Apcietinājumā turēšanas kārtības likums

 

 

 

 

 

 

 

2006.gada 11.aprīlī                                                          Noteikumi Nr.288

Rīgā                                                                               (prot. Nr.21  42.§)

 

Apcietinājumā turēšanas kārtības likums

 

Izdoti Latvijas Republikas

Satversmes 81.panta kārtībā

 

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

 

1.pants. Noteikumu mērķis

Noteikumu mērķis ir nodrošināt drošības līdzekļa – apcietinājums – izpildi.

 

2.pants. Apcietinājuma izpildes pamats

Apcietinājuma izpildes pamats ir izmeklēšanas tiesneša lēmums vai tiesas nolēmums par apcietinājuma piemērošanu.

 

3.pants. Apcietinātā tiesiskais stāvoklis

(1) Apcietinātais ir persona, kurai izmeklēšanas tiesnesis vai tiesa ir piemērojusi drošības līdzekli – apcietinājumu.

(2) Šo noteikumu normas piemēro arī personai, kura soda izciešanai pārņemta no ārvalsts un ievietota izmeklēšanas cietumā, līdz tiek izlemts jautājums par izciešamā soda daļu.

 

4.pants. Apcietinājuma izpildes iestādes

(1) Apcietinājumu izpilda izmeklēšanas cietumā vai citā brīvības atņem­šanas iestādē izveidotā izmeklēšanas cietuma nodaļā (turpmāk – izmeklēšanas cietums).

(2) Izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumus nosaka Ministru kabinets.

(3) Pēc procesa virzītāja pieprasījuma apcietināto var ievietot speciāli aprīkotās policijas telpās (turpmāk – īslaicīgās aizturēšanas vieta) uz laiku, kas nepieciešams procesuālo darbību veikšanai un tiesas procesiem.

 

5.pants. Apcietinājuma izpildes uzrau dzība

Latvijas Republikas ģenerālprokurors un viņam pakļautie prokurori Prokuratūras likumā noteiktajā kārtībā uzrauga Latvijas Republikas normatīvo aktu precīzu un vienveidīgu ievērošanu izmeklēšanas cietumos.

 

II nodaļa
Apcietināto personu uzņemšana izmeklēšanas cietumā

 

6.pants. Apcietinātā personas lieta

(1) katram apcietinātajam veido personas lietu. Personas lietā obligāti iekļauj šādus dokumentus:

1) izmeklēšanas tiesneša lēmumu vai tiesas nolēmumu par apcietinājuma piemērošanu;

2) apcietinātā daktiloskopisko karti;

3) aizturēšanas protokola kopiju, ja persona tikusi aizturēta;

4) apcietinātā anketu.

(2) Apcietinātā personas lietā iekļauj dokumentus, kas sniedz informāciju par apcietinājuma izpildes gaitu, kā arī par apcietināto personu pieņemtos administratīvos aktus.

(3) Apcietinātā personas lietai pievieno pasi vai personas apliecību, vai atgriešanās atļauju.

(4) Par apcietinātā personas lietas veidošanu ir atbildīgi:

1) īslaicīgās aizturēšanas vietas darbinieki, ja persona pirms apcietinājuma tikusi aizturēta vai pēc apcietinājuma tiek ievietota īslaicīgās aizturēšanas vietā;

2) izmeklēšanas cietuma darbinieki, ja persona nav bijusi aizturēta.

(5) Pārvietojot apcietināto no izmeklēšanas cietuma uz īslaicīgās aizturē­šanas vietu vai otrādi, līdzi nosūta apcietinātā personas lietu.

(6) apcietinātā anketas saturu un noformēšanas kārtību, kā arī personas lietas noformēšanas kārtību nosaka izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumos.

 

7.pants. Apcietinātā uzņemšana izmeklēšanas cietumā

Uzņemot izmeklēšanas cietumā, apcietināto:

1) reģistrē, norādot apcietinātā vārdu, uzvārdu, personas kodu vai dzimšanas gadu, tiesu vai tiesnesi, kas pieņēmis lēmumu par drošības līdzekļa piemērošanu, un laiku, kad apcietinātais ievietots izmeklēšanas cietumā;

2) pārmeklē tā paša dzimuma cietuma darbinieks. Pārmeklēšanas rezultātus norāda protokolā.

 

8.pants. Apcietinātā mantu pieņemšana glabāšanā

(1) Izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumi nosaka individuālai lietošanai pieļaujamo mantu sarakstu un daudzumu izmeklēšanas cietumos. Mantas, kuras neietilpst minētajā sarakstā vai pārsniedz tajā norādīto daudzumu, apcietinātais nodod uzglabāšanai izmeklēšanas cietumā.

(2) Izmeklēšanas cietumā uzglabāšanai pieņemamās mantas uzskaita un norāda pieņemšanas aktā. Aktu paraksta apcietinātais un cietuma darbinieks, kurš pieņem mantas. Apcietinātajam izsniedz parakstītu pieņemšanas akta eksemplāru.

 


9.pants. Neatļauto mantu un naudas atsavināšana

(1) Naudu, kuru apcietinātais labprātīgi nav nodevis, atsavina un pēc saskaņošanas ar procesa virzītāju pārskaita izmeklēšanas cietuma pamatbudžeta kontā apcietināto komunālo un sadzīves apstākļu uzlabošanai.

(2) Dārgmetālus, dārgakmeņus un to izstrādājumus, kurus apcietinātais labprātīgi nav nodevis, atsavina un pēc saskaņošanas ar procesa virzītāju nodod realizācijai Valsts ieņēmumu dienesta nodaļai atbilstoši cietuma atrašanās vietai. Saņemtos līdzekļus ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos.

(3) Naudu, dārgmetālus, dārgakmeņus un to izstrādājumus, kurus apcieti­nātais nepilngadīgais labprātīgi nav nodevis, nodod nepilngadīgā vecākiem vai aizbildnim.

 

10.pants. Apcietinātā veselības pārbaude

(1) Pēc uzņemšanas izmeklēšanas cietumā apcietinātajam veic veselības pārbaudi un sanitāro apstrādi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Apcietinātā veselības pārbaudes rezultātus norāda pacienta ambula­torajā kartē.

 

11.pants. Apcietināto izvietošana izmeklēšanas cietumā

(1) Apcietināto izmeklēšanas cietumā izvieto slēgtā telpā (kamerā).

(2) Apcietinātos vīriešus un sievietes, kā arī nepilngadīgos un pilngadīgos izvieto atsevišķi.

(3) Pēc procesa virzītāja norādījuma vienā kriminālprocesā apcietinātos izvieto atsevišķi.

(4) Apcietinātos izvieto atsevišķi no notiesātajiem, izņemot gadījumu, ja notiesātie ievietoti izmeklēšanas cietumā sakarā ar cita noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

(5) Ja apcietinātais ir Ieslodzījuma vietu pārvaldes, policijas, prokuratūras, tiesu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta vai Satversmes aizsardzības biroja darbinieks, bijušais darbinieks, viņa laulātais vai pirmās pakāpes radinieks, minēto personu izvieto atsevišķi no pārējiem apcietinātajiem.

 

III nodaļa
Apcietinātā tiesības un pienākumi

 

12.pants. Iepazīstināšana ar apcietinātā tiesībām

Pēc uzņemšanas izmeklēšanas cietumā administrācija apcietināto viņam saprotamā valodā (ja nepieciešams, pieaicinot tulku) nekavējoties iepazīstina ar viņa tiesībām un pienākumiem, kā arī informē par amatpersonām, pie kurām apcietinātais var vērsties ar sūdzībām un lūgumiem. Apcietinātais ar parakstu apliecina, ka ir iepazīstināts ar minēto informāciju.

 


13.pants. Apcietinātā tiesības

(1) Apcietinātajam ir tiesības:

1) informēt ģimeni vai citu personu par savu atrašanās vietu. Attiecīgie izdevumi tiek segti no izmeklēšanas cietuma līdzekļiem;

2) saņemt naudas pārvedumus;

3) iegādāties pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības priekšmetus izmeklēšanas cietuma teritorijā esošajā veikalā;

4) veikt ne mazāk kā stundu ilgu (ja ir attiecīgs ārsta norādījums, ne mazāk kā pusotru stundu ilgu) ikdienas pastaigu;

5) sazināties ar personām ārpus izmeklēšanas cietuma sarakstoties, kā arī ne retāk kā reizi nedēļā izmantojot izmeklēšanas cietuma tālruni (taksofonu). Atļautais sarunas ilgums ir ne mazāk kā piecas minūtes. Izdevumus par saraksti sedz apcietinātais, bet par telefonsarunām – apcietinātais vai persona, ar kuru viņš sarunājas;

6) uz stundu ilgu tikšanos ne retāk kā reizi mēnesī ar radiniekiem vai citām personām izmeklēšanas cietuma administrācijas pārstāvja klātbūtnē;

7) tikties ar aizstāvi vienatnē bez ierobežojuma, ievērojot izmeklēšanas cietuma dienas kārtību;

8) abonēt preses izdevumus, kā arī izmantot izmeklēšanas cietuma bibliotēkas fondu;

9) valkāt personisko veļu, apģērbu un apavus;

10) izmantot personisko mazgabarīta sadzīves tehniku – televizoru (ekrāna izmērs līdz 39 cm pa diagonāli) un tam pievienojamās videospēles, ledusskapi, ūdens sildāmās ierīces, radiouztvērēju. Kopējais individuālā lietošanā izmanto­jamās sadzīves tehnikas svars nedrīkst pārsniegt 30 kilogramus;

11) glabāt pie sevis individuālai lietošanai pieļaujamās mantas, cietuma veikalā iegādātos pārtikas produktus, saņemt ar sūtījumiem un pienesumiem nepārtikas preces izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumos noteiktajā kārtībā un daudzumā.

(2) Izmeklēšanas tiesnesis vai tiesa var ierobežot šā panta pirmās daļas 5., 6., 10. un 11.punktā minētās tiesības.

 

14.pants. Apcietinātā pienākumi

Apcietinātajam ir pienākums:

1) nodot cietuma administrācijai mantas, kuras neietilpst izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumos noteiktajā individuālai lietošanai pieļaujamo mantu sarakstā vai pārsniedz tajā noteikto daudzumu;

2) pakļauties šajos noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktajām veselības pārbaudēm un pārmeklēšanai;

3) pildīt izmeklēšanas cietuma administrācijas likumīgās prasības un izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumus;

4) ievērot izmeklēšanas cietumā noteikto dienas kārtību;

5) uzkopt telpas izmeklēšanas cietuma dienas kārtībā noteiktajā laikā;

6) saudzīgi izturēties pret izmeklēšanas cietuma īpašumu;

7) uzturēt kārtību izmeklēšanas cietuma telpās un ievērot personisko higiēnu;

8) lietot cietuma ārstniecības personas noteiktos medikamentus ārstniecī­bas personas klātbūtnē.

 

IV nodaļa
Apcietināto sieviešu un viņu bērnu, nepilngadīgo apcietināto
uzturēšanās izmeklēšanas cietumā

 

15.pants. Apcietināto sieviešu uzturēšanās īpatnības izmeklēšanas cietumā

Pēc apcietinātās sievietes lūguma un ar bāriņtiesas (pagasttiesas) piekri­šanu izmeklēšanas cietumā var uzņemt arī viņas bērnu(-us), kurš(-i) nav vecāks(-i) par trim gadiem.

 

16.pants. Apcietinātās sievietes ar bērnu atrašanās izmeklēšanas cietumā

(1) Ja apcietinātā izmeklēšanas cietumā uzturas kopā ar savu bērnu (bērniem), viņas dienas režīmu saskaņo ar bērna (bērnu) vajadzībām un dienas režīmā paredz ne mazāk kā pusotru stundu ilgu pastaigu kopā ar bērnu.

(2) Bērni var uzturēties kopā ar māti izmeklēšanas cietumā līdz četru gadu vecumam pilnā valsts apgādībā. Izmeklēšanas cietuma administrācija ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms dienas, kad bērns sasniedz četru gadu vecumu, paziņo bāriņtiesai (pagasttiesai) pēc bērna vecāku dzīvesvietas, ka beidzas laiks, kurā bērns var uzturēties kopā ar māti ieslodzījuma vietā. Bāriņtiesa (pagasttiesa) pārbauda apstākļus bērna tēva dzīvesvietā un nodod bērnu tēva aprūpē. Ja bērna nodošana tēvam nav iespējama, bāriņtiesa (pagasttiesa) lemj par bērna aprūpi. Izvēloties bērna turpmāko dzīvesvietu, bāriņtiesa (pagasttiesa) ņem vērā bērna mātes viedokli.

(3) Ja apcietinātajai piedzimst bērns, izmeklēšanas cietuma administrācijai ir pienākums rakstiski informēt par šo faktu dzimtsarakstu nodaļu, kuras darbības teritorijā atrodas izmeklēšanas cietums, lai varētu reģistrēt bērna dzimšanu.

(4) Bērna uztura, higiēnas piederumu, apģērba un aprūpei nepieciešamā aprīkojuma normas izmeklēšanas cietumā nosaka Ministru kabinets.

 

17.pants. Nepilngadīgo apcietināto uzturēšanās izmeklēšanas cietumā

(1) Nepilngadīgajam apcietinātajam papildus šajos noteikumos noteik­tajām tiesībām un pienākumiem ir tiesības uz:

1) tikšanos ar radiniekiem vai citām personām reizi nedēļā izmeklēšanas cietuma administrācijas pārstāvja klātbūtnē;

2) ne mazāk kā pusotru stundu ilgu ikdienas pastaigu. Pastaigu laukumus nepilngadīgajiem aprīko ar inventāru aktīvām fiziskām nodarbībām.

(2) Nepilngadīgais apcietinātais dienas režīma ietvaros piedalās izmeklē­šanas cietumā organizētajos sociālās rehabilitācijas, uzvedības korekcijas, izglītības, kā arī kultūras un sporta pasākumos.

(3) Ja nepilngadīgais apcietinātais ir ievietots soda izolatorā, viņam atļauta ne mazāk kā stundu ilga ikdienas pastaiga.

 

V nodaļa
Apcietināto aprūpe un nodrošinājums izmeklēšanas cietumā

 

18.pants. Apcietināto materiālais nodrošinājums

(1) Apcietinātā uztura un sadzīves vajadzību materiālā nodrošinājuma normas nosaka Ministru kabinets.

(2) Apcietinātais trīs reizes dienā saņem siltu ēdienu, kas nodrošina organisma dzīvības funkciju normālu norisi, kā arī dzeramo ūdeni jebkurā laikā.

(3) Apcietinātais nepilngadīgais saņem ēdienu, kas nodrošina nepilngadīgā pilnvērtīgu fizisko attīstību.

(4) Dzīvojamā platība izmeklēšanas cietumā vienam apcietinātajam nedrīkst būt mazāka par trim kvadrātmetriem.

(5) Kamerās, kurās uzturas apcietinātie, nodrošina dabisko apgaismojumu, bet diennakts tumšajā laikā – mākslīgo apgaismojumu, kā arī gaisa temperatūru, kas nav zemāka par +18 °C, un ventilāciju. Kameras aprīko ar galdu, taburetēm (soliem) un gultām, kā arī iekārto vietas apcietināto personisko mantu glabāšanai.

(6) Apcietinātajam izmeklēšanas cietumā nodrošina individuālu gultas vietu, gultas piederumus un dvieli. Ne retāk kā reizi septiņās dienās apcietinātais mazgājas pirtī vai dušā, un apcietinātajam nodrošina tīru gultas veļu. Apcieti­nātajam nodrošina personiskās higiēnas ievērošanas iespējas, kā arī iespēju mazgāt personisko veļu un drēbes.

 

19.pants. Apcietināto iespēja saņemt, sūtīt un izmantot naudas pārvedumus

(1) Naudu, kas apcietinātajam atsūtīta ar pārvedumu vai iemaksāta izmek­lēšanas cietuma kasē, apcietinātajam neizsniedz, bet ieskaita izmeklēšanas cietuma depozīta kontā Valsts kasē un uzskaita apcietinātā personiskās naudas uzskaites kartē.

(2) Apcietinātais viņa personiskās naudas uzskaites kartē esošo naudu pārskaitījumu veidā ar izmeklēšanas cietuma darbinieku starpniecību var izmantot pārtikas produktu un pirmās nepieciešamības priekšmetu iegādei izmeklēšanas cietuma veikalā.

(3) Naudas pārvedumus apcietinātais drīkst sūtīt tikai ar procesa virzītāja atļauju.

 

20.pants. Apcietināto iespēja saņemt sūtījumus un pienesumus

(1) Apcietinātajam ar sūtījumiem un pienesumiem ir atļauts saņemt tikai nepārtikas preces.

(2) Sūtījumu vai pienesumu pieņemšanas un izsniegšanas kārtību, kā arī to priekšmetu sarakstu un daudzumu, kurus atļauts saņemt ar sūtījumiem un pienesumiem, nosaka izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumi.

 

21.pants. Apcietināto veselības aprūpe

(1) Apcietinātais saņem veselības aprūpes pakalpojumus Ministru kabineta noteiktajā apjomā un kārtībā.

(2) Apcietinātajam ir tiesības par saviem līdzekļiem saņemt veselības aprūpes pakalpojumus, kuru sniegšana nav paredzēta Ministru kabineta noteiku­mos, kas izdoti saskaņā ar šā panta pirmo daļu, ja apcietinātais apmaksā visus ar minēto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu saistītos izdevumus (arī apsardzes izdevumus).

(3) Ja apcietinātajam nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība, kuru izmeklēšanas cietuma ārstniecības iestādē nav iespējams sniegt, šādu palī­dzību viņam sniedz citā ārstniecības iestādē, un ieslodzījuma vietas priekšnieks nodrošina apcietinātā apsardzi.

 

22.pants. Apcietināto garīgā aprūpe

(1) Apcietinātā garīgo aprūpi veic Ieslodzījuma vietu pārvaldes kapelāna dienests.

(2) Ieslodzījuma vietu pārvaldes kapelāna dienests organizē un koordinē reliģisko organizāciju reliģiskās darbības izmeklēšanas cietumā.

(3) Apcietinātajam ir tiesības lūgt kapelānu pieaicināt savas ticības garīdznieku.

(4) Kārtību, kādā apcietinātajam atļauts tikties ar garīdznieku un pieda­līties reliģisko organizāciju reliģiskajās darbībās, nosaka izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumi.

 

23.pants. Apcietināto iesniegumi un sūdzības

(1) Apcietinātajam ir tiesības rakstīt iesniegumus, sūdzības un priekš­likumus valsts un pašvaldības institūcijām.

(2) Apcietinātā sarakste ar valsts un starptautiskajām cilvēktiesību institūcijām, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, prokuratūru, tiesu, aizstāvi, procesa virzītāju, kā arī apcietinātā ārvalstu pilsoņa sarakste ar savas valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību vai tās valsts diplomā­tisko vai konsulāro pārstāvniecību, kura pilnvarota pārstāvēt viņa intereses, nav pakļauta pārbaudei un tiek nosūtīta par izmeklēšanas cietuma līdzekļiem.

(3) Sūdzība Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam par izmeklēšanas cietuma priekšnieka lēmumu tiek nosūtīta par izmeklēšanas cietuma līdzekļiem.

 

VI nodaļa
Apcietināto sociālā rehabilitācija, garīgā aprūpe,
audzināšana un nodarbināšana

 

24.pants. Apcietināto sociālās rehabilitācijas galvenie līdzekļi

Apcietināto sociālās rehabilitācijas galvenie līdzekļi ir sociāli lietderīgas nodarbes – vispārējā, profesionālā un interešu izglītība, izglītojoši pasākumi un nodarbināšana.

 

25.pants. Apcietināto izglītība

Izmeklēšanas cietuma administrācija pēc iespējas nodrošina apcietināto vispārējās, profesionālās un interešu izglītības apguvi.

 

26.pants. Izglītojošu pasākumu organizēšana

(1) Reģistrētām biedrībām un nodibinājumiem, kā arī reliģiskām organi­zācijām pēc saskaņošanas ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi ir atļauts izmeklēšanas cietumos īstenot izglītojošus pasākumus apcietināto sociālās rehabilitācijas ietvaros.

(2) Kārtību, kādā apcietinātajam atļauts piedalīties izglītojošos pasā­kumos, nosaka Ministru kabinets.

 

27.pants. Apcietināto nodarbināšana

(1) Izmeklēšanas cietuma administrācija sociālās rehabilitācijas ietvaros nodarbina apcietināto.

(2) Apcietinātais par paveikto saņem atlīdzību Ministru kabineta noteik­tajā kārtībā.

(3) Apcietināto bez atlīdzības var iesaistīt vienīgi izmeklēšanas cietuma un apkārtējās teritorijas sakopšanā un labiekārtošanā, kā arī apcietināto kultūras un sadzīves apstākļu uzlabošanā. Šīs nodarbes saskaņā ar dienas režīmu var ilgt divas stundas dienā. Pēc apcietinātā vēlēšanās minētajos darbos viņu var nodarbināt ilgāk.

 

VII nodaļa
 Režīma nodrošināšanas pasākumi izmeklēšanas cietumā

 

28.pants. Drošības pasākumi

(1) Izmeklēšanas cietuma darbiniekam izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumos noteiktajos gadījumos un kārtībā ir tiesības pārmeklēt apcietināto. Apcietināto pārmeklē tā paša dzimuma cietuma darbinieks.

(2) Izmeklēšanas cietuma darbinieki kontrolē apcietinātā saraksti (izņemot saraksti ar šo noteikumu 23.panta otrajā daļā minētajiem adresātiem). Ja kores­pondences saturs apdraud citu cilvēku tiesības, demokrātisku valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību, patiesības noskaidrošanu krimināl­procesā, kā arī ieslodzījuma vietu drošību, korespondenci aiztur un paskaidro apcietinātajam aizturēšanas iemeslu.

(3) Izmeklēšanas cietuma priekšniekam vai viņa pilnvarotai iestādes amatpersonai ir tiesības pieprasīt apmeklētājam uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, kā arī apskatīt un pārmeklēt šo personu un viņas mantas.

 

29.pants. Apcietinātajam piemērojamie pamudinājumi

Par priekšzīmīgu uzvedību izmeklēšanas cietuma priekšnieks var piemērot apcietinātajam šādus pamudinājumus:

1) izteikt pateicību;

2) pirms noteiktā laika dzēst agrāk uzlikto sodu par izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumu pārkāpšanu;

3) piešķirt papildu laiku pastaigai;

4) piešķirt papildu laiku telefonsarunām;

5) piešķirt papildu tikšanās ar radiniekiem vai citām personām izmek­lēšanas cietuma administrācijas pārstāvja klātbūtnē.

 

30.pants. Apcietinātajam piemērojamie sodi par izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumu neievērošanu

(1) Par izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumu neievērošanu izmeklēšanas cietuma priekšnieks var piemērot apcietinātajam šādus sodus:

1) izteikt brīdinājumu;

2) izteikt rājienu;

3) uz laiku līdz vienam mēnesim aizliegt iegādāties pārtikas produktus un tabakas izstrādājumus izmeklēšanas cietuma teritorijā esošajā veikalā;

4) aizliegt kārtējo tikšanos ar radiniekiem vai citām personām;

5) uz laiku līdz vienam mēnesim aizliegt telefonsarunas;

6) pilngadīgo apcietināto ievietot soda izolatorā uz laiku līdz 15 diennak­tīm;

7) nepilngadīgo apcietināto ievietot soda izolatorā uz laiku līdz 10 dien­naktīm.

(2) Apcietinātajiem nepilngadīgajiem kā sodu nevar uzlikt aizliegumu satikties ar vecākiem vai aizbildni, kā arī nevar uzlikt aizliegumu telefonsaru­nām ar vecākiem vai aizbildni, ja šādu aizliegumu nav uzlicis procesa virzītājs.

(3) Par soda piemērošanu izdara ierakstu apcietinātā personas lietā.

 

31.pants. Soda par izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumu neievērošanu piemērošanas kārtība

(1) Šo noteikumu 30.panta pirmajā daļā minētais sods piemērojams ne vēlāk kā 10 dienu laikā no pārkāpuma konstatēšanas dienas, bet, ja sakarā ar pārkāpumu izmeklēšanas cietuma priekšnieka pilnvarota persona ir veikusi pārbaudi, – 10 dienu laikā no tās pabeigšanas dienas.

(2) Pārbaude veicama izmeklēšanas cietuma priekšnieka norādītajos termiņos, bet ne ilgāk kā 10 dienu laikā no dienas, kad izmeklēšanas cietuma priekšniekam kļuvis zināms par izdarīto pārkāpumu.

(3) Pirms lēmuma pieņemšanas par soda uzlikšanu apcietināto informē par pārkāpuma būtību un dod iespēju sniegt paskaidrojumus savai aizstāvībai. Ziņas par izdarītā pārkāpuma būtību, konstatētajiem pārkāpuma apstākļiem un apcietinātā paskaidrojumu norāda lēmumā par soda uzlikšanu.

 

32.pants. Apcietināto ievietošana soda izolatorā

(1) par rupju vai sistemātisku izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumu pārkāpšanu apcietināto var ievietot soda izolatorā.

(2) Apcietināto soda izolatorā var ievietot tikai tad, ja ir ārsta atzinums, ka apcietinātā veselības stāvoklis pieļauj šāda soda izciešanu.

(3) Sods – ievietošana soda izolatorā – netiek piemērots apcietinātajai grūtniecei, kā arī sievietei, kura atrodas izmeklēšanas cietumā kopā ar bērnu.

 

33.pants. Soda izolatora iekārtojums un aprīkojums

Minimālās prasības soda izolatora iekārtojumam un aprīkojumam, kā arī turēšanas kārtību soda izolatorā nosaka izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumi.

 

34.pants. Apcietinātā tiesību ierobežojumi soda izolatorā

(1) Apcietinātajam atļauts soda izolatorā ņemt līdzi personiskās higiēnas priekšmetus, brilles, kontaktlēcas, rakstāmpiederumus, aploksnes, ar krimināl­lietu saistītos pierakstus un dokumentus, kā arī – ar ārsta atļauju – tehniskos palīglīdzekļus un medikamentus.

(2) Apcietinātajam, kuru par disciplīnas pārkāpumiem ievieto soda izolatorā, nav atļauts:

1) izmantot tiesības uz tikšanos;

2) iegādāties pārtikas produktus un tabakas izstrādājumus;

3) nosūtīt vēstules privātpersonām vai saņemt vēstules no privātpersonām;

4) izmantot tiesības uz telefonsarunām;

5) lietot galda spēles;

6) smēķēt.

(3) Aizliegums nosūtīt vēstules privātpersonām vai saņemt vēstules no privātpersonām neattiecas uz šo noteikumu 23.panta otrajā daļā minēto saraksti.

 

35.pants. Rupji izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumi

Par rupjiem izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumu pārkāpu­miem tiek uzskatītas šādas apcietinātā darbības:

1) fiziska pretošanās izmeklēšanas cietuma darbiniekam vai viņa cieņas un goda aizskaršana;

2) atteikšanās izpildīt izmeklēšanas cietuma darbinieka likumīgās prasības;

3) citu apcietināto fiziska ietekmēšana vai citāda viņu goda un cieņas aizskaršana;

4) alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu lietošana, glabāšana vai izplatīšana;

5) atteikšanās no apsekošanas, lai konstatētu, vai apcietinātais ir lietojis alkoholu, narkotiskās vai psihotropās vielas;

6) mobilā telefona, tā rezerves daļu un SIM kartes glabāšana un lietošana;

7) piedalīšanās kāršu spēlēs vai citās azarta spēlēs, lai gūtu materiālu vai citu labumu, vinnestu izspiešana;

8) tīša izmeklēšanas cietuma īpašuma bojāšana.

 

36.pants. Sistemātiski izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumi

Par sistemātiskiem izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumiem tiek uzskatīti pārkāpumi, kas izdarīti divas reizes vai vairāk pēdējā pusgada laikā.

 

37.pants. Kārtība, kādā apstrīdams piemērotais sods par izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumu neievērošanu

 (1) Apcietinātais uzlikto sodu 10 dienu laikā var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam.

(2) Sūdzības iesniegšana neaptur soda izpildi.

(3) Prokurora protests attiecībā uz apcietinātajam nelikumīgi uzlikto sodu aptur tā tālāko izpildi līdz protesta izskatīšanai.

 

38.pants. Kārtība, kādā dzēšams vai atceļams piemērotais sods par izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumu neievērošanu

(1) Šo noteikumu 30.panta pirmajā daļā minēto sodu dzēš pēc sešiem mēnešiem no soda piemērošanas dienas, ja šajā laikā nav uzlikts jauns sods.

(2) Šo noteikumu 30.panta pirmajā daļā minēto sodu atceļ, ja par to pašu pārkāpumu piemērots administratīvais sods.

 

VIII nodaļa
Apcietinātā atbrīvošana no izmeklēšanas cietuma vai
nosūtīšana brīvības atņemšanas soda izciešanai

 

39.pants. Pamats apcietinātā atbrīvošanai no izmeklēšanas cietuma

Apcietināto atbrīvo no izmeklēšanas cietuma šādos gadījumos:

1) ja saņemts nolēmums par apcietinājuma atcelšanu;

2) ja saņemts nolēmums par drošības līdzekļa grozīšanu;

3) ja beidzies likumā paredzētais apcietinājuma maksimālais termiņš;

4) ja apcietinājuma termiņš pārsniedz Krimināllikumā noteikto maksimālo brīvības atņemšanas soda termiņu, ko tiesa var piespriest par noziedzīgo nodarījumu, kura izdarīšanā šī persona apsūdzēta;

5) pēc notiesājoša sprieduma, ja beidzies tiesas piespriestais sods.

 

40.pants. Apcietinātā atbrīvošanas kārtība

(1) Ja beidzies apcietinājuma termiņš un nav saņemts lēmums par apcie­tinājuma termiņa pagarināšanu, apcietināto atbrīvo pēdējā apcietinājuma termiņa dienā līdz plkst. 15.00. Ja apcietinājuma termiņa beigas iekrīt sestdienā, svētdienā vai svētku dienā, apcietināto atbrīvo piektdienā vai dienā pirms svētku dienas.

(2) Apcietinātajam, kuru atbrīvo no izmeklēšanas cietuma, izsniedz izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumos noteiktā parauga izziņu par atbrīvošanu. Izziņu paraksta izmeklēšanas cietuma priekšnieks un apliecina ar izmeklēšanas cietuma ģerboņzīmogu.

(3) Pirms atbrīvošanas apcietinātajam pret parakstu izsniedz viņa perso­niskās naudas uzskaites kartē esošo naudu, viņam piederošās mantas, dārglietas un dokumentus.

(4) Apcietinātajam, kuru atbrīvo no izmeklēšanas cietuma, apmaksā mini­mālos sabiedriskā transporta izdevumus biļetes iegādei līdz dzīvesvietai Latvijas teritorijā, bet, ja personas dzīvesvieta ir ārpus Latvijas, – minimālos sabiedriskā transporta izdevumus biļetes iegādei līdz valsts robežas šķērsošanas vietai vai līdz tuvākajai dzelzceļa stacijai valstī, ar kuru Latvijai ir sauszemes robeža.

 

41.pants. Informācija par nepilngadīgā apcietinātā atbrīvošanu no izmeklēšanas cietuma

Par tāda nepilngadīga apcietinātā atbrīvošanu, kuram nav vecāku vai aizbildņu, informē attiecīgo bāriņtiesu (pagasttiesu), lai tā šo nepilngadīgo iekārtotu dzīvesvietā un risinātu viņa sociālā nodrošinājuma problēmas.

 

42.pants. Apcietinātā nosūtīšana brīvības atņemšanas soda izciešanai

10 dienu laikā pēc tiesneša vai tiesas priekšsēdētāja rīkojuma saņemšanas par sprieduma izpildi personu, kas notiesāta ar brīvības atņemšanu, no izmek­lēšanas cietuma nosūta uz brīvības atņemšanas iestādi soda izciešanai.

 

 

 

Ministru prezidents                                                A.Kalvītis

 

 

 

Tieslietu ministrs                                                    G.Grīnvalds

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ministru kabineta noteikumu projekta

“Apcietinājumā turēšanas kārtības likums”

anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1.Pašreizējās situācijas raksturojums

Šobrīd piespiedu līdzekļa – apcietinājums izpildes kārtību reglamentē Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumi Nr.211 ”Izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumi”, kas izdoti saskaņā ar Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 76.panta sesto daļu.

Latvijas Republikas Satversmes tiesa 2002.gada 22.oktobra spriedumā par ”Izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumi” 59.1.6., 66. un 68.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 89., 95.un 111.pantam, atzīmēja, ka Satversmē noteiktajām personas pamattiesībām var noteikt ierobežojumus tikai demokrātiskā valstī pieņemamā veidā, tas ir, ar likumu.

Saeimā 2005.gada 21.aprīlī tika pieņemts Kriminālprocesa likums, kas stājās spēkā 2005.gada 1.oktobrī un tā 271.panta otrajā daļā ir noteikts, ka apcietinājumā turēšanas kārtību nosaka īpašs likums.

2.Normatīvā akta projekta būtība

Tieslietu ministrija ir izstrādājusi likumprojektu „Apcietinājumā turēšanas kārtības likums” un to nepieciešams pieņemt Ministru kabinetam Latvijas Republikas Satversmes 81.panta kārtībā.

Tiesību akta projekta mērķis ir noteikt piespiedu līdzekļa – apcietinājums – izpildes kārtību, apcietināto personu tiesisko statusu un valsts iestāžu kompetenci apcietinājuma izpildē.

Tiesību akta projekts paredz noteikt apcietināto personu ievietošanas un uzturēšanās kārtību izmeklēšanas cietumā – ievietošanu, nodrošinājumu, veselības aizsardzību, garīgo aprūpi un audzināšanu, definē pamudinājumus un sodu veidus, sūdzību izskatīšanas nosacījumus, kā arī atbrīvošanas no izmeklēšanas cietuma nosacījumus.

Tiesību akta projekts paredz precīzi noteikt apcietināto personu tiesības un pienākumus, kas ir jāievēro izmeklēšanas cietumā.

Tiesību akta projekts vienlaicīgi paredz Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu kompetenci attiecībā uz apcietinātajām personām.

Kriminālprocesa likuma Pārejas noteikumu 17.punktā ir noteikts, ka līdz brīdim, kad spēkā stāsies likums, kas nosaka apcietinājumā turēšanas kārtību, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 1.aprīlim ir spēkā Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumi Nr.211 "Izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumi". Līdz ar to Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumi Nr.211 "Izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumi" zaudēs spēku šī gada 1.aprīlī. Personas brīvības atņemšanas normatīvais regulējums ir jānosaka ar ārējo normatīvo aktu. Ievērojot minēto, pastāv neatliekama vajadzība izdot Ministru kabineta noteikumus ar likuma spēku „Apcietinājumā turēšanas kārtības likums” Latvijas Republikas Satversmes 81.panta kārtībā.

Ņemot vērā to, ka no 2006.gada 1.aprīļa vairs nebūs spēkā esoša tiesiskā regulējuma, kas noteiktu personas, kurai par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu tiek noteikts piespiedu līdzeklis – apcietinājums, apcietinājumā turēšanas kārtību, pastāv neatliekama vajadzība Ministru kabineta noteikumu „Apcietinājumā turēšanas kārtības likums” izdošanai.

Neatliekama vajadzība pēc spēkā esoša tiesiskā regulējuma attiecīgajā sfēra pamatota ar to, ka pretējā gadījumā tiks ārkārtīgi apgrūtināta vai padarīta neiespējama kriminālprocesā paredzētā drošības līdzekļa – apcietinājuma izpildes kārtība. Šī drošības līdzekļa mērķis ir nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, netraucēs izmeklēšanai vai neizvairīsies no izmeklēšanas, tiesas vai sprieduma izpildīšanas gadījumos, kad ir pamatotas aizdomas, ka persona varētu minētās darbības veikt. Lai nodrošinātu atbilstošu sabiedrības drošības interešu ievērošanu, nav pieļaujams šī drošības līdzekļa izpildes iespēju apdraudējums, ko rada atbilstoša normatīvā regulējuma trūkums.

Lai gan Kriminālprocesa likums ir pieņemts 2005.gada 21.aprīlī un stājās spēkā 2005.gada 1.oktobrī, tomēr nepastāvēja objektīva iespēja pieņemt noteiktā kārtībā Apcietinājumā turēšanas kārtības likumu līdz 2006.gada 1.aprīlim šādu iemeslu dēļ:

·        Kriminālprocesa likumā noteiktais Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma pieņemšanai atvēlētais laiks ir par īsu, lai ievērojot noteikto procedūru, nodrošinātu kvalitatīva tiesību akta izstrādi tik svarīgā jautājumā, kas skar personas tiesību ierobežošanu.

·        Tieslietu ministrija savlaicīgi uzsāka darbu pie likumprojekta izstrādes, taču tā saskaņošanas gaitā tika identificētas problēmas, kas kavēja pietiekami ātru likumprojekta tālāko virzību.

Lai noteiktu, vai Ministru kabinets konkrētajā gadījumā ir tiesīgs izmantot deleģētās likumdošanas tiesības Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā, nepieciešams arī pārbaudīt, vai ir ievēroti Satversmes 81.pantā noteiktie materiālie ierobežojumi deleģēto likumdošanas tiesību izmantošanai. Proti, Satversmes 81.pants citastarp liedz Ministru kabinetam izdot tādus noteikumus ar likuma spēku, kas groza tiesu iekārtas un procesa likumus.

Skaidrojot Satversmes 81.pantā ietvertās tiesību normas jēgu Satversmes tiesa 2005.gada 16.decembra spriedumā par Ministru kabineta 2005.gada 11.janvāra noteikumu Nr.17 “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām”” un 2005.gada 9.jūnija likuma “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām”” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105.pantam ir konstatējusi, ka ar “tiesu iekārtas un procesa likumiem” ir saprotamas visas tās normas, kas nosaka konkrētās tiesvedības procesuālo kārtību vai kas var būt par pamatu tiesisko attiecību subjektu darbībai, tiem īstenojot savas procesuālās tiesības vai izpildot procesuālos pienākumus.

Ministru kabineta noteikumu projekts „Apcietinājumā turēšanas kārtības likums” (turpmāk – noteikumu projekts) nesatur normas, kas nosaka tiesvedības procesuālo kārtību vai kas var būt par pamatu tiesisko attiecību subjektu darbībai, tiem īstenojot savas procesuālās tiesības vai izpildot procesuālos pienākumus.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā tiek izpildīts tiesas noteiktais drošības līdzeklis, lai nodrošinātu noteiktas iekšējās kārtības ievērošanu izmeklēšanas cietumā nolūkā nepieļaut iespējamas nekārtības, paredz apcietināto sociālās rehabilitācijas iespējas , nodrošina apcietināto nepieciešamo aprūpi un nodrošinājumu un risina citus praktiskas dabas jautājumus.

Noteikumu projekts nesatur normas, kas nosaka tiesvedības krimināllietā procesuālo kārtību.

Noteikumu projekts nesatur arī normas, kas var būt par pamatu tiesisko attiecību subjektu darbībai, tiem īstenojot savas procesuālās tiesības vai izpildot procesuālos pienākumus. Normas, kas veido tiesisko pamatu apcietināto personu procesuālajām tiesībām un pienākumiem, un to piemērošanas (tiesību izlietošanas) kārtība ir noteiktas citos normatīvajos aktos.

Noteikumu projekts nesatur arī netiešus iespējamus ierobežojumus apcietinātās personas procesuālo tiesību izmantošanai, piemēram, aizstāvja tiesību izmantošanai.

Satversmes tiesa 2005.gada 16.decembra spriedumā par Ministru kabineta 2005.gada 11.janvāra noteikumu Nr.17 “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām”” un 2005.gada 9.jūnija likuma “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām”” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105.pantam ir analizējusi Satversmes 81.pantā noteikto priekšnoteikumu „ja neatliekama vajadzība to prasa”. Tieslietu ministrijas iesniegtajā noteikumu projektā šis priekšnoteikums ir ievērots.

Noteikumu projekta virzībai nepastāv arī citi Latvijas Republikas Satversmes 81.pantā noteiktie ierobežojumi – tas negroza Saeimas vēlēšanu likumu, budžetu un budžeta tiesības, kā arī pastāvošās Saeimas laikā pieņemtos likumus, neattiecas uz amnestiju, valsts nodokļiem, muitām un aizņēmumiem.

3. Cita informācija

Nav

II. Kāda var būt tiesību akta

ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 

 

 

 

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Sociālo seku izvērtējums

Ar šo noteikumu pieņemšanu tiks panākts, ka personas pamattiesību ierobežojums tiks noteikts atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 94.pantā noteiktajam. Normatīvā akta projekts nosaka vienādus apcietinājuma apstākļus izciešanai vīriešiem un sievietēm

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

  III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst Ls)

Rādītāji

Kārtējais gads

2006.

Trīs nākamie gadi.

Vidēji 5 gadu laikā pēc kārtējā gada

2007.

2008.

2009.

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā aktu projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2.Izmaiņas budžeta izdevumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

 

1. Ministru kabinetam jāizdod Izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumus, kuros jāparedz:

1) apcietinātā anketas saturu un noformēšanas kārtību, kā arī personas lietas noformēšanas kārtību;

2) individuālai lietošanai pieļaujamo mantu sarakstu un daudzumu izmeklēšanas cietumos;

3) kārtību, kādā sūtījumus vai pienesumus pieņem un izsniedz, kā arī to priekšmetu sarakstu un apjomu, kurus atļauts saņemt ar sūtījumiem un pienesumiem;

4) kārtību, kādā apcietinātajam atļauts tikties ar garīdznieku un piedalīties reliģisko organizāciju reliģiskajās darbībās;

5) soda izolatora iekārtojuma un aprīkojuma minimālās prasības, kā arī turēšanas kārtību sodu izolatorā;

6) izziņu par atbrīvošanu formu un būtiskos elementus,

7) kārtību kādā apcietinātajam atļauts piedalīties izglītojošos pasākumos;

8) gadījumi, kad tiek veikta apcietināto pārmeklēšana un pārmeklēšanas kārtību.

2. Ministru kabinetam jāizdod noteikumi par bērna, kas kopā ar māti atrodas izmeklēšanas cietumā, uztura, higiēnas piederumu, apģērba un aprūpei nepieciešamā aprīkojuma normām.

3. Ministru kabinetam jāizdod noteikumi par apcietināto uztura un sadzīves vajadzību materiālā nodrošinājuma normām.

4. Ministru kabinetam jāizdod noteikumi par apcietināto veselības aprūpes apjomu un kārtību, kā arī par veselības pārbaudi un sanitāro apstrādi.

5. Ministru kabinetam jāizdod noteikumi par kārtību, kādā atlīdzību par nodarbināšanu saņem apcietinātais.

V. Kādam Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

 

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

 

Normatīvajā aktā ņemti vērā starptautisko organizāciju saistoša un rekomendējoša rakstura dokumenti, kā arī ieteikumi Latvijai, kas attiecas uz cilvēktiesību ievērošanu ieslodzījumu vietās

3. Saistības, kas izriet no Latvijas saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvais akts atbilst 1966.gada ANO Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, 1984.gada ANO Konvencijas pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcisku vai cilvēka cieņu pazemojošu izturēšanos vai sodīšanu, 1989.gada ANO Konvencijas par bērna tiesībām un 1950.gada Eiropas cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas prasībām. Normatīvais akts arī atbilst 1977.gada ANO Minimālajiem standarta noteikumiem izturēšanai pret ieslodzītajiem, 1990.gada ANO Pamatnoteikumiem apiešanai ar ieslodzītājiem, 1988.gada ANO Principu apkopojumam attiecībā uz visām visu veidu apcietinājumā un ieslodzījumā esošajām personām, 1990.gada ANO Noteikumiem nepilngadīgo, kam atņemta brīvība, aizsardzībai, kā arī 1987.gada Eiropas cietumu noteikumiem (rekomendācija R 3(87), ko izdevusi Eiropas Padome (Ministru komiteja).

 

 

 

4. Atbilstības izvērtējums                                                                 1.tabula

Attiecīgie ES normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinumus u.tml.), noradot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 

                                                       2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

ES normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Cilvēktiesību institūts

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

 

Atbalsta

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Noteikumu projekts tiek publicēts Tieslietu ministrijas mājas lapā

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Nav notikušas

5. Cita informācija

Nav

 

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

 

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīvā akta izpildi nodrošinās Valsts policija un Ieslodzījuma vietu pārvalde. Jaunas valsts institūcijas netiks radītas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Ar “Latvijas Vēstnesis” un NAIS starpniecību

 

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo

Indivīds var griezties augstākstāvošajās institūcijās (Ieslodzījuma vietu pārvaldē, Tieslietu ministrijā, prokuratūrā, tiesā) ar sūdzībām un iesniegumiem.

 

4. Cita informācija

Nav

 

 

 

 

Tieslietu ministrs                                                                       G.Grīnvalds

 

 

 

 

Valsts sekretāra p.i.

Juridiskā dienesta vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

I.Juhansone

I.Nikuļceva

L.Popova

L.Medin

 

 

 

 

11.04.2006 10.15

1820

K.Ķipēna 7036909

Kristine.Kipena@tm.gov.lv