Par
Saprašanās memorandu starp Eiropas Kopienu, Beļģijas Karalisti, Čehijas
Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas
Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju,
Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku,
Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes
Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Slovēnijas Republiku,
Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas
un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un Šveices Konfederāciju
1.pants. 2004.gada 26.oktobrī parakstītais
Saprašanās memorands starp Eiropas Kopienu, Beļģijas Karalisti, Čehijas
Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas
Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju,
Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku,
Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes
Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Slovēnijas Republiku,
Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas
un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un Šveices Konfederāciju (turpmāk
Memorands) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.
2.pants.
Memorandā paredzēto saistību izpildi koordinē Finanšu ministrija.
3.pants. Likums
stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms
Memorands latviešu valodā.
Finanšu ministrs
O.Spurdziņš
SAPRAŠANĀS MEMORANDS
starp Eiropas Kopienu, Beļģijas
Karalisti, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku,
Igaunijas Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas
Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku,
Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas
Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku,
Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas
Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un Šveices
Konfederāciju
EIROPAS KOPIENA,
BEĻĢIJAS KARALISTE,
ČEHIJAS REPUBLIKA,
DĀNIJAS KARALISTE,
VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,
IGAUNIJAS REPUBLIKA,
GRIEĶIJAS REPUBLIKA,
SPĀNIJAS KARALISTE,
FRANCIJAS REPUBLIKA,
ĪRIJA,
ITĀLIJAS REPUBLIKA,
KIPRAS REPUBLIKA,
LATVIJAS REPUBLIKA,
LIETUVAS REPUBLIKA,
LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,
UNGĀRIJAS REPUBLIKA,
MALTAS REPUBLIKA,
NĪDERLANDES KARALISTE,
AUSTRIJAS REPUBLIKA,
POLIJAS REPUBLIKA,
PORTUGĀLES REPUBLIKA,
SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,
SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,
SOMIJAS REPUBLIKA,
ZVIEDRIJAS KARALISTE,
LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE
un
ŠVEICES KONFEDERĀCIJA, turpmāk Šveice
IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.
1. IEVADS
Šveice un Kopiena slēdz nolīgumu, ar ko paredz
pasākumus, kuri ir līdzvērtīgi tiem, kas ietverti Padomes 2003.gada 3.jūnija
Direktīvā 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli
(še turpmāk direktīva). Šis Saprašanās memorands papildina šo nolīgumu.
2. ADMINISTRATĪVA PALĪDZĪBA NODOKĻU KRĀPNIECĪBAS
VAI LĪDZĪGU DARBĪBU GADĪJUMOS
Līdzko nolīgums būs parakstīts, Šveice ar katru
Eiropas Savienības dalībvalsti sāks divpusējas sarunas, lai
to attiecīgās konvencijās par nodokļu
dubultās uzlikšanas novēršanu ienākumiem un kapitālam, iekļautu noteikumus par
administratīvu palīdzību informācijas apmaiņas pēc lūguma veidā, ko var lūgt
visās ar nodokļu krāpšanu vai līdzīgām darbībām saistītās administratīvās
lietās, civillietās vai krimināllietās saskaņā ar lūguma saņēmējas valsts
tiesību aktiem attiecībā uz ienākumiem, uz ko neattiecas šis nolīgums, bet uz
ko attiecas atbilstīgas konvencijas,
definētu konkrētas lietu kategorijas, kas
pieder pie līdzīgām darbībām saskaņā ar šajās valstīs izmantotu nodokļu
procedūru.
3. SARUNAS AR CITĀM TREŠĀM VALSTĪM, LAI NODROŠINĀTU
LĪDZVĒRTĪGUS PASĀKUMUS
Pārejas laikā, kas paredzēts direktīvā, Kopiena
sāks pārrunas ar citiem svarīgiem finanšu centriem, lai veicinātu to, ka šīs
jurisdikcijas pieņemtu pasākumus, kas līdzvērtīgi tiem, kurus piemēro Kopiena.
4. NODOMU DEKLARĀCIJA
Šā Saprašanās memoranda parakstītāji deklarē, ka
viņi uzskata: 1.punktā minētais nolīgums, kā arī šis memorands dod pieņemamu un
līdzsvarotu kārtību, ko var uzskatīt par tādu, kas nodrošina pušu intereses.
Tādēļ viņi labticīgi īstenos pasākumus, par ko ir vienojušies, un nedarbosies
vienpusēji, lai bez pienācīga iemesla nesagrautu šo vienošanos.
Ja atklātos kāda būtiska atšķirība starp 2003.gada
3.jūnijā pieņemtās direktīvas un šā nolīguma piemērošanas jomu, jo īpaši
attiecībā uz nolīguma 1.panta 2.punktu un 6.pantu, Līgumslēdzējas puses tūlīt
sāks konsultācijas saskaņā ar nolīguma 13.panta 1.punktu, lai nodrošinātu to,
ka joprojām piemēro pasākumus, kas pēc būtības ir līdzīgi tiem, ko paredz nolīgums.
Šis nolīgums ir parakstīts 2004.gada 26.oktobrī
Luksemburgā divos eksemplāros dāņu, holandiešu, angļu, somu, franču, vācu,
grieķu, itāļu, portugāļu, spāņu un zviedru valodā; visas versijas šajās valodās
ir vienlīdz autentiskas.
Līgumslēdzējas puses autentisko nolīguma versijas
čehu, igauņu, ungāru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, slovaku un slovēņu
valodā ar vēstuļu apmaiņas starpniecību. Arī šīs versijas ir autentiskas, tāpat
kā versijas iepriekšējā punktā minētās valodās.
Beļģijas
Karalistes vārdā
Jan DE BOCK
Čehijas
Republikas vārdā
Jan KOHOUT
Dānijas
Karalistes vārdā
Lene ESPERSEN
Vācijas
Federatīvās Republikas vārdā
Dr. Wilhelm SCHÖNFELDER
Igaunijas
Republikas vārdā
Margus LEIVO
Grieķijas
Republikas vārdā
Vassilis KASKARELIS
Spānijas
Karalistes vārdā
Carlos BASTARRECHE SAGÜES
Francijas
Republikas vārdā
Pierre SELLAL
Īrijas
vārdā
Michael MCDOWELL
Itālijas
Republikas vārdā
Rocco Antonio CANGELOSI
Kipras
Republikas vārdā
Doros Theodorou
Latvijas
Republikas vārdā
Andris ĶESTERIS
Lietuvas
Republikas vārdā
Oskaras JUSYS
Luksemburgas
Lielhercogistes vārdā
Luc FRIEDEN
Ungārijas
Republikas vārdā
Dr. József PETRÉTEI
Maltas
Republikas vārdā
Dr. Tonio BORG
Nīderlandes
Karalistes vārdā
Piet Hein DONNER
Austrijas
Republikas vārdā
Gregor WOSCHNAGG
Polijas
Republikas vārdā
Ryszard KALISZ
Portugāles
Republikas vārdā
Paulo RANGEL
Slovēnijas
Republikas vārdā
Ciril STOKELJ
Slovākijas
Republikas vārdā
Maros SEFCOVIC
Somijas
Republikas vārdā
Eikka KOSONEN
Zviedrijas
Karalistes vārdā
Thomas BODSTRÖM
Lielbritānijas
un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes vārdā
Caroline FLINT
Eiropas
Kopienas vārdā
Piet Hein DONNER
António VITORINO
Šveices Konfederācijas vārdā
Joseph DEISS
Micheline CALMY-REY
Finanšu ministrs |
Valsts sekretāre |
Juridiskā departamenta
direktore |
Par kontroli atbildīgā
amatpersona |
Atbildīgā amatpersona |
|
|
|
|
|
O.Spurdziņš |
I.Krūmane |
E.Strazdiņa |
M.Radeiko |
A.Birums |
24.03.2006. 12:15
632
A.Kokenbergs
7095519, Andis.Kokenbergs@fm.gov.lv
Likumprojekta
Par Saprašanās memorandu starp
Eiropas Kopienu, Beļģijas Karalisti, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti,
Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Grieķijas Republiku,
Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Kipras
Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti,
Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas
Republiku, Portugāles Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku,
Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas
Apvienoto Karalisti un Šveices Konfederāciju
anotācija
I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
|
|
1. Pašreizējās situācijas raksturojums |
2003.gada 3.jūnijā ir pieņemta Eiropas
Savienības Padomes Direktīva 2003/48/EK (turpmāk - Direktīva) par procentu
ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli. Šīs Direktīvas mērķis ir nodrošināt, ka Eiropas
Savienības dalībvalstis viena otrai sniedz nepieciešamo informāciju par to
rezidentiem fiziskajām personām izmaksātajiem ienākumiem no uzkrājumiem
(procentu ienākumiem). Direktīvas piemērošana ir uzsākta ar 2005.gada
1.jūliju, tomēr tās piemērošana bija jāuzsāk tikai tādā gadījumā, ja uz šo
datumu ir izpildīti sekojoši noteikumi: 1. Eiropas Savienība ir noslēgusi īpašus līgumus
par līdzvērtīgu pasākumu, kādus attiecībā uz ienākumiem no uzkrājumiem
(procentiem) nosaka Direktīva, piemērošanu attiecībā uz Šveici, Lihtenšteinu,
Sanmarīno, Monako un Andoru; un 2. Ir stājušies spēkā un ir piemērojami visi
līgumi vai citas vienošanās, kas nodrošina, ka attiecīgo Eiropas Savienības
dalībvalstu atkarīgās vai saistītās teritorijas, sākot ar minēto datumu veic
Direktīvā noteikto informācijas apmaiņu, vai arī veic nodokļa ieturēšanu
ienākuma izmaksas brīdī, kā tas noteikts Direktīvā. Ir
parakstīts Eiropas Komisijas sagatavotais viens no 2.punktā minētajiem
līgumiem Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju, ar ko
nodrošina pasākumus, kuri ir līdzvērtīgi tiem pasākumiem, kas noteikti
Padomes Direktīvā 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu
ar nodokli (turpmāk Nolīgums), kas nodrošinās to, ka Šveices Konfederācija
ieviesīs pasākumus, kas ir līdzvērtīgi tiem, kuri tiek īstenoti Eiropas
Savienības dalībvalstīs attiecībā uz uzkrājumu ienākumu procentu maksājumu
veidā efektīvu aplikšanu ar nodokli. Papildus
Nolīgumam Eiropas Kopiena un tās dalībvalstis no vienas puses un Šveices
Konfederācija no otras puses ir parakstījušas Saprašanās memorandu, kas
papildina Nolīgumu un kopā veido vienošanos ar Šveices Konfederāciju. Sakarā
ar Eiropas Padomes 2004.gada 19.jūlijā pieņemto lēmumu mainīt Direktīvas
piemērošanas datumu no 2005.gada janvāra uz 2005.gada 1.jūliju, bija jāmaina
arī Nolīguma 17.panta 2.daļā noteiktais tā piemērošanas datums. Šī iemesla
dēļ saskaņā ar Nolīguma 18.panta otro daļu līgumslēdzējas puses Eiropas
Kopiena un Šveices Konfederācija noslēdza vienošanos vēstuļu apmaiņas ceļā
par Nolīguma jauno piemērošanas datumu. |
2. Normatīvā akta projekta būtība |
Saprašanās memorands nosaka, ka Direktīvā
noteiktajā pārejas perioda laikā Eiropas Kopiena uzsāks pārrunas ar citiem
nozīmīgiem finanšu centriem ar nolūku tur ieviest tādus pasākumus, kas
līdzvērtīgi tiem, ko piemēro dalībvalstis. Savukārt, Šveices Konfederācija pēc Nolīguma
parakstīšanas uzsāks divpusējas sarunas ar ES dalībvalstīm, lai konvencijās par nodokļu dubultās uzlikšanas un nemaksāšanas novēršanu,
iekļautu noteikumus par administratīvu palīdzību informācijas apmaiņas pēc
pieprasījuma veidā visās ar nodokļu krāpšanu vai līdzīgām darbībām saistītās
administratīvās lietās, civillietās vai krimināllietās saskaņā ar
pieprasījuma saņēmējas valsts tiesību aktiem attiecībā uz ienākumiem, uz ko
neattiecas Nolīgums, bet uz ko attiecas attiecīgās konvencijas. Saprašanās
memorands nosaka arī to, ka Nolīgums un Saprašanās memorands ir pieņemama un
līdzsvarota vienošanās, kas nodrošina visu pušu intereses. |
3. Cita informācija |
|
II. Kāda var būt normatīvā akta
ietekme uz |
|
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi |
Normatīvais akts ir vērsts uz Latvijas
integrāciju Eiropas Savienībā, nodrošinot, ka Latvija ir izpildījusi
nepieciešamās prasības, lai nodrošinātu Direktīvas piemērošanu. |
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru
vienkāršošanu |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
3. Sociālo seku izvērtējums |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
4. Ietekme uz vidi |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
5. Cita informācija |
|
III. Kāda var būt normatīvā
akta ietekme uz |
|||||
|
(tūkst. latu) |
||||
Rādītāji |
Kārtējais gads |
Nākamie trīs gadi |
Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada |
||
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
--- |
--- |
--- |
--- |
2. Izmaiņas budžeta izdevumos |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
--- |
--- |
--- |
--- |
3. Finansiālā ietekme |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
--- |
--- |
--- |
--- |
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
--- |
--- |
--- |
--- |
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
--- |
--- |
--- |
--- |
6. Cita informācija |
|
|
|
|
|
IV. Kāda var būt normatīvā akta
ietekme uz |
||||
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru
kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī
tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to
izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts
šos noteikumus izstrādāt. |
Nav nepieciešams izdot papildus normatīvos aktus. |
|||
2. Cita informācija |
|
|||
V. Kādām Latvijas
starptautiskajām saistībām |
||||
1. Saistības pret Eiropas Savienību |
Normatīvais akts ir nepieciešams, lai Latvija
izpildītu Direktīvas ieviešanai nepieciešamās prasības attiecībā uz Šveices
Konfederāciju. |
|||
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
|||
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un
daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
|||
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula |
||||
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un
citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās
doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un
publikāciju |
Eiropas Savienības 2003.gada 3.jūnija Padomes
Direktīva 2003/48/EEC par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli. |
|||
2.tabula |
||||
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.) |
Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr. |
Atbilstības pakāpe (atbilst/ |
Komentāri |
|
|
||||
5. Cita informācija |
|
|||
VI. Kādas konsultācijas
notikušas, |
|
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas |
Konsultācijas nav notikušas. |
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās
iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums |
Nav zināms. |
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir
sabiedriskās domas viedoklis |
Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti. |
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem |
Konsultācijas nav notikušas. |
5. Cita informācija |
|
VII. Kā tiks nodrošināta
normatīvā akta izpilde |
|
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai)
pašvaldību puses - vai tiek radītas
jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas |
Nav nepieciešams radīt jaunas valsts
institūcijas vai paplašināt esošo institūciju funkcijas. |
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu |
Pēc apstiprināšanas Saeimā memoranda teksts tiks
publicēts laikrakstā Latvijas Vēstnesis, un par tā spēkā stāšanos Ārlietu
ministrija paziņo laikrakstā Latvijas Vēstnesis. |
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu
ierobežo |
Normatīvā akta projekts neierobežo indivīda
tiesības. |
4. Cita informācija |
|
Finanšu ministrs O.Spurdziņš
Valsts sekretāre |
Juridiskā departamenta
direktore |
Par kontroli atbildīgā
amatpersona |
Atbildīgā amatpersona |
|
|
|
|
I.Krūmane |
E.Strazdiņa |
M.Radeiko |
A.Birums |
24.03.2006. 10:45
1061
A.Kokenbergs