Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"

Likumprojekts

 

Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"

 

Izdarīt likumā "Par valsts pensijām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1., 24.nr.; 1997, 3., 13.nr.; 1998, 1., 24.nr.; 1999, 11., 23.nr.; 2002, 2.nr.; 2004, 6.nr.; 2005, 13., 24.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Aizstāt 12.panta pirmās daļas formulas apzīmējuma K skaidrojumā vārdus "Pensijas kapitāls ir atkarīgs no apdrošināšanas iemaksu algas indeksa, ko nosaka Labklājības ministrija" ar vārdiem "Pensijas kapitāls ir atkarīgs no apdrošināšanas iemaksu algas indeksa. Pensijas kapitāla aktualizēšanas un apdrošināšanas iemaksu algas indeksu aprēķināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets."

 

2. Izteikt 21.panta otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju, kas adoptētajam bija radušās pirms adopcijas, zūd no tā mēneša, kas seko mēnesim, kurā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļā ir saņemta informācija par adopcijas faktu, kas apstiprināts ar tiesas spriedumu. Pēc tiesas sprieduma spēkā stāšanās tiesa nosūta sprieduma kopiju Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai."

 

3. Izslēgt 22.pantu.

 

4. Aizstāt 24.panta otrajā daļā vārdu "neņemot" ar vārdu "ņemot".

 

5. Izteikt 26.1 panta pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Vidējo apdrošināšanas iemaksu algu valstī pārskata periodā aprēķina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem datiem par sociāli apdrošināto personu apdrošināšanas iemaksu algu summu pārskata periodā, no kuras veiktas vai bija jāveic apdrošināšanas iemaksas, un mēnešu skaitu šajā periodā, par kuriem sociāli apdrošinātajām personām veiktas vai bija jāveic apdrošināšanas iemaksas."

 

6. Izslēgt 35.panta otro daļu.

 

7. Papildināt 37.panta pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

 

"Ja šādu personu nav, tiesības uz minēto pensijas summu ir citai personai, kura uzrāda mantojuma apliecību."

 

8. Pārejas noteikumos:

izteikt 34.punktu šādā redakcijā:

 

"34. Līdz 2009.gada 31.decembrim vecuma pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuram piemērots šāds koeficients:

1) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir līdz 20 gadiem, – 1,1;

2) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 21 gada līdz 30 gadiem, – 1,3;

3) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 31 gada līdz 40 gadiem, – 1,5;

4) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir lielāks par 41 gadu, – 1,7.";

 

aizstāt 41.punktā vārdus un skaitļus "Latvijā dzīvojošiem vecuma pensijas saņēmējiem, kuru kopējais apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem un kuriem piešķirtās pensijas apmērs mēnesī nepārsniedz 105 latus (ieskaitot pensiju vai tās daļu, ko izmaksā citas Latvijas institūcijas, ES un EEZ dalībvalstis un valstis, ar kurām noslēgti starptautiski līgumi sociālās drošības jomā)" ar vārdiem un skaitļiem "Latvijā dzīvojošiem vecuma pensijas saņēmējiem, kuriem piešķirtās pensijas apmērs mēnesī nepārsniedz 105 latus (ieskaitot pensiju vai tās daļu, ko izmaksā citas Latvijas institūcijas, Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstis un valstis, ar kurām noslēgti starptautiski līgumi sociālās drošības jomā) un kuriem kopējais apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, bet pensijas saņēmējiem, kuriem pensija piešķirta ar atvieglotiem noteikumiem par darbu sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos vai kaitīgos un smagos darba apstākļos, – nav mazāks par 25 gadiem";

 

papildināt pārejas noteikumus ar 43.1 un 43.2 punktu šādā redakcijā:

 

"43.1 Personām, kurām no 1996.gada 1.janvāra līdz 2005.gada 1.jūlijam ir piešķirta priekšlaicīgā vecuma pensija un kuras no pensijas piešķiršanas dienas līdz šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā vecuma (ievērojot pārejas noteikumu 8.punktu) sasniegšanai ir nepārtraukti bijušas obligāti sociāli apdrošināmās personas (darba ņēmēji vai pašnodarbinātie), un vecuma pensijas piešķiršana no jauna minētajā periodā nav veikta, ir tiesības uz vecuma pensijas piešķiršanu no jauna šādā kārtībā:

1) vecuma pensiju no jauna piešķir ar šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā vecuma (ievērojot pārejas noteikumu 8.punktu) sasniegšanas dienu, pamatojoties uz personas iesniegumu;

2) ja priekšlaicīgi piešķirtā vecuma pensija bija pārrēķināta sakarā ar pensijas kapitāla papildināšanu pēc tās piešķiršanas, tad pēc vecuma pensijas piešķiršanas no jauna to pārrēķina, pamatojoties uz pensijas lietā esošo personas iesniegumu par pensijas pārrēķināšanu, ņemot vērā pensijas kapitālu, kas uzkrāts pēc vecuma pensijas piešķiršanas no jauna. No jauna piešķirtās vecuma pensijas pārrēķinu veic, ievērojot iepriekš veiktā pārrēķina termiņu;

3) ja priekšlaicīgi piešķirtā vecuma pensija nav pārrēķināta sakarā ar pensijas kapitāla papildināšanu pēc tās piešķiršanas, tad pēc vecuma pensijas piešķiršanas no jauna to pārrēķina, pamatojoties uz personas iesniegumu, ievērojot šā likuma 25.panta otrās daļas 1.punktā noteikto termiņu;

4) no jauna piešķirto (pārrēķināto) vecuma pensiju, kas pārskatīta atbilstoši šā likuma pārejas noteikumu 15.punktam, izmaksā ar šīs normas spēkā stāšanās dienu, ja minētā pensija pieprasīta 12 mēnešu laikā no šīs normas spēkā stāšanās. Ja vecuma pensijas piešķiršanu no jauna pieprasa pēc 12 mēnešiem no šīs normas spēkā stāšanās, tad pensiju izmaksā ne agrāk kā 12 mēnešus pirms tās pieprasīšanas dienas. Izmaksājot no jauna piešķirto vecuma pensiju par pagājušo periodu, ņem vērā iepriekš saņemto vecuma pensiju;

5) ja vecuma pensijas apmērs pēc tās piešķiršanas no jauna pārsniedz šā likuma pārejas noteikumu 41.punktā minēto vecuma pensijas apmēru, tad persona zaudē tiesības uz iepriekš piešķirto piemaksu pie vecuma pensijas, ievērojot no jauna piešķirtās vecuma pensijas izmaksas termiņu. Ja sakarā ar vecuma pensijas piešķiršanu no jauna radusies piemaksas pie vecuma pensijas pārmaksa, tad likuma "Par valsts pensijām" 36.panta pirmās daļas 3.punktā noteiktajā kārtībā izdara ieturējumus no vecuma pensijas, kas piešķirta no jauna.

 

43.2 Personām, kuras laikā no 2000.gada 1.janvāra līdz 2002.gada 19.martam bija obligāti apdrošināmās personas (darba ņēmēji vai pašnodarbinātie) un saņēma pensiju ierobežotā apmērā (līdz 2001.gada 31.decembrim divkārša valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā un no 2002.gada 1.janvāra trīskārša valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā), izmaksā nesaņemto pensijas daļu, kuru ieskaita personas norādītajā Latvijas Republikas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontā."

 

Likums stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Labklājības ministre

D.Staķe

Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””

anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

 

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

 

 

 

Likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 29.punkts nosaka, ka līdz 2008.gada 1.jūlijam personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, divus gadus pirms likumā noteiktā pensionēšanās vecuma sasniegšanas ir tiesības vecuma pensiju pieprasīt priekšlaicīgi.

Kaut arī visā laika posmā no 01.01.1996. – 01.07.2005. ir bijusi iespēja priekšlaicīgi pieprasīt vecuma pensiju, taču likums „Par valsts pensijām” ir vairākkārtīgi grozīts, t.sk. arī likuma normas, kas tieši saistītas ar priekšlaicīgās pensionēšanās iespējām. Līdz ar to cilvēki, baidīdamies nākotnē palikt bez darba un tātad bez iztikas līdzekļiem, pieprasījuši vecuma pensiju priekšlaicīgi.

 Likums „Par valsts pensijām” nosaka, ka personām, kuras izmantojušas priekšlaicīgās pensionēšanās iespējas, strādājot pensija izmaksāta netiek līdz likumā noteiktā minimālā pensionēšanās vecuma sasniegšanai. Sasniedzot minēto vecumu, iespējams  priekšlaicīgi piešķirto vecuma pensiju pārrēķināt par papildus nostrādātajiem gadiem. Taču pārrēķinātā pensija ir mazāka par vecuma pensiju, kas būtu piešķirta pēc pirmreizējiem nosacījumiem, sasniedzot likumā noteikto minimālo pensionēšanās vecumu.

 

Likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 26.punkts, kas bija spēkā līdz 2002.gada 19.martam, noteica, ka no 2000.gada 1.janvāra obligāti sociāli apdrošinātajām personām (darba ņēmējiem vai pašnodarbinātajiem) ar nākamā mēneša pirmo datumu, kas seko mēnesim, kurā pensijas saņēmējs kļuvis par obligāti sociāli apdrošināto personu, pārtraucama tās pensijas daļas izmaksa, kas pārsniedz valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta divkāršu apmēru (t.i., Ls 60), kopš 2002.gada 1.janvāra – trīskāršu apmēru (t.i., Ls 90). Pamatojoties uz Satversmes tiesā iesniegtajām konstitucionālajām sūdzībām, 2002.gada 19.martā Satversmes tiesa atzina minēto likuma „Par valsts pensijām” normu par neatbilstošu Satversmes 1.pantam un spēkā neesošu no sprieduma publicēšanas dienas. Tātad no 2002.gada 20.marta strādājošiem pensionāriem izmaksā pensiju pilnā apmērā.

 

Sākot ar 2006.gadu, Latvijā dzīvojošiem vecuma pensijas saņēmējiem, kuru kopējais apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem un kuriem piešķirtās pensijas apmērs mēnesī nepārsniedz 105 latus (ieskaitot pensiju vai tās daļu, ko izmaksā citas Latvijas institūcijas, Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ)  dalībvalstis un valstis, ar kurām noslēgti starptautiski līgumi sociālās drošības jomā), līdz 2009.gada 31.decembrim par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim un ņemts vērā, piešķirot (pārrēķinot) pensiju, piešķir piemaksu par katru stāža gadu atbilstoši sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzekļiem. Taču personām, kurām vecuma pensija piešķirta pēc atvieglotiem noteikumiem par darbu kaitīgos un smagos darba apstākļos, šī piemaksa daudzos gadījumos netiek piešķirta, jo bieži vien viņu apdrošināšanas stāžs ir mazāks par 30 gadiem.

 

Šobrīd spēkā esošajā likumā „Par valsts pensijām” noteikts, ka, ja pēc pensijas piešķiršanas persona ir strādājusi, tad viņai ir iespēja vecuma pensiju pārrēķināt, bet ne biežāk kā reizi trijos gados, ja par periodu pēc vecuma pensijas piešķiršanas ir veiktas vai bija jāveic apdrošināšanas iemaksas. Savukārt, sākot ar 2007.gada 1.janvāri, ja persona pēc pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas) strādājusi un uzkrājusi pensijas kapitālu, tad viņa pensiju varēs pārrēķināt reizi gadā neatkarīgi no nostrādāto mēnešu skaita, nevis reizi trijos gados.

Pārrēķināto vecuma pensiju veido agrāk piešķirtā (pārrēķinātā) vecuma pensija un pensija, kas aprēķināta, ņemot vērā pensijas kapitālu, ko persona uzkrājusi pēc pensijas piešķiršanas turpinot strādāt. Minimālās vecuma pensijas pārrēķina gadījumā, pensijas daļu, ko aprēķina, ņemot vērā papildus uzkrāto pensijas kapitālu, pieskaita pie personas aprēķinātās vecuma pensijas nevis pie minimālā vecuma pensijas apmēra. Līdz a r to izmaksājamais pensijas apmērs vairums šādu gadījumu nemainās.

 

Saskaņā ar likuma pārejas noteikumu 34. punktu, līdz 2006.gada 31.decembrim vecuma pensijas minimālais apmērs nedrīkst būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuram piemērots šāds koeficients:

personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav lielāks par 20 gadiem, — 1,1;

personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir lielāks par 20 gadiem, bet nav lielāks par 30 gadiem, — 1,3;

personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir lielāks par 30 gadiem, — 1,5.

 

 

2. Normatīvā akta projekta būtība

 

 

  

Galvenās izmaiņas, kas iekļautas likumprojektā, paredz:

1) piešķirt vecuma pensiju no jauna tām personām, kuras līdz  2005.gada 1.jūlijam pieprasījušas vecuma pensiju priekšlaicīgi, bet, nesaņemot pensiju, turpinājušas strādāt līdz vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai;

2) izmaksāt pensionāriem laikā no 01.01.2000. – 19.03.2002., sakarā ar strādāšanu, ieturēto pensiju daļu;

3) noteikt piemaksu pie vecuma pensijas tiem pensionāriem, kuri strādājuši kaitīgos darbos, ja viņu apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 25 gadiem un pensijas apmērs mēnesī nepārsniedz Ls 105;

4) pensijas pārrēķināšanas gadījumā, palielināt  pensionāram izmaksājamo pensijas apmēru nevis aprēķināto pensijas apmēru, kas ir mazāks par minimālo;

5) pārskatīt minimālos vecuma pensijas apmērus, sniedzot lielāku atbalstu pensionāriem ar vismaz 41 gadu lielu apdrošināšanas stāžu;

6) ar 10.03.2005. grozījumiem Civillikumā ir izslēgtas tiesības uz pensiju, pabalstiem un citām tiesībām, kas bērnam bija radušās pirms adopcijas brīža. Civillikuma 171., 172 un 173.panti nosaka, ka adoptētais kļūst par adoptētāju ģimenes locekli un viņš attiecībā pret adoptētāju un viņa radiniekiem iegūst laulībā dzimuša bērna tiesisko stāvokli kā personiskajās, tā mantiskajās attiecībās, kā arī ar adopciju bērnam izbeidzas radniecības attiecības pret vecākiem un viņu radiniekiem un ar tām saistītās personiskās un mantiskās tiesības un pienākumi pret viņiem. Līdz ar to likumprojektā ir izslēgtas tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju, kas adoptētajam bija radušās pirms adopcijas;

7) saskaņā ar Civillikuma 179.pantu katram no vecākiem neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa ir pienākums nodrošināt bērnam minimālo uzturlīdzekļu apmēru, ņemot vērā valstī noteikto iztikas minimumu un bērna vecumu. Gadījumā, ja kāds no vecākiem nenodrošina bērnam nepieciešamos uzturlīdzekļus, tad atbilstoši Ministru kabineta 2003.gada 1.jūlija noteikumiem Nr. 348 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” katram bērnam ir iespējams saņemt minimālo uzturlīdzekļu apmēru. Līdz ar to likumprojektā ir izslēgtas padēlam un pameitai tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju kā īstajiem bērniem.

8) 2005.gada 2.jūnijā Saeimā pieņemts Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums (spēkā no 01.07.2005), saskaņā ar kuru privātpersonai nodrošina Satversmē un Administratīvā procesa likumā noteiktās tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par mantisko zaudējumu vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas tai nodarīts ar valsts pārvaldes iestādes prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību. Attiecīgi precizēts likums „Par valsts pensijām”.

Grozījumi likumā „Par valsts pensijām veikti, lai stiprinātu valsts pensiju sistēmas kapacitāti, nodrošinot virzību uz pietiekamām pensijām, gan arī tiesību normu sakārtošanas nolūkā.

 

3. Cita informācija

 

-

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 

 

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

 

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

 

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un  administratīvo procedūru vienkāršošanu

 

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

3. Sociālo seku izvērtējums

 

 

 

 

 

Likumprojekts vērsts uz to pensionāru dzīves kvalitātes uzlabošanu, kuri pieprasījuši vecuma pensiju priekšlaicīgi, bet turpinājuši strādāt un nesaņemt priekšlaicīgo vecuma pensiju līdz likumā „Par valsts pensijām” noteiktā minimālā pensionēšanās vecuma sasniegšanai. Neapmierinātību var izrādīt personas, kurām darba pārtraukums līdz pensionēšanās vecuma sasniegšanai bijis neliels, piem. mēnesis vai divi, un šajā laikā ir saņemta priekšlaicīgā vecuma pensija. Šīm personām nav paredzēta iespēja piešķirt vecuma pensiju no jauna, jo viņas kādu noteiktu laika periodu tomēr ir izmantojušas priekšlaicīgās pensionēšanās iespējas un līdz likumā noteiktā pensionēšanās vecuma sasniegšanai ir saņēmušas priekšlaicīgo vecuma pensiju.

     Pozitīvs risinājums skar pensionārus, kuri strādājuši kaitīgos un smagos darbos, ja viņu apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 25 gadiem un pensijas nepārsniedz  Ls 105. Tomēr varētu rasties situācija, ka vēl kāda pensionāru kategorija pieprasa atvieglojumus tiesību noteikšanai uz piemaksu.

     Pensionāriem, kuri strādājuši laika posmā no 01.01.2000.-19.03.2002., izmaksās sakarā ar strādāšanu ieturēto pensijas daļu. Šīs normas realizācija ir papildus slogs sociālās apdrošināšanas speciālajam budžetam, kā arī varētu ietekmēt inflācijas pieaugumu. Tā kā atmaksājamās summas ir samērā lielas, tad summa tiks ieskaitīta personas norādītajā Latvijas Republikas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontā (pat, ja patreiz pensija tiek nodrošināta ar piegādi mājās), kas var izraisīt neapmierinātību no personām, kuras šādu kontu nav atvērušas. Pie tam iespējami precedenti par ieturējumu atcelšanu no pensijas tām personām, kurām ieturējumi tiek veikti no pensijas sakarā ar pensijas pārpiešķiršanu 1999.gadā.

    Uzkrātā pensijas kapitāla gadījumā tiks pārrēķināta minimālā vecuma pensija. Iespējama neapmierinātība no personām, kuras minimālo vecuma pensiju pārrēķinājušas līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai.

    Personām ar vismaz 41 gadu lielu apdrošināšanas stāžu pārskatīs minimālo vecuma pensijas apmēru.

   Gan sievietēm, gan vīriešiem ir vienlīdzīgas tiesības, izmantot likuma grozījumos paredzētās iespējas. Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk – VSAA) datiem 2005.gadā vecuma pensijas saņēma 475623 personas (vidējais pensijas apmērs – Ls 81,47) (sievietes- 322258 (Ls 77,20), vīrieši-153365 (Ls 90,26)), no kurām priekšlaicīgo vecuma pensiju saņēma 13999 personas (Ls 65,80) (sievietes-9396 (Ls 61,81), vīrieši-4603 (Ls 73,77)). Minimālās vecuma pensijas saņēma 56376 personas (Ls 57,68) (sievietes-35003 (Ls 58,92), vīrieši-21373 (Ls55,73)). 2005.gadā strādājošie vecuma pensijas saņēmēji bija 60257, no kuriem sievietes – 32871, vīrieši – 27386.

 

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

 

5. Cita informācija

Nepieciešama likumprojekta savlaicīga pieņemšana, lai paredzētu pietiekamu laiku sagatavošanās darbu nodrošināšanai (darbinieku apmācīšanai, programmatūras sagatavošanai un testēšanai).

Lai nodrošinātu visu likumprojektā iekļauto normu ieviešanu VSAA ir nepieciešami četri mēneši, tātad likumprojektam jābūt pieņemtam līdz 2006.gada augusta beigām, pretējā gadījumā ieviešanas termiņš nobīdīsies atkarībā no likumprojekta spēkā stāšanās dienas. 

 

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
 valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

 

(tūkst. latu)

 

Rādītāji

Kārtē­jais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

 

1

2

3

4

5

6

 

 

2006

2007

2008

2009

 

 

1. Izmaiņas valsts sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumos

 

Normatīvā akta projekts neskar valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumus.

 

2. Izmaiņas valsts sociālās apdrošināšanas budžeta izdevumos

 

 

Saskaņā ar likumu „Par valsts budžetu 2006.gadam” sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumi ir 770316,8 tūkst. latu.

t.sk. pensiju izmaksai un administratīvajiem izdevumiem 665486,4 tūkst latu (pensiju izmaksai – 650610,1 tūkst. latu (04.01.00”Valsts pensiju speciālais budžets” un 04.04.00 „Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets”);

administratīviem izdevumiem – 14876,3 tūkst.latu (04.05.00 „Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets”)).

+28308,3

+5838,8

+5916,9

+10433,9

 

 

3. Finansiālā ietekme

 

 

-28308,3

-5838,8

-5916,9

-10433,9

 

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

 

-

Kompensējošie pasākumi papildus izdevumu finansēšanai ir valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžeta ieņēmumi no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

 

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

 

Aprēķinos izmantoti Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) dati.

 

1) Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” 8.pants (pārejas noteikumu 46.punkts) -  piešķirt vecuma pensiju no jauna tiem cilvēkiem, kuri pieprasījuši pensiju priekšlaicīgi, bet, nesaņemot pensiju, turpinājuši strādāt līdz vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai;

 

1

2

3

4

5

6

Izmaiņas valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumos

 

 

 

-

 

1 775,1

 

1 775,1

 

1 775,1

 

1 775,1

 

Pieņem, ka laikā no 01.01.1996 – 01.07.2005 no priekšlaicīgi piešķirtajām vecuma pensijām (pēc VSAA datiem – 51647) apmēram 10% personas (5165) pieprasa piešķirt vecuma pensijas no jauna. Ņemot vērā, ka 2005.gadā priekšlaicīgi piešķirto vecuma pensiju vidējais apmērs ir Ls 65,80 un jaunpiešķirto vidējais vecuma pensijas apmērs ir Ls 94,44, tad piešķirot priekšlaicīgi piešķirto pensiju vietā vecuma pensiju no jauna, pensijas palielinājums vidēji būtu Ls 28,64.

Papildus izdevumi:

2007. un katrā turpmākajā gadā:

5165 x 28,64 x 12 = 1 775 107 Ls

 

2) Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” 8.pants (pārejas noteikumu 47.punkts) -   izmaksāt pensionāriem laikā no 01.01.2000 -19.03.2002. sakarā ar strādāšanu ieturēto pensijas daļu;

 

1

2

3

4

5

6

Izmaiņas valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumos

 

 

 

-

 

22 326,9

 

-

 

-

 

4 465,4

 

Gads

Strādājošo pensionāru pensijas izmaksas ierobežojuma kritērijs

Strādājošo pensionāru skaits, kam tika ierobežota izmaksājamā pensija

Strādājošo pensionāru pensijas vidējais apmērs                                     (Ls)

Pensijas daļa, kuru neizmaksāja                      (Ls)

 

Neizmaksātā summa Ls

2000.gads

ja pensija pārsniedz Ls 60

26 376

614*

91,61

107,28*

31,61

47,28*

 

10 004 944

348 359*

2001.gads

ja pensija pārsniedz Ls 60

26 561

564*

91,95

107,68*

31,95

47,68*

 

10 183 487

322 698*

2002.gads (līdz 19.martam)

ja pensija pārsniedz Ls 90

8 745

343*

144,41

128,86*

54,41

38,86*

 

1 427 446

39 987*

Kopā

 

 

 

 

22 326 921

* Iekšlietu ministrijas izdienas pensionāri, kuriem izdienas pensijas izmaksā no valsts sociālā apdrošināšanas speciālā budžeta.

Papildus izdevumi 2007.gadā:

(26376 x 31,61 x 12) + (614 x 47,28 x 12) + (26561 x 31,95x 12) + (564 x 47,68 x 12) + (8745 x 54,41x 3) + (343 x 38,86 x 3) = 22 326 922 Ls

 

 

 

 

 

3) Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” 8.pants (pārejas noteikumu 41.punkts) - noteikt piemaksu pie vecuma pensijas tiem cilvēkiem, kuri strādājuši kaitīgos darbos, ja viņu apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 25 gadiem un pensijas apmērs mēnesī nepārsniedz 105 Ls;

 

1

2

3

4

5

6

Izmaiņas valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumos

 

 

 

-

 

1990,6

 

1990,6

 

1990,6

 

1990,6

 

2005.gadā pensijas pēc atvieglotiem noteikumiem saņēma 36857 personas (pēc I saraksta – 9849, II saraksta – 27008). 94% no tiem pensijas apmērs ir mazāks par Ls 105, t.i. 34646 personas, no kurām 90% apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 25 gadiem, t.i. 31181 personas. Pieņem, ka šis kontingents saglabājas arī turpmākajos gados.

Pieņem, ka vidējais apdrošināšanas stāžs šīm personām ir 28 gadi. Tā kā piemaksas apmērs par vienu stāža gadu ir Ls 0,19, tad vidējās piemaksas apmērs ir Ls 5,32.

Papildus izdevumi:

2007. un katrā turpmākajā gadā:

31181 x 5,32 x 12 = 1 990 595 Ls

 

4) Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” 4.pants pārrēķināt minimālo vecuma pensiju, uzkrātā pensijas kapitāla gadījumā;

 

1

2

3

4

5

6

Izmaiņas valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumos

 

 

-

 

680,6

 

751,6

 

829,7

 

838,6

 

2005.gadā strādājošie pensionāri ir 15%. VSAA prognozētais vecuma pensionāru skaits 2007. un turpmākajos gados ir 480000. Pielīdzina strādājošo pensionāru skaitu kopējam pensionāru skaitam 480000 x 15% = 72000. Garantēto pensiju īpatsvars no vecuma pensijām ir 11,9%. Līdz ar to iegūst, ka strādājošie garantētās pensijas saņēmēji ir 8568 (72000 x 11,9%). Pieņem, ka šis kontingents saglabājas arī turpmākajos gados.

Vidējā prognozētā minimālā vecuma pensija ir Ls 62,98. Pieņem, ka personas, kuras nostrādājušas vidēji 3 gadus, pieprasa pārrēķināt minimālo vecuma pensiju, kā rezultātā pensija paaugstinās vidēji par 10,5% t.i. Ls 6,62. Vidējā minimālā vecuma pensija 2007.gadā - Ls 69,60. Pieņem, ka arī turpmākajos gados pārrēķina rezultātā pensija paaugstinātos par 10,5%. Pensijas palielinājums 2008.gadā – Ls 7,31, 2009.gadā – Ls 8,07, 2010 gadā – Ls 8,92.

Papildus izdevumi:

2007.gadā: 8568 x 6,62 x 12 = 680 642 Ls

2008.gadā: 8568 x 7,31 x 12 = 751 585 Ls

2009.gadā: 8568 x 8,07 x 12 = 829 725 Ls

2010.gadā: 8568 x 8,92 x 12 = 917 119 Ls

2011.gadā: 8568 x 9,86 x 12 = 1 013 766 Ls

 

 

 

 

5) Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” 8.pants (pārejas noteikumu 34.punkts) - pārskatīt minimālos vecuma pensijas apmērus, sniedzot lielāku atbalstu cilvēkiem ar  vismaz 41 gadu lielu apdrošināšanas stāžu.

 

1

2

3

4

5

6

Izmaiņas valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumos

 

 

 

-

 

1321,5

 

1321,5

 

1321,5

 

1321,5

Prognozēts, ka garantēto pensiju saņēmēji 2007.gadā būs 57182 personas, no kurām 21,4% (pēc LM aprēķiniem) apdrošināšanas stāžs ir lielāks par 40 gadiem, t.i. 12236 personas. Tā kā minimālā vecuma pensija personām ar vismaz 41 gadu lielu apdrošināšanas stāžu paaugstināsies no Ls 67,5 (45 x 1,5) uz Ls 76,5 (45 x 1,7), tad pensijas palielinājums ir Ls 9 (76,5 – 67,5).

Papildus izdevumi:

2007. un turpmākajos gados:

12236 x 9 x 12 = 1 321 488 Ls

 

6) papildus izdevumi VSAA likumprojekta ieviešanai:

Lai nodrošinātu pensionāriem laikā no 01.01.2000 -19.03.2002 sakarā ar strādāšanu ieturētās pensijas daļas atmaksāšanu un aprēķinātu atmaksājamo summu, VSAA ir nepieciešams turpināt veco Mainframe tehnoloģiju uzturēšanu, kuru bija plānots slēgt 2006.gada 2.pusgadā. Tas 2006.gadā prasīs papildus izmaksas Ls 35000 un 2007.gada 1. pusgadā Ls 35000 (saskaņā ar noslēgto līgumu minētās tehnoloģijas faktiskās vidējās mēneša uzturēšanas izmaksas ir Ls 5,7 tūkst.). Izdevumus 2006.gadā attiecībā uz tehnoloģiju uzturēšanu tiks nodrošināti piešķirto valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzekļu ietvaros (no VSAA speciālā budžeta).

Lai veiktu atmaksājamo summu aprēķinu (manuāli, jo nebūs iespējams veikt programmatūras izstrādi, un kopumā darbs prasīs apmēram 4 mēnešus) apmēram vidēji 30 tūkst. klientu 2007.gadā VSAA personāla izmaksām (papildalga  plus sociālās apdrošināšanas iemaksas) papildus būs nepieciešami Ls 165 387 (Par papildus darbu piemaksas pēc 1.jūlija var būt 20%. Tātad, piemaksas 20% x 245 (vidējā alga) x 340 (darbinieku skaits) x 4 (mēneši) = 66640 Ls. Prēmijas - 66 640 Ls (20% x 245 (vidējā alga) x 340 (darbinieku skaits) x 4 (mēneši). Darba devēja iemaksas 24,09% x 133280 = Ls 32107. Kopā 66640 + 66640 + 32107 = 165387).

Lai nodrošinātu lēmumu par ieturētās pensijas daļas atmaksāšanu izsūtīšanu papildus izmaksas sastāda Ls 13200. Tās ietver izmaksas lēmumu sagatavošanai un nosūtīšanai: 30 tūkst. klientiem  x  Ls 0,44 (pasta izdevumi).

   Papildus izdevumi tikai 2007.gadā :

35000 + 165387 + 13200 = 213587 Ls

 

Kopējie papildus izdevumi likumprojekta ieviešanai:

2007.gadā: 1775107+22326921+1990595+680642+1321488+213587=28308340 Ls

2008.gadā: 1775107+1990595+751585+1321488=5838775 Ls

2009.gadā: 1775107+1990595+829725+1321488=5916915 Ls

2010.gadā: 1775107+1990595+917119+1321488=6004309 Ls

2011.gadā: 1775107+1990595+1013766+1321488=6100956 Ls

Vidējie 5 gados: 28308340+5838775+5916915+6004309+6100956=

                           =52169295:5=10433859 Ls

 

6. Cita informācija

 

Jautājums par papildu valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzekļu piešķiršanu 2007.gadā un turpmākajos gados izskatāms Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju budžeta prioritātēm kārtēja gada valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

 

 

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteiku­miem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

 

Jāizstrādā jauni Ministru kabineta noteikumi „Apdrošināšanas iemaksu algas indeksu aprēķināšanas un pensijas kapitāla aktualizācijas kārtība”, kuri noteiks gan minēto indeksu, gan pensijas kapitāla aktualizēšanas kārtību. Minētie noteikumi tiks izstrādāti trīs mēnešu laikā no likuma izsludināšanas dienas.

Pēc Iekšlietu ministrijas sniegtās informācijas sakarā ar laikā 01.01.2000. – 19.03.2002. ieturētās pensijas daļas atmaksu strādājošiem pensionāriem, būs jāveic grozījumi likumā „Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”. Lai atmaksātu minētajā laika periodā strādājošiem izdienas pensionāriem ieturēto pensijas daļu no valsts pamatbudžeta (IeM budžeta apakšprogrammas 13.02.00 izdevumiem) papildus nepieciešami 141 tūkst. latu.

2. Cita informācija

-

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

 

1. Saistības pret Eiropas Savienību

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saisto­šajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem  līgumiem

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

                                                                                                                                                  

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

 

Komentāri

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

-

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

 

 Galvenie likuma grozījumi tika izskatīti Nacionālās trīspusējas sadarbības padomes Sociālās drošības apakšpadomē š.g. 1.martā.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesnieg­tie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Nacionālās trīspusējas sadarbības padomes Sociālās drošības apakšpadome pieņēma zināšanai šādas tiesību normas iekļaušanu likumā „Par valsts pensijām”.

 

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

 

 

Sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti ar masu saziņu līdzekļu starpniecību, kā arī rīkotajās Labklājības ministrijas  preses konferencēs.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

-

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpil­de no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīvā akta izpildei nav nepieciešams radīt jaunas valsts institūcijas. Normatīvā akta izpildi nodrošinās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.

 

 2. Kā sabiedrība tiks informēta par norma­tīvā akta ieviešanu

 

Normatīvā akta publikācija laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un citos masu saziņas līdzekļos. Būs pieejams Interneta tīklā:  Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS) un Labklājības ministrijas mājas lapā (www.lm.gov.lv).

 

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Likums „Par valsts pensijām” nosaka, ka VSAA darbinieku izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību  persona var apstrīdēt VSAA direktoram. Savukārt VSAA direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

-                                                                                                                                                        

 

 

 

Labklājības ministre                                             D.Staķe

 

 

Valsts sekretāra p.i.

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Eiropas un juridisko lietu departamenta direktors

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

I.Alliks

M.Badovskis

M.Badovskis

S.Krastiņa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2006.06.21. 10:52

3208

S.Krastiņa, 7021555

Saulveiga.Krastina@lm.gov.lv