Iesniedz Ārlietu komisija

 

Iesniedz Ārlietu komisija                                                                                                                                            Saeimas lēmuma projekts otrajam lasījumam

 

DEKLARĀCIJA

PAR LATVIJĀ ĪSTENOTĀ PADOMJU SOCIĀLISTISKO REPUBLIKU SAVIENĪBAS TOTALITĀRĀ KOMUNISTISKĀ OKUPĀCIJAS REŽĪMA POLITIKAS NOSODĪJUMU

( reģ.nr. 723; dok.nr. 4092)

 

 

 

Lēmuma projekta 1. lasījuma redakcija

 

Pr.

nr.

             

Priekšlikums

Atbildīgās

komisijas

atzinums

Lēmuma projekta redakcija, kādā to otrajā lasījumā ierosina pieņemt Ārlietu komisija

                            1.

2.

3.

4.

                                  5.

         Latvijas Republikas Saeima atgādina par 1996.gada 22.augusta Deklarācijā par Latvijas okupāciju izteikto aicinājumu, un,

        uzskatot, ka apvienotās Eiropas mērķis ir, atstājot pagātnē rūgto pieredzi, turpināt civilizācijas, progresa un labklājības ceļu visu tās iedzīvotāju labā, tostarp visvājāko un vismazāk aizsargāto labā, ka Eiropa vēlas palikt kultūrai, zinību apguvei un sociālai attīstībai atvērts kontinents, un uzskatot, ka tā vēlas padziļināt savas sabiedriskās dzīves demokrātismu un atklātību, kā arī censties panākt mieru, tiesiskumu un solidaritāti visā pasaulē,

pārliecībā, ka Eiropas tautas, lepodamās ar savu nacionālo identitāti un vēsturi, vienlaikus tiecas pārvarēt senās robežas un, apvienojoties vēl ciešāk, veidot kopīgu likteni,

 

 

 

uzskatot, ka Latvijai pievienojoties Eiropas Savienības Konstitūcijā nospraustajiem mērķiem un principiem, Eiropas Savienībai ir nepieciešams izprast Latvijas rūgto pieredzi un pilnībā apzināties tās vēsturi kā visas apvienotās Eiropas vēstures neatņemamu sastāvdaļu,

 

 

 

atsaucoties uz 1920.gada Miera līgumu, kas noslēgts starp Latvijas Republiku un Krievijas Sociālistisko Federatīvo Republiku,

 

atsaucoties uz 1928.gada Parīzes Vispārējo līgumu par atteikšanos no kara kā nacionālās politikas līdzekļa,

 

atsaucoties uz 1932.gada Neuzbrukšanas līgumu, kas noslēgts starp Latviju un Padomju Sociālistisko Republiku Savienību,

 

 

 

 

atsaucoties uz 1933.gada Konvenciju par agresijas definīciju, kuras absolūtam aizliegumam tieši vai netieši izmantot spēku, konvenciju ratificējot, pievienojās gan Latvijas Republika, gan arī Padomju Sociālistisko Republiku Savienība,

uzsverot, ka ar minēto daudzpusējo un divpusējo līgumu ratificēšanu Latvijas Republika un PSRS starptautiskā līmenī bija apņēmušās ievērot viena otras suverenitāti, kā arī neizmantot karu vai kara draudus divpusējās attiecībās,

 

atgādinot par 1939.gada Neuzbrukšanas līguma slepenajiem papildprotokoliem, kas tika noslēgti starp Vāciju un PSRS un kas, pretrunā ar tā laika starptautisko tiesību normām un PSRS saistībām attiecībā uz Latviju, sadalīja Austrumeiropu šo divu valstu “interešu sfērās”,

atgādinot, ka pēc šī līguma un tā slepeno papildprotokolu parakstīšanas PSRS tiešā cēloņsakarīgā saiknē okupēja un anektēja Latvijas Republiku, sagrāva tās valstisko iekārtu, slepkavoja, spīdzināja un deportēja simtiem tūkstošu tās iedzīvotāju, prettiesiski atņēma viņu īpašumu un veica piespiedu kolektivizāciju, vajāja cilvēkus viņu politisko uzskatu, reliģiskās pārliecības un nacionālās piederības dēļ, centās sagraut un pārkrievot Latvijas nacionālo kultūru, iesūtot Latvijā simtiem tūkstošu PSRS iedzīvotāju,

uzsverot, ka minētā PSRS-Vācijas Neuzbrukšanas līguma slepenos papildprotokolus 1989.gadā ir starptautiski nosodījušas gan Vācija, gan arī PSRS, vienlaikus atzīstot, ka šie protokoli ir bijuši noslēgti, pārkāpjot tā laika starptautisko tiesību principus un iejaucoties vairāku citu valstu suverēnajās un neatkarīgajās tiesībās,

 

 

atzīmējot, ka Krievijas Federācija nav veikusi nekādas tālākās darbības, lai atvainotos Latvijai un šādi demonstrētu savu nosodošo attieksmi ne tikai pret šo prettiesisko protokolu noslēgšanu, bet arī pret to izraisītajām graujošajām sekām, 

 

       balstoties uz Latvijas Republikas Augstākās padomes 1990.gada 4.maija Deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, kurā jau ir pasludināts, ka PSRS militārā agresija pret Latviju 1940.gada 17.jūnijā kvalificējama kā starptautisks noziegums,

uzskatot, ka PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma noziegumi Latvijā ir daļa no 20.gadsimta totalitāro režīmu pastrādātajiem necilvēcīgajiem noziegumiem, kuriem nav un nevar būt noilguma,

atzīmējot to, ka Vācijas nacionālsociālistiskā režīma noziegumi ir izmeklēti un starptautiski nosodīti, vainīgās personas sauktas pie atbildības, kamēr līdzīgi PSRS totalitārā komunistiskā režīma noziegumi nav ne izmeklēti, ne arī saņēmuši starptautisku nosodījumu. Neizmeklējot šos noziegumus, nenosodot vainīgos, kā arī nelikvidējot šo noziegumu sekas, tiek uzturēta pārliecība par totalitārā komunisma pieļaujamību, kā arī šīs ideoloģijas īstenotāju iespēju nesodīti izdarīt noziegumus pret cilvēci un paturēt noziedzīgu darbību rezultātā iegūto,

uzsverot Latvijas vēlmi, veidot un uzturēt labas kaimiņattiecības ar Krieviju,

 

 

norādot, ka patiess un noturīgs izlīgums starp valstīm iespējams tikai tad, ja pagātnē izdarītie starptautiskie noziegumi tiek atzīti, izvērtēti un nosodīti, un attiecīgā valsts saskaņā ar starptautisko tiesību principiem nes atbildību par savu starptautisko tiesību pārkāpumu,

 

apzinoties, ka nonākt pie šādas atziņas var būt politiski un morāli grūti, un tādēļ ar cieņu atzīstot Vācijas valsts un vācu tautas skaudro, ilgstošo un pamatīgo savas pagātnes izvērtēšanas darbu kopš otrā pasaules kara, bez kura Eiropas integrācija tādā mērā kā tagad nekad nebūtu bijusi iespējama,

izsakot cerību, ka Krievija turpinās virzību uz īsteni demokrātisku valsts iekārtu, kuras neatņemama sastāvdaļa ir patiesa vēstures izzināšana,

kā arī uzskatot, ka Eiropas Savienības, it sevišķi Eiropas Parlamenta, un Eiropas Savienības dalībvalstu nosodoša attieksme pret Padomju Savienības totalitārā komunistiskā režīma noziegumiem visā pasaulē, īpaši Austrumeiropā, stiprinātu demokrātisko apziņu visā Eiropā, kā arī veicinātu to, ka Krievija uzklausa un apmierina Latvijas prasību atlīdzināt par tai nodarītajiem zaudējumiem,

atzīmējot, ka starptautisks PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma un tā ietvaros izdarīto noziegumu pret cilvēci nosodījums neizslēdz individuālo kriminālo atbildību attiecībā uz šo noziegumu veicējiem,

apliecina centienus atjaunot vēsturisko patiesību un dot ieguldījumu starptautiskās stabilitātes vairošanā, jo ir pārliecināta, ka politiskie režīmi, kas balstās uz ekstrēmu ideoloģiju, apdraudēs pasaules mieru un drošību, kā arī cilvēku tiesību un brīvību attīstību tik ilgi, kamēr šo režīmu kriminālā būtība nebūs pilnībā atklāta un nosodīta.

 

 

 

 

 

 

Latvijas Republikas Saeima deklarē:

- Latvijas valsts nosoda Latvijā īstenoto PSRS totalitāro komunistisko okupācijas režīmu;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

- Latvijas valsts arī nosoda to personu rīcību, kuras, neatkarīgi no to tautības, piedalījās šī režīma noziegumu īstenošanā;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

- Latvijas Republikas Saeima apņemas atcelt pieejamības ierobežojumus attiecībā uz dokumentiem, kuri var apstiprināt PSRS totalitārā komunistiskā režīma un tā represīvo iestāžu izdarītos noziegumus, kā arī

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

- pieņemt likumu par okupācijas režīma rezultātā Latvijas valstij un tās pilsoņiem nodarīto zaudējumu aprēķinu un atlīdzināšanu, kas līdz tā izpildei uzturētu Latvijas prasību pret Krieviju par šo zaudējumu atlīdzināšanu, kaut gan apzinās, ka centieni materiāli atlīdzināt indivīdiem nodarītos zaudējumus nekad nespēs pilnībā kompensēt totalitārā komunisma radītās ciešanas.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Latvijas Republikas Saeima uzdod Ministru kabinetam:

—        triju mēnešu laikā izveidot speciālistu komisiju, kas gada laikā noteiktu PSRS okupācijas režīma upuru skaitu un aprēķinātu PSRS totalitārā komunistiskā režīma nodarītos zaudējumus Latvijas valstij un pilsoņiem;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

—        uzsākt sarunas ar Krievijas valdību par visu no Latvijas izvesto arhīvu atdošanu atpakaļ un brīvu pieeju visiem Krievijas arhīviem, lai saņemtu pilnīgu informāciju par PSRS totalitārā komunistiskā režīma noziegumiem Latvijā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Latvijas Republikas Saeima aicina Krievijas Federāciju:

- demokrātiskā veidā izvērtēt notikušo, atzīstot visai pasaulei labi zināmos vēstures faktus attiecībā uz Latvijas okupāciju un Latvijas valstij un tās pilsoņiem nodarītajiem zaudējumiem;

- atzīt vispārzināmo Latvijas okupācijas faktu, ko īstenoja PSRS, ievērot no šī fakta izrietošās tiesiskās un politiskās sekas, un balstīties uz saskaņā ar starptautisko tiesību normām spēkā esošo 1920.gada 11.augustā noslēgto Latvijas un Krievijas miera līgumu, ar kuru tā uz mūžīgiem laikiem atteicās no pretenzijām pret Latviju;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

- atzīt, ka Krievijas Federācija kā PSRS tiesiskā un politiskā mantiniece ir morāli, tiesiski un finansiāli atbildīga par Latvijā veiktajiem noziegumiem pret cilvēci un zaudējumiem, kas Latvijas Republikai un tās pilsoņiem nodarīti okupācijas laikā, un pildīt Krievijas Federācijas pienākumu atlīdzināt Latvijai un tās pilsoņiem prettiesiskās darbības rezultātā nodarītos zaudējumus saskaņā ar starptautisko tiesību pamatprincipiem;

- pildīt Krievijas Federācijas solījumus Eiropas Padomei, it sevišķi solījumu par izvesto arhīvu un Latvijas Republikas īpašumu atdošanu.

 

 

 

 

 

Latvijas Republikas Saeima aicina Eiropas Padomi un Eiropas valstu parlamentus un valdības:

—        savā politikā un tiesiskās attiecībās konsekventi ņemt vērā Latvijas taisnīgās politiskās un tiesiskās prasības, kas izriet gan no Latvijas okupācijas fakta un tā sekām, gan arī no starptautisko tiesību principiem;

—        palīdzēt Latvijai likvidēt okupācijas sekas, sniedzot tai politisku atbalstu.

 

 

Latvijas Republikas Saeima, atgādinot par 1983.gada rezolūciju par situāciju Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, aicina Eiropas Parlamentu:

Demokrātiskās apziņas veicināšanas politikas ietvaros, kuras neatņemama sastāvdaļa ir arī visu totalitāro režīmu un to noziegumu izvērtēšana un nosodījums,

—    izveidot starptautisku komisiju PSRS totalitārā komunistiskā režīma noziegumu izvērtēšanai;

 

—    atbalstīt starptautiska zinātniska institūta izveidošanu, kas nodarbotos ar PSRS totalitārā komunisma režīma vēsturisko un juridisko aspektu izzināšanu, apkopošanu un publicitāti starptautiskajā sabiedrībā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 1.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4.

 

 

 

5.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9.

 

 

 

 

 

 

10.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

11.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

12.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

13.

 

 

 

 

 

 

 

 

14.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

15.

 

 

 

 

 

 

16.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

17.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

18.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

19.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

20.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

21.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

22.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

23.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ārlietu komisijas priekšlikums

Izslēgt 2. rindkopu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ārlietu komisijas priekšlikums

Izteikt 3.rindkopu šādā redakcijā:

„atbalstot Līgumā par Konstitūciju Eiropai noteikto, ka Eiropas tautas, lepodamās ar savu nacionālo identitāti un vēsturi, vienlaikus tiecas pārvarēt senās robežas un, apvienojoties vēl ciešāk, veidot kopīgu likteni,”

 

Ārlietu komisijas priekšlikums

Aizstāt 4.rindkopā vārdu „nepieciešams” ar vārdu „būtiski”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ārlietu komisijas priekšlikums

Izslēgt 6.rindkopu.

 

 

Ārlietu komisijas priekšlikums

Izteikt 7.rindkopu šādā redakcijā:

„atsaucoties uz 1932.gada līgumu starp Latviju un Padomju Sociālistisko Republiku Savienību par neuzbrukšanu un konflikta nokārtošanu miera ceļā,”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ārlietu komisijas priekšlikums

Aizstāt vārdus „lai atvainotos Latvijai” ar vārdiem „lai novērstu okupācijas sekas”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāta V.Buzajeva priekšlikums

Papildināt lēmumprojektu pēc frāzes „Latvijas valsts nosoda Latvijā īstenoto PSRS totalitāro komunistisko okupācijas režīmu” ar tekstu šādā redakcijā:

Totalitārais režīms ir nodarījis būtisku kaitējumu tautas pašapziņai, tās spējai pastāvēt pašvaldības un demokrātijas apstākļos. Pamatā tas skāris pamatnāciju – latviešus. Latvieši bija spiesti piedalīties okupācijas režīma pašvaldības iestāžu darbā, tādējādi zaudējot savu nacionālo identitāti un spēju uz ražīgu darbu.

1987.gadā latvieši sastādīja tikai 52% no okupētās republikas iedzīvotājiem, taču starp ministriem un valsts komitēju pārstāvjiem to bija 83%, starp komunistiskās partijas pilsētu un rajonu komiteju darbiniekiem – 65%, Ministru padomes aparātā – 65%, starp pašvaldību vadītājiem – 77%, kultūrā un mākslā – 73%.

Okupantu mērķtiecīgās politikas rezultātā strauji kritās pamatnācijas pārstāvju skaits visvērtīgākajās nozarēs: rūpniecībā un celtniecībā – tikai 38%, transportā – 34%, komunālajā saimniecībā un sadzīves pakalpojumu sniegšanā – 45%.

Šodien, kad ir pagājuši 15 gadi kopš Latvija ir atbrīvojusies no okupācijas, mēs esam spiesti konstatēt, ka laikā, kad pamatnācijas pārstāvju skaits valsts un pašvaldību institūcijās ir pārsniedzis 90%, rūpniecība un lauksaimniecība ir izrādījušās pilnībā sagrautas, Latvijas Republika ir zaudējusi savu ekonomisko patstāvību un kļuvusi par nabadzīgāko Eiropas Savienības dalībvalsti.

Okupācijas sekas ir novedušas pie tā, ka latviešu dabīgais pieaugums (1,11 uz 1000 cilvēkiem 1990.gadā) ir nomainījusies pret dabisko samazināšanos (– 3,97 uz 1000 cilvēkiem 2001.gadā). Jāatzīmē gan, ka speciālie ierobežojošie likumdošanas pasākumi ir noveduši pie tā, ka starp cittautiešiem šis rādītājs ir atbilstoši izmainījies no 1,22 uz – 7,93.

Šie apsvērumi ir jāņem vērā izvirzot prasības pret Krievijas Federāciju par valdošā komunistiskā totalitārā režīma izraisīto zaudējumu atlīdzināšanu.

 

 

 

Deputāta P.Simsona priekšlikums

1. Svītrot un papildināt 3.lpp. sadaļā „Latvijas Republikas Saeima deklarē ” 2. apakšpunktu:

 

- Latvijas valsts izsaka nožēlu par Latvijas pilsoņu līdzdalību okupācijas režīma politiskajās, pārvaldes un represīvajās struktūrās un arī nosoda to personu rīcību, kuras, neatkarīgi no to tautības, piedalījās šī režīma noziegumu īstenošanā;

 

Ārlietu komisijas priekšlikums

Izteikt 25.rindkopu šādā redakcijā:

„Latvijas valsts nosoda arī visu to personu rīcību, kuras piedalījās šā režīma noziegumu īstenošanā;”

 

 

Deputāta P.Simsona priekšlikums

Papildināt ar jaunu 3.apakšpunktu šādā redakcijā:

- Latvijas valsts atzīst un godina nacionālās pretošanās kustības dalībniekus kā Latvijas brīvības cīnītājus.

 

 

 

 

Ārlietu komisijas priekšlikums

Papildināt ar jaunu 26.rindkopu šādā redakcijā:

- Latvijas valsts atzīst un godina nacionālās pretošanās kustības dalībniekus kā cīnītājus par Latvijas brīvību

 

 

 

Deputāta P.Simsona priekšlikums

Izcelt atsevišķi, svītrot un papildināt 4.lpp.1. rindkopu:

 

Latvijas Republikas Saeima apņemas:

atcelt pieejamības ierobežojumus attiecībā uz dokumentiem, kuri var apstiprināt PSRS totalitārā komunistiskā režīma un tā represīvo iestāžu izdarītos noziegumus pret Latvijas pilsoņiem;

 

 

Ārlietu komisijas priekšlikums

Izslēgt 26.rindkopā vārdus „attiecībā uz” un vārdus ‘’kā arī’’.

 

 

 

 

 

Deputāta P.Simsona priekšlikums

Izcelt atsevišķi, svītrot un papildināt 4.lpp 2.rindkopu.

 

-pieņemt likumu par okupācijas režīma rezultātā Latvijas valstij un tās pilsoņiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanu un kompensēšanu atlīdzināšanu, kas līdz tā izpildei uzturētu Latvijas prasību pret Krieviju par šo zaudējumu atlīdzināšanu, kaut gan apzinās, ka centieni materiāli atlīdzināt indivīdiem nodarītos zaudējumus nekad nespēs pilnībā kompensēt totalitārā komunisma radītās ciešanas;

 

Ārlietu komisijas priekšlikums

Izslēgt 27.rindkopu.

 

 

 

 

Deputāta P.Simsona priekšlikums

papildināt ar jaunu 3. rindkopu šādā redakcijā:

- izdarīt izmaiņas Latvijas Republikas likumos, lai nodrošinātu okupācijas režīma upuru tiesību reālu atjaunošanu un Latvijas teritorijā okupācijas varas atņemtā īpašuma vērtības kompensēšanu naudā.

 

 

 

 

Ārlietu komisijas priekšlikums

Izteikt 28.rindkopu šādā redakcijā:

„-         triju mēnešu laikā izveidot speciālistu komisiju, kas noteiktu PSRS okupācijas režīma upuru skaitu, to masu kapu vietas, apkopotu visu informāciju par represijām, masu deportācijām un aprēķinātu režīma nodarītos zaudējumus Latvijas valstij un iedzīvotājiem;”

 

Ārlietu komisijas priekšlikums

Papildināt ar jaunu 29. rindkopu šādā redakcijā:

„- noslēgt starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju speciālu nolīgumu, kas noteiks savstarpējās saistības materiālo izdevumu segšanā, kā arī palīdzības sniegšanā pārceļotājiem, tāpat arī viņu ģimenēm, kas pārceļas uz savu vēsturisko vai etnisko dzimteni.”

 

 

Ārlietu komisijas priekšlikums

Izteikt 29. rindkopu šādā redakcijā:

„- turpināt uzturēt prasības pret Krievijas Federāciju par okupācijas režīma rezultātā Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu un visu no Latvijas izvesto arhīvu materiālu (arī Latvijas PSR Valsts drošības komitejas arhīvu materiālu) atdošanu atpakaļ Latvijas Republikai.”

 

 

Ārlietu komisijas priekšlikums

Papildināt ar jaunu 30. rindkopu šādā redakcijā:

„-nodrošināt, lai Latvijas Republikas Diplomātiskās pārstāvniecības ārvalstīs iepazīstinātu ar šo deklarāciju.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ārlietu komisijas priekšlikums

 

Papildināt ar jaunu 32. rindkopu šādā redakcijā

„- turpināt Krievijas Federācijas Bruņoto spēku militārpersonu un to ģimeņu locekļu repatriāciju atbilstoši Latvijas un Krievijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ārlietu komisijas priekšlikums

Aizstāt vārdus „publicitāti starptautiskajā sabiedrībā” ar vārdiem „starptautiskās sabiedrības informēšanu”.

 

 

 

 

 

 

Deputāta J.Sokolovska priekšlikums

Papildināt lēmumprojektu ar jaunu tekstu šādā redakcijā:

„Latvijas Republikas Saeima konstatē, ka kolaboranti – bijušie komunisti šobrīd ieņem valsts amatpersonu amatus, un aicina viņus publiski nožēlot savu atbalstu komunistiskajam režīmam.”

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts, redakcionāli precizēts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

redakcionāli precizēts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

redakcionāli precizēts

 

 

 

 

 

redakcionāli precizēts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

redakcionāli precizēts

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts,

redakcionāli precizēts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

redakcionāli precizēts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

redakcionāli precizēts

 

 

 

 

 

redakcionāli precizēts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

redakcionāli precizēts

 

 

 

 

 

 

 

 

redakcionāli precizēts

 

 

 

redakcionāli precizēts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Noraidīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Daļēji atbalstīts Ārlietu komisijas 9. priekšlikumā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

Daļēji atbalstīts Ārlietu komisijas 11. priekšlikumā

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Noraidīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

Noraidīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

Noraidīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

redakcionāli precizēts

 

 

 

redakcionāli precizēts

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

redakcionāli precizēts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

redakcionāli precizēts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

redakcionāli precizēts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts, redakcionāli precizēts

 

 

 

 

 

 

 

Noraidīts

         Latvijas Republikas Saeima atgādina par 1996.gada 22.augusta Deklarācijā par Latvijas okupāciju izteikto aicinājumu un,

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

atbalstot Līgumā par Konstitūciju Eiropai noteikto, ka Eiropas tautas, lepodamās ar savu nacionālo identitāti un vēsturi, vienlaikus tiecas pārvarēt senās robežas un, apvienojoties vēl ciešāk, veidot kopīgu likteni,

 

 

 

uzskatot, ka līdz ar Latvijas pievienošanos Eiropas Savienības Konstitūcijā izvirzītajiem mērķiem un principiem, Eiropas Savienībai ir būtiski izprast Latvijas rūgto pieredzi un pilnībā apzināties mūsu valsts vēsturi kā visas apvienotās Eiropas vēstures neatņemamu sastāvdaļu,

atsaucoties uz 1920.gada Miera līgumu, kas noslēgts starp Latvijas Republiku un Krievijas Sociālistisko Federatīvo Republiku,

 

 

 

 

 

 

atsaucoties uz 1932.gada līgumu starp Latviju un Padomju Sociālistisko Republiku Savienību par neuzbrukšanu un konflikta nokārtošanu miera ceļā,”

 

 

 

atsaucoties uz 1933.gada Konvenciju par agresijas definīciju, kurā noteiktajam aizliegumam tieši vai netieši izmantot spēku, šo konvenciju ratificējot, pievienojās gan Latvijas Republika, gan arī Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS),

uzsverot, ka ar minēto daudzpusējo un divpusējo līgumu ratificēšanu Latvijas Republika un PSRS starptautiskā līmenī bija apņēmušās ievērot viena otras suverenitāti, kā arī neizmantot karu vai kara draudus divpusējās attiecībās,

 

atgādinot par 1939.gada Neuzbrukšanas līguma slepenajiem papildprotokoliem, kas tika noslēgti starp Vāciju un PSRS un kas pretēji tā laika starptautisko tiesību normām un PSRS saistībām attiecībā uz Latviju sadalīja Austrumeiropu šo divu valstu “interešu sfērās”,

atgādinot, ka pēc šā līguma un tā slepeno papildprotokolu parakstīšanas PSRS okupēja un anektēja Latvijas Republiku, sagrāva tās valstisko iekārtu, slepkavoja, spīdzināja un deportēja simtiem tūkstošu tās iedzīvotāju, prettiesiski atņēma viņu īpašumu un veica piespiedu kolektivizāciju, vajāja cilvēkus viņu politisko uzskatu, reliģiskās pārliecības un nacionālās piederības dēļ, centās sagraut un pārkrievot Latvijas nacionālo kultūru, iesūtot Latvijā simtiem tūkstošu PSRS iedzīvotāju,

uzsverot, ka minētā PSRS un Vācijas Neuzbrukšanas līguma slepenos papildprotokolus 1989.gadā ir starptautiski nosodījusi gan Vācija, gan arī PSRS, vienlaikus atzīstot, ka šie protokoli noslēgti, pārkāpjot tā laika starptautisko tiesību principus un iejaucoties vairāku citu valstu suverēnajās un neatkarīgajās tiesībās,

 

atzīmējot, ka Krievijas Federācija nav veikusi nekādas darbības, lai novērstu okupācijas sekas un šādi demonstrētu savu nosodošo attieksmi ne tikai pret šo prettiesisko protokolu noslēgšanu, bet arī pret to izraisītajām graujošajām sekām, 

 

         balstoties uz Latvijas Republikas Augstākās padomes 1990.gada 4.maija Deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, kurā jau ir pasludināts, ka PSRS militārā agresija pret Latviju 1940.gada 17.jūnijā kvalificējama kā starptautisks noziegums,

uzskatot, ka PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma noziegumi Latvijā ir daļa no 20.gadsimta totalitāro režīmu pastrādātajiem necilvēcīgajiem noziegumiem, kuriem nav un nevar būt noilguma,

atzīmējot to, ka Vācijas nacionālsociālistiskā režīma noziegumi ir izmeklēti un starptautiski nosodīti, vainīgās personas sauktas pie atbildības, kamēr līdzīgi PSRS totalitārā komunistiskā režīma noziegumi nav ne izmeklēti, ne arī saņēmuši starptautisku nosodījumu. Neizmeklējot šos noziegumus, nenosodot vainīgos, kā arī nelikvidējot šo noziegumu sekas, tiek uzturēta pārliecība par totalitārā komunistiskā režīma pieļaujamību un par to, ka šīs ideoloģijas īstenotāji var nesodīti izdarīt noziegumus pret cilvēci un paturēt noziedzīgu darbību rezultātā iegūto,

 uzsverot Latvijas vēlmi veidot un uzturēt labas kaimiņattiecības ar Krieviju,

norādot, ka patiess un noturīgs izlīgums starp valstīm iespējams tikai tad, ja pagātnē izdarītie starptautiskie noziegumi tiek atzīti, izvērtēti un nosodīti un attiecīgā valsts saskaņā ar starptautisko tiesību principiem nes atbildību par starptautisko tiesību pārkāpumu, ko tā izdarījusi

apzinoties, ka nākt pie šādas atziņas ir politiski un morāli grūti, un tādēļ ar cieņu atzīstot kopš Otrā pasaules kara Vācijas valsts un vācu tautas skaudro, ilgstošo un pamatīgo savas pagātnes izvērtēšanas darbu, bez kura Eiropas integrācija tādā mērā kā tagad nekad nebūtu bijusi iespējama,

izsakot cerību, ka Krievija turpinās virzību uz īsteni demokrātisku valsts iekārtu, kuras neatņemama sastāvdaļa ir patiesa vēstures izzināšana,

kā arī uzskatot, ka Eiropas Savienības, it sevišķi Eiropas Parlamenta, un Eiropas Savienības dalībvalstu nosodoša attieksme pret Padomju Savienības totalitārā komunistiskā režīma noziegumiem visā pasaulē, īpaši Austrumeiropā, stiprinātu demokrātisko apziņu visā Eiropā, kā arī veicinātu to, ka Krievija uzklausa un apmierina Latvijas prasību atlīdzināt tai nodarītos zaudējumus,

atzīmējot, ka starptautisks PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma un tā ietvaros pret cilvēci pastrādāto noziegumu nosodījums neizslēdz šo noziegumu izdarītāju individuālo kriminālatbildību,

apliecina savus centienus atjaunot vēsturisko patiesību un dot ieguldījumu starptautiskās stabilitātes vairošanā, jo ir pārliecināta, ka politiskie režīmi, kas balstās uz ekstrēmu ideoloģiju, apdraudēs pasaules mieru un drošību, kā arī cilvēka tiesību un brīvību attīstību tik ilgi, kamēr šo režīmu kriminālā būtība nebūs pilnībā atklāta un nosodīta.

 

 

 

 

 

Latvijas Republikas Saeima deklarē:

- Latvijas valsts nosoda Latvijā īstenoto PSRS totalitāro komunistisko okupācijas režīmu;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Latvijas valsts nosoda arī visu to personu rīcību, kuras piedalījās šā režīma noziegumu īstenošanā;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

- Latvijas valsts atzīst un godina nacionālās pretošanās kustības dalībniekus kā cīnītājus par Latvijas brīvību ;

 

 

 

- Latvijas Republikas Saeima apņemas atcelt pieejamības ierobežojumus dokumentiem, kuri var apstiprināt PSRS totalitārā komunistiskā režīma un tā represīvo iestāžu izdarītos noziegumus.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Latvijas Republikas Saeima uzdod Ministru kabinetam:

-           triju mēnešu laikā izveidot speciālistu komisiju, kas noteiktu PSRS okupācijas režīma upuru skaitu, to masu kapu vietas, apkopotu visu informāciju par represijām, masu deportācijām un aprēķinātu režīma nodarītos zaudējumus Latvijas valstij un iedzīvotājiem;

 

 

- noslēgt starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju speciālu nolīgumu, kas noteiks savstarpējās saistības materiālo izdevumu segšanā, kā arī palīdzības sniegšanā pārceļotājiem, tāpat arī viņu ģimenēm, kas pārceļas uz savu vēsturisko vai etnisko dzimteni.

 

 

 

 

 

 

- turpināt uzturēt prasības pret Krievijas Federāciju par okupācijas režīma rezultātā Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu un visu no Latvijas izvesto arhīvu materiālu (arī Latvijas PSR Valsts drošības komitejas arhīvu materiālu) atdošanu atpakaļ Latvijas Republikai.

 

 

 

 

 

 

- nodrošināt, lai Latvijas Republikas Diplomātiskās pārstāvniecības ārvalstīs iepazīstinātu ar šo deklarāciju.

 

 

 

 

 

 

Latvijas Republikas Saeima aicina Krievijas Federāciju:

- demokrātiskā veidā izvērtēt notikušo, atzīstot visai pasaulei labi zināmos vēstures faktus attiecībā uz Latvijas okupāciju un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarītajiem zaudējumiem;

- atzīt vispārzināmo faktu, ka PSRS okupēja Latviju, ievērot no šā fakta izrietošās tiesiskās un politiskās sekas un balstīties uz saskaņā ar starptautisko tiesību normām joprojām spēkā esošo 1920.gada 11.augustā noslēgto Latvijas un Krievijas miera līgumu, ar kuru Krievija uz mūžīgiem laikiem atteicās no pretenzijām pret Latviju;

 

 

 

 

 

- turpināt Krievijas Federācijas Bruņoto spēku militārpersonu un to ģimeņu locekļu repatriāciju atbilstoši Latvijas un Krievijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem.

 

 

 

 

 

 

- atzīt, ka Krievijas Federācija kā PSRS tiesiskā un politiskā mantiniece ir morāli, tiesiski un finansiāli atbildīga par Latvijā izdarītajiem noziegumiem pret cilvēci un zaudējumiem, kas Latvijas Republikai un tās iedzīvotājiem nodarīti okupācijas laikā, un pildīt Krievijas Federācijas pienākumus - saskaņā ar starptautisko tiesību pamatprincipiem atlīdzināt Latvijai un tās iedzīvotājiem prettiesiskās darbības rezultātā radītos zaudējumus;

- pildīt solījumus, ko Krievijas Federācijas devusi Eiropas Padomei, it sevišķi solījumu par izvesto arhīvu un Latvijas Republikas īpašumu atdošanu.

 

 

 

 

 

 

Latvijas Republikas Saeima aicina Eiropas Padomi un Eiropas valstu parlamentus un valdības:

—        savā politikā un tiesiskajās attiecībās konsekventi ņemt vērā Latvijas taisnīgās politiskās un tiesiskās prasības, kas izriet gan no Latvijas okupēšanas fakta un tā sekām, gan arī no starptautisko tiesību principiem;

—        palīdzēt Latvijai likvidēt okupācijas sekas, sniedzot tai politisku atbalstu.

 

 

Latvijas Republikas Saeima, atgādinot par 1983.gada rezolūciju par situāciju Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, aicina Eiropas Parlamentu:

demokrātiskās apziņas veicināšanas politikas ietvaros, kuras neatņemama sastāvdaļa ir arī visu totalitāro režīmu un to noziegumu izvērtēšana un nosodījums,

—    izveidot starptautisku komisiju PSRS totalitārā komunistiskā režīma noziegumu izvērtēšanai;

 

—    atbalstīt starptautiska zinātniska institūta izveidošanu, kas nodarbotos ar PSRS totalitārā komunistiskā režīma vēsturisko un juridisko aspektu izpēti, apkopošanu un starptautiskās sabiedrības informēšanu.