīdzekļu tehnisko stāvokli un aprīkojumu.

(2) Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju valsts tehniskā apskate tiek veikta ne retāk kā reizi gadā, bet pasažieru komercpārvadājumiem izmantojamo transportlīdzekļu valsts tehniskā apskate - ne retāk kā divas reizes gadā.

(2) Ja transportlīdzeklis ir tehniskā kārtībā un atbilst satiksmes drošības un vides aizsardzības prasībām (vai arī tam ir konstatēti tikai tādi trūkumi vai bojājumi, kas tieši neietekmē satiksmes drošību un vidi) un ja ir izpildītas citas normatīvajos aktos noteiktās prasības, kas saistītas ar transportlīdzekļu piedalīšanos ceļu satiksmē, transportlīdzeklim tiek dota atļauja piedalīties ceļu satiksmē.";

Redakcionāli precizēts

(2) Ja transportlīdzeklis ir tehniskā kārtībā un atbilst satiksmes drošības un vides aizsardzības prasībām (vai arī tam konstatēti tikai tādi trūkumi vai bojājumi, kas tieši neietekmē satiksmes drošību un vidi) un ja ir izpildītas citas normatīvajos aktos noteiktās prasības, kas saistītas ar piedalīšanos ceļu satiksmē, transportlīdzeklim tiek dota atļauja piedalīties ceļu satiksmē.”;

(3) Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju (izņemot traktortehniku) valsts tehnisko apskati veic Ceļu satiksmes drošības direkcija vai Ceļu satiksmes drošības direkcijā šim nolūkam akreditēta persona.

10.

Papildināt 16. panta trešo daļu pēc vārdiem “veic Ceļu satiksmes drošības direkcija” ar vārdiem “bet transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroli transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates ietvaros veic Ceļu satiksmes drošības direkcija”

Atbalstīt

papildināt trešo daļu pēc vārdiem “veic Ceļu satiksmes drošības direkcija” ar vārdiem “bet transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroli transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates ietvaros veic Ceļu satiksmes drošības direkcija”;

(4) Traktortehnikas valsts tehnisko apskati veic Valsts tehniskās uzraudzības inspekcija.

11.

Papildināt 16. panta ceturto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Tramvaju un trolejbusu tehniskā stāvokļa kontroli nodrošina vietējās pašvaldības.”

Atbalstīt

papildināt ceturto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Tramvaju un trolejbusu tehniskā stāvokļa kontroli nodrošina vietējās pašvaldības.”;

papildināt pantu ar piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

"(5) Transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati veic ne vēlāk kā piecas dienas pēc transportlīdzekļa pirmreizējās reģistrācijas Latvijā. Turpmākās transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates veic atbilstoši atļaujai piedalīties ceļu satiksmē norādītajam termiņam. Pasažieru komercpārvadājumiem izmantojamo transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati veic ne retāk kā divas reizes gadā.

Redakcionāli precizēts

papildināt pantu ar piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

“(5) Transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati veic ne vēlāk kā piecas dienas pēc tam, kad transportlīdzeklis pirmo reiz reģistrēts Latvijā. Turpmākās transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates veic termiņā, kāds norādīts atļaujā piedalīties ceļu satiksmē. Pasažieru komercpārvadājumiem izmantojamo transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati veic ne retāk kā divas reizes gadā.

(6) Atļauja piedalīties ceļu satiksmē tiek dota uz laiku līdz 13 mēnešiem atbilstoši transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līguma termiņam.

(6) Atļauja piedalīties ceļu satiksmē tiek dota uz laiku līdz 13 mēnešiem atbilstoši transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līguma termiņam.

(7) Transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates veikšanas kārtību un transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles kārtību, kā arī transportlīdzekļiem un to aprīkojumam izvirzāmās prasības nosaka Ministru kabinets.”

(7) Transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates veikšanas kārtību un transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles kārtību, kā arī transportlīdzekļiem un to aprīkojumam izvirzāmās prasības nosaka Ministru kabinets.”

17.pants. Operatīvie transportlīdzekļi

Operatīvos transportlīdzekļus ir tiesības lietot juridiskajām personām, kuru sarakstu, kā arī operatīvo transportlīd zekļu izmantošanas kārtību apstiprina Ministru kabinets. Operatīvie transportlīdzekļi jāapzīmē un jāaprīko atbilstoši Latvijas Republikā obligāto standartu prasībām.

18.pants. Transportlīdzekļu ekspluatācijas aizliegums

13. Izteikt 18.pantu šādā redakcijā:

"18.pants. Aizliegums piedalīties ceļu satiksmē

12.

Izteikt 18. pantu šādā redakcijā:

“18. pants. Aizliegums piedalīties ceļu satiksmē

Atbalstīt

15. Izteikt 18. pantu šādā redakcijā:

“18. pants. Aizliegums piedalīties ceļu satiksmē

(1) Ceļu satiksmes drošības direkcija un valsts policija ir tiesīga aizliegt transportlīdzekļu ekspluatāciju šādos gadījumos:

Transportlīdzeklim aizliegts piedalīties ceļu satiksmē, kā arī iebraukt Latvijā šādos gadījumos:

(1) Transportlīdzeklim aizliegts piedalīties ceļu satiksmē, kā arī iebraukt Latvijā šādos gadījumos:

Redakcionāli precizēts

(1) Transportlīdzeklim aizliegts piedalīties ceļu satiksmē, kā arī iebraukt Latvijā, ja:

1) ja to tehniskais stāvoklis neatbilst Latvijas Republikā obligāto standartu un Ceļu satiksmes noteikumu prasībām attiecībā uz transportlīdzekļu ekspluatāciju;

1) transportlīdzeklim ir Ceļu satiksmes noteikumos paredzēti bojājumi, kuru dēļ tas nedrīkst braukt;

1) transportlīdzeklim ir Ceļu satiksmes noteikumos paredzēti bojājumi, kuru dēļ tas nedrīkst braukt;

1) transportlīdzeklim ir Ceļu satiksmes noteikumos paredzēti bojājumi, kuru dēļ tas nedrīkst braukt;

2) ja transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentos norādītie uzskaites tehniskie dati vai dati par īpašnieku (valdītāju) neatbilst faktiskajam stāvoklim;

2) nav veikta transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana;

2) nav saņemt atļauja piedalīties ceļu satiksmē, tais skaitā nav veikta transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana;

Redakcionāli precizēts

2) nav saņemta atļauja piedalīties ceļu satiksmē, arī ja nav veikta transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana;

3) ja transportlīdzeklim nav kaut vienas no paredzētajām valsts reģistrācijas numura zīmēm vai tās (tā) neatbilst ierakstiem reģistrācijas dokumentos.

3) tiek pārvadāta neatļauta bīstamā krava vai ir bīstamās kravas noplūde;

3) tiek pārvadāta neatļauta bīstamā krava vai ir bīstamās kravas noplūde;

3) tiek pārvadāta neatļauta bīstamā krava vai ir bīstamās kravas noplūde;

4) transportlīdzekļa (transportlīdzekļu sastāva) gabarīti ar kravu vai bez tās, faktiskā masa vai ass slodze pārsniedz Ceļu satiksmes noteikumos paredzētos lielumus un nav attiecīgās atļaujas braukšanai pa ceļu;

4) transportlīdzekļa (transportlīdzekļu sastāva) gabarīti ar kravu vai bez tās, faktiskā masa vai ass slodze pārsniedz Ceļu satiksmes noteikumos paredzētos lielumus un nav attiecīgās atļaujas braukšanai pa ceļu;

4) transportlīdzekļa (transportlīdzekļu sastāva) gabarīti ar kravu vai bez tās, faktiskā masa vai ass slodze pārsniedz Ceļu satiksmes noteikumos paredzētos lielumus un nav attiecīgās atļaujas braukšanai pa ceļu;

5) pārkāptas Ceļu satiksmes noteikumos reglamentētās kravas nostiprināšanas prasības."

5) pārkāptas Ceļu satiksmes noteikumos reglamentētās kravas nostiprināšanas prasības.

5) pārkāptas Ceļu satiksmes noteikumos reglamentētās kravas nostiprināšanas prasības.

(2) Traktortehnikas ekspluatāciju šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos ir tiesīga aizliegt arī Valsts tehniskās uzraudzības inspekcija.

(2) Ja ceļu satiksmē tiek izmantots transportlīdzeklis ar šā panta pirmajā daļā uzskaitītajiem bojājumiem vai pārkāpumiem, amatpersonas, kas pilnvarota apturēt transportlīdzekli, pienākums ir novērst transportlīdzekļa piedalīšanos ceļu satiksmē līdz brīdim, kad attiecīgie bojājumi vai pārkāpumi ir novērsti, pēc iespējas ievērojot transportlīdzekļa vadītāja intereses.”

Redakcionāli precizēts

(2) Ja ceļu satiksmē tiek izmantots transportlīdzeklis ar šā panta pirmajā daļā minētajiem bojājumiem vai pieļaujot šā panta pirmajā daļā minētos pārkāpumus, transportlīdzekli apturēt pilnvarotās amatpersonas pienākums ir novērst transportlīdzekļa piedalīšanos ceļu satiksmē līdz brīdim, kad attiecīgie bojājumi vai pārkāpumi novērsti, pēc iespējas ievērojot transportlīdzekļa vadītāja intereses.”

IV nodaļa

Ceļu satiksmes dalībnieku pienākumi un tiesības

19.pants. Ceļu satiksmes dalībnieku vispārīgie pienākumi un tiesības

(1) Ceļu satiksmes dalībniekiem ir jāizpilda šā likuma, Ceļu satiksmes noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus; jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības.

(2) Ja tuvojas operatīvais transportlīdzeklis, citiem satiksmes dalībniekiem jādod tam ceļš, lai operatīvais transportlīdzeklis un transportlīdzekļi, kurus tas pavada, varētu braukt netraucēti.

(3) Ceļu satiksmes dalībniekiem un citām personām jārīkojas tā, lai neradītu satiksmei bīstamas vai satiksmi traucējošas situācijas un nenodarītu zaudējumus.

(4) Katram ceļu satiksmes dalībniekam ir tiesības uzskatīt, ka arī citas personas ceļu satiksmes norisē izpildīs noteiktās prasības.

14. Papildināt 19.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Transportlīdzekļa vadītājam ir tiesības uzzināt viņa vadītā transportlīdzekļa apstādināšanas iemeslu, kā arī tās amatpersonas vārdu, uzvārdu un amatu, kura to apstādinājusi."

16. Papildināt 19.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Transportlīdzekļa vadītājam ir tiesības uzzināt viņa vadītā transportlīdzekļa apstādināšanas iemeslu, kā arī tās amatpersonas vārdu, uzvārdu un amatu, kura to apstādinājusi."

20.pants. Transportlīdzekļu īpašnieku, valdītāju un turētāju pienākumi un tiesības

(1) Transportlīdzekļa īpašniekam, valdītājam un turētājam ir pienākums darīt visu nepieciešamo, lai netiktu izmantoti tādi viņa lietošanā esošie transportlīdzekļi, uz kuriem attiecas ekspluatācijas aizlieguma nosacījumi vai kuri nav reģistrēti noteiktā kārtībā, vai kuriem nav veikta valsts tehniskā apskate.

15.  20.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam, turētājam) ir pienākums darīt visu nepieciešamo, lai ceļu satiksmē netiktu izmantoti tādi viņa lietošanā esošie transportlīdzekļi, kuriem nav dota atļauja piedalīties ceļu satiksmē vai uz kuriem attiecas aizliegums piedalīties ceļu satiksmē.";

17.  20.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam, turētājam) ir pienākums darīt visu nepieciešamo, lai ceļu satiksmē netiktu izmantoti tādi viņa lietošanā esošie transportlīdzekļi, kuriem nav dota atļauja piedalīties ceļu satiksmē vai uz kuriem attiecas aizliegums piedalīties ceļu satiksmē.";

(2) Transportlīdzekļa īpašnieks, valdītājs un turētājs nedrīkst dot atļauju vadīt transportlīdzekli personai, kura ir alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotoksisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā.

(3) Transportlīdzekļa īpašnieks, valdītājs un turētājs nedrīkst dot atļauju vadīt transportlīdzekli personai, kurai nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļu vadītāja apliecības, izņemot gadījumus, kad Ceļu satiksmes noteikumos paredzētajā kārtībā notiek transportlīdzekļa vadīšanas apmācība vai vadīšanas iemaņu pārbaude.

(4) Ir jāveic mehāniskā transportlīdzekļa īpašnieka, valdītāja un turētāja civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam, turētājam) pēc Valsts policijas pieprasījuma ir pienākums sniegt ziņas par personu, kura vadīja vai bija tiesīga lietot transportlīdzekli, ja pārkāpuma konstatēšanas brīdī transportlīdzekļa vadītājs nav noskaidrots."

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam, turētājam) pēc Valsts policijas pieprasījuma ir pienākums sniegt ziņas par personu, kura vadīja vai bija tiesīga lietot transportlīdzekli, ja pārkāpuma konstatēšanas brīdī transportlīdzekļa vadītājs nav noskaidrots."

21.pants. Pilnvarojumi darbībām ar transportlīdzekļiem

(1) Transportlīdzekļa atsavināšanai vai reģistrācijai (pārreģistrācijai) izdotajai pilnvarai [speciālpilnvara, ģenerālpilnvara vai universālpilnvara, kurā jābūt speciālai norādei par atļauju atsavināt vai reģistrēt (pārreģistrēt)] ir obligāts notāra vai citas Civillikuma 1474.pantā norādītās personas apliecinājums.

(2) Pilnvarojumu Latvijā reģistrēta transportlīdzekļa lietošanai var dot jebkurā Civillikuma 1474.pantā noteiktajā formā.

(3) Ja nav klāt transportlīdzekļa īpašnieka, pilnvarojumam lietot ārvalstīs reģistrētu transportlīdzekli personai, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, kā arī pilnvarojumam lietot Latvijā reģistrētu transportlīdzekli ārpus Latvijas ir obligāts notāra vai citas Civillikuma 1474.pantā norādītās personas apliecinājums; ja transportlīdzekļa īpašnieks (turētājs) ir juridiskā persona, pilnvaru var apliecināt arī transportlīdzekļa īpašnieks (turētājs)."

22.pants. Transportlīdzekļu vadītāji

(1) Latvijas Republikas transportlīdzekļu vadītāja apliecību var iegūt jebkura persona, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā, vai persona, kurai ir tiesības uzturēties Latvijā ilgāk par trim mēnešiem un kurai nav medicīnisku pretindikāciju transportlīdzekļu vadīšanai.

16. 22.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Transportlīdzekļu vadīšanas tiesības un transportlīdzekļa vadītāja apliecību var iegūt likumā noteikto vecumu sasniegusi persona, kura pastāvīgi dzīvo Latvijā vai kurai ir tiesības Latvijā uzturēties ilgāk par sešiem mēnešiem un kurai nav medicīnisku pretindikāciju transportlīdzekļa vadīšanai, izņemot likumā noteiktos gadījumus, kad šo tiesību iegūšana noteiktā laika periodā ir liegta.

18. 22.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Transportlīdzekļu vadīšanas tiesības un transportlīdzekļa vadītāja apliecību var iegūt likumā noteikto vecumu sasniegusi persona, kura pastāvīgi dzīvo Latvijā vai kurai ir tiesības Latvijā uzturēties ilgāk par sešiem mēnešiem un kurai nav medicīnisku pretindikāciju transportlīdzekļa vadīšanai, izņemot likumā noteiktos gadījumus, kad šo tiesību iegūšana noteiktā laika periodā ir liegta.

(2) To transportlīdzekļu uzskaitījumu, kuru vadīšanai papildus vadītāja apliecībai nepieciešama speciāla atļauja,  nosaka Ministru kabinets.

(2) Transportlīdzekļa vadītāja apliecību izsniedz uz noteiktu termiņu, kura beigu datums atbilst nākamās kārtējās veselības pārbaudes datumam. Transportlīdzekļa vadītāja kvalifikācijas iegūšanas kārtību un vadītāja apliecības izsniegšanas, apmaiņas un atjaunošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”;

(2) Transportlīdzekļa vadītāja apliecību izsniedz uz noteiktu termiņu, kura beigu datums atbilst nākamās kārtējās veselības pārbaudes datumam. Transportlīdzekļa vadītāja kvalifikācijas iegūšanas kārtību un vadītāja apliecības izsniegšanas, apmaiņas un atjaunošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”;

(3) Kārtību, kādā tiek veiktas veselības pārbaudes transportlīdzekļu vadītājiem un personām, kuras vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāja kvalifikāciju, kā arī transportlīdzekļu vadītāju veselības pirmstermiņa pārbaudes un tiek atņemtas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības personām, kurām ir medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai, nosaka Ministru kabinets.

(4) Transportlīdzekļu vadītāju kvalifikācijas piešķiršanas kārtību, kvalifikācijas prasības speciālistiem, kuri veic transportlīdzekļu vadītāju sagatavošanu, transportlīdzekļu vadītāju sagatavošanas programmas un tehnisko mācību līdzekļu sarakstus nosaka attiecīgi Satiksmes ministrija un Zemkopības ministrija.

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Kvalifikācijas prasības speciālistiem un prasības mācību iestādēm, kas sagatavo transportlīdzekļu vadītājus, kā arī transportlīdzekļu vadītāju sagatavošanas programmas nosaka Ministru kabinets."

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Kvalifikācijas prasības speciālistiem un prasības mācību iestādēm, kas sagatavo transportlīdzekļu vadītājus, kā arī transportlīdzekļu vadītāju sagatavošanas programmas nosaka Ministru kabinets."

23.pants. Transportlīdzekļu vadītāja apliecību kategorijas, kuras dod tiesības vadīt attiecīgus mehāniskos transportlīdzekļus

13.

Izslēgt 23. panta nosaukumā vārdu “mehāniskos”

Atbalstīt

19. 23. pantā:

izslēgt panta nosaukumā vārdu “mehāniskos”;

(1) Tiesības vadīt attiecīgus transportlīdzekļus dod atbilstošas kategorijas transportlīdzekļu vadītāja apliecība.

17. 23.pantā:

izslēgt pirmo daļu;

izslēgt pirmo daļu;

(2) Vadītāja apliecību kategorijām atbilstošie transportlīdzekļi:

1) A1 - motocikli bez blakusvāģa, kuru motora darba tilpums nepārsniedz 125 kubikcentimetrus un jauda nepārsniedz 11 kilovatus (15 zirgspēkus);

2) A2 - motocikli, kuru motora jauda nepārsniedz 25 kilovatus (34 zirgspēkus) vai 0,16 kilovatus uz kilogramu (0,22 zirgspēkus uz kilogramu);

izslēgt otrās daļas 2.punktu;

izslēgt otrās daļas 2.punktu;

3) A - motocikli;

4) B1 - tricikli un kvadricikli;

5) B - mehāniskie transportlīdzekļi, kuru pilna masa nepārsniedz 3500 kilogramus un sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas vietas, kā arī šādas kategorijas vilcēja savienojums ar piekabi, kuras pilna masa nepārsniedz 750 kilogramus, B kategorijas vilcēja savienojums ar piekabi, ja šā savienojuma pilna masa nepārsniedz 3500 kilogramus un piekabes pilna masa nepārsniedz vilcēja pašmasu;

6) C1 - mehāniskie transportlīdzekļi, kuru pilna masa pārsniedz 3500 kilogramus, bet nepārsniedz 7500 kilogramus un kuri neietilpst D kategorijā, kā arī šādas kategorijas vilcēja savienojums ar piekabi, kuras pilna masa nepārsniedz 750 kilogramus;

7) C - mehāniskie transportlīdzekļi, kuru pilna masa pārsniedz 3500 kilogramus un kuri neietilpst D kategorijā, kā arī šādas kategorijas vilcēja savienojums ar piekabi, kuras pilna masa nepārsniedz 750 kilogramus;

8) D1 - mehāniskie transportlīdzekļi pasažieru pārvadāšanai, kuru sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, pārsniedz astoņas vietas, bet nepārsniedz 16 vietas, kā arī šādas kategorijas vilcēja savienojums ar piekabi, kuras pilna masa nepārsniedz 750 kilogramus;

9) D - mehāniskie transportlīdzekļi pasažieru pārvadāšanai, kuru sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, pārsniedz astoņas vietas, kā arī šādas kategorijas vilcēja savienojums ar piekabi, kuras pilna masa nepārsniedz 750 kilogramus;

10) BE - B kategorijas vilcēja savienojums ar piekabi, ja šāds savienojums neietilpst B kategorijā;

11) C1E - C1 kategorijas vilcēja savienojums ar piekabi, kuras pilna masa pārsniedz 750 kilogramus, ja šāda savienojuma pilna masa nepārsniedz 12 000 kilogramus un piekabes pilna masa nepārsniedz vilcēja pašmasu;

12) CE - C kategorijas vilcēja savienojums ar piekabi, kuras pilna masa pārsniedz 750 kilogramus;

13) D1E - D1 kategorijas vilcēja savienojums ar piekabi, kuras pilna masa pārsniedz 750 kilogramus, ja šāda savienojuma pilna masa nepārsniedz 12 000 kilogramus un piekabes pilna masa nepārsniedz vilcēja pašmasu;

14) DE - D kategorijas vilcēja savienojums ar piekabi, kuras pilna masa pārsniedz 750 kilogramus;

15) TRAM - tramvaji;

16) TROL - trolejbusi.

14.

Papildināt 23. panta otro daļu ar 17. punktu šādā redakcijā:

“17) M – mopēdi.”

Atbalstīt

papildināt otro daļu ar 17. punktu šādā redakcijā:

“17) M – mopēdi.”;

papildināt otro daļu ar 17. un 18. punktu šādā redakcijā:

“17) transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem ir tiesības vadīt A1 vai A kategorijas transportlīdzekļus, atļauts vadīt arī B1 kategorijas transportlīdzekļus;

18) transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem ir tiesības vadīt B, C1, D1, C vai D kategorijas transportlīdzekļus, atļauts vadīt arī A1 kategorijas transportlīdzekļus.”

15.

(Satiksmes ministrijas Parlamentārais sekretārs V. Makarovs)

Likumprojekta 23. panta otrās daļas 17. un 18. punktus izteikt kā 23. panta trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Transportlīdzekļa vadītājam, kuram ir tiesības vadīt kaut vienas kategorijas mehānisko transportlīdzekli vai tramvaju, atļauts vadīt arī M kategorijas transportlīdzekļus.

(4) Transportlīdzekļa vadītājam, kuram ir tiesības vadīt B, C1, D1, C vai D kategorijas transportlīdzekļus, atļauts vadīt arī A1 un B1 kategorijas transportlīdzekļus.”

Atbalstīt

papildināt pantu ar jaunu trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Transportlīdzekļa vadītājam, kuram ir tiesības vadīt kaut vienas kategorijas mehānisko transportlīdzekli vai tramvaju, atļauts vadīt arī M kategorijas transportlīdzekļus.

(4) Transportlīdzekļa vadītājam, kuram ir tiesības vadīt B, C1, D1, C vai D kategorijas transportlīdzekļus, atļauts vadīt arī A1 un B1 kategorijas transportlīdzekļus.”;

16.

Uzskatīt panta līdzšinējo trešo un ceturto daļu attiecīgi par piekto un sesto daļu.

Atbalstīt

uzskatīt līdzšinējo trešo un ceturto daļu attiecīgi par piekto un sesto daļu.

(3) Traktortehnikas vadītāja apliecību kategorijām atbilstoša traktortehnika:

1) A - riteņtraktori ar motora jaudu līdz 150 zirgspēkiem;

2) B - visi riteņtraktori;

3) C - visi kāpurķēžu traktori;

4) D - graudaugu, tehnisko kultūru un zāles novākšanas kompleksa pašgājējmašīnas;

5) E - autogreideri.

(4) Speciālās traktortehnikas vadītāja apliecībās ieraksta tās traktortehnikas (meliorācijas, meža izstrādes un kopšanas mašīnas, ekskavatori, buldozeri, cauruļu licējmašīnas u.c.) nosaukumu, kuras vadīšanā reflektants nolicis eksāmenu.

24.pants. Transportlīdzekļu vadītāju un atsevišķu kategoriju ceļu satiksmes dalībnieku vecuma ierobežojumi

(1) Personai, kas vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāja tiesības, ir jābūt sasniegušai šādu vecumu:

1) 16 gadus - A1 un B1 kategorijas vadītāja apliecības iegūšanai;

2) 18 gadus - A2, B un C1 kategorijas vadītāja apliecības iegūšanai;

18. 24.pantā:

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) 18 gadus — A, B un C1 kategorijas vadītāja apliecības iegūšanai. Tiesības vadīt motociklus, kuru motora jauda pārsniedz 25 kilovatus (34 zirgspēkus) vai 0,16 kilovatus uz kilogramu (0,22 zirgspēkus uz kilogramu), ir personām, kurām A kategorijas transportlīdzekļa vadītāja stāžs ir vismaz divi gadi, izņemot gadījumus, kad persona sasniegusi 21 gada vecumu un nokārtojusi attiecīgus vadītāja kvalifikācijas iegūšanas eksāmenus;”;

20. 24.pantā:

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) 18 gadus — A, B un C1 kategorijas vadītāja apliecības iegūšanai. Tiesības vadīt motociklus, kuru motora jauda pārsniedz 25 kilovatus (34 zirgspēkus) vai 0,16 kilovatus uz kilogramu (0,22 zirgspēkus uz kilogramu), ir personām, kurām A kategorijas transportlīdzekļa vadītāja stāžs ir vismaz divi gadi, izņemot gadījumus, kad persona sasniegusi 21 gada vecumu un nokārtojusi attiecīgus vadītāja kvalifikācijas iegūšanas eksāmenus;”;

3) 21 gadu - A, C, D1, D, BE, C1E kategorijas vadītāja apliecības iegūšanai, kā arī tramvaju un trolejbusu vadīšanai;

izslēgt pirmās daļas 3.punktā norādi uz A kategoriju.

izslēgt pirmās daļas 3.punktā norādi uz A kategoriju.

4) 16 gadus - riteņtraktoru ar motora jaudu līdz 150 zirgspēkiem un kāpurķēžu traktoru vadītāja apliecības iegūšanai;

5) 17 gadus - visu veidu traktortehnikas vadītāja apliecības iegūšanai.

(2) Personas, kuras atrodas obligātajā aktīvajā militārajā dienestā, var iegūt C, CE, D1 un D kategorijas vadītāja apliecību no 19 gadu vecuma.

(3) Apmācīt personas vadīt transportlīdzekli drīkst ne agrāk kā divus gadus pirms attiecīgās kategorijas transportlīdzekļu vadītāja apliecības iegūšanai noteiktā vecuma sasniegšanas.

(4) Vadīt mopēdu atļauts no 14 gadu vecuma.

(5) Braukt ar velosipēdu bez pilngadīgas personas pavadības, vadīt pajūgu, jāt vai dzīt ganāmpulku pa ceļu atļauts no 12 gadu vecuma.

25.pants. Transportlīdzekļu vadītāja pienākumi

(1) Mehāniskā transportlīdzekļa vadītājam jābūt klāt turpmāk minētajiem dokumentiem, kas jāiedod pārbaudei pēc policijas darbinieku, robežsargu (uz valsts robežas vai pierobežā) vai muitas darbinieku (muitas zonā) pieprasījuma, traktortehnikas vadītājam - arī pēc Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijas darbinieku pieprasījuma:

19.  25.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus "traktortehnikas vadītājam – arī pēc Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijas darbinieku pieprasījuma";

21.  25.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus "traktortehnikas vadītājam – arī pēc Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijas darbinieku pieprasījuma";

1) dokuments par tiesībām vadīt atbilstīgas kategorijas transportlīdzekli;

2) transportlīdzekļa reģistrācijas dokumenti;

3) transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polise, ja uz transportlīdzekļa nav attiecīgas vizuālas informācijas (uzlīme) par izdarīto apdrošināšanu;

4) dokumenti, kuri saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem vadītājam nepieciešami, lai vadītu attiecīgu transportlīdzekli (operatīvo transportlīdzekli vai tamlīdzīgu transportlīdzekli) vai pārvadātu attiecīgu kravu (bīstamu, lielgabarīta, smagsvara un tamlīdzīgu kravu);

5) pilnvara transportlīdzekļa lietošanai, izbraucot no Latvijas, ja nav klāt transportlīdzekļa īpašnieka. Pilnvarai ir obligāts notāra vai citas Civillikuma 1474.pantā norādītās personas apliecinājums; ja transportlīdzekļa īpašnieks (turētājs) ir juridiskā persona, pilnvaru var apliecināt arī transportlīdzekļa īpašnieks (turētājs).

papildināt pirmās daļas 5.punktu pēc vārda "īpašnieka" ar vārdiem "valdītāja vai transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītā turētāja";

papildināt pirmās daļas 5.punktu pēc vārda "īpašnieka" ar vārdiem "valdītāja vai transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītā turētāja";

papildināt pirmo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6) dokuments par veikto valsts tehnisko apskati, ja uz transportlīdzekļa nav attiecīgas vizuālās informācijas (uzlīmes).”;

17.

Izteikt 25. panta pirmās daļas 6. punktu (likumprojekta) šādā redakcijā:

“6) dokuments par veikto valsts tehnisko apskati, ja uz transportlīdzekļa nav attiecīgas vizuālās informācijas (uzlīmes), vai Ceļu satiksmes drošības direkcijas izsniegta vienas dienas atļauja piedalīties ceļu satiksmē, lai veiktu valsts tehnisko apskati.”

Atbalstīt

papildināt pirmo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6) dokuments par veikto valsts tehnisko apskati, ja uz transportlīdzekļa nav attiecīgas vizuālās informācijas (uzlīmes), vai Ceļu satiksmes drošības direkcijas izsniegta vienas dienas atļauja piedalīties ceļu satiksmē, lai veiktu valsts tehnisko apskati.”;

(2) Vadītājam pirms izbraukšanas jāpārbauda, vai transportlīdzeklis ir tehniskā kārtībā un nokomplektēts, kā arī jāseko transportlīdzekļa tehniskajam stāvoklim ceļā.

(3) Transportlīdzekļa vadītājam jāievēro šā likuma, Ceļu satiksmes noteikumu un citu ceļu satiksmi reglamentējošu normatīvo aktu prasības, pārvietojoties pa ceļiem, kā arī pa citām vietām, kurās iespējama transporta kustība.

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja transportlīdzekļa vadītājam uz noteiktu laiku, uz nenoteiktu laiku vai pavisam atņemtas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības, vadītāja apliecība uzskatāma par nederīgu no dienas, kad viņam paziņots attiecīgais lēmums. Transportlīdzekļa vadītājam ir pienākums 10 dienu laikā nodot nederīgo transportlīdzekļa vadītāja apliecību lēmumā norādītajai institūcijai.”

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja transportlīdzekļa vadītājam uz noteiktu laiku, uz nenoteiktu laiku vai pavisam atņemtas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības, vadītāja apliecība uzskatāma par nederīgu no dienas, kad viņam paziņots attiecīgais lēmums. Transportlīdzekļa vadītājam ir pienākums 10 dienu laikā nodot nederīgo transportlīdzekļa vadītāja apliecību lēmumā norādītajai institūcijai.”

26.pants. Transportlīdzekļu vadītāja tiesības

20. Izteikt 26.pantu šādā redakcijā:

"26.pants. Transportlīdzekļu vadīšanas tiesības

22. Izteikt 26.pantu šādā redakcijā:

"26.pants. Transportlīdzekļu vadīšanas tiesības

(1) Transportlīdzekļa vadītājam ir tiesības:

(1) Transportlīdzekļu vadīšanas tiesības ļauj personai vadīt attiecīgajai kategorijai atbilstošu transportlīdzekli, pārvadāt pasažierus un kravu, individuāli apmācīt personas vadīt transportlīdzekļus un veikt citas normatīvajos aktos transportlīdzekļa vadītājam atļautās darbības, piedaloties ceļu satiksmē.

(2) Personas iegūtās transportlīdzekļu vadīšanas tiesības apliecina attiecīgs ieraksts transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, kā arī traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā un derīga transportlīdzekļa vadītāja apliecība."

18.

Izslēgt 26. panta otrajā daļā vārdu “iegūtās”

Redakcionāli precizēts

(1) Transportlīdzekļu vadīšanas tiesības ļauj personai vadīt attiecīgajai kategorijai atbilstošu transportlīdzekli, pārvadāt pasažierus un kravu, individuāli apmācīt personas vadīt transportlīdzekļus un veikt citas normatīvajos aktos transportlīdzekļa vadītājam atļautās darbības, piedaloties ceļu satiksmē.

(2) Personas tiesības vadīt transportlīdzekļus apliecina attiecīgs ieraksts transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, kā arī traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā un derīga transportlīdzekļa vadītāja apliecība.”

1) vadīt transportlīdzekli un pārvadāt pasažierus vai kravu pa ceļiem un citām vietām, kurās transporta kustība nav aizliegta noteiktā kārtībā;

2) uzzināt viņa vadītā transportlīdzekļa apstādināšanas iemeslu, kā arī uzzināt tās amatpersonas vārdu, uzvārdu un ieņemamo amatu, kura viņu apstādinājusi.

(2) Operatīvo transportlīdzekļu vadītāji, pildot neatliekamu dienesta uzdevumu, kā arī transportlīdzekļu vadītāji, kuru transportlīdzekļus pavada operatīvie transportlīdzekļi, ja nepieciešams, drīkst atkāpties no atsevišķām Ceļu satiksmes noteikumu prasībām ar nosacījumu, ka tiek garantēta ceļu satiksmes drošība.

27.pants. Ceļu satiksmes dalībnieku rīcība ceļu satiksmes negadījumos

(1) Jebkuram ceļu satiksmes dalībniekam jādara viss iespējamais, lai sniegtu pirmo palīdzību ceļu satiksmes negadījumā cietušajiem.

(2) Transportlīdzekļa vadītājam, kas iesaistīts ceļu satiksmes negadījumā, nekavējoties jāapstājas un jāpaliek negadījuma vietā, jāieslēdz avārijas gaismas signāli un jāuzstāda avārijas zīme, bet, ja tas nav iespējams, citā veidā jābrīdina pārējie ceļu satiksmes dalībnieki par ceļu satiksmes negadījumu. Transportlīdzekļa vadītājam jādara viss iespējamais, lai cietušajam sniegtu pirmo palīdzību, jāizsauc ātrā medicīniskā palīdzība, bet, ja tas nav iespējams, cietušais ar savu vai citu garām braucošu transportlīdzekli jānogādā tuvākajā medicīnas iestādē, bet pašam jāatgriežas negadījuma vietā.

(3) Transportlīdzekļa vadītājam jādara viss iespējamais, lai negadījuma vietā saglabātu notikuma pēdas, jāpieraksta aculiecinieku vārds, uzvārds un adrese.

(4) Par ceļu satiksmes negadījumu transportlīdzekļa vadītājam jāpaziņo policijai un tālāk jārīkojas pēc tās norādījumiem. Ja ceļu satiksmes negadījumā nav cietuši cilvēki un nav nodarīts zaudējums svešai mantai, transportlīdzekļa vadītājs drīkst atstāt negadījuma vietu un doties uz tuvāko ceļu policijas posteni vai policijas nodaļu, lai ziņotu par notikušo.

21.  27.pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Par ceļu satiksmes negadījumu transportlīdzekļa vadītājs paziņo Valsts policijai un tālāk rīkojas pēc tās norādījumiem. Ja ceļu satiksmes negadījumā nav cietuši cilvēki, nav nodarīti zaudējumi trešās personas mantai (izņemot negadījumā iesaistītos transportlīdzekļus) un tajā iesaistīto transportlīdzekļu vadītāji vienojušies par visiem būtiskajiem negadījuma apstākļiem, kā arī aizpildījuši saskaņoto paziņojumu, transportlīdzekļu vadītāji drīkst atstāt negadījuma vietu, neziņojot policijai par negadījumu. Saskaņotais paziņojums ir dokuments, ko ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto transportlīdzekļu vadītāji aizpilda negadījuma vietā, ar parakstiem apliecinot negadījuma norises apstākļus, faktus un negadījuma shēmu.";

Redakcionāli precizēts

23.  Izteikt 27.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Par ceļu satiksmes negadījumu transportlīdzekļa vadītājs paziņo Valsts policijai un turpmāk rīkojas pēc tās norādījumiem. Ja ceļu satiksmes negadījumā nav cietuši cilvēki, nav nodarīti zaudējumi trešās personas mantai (izņemot negadījumā iesaistītos transportlīdzekļus) un tajā iesaistīto transportlīdzekļu vadītāji vienojušies par visiem būtiskajiem negadījuma apstākļiem, kā arī aizpildījuši saskaņoto paziņojumu, viņi drīkst atstāt negadījuma vietu, neziņojot policijai par negadījumu. Saskaņotais paziņojums ir dokuments, ko ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto transportlīdzekļu vadītāji aizpilda negadījuma vietā, ar parakstiem apliecinot negadījuma norises apstākļus, faktus un negadījuma shēmu.”

(5) Transportlīdzekļa vadītājam pēc ceļu satiksmes negadījuma līdz reibuma stāvokli konstatējošas pārbaudes izdarīšanai vai atbrīvošanai noteiktā kārtībā no šādas pārbaudes aizliegts lietot alkoholiskos dzērienus, narkotiskas vai psihotoksiskas vielas.

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ceļu satiksmes negadījumu uzskaites kārtību nosaka Ministru kabinets."

19.

Izslēgt normu par 27. panta papildināšanu ar sesto daļu

Atbalstīt

28.pants. Transportlīdzekļu, arī traktortehnikas, vadīšanas aizliegums

22. Izteikt 28.pantu šādā redakcijā:

"28.pants. Transportlīdzekļu vadīšanas aizliegums

24. Izteikt 28.pantu šādā redakcijā:

"28.pants. Transportlīdzekļu vadīšanas aizliegums

Transportlīdzekļa, arī traktortehnikas, vadītājam aizliegts vadīt transportlīdzekli:

Transportlīdzekļa vadītājam aizliegts vadīt transportlīdzekli:

Transportlīdzekļa vadītājam aizliegts vadīt transportlīdzekli:

1) atrodoties alkoholisko dzērienu iespaidā (alkohola daudzums cilvēka organismā nedrīkst radīt tādu alkohola koncentrāciju asinīs, kas sasniedz 0,5 promiles vai tam atbilstošu koncentrāciju citās bioloģiskajās vidēs). Alkohola reibuma pārbaudes kārtību nosaka Ministru kabinets;

1) ja alkohola koncentrācija viņa asinīs sasniedz 0,5 promiles, bet transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem mehānisko transportlīdzekļu vadīšanas stāžs ir mazāks par diviem gadiem - ja alkohola koncentrācija asinīs sasniedz 0,2 promiles;

20.

Papildināt 28. panta 1. punktu aiz vārda “asinīs” ar vārdiem “vai citā bioloģiskajā vidē, vai izelpotajā gaisā”

Neatbalstīt

1) ja alkohola koncentrācija viņa asinīs sasniedz 0,5 promiles, bet transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem mehānisko transportlīdzekļu vadīšanas stāžs ir mazāks par diviem gadiem, - ja alkohola koncentrācija asinīs sasniedz 0,2 promiles;

2) atrodoties narkotisku, psihotoksisku vai citu apreibinošo vielu iespaidā;

2) atrodoties narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē;

2) atrodoties narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē;

3) esot slimam vai arī tādā mērā nogurušam, ka tas var ietekmēt vadītāja darba spējas un ceļu satiksmes drošību, kā arī pēc tādu medikamentu lietošanas, kas samazina reakcijas ātrumu un uzmanību.

3) esot slimam vai arī tādā mērā nogurušam, ka tas var ietekmēt vadītāja darbspējas un ceļu satiksmes drošību, kā arī pēc tādu medikamentu lietošanas, kuri samazina reakcijas ātrumu un uzmanību;

3) esot slimam vai arī tādā mērā nogurušam, ka tas var ietekmēt vadītāja darbspējas un ceļu satiksmes drošību, kā arī pēc tādu medikamentu lietošanas, kuri samazina reakcijas ātrumu un uzmanību;

4) ja viņam nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesību;

4) ja viņam nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesību;

5) ir stājies spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums.”

5) ir stājies spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums.”

23. Papildināt likumu ar 28.1 pantu šādā redakcijā:

“28.1 pants. Aizliegums noteiktā laika periodā iegūt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības

25. Papildināt likumu ar 28.1 pantu šādā redakcijā:

“28.1 pants. Aizliegums noteiktā laika periodā iegūt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības

(1) Aizliegumu noteiktā laika periodā iegūt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības piemēro transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem nav piešķirtas šādas tiesības un kuri izdarījuši pārkāpumu, par ko paredzēta transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana. Aizliegums attiecas uz visām transportlīdzekļu kategorijām neatkarīgi no tā, ar kuras kategorijas transportlīdzekli pārkāpums izdarīts.

(1) Aizliegumu noteiktā laika periodā iegūt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības piemēro transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem nav piešķirtas šādas tiesības un kuri izdarījuši pārkāpumu, par ko paredzēta transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana. Aizliegums attiecas uz visām transportlīdzekļu kategorijām neatkarīgi no tā, ar kuras kategorijas transportlīdzekli pārkāpums izdarīts.

(2) Transportlīdzekļu vadīšanas tiesību iegūšanas aizlieguma termiņu nosaka atbilstoši konkrētā pārkāpuma sankcijā noteiktajam transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanas termiņam.”

(2) Transportlīdzekļu vadīšanas tiesību iegūšanas aizlieguma termiņu nosaka atbilstoši konkrētā pārkāpuma sankcijā noteiktajam transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanas termiņam.”

29.pants. Transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana

24. Izteikt 29. un 30.pantu šādā redakcijā:

"29.pants. Transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana

26. Izteikt 29. un 30.pantu šādā redakcijā:

"29.pants. Transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana

Transportlīdzekļa vadītājam var atņemt tiesības vadīt transportlīdzekļus par šā likuma vai Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu likumos un citos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos un kārtībā, kā arī tad, ja ir attiecīgs medicīniskās ekspertīzes atzinums par to, ka viņam radušās medicīniskas pretindikācijas transportlīdzekļu vadīšanai.

(1) Transportlīdzekļu vadīšanas tiesības var atņemt uz noteiktu laiku, uz nenoteiktu laiku vai pavisam.

(1) Transportlīdzekļu vadīšanas tiesības var atņemt uz noteiktu laiku, uz nenoteiktu laiku vai pavisam.

(2) Transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uz likumā noteikto laiku kā transportlīdzekļa vadītāja uzvedības ietekmēšanas līdzekli piemēro, uzliekot sodu par likumā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem vai atbilstoši šajā likumā noteiktajai pārkāpumu uzskaites punktu sistēmai, kā arī Krimināllikumā noteiktajos gadījumos.

(2) Transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uz likumā noteikto laiku kā transportlīdzekļa vadītāja uzvedības ietekmēšanas līdzekli piemēro, uzliekot sodu par likumā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem vai atbilstoši šajā likumā noteiktajai pārkāpumu uzskaites punktu sistēmai, kā arī Krimināllikumā noteiktajos gadījumos.

(3) Transportlīdzekļu vadīšanas tiesības atņem uz nenoteiktu laiku, ja ir attiecīgs medicīniskās ekspertīzes atzinums par to, ka transportlīdzekļa vadītājam radušās medicīniskas pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai.

(3) Transportlīdzekļu vadīšanas tiesības atņem uz nenoteiktu laiku, ja ir attiecīgs medicīniskās ekspertīzes atzinums par to, ka transportlīdzekļa vadītājam radušās medicīniskas pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai.

(4) Transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu pavisam kā transportlīdzekļa vadītāja uzvedības ietekmēšanas līdzekli piemēro par šo tiesību izmantošanas kārtības ļaunprātīgu un sistemātisku pārkāpšanu un atbilstoši pārkāpumu uzskaites punktu sistēmai.

(4) Transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu pavisam kā transportlīdzekļa vadītāja uzvedības ietekmēšanas līdzekli piemēro par šo tiesību izmantošanas kārtības ļaunprātīgu un sistemātisku pārkāpšanu un atbilstoši pārkāpumu uzskaites punktu sistēmai.

(5) Ja transportlīdzekļu vadīšanas tiesības ir atņemtas pavisam, tās noteiktā kārtībā atkārtoti var iegūt ne agrāk kā pēc pieciem gadiem.

21.

Aizstāt 29. panta piektajā daļā vārdu “pieciem” ar vārdu “trim”

Neatbalstīt

(5) Ja transportlīdzekļu vadīšanas tiesības ir atņemtas pavisam, tās noteiktā kārtībā atkārtoti var iegūt ne agrāk kā pēc pieciem gadiem.

30.pants. Transportlīdzekļu vadītāja apliecības aizturēšana uz laiku

30.pants. Transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums

30.pants. Transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums

Ja transportlīdzekļa vadītājs izdarījis šā likuma vai citu ceļu satiksmes drošību reglamentējošu normatīvo aktu pārkāpumu, par kuru saskaņā ar likumu var piemērot administratīvo sodu — transportlīdzekļa vadītāja tiesību atņemšanu vai saukt pie kriminālatbildības, Ministru kabineta noteikta Valsts policijas amatpersona ir tiesīga Ministru kabineta noteiktajā kārtībā uz laiku aizturēt transportlīdzekļu vadītāja apliecību un izsniegt viņam transportlīdzekļa vadīšanas pagaidu atļauju.

(1) Transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu nosaka Valsts policijas amatpersona transportlīdzekļa vadītājam, kas ir izdarījis pārkāpumu, par kuru paredzēta transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana vai arī saskaņā ar kuru personu par noziedzīgu nodarījumu pret ceļu satiksmes drošību var saukt pie kriminālatbildības. Šādā gadījumā transportlīdzekļa vadītājam ir aizliegts izmantot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības un vadīt transportlīdzekli līdz laikam, kad Valsts policijas amatpersona vai procesa virzītājs krimināllietā pieņem attiecīgu lēmumu.

Neizdarīt grozījumus likuma 30. panta pirmajā daļā.

Aizstāt 30. panta pirmās daļas otrajā teikumā vārdus “un vadīt transportlīdzekli” ar vārdiem “un viņa transportlīdzekļa vadītāja apliecība ir aizturama”

Redakcionāli precizēts

(1) Transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu nosaka Valsts policijas amatpersona transportlīdzekļa vadītājam, kas izdarījis pārkāpumu, par kuru paredzēta transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana vai arī sakarā ar kuru personu var saukt pie kriminālatbildības par noziedzīgu nodarījumu pret ceļu satiksmes drošību. Šādā gadījumā transportlīdzekļa vadītājam ir aizliegts izmantot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības un viņa transportlīdzekļa vadītāja apliecība aizturama līdz laikam, kad Valsts policijas amatpersona vai procesa virzītājs krimināllietā pieņem attiecīgu lēmumu.

(2) Transportlīdzekļu vadīšanas tiesības nedrīkst izmantot, ja:

(2) Transportlīdzekļu vadīšanas tiesības nedrīkst izmantot, ja:

1) beidzies transportlīdzekļa vadītāja apliecības derīguma termiņš, – līdz jaunas apliecības saņemšanai;

24.

Izteikt 30. panta otrās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

“1) beidzies transportlīdzekļa vadītāja apliecības derīguma termiņš vai mainījies transportlīdzekļa vadītāja vārds, uzvārds vai personas kods – līdz jaunas apliecības saņemšanai;”

Atbalstīt

1) beidzies transportlīdzekļa vadītāja apliecības derīguma termiņš vai mainījies transportlīdzekļa vadītāja vārds, uzvārds vai personas kods, – līdz jaunas apliecības saņemšanai;

2) par Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu uzliktais naudas sods nav samaksāts gada laikā no soda uzlikšanas dienas, – līdz naudas soda samaksai;

2) par Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu uzliktais naudas sods nav samaksāts gada laikā no soda uzlikšanas dienas, – līdz naudas soda samaksai;

3) transportlīdzekļa vadītājs normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav veicis veselības pirmstermiņa pārbaudi, – līdz veselības pārbaudei.

25.

Izteikt 30. panta otrās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

“3) transportlīdzekļa vadītājs nav normatīvajos aktos noteiktajā termiņā veicis kārtējo veselības pārbaudi vai veselības pirmstermiņa pārbaudi, – līdz veselības pārbaudei.”

Atbalstīt

3) transportlīdzekļa vadītājs nav normatīvajos aktos noteiktajā termiņā veicis kārtējo veselības pārbaudi vai veselības pirmstermiņa pārbaudi, – līdz veselības pārbaudei.

(3) Par transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu izdara attiecīgu ierakstu transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, kā arī traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā.

(3) Par transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu izdara attiecīgu ierakstu transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, kā arī traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā.

(4) Transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizlieguma gadījumā aiztur vadītāja apliecību.”

26.

Izteikt 30. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja transportlīdzekļa vadītājs pārkāpj noteikto vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu, viņa transportlīdzekļa vadītāja apliecība tiek aizturēta.”

Atbalstīt

(4) Ja transportlīdzekļa vadītājs pārkāpj noteikto vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu, viņa transportlīdzekļa vadītāja apliecība tiek aizturēta.”

30.1 pants. Transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšana uz veselības pirmstermiņa pārbaudi

(1) Ministru kabineta noteikta Valsts policijas amatpersona var Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nosūtīt transportlīdzekļa vadītāju uz veselības pirmstermiņa pārbaudi, ja transportlīdzekļa vadītājs ir vadījis transportlīdzekli alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu iespaidā vai ir pamatotas aizdomas, ka transportlīdzekļa vadītājam ir medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai (slimība, trauma).

25. Izteikt 30.1 panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ministru kabinets nosaka, kādos gadījumos un kādā kārtībā transportlīdzekļa vadītājs nosūtāms uz veselības pirmstermiņa pārbaudi, kā arī personas, kuras nosūta viņu uz šo pārbaudi.”

27. Izteikt 30.1 panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ministru kabinets nosaka, kādos gadījumos un kādā kārtībā transportlīdzekļa vadītājs nosūtāms uz veselības pirmstermiņa pārbaudi, kā arī personas, kuras nosūta viņu uz šo pārbaudi.”

(2) Transportlīdzekļa vadītāja veselības pirmstermiņa pārbaudes izdevumus sedz Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

V nodaļa

C1, D1, C un D kategorijas vadītāju apliecībām atbilstošu
automobiļu vadītāju darba un atpūtas laiks

31.pants. Prasības attiecībā uz transportlīdzekļu vadītāju darba un atpūtas laika ievērošanu

(1) Prasības attiecībā uz darba un atpūtas laiku un tā uzskaiti transportlīdzekļu vadītājiem, kuri vada C1, D1, C un D kategorijas vadītāja apliecībai atbilstošu transportlīdzekli, nosaka Ministru kabinets.

(2) Prasības šo kategoriju transportlīdzekļu aprīkošanai ar darba un atpūtas laika, braukšanas attāluma un ātruma reģistrēšanas kontrolierīcēm un šo ierīču lietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

32.pants. Pieļaujamais transportlīdzekļa vadīšanas ilgums

26. Izslēgt 32.pantu.

28. Izslēgt 32.pantu.

(1) Kopējais transportlīdzekļa vadīšanas ilgums diennaktī nedrīkst pārsniegt deviņas stundas, bet ne biežāk kā divas reizes nedēļā to var pagarināt līdz desmit stundām.

(2) Transportlīdzekļa vadīšanas ilgums nedrīkst pārsniegt 90 stundas divu nedēļu laikā pēc kārtas.

33.pants. Maksimālais pieļaujamais nepārtrauktas transportlīdzekļa vadīšanas ilgums

27. Izslēgt 33.pantu.

29. Izslēgt 33.pantu.

(1) Maksimālais pieļaujamais nepārtrauktas transportlīdzekļa vadīšanas ilgums nedrīkst pārsniegt 4,5 stundas.

(2) Pēc 4,5 stundu ilgas nepārtrauktas transportlīdzekļa vadīšanas jābūt vismaz četrdesmit piecu minūšu ilgam atpūtas laikam.

34.pants. Izņēmuma gadījumi

Ievērojot ceļu satiksmes drošību, transportlīdzekļa vadītājs ārkārtējā situācijā (avārija, palīdzības sniegšana cietušajiem u.c.) noteiktā kārtībā drīkst atkāpties no šā likuma 31., 32. un 33.panta prasībām, lai garantētu cilvēku, transportlīdzekļa vai kravas drošību.

28. Izslēgt 34.pantā skaitļus un vārdu “32.un 33.”.

30. Izslēgt 34.pantā skaitļus un vārdu “32.un 33.”.

35.pants. Starptautiskie autotransporta pārvadājumi

Veicot starptautiskos autotransporta pārvadājumus, transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laiku nosaka attiecīgi starptautiskie līgumi.

VI nodaļa

Ceļu satiksmes organizācija

36.pants. Ceļu satiksmes organizācijas mērķis

Ceļu satiksmes organizācijas mērķis ir nodrošināt nepārtrauktu, ritmisku un ātru ceļu satiksmes norisi, kā arī maksimāli garantēt tās drošību.

37.pants. Ceļu satiksmes organizācijas pamatnoteikums

Latvijā transportlīdzekļi pārvietojas pa ceļa labo pusi.

38.pants. Ceļu satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi

(1) Satiksmi uz ceļiem organizē ar ceļa zīmēm, ceļa apzīmējumiem, luksoforiem, transporta un gājēju plūsmas nožogojumiem un citiem tehniskajiem līdzekļiem, kas atbilst Latvijā obligāto standartu un citu normatīvu prasībām.

(2) Satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu izvietošanu, uzstādīšanu un noņemšanu veic ceļa pārvaldītājs atbilstoši saskaņotajai projekta dokumentācijai vai saskaņojot ar Latvijas Autoceļu direkciju.

(3) Ceļa pārvaldītājs ir atbildīgs par satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu savlaicīgu uzstādīšanu un to pastāvīgu atrašanos lietošanas kārtībā.

(4) (Izslēgta ar 15.02.2001. likumu).

39.pants. Plānošana un projektēšana

Plānojot pilsētu, apdzīvoto vietu un pilsētu dzīvojamo rajonu apbūvi, kā arī projektējot dzīvojamās mājas, sabiedriskās celtnes un citus objektus, nepieciešams paredzēt pasākumus, lai varētu nodrošināt ērtu un drošu satiksmi, pietiekamu transportlīdzekļu stāvvietu skaitu, iespēju piebraukt pie celtnēm un citiem objektiem.

40.pants. Uz ceļa vai tā tiešā tuvumā veicamo darbību saskaņošana

(1) Ja uz ceļa vai tā tiešā tuvumā paredzēts veikt darbības, kas var ietekmēt ceļu satiksmes drošību (rīkot masu vai sporta pasākumus, sniegt tirdzniecības vai citus pakalpojumus, uzstādīt reklāmobjektus, izvietot tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas vai citu pakalpojumu objektus u.c.), šīs darbības jāsaskaņo Latvijas Autoceļu direkcijā un jāsaņem ceļa pārvaldītāja (īpašnieka) atļauja.

29. 40.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja uz ceļa vai tā tiešā tuvumā paredzēts veikt darbības, kas var ietekmēt ceļu satiksmes drošību (rīkot masu vai sporta pasākumus, sniegt tirdzniecības vai citus pakalpojumus, izvietot reklāmas vai informācijas objektus, tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas vai citu pakalpojumu objektus u.c.), šīs darbības jāsaskaņo Latvijas Autoceļu direkcijā, kā arī jāsaņem ceļa pārvaldītāja (īpašnieka) un zemes īpašnieka atļauja.”;

31. 40.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja uz ceļa vai tā tiešā tuvumā paredzēts veikt darbības, kas var ietekmēt ceļu satiksmes drošību (rīkot masu vai sporta pasākumus, sniegt tirdzniecības vai citus pakalpojumus, izvietot reklāmas vai informācijas objektus, tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas vai citu pakalpojumu objektus u.c.), šīs darbības jāsaskaņo Latvijas Autoceļu direkcijā, kā arī jāsaņem ceļa pārvaldītāja (īpašnieka) un zemes īpašnieka atļauja.”;

papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Noteikumus par reklāmas vai informācijas objektu izvietošanu gar ceļiem, kā arī kārtību, kādā saskaņojama reklāmas vai informācijas objektu izvietošana, nosaka Ministru kabinets.”;

papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Noteikumus par reklāmas vai informācijas objektu izvietošanu gar ceļiem, kā arī kārtību, kādā saskaņojama reklāmas vai informācijas objektu izvietošana, nosaka Ministru kabinets.”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Samaksu par reklāmas vai informācijas objektu izvietošanu valsts autoceļu nodalījuma joslā un samaksu par darbībām, ko veic Latvijas Autoceļu direkcija, saskaņojot reklāmas vai informācijas objektu izvietošanu gar ceļiem, nosaka satiksmes ministrs.”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Samaksu par reklāmas vai informācijas objektu izvietošanu valsts autoceļu nodalījuma joslā un samaksu par darbībām, ko veic Latvijas Autoceļu direkcija, saskaņojot reklāmas vai informācijas objektu izvietošanu gar ceļiem, nosaka satiksmes ministrs.”;

(2) Masu vai sporta pasākumu rīkošana jāsaskaņo arī attiecīgajās teritoriālajās policijas iestādēs.

uzskatīt līdzšinējo otro daļu par ceturto daļu.

uzskatīt līdzšinējo otro daļu par ceturto daļu.

41.pants. Ceļu satiksmes regulēšana un uzraudzība

(1) Ceļu satiksmi regulē un uzrauga policijas darbinieki un citas likumos un citos normatīvajos aktos tam pilnvarotas personas.

(2) Personām, kuras pilnvarotas aktīvi regulēt satiksmi uz ceļiem, kā arī personām, kuras uzrauga satiksmi, jābūt jebkurā diennakts laikā labi saredzamā attiecīgā formas tērpā ar gaismu atstarojoša materiāla elementiem un ar atšķirības zīmi, kā arī tām jābūt klāt dienesta apliecībai.

42.pants. Uz ceļa strādājošo personu pienākumi

(1) Personām, kas veic darbus uz ceļa braucamās daļas, jābūt jebkurā diennakts laikā labi saredzamā darba apģērbā ar gaismu atstarojoša materiāla elementiem.

(2) Ceļu būvniecības un remontdarbu veicējs nodrošina, lai darba vietas uz ceļiem tiktu aprīkotas ar ceļa zīmēm, kā arī ierobežojošām un novirzošām ierīcēm atbilstoši Ministru kabineta noteiktajām prasībām.

(3) Tumšajā diennakts laikā un nepietiekamas redzamības apstākļos jānodrošina šo vietu redzamība ar gaismu atstarojošu materiālu palīdzību. Gadījumus, kad papildus gaismu atstarojošiem materiāliem jālieto arī brīdinoši gaismas signāli, kā arī to pielietošanas kārtību nosaka tehniskie normatīvi.

VII nodaļa

30. Izteikt VII nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"VII nodaļa

32. Izteikt VII nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"VII nodaļa

Atbildība

Administratīvās atbildības par ceļu satiksmes drošību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpšanu īpatnības

Redakcionāli precizēts

Administratīvās atbildības īpatnības ceļu satiksmes drošību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpšanas gadījumos”.

43.pants. Atbildība par ceļu satiksmes drošību reglamentējošu aktu prasību pārkāpšanu

31. Izteikt 43.pantu šādā redakcijā:

"43.pants. Administratīvais ceļu satiksmes pārkāpums

33. Izteikt 43.pantu šādā redakcijā:

"43.pants. Administratīvais ceļu satiksmes pārkāpums

(1) Par šā likuma un citu ceļu satiksmes drošību reglamentējošu aktu prasību pārkāpšanu vainīgās personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības.

(1) Lai garantētu ceļu satiksmes drošību un aizsargātu cilvēku dzīvību, veselību un mantu, par ceļu satiksmes drošību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpšanu personas saucamas pie administratīvās atbildības, un vainīgajām personām ir pienākums atlīdzināt nodarītos zaudējumus.

Izslēgt 43. panta pirmajā daļā vārdus “un vainīgajām personām ir pienākums atlīdzināt nodarītos zaudējumus”

Atbalstīt

(1) Lai garantētu ceļu satiksmes drošību un aizsargātu cilvēku dzīvību, veselību un mantu, par ceļu satiksmes drošību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpšanu personas saucamas pie administratīvās atbildības.

(2) Gadījumos, kad saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu iestājas atbildība par apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu, kā arī par ceļa zīmju vai brauktuves apzīmējumu prasību neievērošanu attiecībā uz transportlīdzekļu apstāšanos vai stāvēšanu, bet transportlīdzekļa vadītājs neatrodas pārkāpuma izdarīšanas vietā, protokolā par administratīvo pārkāpumu norāda transportlīdzekļa marku un valsts numuru, ziņas par pārkāpēju nenorāda, lietu izskata bez pārkāpēja klātbūtnes un naudas sodu uzliek pārkāpuma izdarīšanas vietā.

(3) Naudas sods, kas uzlikts par ceļu satiksmes drošību reglamentējošu normatīvo aktu pārkāpumu, nomaksājams desmit dienu laikā no soda uzlikšanas dienas. Naudas soda nenomaksāšanas gadījumā tas piedzenams no transportlīdzekļa īpašnieka (valdītāja, turētāja).

(2) Izdarīto pārkāpumu, ja par to paredzētais naudas sods nepārsniedz 10 latus un ja šis pārkāpums nav radījis draudus citiem ceļu satiksmes dalībniekiem vai mantai, var atzīt par maznozīmīgu, ņemot vērā kādu no šādiem apstākļiem:

29.

Izslēgt 43. panta otrajā daļā vārdus “ja par to paredzētais naudas sods nepārsniedz 10 latus un”

Aizstāt 43. panta otrajā daļā skaitli un vārdu “10 latus” ar skaitli un vārdu “50 latus”

Neatbalstīt

(2) Izdarīto pārkāpumu, ja par to paredzētais naudas sods nepārsniedz 10 latus un ja šis pārkāpums nav radījis draudus citiem ceļu satiksmes dalībniekiem vai mantai, var atzīt par maznozīmīgu, ņemot vērā kādu no šādiem apstākļiem:

1) satiksmes intensitāte;

1) satiksmes intensitāte;

2) diennakts laiks;

2) diennakts laiks;

3) ceļa un laika apstākļi;

3) ceļa un laika apstākļi;

4) citi apstākļi, kas mazina konkrētā pārkāpuma potenciālos draudus ceļu satiksmes drošībai.”

4) citi apstākļi, kas mazina konkrētā pārkāpuma potenciālos draudus ceļu satiksmes drošībai.”

(4) Līdz naudas soda samaksai aizliegts veikt transportlīdzekļa valsts tehnisko apskati, transportlīdzekļa reģistrāciju transportlīdzekļu un vadītāju reģistrā, kā arī izbraukt ar transportlīdzekli no Latvijas. Naudas soda samaksas apliecinājums ir attiecīgs norēķina dokuments.

(5) Ja nevis īpašnieka paša vainas dēļ, bet gan citas personas prettiesisku darbību dēļ transportlīdzeklis vairs neatrodas īpašnieka (valdītāja, turētāja) valdījumā, par nodarīto pārkāpumu atbild šī persona.

(6) Kārtību, kādā amatpersonas, kas pilnvarotas izskatīt šajā pantā minētās administratīvo pārkāpumu lietas, sastāda protokolu, noformē paziņojumu par uzlikto naudas sodu un nosūta informāciju transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam, turētājam), kā arī naudas soda iekasēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

32. Papildināt likumu ar 43.1, 43.2, 43.3, 43.4, 43.5, 43.6 un 43.7 pantu šādā redakcijā:

"43.1 pants. Pārkāpumu uzskaites punktu sistēma

34. Papildināt likumu ar 43.1, 43.2, 43.3, 43.4, 43.5, 43.6, 43.7, 43.8, 43.9 un 43.10 pantu šādā redakcijā:

"43.1 pants. Pārkāpumu uzskaites punktu sistēma

(1) Lai ietekmētu transportlīdzekļu vadītāju uzvedību, veicinot transportlīdzekļu drošu vadīšanu un normatīvo aktu ievērošanu ceļu satiksmē, kā arī tāpēc, lai pēc iespējas mazāk būtu apdraudēta cilvēku dzīvība, veselība un manta, transportlīdzekļu vadītāju izdarītie administratīvie pārkāpumi tiek reģistrēti transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, kā arī traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā, norādot attiecīgajam pārkāpumam atbilstošo uzskaites punktu skaitu.

Izteikt 43.1. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Lai ietekmētu transportlīdzekļa vadītāju uzvedību, veicinot transportlīdzekļu drošu vadīšanu un normatīvo aktu ievērošanu ceļu satiksmē, kā arī tāpēc, lai pēc iespējas mazāk būtu apdraudēta cilvēku dzīvība, veselība un manta, Sodu reģistrā reģistrē uzskaites punktu skaitu atbilstoši transportlīdzekļu vadītāju izdarītiem administratīviem pārkāpumiem.”

Neatbalstīt

(1) Lai ietekmētu transportlīdzekļu vadītāju uzvedību, veicinot transportlīdzekļu drošu vadīšanu un normatīvo aktu ievērošanu ceļu satiksmē, kā arī tāpēc, lai pēc iespējas mazāk būtu apdraudēta cilvēku dzīvība, veselība un manta, transportlīdzekļu vadītāju izdarītie administratīvie pārkāpumi tiek reģistrēti transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, kā arī traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā, norādot attiecīgajam pārkāpumam atbilstošo uzskaites punktu skaitu.

(2) Maksimālais reģistrējamo punktu skaits ir 10 punkti transportlīdzekļu vadītājiem, kuru stāžs ir mazāks par diviem gadiem, un 16 punkti - pārējiem transportlīdzekļu vadītājiem.

(2) Maksimālais reģistrējamo punktu skaits ir 10 punkti transportlīdzekļu vadītājiem, kuru stāžs ir mazāks par diviem gadiem, un 16 punkti - pārējiem transportlīdzekļu vadītājiem.

(3) Maksimālais par vienu pārkāpumu reģistrējamais punktu skaits ir astoņi punkti.

(3) Maksimālais par vienu pārkāpumu reģistrējamais punktu skaits ir astoņi punkti.

(4) Atbilstoši izdarītajam pārkāpumam reģistrētie punkti ir spēkā no diviem līdz pieciem gadiem atkarībā no pārkāpuma smaguma.

31.

Aizstāt 43.1. panta ceturtajā daļā vārdus “no diviem līdz pieciem” ar vārdiem “no viena līdz trim”

Redakcionāli precizēts

(4) Atbilstoši izdarītajam pārkāpumam reģistrētie punkti ir spēkā divus līdz piecus gadus atkarībā no pārkāpuma smaguma.

(5) Atbilstoši pārkāpumu uzskaites punktu sistēmai transportlīdzekļu vadītājiem piemēro šādus ietekmēšanas līdzekļus:

(5) Atbilstoši pārkāpumu uzskaites punktu sistēmai transportlīdzekļu vadītājiem piemēro šādus ietekmēšanas līdzekļus:

1) brīdinājums, nosūtot pa pastu transportlīdzekļa vadītājam informāciju par viņam reģistrēto punktu skaitu, lai veicinātu transportlīdzekļa drošu vadīšanu un normatīvo aktu ievērošanu ceļu satiksmē;

Redakcionāli precizēts

1) brīdinājums, nosūtot pa pastu transportlīdzekļa vadītājam informāciju par viņam reģistrēto punktu skaitu;

2) apmācības kursi (semināri) ceļu satiksmes drošības jautājumos;

2) apmācības kursi (semināri) ceļu satiksmes drošības jautājumos;

3) eksāmens ceļu satiksmes drošības jautājumos;

3) eksāmens ceļu satiksmes drošības jautājumos;

4) transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana uz gadu, ja sasniegts maksimālais punktu skaits;

4) transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana uz gadu, ja sasniegts maksimālais punktu skaits;

5) transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana pavisam, ja atkārtoti 10 gadu laikā piemērota tiesību atņemšana uz 12 vai vairāk mēnešiem kā administratīvais sods vai tiesību atņemšana par maksimālā uzskaites punktu skaita sasniegšanu.

32.

Aizstāt 43.1. panta piektās daļas 5. punktā skaitli “10” ar skaitli “6”

Neatbalstīt

5) transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana pavisam, ja atkārtoti 10 gadu laikā piemērota tiesību atņemšana uz 12 vai vairāk mēnešiem kā administratīvais sods vai tiesību atņemšana par maksimālā uzskaites punktu skaita sasniegšanu.

(6) Pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas piemērošanas noteikumus, reglamentējot reģistrējamos pārkāpumus, pārkāpumiem atbilstošos uzskaites punktus, to noilgumu, pārkāpumu uzskaites punktu reģistrēšanas un dzēšanas kārtību, informācijas apmaiņas kārtību un kārtību, kādā reģistrā esošā informācija paziņojama transportlīdzekļa vadītājam, kā arī ietekmēšanas līdzekļu piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Redakcionāli precizēts

(6) Pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas piemērošanas noteikumus, reglamentējot reģistrējamos pārkāpumus, pārkāpumiem atbilstošos uzskaites punktus, to noilgumu, pārkāpumu uzskaites punktu reģistrēšanas un dzēšanas kārtību, informācijas apmaiņas kārtību un kārtību, kādā reģistrā esošā informācija paziņojama transportlīdzekļa vadītājam, kā arī transportlīdzekļu vadītāju uzvedības ietekmēšanas līdzekļu piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

43.2 pants. Lēmuma par naudas soda samaksu piespiedu izpildes kārtība

33.

Izteikt 43.2. panta nosaukumu šādā redakcijā:

“43.2. pants. Lēmuma par naudas soda samaksu izpildes kārtība

Atbalstīt

43.2 pants. Lēmuma par naudas soda samaksu izpildes kārtība

(1) Ja par ceļu satiksmes drošību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpšanu ir uzlikts naudas sods, līdz naudas soda samaksai aizliegts:

(1) Ja par ceļu satiksmes drošību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpšanu ir uzlikts naudas sods, līdz naudas soda samaksai aizliegts:

1) izsniegt pārkāpumu izdarījušajai personai transportlīdzekļa vadītāja apliecību;

Izteikt 43.2. panta pirmās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

“1) izsniegt pārkāpumu izdarījušai personai transportlīdzekļa vadītāja apliecību, ja apliecība bijusi izņemta šā likuma 29. pantā vai aizturēta šā likuma 30. pantā, kā arī šā panta trešajā daļā paredzētajos gadījumos;”

Neatbalstīt

1) izsniegt pārkāpumu izdarījušajai personai transportlīdzekļa vadītāja apliecību;

2) veikt pārkāpumu izdarījušajai personai piederošo transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un reģistrēt tos transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, kā arī traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā;

2) veikt pārkāpumu izdarījušajai personai piederošo transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un reģistrēt tos transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, kā arī traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā;

3) veikt transportlīdzeklim, ar kuru izdarīts pārkāpums, valsts tehnisko apskati un reģistrēt to transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, kā arī traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā;

3) veikt transportlīdzeklim, ar kuru izdarīts pārkāpums, valsts tehnisko apskati un reģistrēt to transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, kā arī traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā;

4) ar transportlīdzekli, ar kuru izdarīts pārkāpums un kurš reģistrēts ārvalstīs, izbraukt no Latvijas.

4) ar transportlīdzekli, ar kuru izdarīts pārkāpums un kurš reģistrēts ārvalstīs, izbraukt no Latvijas.

(2) Uzliktais naudas sods, kas nav samaksāts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā termiņā (10 dienu laikā), pieaug 10 procentu apmērā par katru nokavēto samaksas mēnesi, sākot ar trešo mēnesi no pārkāpuma izdarīšanas dienas.

37.

Papildināt 43.2. panta otro daļu ar vārdiem “bet nepārsniedzot divkāršu uzliktā naudas soda apmēru”

Izteikt 43.2. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Uzliktais naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā 10 dienu laikā no soda uzlikšanas dienas.”

Izslēgt 43.2. panta otrajā daļā vārdus un skaitli “(10 dienu laikā)”

Neatbalstīt

(2) Uzliktais naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā 10 dienu laikā no soda uzlikšanas dienas.

(3) Ja naudas sods nav samaksāts gada laikā no dienas, kad lēmums par naudas soda uzlikšanu stājies spēkā, stājas spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums un transportlīdzekļa vadītājam aizliegts vadīt transportlīdzekļus līdz naudas soda samaksai. Lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu nodod piespiedu izpildei tiesu izpildītājiem.

Izteikt 43.2. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja naudas sods nav samaksāts gada laikā no dienas, kad lēmums par naudas soda uzlikšanu stājies spēkā, stājas spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums un transportlīdzekļa vadītājam aizliegts vadīt transportlīdzekļus līdz naudas soda samaksai.”

Atbalstīt

(3) Ja naudas sods nav samaksāts gada laikā no dienas, kad lēmums par naudas soda uzlikšanu stājies spēkā, stājas spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums un transportlīdzekļa vadītājam aizliegts vadīt transportlīdzekļus līdz naudas soda samaksai.

(4) Ja iestājas atbildība par apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem, naudas sods piedzenams no transportlīdzekļa īpašnieka (valdītāja), izņemot gadījumu, kad pārkāpuma izdarīšanas brīdī transportlīdzeklis nav atradies īpašnieka (valdītāja) valdījumā citas personas prettiesisku darbību dēļ.

39.

Izteikt 43.2. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja naudas sods nav samaksāts šā panta trešajā daļā noteiktajā termiņā, lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu nodod piespiedu izpildei zvērinātiem tiesu izpildītājiem. Lēmuma piespiedu izpilde notiek likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”

Atbalstīt

(4) Ja naudas sods nav samaksāts šā panta trešajā daļā noteiktajā termiņā, lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu nodod piespiedu izpildei zvērinātiem tiesu izpildītājiem. Lēmuma piespiedu izpilde notiek likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(5) Kārtību, kādā noformējams paziņojums par uzlikto naudas sodu un nosūtāma informācija transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam, turētājam), kā arī naudas soda iekasēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(5) Kārtību, kādā noformējams paziņojums par uzlikto naudas sodu un nosūtāma informācija transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam, turētājam), kā arī naudas soda iekasēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

40.

Papildināt likumu ar 43.3. un 43.4. pantu šādā redakcijā:

“43.3. pants. Administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas termiņi

Atbalstīt

43.3 pants. Administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas termiņi

(1) Administratīvo pārkāpumu lietas izskata un lēmumu pieņem uzreiz pēc pārkāpuma konstatēšanas, ja pārkāpējs ir gājējs vai apturētā transportlīdzekļa vadītājs, un par izdarīto pārkāpumu piemērojamais administratīvais sods ir fiksētais naudas sods.

(1) Administratīvo pārkāpumu lietas izskata un lēmumu pieņem uzreiz pēc pārkāpuma konstatēšanas, ja pārkāpējs ir gājējs vai apturētā transportlīdzekļa vadītājs, un par izdarīto pārkāpumu piemērojamais administratīvais sods ir fiksētais naudas sods.

(2) Pārējās administratīvo pārkāpumu lietās (lietas, kuras neizskata uz vietas) lēmumu pieņem cita amatpersona vai kompetenta iestāde, pārkāpuma izdarīšanas vietā sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu šai amatpersonai vai iestādei nogādā ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc protokola sastādīšanas, un šīs lietas izskata, kad ieradusies pārkāpumu izdarījusī persona. Ja pārkāpumu izdarījusī persona paziņo, ka piekrīt lietas izskatīšanai bez viņas klātbūtnes vai persona neierodas 30 dienu laikā pēc protokola sastādīšanas, lietu izskata bez viņas.

Redakcionāli precizēts

(2) Pārējās administratīvo pārkāpumu lietās (lietas, kuras neizskata uz vietas) lēmumu pieņem cita amatpersona vai kompetenta iestāde, pārkāpuma izdarīšanas vietā sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu šai amatpersonai vai iestādei nogādā ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc protokola sastādīšanas, un šīs lietas izskata, kad ieradusies pārkāpumu izdarījusī persona. Ja pārkāpumu izdarījusī persona paziņo, ka piekrīt lietas izskatīšanai bez tās klātbūtnes, vai neierodas 30 dienu laikā pēc protokola sastādīšanas, lietu izskata bez tās klātbūtnes.

43.4. pants. Protokols par administratīvo ceļu satiksmes pārkāpumu

43.4 pants. Protokols par administratīvo ceļu satiksmes pārkāpumu

(1) Par izdarīto administratīvo pārkāpumu, likuma 43.5. pantā minētās personas sastāda administratīvā pārkāpuma protokolu. Administratīvā pārkāpuma protokola formu un saturu nosaka Ministru kabinets.

Redakcionāli precizēts

(1) Par izdarīto administratīvo ceļu satiksmes pārkāpumu šā likuma 43.5 pantā minētās personas sastāda administratīvā pārkāpuma protokolu. Tā formu un saturu nosaka Ministru kabinets.

(2) Personas, kuras ir tiesīgas sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu un uzlikt sodu, šā likuma 43.3. panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos sastāda Ministru kabineta noteiktas formas un satura protokola saīsināto variantu.”

Redakcionāli precizēts

(2) Personas, kuras ir tiesīgas sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu un uzlikt sodu, šā likuma 43.3 panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos sastāda protokola saīsināto variantu, kura formu un saturu nosaka Ministru kabinets.

43.3 pants. Personas, kuras ir tiesīgas sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu

41.

Izteikt likumprojekta 43.3. pantu kā 43.5. pantu šādā redakcijā:

Atbalstīt

43.5 pants. Personas, kuras ir tiesīgas sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu

(1) Administratīvā pārkāpuma protokolu ir tiesības sastādīt:

Izslēgt 43.3. panta pirmo daļu, jo tās normas ir noteiktas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un arī 2. punkta normas būtu jānosaka minētajā likumā.

Neatbalstīt

(1) Administratīvā pārkāpuma protokolu ir tiesības sastādīt:

1) šā likuma 25.panta pirmajā daļā minēto institūciju darbiniekiem, kuri ir tiesīgi apturēt transportlīdzekļus un pārbaudīt transportlīdzekļu vadītāju dokumentus;

1) šā likuma 25.panta pirmajā daļā minēto institūciju darbiniekiem, kuri ir tiesīgi apturēt transportlīdzekļus un pārbaudīt transportlīdzekļu vadītāju dokumentus;

2) Latvijas Autoceļu direkcijai, veicot šajā likumā noteiktās funkcijas, - par konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem.

43.

Izteikt likumprojekta 43.5. panta pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

“2) Latvijas Autoceļu direkcijas amatpersonām, veicot šajā likumā noteiktās funkcijas, - par konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem.”

Atbalstīt

2) Latvijas Autoceļu direkcijas amatpersonām, veicot šajā likumā noteiktās funkcijas, - par konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem.

(2) Ja saskaņā ar šo likumu iestājas atbildība par apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu, administratīvā pārkāpuma protokolu sastāda Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, nenorādot ziņas par pārkāpēju. Šajā gadījumā protokolu ir tiesīgas sastādīt arī pašvaldības domes (padomes) pilnvarotas institūcijas (amatpersonas).

44.

Izteikt likumprojekta 43.5. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja pārkāpti apstāšanās vai stāvēšanas noteikumi, administratīvā pārkāpuma protokolu ir tiesīgas sastādīt un administratīvo sodu uzlikt arī pašvaldības domes (padomes) pilnvarotas institūcijas (amatpersonas).”

Atbalstīt

(2) Ja pārkāpti apstāšanās vai stāvēšanas noteikumi, administratīvā pārkāpuma protokolu ir tiesīgas sastādīt un administratīvo sodu uzlikt arī pašvaldības domes (padomes) pilnvarotas institūcijas (amatpersonas).

45.

Papildināt likumu ar 43.6. pantu šādā redakcijā:

“43.6. pants. Īpatnības administratīvajā procesā sakarā ar apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu

Atbalstīt

43.6 pants. Īpatnības administratīvajā procesā sakarā ar apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu

(1) Ja pārkāpti apstāšanās vai stāvēšanas noteikumi, bet transportlīdzekļa vadītājs neatrodas pārkāpuma izdarīšanas vietā, personas, kuras ir tiesīgas sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu un uzlikt sodu, sastāda Ministru kabineta noteiktas formas un satura protokolu – paziņojumu.

Redakcionāli precizēts

(1) Ja pārkāpti apstāšanās vai stāvēšanas noteikumi, bet transportlīdzekļa vadītājs neatrodas pārkāpuma izdarīšanas vietā, personas, kuras ir tiesīgas sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu un uzlikt sodu, sastāda protokolu — paziņojumu, kura formu un saturu nosaka Ministru kabinets.

(2) Ja uzliktais administratīvais sods par apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu nav samaksāts likumā noteiktajā termiņā, naudas sods piedzenams no transportlīdzekļa īpašnieka (valdītāja), izņemot gadījumu, kad pārkāpuma izdarīšanas brīdi transportlīdzeklis nav atradies īpašnieka (valdītāja) valdījumā citas personas prettiesisku darbību dēļ.

Redakcionāli precizēts

(2) Ja par apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu uzliktais administratīvais sods nav samaksāts likumā noteiktajā termiņā, naudas sods piedzenams no transportlīdzekļa īpašnieka (valdītāja), izņemot gadījumu, kad pārkāpuma izdarīšanas brīdī transportlīdzeklis nav atradies īpašnieka (valdītāja) valdījumā citas personas prettiesisku darbību dēļ.

(3) Kārtību, kādā noformējams protokols – paziņojums par uzlikto naudas sodu un nosūtāma informācija transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam, turētājam), kā arī naudas soda iekasēšanas un kontroles kārtību nosaka Ministru kabinets.”

(3) Kārtību, kādā noformējams protokols – paziņojums par uzlikto naudas sodu un nosūtāma informācija transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam, turētājam), kā arī naudas soda iekasēšanas un kontroles kārtību nosaka Ministru kabinets.

43.4 pants. Transportlīdzekļa piespiedu pārvietošana

Izteikt likumprojekta 43.4. pantu kā 43.7. pantu šādā redakcijā:

“43.7. pants. Transportlīdzekļa piespiedu pārvietošana

Atbalstīt

43.7 pants. Transportlīdzekļa piespiedu pārvietošana

(1) Transportlīdzekli var pārvietot piespiedu kārtā, novietojot to speciālā stāvvietā, ja:

(1) Transportlīdzekli var pārvietot piespiedu kārtā, novietojot to speciālā stāvvietā, ja:

(1) Transportlīdzekli var pārvietot piespiedu kārtā, novietojot to speciālā stāvvietā, ja:

1) tā vadītājs ir alkohola reibumā, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai viņam nav transportlīdzekļu vadīšanas tiesību;

1) tā vadītājs atrodas alkohola reibumā, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā vai viņam nav transportlīdzekļa vadīšanas tiesību, izņemot gadījumu, ja transportlīdzekļa vadītājs pilnvaro pasažieri vai citu klātesošo personu, kurai ir attiecīgas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, vadīt šo transportlīdzekli tālāk;

Redakcionāli precizēts

1) tā vadītājs atrodas alkohola reibumā, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā vai viņam nav transportlīdzekļu vadīšanas tiesību, izņemot gadījumu, kad transportlīdzekļa vadītājs pilnvaro pasažieri vai citu klātesošo personu, kurai ir attiecīgas kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības, vadīt šo transportlīdzekli tālāk;

2) nav iespējams noskaidrot transportlīdzekļa piederību;

2) nav iespējams noskaidrot transportlīdzekļa piederību;

2) nav iespējams noskaidrot transportlīdzekļa piederību;

3) transportlīdzeklim ir Ceļu satiksmes noteikumos paredzēti bojājumi, kuru dēļ tas nedrīkst braukt;

3) transportlīdzeklim ir bojājumi, ar kādiem normatīvie akti aizliedz braukt, izņemot gadījumu, ja bojājumus novērš transportlīdzekļa atrašanās vietā vai noteiktajā kārtībā transportlīdzekli pārvieto uz stāvvietu vai trūkumu novēršanas vietu;

Redakcionāli precizēts

3) transportlīdzeklim ir bojājumi, ar kādiem normatīvie akti aizliedz braukt, izņemot gadījumu, kad bojājumus novērš transportlīdzekļa atrašanās vietā vai transportlīdzekli noteiktajā kārtībā pārvieto uz stāvvietu vai trūkumu novēršanas vietu;

4) tiek pārvadāta neatļauta bīstamā krava vai ir bīstamās kravas noplūde;

4) pārkāpti apstāšanās un stāvēšanas noteikumi, vadītājam klāt neesot, un transportlīdzeklis novietots stāvēšanai:

Redakcionāli precizēts

4) pārkāpti apstāšanās un stāvēšanas noteikumi, bet vadītāja nav klāt un transportlīdzeklis novietots stāvēšanai:

5) transportlīdzekļa (transportlīdzekļa sastāva) gabarīti ar kravu vai bez tās, faktiskā masa vai ass slodze pārsniedz Ceļu satiksmes noteikumos paredzētos lielumus un nav attiecīgās atļaujas braukšanai pa ceļu;

a) vietā, kur uzstādīta papildzīme “Strādā evakuators”;

a) vietā, kur uzstādīta papildzīme “Strādā evakuators”,

6) pārkāptas Ceļu satiksmes noteikumos reglamentētās kravas nostiprināšanas prasības;

b) uz tramvaja sliežu klātnes vai tās tiešā tuvumā tā, ka tas neļauj braukt tramvajam;

Redakcionāli precizēts

b) uz tramvaja sliežu klātnes vai tās tiešā tuvumā un neļauj braukt tramvajam,

7) transportlīdzeklis saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību atzīstams par ilgstoši atstātu uz ceļa.

c) sabiedrisko pasažieru transportlīdzekļu pieturā vai stāvvietā, vai tās tiešā tuvumā, ja tas neļauj iebraukt vai izbraukt sabiedriskajam pasažieru transportlīdzeklim;

Redakcionāli precizēts

c) sabiedrisko pasažieru transportlīdzekļu pieturā vai stāvvietā vai tās tiešā tuvumā un neļauj iebraukt vai izbraukt sabiedriskajam pasažieru transportlīdzeklim,

(2) Ja transportlīdzekļa vadītājs atrodas alkohola reibumā, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai viņam nav transportlīdzekļu vadīšanas tiesību, transportlīdzekli uz speciālu stāvvietu nedrīkst pārvietot, ja tā vadītājs pilnvaro pasažieri vai citu klātesošu personu, kurai ir attiecīgās kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības, vadīt šo transportlīdzekli tālāk.

d) tā, ka tas neļauj braukt citiem transportlīdzekļiem vai to braukšanai tiek radīti būtiski traucējumi (citu transportlīdzekļu vadītāji ir spiesti nobraukt no brauktuves vai iebraukt tajā ceļa pusē, kas paredzēta braukšanai pretējā virzienā);

d) tā, ka tas neļauj braukt citiem transportlīdzekļiem vai to braukšanai tiek radīti būtiski traucējumi (citu transportlīdzekļu vadītāji ir spiesti nobraukt no brauktuves vai iebraukt tajā ceļa pusē, kas paredzēta braukšanai pretējā virzienā),

(3) Ja transportlīdzekļa vadītājs izdarījis šā panta pirmās daļas 3., 4., 5. vai 6. punktā minēto pārkāpumu, transportlīdzekli uz speciālu stāvvietu nedrīkst pārvietot, ja tā vadītājs attiecīgos trūkumus novērš transportlīdzekļa atrašanās vietā vai likumā noteiktajā kārtībā transportlīdzekli pārvieto uz stāvvietu vai trūkumu novēršanas vietu.

e) uz gājēju pārejas;

e) uz gājēju pārejas,

(4) Ja nav iespējams transportlīdzekli nogādāt speciālā stāvvietā, amatpersona novērš iespēju transportlīdzekli neatļauti izmantot satiksmē, taču pēc iespējas ievērojot tā vadītāja intereses.

f) pilnīgi vai daļēji uz ietves, ja gājēji tā dēļ ir spiesti iziet uz brauktuves;

Redakcionāli precizēts

f) pilnīgi vai daļēji uz ietves un gājēji tā dēļ ir spiesti iziet uz brauktuves,

(5) Ministru kabineta noteiktajos gadījumos transportlīdzekli var piespiedu kārtā pārvietot no vietas, kur tas rada traucējumu sabiedriskajai kārtībai un drošībai, uz citu vietu.

g) uz dzelzceļa pārbrauktuves;

g) uz dzelzceļa pārbrauktuves;

(6) Transportlīdzekļu piespiedu pārvietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

5) transportlīdzeklis novietots stāvēšanai apdzīvotās vietās pilnīgi vai daļēji uz brauktuves diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos neapgaismotos ceļa posmos, kuros apstāties aizliegts, neiededzot noteiktās ārējās apgaismes ierīces un apturētais transportlīdzeklis citiem vadītājiem nav saredzams pietiekamā attālumā;

Redakcionāli precizēts

5) transportlīdzeklis novietots stāvēšanai apdzīvotās vietās pilnīgi vai daļēji uz brauktuves diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos neapgaismotā ceļa posmā, kur apstāties aizliegts, tam nav iedegtas noteiktās ārējās apgaismes ierīces un tas citiem vadītājiem nav saredzams pietiekamā attālumā;

6) transportlīdzeklis novietots stāvēšanai pilnīgi vai daļēji uz brauktuves ārpus apdzīvotām vietām diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, neiededzot noteiktās ārējās apgaismes ierīces;

Redakcionāli precizēts

6) transportlīdzeklis novietots stāvēšanai pilnīgi vai daļēji uz brauktuves ārpus apdzīvotām vietām diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos un tam nav iedegtas noteiktās ārējās apgaismes ierīces;

7) transportlīdzeklis saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību atzīstams par ilgstoši atstātu uz ceļa.

Redakcionāli precizēts

7) transportlīdzeklis Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atzīstams par ilgstoši atstātu uz ceļa.

(2) Transportlīdzekli no vietas, kur tas novietots stāvēšanai, uz citu, stāvēšanai atļautu vietu var pārvietot piespiedu kārtā saskaņā ar pašvaldības lēmumu vai iekšlietu ministra rīkojumu no ielām:

(2) Transportlīdzekli no vietas, kur tas novietots stāvēšanai, uz citu, stāvēšanai atļautu vietu var pārvietot piespiedu kārtā saskaņā ar pašvaldības lēmumu vai iekšlietu ministra rīkojumu no ielām:

1) kuras nepieciešams atbrīvot oficiālo valsts vizīšu vai citu pasākumu nodrošināšanai;

1) kuras nepieciešams atbrīvot oficiālo valsts vizīšu vai citu pasākumu nodrošināšanai;

2) kurās paredzēts veikt ceļu būvniecības vai remonta darbus.

2) kurās paredzēts veikt ceļu būvniecības vai remonta darbus.

(3) Transportlīdzekli no vietas, kur tas novietots stāvēšanai, uz citu, stāvēšanai atļautu vietu var pārvietot piespiedu kārtā īslaicīgu ceļa uzturēšanas (piemēram, sniega novākšanas), remonta vai avārijas seku likvidēšanas darbu veikšanas gadījumā.

(3) Transportlīdzekli no vietas, kur tas novietots stāvēšanai, uz citu, stāvēšanai atļautu vietu var pārvietot piespiedu kārtā īslaicīgu ceļa uzturēšanas (piemēram, sniega novākšanas), remonta vai avārijas seku likvidēšanas darbu veikšanas gadījumā.

(4) Transportlīdzekļu piespiedu pārvietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

(4) Transportlīdzekļu piespiedu pārvietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

43.5 pants. Braukšanas ātruma kontrole

47.

Izteikt likumprojekta 43.5. pantu kā 43.8. pantu

Atbalstīt

43.8 pants. Braukšanas ātruma kontrole

Noteiktā braukšanas ātruma ievērošanu kontrolē Ceļu policija ar šim nolūkam paredzētām mērierīcēm, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām.

Noteiktā braukšanas ātruma ievērošanu kontrolē Ceļu policija ar šim nolūkam paredzētām mērierīcēm, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām.

43.6 pants. Alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes konstatēšana

48.

Izteikt likumprojekta 43.6. pantu kā 43.9. pantu

Redakcionāli precizēts

43.9 pants. Alkohola reibuma, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšana

(1) Lai noteiktu alkohola koncentrāciju asinīs, Valsts policijas darbinieki un Valsts robežsardzes darbinieki (uz valsts robežas) ir tiesīgi pārbaudīt transportlīdzekļa vadītāja izelpoto gaisu ar šim nolūkam paredzētu mēraparātu, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām, vai nogādāt transportlīdzekļa vadītāju medicīnas iestādē šādas pārbaudes veikšanai, ja ir pamatotas aizdomas, ka viņš ir alkohola reibumā, taču transportlīdzekļa vadītājs atsakās no izelpotā gaisa pārbaudes. Kārtību, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā, nosaka Ministru kabinets.

49.

Izteikt 43.6. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Lai noteiktu alkohola ietekmi, Valsts policijas darbinieki un Valsts robežsardzes darbinieki (uz valsts robežas) ir tiesīgi pārbaudīt transportlīdzekļa vadītāja izelpoto gaisu ar šim nolūkam paredzētu mēraparātu, kas atbilst Ministru kabineta noteiktām prasībām vai nogādāt transportlīdzekļa vadītāju medicīnas iestādē šādas pārbaudes veikšanai, ja ir pamatotas aizdomas, ka viņš ir alkohola reibumā, gadījumos, kad izelpotā gaisa pārbaudi nevar veikt vai transportlīdzekļa vadītājs nepiekrīt tās rezultātiem. Kārtību, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā, nosaka Ministru kabinets.”

Redakcionāli precizēts

(1) Lai konstatētu alkohola reibumu, Valsts policijas darbinieki un Valsts robežsardzes darbinieki (uz valsts robežas) ir tiesīgi pārbaudīt transportlīdzekļa vadītāja izelpoto gaisu ar šim nolūkam paredzētu mēraparātu, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām, vai nogādāt transportlīdzekļa vadītāju medicīnas iestādē šādas pārbaudes veikšanai, ja ir pamatotas aizdomas, ka viņš ir alkohola reibumā, bet izelpotā gaisa pārbaudi nav iespējams veikt vai transportlīdzekļa vadītājs nepiekrīt tās rezultātiem. Kārtību, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā, nosaka Ministru kabinets.

(2) Lai konstatētu narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi, Valsts policijas darbinieki nogādā transportlīdzekļa vadītāju medicīnas iestādē pārbaudes veikšanai, ja ir pamatotas aizdomas par narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu (vadītāja uzvedība, runas veids, kustību koordinācija). Narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes konstatēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Redakcionāli precizēts

(2) Lai konstatētu narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidu, Valsts policijas darbinieki nogādā transportlīdzekļa vadītāju medicīnas iestādē pārbaudes veikšanai, ja ir pamatotas aizdomas par narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu (vadītāja uzvedība, runas veids, kustību koordinācija). Narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

43.7 pants. Pārkāpumu fiksēšana ar tehniskiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli

50.

Izteikt likumprojekta 43.7. pantu kā 43.10. pantu

Atbalstīt

43.10 pants. Pārkāpumu fiksēšana ar tehniskiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli

(1) Pārkāpumus var fiksēt, neapturot transportlīdzekli un izmantojot tehniskus līdzekļus (fotoiekārtas vai videoiekārtas), kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām.

(1) Pārkāpumus var fiksēt, neapturot transportlīdzekli un izmantojot tehniskus līdzekļus (fotoiekārtas vai videoiekārtas), kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām.

(2) Ja nav noskaidrots transportlīdzekļa vadītājs, kas vadīja transportlīdzekli pārkāpuma izdarīšanas brīdī, administratīvo sodu par konstatēto pārkāpumu nepiemēro."

(2) Ja nav noskaidrots transportlīdzekļa vadītājs, kas vadīja transportlīdzekli pārkāpuma izdarīšanas brīdī, administratīvo sodu par konstatēto pārkāpumu nepiemēro."

44.pants. Zaudējuma atlīdzināšana

(1) Šā likuma vai citu ceļu satiksmes drošību reglamentējošu aktu pārkāpuma rezultātā nodarītais zaudējums ir jāatlīdzina.

(2) Par transportlīdzekļa ekspluatācijas rezultātā nodarīto zaudējumu atbild transportlīdzekļa īpašnieks vai valdītājs, ja viņš nepierāda, ka zaudējums radies nepārvaramas varas dēļ, ar paša cietušā nodomu vai cietušā rupjas neuzmanības dēļ vai arī citu iemeslu dēļ, kuri saskaņā ar likumu atbrīvo no atbildības par zaudējuma atlīdzību. Kopīpašnieki un līdzmantinieki par nodarīto zaudējumu atbild solidāri.

(3) Gadījumos, kad transportlīdzeklis ir nodots turētājam, par nodarītajiem zaudējumiem atbild turētājs, ja viņš nav vienojies ar īpašnieku par citādu zaudējumu segšanas kārtību. Tomēr, ja turētājs atrodas prombūtnē (ārpus valsts robežām), nav zināma viņa dzīvesvieta vai pilnīga zaudējumu piedziņa no viņa nav iespējama, par zaudējumu atbild transportlīdzekļa īpašnieks.

(4) Ja transportlīdzeklis izgājis no īpašnieka, valdītāja vai turētāja valdījuma nevis viņa paša vainas dēļ, bet gan citas personas prettiesisku darbību rezultātā, par nodarīto zaudējumu atbild šī persona. Ja arī īpašnieka, valdītāja vai turētāja uzvedībai nav attaisnojuma, nodarītos zaudējumus atlīdzināt var prasīt kā no personas, kas lietojusi transportlīdzekli, tā arī no īpašnieka, valdītāja vai turētāja atbilstoši katra vainas pakāpei.

(5) Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas gadījumā trešajai personai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas kārtību regulē atsevišķs likums par civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu.

VIII nodaļa

Papildu noteikumi

45.pants. Izņēmuma gadījumi

(1) Aizliegts izsniegt speciālas atļaujas, kas dod tiesības atkāpties no šā likuma un Ceļu satiksmes noteikumu prasībām.

(2) Atsevišķos gadījumos pasta un inkasācijas transportlīdzekļiem ar speciālām Satiksmes ministrijā un Iekšlietu ministrijā saskaņotām caurlaidēm, pildot darba uzdevumus, ir tiesības neievērot apstāšanās un stāvēšanas noteikumus, kā arī ceļa zīmju "Braukt aizliegts", "Mehāniskajiem transportlīdzekļiem braukt aizliegts" un "Kravas automobiļiem braukt aizliegts" prasības.

33. Papildināt 45.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Šajā likumā noteiktajā kārtībā saskaņotajos sporta pasākumos ir pieļaujamas atkāpes no Ceļu satiksmes noteikumiem tiktāl, ciktāl to nosaka sporta pasākumus reglamentējošie akti.”

35. Papildināt 45.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Šajā likumā noteiktajā kārtībā saskaņotajos sporta pasākumos ir pieļaujamas atkāpes no Ceļu satiksmes noteikumiem tiktāl, ciktāl to nosaka sporta pasākumus reglamentējošie akti.”

46.pants. Noteikumu spēks attiecībā uz ārvalstu pilsoņiem un bezvalstniekiem

Šis likums, Ceļu satiksmes noteikumi un citi normatīvie akti, kas regulē attiecības ceļu satiksmes drošības jomā, attiecas arī uz ārvalstīs reģistrētajiem transportlīdzekļiem, kā arī to īpašniekiem, vadītājiem un citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, tiem atrodoties Latvijas teritorijā, ja starptautiskajos līgumos, kuru dalībvalsts ir Latvija, nav paredzēts citādi.

47.pants. Noteikumi transportlīdzekļu vadītājiem, kas ierodas Latvijā no ārvalstīm vai ieved Latvijā transportlīdzekļus

(1) Transportlīdzekļa vadītājam, kas ierodas Latvijā no ārvalstīm, atļauts vadīt transportlīdzekli, ja viņam ir klāt vadītāja apliecība, kurā norādītas 1968.gada Konvencijā par ceļu satiksmi noteiktās vadītāja kategorijas.

34.  47.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem "ja viņam ir klāt" ar vārdiem "Eiropas Savienības valsts izsniegta vadītāja apliecība vai";

36.  47.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem "ja viņam ir klāt" ar vārdiem "Eiropas Savienības valsts izsniegta vadītāja apliecība vai";

(2) Transportlīdzekļa vadītājam, kurš ierodas Latvijā no ārvalstīm un uzturas Latvijā ilgāk par sešiem mēnešiem, noteiktā kārtībā jāapmaina transportlīdzekļa vadītāja apliecība.

papildināt otro daļu ar vārdiem “izņemot Eiropas Savienības valsts izsniegtu transportlīdzekļu vadītāja apliecību, kā arī personas, kas bauda diplomātiskās vai konsulārās imunitātes un privilēģijas”;

Redakcionāli precizēts

papildināt otro daļu ar vārdiem “izņemot Eiropas Savienības valsts izsniegtu vadītāja apliecību, kā arī personas, kas bauda diplomātiskās vai konsulārās imunitātes un privilēģijas”;

(3) Ārvalstu pilsoņiem vai bezvalstniekiem no ārvalstīm uz laiku ievestie mehāniskie transportlīdzekļi un to piekabes, kas atrodas Latvijā ilgāk par trim mēnešiem un piedalās ceļu satiksmē, noteiktā kārtībā jāreģistrē Ceļu satiksmes drošības direkcijā, bet traktortehnika - Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijā.

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi nav piemērojami ārvalstu bruņoto spēku sastāvā esošajām personām, kuras Latvijas Republikā pilda dienesta pienākumus starptautiskās sadarbības ietvaros.”

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi nav piemērojami ārvalstu bruņoto spēku sastāvā esošajām personām, kuras Latvijas Republikā pilda dienesta pienākumus starptautiskās sadarbības ietvaros.”

48. pants. Starptautisko līgumu piemērošana

Ja Saeimas apstiprinātā starptautiskajā līgumā paredzēti citādi noteikumi nekā šajā likumā, piemērojami starptautiskā līguma noteikumi.

Pārejas noteikumi

1. Līdz Ministru kabineta noteikumu izdošanai šā likuma izpildei piemērojami pašreiz spēkā esošie normatīvie akti, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

51.

Izslēgt pārejas noteikumu 1. punktu.

Atbalstīt

37. Izslēgt pārejas noteikumu 1. punktu.

2. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta 1997.gada 7.aprīļa noteikumi nr.135 "Noteikumi par ceļu satiksmi" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 10., 18.nr.).

3. Likuma 10. un 21.pantā noteiktās prasības attiecībā uz personām, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā un kuras līdz šo prasību spēkā stāšanās dienai Latvijā lieto ārvalstīs reģistrētus transportlīdzekļus, izpildāmas līdz 2000.gada 1.augustam.

52.

Papildināt pārejas noteikumus ar 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

“4. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.janvārim izdod noteikumus, kas paredzēti šā likuma 3.panta otrajā daļā, 6.panta trešajā daļā, 10.panta pirmajā daļā, 14.1 panta septītajā daļā, 16.panta septītajā daļā, 22.panta otrajā un ceturtajā daļā, 30.1 panta pirmajā daļā, 40.panta otrajā daļā, 43.1 panta sestajā daļā, 43.4 panta pirmajā un otrajā daļā, 43.6 panta pirmajā un trešajā daļā, 43.7 panta pirmās daļas 7.punktā un ceturtajā daļā, 438.pantā, 43.9 panta pirmajā un otrajā daļā un 43.10 panta pirmajā daļā.

Atbalstīt

38. Papildināt pārejas noteikumus ar 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

“4. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.janvārim izdod noteikumus, kas paredzēti šā likuma 3.panta otrajā daļā, 6.panta trešajā daļā, 10.panta pirmajā daļā, 14.1 panta septītajā daļā, 16.panta septītajā daļā, 22.panta otrajā un ceturtajā daļā, 30.1 panta pirmajā daļā, 40.panta otrajā daļā, 43.1 panta sestajā daļā, 43.4 panta pirmajā un otrajā daļā, 43.6 panta pirmajā un trešajā daļā, 43.7 panta pirmās daļas 7.punktā un ceturtajā daļā, 43.8 pantā, 43.9 panta pirmajā un otrajā daļā un 43.10 panta pirmajā daļā.

5. Līdz šo pārejas noteikumu 4.punktā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 1.janvārim piemērojami spēkā esošie normatīvie akti, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.”

5. Līdz šo pārejas noteikumu 4.punktā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 1.janvārim piemērojami spēkā esošie normatīvie akti, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.”

Likums Saeimā pieņemts 1997.gada 1.oktobrī.