Vides likums

Likumprojekts

 

Vides aizsardzības likums

 

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

 

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) dabas resursi – dabas daļas, tai skaitā gaiss, ūdens, flora, fauna, augsne, zemes dzīles;

2) ekoinovācija – jaunu zinātnisko, tehnisko, sociālo vai citu ideju ievie­šana vides tehnoloģiju jomā, kā arī izstrādņu un tehnoloģiju īstenošana tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai pakalpojumā, kas uzlabo vides kvalitāti;

3) emisija – cilvēku darbības izraisīta tieša vai netieša ķīmisko vielu, ķīmisko produktu (preparātu), smaku, organismu vai mikroorganismu, vibrācijas, siltuma, nejonizējošā starojuma, trokšņa vai cita veida piesārņojuma izplūde vidē;

4) ilgtspējīga attīstība – sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas integrēta un līdzsvarota attīstība, kas apmierina iedzīvotāju pašreizējās sociālās un ekonomiskās vajadzības un nodrošina vides prasību ievērošanu, neapdraudot nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanas iespējas, kā arī nodrošina bioloģis­kās daudzveidības saglabāšanu;

5) kaitējums augsnei vai zemes dzīlēm – jebkāda pārveidošana vai piesārņojums, kuru izraisa ķīmisko vielu, produktu (preparātu), organismu vai mikroorganismu tieša vai netieša ievadīšana augsnē vai zemes dzīlēs un kurš būtiski nelabvēlīgi ietekmē cilvēku veselību vai vidi;

6) kaitējums īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem – jebkādi postījumi, kuriem ir būtiska nelabvēlīga ietekme uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām vai mikroliegumiem, īpaši aizsargājamo sugu vai biotopu labvēlīga aizsardzības statusa sasniegšanu vai uzturēšanu. Kaitējums īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem neietver iepriekš identificētu nelabvēlīgu ietekmi, kas radusies operatora profesionālās darbības dēļ, ja šo darbību nepārprotami atļāvusi attiecīgā iestāde saskaņā ar dabas aizsardzības jomu reglamentējošiem normatī­vajiem aktiem;

7) kaitējums ūdenim – jebkāds kaitējums, kuram ir būtiska nelabvēlīga ietekme uz konkrēta ūdensobjekta ekoloģisko vai ķīmisko kvalitāti, kvantitatīvo stāvokli vai ekoloģisko potenciālu, izņemot nelabvēlīgu ietekmi, uz ko attiecas Ūdens apsaimniekošanas likuma 14.pants;

8) kaitējums videi – novērtējamas nelabvēlīgas izmaiņas dabas resursos vai izmērāma ar dabas resursu saistīto funkciju pasliktināšanās, kas var rasties tieši vai netieši. Ar dabas resursu saistītā funkcija ir labums, kas rodas sabied­rībai vai videi no attiecīgā dabas resursa;

9) neatliekami pasākumi – visi nepieciešamie un praktiski iespējamie pasākumi situācijas pārvaldīšanai, vidē nonākušo piesārņojošo vielu norobežo­šanai un savākšanai un citu kaitējumu izraisošu faktoru novēršanai, lai ierobe­žotu vai nepieļautu turpmāku kaitējumu videi un nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēku veselību vai ar dabas resursu saistīto funkciju pasliktināšanos;

10) operators – privātpersona vai publisko tiesību subjekts, kurš veic profesionālu darbību vai ir atbildīgs par šādas darbības veikšanu vai kuram ir noteicošā ekonomiskā ietekme uz profesionālas darbības tehnisko izpildījumu, vai kurš ir saņēmis atļauju attiecīgās profesionālās darbības veikšanai vai pieteicis attiecīgās darbības veikšanu;

11) pamatstāvoklis – tāds stāvoklis laikā, kad dabas resursam vai ar dabas resursu saistītajai funkcijai sabiedrības vai cita resursa labā kaitējums nodarīts, kāds tas būtu bijis, ja kaitējums videi nebūtu noticis. Pamatstāvokli nosaka, pamatojoties uz pieejamo informāciju;

12) preventīvi pasākumi – pasākumi, kas veicami, lai novērstu tiešus kaitējuma draudus videi un nepieļautu vai samazinātu iespējamo kaitējumu tai;

13) profesionāla darbība – saimnieciska darbība, arī komercdarbība, neatkarīgi no tā, vai darbība nes vai nenes peļņu;

14) sanācijas pasākumi – pasākumi, kas veicami, lai novērstu kaitējumu, atjaunotu vai attīrītu, atveseļotu vai aizstātu dabas resursus, kuriem nodarīts kaitējums, un ar dabas resursiem saistītās funkcijas, kuras pasliktinājušās, arī pasākumi kaitējuma samazināšanai, novēršanai un pagaidu pasākumi, vai līdzvērtīgu alternatīvu nodrošināšana šiem resursiem vai ar dabas resursiem saistītajām funkcijām;

15) tieši kaitējuma draudi – pietiekama varbūtība, ka kaitējums videi radīsies tuvākajā laikā;

16) vide – dabas, antropogēno un sociālo faktoru kopums;

17) vides aizsardzība – pasākumu kopums vides kvalitātes saglabāšanai un dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas nodrošināšanai;

18) vides informācija – informācija par:

a) vides, tai skaitā gaisa un atmosfēras, ūdens, augsnes, zemes dzīļu, ainavas, dabas, arī mitrāju, piekrastes un jūras teritoriju, bioloģiskās daudzvei­dības un tās komponentu, arī ģenētiski modificētu organismu, stāvokli un šo vides sastāvdaļu savstarpējo mijiedarbību,

b) vidi ietekmējošiem faktoriem (piemēram, par ķīmisko vielu, enerģijas, smaku, trokšņa, starojuma vai atkritumu emisiju un cita veida piesārņojuma novadīšanu vidē),

c) pasākumiem, arī politikas plānošanas dokumentiem un citiem plāniem, programmām, nolīgumiem vides jomā, normatīvajiem aktiem un darbībām, kas ietekmē vai var ietekmēt vides sastāvdaļas un vidi ietekmējošos faktorus vai kuru mērķis ir aizsargāt vidi, kā arī par izmaksu un ieguvumu analīzi un citām ekonomiskajām analīzēm un pieņēmumiem, ko izmanto saistībā ar minētajiem pasākumiem un darbībām,


d) pārskatiem un ziņojumiem par vides aizsardzību, arī par vides normatīvo aktu ieviešanu,

e) sabiedrības veselības un drošības stāvokli, dzīves apstākļiem un kultūras objektiem un būvēm tādā mērā, cik tos ietekmē vai var ietekmēt vides stāvoklis, vidi ietekmējošie faktori vai minētie pasākumi;

19) vides informācijas sistēma – integrēta starpnozaru valsts informā­cijas sistēma, kurā tiek apkopoti, uzkrāti un apstrādāti vides dati un informācija, nodrošināta vides datu pieejamība un aprite vides stāvokļa un tendenču novēr­tēšanai, perspektīvas analīzei, vides un ilgtspējīgas attīstības politikas izstrādei un līdzšinējo politisko, ekonomisko, administratīvo pasākumu lietderības un efektivitātes novērtēšanai;

20) vides monitorings – sistemātiski, regulāri un mērķtiecīgi vides stāvokļa, sugu un biotopu, kā arī piesārņojuma emisiju novērojumi, mērījumi un analīze;

21) vides normatīvie akti – normatīvie akti, kas attiecas uz vidi vai veicina valsts vides politikas mērķu sasniegšanu – saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, ilgtspējīgi izmantot dabas resursus un nodrošināt kvalitatīvu dzīves vidi;

22) vides tehnoloģijas – iekārtu un pasākumu kopums visās tautsaimnie­cības jomās, kas nodrošina dabas resursu efektīvu un lietderīgu izmantošanu tīrāka ražošanas procesa ieviešanā, samazinot izejvielu un enerģijas patēriņu, emisiju un atkritumu apjomu.

 

2.pants. Likuma mērķis un spēks telpā

(1) Šā likuma mērķis ir noteikt pasākumu kopumu vides kvalitātes saglabāšanai un atjaunošanai, kā arī dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas nodrošināšanai.

(2) Šā likuma nosacījumi attiecas arī uz Latvijas Republikas kontinentālo šelfu un ekskluzīvo ekonomisko zonu.

 

3.pants. Vides aizsardzības principi

Vides politiku valstī veido un lēmumus, kas var ietekmēt vidi vai cilvēka veselību, pieņem, ievērojot šajā pantā minētos vides aizsardzības principus, kā arī Reģionālās attīstības likumā noteiktos reģionālās attīstības pamatprincipus:

1) princips "piesārņotājs maksā" – persona sedz izdevumus, kas saistīti ar tās darbības dēļ radīta piesārņojuma novērtēšanu, novēršanu, ierobežošanu un seku likvidēšanu;

2) piesardzības princips – ir pieļaujams ierobežot vai aizliegt darbību vai pasākumu, kas var ietekmēt vidi vai cilvēka veselību, bet kura ietekme nav pietiekami izvērtēta vai zinātniski pierādīta, ja aizliegums ir samērīgs līdzeklis, lai nodrošinātu vides vai cilvēka veselības aizsardzību. Principu neattiecina uz neatliekamiem pasākumiem, ko veic, lai novērstu kaitējuma draudus vai neatgriezenisku kaitējumu;

3) novēršanas princips – persona, cik iespējams, novērš piesārņojuma un citu videi vai cilvēka veselībai kaitīgu ietekmju rašanos, bet, ja tas nav iespējams, novērš to izplatīšanos un negatīvās sekas;

4) izvērtēšanas princips – jebkuras darbības vai pasākuma, kas var būtiski ietekmēt vidi vai cilvēka veselību, ietekme jāizvērtē pirms attiecīgās darbības vai pasākuma atļaušanas vai uzsākšanas. Darbība vai pasākums, kas var negatīvi ietekmēt vidi vai cilvēka veselību arī tad, ja ievērotas visas vides aizsardzības prasības, ir pieļaujams tikai tad, ja paredzamais pozitīvais rezultāts sabiedrībai kopumā pārsniedz attiecīgās darbības vai pasākuma nodarīto kaitējumu videi un sabiedrībai.

 

4.pants. Ilgtspējīgas attīstības plānošana

(1) Izstrādājot politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu projek­tus, izstrādātājs plānošanas dokumenta vai normatīvā akta projekta anotācijā izvērtē tā ietekmi uz ilgtspējīgu attīstību un vidi. Politikas plānošanas dokumentu projektiem veic stratē­ģisko ietekmes uz vidi novērtējumu, ja tas noteikts ietekmes uz vidi novērtējumu reglamentējošos normatīvajos aktos.

(2) Ministru kabinets apstiprina Ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnes un Nacionālo vides politikas plānu, ņemot vērā nacionālās prioritātes un Eiropas Savienības un starptautiskos nosacījumus.

(3) Šā panta otrajā daļā minēto politikas plānošanas dokumentu projektu izstrādi un politikas plānošanas dokumentu īstenošanu pārrauga un izvērtē Ilgtspējīgas attīstības padome. Ilgtspējīgas attīstības padome ir konsultatīva institūcija, kuras lēmumiem ir ieteikuma raksturs. Ilgtspējīgas attīstības padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets, bet personālsastāvu – vides ministrs.

 

5.pants. Ekoinovācija un vides tehnoloģijas

(1) Vides ministrija sadarbībā ar citām institūcijām veicina vides tehnoloģiju attīstību, izstrādi un izmantošanu, lai uzlabotu vides kvalitāti, dabas resursu efektīvu un lietderīgu izmantošanu un uzlabotu dzīves kvalitāti.

(2) Ministru kabinets apstiprina rīcības programmu vides tehnoloģiju attīstībai un ekoinovācijas veicināšanai.

 

II nodaļa. Sabiedrības tiesības vides jomā

 

6.pants. Sabiedrības vispārējās tiesības vides jomā

Ikvienai privātpersonai, kā arī to apvienībām, organizācijām un grupām (turpmāk – sabiedrība) ir tiesības:

1) prasīt, lai valsts iestādes un pašvaldības, amatpersonas vai privātper­sonas izbeidz tādu darbību vai bezdarbību, kas pasliktina vides kvalitāti, kaitē cilvēku veselībai vai apdraud viņu dzīvību, likumiskās intereses vai īpašumu;

2) atbalstīt vides aizsardzības pasākumus un sadarboties ar valsts iestādēm un pašvaldībām, lai nepieļautu tādu darbību, arī tādu lēmumu pieņemšanu, kas var pasliktināt vides kvalitāti vai ir pretrunā vides normatīvo aktu prasībām;

3) sniegt informāciju valsts iestādēm un pašvaldībām par darbībām un pasākumiem, kas ietekmē vai var ietekmēt vides kvalitāti, kā arī ziņas par vidē novērotajām negatīvajām pārmaiņām šādu darbību vai pasākumu dēļ;

4) iesniegt valsts iestādēm un pašvaldībām priekšlikumus par tiesisko regulējumu un izstrādātajiem dokumentu projektiem vides jomā.

 

7.pants. Sabiedrības tiesības uz vides informāciju

(1) Sabiedrībai ir tiesības saņemt no šā likuma 10.pantā minētajām iestādēm vides informāciju rakstiskā, vizuālā, audioieraksta, elektroniskā vai citā veidā.

(2) Sabiedrībai ir tiesības saņemt informāciju, ja tā ir pieejama, par mērījumu procedūrām, arī analīzes metodēm, paraugu ņemšanas un iepriekšējas apstrādes metodēm, vai par citu standartizēto procedūru, kas izmantota, apkopojot informāciju par vidi ietekmējošiem faktoriem.

(3) Vides informācijas pieprasītājam nav jāpamato, kādam nolūkam šī informācija nepieciešama.

 

8.pants. Sabiedrības līdzdalība ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā

(1) Sabiedrībai ir tiesības piedalīties tādu lēmumu pieņemšanā un plānošanas dokumentu sagatavošanā, arī grozījumu sagatavošanā tajā (turpmāk šajā pantā – dokumenta sagatavošana), kas var ietekmēt vidi, pirms ir pieņemts attiecīgais lēmums vai dokuments, tai skaitā par:

1) plānošanas dokumentiem – saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas reglamentē teritorijas plānošanu, stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu vai konkrētu vides jomu, uz ko attiecas dokuments, arī tādiem plānošanas dokumentiem, kuri izstrādāti saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas reglamentē:

a) atkritumu apsaimniekošanu, arī bīstamo atkritumu apsaimniekošanu,

b) bateriju un akumulatoru apsaimniekošanu,

c) iepakojuma apsaimniekošanu,

d) gaisa kvalitāti,

e) ūdens resursu aizsardzību, arī pret lauksaimniecībā lietoto nitrātu piesārņojumu;

2) paredzētu darbību – saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas reglamentē ietekmes uz vidi novērtēšanu un būvniecību;

3) iecerētu būvniecību – saskaņā ar būvniecību reglamentējošiem normatī­vajiem aktiem;

4) piesārņojošu darbību – saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas reglamentē piesārņojošu darbību veikšanu un attiecīgu atļauju izsniegšanu;

5) ģenētiski modificētu organismu izplatīšanu vidē – saskaņā ar normatī­vajiem aktiem, kas reglamentē darbības ar ģenētiski modificētiem organismiem.

(2) Sabiedrībai ir tiesības sniegt priekšlikumus vai izteikt viedokli pirms attiecīgā lēmuma pieņemšanas vai dokumenta galīgās redakcijas sagatavošanas.

 

9.pants. Sabiedrības tiesību aizsardzība

(1) Ikviena persona, kas pieprasījusi informāciju atbilstoši šā likuma 7.pantam un uzskata, ka informācijas pieprasījums ir ignorēts vai nepamatoti noraidīts (pilnībā vai daļēji), nav saņemta atbilstoša atbilde vai citādi pārkāptas tiesības uz vides informāciju, ir tiesīga apstrīdēt un pārsūdzēt attiecīgu darbību vai bezdarbību Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Ja ir aizskartas personas tiesības, kas paredzētas šā likuma 8.pantā, vai nav ievērotas šajā likumā noteiktās sabiedrības līdzdalības tiesības, persona ir tiesīga apstrīdēt un pārsūdzēt attiecīgu darbību vai bezdarbību Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Sabiedrība ir tiesīga apstrīdēt un pārsūdzēt valsts iestādes vai pašval­dības administratīvu aktu vai faktisko rīcību, ja tā neatbilst vides normatīvo aktu prasībām, rada kaitējuma draudus vai kaitējumu videi.

(4) Ja kāda privātpersona pārkāpj vides normatīvo aktu prasības, ikviena persona var, norādot pamatotu informāciju par iespējamo pārkāpumu, vērsties iestādē, kuras kompetencē ir attiecīgā normatīvā akta ievērošanas kontrole, un prasīt, lai iestāde rīkotos atbilstoši kompetencei.

(5) Iesniegums vai pieteikums, kas iesniegts, pamatojoties uz šo pantu, ir tiesisks vides aizsardzības līdzeklis, par kura izmantošanu nevienu nedrīkst sodīt, vajāt vai saukt pie jebkāda veida tiesiskās atbildības.

 

III nodaļa. Valsts un pašvaldību iestāžu pienākumi attiecībā uz
vides informācijas izsniegšanu un izplatīšanu un
sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā

 

10.pants. Valsts un pašvaldību iestāžu uzdevumi attiecībā uz vides informācijas izsniegšanu un izplatīšanu

(1) Iestādes rīcībā esošās (tās sagatavotās vai saņemtās) vides informā­cijas izsniegšanu nodrošina šādas iestādes (turpmāk – iestādes):

1) jebkura valsts pārvaldes iestāde vai pašvaldība;

2) personas, kas veic valsts pārvaldes funkcijas, tai skaitā pilda pienāku­mus, veic darbības vai sniedz pakalpojumus vides jomā;

3) personas, kurām deleģēti valsts uzdevumi vai publisko pakalpojumu sniegšana šīs daļas 1. vai 2.punktā minēto personu pārraudzībā.

(2) Papildus šā panta pirmajā daļā minētajai informācijai iestāde nodrošina arī tādas vides informācijas pieejamību, kuru tās uzdevumā glabā privātpersona.

(3) Iestāde atbilstoši kompetencei:

1) apkopo un atjauno tās rīcībā esošo vides informāciju;

2) pastāvīgi sniedz sabiedrībai vides informāciju, kas ir tās rīcībā;

3) norīko atbildīgo koordinatoru vai amatpersonu, kas nodrošina sabied­rībai vides informācijas pieejamību un sniedz informācijas pieprasītājam nepie­ciešamo palīdzību, formulējot vai precizējot iesniegumu;

4) informē sabiedrību par tās tiesībām un iespējām saņemt vides informā­ciju;

5) izveido un aktualizē publiski pieejamas bezmaksas datu bāzes, kurās iekļauj šā likuma 16.pantā minēto vides informāciju, vai arī sniedz minēto informāciju citai iestādei, kura šādu datu bāzi uztur;

6) izveido iestādes rīcībā esošās vides informācijas uzskaites sistēmu, kā arī norāda, kur attiecīgā informācija ir pieejama, arī veidojot norādes uz citu iestāžu rīcībā esošo informāciju.

(4) Iestāde pastāvīgi izplata vides informāciju, kuru tā apkopojusi atbilstoši kompetencei un kas ir tās rīcībā.

(5) Publiski pieejamo informāciju noformē tā, lai tā būtu iespējami viegli uztverama un saprotama.

(6) Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra ne retāk kā reizi četros gados sagatavo un publicē nacionālo ziņojumu par vides stāvokli, ietverot tajā informāciju par vides kvalitāti un slodzi uz vidi. Starplaikos starp ziņojumu publicēšanas reizēm informāciju regulāri papildina un ievieto aģentūras mājas lapā internetā.

(7) Ja pastāv apdraudējums videi vai cilvēka veselībai, kas radies cilvēka darbības vai bezdarbības dēļ vai dabas parādību dēļ, attiecīgā iestāde, kuras rīcībā ir informācija, kas varētu palīdzēt veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu vai mazinātu kaitējumu, nekavējoties izplata šādu informāciju sabiedrībai, kuru tas var ietekmēt.

 

11.pants. Vides informācijas sniegšanas kārtība, termiņi un maksa par tās sniegšanu

(1) Vides informācija izsniedzama iespējami ātrāk, ņemot vērā informā­cijas pieprasītāja norādīto termiņu vai Informācijas atklātības likumā noteiktos informācijas pieprasījuma izskatīšanas termiņus, bet ne vēlāk kā mēnesi no pieprasījuma saņemšanas dienas. Ja informācijas apjoma vai sarežģītības dēļ attiecīgajā termiņā informāciju sagatavot nav iespējams, informācijas izsniegšanas termiņu var pagarināt līdz diviem mēnešiem. Pieprasītāju informē par termiņa pagarinājumu un tā iemesliem.

(2) Vides informācija, kas vākta un apkopota par valsts vai pašvaldību līdzekļiem, un publiskajās datu bāzēs ietvertā vides informācija ir pieejama bez maksas. Ja pieprasītās informācijas sniegšanai ir nepieciešama papildu apstrāde vai sagatavošana, par to var noteikt maksu saskaņā ar Informācijas atklātības likumu. Ja ir noteikta maksa, pieprasītāju informē par tās apmēru, kā arī norāda, kādos gadījumos pieprasītāju no maksas var atbrīvot.

(3) Vides informāciju sniedz, ņemot vērā šā panta ceturtās un piektās daļas nosacījumus, kā arī saskaņā ar Informācijas atklātības likuma, Fizisko personu datu aizsardzības likuma un citu normatīvo aktu prasībām attiecībā uz ierobežotas pieejamības informāciju un tās izsniegšanas kārtību.

(4) Ierobežot vides informācijas saņemšanu var tikai likumā noteiktajos gadījumos Informācijas atklātības likumā noteiktajā kārtībā. Iestāde var ierobe­žot vides informācijas saņemšanu attiecībā uz informāciju par vides sastāv­daļām, arī par sugām un biotopiem, kuras atklāšana var kaitēt vides aizsardzībai, un attiecībā uz informāciju, kuras atklāšana var apdraudēt sabiedrības drošību.

(5) Vides informācijas saņemšanas ierobežojumus katrā atsevišķā gadī­jumā samēro ar sabiedrības interesēm informācijas atklāšanā. Informācija par emisiju vidē nav ierobežotas pieejamības informācija.

(6) Vides informāciju sniedz informācijas pieprasījumā norādītajā veidā vai formātā, izņemot gadījumu, ja:

1) pieprasītā informācija jau ir pieprasītājam pieejama citādā veidā vai formātā;

2) ir pamatots iemesls sniegt informāciju citādā veidā vai formātā. Šajā gadījumā pieprasītāju informē par minēto iemeslu šā panta pirmajā daļā minētajā termiņā.

 

12.pants. Sabiedrības iesaistīšana ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā

(1) Iestāde nodrošina savlaicīgu un efektīvu sabiedrības informēšanu un līdzdalību šā likuma 8.panta pirmajā daļā minēto lēmumu vai dokumentu sagatavošanas procesā. Sabiedrības līdzdalību nodrošina, ievērojot šā likuma, starptautisko līgumu un attiecīgo jomu reglamentējošo normatīvo aktu prasības.

(2) Iestāde sabiedrībai bez maksas nodrošina piekļuvi informācijai, kas attiecas uz lēmuma pieņemšanu vai dokumenta sagatavošanu un ir pieejama sabiedrības līdzdalības procesā.

(3) Lēmuma pieņemšanas un dokumentu sagatavošanas process iestādē notiek atklāti, ievērojot šādus pamatnosacījumus:

1) laikus un pienācīgā veidā informējot sabiedrību par attiecīgā lēmuma vai dokumenta sagatavošanu, lietojot arī elektroniskos saziņas līdzekļus;

2) sniedzot informāciju sabiedrībai par līdzdalības iespējām, tai skaitā norādot:

a) iestādi, kurā pieejama informācija, attiecīgā lēmuma vai dokumenta projekts, ja tāds ir, un ar to saistītie dokumenti,

b) iestādi, kurai iesniedzami priekšlikumi vai viedokļi,

c) atbildīgo par lēmuma pieņemšanu vai dokumenta sagata­vošanu un par sabiedrības līdzdalības nodrošināšanu,

d) termiņu, kādā sniedzami priekšlikumi vai viedokļi,

e) vietu un laiku, ja tiek organizēta sabiedriskās apspriešanas sanāksme.

(4) Termiņš sabiedrības priekšlikumu iesniegšanai nosakāms ne mazāk kā 30 dienas, ja citos normatīvajos aktos, kuros noteikta sabiedrības līdzdalība, nav noteikts cits termiņš. Minēto termiņu var saīsināt, ja sabiedrībai jau ir bijusi iespēja izteikt viedokli par attiecīgo dokumentu. Ja tiek rīkota sabiedriskās apspriešanas sanāksme, sanāksmes organizētājs pienācīgi un laikus paziņo par to.

(5) Šā panta nosacījumi neattiecas uz dokumentiem, kuri izstrādāti valsts vai civilajai aizsardzībai, kā arī uz plānošanas dokumentiem, kurus izstrādājot sabiedrības līdzdalība notikusi:

1) stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procesa ietvaros;

2) saskaņā ar Ūdens apsaimniekošanas likumu.


(6) Iestāde, pieņemot šā likuma 8.panta pirmajā daļā minētos lēmumus vai dokumentus:

1) izvērtē sabiedrības līdzdalības procesā izteiktos viedokļus un priekš­likumus;

2) samēro indivīda tiesības un intereses ar sabiedrības ieguvumiem un zaudējumiem, ņemot vērā lēmuma vai dokumenta ietekmi uz ilgtspējīgu attīstību, kā arī ievērojot izvērtēšanas principu.

(7) Iestāde pienācīgi informē sabiedrību par pieņemto lēmumu vai doku­mentu, norādot izraudzītā risinājuma pamatojumu, kā arī vietu, kur var iepazīties ar pieņemto dokumentu un ar to saistītajiem dokumentiem, arī ar informāciju par sabiedrības līdzdalības procesu.

 

13.pants. Sabiedrības iesaistīšana vides normatīvo aktu sagatavošanā

(1) Iestāde iesaista sabiedrību vai tās pārstāvjus vides normatīvo aktu, arī to grozījumu, sagatavošanā un apspriešanā iespējami agrākā stadijā.

(2) Attiecīgā iestāde nodrošina vides normatīvā akta projekta pieejamību saskaņā ar tiesību aktu projektu apriti reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

 

14.pants. Vides konsultatīvā padome

(1) Vides ministrija sadarbībā ar ieinteresētajām biedrībām un nodibināju­miem izveido vides konsultatīvo padomi. Padomes lēmumiem vides jomā ir ieteikuma raksturs. Ministru kabinets apstiprina padomes nolikumu. Padomes nolikumā nosaka vides konsultatīvās padomes tiesības, funkcijas un darbības kārtību, kā arī kārtību, kādā šajā pantā minētās biedrības un nodibinājumi deleģē pārstāvjus darbam vides konsultatīvajā padomē.

(2) Vides konsultatīvā padome veicina iespējami plašāku sabiedrības iesaistīšanu ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā, sadarbību un informācijas apmaiņu vides jomā starp ikvienu personu un sabiedrību kopumā, valsts iestā­dēm un pašvaldībām, kā arī sekmē priekšlikumu sniegšanu jautājumos, kas saistīti ar vides politikas izstrādi un īstenošanu un attiecīgu normatīvo aktu vai plānošanas dokumentu sagatavošanu.

(3) Vides ministrija finansiāli nodrošina vides konsultatīvās padomes darbību, kā arī sadarbojas ar vides konsultatīvo padomi, iesniedzot tai apsprie­šanai un priekšlikumu sniegšanai vides normatīvo aktu projektus un iesaistot to uz vidi attiecināmo dokumentu sagatavošanā.

 

IV nodaļa. Valsts vides informācijas sistēma

 

15.pants. Vides informācijas sistēmas pamatprincipi

(1) Vides informācijas sistēmu veido atbilstoši vides un ilgtspējīgas attīstības politikas mērķiem, prioritātēm, vides kvalitātes un resursu stāvokļa izmaiņām. Vides un ilgtspējīgas attīstības politikas ieviešanas efektivitāti un vides stāvokļa atbilstību politikas mērķiem novērtē, izmantojot vides informācijas sistēmu un nacionālos vides un ilgtspējīgas attīstības indikatorus. Nacionālos vides un ilgtspējīgas attīstības indikatorus iekļauj attiecīgi Nacionālajā vides politikas plānā un Ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnēs.

(2) Vides informācijas sistēmu veido valsts vides informācijas sistēmas savstarpēji savietojami atsevišķi reģistri un datu bāzes, kas atrodas dažādu valsts iestāžu pārziņā un kuru izveidi un darbību nosaka vides normatīvie akti.

(3) Vides informācijas sistēma ir savietojama ar tautsaimniecības nozaru valsts informācijas sistēmām. Vispārīgās prasības vides informācijas sistēmas izveidošanai un attīstībai nosaka Valsts informācijas sistēmu likums.

(4) Katra vides informācijas sistēmas reģistra vai datu bāzes turētājs nodrošina savlaicīgu, precīzu, atbilstošu, ticamu datu un informācijas uzkrāšanu un aktualizēšanu, arī informācijas sistēmas kvalitātes vadību un kvalitātes kontroli. Vides informācijas sistēmā ietverto informāciju un datus telpiski piesaista un apstrādā ģeogrāfiskajās informācijas sistēmās.

(5) Vides informācijas sistēmas uzturēšanu un attīstību koordinē Vides ministrija vides normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, kā arī valsts informācijas sistēmas un elektronisko dokumentu apriti reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

 

16.pants. Vides informācijas sistēmā ietveramā informācija

(1) Vides informācijas sistēmā ietverama vismaz šāda informācija:

1) vides normatīvie akti, starptautiskie nolīgumi, konvencijas un Eiropas Savienības normatīvie akti vides jomā;

2) vides politikas plāni, programmas, stratēģijas un citi plāni attiecībā uz vidi;

3) ziņojumi (ja tādi ir sagatavoti) par šīs daļas 1. un 2.punktā minēto dokumentu ieviešanu;

4) ziņojumi un pārskati par vides stāvokli, piesārņojumu un tā avotiem, vides un ilgtspējīgas attīstības indikatoru pārskati;

5) dati un informācija par to darbību uzraudzību, kuras ietekmē vai var ietekmēt vidi;

6) atļaujas, kuras izsniegtas saskaņā ar likumu "Par piesārņojumu" un citiem vides normatīvajiem aktiem, un šo atļauju nosacījumi vai norāde, kur šo informāciju var pieprasīt vai atrast;

7) vides monitoringa programmas, plāni un rezultāti;

8) pētījumi par ietekmi uz vidi un riska novērtējumi attiecībā uz vides sastāvdaļām vai norāde, kur šo informāciju var pieprasīt vai atrast;

9) informācija par ziņojumu sniegšanu Eiropas Komisijai un citām starptautiskajām institūcijām.

(2) Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra izveido un uztur aizsargājamo teritoriju reģistru, kurā informāciju grupē atbilstoši katram upju baseinu apgabalam. Aizsargājamās teritorijas šā panta izpratnē ir Ūdens apsaim­niekošanas likuma 1.panta 1.punktā minētās teritorijas.

 

17.pants. Vides monitorings

(1) Vides monitoringa mērķis ir noteikt vides stāvokli, izvērtēt tendences un perspektīvu, izstrādāt vides politikas pasākumus un novērtēt līdzšinējo pasākumu lietderību un efektivitāti.

(2) Vides monitoringu organizē un veic valsts iestādes un komersanti saskaņā ar vides normatīvo aktu prasībām. Ministru kabinets nosaka prasības vides monitoringam un tā veikšanas kārtību.

(3) Ministru kabinets ne retāk kā reizi četros gados apstiprina vides monitoringa programmas pamatnostādnes. Pamatnostādnēs nosaka monitoringa struktūru, prioritātes un nepieciešamo finansējumu normatīvo aktu, Eiropas Savienības tiesību aktu un starptautisko konvenciju prasību izpildei.

(4) Pamatojoties uz šā panta trešajā daļā minētajām pamatnostādnēm, vides ministrs apstiprina vides monitoringa programmu četriem gadiem. Programmā nosaka valsts vides aizsardzības iestāžu veiktā un organizētā vides monitoringa tīklu, nosakāmos parametrus un indikatorus, regularitāti un izman­tojamās metodes.

(5) Personām, kuras vides normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic vides monitoringu un kurām ir Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras vai citas vides normatīvajos aktos noteiktās valsts iestādes izdota dienesta apliecība, ir tiesības, informējot īpašnieku vai atbildīgo personu, iekļūt valsts, pašvaldību un privātā īpašuma teritorijās, ciktāl tas nepieciešams, lai veiktu vides monitoringam nepieciešamos novērojumus un mērījumus. Valsts drošībai un aizsardzībai paredzētajos objektos un teritorijās, arī ieslodzījuma vietās, drīkst iekļūt attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(6) Vides monitoringa datus un informāciju uzkrāj un apstrādā vides informācijas sistēmas datu bāzēs un reģistros.

 

V nodaļa. Kontrole vides jomā

 

18.pants. Valsts kontrole vides jomā

(1) Valsts kontrole vides jomā (turpmāk – vides valsts kontrole) ir vides normatīvo aktu prasību ievērošanas kontrole, tai skaitā šādās jomās:

1) dabas resursu izpēte, ieguve, lietošana un uzskaite;

2) piesārņojošo darbību veikšana;

3) piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu izpēte un sanācija;

4) darbības ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem (preparātiem);

5) darbības ar jonizējošā starojuma avotiem;

6) rūpniecisko avāriju riska novērtēšana un samazināšana;

7) atkritumu apsaimniekošana;

8) valsts nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, īpaši aizsargājamo sugu un biotopu, mikroliegumu apsaimniekošana un aizsardzība;

9) paredzēto darbību veikšanai noteikto nosacījumu vai tehnisko noteikumu ievērošana atbilstoši ietekmes uz vidi novērtējumu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

(2) Vides valsts kontrolei ir pakļautas jomas, kuras ar likumu "Par pašvaldībām" vai vides normatīvajiem aktiem nav nodotas vietējās pašvaldības kompetencē.

 

19.pants. Vides valsts kontroles iestādes

(1) Vides valsts kontroli īsteno Valsts vides dienests, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrācijas un citas vides normatīvajos aktos noteiktās tiešās pārvaldes iestādes.

(2) Valsts vides dienests kontrolē to vides normatīvo aktu ievērošanu, kuru kontrole ar normatīvajiem aktiem nav nodota citu tiešās pārvaldes iestāžu vai pašvaldības kompetencē.

 

20.pants. Valsts vides inspektori

(1) Vides valsts kontroli veic Valsts vides dienesta un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrāciju valsts vides inspektori.

(2) Valsts vides inspektoram ir apliecība, žetons un formas tērps. Apliecī­bas, žetona un formas tērpa paraugu apstiprina Ministru kabinets.

(3) Valsts vides inspektoru lēmumus, kas saistīti ar vides valsts kontroli, var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Valsts vides dienesta ģenerāl­direktoram. Valsts vides dienesta ģenerāldirektora lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

 

21.pants. Valsts vides inspektoru tiesības

(1) Veicot vides valsts kontroli, valsts vides inspektoram ir tiesības:

1) iebraukt vai ieiet un netraucēti, bez jebkādiem ierobežojumiem un iepriekšēja brīdinājuma pārbaudīt jebkuru teritoriju, iekārtu vai citu objektu neatkarīgi no īpašuma formas, ja tas nepieciešams vides prasību kontrolei. Valsts drošībai un aizsardzībai paredzētajos objektos un teritorijās, arī ieslodzījuma vietās, valsts vides inspektoram ir tiesības iekļūt attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

2) ņemt paraugus un veikt kontrolmērījumus;

3) apturēt kuģošanas līdzekļus un likt tiem iebraukt ostā vai piebraukt krastā;

4) apturēt mehāniskos transportlīdzekļus ārpus autoceļiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu zonā un pludmalē, virszemes ūdensobjektu aizsargjoslā vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā;

5) pieprasīt un bez maksas saņemt no privātpersonām, valsts un pašval­dību iestādēm vides valsts kontroles veikšanai nepieciešamo informāciju, kas ir privātpersonas vai iestādes rīcībā, tai skaitā grāmatvedības dokumentus, līgu­mus, dabas resursu uzskaites dokumentus un citus dokumentus, lai kontrolētu dabas resursu ieguves, lietošanas, vides piesārņošanas apjomus, iepakojuma plūsmu, atkritumu apsaimniekošanu, būvniecību un citas vidi ietekmējošas darbības;

6) uz laiku apturēt vai aizliegt veikt darbību, ar kuru tiek pārkāpti vides normatīvie akti vai kura rada negatīvas izmaiņas vidē, vai kura ietekmē cilvēku veselību vai dzīvību;

7) dot privātpersonām saistošus rīkojumus un norādījumus vides norma­tīvajos aktos noteikto prasību izpildei, likumā "Par piesārņojumu" noteikto vides kvalitātes normatīvu sasniegšanai un racionālai dabas resursu izmantošanai;

8) Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajos gadījumos izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus;

9) citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības.

(2) Ja tiek pārkāptas normatīvo aktu prasības par mehānisko transport­līdzekļu pārvietošanos, arī stāvēšanu vai apstāšanos, ārpus autoceļiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā vai pludmalē, vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā un transportlīdzekļa vadītājs neatrodas pārkāpuma izdarīšanas vietā, valsts vides inspektoram ir tiesības sastādīt protokolu–paziņo­jumu par uzlikto naudas sodu. Administratīvā pārkāpuma protokola–paziņojuma noformēšanas un naudas soda iekasēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Pārkāpumus var fiksēt, izmantojot tehniskus līdzekļus (fotoiekārtas vai video­iekārtas).

 

22.pants. Vietējās pašvaldības kontrole vides jomā

(1) Vietējā pašvaldība atbilstoši likumā "Par pašvaldībām" noteiktajai pašvaldības atbildībai veic kontroli vides jomā.

(2) Pašvaldības vides kontroles amatpersonām ir šā likuma 21.panta pirmās daļas 1., 2., 5. un 9.punktā noteiktās tiesības.

 

23.pants. Sabiedriskā kontrole vides jomā

(1) Valsts vides dienests var iesaistīt vides kontrolē sabiedriskos vides inspektorus – Valsts vides dienesta pilnvarotas personas.

(2) Sabiedriskā vides inspektora statusu piešķir un anulē Valsts vides dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Sabiedriskajiem vides inspekto­riem izvirzāmos kritērijus un prasības nosaka Ministru kabinets. Sabiedriskā vides inspektora apliecības paraugu nosaka Ministru kabinets.

(3) Sabiedriskajiem inspektoriem ir tiesības:

1) veikt pārbaudes kopā ar valsts vides inspektoru;

2) sastādīt pārbaudes aktu, konstatējot faktisko situāciju, un nosūtīt to Valsts vides dienestam.

 

VI nodaļa. Atbildība par videi nodarīto kaitējumu

 

24.pants. Kaitējums videi

(1) Šīs nodaļas nosacījumi attiecas uz īpaši aizsargājamām dabas teritori­jām, mikroliegumiem, kā arī uz īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem, ūdeni, augsni un zemes dzīlēm.

(2) Kaitējuma īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem ietekmes būtis­kumu novērtē attiecībā pret pamatstāvokli, ņemot vērā Ministru kabineta noteiktos kritērijus.

(3) Kaitējums videi ietver arī kaitējumu, ko izraisījušas gaisu piesārņo­jošas vielas, ja tās rada kaitējumu īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, mikro­liegumiem vai īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem, ūdenim, augsnei un zemes dzīlēm.

 

25.pants. Atbildības pamatnosacījumi

(1) Operators ir atbildīgs par kaitējumu videi vai tiešiem kaitējuma draudiem, ko, veicot profesionālu darbību, izraisījusi tā tīša vai aiz neuzmanības veikta darbība vai bezdarbība, pārkāpjot vides normatīvo aktu prasības.

(2) Operatora saukšana pie administratīvās atbildības vai kriminālatbil­dības par vides normatīvo aktu pārkāpumu neatbrīvo operatoru no pienākuma segt izmaksas, kas radušās tā nodarītā kaitējuma videi vai tiešu kaitējuma draudu dēļ.

(3) Persona, kas nav uzskatāma par operatoru šā likuma izpratnē, ir atbildīga par kaitējumu videi vai tiešiem kaitējuma draudiem, ko radījusi tās tīša vai aiz neuzmanības veikta darbība vai bezdarbība, pārkāpjot vides normatīvo aktu prasības, un uz to attiecas šajā nodaļā operatoram noteiktās tiesības un pienākumi.

(4) Operators ir atbildīgs par kaitējumu videi vai tiešiem kaitējuma draudiem neatkarīgi no vainas, ja kaitējums videi vai tieši kaitējuma draudi radušies, veicot šādas profesionālās darbības:

1) likumā "Par piesārņojumu" noteiktās A vai B kategorijas piesārņojošās darbības;

2) darbības, kuru veikšanai nepieciešama atkritumu apsaimniekošanas atļauja;

3) ūdens ieguvi un uzkrāšanu, kuru veikšanai nepieciešama ūdens resursu lietošanas atļauja;

4) degvielas uzpildes stacijas vai naftas bāzes ekspluatāciju;

5) ķīmisko vielu un ķīmisko produktu (preparātu) apriti reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto bīstamo ķīmisko vielu vai produktu (preparātu), augu aizsardzības līdzekļu vai biocīdu ražošanu, izmantošanu, pārstrādi, iepako­šanu, izplatīšanu vidē vai pārvadāšanu ražotnes teritorijā;

6) ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu (preparātu) transportēšanu pa cauruļvadiem;

7) bīstamo vai piesārņojošo kravu pārvadājumus pa sauszemes, iekšzemes ūdeņu, jūras vai gaisa ceļiem;

8) ģenētiski modificētu organismu, arī ģenētiski modificētu mikroorga­nismu, ierobežotu izmantošanu, apzinātu izplatīšanu vidē, izplatīšanu tirgū, arī pārvadāšanu;

9) Eiropas Savienības regulās noteiktos atkritumu pārrobežu pārvadā­jumus, kuru veikšanai nepieciešama atļauja.

(5) Uz kaitējumu videi vai tiešiem kaitējuma draudiem, ko radījis difūzais piesārņojums (piesārņojums gaisā, ūdenī vai augsnē, kas netiek organizēti uztverts un izvadīts no stacionāriem piesārņojuma avotiem), šīs nodaļas nosacījumi attiecas tikai tad, ja var konstatēt cēloņsakarību starp kaitējumu vai tiešiem kaitējuma draudiem un operatora darbību.

 

26.pants. Starptautiski regulētā atbildība par videi nodarīto kaitējumu

(1) Operators nav atbildīgs par kaitējumu videi vai tiešiem kaitējuma draudiem saskaņā ar šo nodaļu, ja tā atbildība vai kompensācija ir noteikta saskaņā ar šādām Latvijas Republikai saistošām starptautiskām konvencijām un to grozījumiem, ciktāl tie ir spēkā:

1) Protokols par grozījumiem Starptautiskajā konvencijā par civilo atbildību par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem;

2) 1992.gada Protokolu par grozījumiem 1971.gada Starptautiskajā konvencijā par starptautiskā fonda nodibināšanu naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensācijai;

3) Starptautiskā konvencija par civilo atbildību par bunkera degvielas piesārņojuma radīto kaitējumu;

4) 1996.gada 3.maija Starptautiskā konvencija par atbildību un kaitējuma kompensēšanu saistībā ar bīstamu un kaitīgu vielu pārvadāšanu pa jūru;

5) 1963.gada 21.maija Vīnes konvencija par civilo atbildību par kodol­kaitējumiem;

6) 1988.gada 21.septembra Kopīgais protokols par Vīnes konvencijas un Parīzes konvencijas pielietojumu;

7) 1971.gada Konvencija par civiltiesisko atbildību kodolmateriālu jūras pārvadājumu jomā.

(2) Šajā nodaļā minētie nosacījumi neattiecas uz kaitējumu videi vai tiešiem kaitējuma draudiem, ko izraisījusi darbība, uz kuru attiecas Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgums.

(3) Operators ir tiesīgs ierobežot savu atbildību saskaņā ar 1976.gada Konvenciju par atbildības ierobežošanu attiecībā uz jūras prasībām (LLMC 1976) un tās grozījumiem.

 

27.pants. Rīcība tiešu kaitējuma draudu gadījumā

(1) Ja kaitējums videi nav nodarīts, bet pastāv tieši kaitējuma draudi, operators nekavējoties veic visus nepieciešamos preventīvos pasākumus.

(2) Ja pastāv tieši kaitējuma draudi, kā arī ja, veicot preventīvos pasākumus, nav izdevies likvidēt tiešos kaitējuma draudus, operators nekavē­joties rakstiski informē Valsts vides dienestu par pastāvošajiem draudiem, veiktajiem preventīvajiem pasākumiem un citiem būtiskiem situāciju raksturo­jošiem aspektiem.

(3) Valsts vides dienests:

1) konstatē operatoru, kura profesionālā darbība ir izraisījusi tiešus kaitējuma draudus;

2) ir tiesīgs prasīt operatoram iesniegt informāciju par tiešiem kaitējuma draudiem, arī tad, ja ir aizdomas par tādu draudu pastāvēšanu;

3) pieprasa, lai operators veic nepieciešamos preventīvos pasākumus;

4) ir tiesīgs dot operatoram saistošus norādījumus par veicamajiem preventīvajiem pasākumiem;

5) ja nepieciešams, Ministru kabineta noteiktajos gadījumos un kārtībā organizē preventīvo pasākumu veikšanu.

(4) Šā panta trešās daļas 1., 3. un 4.punktā minētajā gadījumā Valsts vides dienests pieņem lēmumu par operatora konstatēšanu un preventīvo pasākumu veikšanu un nekavējoties paziņo to operatoram. Valsts vides dienesta lēmumu 15 dienu laikā var apstrīdēt Vides pārraudzības valsts birojā. Lēmuma apstrīdēšana un pieteikuma iesniegšana tiesā par lēmuma atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu neaptur lēmuma darbību.

 

28.pants. Rīcība videi nodarīta kaitējuma gadījumā

(1) Ja ir nodarīts kaitējums videi, operators, kura profesionālā darbība to izraisījusi vai varētu būt izraisījusi:

1) nekavējoties rakstiski informē Valsts vides dienestu par kaitējumu videi un sniedz pilnīgu situācijas raksturojumu;

2) nekavējoties veic neatliekamos pasākumus;

3) veic sanācijas pasākumus.

(2) Valsts vides dienests ir tiesīgs pieprasīt, lai operators, kura profe­sionālā darbība izraisījusi vai varētu būt izraisījusi kaitējumu videi, sniedz visu nepieciešamo informāciju, kas saistīta ar šo kaitējumu videi.

(3) Valsts vides dienests informē vietējo pašvaldību par kaitējumu videi.

(4) Valsts vides dienests:

1) konstatē operatoru, kura profesionālā darbība izraisījusi kaitējumu videi;

2) pieprasa, lai operators veic neatliekamos pasākumus kaitējuma novēr­šanai, un ir tiesīgs dot operatoram saistošus norādījumus par šiem pasākumiem;

3) pieprasa, lai operators veic nepieciešamos sanācijas pasākumus, un ir tiesīgs dot operatoram saistošus norādījumus par šiem pasākumiem;

4) organizē neatliekamo pasākumu veikšanu, ja nav konstatēts operators, kura profesionālā darbība izraisījusi kaitējumu videi, vai ja operators neveic šos pasākumus, kā arī ja operators neievēro šīs daļas 2.punktā minētos saistošos norādījumus;

5) noskaidro, izvērtē un pēc iespējas ņem vērā privātpersonas apsvēru­mus, kura iesniegusi iesniegumu atbilstoši šā likuma 30.pantam, kā arī tā nekus­tamā īpašuma īpašnieka apsvērumus, kurā paredzēts veikt sanācijas pasākumus.

(5) Šā panta ceturtās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajā gadījumā Valsts vides dienests pieņem lēmumu par operatora konstatēšanu un neatliekamo un sanācijas pasākumu veikšanu un nekavējoties paziņo to operatoram. Valsts vides dienesta lēmumu par operatora konstatēšanu un neatliekamo pasākumu veikšanu 15 dienu laikā var apstrīdēt Vides pārraudzības valsts birojā, bet lēmumu par sanācijas pasākumu veikšanu – Administratīvā procesa likumā noteiktajā termiņā un kārtībā. Lēmuma par neatliekamo pasākumu veikšanu apstrīdēšana un pieteikuma iesniegšana tiesā par lēmuma atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu neaptur lēmuma darbību.

(6) Ministru kabinets nosaka sanācijas mērķus un metodes, kā arī kārtību, kādā nosakāmi un veicami sanācijas pasākumi.

(7) Ja kaitējums videi radies tādā veidā, ka nav iespējams nodrošināt neatliekamo un sanācijas pasākumu vienlaicīgu veikšanu, Valsts vides dienests ir tiesīgs izlemt neatliekamo un sanācijas pasākumu veikšanas secību, ievērojot videi nodarītā kaitējuma raksturu, apmēru un bīstamību, draudus cilvēka veselībai, kā arī dabiskās atjaunošanās iespējamību.

 

29.pants. Rīcība gadījumā, ja kaitējumam videi ir pārrobežu ietekme

(1) Ja kaitējums videi ietekmē vai var ietekmēt citas valsts teritoriju, Valsts vides dienests, informējot Ārlietu ministriju un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, sniedz citas valsts kompetentajai iestādei informāciju par kaitējuma videi raksturu, apjomu, izplatību, veiktajiem un nepiecieša­majiem neatliekamajiem vai sanācijas pasākumiem.

(2) Ja citā valstī izraisītais kaitējums videi ietekmē vai var ietekmēt Latvijas Republikas teritoriju, Valsts vides dienests sadarbībā ar citas valsts kompetento iestādi nosaka nepieciešamos neatliekamos vai sanācijas pasākumus un paziņo par tiem attiecīgajām Latvijas vietējām pašvaldībām.

(3) Ja operators, kurš veic profesionālo darbību citas valsts teritorijā, labprātīgi neveic neatliekamos vai sanācijas pasākumus, Valsts vides dienests ir tiesīgs, vienojoties ar operatoru vai tiesvedības ceļā, prasīt šo pasākumu izmaksu atlīdzināšanu.

 

30.pants. Sabiedrības tiesības kaitējuma videi un tiešu kaitējuma draudu gadījumā

(1) Ja sabiedrībai kļūst zināms par radušos kaitējumu videi vai tiešiem kaitējuma draudiem, tai ir tiesības iesniegt iesniegumu attiecīgā valsts iestādē ar lūgumu veikt nepieciešamās darbības saskaņā ar šo nodaļu.

(2) Iesniegumā norāda pēc iespējas precīzāku informāciju par radušos kaitējumu videi vai tiešiem kaitējuma draudiem.

(3) Attiecīgā valsts iestāde Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā iespējami īsā laikā izvērtē iesniegumu, noskaidro operatora viedokli par iesniegumā minētajiem faktiem un apsvērumiem un, ja nepieciešams, veic attiecīgas darbības saskaņā ar šo nodaļu.

 

31.pants. Kaitējuma videi atlīdzināšana

(1) Operators, kura profesionālā darbība izraisījusi kaitējumu videi vai tiešus kaitējuma draudus, sedz preventīvo, neatliekamo un sanācijas pasākumu izmaksas.

(2) Ja kaitējumu videi vai tiešus kaitējuma draudus konstatē pēc darbības pabeigšanas vai iekārtas slēgšanas, preventīvo, neatliekamo un sanācijas pasākumu izmaksas sedz pēdējais operators.

(3) Gadījumos, kad operators tika konstatēts pirms preventīvo, neatlie­kamo vai sanācijas pasākumu veikšanas un Valsts vides dienests ir nodrošinājis šo pasākumu veikšanu saskaņā ar šā likuma 27.panta trešās daļas 5.punktu vai 28.panta ceturtās daļas 4.punktu, minēto pasākumu izmaksas sedz operators, pamatojoties uz Valsts vides dienesta sastādīto administratīvā akta piespiedu izpildes izmaksu aprēķinu.

(4) Ja operatoru, kura profesionālā darbība izraisījusi kaitējumu videi vai tiešus kaitējuma draudus, Valsts vides dienests konstatē pēc preventīvo, neatlie­kamo vai sanācijas pasākumu veikšanas, Valsts vides dienests Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā piedzen no operatora naudas summu šā panta pirmajā daļā minēto izmaksu segšanai.

(5) Šā panta pirmajā daļā minētās izmaksas ietver izmaksas, ko pamato nepieciešamība nodrošināt pareizu un efektīvu šīs nodaļas nosacījumu īsteno­šanu, ietverot izmaksas par kaitējuma videi, tiešu kaitējuma draudu un rīcības alternatīvu novērtēšanu, administratīvās izmaksas, tiesu izdevumus un izpildes izmaksas, datu vākšanas un monitoringa izmaksas, kā arī citas izmaksas, kas saistītas ar kaitējumu videi vai tiešiem kaitējuma draudiem.

(6) Ja operators pierāda, ka kaitējumu videi vai tiešus kaitējuma draudus izraisījusi trešā persona, lai gan tika veikti atbilstoši drošības pasākumi, kurus operatoram bija pienākums nodrošināt, vai kaitējumu videi vai tiešus kaitējuma draudus radījusi tāda publisko tiesību subjekta saistoša lēmuma ievērošana, kas neattiecas uz paša operatora izraisītu emisiju vai negadījumu, operators:

1) ir tiesīgs atgūt radušās preventīvo un neatliekamo pasākumu izmaksas;

2) nesedz sanācijas pasākumu izmaksas un ir tiesīgs atgūt izmaksas, kas tam ir radušās.

(7) Ja operators pierāda, ka kaitējumu videi vai tiešus kaitējuma draudus izraisījusi trešā persona, lai gan tika veikti atbilstoši drošības pasākumi, kurus operatoram bija pienākums nodrošināt, operators ir tiesīgs Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā prasīt veikto preventīvo, neatliekamo un sanācijas pasākumu izmaksu atlīdzināšanu no trešās personas, kas izraisījusi kaitējumu videi vai tiešus kaitējuma draudus.

(8) Ja operators pierāda, ka kaitējumu videi vai tiešus kaitējuma draudus radījusi tāda publisko tiesību subjekta saistoša lēmuma ievērošana, kas neattie­cas uz paša operatora izraisītu emisiju vai negadījumu, operators ir tiesīgs prasīt veikto preventīvo, neatliekamo un sanācijas pasākumu izmaksu atlīdzināšanu saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu.

(9) Operators nesedz sanācijas pasākumu izmaksas, ja tas pierāda, ka kaitējums videi nav radies viņa tīšas vai aiz neuzmanības veiktas darbības vai bezdarbības dēļ un kaitējumu videi izraisījusi:

1) emisija vai darbība, kas ir tieši atļauta un pilnībā atbilst šā likuma 26.panta ceturtajā daļā minēto darbību veikšanai izsniegtās atļaujas vai cita administratīvā akta nosacījumiem;

2) emisija, darbība vai kāda produkta lietošana darbībai, ja to ietekme uz vidi saskaņā ar zinātnes un tehnikas atziņām netika uzskatīta par kaitīgu laikā, kad notika emisija vai konkrētā darbība.

(10) Šā panta devītā daļa neattiecas uz ģenētiski modificētu organismu, arī ģenētiski modificētu mikroorganismu, ierobežotu izmantošanu, apzinātu izplatī­šanu vidē, izplatīšanu tirgū, arī pārvadāšanu.

(11) Lēmumu par operatora, kura profesionālā darbība izraisījusi kaitē­jumu videi vai tiešus kaitējuma draudus, vai trešās personas konstatēšanu un preventīvo pasākumu vai neatliekamo un sanācijas pasākumu veikšanu Valsts vides dienests var pieņemt vai prasības pieteikumu tiesā var iesniegt piecu gadu laikā no dienas, kad šie pasākumi pabeigti, vai no dienas, kad operators vai trešā persona ir konstatēta, atkarībā no tā, kurš no minētajiem notikumiem ir vēlāks.

(12) Ieņēmumus no maksājumiem par videi nodarīta kaitējuma novērtē­šanu, novēršanu, preventīvo vai sanācijas pasākumu veikšanu, ietverot šā panta pirmajā daļā minētās izmaksas, ieskaita valsts pamatbudžetā.

(13) Kaitējuma videi novērtēšanas un šā panta pirmajā daļā minēto izmaksu aprēķināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

32.pants. Solidārā atbildība par tiešiem kaitējuma draudiem vai kaitējumu videi

(1) Par tiešiem kaitējuma draudiem vai kaitējumu videi, ko izraisījušas vairāku operatoru darbības, operatori ir solidāri atbildīgi.

(2) Ja operators pierāda, ka viņa veiktā darbība ir izraisījusi tikai daļu no tiešiem kaitējuma draudiem vai kaitējuma videi, operators sedz preventīvo, neatliekamo vai sanācijas pasākumu izmaksas par to tiešo kaitējuma draudu vai videi nodarītā kaitējuma daļu, kuru izraisījusi viņa rīcība.

 

33.pants. Finansiālo garantiju nodrošināšana noteiktām darbībām

Lai nodrošinātu šajā likumā noteikto preventīvo, neatliekamo un sanācijas pasākumu veikšanu, operatori var izmantot finansējuma nodrošinājuma veidus, arī apdrošināšanu, fondus un banku garantijas.

 

34.pants. Informācijas apkopošana par kaitējumu videi

(1) Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra izveido un uztur datu bāzi, kurā apkopo informāciju par gadījumiem, kad radies kaitējums videi vai tieši kaitējuma draudi, lai uzskaitītu gadījumus, kuros saskaņā ar šo nodaļu veicami preventīvie, neatliekamie vai sanācijas pasākumi.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā iesniedz Valsts vides dienests un operatori Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

 

35.pants. Nepārvarama vara un citi izņēmumi

(1) Šajā nodaļā minētie nosacījumi neattiecas uz gadījumiem, kad kaitē­jums videi vai tieši kaitējuma draudi radušies ārkārtējas, neizbēgamas, laikus neparedzamas un nenovēršamas dabas parādības dēļ vai bruņota konflikta, kara­darbības, pilsoņu kara vai sacelšanās dēļ (turpmāk – nepārvarama vara).

(2) Šajā nodaļā minētie nosacījumi neattiecas uz darbībām, kuru galvenais mērķis ir valsts aizsardzība vai starptautiskā drošība, kā arī uz darbībām, kuru vienīgais mērķis ir aizsardzība pret dabas katastrofu.

(3) Nepārvaramas varas gadījumā operators nekavējoties rakstiski informē Valsts vides dienestu par radušos kaitējumu videi vai tiešiem kaitējuma draudiem, ja iespējams, norādot veiktos un plānotos pasākumus, lai novērstu, ierobežotu vai samazinātu kaitējumu videi vai tiešus kaitējuma draudus, kā arī nekavējoties veic visus neatliekamos pasākumus.

(4) Pēc nepārvaramas varas seku likvidēšanas operators iesniedz Valsts vides dienestā informāciju par radušos kaitējumu videi, tā apjomu un veiktajiem pasākumiem tā ierobežošanai vai novēršanai un esošās situācijas novērtējumu.

 

VII nodaļa. Brīvprātīgi pasākumi vides pārvaldībai

 

36.pants. Vienošanās ar komersantu par vides mērķu sasniegšanu

(1) Valsts iestāde var noslēgt vienošanos ar komersantu vai komersantus pārstāvošu organizāciju par tādu vides prasību ievērošanu, kas pārsniedz vides normatīvajos aktos noteiktās prasības, vai par noteiktu vides mērķu sasniegšanu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās vienošanās ar komersantu sastāvdaļa var būt pilnīgs vai daļējs atbrīvojums no dabas resursu nodokļa maksāšanas Dabas resursu nodokļa likumā noteiktajos gadījumos.

 

37.pants. Brīvprātīgi piemērojami vides pārvaldības līdzekļi

Lai veicinātu dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu, ierobežotu vides piesārņošanu un samazinātu vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju, valsts iestādes un pašvaldības:

1) veicot publisko iepirkumu, tehniskajās specifikācijās iekļauj pamatotus vides nosacījumus;

2) var ieviest brīvprātīgus vides pārvaldības līdzekļus, tai skaitā vides sertifikātus, vai veicināt to piemērošanu.

 

38.pants. Ekoetiķete (ekomarķējums) un tās piešķiršana

(1) Lai veicinātu videi draudzīgu produktu ražošanu un izplatīšanu, attie­cīgajiem produktiem, kuri atbilst Eiropas Komisijas noteiktajiem kritērijiem, piešķir Eiropas Savienības ekoetiķeti (ekomarķējumu) atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 17.jūlija Regulai (EK) Nr.1980/2000 par pārskatīto Kopienas ekoetiķetes piešķiršanas programmu.


(2) Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra koordinē Eiro­pas Savienības ekoetiķetes (ekomarķējuma) piešķiršanas programmu Latvijā, informē ražotājus par attiecīgajām prasībām, popularizē Eiropas Savienības ekoetiķeti (ekomarķējumu), kā arī sniedz nepieciešamo informāciju Eiropas Komisijai.

 

39.pants. Vides vadības un audita sistēma

(1) Lai novērtētu un uzlabotu komercsabiedrības, korporācijas, komer­santa, iestādes vai arī kādas to daļas vai apvienības, kas ir vai nav reģistrēta, ir publiska vai privāta un kam ir noteiktas funkcijas un atsevišķa vadība (turp­māk – organizācija), veikumu vides jomā, kā arī sniegtu sabiedrībai un citām ieinteresētajām personām attiecīgu informāciju, organizācija var piedalīties Eiropas Kopienas vides vadības un audita sistēmā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 19.marta Regulai (EK) Nr.761/2001, ar ko organizācijām atļauj brīvprātīgi piedalīties Kopienas vides vadības un audita sistēmā.

(2) Vides pārraudzības valsts birojs veic pasākumus, kas nepieciešami šā panta pirmajā daļā minētās regulas 11., 12. un 13.panta prasību izpildei.

(3) Vides pārraudzības valsts birojs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izveido un uztur vides vadības un audita sistēmas reģistru un reģistrē organi­zācijas minētajā reģistrā vai lemj par reģistrācijas atteikumu.

(4) Reģistrācijai vides vadības un audita sistēmā nepieciešamos elementus pārbauda un apstiprina akreditēts vides verificētājs. Valsts aģentūra "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" Ministru kabineta noteiktajā kārtībā veic vides verificētāju akreditāciju un viņu darbības uzraudzību, kā arī izveido un uztur vides verificētāju reģistru.

 

Pārejas noteikumi

 

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par vides aizsar­dzību" (Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 33.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1997, 141.nr.; 2000, 252./254.nr.; 2001, 4.nr.; 2002, 158.nr.; 2003, 82.nr.; 2004, 62.nr.; 2005, 28.nr.).

2. Šā likuma 25., 26., 27., 28., 29., 30., 31., 32., 34. un 35.pants stājas spēkā 2007.gada 30.aprīlī.

3. Ja piesārņojums radies pirms 2007.gada 30.aprīļa, piesārņoto un poten­ciāli piesārņoto vietu izpēti un sanāciju veic saskaņā ar likumu "Par piesārņo­jumu".

4. Kaitējumu videi, kas radies pirms 2007.gada 30.aprīļa, nosaka un kompensē šādā kārtībā:

1) privātpersonām, kas nodarījušas kaitējumu videi, ir pienākums:

a) pēc iespējas likvidēt vai samazināt videi nodarītā kaitējuma sekas, lai novērstu negatīvo ietekmi uz vidi un apdraudējumu vides ilgtspējīgai attīstībai,

b) kompensēt izdevumus, kas nepieciešami, lai atjaunotu ietekmētās vides vērtības vai radītu līdzvērtīgas vides vērtības, ja videi nodarīto kaitējumu nav iespējams novērst;

2) reģionālās vides pārvaldes, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas admi­nistrācijas vai Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes direktors ar rīkojumu izveido komisiju, lai noteiktu zaudējumus, ko radījis videi nodarītais kaitējums (turpmāk – komisija). Zaudējumus, kas radušies videi nodarītā kaitējuma dēļ, saskaņā ar vides normatīvajiem aktiem nosaka komisija, pamatojoties uz pārbaudes aktu;

3) reģionālās vides pārvaldes, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas admi­nistrācijas vai Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes direktors divu mēnešu laikā pēc veiktās pārbaudes, pamatojoties uz komisijas izdarītajiem aprēķiniem, izdod administratīvo aktu par videi nodarītā kaitējuma novēršanu un zaudējumu kompensēšanu (turpmāk – akts). Aktu dara zināmu personai, kas nodarījusi kaitējumu videi. Aktā uzrāda kopējos zaudējumus un nosaka atjaunošanas darbu uzsākšanas termiņu, šo darbu veikšanas kārtību un termiņu, līdz kuram veicami minētie darbi. Ja videi nodarīto kaitējumu nav iespējams novērst, komisija nosaka termiņu, līdz kuram aprēķinātā zaudējumu summa jāiemaksā valsts pamatbudžetā;

4) kopējos zaudējumus, kas radušies videi nodarītā kaitējuma dēļ, nosaka, pamatojoties uz darbu apjomu un izmaksām, kas nepieciešamas, lai atjaunotu ietekmētās vides vērtības vai radītu līdzvērtīgas vides vērtības, ja videi nodarīto kaitējumu nav iespējams novērst, kā arī uz zaudējumu summām, kas saskaņā ar vides normatīvajiem aktiem aprēķinātas par vidē palikušo un sekundāro piesār­ņojumu;

5) ja videi nodarītā kaitējuma sekas iespējams novērst tikai daļēji, perso­nai, kura nodarījusi kaitējumu videi, ir pienākums atlikušo zaudējumu summu aktā noteiktajā termiņā iemaksāt valsts pamatbudžetā;

6) reģionālās vides pārvades, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas admi­nistrācijas vai Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes direktora izdoto aktu mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas var apstrīdēt Vides pārraudzības valsts birojā. Vides pārraudzības valsts biroja lēmumu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

5. Ministru kabinets:

1) līdz 2007.gada 1.janvārim izdod Ilgtspējīgas attīstības padomes nolikumu;

2) līdz 2007.gada 1.februārim apstiprina Rīcības programmu vides tehno­loģiju attīstībai un ekoinovāciju veicināšanai;

3) līdz 2007.gada 1.martam apstiprina Vides monitoringa programmas pamatnostādnes;

4) līdz 2007.gada 1.martam izdod šā likuma 24.panta otrajā daļā minētos noteikumus;

5) līdz 2007.gada 1.decembrim izdod šā likuma 17.panta otrajā daļā, 20.panta otrajā daļā, 21.panta otrajā daļā, 23.panta otrajā daļā, 39.panta trešajā un ceturtajā daļā minētos noteikumus.

6. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 1.decembrim piemēro šādus Ministru kabineta noteikumus, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 2003.gada 8.aprīļa noteikumi Nr.162 "Noteikumi par vides monitoringu un piesārņojošo vielu reģistru";

2) Ministru kabineta 2005.gada 24.maija noteikumi Nr.357 "Dabas pieminekļiem nodarītā kaitējuma dēļ radīto zaudējumu aprēķināšanas kārtība";

3) Ministru kabineta 2004.gada 20.aprīļa noteikumi Nr.320 "Kārtība, kādā izveido un uztur vides pārvaldības un audita sistēmas reģistru un reģistrē tajā organizācijas";

4) Ministru kabineta 2004.gada 3.augusta noteikumi Nr.689 "Noteikumi par testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju, sertificēšanas un inspicēšanas institūciju un vides verificētāju akreditāciju un uzraudzību".

7. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 1.decembrim piemēro Ministru kabineta 2004.gada 20.aprīļa noteikumus Nr.333 "Noteikumi par ģenētiski modificēto organismu ierobežotu izmantošanu un apzinātu izplatīšanu vidē un tirgū, kā arī par monitoringa kārtību", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

 

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

 

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa Direktīvas 2004/35/EK par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 26.maija Direktīvas 2003/35/EK, ar ko paredz sabiedrības līdzdalību ar vidi saistītu plānu un programmu izstrādē un attiecībā uz sabiedrības līdzdalību un iespēju griezties tiesu iestādēs un groza Padomes Direktīvas 85/337/EEK un 96/61/EK;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 28.janvāra Direktīvas 2003/4/EK par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes Direktīvas 90/313/EEK atcelšanu;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 23.oktobra Direktīvas 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā.

 

 

 

Vides ministrs

R.Vējonis

Likumprojekta
“Vides aizsardzības likums”
anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

1991. gada 6. augustā Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma likumu „Par vides aizsardzību” (Ziņotājs, 1991, nr.33), kurā ietverti vides aizsardzības principi un galvenās prasības vides kvalitātes saglabāšanai. Kopš tā laika ir notikušas būtiskas izmaiņas vides aizsardzības tiesiskajā regulējumā, īpaši pielāgojoties Eiropas Savienības prasībām. Attiecīgi likumā „Par vides aizsardzību” ir veikti virkne grozījumu – 22.05.1997. (L.V., 11.06.1997, nr.141), 20.06.2000. (L.V., 07.07.2000., nr.252/25), 20.12.2001. (L.V., 09.01.2002., nr.4), 24.10.2002. (L.V., 31.10.2002., nr.158), 15.05.2003. (L.V., 03.06.2003., nr.82), 07.04.2004. (L.V., 21.04.2004., nr.62), 03.02.2005. (L.V., 18.02.2005., nr.28). Ņemot vērā speciālos vides normatīvos aktus, piemēram, likumu „Par piesārņojumu”, likumu „Par dabas resursu nodokli”, Ūdens apsaimniekošanas likumu, Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumu, kas izstrādāti atsevišķu vides jomu reglamentācijai, liela daļa 1991. gada likumā ietverto normu ir no likuma izslēgtas.

Eiropas Parlaments un Padome 2004. gada 21. aprīlī pieņēma direktīvu 2004/35/EK par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu, kuras mērķis ir izveidot sistēmu atbildībai vides jomā, balstoties uz principu „piesārņotājs maksā”. Minētās direktīvas prasības nepieciešams pārņemt nacionālajos normatīvajos aktos līdz 2007. gada 30. aprīlim. Nebūtu lietderīgi direktīvas prasību ieviešanai izstrādāt atsevišķu jaunu likumu. Tāpēc būtu nepieciešami būtiski grozījumi jau daudzkārt grozītajā likumā „Par vides aizsardzību”. Bez tam likumu būtu nepieciešams arī labāk saskaņot ar citiem vides jomā pieņemtajiem likumiem, kas reglamentē atsevišķas jomas.

Ņemot vērā nepieciešamību veikt būtiskus un apjomīgus grozījumus, kā arī līdz šim veiktos grozījumus likumā „Par vides aizsardzību”, kuru rezultātā daudzi likuma panti ir izslēgti no tā, tika pieņemts lēmums izstrādāt jaunu likumu, kurš aizvietotu likumu „Par vides aizsardzību” un kurā būtu iekļaujamas pamatprasības atbildībai vides jomā.

2. Normatīvā akta projekta būtība

 

 

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu dzīves vidi, izveidojot efektīvu vides aizsardzības sistēmu un veicinot ilgtspējīgu attīstību. Tas nosaka vides aizsardzības principus, prasības ilgtspējīgas attīstības plānošanai, valsts un pašvaldību iestāžu funkcijas vides jomā, sabiedrības informēšanas un līdzdalības kārtību lēmumu pieņemšanā vides jomā, prasības vides aizsardzības kontroles nodrošināšanai, atbildību par kaitējumu videi, prasības brīvprātīgi pielietojamiem vides pārvaldības līdzekļiem un citas vispārīga rakstura vides prasības, kā arī ievieš jaunu terminu definējumus. Likumprojekts salīdzinājumā ar spēkā esošo likumu „Par vides aizsardzību” precizē likumā ietvertos vispārīgos principus.

Likumprojektā iekļautās prasības sabiedrības informēšanai un līdzdalībai lēmumu pieņemšanā vides jomā izriet no direktīvas 2003/4/EK un direktīvas 2003/35/EK, kā arī Latvijai saistošās ANO Eiropas Ekonomikas komitejas 1998. gada konvencijas „Par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem” (turpmāk – Orhūsas konvencija), kuras prasības ietvertas arī minētajās divās Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvās.

Likumprojektā ietvertie nosacījumi atbildībai vides jomā, kas izriet no direktīvas 2004/35/EK un veido pamatnosacījumu sistēmu, lai identificētu, novērstu vai samazinātu nodarītu kaitējumu videi vai tiešus šāda kaitējuma draudus, kā arī reglamentētu atbildību par kaitējuma videi vai tiešu kaitējuma draudu radīšanu.

Likumprojektā noteiktajā atbildības sistēmā tiek nodefinēts, kas ir kaitējums videi un kas ir tie dabas resursi, kuriem nodarot kaitējumu operators ir atbildīgs, kādos gadījumos un par kādām darbībām operators ir atbildīgs par kaitējumu, kas radies konkrētajiem dabas resursiem no attiecīgās darbības, neatkarīgi no vainas (angļu valodā strict liability), un kādos, ja ir bijis vainīgs vai nolaidīgs. Nosakot atbildību, likumprojektā ir iestrādātas prasības, kā jārīkojas atbildīgajai personai un kompetentajām iestādēm kaitējuma videi vai tiešu kaitējuma draudu gadījumā, balstoties uz principu „piesārņotājs maksā”.

Ņemot vērā direktīvā 2004/35/EK paredzētos izņēmumus un dalībvalstīm piešķirto rīcības brīvību, likumprojektā ir noteikti gadījumi, kad operators nav atbildīgs par radušos kaitējumu, un paredzēti izņēmumi, kad operators ir atbrīvojams no kaitējuma likvidēšanas izdevumu segšanas, kā arī noteikti gadījumi, kas nav aptverti ar šajā likumprojektā paredzēto atbildības sistēmu, bet tiek regulēti starptautisko konvenciju līmenī.

Likumprojekta atbildības daļā ir veiktas šādas nozīmīgākās izvēles, kādas ES dalībvalstīm pieļauj direktīva:

1) Piemērota atbildība par aizsargājamām sugām un biotopiem, kā arī aizsargājamām teritorijām, kādi tie ir noteikti Latvijā, ne tikai Eiropas nozīmes sugām, biotopiem un NATURA 2000 teritorijām. Atbildība noteikta arī par kaitējumu tām aizsargājamām sugām un biotopiem, kas neatrodas Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, atbilstoši Eiropas Komisijas skaidrojumam par direktīvas piemērošanu.

2) Pēc konsultācijām ar apdrošināšanas sektoru tika nolemts, ka šobrīd nav iespējams piemērot obligāto apdrošināšanu vai citas obligātas finansiālas garantijas, tādēļ šādas iespējas atstātas brīvprātīgi operatora ziņā. Tas tomēr nozīmē, ka atsevišķos gadījumos, ja operators nevar veikt nepieciešamos pasākumus kaitējuma novēršanai maksātnespējas dēļ, šās funkcijas vajadzēs veikt valstij. Jāņem vērā, ka vairums operatoru uz kuriem attiecas direktīvas prasības jau tagad maksā dabas resursu nodokli. Daļa no valsts budžeta programmas „Vides aizsardzības fonds” līdzekļiem jau šobrīd tiek izmantos ārkārtas situāciju un avārijas seku novērtēšanai un likvidēšanai. Prognozējams, ka stājoties spēkā šā likuma nosacījumiem pēc 2007. gada aprīļa ārkārtas situāciju un avārijas seku novērtēšanas un likvidēšanas izmaksas varētu palielināties. Tomēr to pašlaik nevar precīzi prognozēt. Prognozējot iespējamās izmaksas 2007. gadā, kā arī, ņemot vērā apdrošināšanas tirgus attīstību, iespējams, ka vēlāk būs jālemj par obligāto finanšu nodrošinājumu (obligāto apdrošināšanu) atsevišķās komercdarbības jomās, kuras rada kaitējuma risku videi, vai arī par dabas resursu nodokļa maksājumu palielināšanu videi bīstamākajās komercdarbības jomās, iekļaujot nodokļa maksājumos arī maksu par videi nodarītā kaitējuma risku.

3) Attiecībā uz kaitējumu augsnei vai zemes dzīlēm likumprojekts paplašina atbildību paredzot šajā jomā atbildību arī par būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz vidi, ne tikai cilvēka veselību, kas būtu atbilstoši minimālajām prasībām, ko nosaka direktīva.

4) Atšķirībā no direktīvas minimālajām prasībām ir paplašināts darbību loks, kurās operators ir atbildīgs par kaitējumu videi neatkarīgi no vainas – šajā likumā tāda paredzēta par visām B kategorijas piesārņojošām darbībām (direktīva to obligāti pieprasa tikai daļai), naftas bāzēm, degvielas uzpildes stacijām un ķīmisko vielu un produktu transportam pa cauruļvadiem.

5) Likumprojektā ir iekļauts izņēmums, par kura piemērošanu saskaņā ar direktīvu ir jālemj dalībvalstīm: Operators nesedz sanācijas pasākumu izmaksas, ja tas pierāda, ka kaitējums videi nav radies viņa vainas vai nolaidības dēļ un kaitējumu videi izraisījusi: a) emisija vai darbība, kas ir tieši atļauta un pilnībā atbilst izsniegtās atļaujas vai cita administratīvā akta nosacījumiem; b) emisija, darbība vai kāda produkta lietošana darbībai, ja to ietekme uz vidi saskaņā ar zinātnes un tehnikas atziņām netika uzskatīta par kaitīgu laikā, kad notika emisija vai konkrētā darbība. Tomēr šie atļautie izņēmumi likumprojektā netiek piemēroti attiecībā uz darbībām ar ģenētiski modificētiem organismiem, jo šajā jomā darbības veicējam būtu jāatbild par visiem riskiem, arī tādiem, kas nav zināmi saskaņā ar pašreizējām zinātnes atziņām.

6) Likumprojekts paredz vienu atbildīgo valsts iestādi par videi nodarītā kaitējuma jautājumiem – Valsts vides dienestu. Viena atbildīgā iestāde ļautu lietderīgāk un efektīvāk izmantot resursus. Tomēr šāda pieeja varētu radīt problēmas tajās jomās, kuras Valsts vides dienests pilnībā nekontrolē (bīstamo kravu pārvadājumi, ģenētiski modificētie organismi).

3. Cita informācija

Nav

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekono­misko vidi

Likumprojekts veicinās dabas resursu pārdomātu un ekonomiski pamatotu izmantošanu.

Nav prognozējama būtiska ietekme uz makroekonomisko vidi, jo pamatā jau saskaņā ar šobrīd spēkā esošo likumu ir noteikta atbildība par kaitējumu videi. Ņemot vērā, ka šobrīd netiek piedāvāts obligātā finansiālā nodrošinājuma princips, komersantu kārtējie izdevumi nepieaugs. Tomēr šajā likumā ir iestrādāts daudz konkrētāks mehānisms šās atbildības piemērošanai, tādēļ iespējama negatīva ietekme uz makroekonomisko vidi gadījumā, ja notiek kāda nozīmīgāka avārija un komersantam nav iespējams segt ar kaitējumu videi radītās izmaksas.

Nav prognozējams, ka īstenojot likumprojekta prasības, tiks ietekmēti preču un pakalpojumu ražošanas apjomi kādā no nozarēm, noteiktā reģionā vai tautsaimniecībā kopumā. Cenu kāpums atsevišķām precēm vai pakalpojumiem varētu pieaugt vienīgi gadījumā, ja ar laiku tiek ieviesta obligātā apdrošināšana nepieciešamo pasākumu veikšanai kaitējuma videi novēršanai komersanta maksātnespējas dēļ.

2. Ietekme uz uzņēmējdar­bības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts reglamentē operatoru un privātpersonu atbildību par kaitējumu vide vai tiešiem kaitējuma draudiem, paredzot arī atbildību neatkarīgi no vainas. Tā kā likumprojekts nosaka prasības atbildībai par videi nodarītu kaitējumu vai tiešiem kaitējuma draudiem, balstoties uz principu „piesārņotājs maksā”, tad tas visvairāk ietekmē tos komersantus, kuri veic piesārņojošas darbības. Likumprojektā ir paredzēts nodalīt videi bīstamākās darbības, kuras veicot operators ir atbildīgs neatkarīgi no vainas, un pārējās darbības, kuras veicot operators ir atbildīgs tikai tad, ja ir bijis vainīgs vai nolaidīgs.

Darbības, kas ir noteiktas kā videi bīstamas, galvenokārt, ir visas tās, kurām nepieciešama atļauja piesārņojošas darbības veikšanai (arī A un B kategorijas). Vienlaicīgi, ņemot vērā direktīvā 2004/35/EK paredzēto dalībvalstu rīcības brīvību un Latvijā pastāvošo dabas resursu nodokļa sistēmu, likumprojektā ir noteikti izņēmumi no pienākuma segt kaitējuma sanācijas izmaksas, t.sk. gadījumos, kad operators nav bijis vainīgs vai nolaidīgs par radušos kaitējumu un ir darbojies attiecīgās atļaujas ietvaros.

Viena no svarīgākajām šā likumprojekta normām, kas skars komercdarbību ir pienākums operatoram, kura darbības rezultātā ir radušies tieši kaitējuma videi draudi vai kaitējums videi, veikt attiecīgos preventīvos vai sanācijas pasākumus, lai novērstu bīstamību vai likvidētu kaitējumu, nekavējoties informējot kompetento iestādi.

Likumprojekta prasību īstenošana nesarežģīs administratīvās procedūras.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts veicinās sabiedrības informētību par vides jautājumiem un viņu tiesībām, kā arī sekmēs sabiedrības iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā vides jautājumos. Ieviešot likumprojektā ietvertās prasības, kas balstās uz principu „piesārņotājs maksā”, paredzama pozitīva ietekme, atslogojot valsts budžetu (līdz ar to nodokļu maksātājus) no nepieciešamības segt kaitējuma videi novēršanas izmaksas, kas radušās konkrēta operatora profesionālās darbības dēļ.

Likumprojekts nosaka prasības atbildībai par videi nodarītu kaitējumu vai tiešiem kaitējuma draudiem, balstoties uz principu „piesārņotājs maksā”, tādejādi samazinot piesārņojumu un uzlabojot vides kvalitāti konkrētās teritorijās, tiks samazināta iedzīvotāju saslimstība, līdz ar to palielināta arī cilvēku darbaspējas.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu dzīves vidi, izveidojot efektīvu vides aizsardzības sistēmu un veicinot ilgtspējīgu attīstību. Sakārtojot atbildības sistēmu par kaitējumu videi, paredzama pozitīva ietekme uz apkārtējās vides kvalitāti, kuras nodrošināšanā būs jāiesaistās operatoriem, kas veic piesārņojošas darbības, ja šo darbību rezultātā ir radies kaitējums. Turklāt paredzot atbildību attiecīgos gadījumos neatkarīgi no vainas, operatoru iesaistīšanās varētu kļūt efektīvāka un laicīgāka, tajā skaitā veicot profilaktiskos pasākumus, kas novērstu kaitējuma rašanās iespēju.

5. Cita informācija

Nav

 

 

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(lati)

Rādītāji

Kārtējais gads (2006.gads)

Nākamie trīs gadi
(2007.-2009.gads)

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

 1

 2

 3

 4

 5

 6

1. Izmaiņas bu­džeta ieņēmu­mos

Likumpro­jekts šo jomu neskar

Likumpro­jekts šo jomu ne­skar

Likumpro­jekts šo jomu neskar

Likum­pro­jekts šo jomu neskar

Likumpro­jekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas bu­džeta izdevumos

Likumpro­jekts šo jomu neskar

338,006

268,468

268,468

282,376

3. Finansiālā ietekme

Likumpro­jekts šo jomu neskar

- 338,006

- 268,468

- 268,468

- 282,376

4. Prognozēja­mie kompensē­jošie pasākumi papildu izdevu­mu finansēšanai

Likumpro­jekts šo jomu neskar

Likumpro­jekts šo jomu neskar

Likumpro­jekts šo jomu neskar

Likumpro­jekts šo jomu neskar

Likumpro­jekts šo jomu neskar

5. Detalizēts fi­nansiālā pamato­juma aprēķins

 

 

 

 

 

Valsts vides dienests

 

268,376

198,838

198,838

212,746

1) Atalgojumi:

2007.gadā Ls 450 (vid.alga mēn.) x 10 št.vietas x 10 mēn.= Ls 45 000

2008.gadā un turpmāk Ls 450 (vid. alga mēn.) x 10 št.vietas x 13 mēn = Ls 58 500

 

45,0

58,5

58,5

55,8

2) Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas:

2007.gadā – Ls 45 000 x 24,09% = Ls 10 841

2008.gadā un turpmāk – Ls 58 500 x 24,09% = Ls 14 093

 

10,841

14,093

14,093

13,443

3) Komandējumu izdevumi:

Ls 2 000 (vid. vienam darbiniekam gadā) x 6 darbinieki = Ls 12 000

 

12,0

12,0

12,0

12,0

4) Pakalpojumu apmaksa:

 

25,859

29,245

29,245

28,568

- izdevumi komunālo pakalpojumu apmaksai

2007.gadā - Ls 83,30 mēn x 10 št.vietas x 9 mēn. = Ls 8330

2008.gadā un turpmāk - Ls 83,30 mēn x 10 št.vietas x 12 mēn. = Ls 9996

 

7,497

9,996

9,996

9,496

- kancelejas izdevumi

2007.gadā - Ls 5 mēn. x 10 št.vietas x 9 mēn. = Ls 450

2008.gadā un turpmāk - Ls 5 mēn. x 10 št.vietas x 12 mēn. = Ls 600

 

0,45

0,6

0,6

0,57

- mobilā tālruņa abonēšanas maksa

2007.gadā - Ls 5,96 mēn. x 6 št.vietas x 9 mēn.= Ls 321,84

2008.gadā un turpmāk - Ls 5,96 mēn. x 6 št.vietas x 12 mēn.= Ls 429,12

 

0,322

0,429

0,429

0,408

- maksa par tālruņa izmantošanu

2007.gadā - Ls 30 mēn. x 6 št.vietas x 9 mēn.= Ls 1620

2008.gadā un turpmāk - Ls 30 mēn. x 6 št.vietas x 12 mēn. = Ls 2160

 

1,62

2,16

2,16

2,052

- 3 apvidus automobiļu noma

2007.gadā - Ls 210 mēn. x 3 x 9 mēn.= Ls 5670

2008.gadā un turpmāk - Ls 210 mēn. x 3 x 12 mēn. = Ls 7560

 

5,67

7,56

7,56

7,182

- laboratorijas analīžu veikšana – Ls 8 500 gadā

 

8,5

8,5

8,5

8,5

- 6 darbinieku apmācība rīcībai ķīmisko vielu noplūžu gadījumos 2007.gadā

Ls 300 x 6 darbinieki = Ls 1800

 

1,8

0

0

0,36

5) Kapitālie izdevumi:

 

89,676

0

0

17,935

- dators un programmu nodrošinājums

Ls 715 darba vieta x 10 št. vietas = Ls 7150 2007.gadā

 

7,15

0

0

1,43

- biroja mēbeles

Ls 200 darba vieta x 10 št. vietas = Ls 2 000

 

2,0

0

0

0,4

- portatīvie datori 3 izbraukumu brigādēm

Ls 700 x 3 = Ls 2100 2007.gadā

 

2,1

0

0

0,42

- portatīvie printeri 3 izbraukumu brigādēm

Ls 185 x 3 = Ls 555 2007.gadā

 

0,555

0

0

0,111

- mobilie tālruņi ar pieslēgumu 6 izbraukumu brigāžu darbiniekiem

Ls (120 + 5 + 3,54) x 6 = Ls 771,24 2007.gadā

 

0,771

0

0

0,154

- mēraparatūra ekspresanalīžu veikšanai 3 izbraukumu brigādēm (pa vienai gaisa, ūdens un augsnes piesārņojuma noteikšanas mēraparatūrai katrai brigādei)

Ls 5400 x 9 mēraparāti = Ls 48 600 2007.gadā

 

48,6

0

0

9,72

- ķīmiskie aizsargtērpi 6 izbraukumu brigāžu darbiniekiem

Ls 4750 x 6 = Ls 28 500 2007.gadā

 

28,5

0

0

5,7

6) Nepieciešamo preventīvo, neat­liekamo vai sanācijas pasā­kumu veikšanas nodro­šināšana  tiešu kai­tējuma draudu vai kaitējuma videi gadījumā, ja nav iespējams konstatēt atbildī­go operatoru un pasākumus organizē Valsts vides dienests – Ls 85 000 katru gadu (sākot ar 2007.gadu)

 

85,0

85,0

85,0

85,0

Valsts aģentūra „Bīstamo atkritumu pārvaldības aģentūra” 

 

69,63

69,63

69,63

69,63

1) Atalgojumi

Ls 170 (vid.alga mēn.) x 7 št.vietas x 13 mēn.= Ls 15 470

 

15,47

15,47

15,47

15,47

2) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas:

Ls 15 470 x 24,09% = Ls 3 726,72

 

3,727

3,727

3,727

3,727

3) pakalpojumu apmaksa:

 

50,433

50,433

50,433

50,433

- bīstamo ķīmisko vielu utilizācija

Ls 295 par t x 82 t = Ls 24 190

 

24,19

24,19

24,19

24,19

- naftas produktu atkritumu utilizācija

Ls 354 par t x 20 t = Ls 7 080

 

7,08

7,08

7,08

7,08

- dzīvsudraba atkritumu utilizācija

Ls 12 par kg x 150 kg = Ls 2 124

 

2,124

2,124

2,124

2,124

- tara bīstamo atkritumu iepakošanai

400 metāla mucas (200 l) Ls 14,75 katra; 250 plastmasas mucas (90 l) Ls 14,75 katra; 30 stikla pudeles (0,5 l) Ls 2,95 katra; 5 metāla kastes 36,88 Ls katra; kopā Ls 9 860,38

 

9,86

9,86

9,86

9,86

- transporta izdevumi

Ls 0,46 par km x 15 600 km = Ls 7 179,12

 

7,179

7,179

7,179

7,179

6. Cita informā­cija 

Vairums operatoru, uz kuriem attiecas direktīvas prasības, jau tagad maksā dabas resursu nodokli par vides piesārņošanu. 40% ieņēmumu no nodokļa maksājumiem tiek ieskaitīti valsts pamatbudžetā. Šobrīd ārkārtas situāciju un avārijas seku novērtēšanai un likvidēšanai, ja nav iespējams konstatēt atbildīgo operatoru vai nepieciešama operatīva un neatliekama rīcība, tiek izmantota daļa valsts budžeta programmas „Vides aizsardzības fonds” līdzekļu, kurus veido valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem likumā par valsts budžetu kārtējam gadam noteiktajā apmērā.

Šobrīd Latvijā vidēji mēnesī notiek 7-9 avārijas (gadā ~ 90 gadījumi), kas rada kaitējumu videi, un kuru sekas ir ne tikai jānovērtē, bet arī pēc iespējas jānovērš vai jāsamazina.

Nosakot atbildību, likumprojektā ir iestrādātas prasības, kā jārīkojas atbildīgajai personai un kompetentajām iestādēm kaitējuma videi vai tiešu kaitējuma draudu gadījumā, balstoties uz principu „piesārņotājs maksā”.

Pēc konsultācijām ar apdrošināšanas sektoru tika konstatēts, ka šobrīd nav iespējams piemērot obligāto apdrošināšanu vai citas obligātas finansiālas garantijas, tādēļ šādas iespējas atstātas kā brīvprātīgas iespējas operatora ziņā. Tas nozīmē, ka atsevišķos gadījumos, piemēram, ja operators nevar veikt nepieciešamos pasākumus kaitējuma novēršanai maksātnespējas dēļ, tos vajadzēs veikt valstij.

Lai nodrošinātu kompetentās iestādes (Valsts vides dienesta) spēju veikt nepieciešamos preventīvos vai neatliekamos pasākumus tiešu kaitējuma draudu vai kaitējuma videi gadījumā, ja nav iespējams konstatēt atbildīgo operatoru un iestāde organizē pasākumu veikšanu, sākot no 2007.gada, nepieciešamo neatliekamo pasākumu organizēšanai nepieciešams paredzēt papildus līdzekļus no valsts budžeta, kas ir lielākā apjomā kā šobrīd Latvijas vides aizsardzības fonda budžetā paredzēts, t.i. Ls 85 000 un paredzēt tos Valsts vides dienesta budžetā.

 

Lai nodrošinātu likumprojekta VI sadaļā paredzēto uzdevumu izpildi, Valsts vides dienestā nepieciešami papildus 10 štata darbinieki, kas veiks izsaukumu pieņemšanu 24 stundas diennaktī un operatīvu izbraukšanu uz notikuma vietu (3 izbraukumu brigādes - Rīgā, Latgales reģionā un Kurzemes reģionā katra 2 cilvēku sastāvā) un ir nodrošināti ar atbilstošu tehniku.

No valsts budžeta līdzekļiem valsts aģentūras „Bīstamo atkritumu pārvaldības aģentūra” budžetā papildus nepieciešams paredzēt līdzekļus radušos bīstamo atkritumu apsaimniekošanai kaitējuma videi gadījumā, ja nav konstatēts atbildīgais operators un nepieciešamo pasākumu veikšanu organizējis Valsts vides dienests. Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, bīstami atkritumi rodas auto avāriju gadījumos uz ceļiem, ugunsgrēkos un citos negadījumos publiskās vietās un no pamestām bīstamām ķīmiskām vielām. Summa par šādu atkritumu apsaimniekošanu aprēķināta, balstoties uz vidējām tirgus cenām Latvijā un pieredzi, ka varētu būtu nepieciešams apsaimniekot 80 t dažādu bīstamu ķīmisko vielu atkritumu, 20 t ar grunti sajauktu naftas produktu atkritumu, 2 t atrastu bīstamu ķīmisku vielu un 150 kg atrastu dzīvsudraba atkritumu.

Anotācijas III sadaļā norādītas minimālās izmaksas likumprojekta VI nodaļā paredzēto uzdevumu nodrošināšanai. Gadījumos, ja rodas lielāka apjoma kaitējums videi, varētu būt nepieciešami vēl papildus līdzekļi nepieciešamo pasākumu veikšanai.

Papildu izdevumu segšanai, kas saistīts ar kaitējuma videi novēršanas izmaksām, kas radušās konkrēta operatora profesionālās darbības dēļ, kā kompensējošu pasākumu varētu izvērtēt iespēju pārskatīt dabas resursu nodokļa likmes par vides piesārņošanu vai papildināt dabas resursu nodokli ar fiksēto maksājumu par avāriju risku.

Kā otrs iespējams kompensējošs pasākums izvērtējama iespēja, ņemot vērā apdrošināšanas tirgus attīstību, ieviest obligāto apdrošināšanu atsevišķās komercdarbības jomās, kuras rada kaitējuma risku videi. Tādēļ Ministru kabineta protokollēmumā noteikts, ka Vides ministrija sadarbībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, kā arī citām iestādēm vai organizācijām izvērtē iespējas ieviest obligātā finansiālā nodrošinājuma sistēmu.

 

Likumprojekta prasību īstenošana neatceļ zaudējumu atlīdzību maksāšanu nodarītajiem zaudējumiem tādiem dabas resursiem kā zivju resursi, mežu resursi, medījamo dzīvnieku resursi, kuriem nodarīto zaudējumu atlīdzināšana noteikta citos normatīvajos aktos.

Vides informācijas sistēmas ietvaros Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrai vides informācijas sistēmas uzturēšanai savas kompetences ietvaros 2006.gadā paredzēti valsts budžeta programmas „Vides informatīvais nodrošinājums” līdzekļi 3 330 803 Ls apjomā.

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (liku­mi un Ministru kabineta no­teikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabine­ta noteikumiem (arī tiem, ku­ru izdošana ir paredzēta iz­strādātajā likumprojektā) no­rāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

 

1) Likumprojekts „Biotehnoloģijas likums”, kas paredz Ministru kabineta noteikumu par ģenētiski modificētu organismu ierobežotu izmantošanu, izplatīšanu vidē un tirgū un Ministru kabineta noteikumu par prasībām ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanas nodrošināšanai, kā arī uzraudzības un kontroles kārtību izdošanu. Likumprojektu Zemkopības ministrija plāno izstrādāt līdz 2006.gada 31.decembrim;

2) Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka protokola-paziņojuma par uzlikto naudas sodu formu un saturu, noformēšanas un paziņošanas kārtību, kā arī naudas soda iekasēšanas kārtību – tiks izstrādāti līdz 2007. gada 1. decembrim;

3) Ministru kabineta noteikumi par sabiedriskajiem inspektoriem izvirzāmiem kritērijiem un prasībām kārtību – tiks izstrādāti līdz 2007. gada 1. decembrim;

4) Ministru kabineta noteikumi par sanācijas mērķiem un metodēm, kā arī kārtību, kādā nosakāmi un veicami sanācijas pasākumi – tiks izstrādāti līdz 2007. gada 30. aprīlim;

5) Ministru kabineta noteikumu par kaitējuma videi novērtēšanas un izmaksu aprēķināšanas kārtību – tiks izstrādāti līdz 2007. gada 30. aprīlim;

6) grozījumi Ministru kabineta 2004. gada 23. novembra noteikumos nr. 962 „Valsts vides dienesta nolikums” – tiks izstrādāti līdz 2007.gada 1. decembrim.

Normatīvie akti, kuri izstrādājami deleģējuma maiņas dēļ:

1) Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka prasības vides monitoringam un tā veikšanas kārtību ‑ līdz 2007. gada 1. decembrim;

2) Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā izveido un uztur vides vadības un audita sistēmas reģistru‑ līdz 2007. gada 1. decembrim;

3) Ministru kabineta noteikumi par vides verificētāju (novērtētāju) akreditācijas un viņu darbības uzraudzības kārtību‑ līdz 2007. gada 1. decembrim;

4) Ministru kabineta noteikumi par ģenētiski modificētu organismu ierobežotas izmantošanas, apzinātas izplatīšanas vidē un tirgū, kā arī monitoringa kārtību ‑ līdz 2008. gada 1. decembrim;

2. Cita informācija

Nav

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīlī direktīva 2004/35/EK par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija direktīvas 2003/35/EK, ar ko paredz sabiedrības līdzdalību ar vidi saistītu plānu un programmu izstrādē un attiecībā uz sabiedrības līdzdalību un iespēju griezties tiesu iestādēs un groza Padomes direktīvas 85/337/EEK un 96/61/EK,

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra direktīva 2003/4/EK par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes direktīvas 90/313/EEK atcelšanu,

Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā,

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. marta Regula 761/2001, ar ko organizācijām atļauj brīvprātīgi piedalīties Kopienas vides vadības un audita sistēmā,

Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 17. jūlija Regula 1880/2000 par pārskatīto Kopienas ekoetiķetes piešķiršanas programmu

2. Saistības pret citām starp­tautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Saistības, kas izriet no Lat­vijai saistošajiem divpusē­jiem un daudzpusējiem starp­tautiskajiem līgumiem

ANO Eiropas Ekonomikas komitejas 1998. gada konvencija „Par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem” (ratificēta ar likumu „Par 1998. gada 25. jūnija Orhūsas konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem”, L.V., 26.04.2002., nr.64)

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīlī direktīva 2004/35/EK par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu (publicēta „Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī” L 143, 30.04.2004.),

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija direktīvas 2003/35/EK, ar ko paredz sabiedrības līdzdalību ar vidi saistītu plānu un programmu izstrādē un attiecībā uz sabiedrības līdzdalību un iespēju griezties tiesu iestādēs un groza Padomes direktīvas 85/337/EEK un 96/61/EK (publicēta „Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī” L 156, 25.06.2003.),

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra direktīva 2003/4/EK par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes direktīvas 90/313/EEK atcelšanu (publicēta „Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī” L 41, 14.02.2003.),

Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (publicēta „Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī” L 327, 22.12.2000.)

 

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

1.(5)

2004/35/EK 2.1.c)

atbilst

 

1.(6)

2004/35/EK 2.1.a)

atbilst

 

1.(7)

2004/35/EK 2.1.b)

atbilst

 

1.(8)

2004/35/EK 2.2.

atbilst

 

1.(9)

2004/35/EK 6.1.a)

atbilst

 

1.(10)

2004/35/EK 2.6.

atbilst

 

1.(11)

2004/35/EK 2.14.

atbilst

 

1.(12)

2004/35/EK 2.10.

atbilst

 

1.(13)

2004/35/EK 2.7.

atbilst

 

1.(14)

2004/35/EK 2.11., 2.15.

atbilst

 

1.(15)

2004/35/EK 2.9.

atbilst

 

1.(18)

2003/4/EK 2.1.

atbilst

 

6.

2003/4/EK 2.6., 2003/35/EK 2.1., 2004/35/EK 12.1.

atbilst

 

7.(1)

2003/4/EK Preambulas 8), 2.1., 3.1.

atbilst

 

7.(2)

2003/4/EK 8.2.

atbilst

 

7.(3)

2003/4/EK 3.1.

atbilst

 

8.(1)

2003/35/EK 2.2., I pielikums

atbilst

 

8.(2)

2003/35/EK 2.2.

atbilst

 

9.(1)

2003/4/EK 6.

atbilst

 

9.(2)

2003/35/EK 6.

atbilst

 

9.(3)

2003/4/EK 6., 2003/35/EK 6.

atbilst

 

10.(1)

2003/4/EK 2.2., 2.3.

atbilst

 

10.(2)

2003/4/EK 2.2., 2.4.

atbilst

 

10.(3)

2003/4/EK 3.5., 5.1., 7.2., 7.6., 8.1.

atbilst

 

10.(4)

2003/4/EK 7.1.

atbilst

 

10.(6)

2003/4/EK 7.3.

atbilst

 

10.(7)

2003/4/EK 7.4.

atbilst

 

11.(1)

2003/4/EK 3.2.

atbilst

 

11.(2)

2003/4/EK 5.

atbilst

 

11.(3)

2003/4/EK 4.

atbilst

 

11.(4)

2003/4/EK 4.1. ,4.2.

atbilst

 

11.(5).

2003/4/EK 4.2.

atbilst

 

11.(6)

2003/4/EK 3.4.

atbilst

 

12.(1)

2003/35/EK 2.2.

atbilst

 

12.(2)

2003/35/EK 2.2.

atbilst

 

12.(3)

2003/35/EK 2.2., 2.3.

atbilst

 

12.(4)

2003/35/EK 2.3.

atbilst

 

12.(5)

2003/35/EK, 2.4., 2.5.

atbilst

 

12.(6)

2003/35/EK 2.2.

atbilst

 

12.(7)

2003/35/EK 2.2.

atbilst

 

16.(1)

2003/4/EK 7.2.

atbilst

 

16.(2)

2000/60/EK 6.

atbilst

 

24.(1)

2004/35/EK 2.12.

atbilst

 

24.(2)

2004/35/EK 2.1.a), I pielikums

atbilst

I pielikuma prasības tiks ietvertas 24.(2) minētajos Ministru kabineta noteikumos

24.(3)

2004/35/EK Preambulas 4)

atbilst

 

25.(1)

2004/35/EK 3.

atbilst

 

25.(2)

2004/35/EK 3.3

atbilst

 

25.(3)

2004/35/EK 11.3.

atbilst

 

25.(4)

2004/35/EK 3., III pielikums

atbilst

 

25.(5)

2004/35/EK 4.5.

atbilst

 

26.(1)

2004/35/EK 4.2.; 4.4., IV pielikums, V pielikums

atbilst

 

26.(2)

2004/35/EK 4.4.

atbilst

 

26.(3)

2004/35/EK 4.3.

atbilst

 

27.(1)

2004/35/EK 5.1.

atbilst

 

27.(2)

2004/35/EK 5.2.

atbilst

 

27.(3)

2004/35/EK 5.3., 5.4., 11.

atbilst

 

27.(4)

2004/35/EK 5.3., 5.4., 11., 13.1., 13.2.

atbilst

 

28.(1)

2004/35/EK 6.1., 11.3.

atbilst

 

28.(2)

2004/35/EK 6.2., 11.2.

atbilst

 

28.(4)

2004/35/EK 6.2., 6.3.,7.1., 7.2., 7.4., 11.2., 11.3.

atbilst

 

28.(5)

2004/35/EK 6.2., 6.3., 7.1, 7.2., 11., 13.

atbilst

 

28.(6)

2004/35/EK 6., 7., 11., II pielikums

atbilst

II pielikuma prasības tiks ietvertas 28.(6) minētajos Ministru kabineta noteikumos

28.(7)

2004/35/EK 7.3.

atbilst

 

29.(1)

2004/35/EK 15.1, 15.2.

atbilst

 

29.(2)

2004/35/EK 15.1, 15.3.

atbilst

 

29.(3)

2004/35/EK 15.3.

atbilst

 

30.(1)

2004/35/EK 12.1., 12.5.

atbilst

 

30.(2)

2004/35/EK 12.2.

atbilst

 

30.(3)

2004/35/EK 12.3., 12.4.

atbilst

 

31.(1)

2004/35/EK 8.1.

atbilst

 

31.(3)

2004/35/EK 8.2., 8.5.

atbilst

 

31.(4)

2004/35/EK 2.16.

atbilst

 

31.(5)

2004/35/EK 8.3.

atbilst

 

31.(6)

2004/35/EK 8.3.

atbilst

 

31.(7)

2004/35/EK 8.3.

atbilst

 

31.(8)

2004/35/EK 8.4.

atbilst

 

31.(9)

2004/35/EK 8.4.

atbilst

 

31.(11)

2004/35/EK 10.

atbilst

 

32.

2004/35/EK 9.

atbilst

 

33.

2004/35/EK 8.2., 14.1.

atbilst

 

34.

2004/35/EK 18., VI pielikums

atbilst

VI pielikuma prasības tiks ietvertas 34.(2) minētajos Ministru kabineta noteikumos

35.(1)

2004/35/EK 4.1.

atbilst

 

35.(2)

2004/35/EK 4.6.

atbilst

 

5. Cita informācija

Direktīvas 2003/4/EK 3.3.panta prasības pārņem Informācijas atklātības likuma 9. un 11.panta normas un Ministru kabineta noteikumos nr.275 „Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldību iestāžu rīcībā esošā informācija nododama atklātībai” 6., 8., un 10.punktu normas.

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Notikušas konsultācijas ar Vides konsultatīvo padomi, iepazīstinot padomi ar likumprojektu padomes 2005.gada 18.oktobra sēdē un aicinot iesniegt priekšlikumus elektroniski.

2005.gada 14.oktobrī organizēts seminārs „Par ES direktīvu par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarīta kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu (2004/35/EK) un direktīvas prasību pārņemšanu Latvijā”, kurā piedalījās 89 pārstāvji no valsts pārvaldes iestādēm, uzņēmumiem, nevalstiskajām organizācijām, Latvijas Pašvaldību savienības un Eiropas vides biroja. Pēc semināra tā dalībniekiem un citiem interesentiem bija iespēja komentēt likumprojektu.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Nevalstiskās organizācijas kopumā atbalsta likumprojektu. Iesniegtie priekšlikumi ir izvērtēti darba grupā un daļēji iestrādāti likumprojektā.

Būtiskākais jautājums, kur atšķiras vides nevalstisko organizāciju un komersantu viedoklis ir jautājums par atbildību gadījumos, kad ir ievērotas visas atļaujas prasības un šajā gadījumā pretēji vides nevalstisko organizāciju, bet atbilstoši komersantu viedoklim atbildība netiek piemērota. Netika akceptēti arī priekšlikumi noteikt atbildību ne tikai par kaitējumu īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem, bet visām sugām un biotopiem. Ja šāds priekšlikums tiktu pieņemts atbildības režīms Latvijā būtu daudz stingrāks nekā citās ES valstīs, jo neviena valsts šādu pieeju neplāno ieviest. Bez tam konkrētās jomās (mežsaimniecībā un zivsaimniecībā) jau ir noteikta kārtība par nelikumīgu dabas resursu ieguvi. Šis likums neparedz atcelt vai aizvietot attiecīgās normas.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

2005.gada 14.oktobrī notika seminārs „Par ES direktīvu par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarīta kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu (2004/35/EK) un direktīvas prasību pārņemšanu Latvijā”, kurā piedalījās pārstāvji no valsts un pašvaldību iestādēm, komersantiem, nevalstiskajām organizācijām, tiesu iestādēm (kopā 89 dalībnieki). Semināra ietvaros notika darba grupas, kuru izstrādātie priekšlikumi izvērtēti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Notikušas konsultācijas ar Eiropas Komisijas un citiem ekspertiem par direktīvas 2004/35/EK pārņemšanu Eiropas Komisijas organizēto ekspertu sanāksmju un semināru ietvaros.

5. Cita informācija

Nav

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likumprojekts neparedz veidot jaunas valsts institūcijas. Kā vienīgo atbildīgo institūciju par kaitējumu videi plānots noteikt Valsts vides dienestu. Ņemot vērā papildus darba apjomu, sākot no 2007. gada Valsts vides dienestam būs nepieciešami papildus darbinieki un apmācības.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likumprojekts tiks publicēts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, arī ievietots Vides ministrijas mājas lapā internetā. Papildus tam plānots veikt skaidrojošus seminārus gan vides institūcijām, gan komersantiem, gan sabiedrībai.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds lēmumus varēs pārsūdzēt šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

Nav

 

Ministrs

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

R.Vējonis

G.Puķītis

A.Stašāne

V.Puriņš

E.Stanga

 

11.04.2006. 14:15
4642
E.Stanga
7026548, evita.stanga@vidm.gov.lv