Likumprojekts

Eksporta kredītu garantēšanas likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) eksportētājs – fiziska vai juridiska persona, kas ir reģistrēta Latvijas Republikas komercreģistrā un saskaņā ar noslēgtajiem eksporta līgumiem veic Latvijas izcelsmes produktu piegādes uz trešajām valstīm;

2) eksports – produkta izgatavošana un piegāde pircējam uz trešajām valstīm;

3) eksporta kredīts – eksportētāja vai pircēja kredīts;

4) eksporta kredīta garantija (turpmāk – garantija) – garantija, kas garantijas ņēmēja labā tiek sniegta zaudējumu segšanai, kuri radušies garantijas ņēmējam, ja pircējs nav veicis samaksu saskaņā ar noslēgto eksporta līgumu eksportētāja kredīta gadījumā vai aizdevuma līgumu pircēja kredīta gadījumā;

5) pircējs – jebkura trešajās valstīs reģistrēta juridiska persona, kas atbilstoši noslēgtajam eksporta līgumam ir apņēmusies samaksāt par produktu saskaņā ar eksporta kredīta noteikumiem, vai tās galvotājs;

6) valsts parādnieks – pircējs, kas pārstāv pircēja valsts varu un kuru nevar ne tiesas, ne administratīvā ceļā pasludināt par maksātnespējīgu, un kas ir noslēdzis līgumu ar eksportētāju;

7) privātais parādnieks – pircējs, kuram nav piemērojamas pircēja valsts parādnieka pazīmes un kas ir noslēdzis līgumu ar eksportētāju;

8) produkts – Latvijas izcelsmes prece, pakalpojums vai izgatavošanas tiesības;

9) eksporta līgums – līgums starp eksportētāju un pircēju par produkta izgatavošanu un piegādi trešās valsts pircējam;

10) eksportētāja kredīts – kredīts, kas izsniegts, pamatojoties uz eksporta līgumu, ar kuru saskaņā pircējs apņemas samaksāt eksportētājam uz tūlītēja norēķina vai nomaksas pirkuma noteikumiem;

11) pircēja kredīts – kredīts, kas izsniegts, pamatojoties uz aizdevuma līgumu, kas noslēgts starp aizdevēju (kredītiestādi) un pircēju, lai finansētu eksporta līgumu;

12) izgatavošanas zaudējumi – zaudējumi, kas rodas eksportētājam, izgatavojot trešās valsts pircēja pasūtīto produktu;

13) garantētājs – Ministru kabineta noteikta valsts kapitālsabiedrība, kurai ir uzdots veikt eksporta kredītu garantēšanas funkcijas;

14) Eiropas Savienības eksporta kredītu garantētāji – Eiropas Savienības dalībvalstu institūcijas, kas veic eksporta kredītu garantēšanas funkcijas;

15) garantijas polise – dokuments, kas apliecina garantijas līguma noslēgšanu un ietver garantijas līguma noteikumus, kā arī visus līguma grozījumus un papildinājumus, par kuriem garantētājs un garantijas ņēmējs ir vienojušies līguma darbības laikā;

16) garantijas prēmija – garantijas ņēmēja vienreizējs vai regulārs maksājums par iegādāto garantiju. Garantijas prēmija atkarīga no garantijas veida, līguma termiņa, garantijas summas, garantijas tarifa likmes un garantijas ņēmēja riska;

17) garantijas ņēmējs – eksportētājs vai kredītiestāde, kas finansē eksporta līgumu neatkarīgi no tās atrašanās vietas;

18) apakšuzņēmējs – Eiropas Savienības dalībvalstu juridiska persona, ar kuru eksportētājs noslēdzis vienošanos par noteiktas eksporta līguma daļas izpildi;

19) apakšuzņēmēja līgums – vienošanās starp eksportētāju un apakšuzņēmēju par noteiktas eksporta līguma daļas izpildi;

20) moratorijs – valdības noteikta dažu vai visu maksājumu pārtraukšana vai pagarinājums;

21) zaudējumu atlīdzības procents – eksporta zaudējumu segšanas procentuālais apjoms;

22) trešā valsts – valsts ārpus Eiropas Savienības;

23) vadošais garantētājs – eksportētāja kredītu garantētājs, kas ir gatavs segt iespējamos zaudējumus savas valsts garantijas ņēmējam;

24) kopgarantētājs – apakšuzņēmēja garantētājs, kas ir gatavs segt iespējamos zaudējumus savas valsts garantijas ņēmējam.

2.pants. Likuma mērķis un valsts atbildība

(1) Šā likuma mērķis ir veicināt produktu eksportu uz trešajām valstīm, garantējot segt iespējamos zaudējumus, kas varētu rasties saskaņā ar eksporta līgumiem, kuros pilna samaksa par piegādātajiem produktiem noteikta ne ātrāk kā divu gadu laikā no eksporta produktu izgatavošanas sākšanas brīža.

(2) Valsts ir atbildīga par garantētāja saistībām tādā apmērā, kas atbilst valsts ieguldījumam kapitālsabiedrības kapitālā.

(3) Eksporta kredīta garantijas neattiecas uz konkursa, avansa maksājumu, saistību izpildes un paturējuma obligācijām, kā arī zaudējumiem, kas ir saistīti ar būvniecības iekārtām un būvmateriāliem, kurus izmanto, lai izpildītu eksporta līgumu.

3.pants. Eksportētāja vai pircēja kredīta garantijas noteikumu piemērošana

(1) Eksportētāja kredīta garantijas noteikumus piemēro, ja garantiju izsniedz eksportētājam un eksporta līgumu finansē, izmantojot eksportētāja kredītu. Eksportētāja kredīta garantijas noteikumus nosaka garantētājs saskaņā ar šā likuma 11.pantu.

(2) Pircēja kredīta garantijas noteikumus piemēro, ja garantiju izsniedz finanšu institūcijai neatkarīgi no tās dibināšanas un reģistrācijas vietas ar noteikumu, ka pircēja kredīts rada beznosacījumu saistības aizņēmējam atmaksāt savu parādu neatkarīgi no finansējamā eksporta līguma izpildes un finanšu institūcijas rīcībā ir dokumenti, kas pircējam ir jāapmaksā saskaņā ar vienošanos par eksporta līguma finansēšanu. Pircēja kredīta garantijas noteikumus nosaka garantētājs saskaņā ar šā likuma 11.pantu.

II nodaļa

Garantijas darbības joma

4.pants. Garantētāja segtie zaudējumi

(1) Garantētājs sedz garantijas ņēmēja zaudējumus, kas rodas produkta izgatavošanas un piegādes procesā un pircēja samaksas vai kredīta saistību neizpildes gadījumā.

(2) Produkta izgatavošanas zaudējums rodas, ja garantijas ņēmēja līgumsaistību izpilde un pasūtīto produktu izgatavošana tiek pārtraukta ne mazāk kā sešus mēnešus pēc kārtas ar nosacījumu, ka šāda pārtraukuma pamatā ir viena vai vairāku šā likuma 13. un 14.pantā minēto risku rašanās.

(3) Pircēja kredīta zaudējumi rodas, ja pircējs nav veicis aizdevuma līgumā noteiktos maksājumus vismaz trīs mēnešus ar nosacījumu, ka maksājumu saistību neizpildes pamatā ir viena vai vairāku šā likuma 13. un 14.pantā minēto risku rašanās.

(4) Garantētājs nesedz šādus produkta izgatavošanas un piegādes laikā radušos zaudējumus:

1) zaudējumus, kas jau ir segti kā kredīta zaudējumi;

2) garantijas ņēmēja parādniekam samaksātos līgumsodus un zaudējumu atlīdzību.

(5) Garantētājs nesedz summas, kuras garantijas ņēmējs ir samaksājis pēc samaksas pieprasījuma saskaņā ar garantijas polisi par garantēto eksporta līgumu.

(6) Garantētājs sedz pircēja kredīta saistību neizpildi – kredīta summu (pamatsummu un procentus), ko trešo valstu pircējs ir parādā saskaņā ar aizdevuma līgumu, tai skaitā procentus, kas rodas pēc samaksas termiņa beigām (nokavējuma procenti).

(7) Garantējot pircēja kredīta zaudējumu segšanu bez nosacījumiem, garantētājs ievēro šā likuma 17. un 18.pantā noteiktos principus un Ministru kabineta noteikumus, kas izdoti saskaņā ar šā likuma 12.pantu.

5.pants. Eksporta līguma zaudējumu atlīdzība

(1) Maksimālais eksporta līguma zaudējumu segšanas procentuālais apjoms nedrīkst pārsniegt garantijas polisē noteikto apjomu.

(2) Nosakot eksporta līguma zaudējumu segšanas procentus (ja tie pārsniedz 95 procentus), tiek ievēroti šā likuma 17.pantā noteiktie principi un Ministru kabineta noteikumi, kas izdoti saskaņā ar šā likuma 12.pantu.

6.pants. Garantija eksporta līgumiem ārvalstu valūtā

Ja eksporta līgumi paredz samaksu vienā vai vairākās ārvalstu valūtās, garantija var tikt piešķirta jebkurā attiecīgajā valūtā, ja to var konvertēt Latvijas Republikā saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas maiņas kursu.

7.pants. Ārvalstu piegādes

(1) Iespējamā garantētā zaudējuma segšana attiecināma arī uz noslēgtajiem apakšuzņēmēju līgumiem.

(2) Nosacījumi, kas attiecināmi uz eksporta garantiju piemērošanu apakšuzņēmēju līgumiem, minēti šā likuma 8., 9. un 10.pantā.

III nodaļa

Eiropas Savienības eksporta kredītu garantētāju savstarpējās saistības

8.pants. Garantētāja savstarpējās saistības ar Eiropas Savienības eksporta kredītu garantētājiem

Šis likums reglamentē garantētāja savstarpējās saistības ar Eiropas Savienības eksporta kredītu garantētājiem šādos gadījumos:

1) starp eksportētāju un apakšuzņēmēju noslēgts apakšuzņēmēja līgums par garantēta eksporta līguma noteiktas daļas izpildi;

2) eksportētājs ir uzņēmies nodot vai nodevis apakšuzņēmējam(-iem) pienākošos daļu no summām, kuras pircējs ir samaksājis eksportētājam;

3) starp apakšuzņēmēju(-iem) un pircēju nepastāv juridiskas saistības;

4) vadošais garantētājs un apakšuzņēmēja(-u) garantētājs(-i) ir gatavi segt iespējamos zaudējumus savas valsts garantijas ņēmējiem.

9.pants. Vadošā garantētāja saistības

Vadošais garantētājs, vienpersoniski uzņemoties iespējamo zaudējumu segšanu, tai skaitā par apakšuzņēmējam nodoto eksporta līguma daļas izpildi, apņemas:

1) izsniegt eksportētājam garantiju tikai par viņa eksporta līguma daļu;

2) nepieņemt nekādus grozījumus nevienā eksporta līguma izpildes noteikumā (piemēram, apjoms, nodošana, samaksa) vai līgumā starp eksportētāju un apakšuzņēmēju(-iem) par attiecīgā eksporta līguma izpildi, ja vien ar kopgarantētāju(-iem) nav saskaņots citādi;

3) atbildēt saskaņā ar eksportētājam izsniegto garantijas polisi par jebkuru eksportētāja saistību neizpildi, nepaziņojot kopgarantētājam(-iem);

4) nepasludināt garantijas polisi par spēku zaudējušu, nepaziņojot par to kopgarantētājam(-iem);

5) paziņot kopgarantētājam(-iem) par jebkuru faktu, kas tam kļūst zināms un varētu izmainīt iespējamo zaudējumu rašanos un apjomu;

6) esošo vai iespējamo zaudējumu gadījumā konsultēties ar kopgarantētāju(-iem) par veicamajām darbībām un lēmumus par zaudējumu segšanu pieņemt, savstarpēji vienojoties un nosakot atlīdzības summu un samaksas metodi saskaņā ar katru konkrēto garantijas polisi;

7) zaudējuma gadījumā veikt darbības, lai atgūtu nesamaksātās summas un atmaksātu kopgarantētājam tam pienākošos daļu no atgūtajām summām. Vadošā garantētāja izmaksas, kas saistītas ar zaudēto līdzekļu atgūšanu, ir sadalāmas starp garantētājiem proporcionāli to garantētajai eksporta līguma daļai;

8) eksportētājam dotās garantijas anulēšanas gadījumā nodrošināt šajā pantā noteikto saistību izpildi.

10.pants. Kopgarantētāja saistības

Kopgarantētājs apņemas:

1) izsniegt garantiju savas valsts apakšuzņēmējam tikai attiecībā uz viņa daļu eksporta līgumā;

2) nepieņemt nekādus grozījumus starp eksportētāju un apakšuzņēmēju noslēgtajā līgumā par eksporta līguma izpildi, nesaskaņojot ar vadošo garantētāju;

3) atbildēt saskaņā ar apakšuzņēmējam izsniegto garantijas polisi par jebkuru apakšuzņēmēja saistību neizpildi, nepaziņojot vadošajam garantētājam;

4) nepasludināt garantijas polisi par spēku zaudējušu, nepaziņojot vadošajam garantētājam;

5) paziņot vadošajam garantētājam par jebkuru faktu, kas tam kļūst zināms un varētu ietekmēt iespējamo zaudējumu rašanos un apjomu;

6) apakšuzņēmējam piešķirtās garantijas anulēšanas gadījumā nodrošināt šajā pantā noteikto saistību ievērošanu.

IV nodaļa

Garantiju izsniegšanas un Eiropas Savienības dalībvalstu
eksporta kredītu garantētāju informēšanas noteikumi

11.pants. Garantiju izsniegšanas noteikumi

(1) Eksporta kredītu garantiju izsniegšanas noteikumos Ministru kabinets nosaka:

1) garantētāju;

2) valsts nodrošināto garantētāja saistību apjomu;

3) kopējo spēkā esošo garantiju limitu;

4) garantiju izsniegšanas kārtību;

5) garantiju spēkā stāšanās kārtību;

6) kārtību, kādā garantētājs sedz garantijas ņēmēja zaudējumus;

7) garantijas prēmiju aprēķināšanas kārtību;

8) kārtību, kādā risku seguma politika piemērojama trešajām valstīm.

(2) Ministru kabinets nosaka šā likuma 3.pantā minēto eksportētāja un pircēja kredīta garantiju noteikumu saturu.

12.pants. Eiropas Komisijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu eksporta kredītu garantētāju informēšana par izsniegtajām vai izsniedzamajām garantijām

Procedūras, ar kurām saskaņā garantētājs ziņo Eiropas Komisijai un Eiropas Savienības dalībvalstu eksporta kredītu garantētājiem par izsniegtajām vai izsniedzamajām garantijām, nosaka Ministru kabinets.

V nodaļa

Riski un atbildības noņemšana

13.pants. Garantijas segtie komerciālie riski

Garantijas segtie komerciālie riski ir šādi:

1) privātā parādnieka un tā galvotāja (ja tāds ir) maksātnespēja;

2) parādnieka un tā galvotāja (ja tāds ir) saistību neizpilde;

3) eksportētāja kredītu izmantojoša pircēja lēmums par eksporta līguma pārtraukšanu vai atcelšanu vai atteikšanās pieņemt produktus, ja viņam nav tiesību tā rīkoties.

14.pants. Garantijas segtie politiskie riski

Garantijas segtie politiskie riski ir šādi:

1) jebkurš trešās valsts valdības pasākums vai lēmums, kas liedz eksporta līguma izpildi;

2) moratorijs, kuru nosaka parādnieka valsts vai trešās valsts valdība, caur kuru saskaņā ar eksporta līgumu būtu jāveic maksājums;

3) politiskie notikumi, ekonomiskās grūtības, administratīvie pasākumi, kas aizkavē eksporta līgumā paredzēto maksājamo līdzekļu pārskaitīšanu;

4) parādnieka valstī pieņemtās tiesību normas, kas pasludina parādnieka vietējā valūtā veiktos maksājumus par spēkā esošu parāda dzēšanu, neraugoties uz to, ka valūtas maiņas kursa svārstību dēļ šādi maksājumi, tos konvertējot eksporta līguma valūtā, līdzekļu pārskaitīšanas dienā vairs nesedz parāda summu;

5) jebkurš garantētāja vai garantijas ņēmēja valsts valdības pasākums vai lēmums, tai skaitā Eiropas Savienības pasākumi un lēmumi par tirdzniecību starp dalībvalsti un trešajām valstīm, ja to radītos zaudējumus attiecīgās valsts valdība nesedz citādi;

6) ārpus garantētāja valsts radušies nepārvaramas varas apstākļi – karš, pilsoņkarš, revolūcija, sacelšanās, pilsoņu nemieri, plūdi, zemestrīce, vulkāna izvirdums, paisuma vilnis un kodolavārija, ja šo apstākļu radītie zaudējumi nav apdrošināti citu garantijas vai apdrošināšanas līgumu ietvaros.

15.pants. Garantētāja atbildība

Garantētājs ir atbildīgs, ja zaudējums ir tieši attiecināms uz vienu vai vairākiem riskiem, kas minēti šā likuma 13. un 14.pantā.

16.pants. Garantētāja atbildības noņemšana

Garantētājam ir tiesības atteikt zaudējumu segšanu garantijas ņēmējam šādos gadījumos:

1) garantijas ņēmēja vai jebkuras tā vārdā darbojošās personas jebkura darbība vai bezdarbība, kas sekmējusi zaudējumu rašanos;

2) jebkurš garantijas ņēmēja tiesības ierobežojošs noteikums, kas ietverts eksporta līgumā vai jebkurā ar to saistītā dokumentā;

3) jebkura turpmāk panākta vienošanās starp garantijas ņēmēju un parādnieku pēc aizdevuma līguma vai eksporta līguma noslēgšanas, kas aiztur vai aizkavē parāda atmaksu;

4) eksportētāja kredīta gadījumā – jebkura apakšuzņēmēju vai citu piegādātāju saistību neizpilde, ja šādas neizpildes pamatā nav politiskie riski, kā noteikts šā likuma 14.pantā.

VI nodaļa

Garantijas prēmija un politiskā riska novērtējums

17.pants. Vispārējie garantijas prēmijas noteikšanas principi

Garantijas prēmijai, kas maksājama par eksporta kredīta garantiju:

1) ir jāatbilst segtajam riskam;

2) ir jāatbilst piešķirtās garantijas apmēram, zaudējumu segšanas procentuālajam apjomam, garantijas nosacījumiem un jebkuriem citiem nosacījumiem, kas ietekmē garantijas kvalitāti;

3) ir jābūt pietiekamai, lai segtu garantijas izsniegšanas izdevumus un garantētāja ilgtermiņa darbības izdevumus, kas saistīti ar iespējamo zaudējumu un garantētāja ar garantijas polisi saistīto izmaksu segšanu.

18.pants. Politiskā riska novērtējums

Attiecībā uz katru valsti vai katru valstu kategoriju maksājamās garantijas prēmijas likme tiek pamatota ar attiecīgās valsts politisko risku novērtējumu, ko veic garantētājs saskaņā ar Eiropas sadarbības un attīstības organizācijas Vienošanos par vadlīnijām attiecībā uz oficiāli atbalstāmiem eksporta kredītiem.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1998.gada 7.maija Direktīvas 98/29/EK par pamatnoteikumu saskaņošanu attiecībā uz eksporta kredītu apdrošināšanu vidēja termiņa un ilgtermiņa darījumiem;

2) Padomes 1984.gada 27.novembra Direktīvas 84/568/EEK par dalībvalstu valsts vārdā vai ar tās atbalstu darbojošos eksporta kredītu apdrošināšanas organizāciju vai šādu organizāciju vietā darbojošos valsts struktūrvienību savstarpējām saistībām attiecībā uz kopīgām garantijām tāda līguma gadījumā, kurā iesaistīti viens vai vairāki apakšuzņēmēji vienā vai vairākās Eiropas Kopienu dalībvalstīs.

Ekonomikas ministrs

A.K.Kariņš

Likumprojekta „Eksporta kredītu garantēšanas likums” anotācija

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

1995. gadā Latvijā ārējās tirdzniecības veicināšanai tika izveidota valsts akciju sabiedrība "Latvijas Eksportkredīts” (LEK). Šī institūcija nodrošināja kreditēšanas un apdrošināšanas funkcijas laika posmā no 1995. līdz 2001.gadam, sniedzot atbalstu 148 projektiem (kopējās uzņemtās saistības veidoja 8 718 000 latus, no tām kompensācijās tika izmaksāti aptuveni 820 000 lati.

Sākot ar 1998.gadu LEK pamatkapitāls netika palielināts, kā rezultātā strauji saruka LEK atbalsta sniegšanas iespējas un 2002.gada februārī Ministru kabinets pieņēma lēmumu par LEK likvidāciju.

Eiropas Komisija vairākkārt ir Latvijai atgādinājusi par Padomes 1998. gada 7.maija direktīvas 98/29/EK un Padomes 1984. gada 27.novembra direktīvas 84/568/EEK tūlītēju pārņemšanu Latvijas normatīvajos aktos un informējusi par sankcijām, par abu minēto Padomes direktīvu nepārņemšanu.

Lai Latvija izpildītu savas ES dalībvalsts saistības, kas izriet no Eiropas kopienas dibināšanas līguma 249.pantā noteiktā pienākuma pārņemt direktīvas prasības, ir jānodrošina sekojošu ES direktīvu eksporta kreditēšanas jomā pārņemšana LR likumdošanā:

1) Padomes 1998. gada 7.maija direktīvas 98/29/EK par pamatnoteikumu saskaņošanu attiecībā uz eksporta kredītu apdrošināšanu vidēja termiņa un ilgtermiņa darījumiem;

2) Padomes 1984. gada 27.novembra direktīvas 84/568/EEK par dalībvalstu valsts vārdā vai ar tās atbalstu darbojošos eksporta kredītu apdrošināšanas organizāciju vai šādu organizāciju vietā darbojošos valsts struktūrvienību savstarpējām saistībām attiecībā uz kopīgām garantijām tāda līguma gadījumā, kurā iesaistīti viens vai vairāki apakšuzņēmēji vienā vai vairākās Eiropas Kopienu dalībvalstīs.

Šobrīd Latvijā nepastāv tiesiskā bāze, institucionālais mehānisms un finansu resursi eksporta garantēšanai, tādēļ ir nepieciešams no jauna radīt efektīvu eksporta garantēšanas mehānismu.

Saskaņā ar Latvijas eksporta veicināšanas programmu 2005.-2009.gadam, 3.nodaļu:

Programmas mērķis un apakšmērķi

Programmas mērķis ir aktīvi veicināt Latvijas uzņēmumu starptautisko konkurētspēju, sekmēt jaunu tirgu apgūšanu, kā arī nostiprināšanos esošajos.

Šo mērķi plānots sasniegt ņemot vērā valstiski definētos prioritāros tautsaimniecības sektorus[1] un īstenojot šādus eksporta veicināšanas politikas rīcības virzienu mērķus jeb apakšmērķus:

(...)

Attīstīt un nodrošināt Latvijas uzņēmējiem finanšu instrumentus eksporta veicināšanai.

Latvijas eksporta tirgos pastāv politiskie un komerciālie riski eksportētāja darījumos ar pircējiem ārvalstīs. Attīstīto valstu uzņēmēji eksporta darījumu šos riskus samazina, izmantojot valsts eksporta operāciju garantēšanas, kreditēšanas un apdrošināšanas aģentūru pakalpojumus. Lai nodrošinātu vienlīdzīgas konkurences apstākļus, šādas iespējas tiks nodrošinātas arī Latvijas uzņēmumiem, ievērojot ES noteiktos ierobežojumus eksporta kredītiem.

2. Tiesību akta projekta būtība

Likumprojekts pārņem Padomes 1998. gada 7.maija direktīvas 98/29/EK un Padomes 1984. gada 27.novembra direktīvas 84/568/EEK pamatnostādnes. Pilnīgai direktīvu pārņemšanai ir izstrādāti divi Ministru kabineta noteikumu projekti.

Likumprojektā noteikta eksporta kredīta garantijas būtība, joma un darbības sfēra, noteiktas garantētāju saistības, garantiju izsniegšanas noteikumi, riski, garantijas prēmija un informatīvā atsauce uz minētajām direktīvām.

Šī likumprojekta mērķis ir sniegt valsts atbalstu eksportētājiem, samazinot pastāvošos riskus darījumos ar ārvalstu pircējiem un veicināt Latvijas izcelsmes preču un pakalpojumu eksportu ārpus Eiropas Savienības.

ES likumdošanā atļautais valsts atbalsts komercsabiedrībām eksporta garantiju veidos ir pieejams gandrīz visās Rietumeiropas un Centrāleiropas valstīs. Visās attīstītajās pasaules valstīs, tai skaitā, ES dalībvalstīs pastāv eksportkredīta aģentūras (EKA), kas pārsvarā ir valsts dibinātas valsts atbalsta institūcijas, nodrošinot komersantiem eksporta garantijas.

2001.gadā EKA darbojās 99 pasaules valstīs un 48 valstu EKA ir Bernes Savienības[2] pārstāves. Aktīvākās valstis vidēja un ilgtermiņa eksportkredīta garantēšanā 2002.gadā bija Amerikas Savienotās Valstis (ASV)- 8 miljardi SDR (Starptautiskā valūtas fonda norēķinu vienība), Vācija- 4,4, Japāna- 4,3, Francija- 4,1, Kanāda- 3,1, , no jaunajām ES dalībvalstīm- Čehija- 87 milj. SDR, Polija- 28, , Slovākija- 20, Ungārija- 10. Vidēja un ilgtermiņa eksportēšanas garantēšanas darījumi pēc to apjoma visvairāk sniegti sekojošās importētājvalstīs- ASV- 2,9 miljardi SDR, Meksika- 2,7, Saūda Arābija- 2,4, Ķīna- 1,9, Brazīlija- 1,9, Turcija- 1,7, Irāna- 1,5, Malaizija- 1,2.

Eksporta garantēšana dod iespēju eksportētājiem apgūt jaunus tirgus, neizmantojot savus apgrozāmos līdzekļus un kļūt ievērojami konkurētspējīgākiem. No visā pasaulē notiekošajiem ārējās tirdzniecības darījumiem EKA atbalsts nodrošina vidēji 15% jeb naudas izteiksmē- 300 miljardus ASV dolāru gadā.

Pieeja eksporta garantijām vietējiem eksportētājiem dotu iespēju būt konkurētspējīgākiem trešo valstu tirgos, tādā veidā tur iegūstot lielāku tirgus daļu. Latvijas eksportētāji, kas patreiz izmanto nedaudzos banku piedāvātos finansēšanas instrumentus savu produktu eksportam, tos lielā mērā izmanto atbilstoši Latvijas eksporta struktūrai kopumā. Salīdzinot ar jaunajām ES dalībvalstīm, tur valsts atbalstītajam eksportam ir izdevies sasniegt eksotiskākās valstis, piemēram, Indonēziju, Turciju, Kubu un Irānu. Tā rezultātā EKA atbalstīto eksportu daļa kopējā vietējā eksportā uz šiem tirgiem ir ievērojami pieaugusi, pat līdz 79%. Līdz ar to, realizējot valsts atbalstu, paredzams, ka arī Latvijas eksportētāji gūtu labumu – pieeju jauniem tirgiem. Turklāt, valstij izsniedzot eksporta garantijas, pieaugtu arī daļa no jau esošajiem tirgiem, piemēram, Krievijas un Ukrainas. Valstis, kurās ir labi attīstītas EKA, sniedz saviem eksportētājiem noteiktus atvieglojumus šajos tirgos, jo tie var vinnēt vairāk konkursos, piedāvājot pircējam labvēlīgus atliktā maksājuma nosacījumus, kas pašreizējajā situācijā Latvijas eksportētājiem ir neiespējami.

Nerealizējot valsts atbalstu eksporta garantēšanā, Latvijas komersantiem netiks nodrošināti vienlīdzīgas konkurences apstākļi ar citu ES dalībvalstu komersantiem, kuriem ir pieejams šis valsts atbalsta instruments, kā arī netiks nodrošināti papildus priekšnosacījumi konkurētspējas pieaugumam. Tā rezultātā mazināsies eksporta pozitīvā ietekme uz nodarbinātības rādītāju dinamiku, uz ienākumu apjomu valsts un pašvaldību budžetos, kā arī iekšzemes kopprodukta pieauguma tempiem.

Pašlaik Latvijā nav ne tiesiskā pamata, ne finansējuma, ne institūcijas, kas veiktu valsts eksporta garantēšanu. Līdz ar to, tās ir neizmantotas iespējas, kas būtiski ietekmē valsts makroekonomiskos rādītājus.

II. Kāda var būt tiesību akta

ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts ir uzskatāms par vitāli svarīgu priekšnosacījumu Latvijas tautsaimniecības attīstības un sociālekonomiskās situācijas uzlabošanai. Valsts eksporta atbalsta pasākumi nodrošina pozitīvu ietekmi uz valsts makroekonomiskajiem rādītājiem, tādiem kā:

- tekošā konta deficīts;

- ārējās tirdzniecības bilance (eksporta pieaugums);

- nodarbinātība;

- ienākumi valsts un pašvaldību budžetos;

- iekšzemes kopprodukts.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts pozitīvi ietekmēs komersantus, kuri eksportē savas preces vai pakalpojumus ārpus Eiropas Savienības. Paaugstināsies Latvijas eksportētāju konkurētspēja ar citiem Eiropas Savienības eksportētājiem, kuriem ir pieejams valsts atbalsts eksporta kredīta garantijām. Līdz ar likumprojekta un Ministru kabineta noteikumu projektu pieņemšanu, tiks radīti vienādi konkurences nosacījumi ar citiem Eiropas Savienības eksportētājiem. Sniedzot valsts eksporta garantijas, paredzams, ka tiks nodrošināts eksporta apjoma pieaugums, tiks radītas jaunas darba vietas, jūtami uzlabosies ārējās tirdzniecības bilance kā arī tādi makroekonomiskie rādītāji kā iekšzemes kopprodukts un, netieši, valsts budžets.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts būtiski uzlabos Latvijas komersantu konkurētspēju trešajās valstīs, kas attiecīgi ietekmēs eksporta apjoma pieaugumu. Līdz ar to radīsies nepieciešamība radīt jaunas darba vietas, kas līdz ar eksporta apjoma pieaugumu, ilgtermiņā netieši palielinās Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni.

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme

uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

tūkst.Ls

Rādītāji

Kārtējais gads

2006

Trīs nākamie gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

2007

2008

2009

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

3093,0

3 281,0

3 485,0

3 286,3

3. Finansiālā ietekme

-3093,0

-3 281,0

-3 485,0

- 3 286,3

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Papildu plānojamie izdevumi: Dotācija komersantam (ieguldījums kapitālsabiedrības, kurai tiks uzdota eksporta kredīta garantēšanas funkcijas veikšana, pamatkapitālā)

3 093,0

3 281,0

3 485,0

3 286,3

6. Cita informācija

Informācija par nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem no valsts budžeta eksporta operāciju garantēšanas, kreditēšanas un apdrošināšanas sistēmas izveidošanai un darbības nodrošināšanai iekļauta Latvijas eksporta veicināšanas programmā 2005.-2009.gadam (apstiprināta Ministru kabinetā 2004.gada 12.oktobrī) un noteikti programmas 9. pielikumā (Pasākumu plāns eksporta veicināšanas programmas 2005.-2009.gadam īstenošanai, 4.apakšpunkts). Budžeta līdzekļi minētajiem mērķiem netika piešķirti 2005. un 2006.gadā, līdz ar to, finansējuma kopējo summu 9,8 miljonu latu apmērā programmas plāna izpildei eksporta kredīta garantiju instrumenta ieviešanai nepieciešams nodrošināt no 2007. līdz 2009.gadam.

Igaunija savu Eksporta garantēšanas institūciju (KredEx) izveidoja 2001.gadā un tās sākotnējais finansējums bija 300 miljoni Igaunijas kronu (EEK) jeb 13,5 miljoni latu. Turpmākajos gados finansējums tika palielināts un 2005.g sasniedza 800 mlj. EEK jeb 35,9 miljoni latu. Savukārt, piemēram, faktiskais atbalsts, ko šobrīd valsts sniedz saviem eksportētājiem Somijā, ir 700 miljoni EUR jeb 491,9 miljoni latu.

Ņemot vērā Igaunijas un citu jauno Eiropas Savienības dalībvalstu EKA darbības piemērus, paredzams, ka Garantētāja kapitāls būs jāpalielina arī pēc 2009.gada. Kapitāla palielinājuma summa nav paredzama, bet atkarīga no Garantētāja darbības rādītājiem, izsniegto garantiju apjoma, eksportētāju intereses un Garantētāja nodrošināmajiem eksporta instrumentiem.

Tieša ietekme uz budžeta ieņēmumiem nav, taču netieši, ilgtermiņā, paredzams, ka, komersantiem izmantojot eksporta garantijas, budžeta ieņēmumi palielināsies komersantu maksāto nodokļu veidā.

IV. Kāda var būt tiesību akta

ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Lai pilnībā pārņemtu Padomes 1998. gada 7.maija direktīvu 98/29/EK ir izstrādāti divi Ministru kabineta noteikumu projekti. Pēc likumprojekta pieņemšanas Saeimā papildus paredzēts izdot Ministru kabineta noteikumus, kuros būs noteikumi par garantiju izsniegšanas, spēkā stāšanās kārtību, kārtību, kādā garantētājs sedz garantijas ņēmēja zaudējumus, garantijas prēmijas aprēķināšanas kārtību, kārtību kādā riska seguma politika piemērojama trešajām valstīm un Ministru kabineta noteikumus, kuros būs noteiktas Latvijas Republikas eksporta kredītu garantētāja paziņošanas procedūras Eiropas Komisijai un citiem Eiropas Savienības dalībvalstu eksporta kredītu garantētājiem.

Ministru kabineta noteikumu izstrādāšanas un izdošanas mērķis ir nodrošināt pilnīgu minēto direktīvu prasību pārņemšanu Latvijas Republikas normatīvajos aktos. Ministru kabineta noteikumu projekti jau ir izstrādāti un tiks nekavējoties iesniegti apstiprināšanai Ministru Kabinetā pēc likumprojekta pieņemšanas Saeimā.

Vienlaicīgi, nepieciešams atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1996.gada 17.septembra noteikumus Nr.354 “Noteikumi par valsts atbalstu eksporta un importa garantēšanā un finansēšanā”.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām

saistībām atbilst tiesību akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekta sagatavošanā ir ņemti vērā Eiropas Savienības tiesību akti:

- ~~Padomes 1998. gada 7.maija direktīva 98/29/EK par pamatnoteikumu saskaņošanu attiecībā uz eksporta kredītu apdrošināšanu vidēja termiņa un ilgtermiņa darījumiem;~~

- Padomes 1984. gada 27.novembra direktīva 84/568/EEK par dalībvalstu valsts vārdā vai ar tās atbalstu darbojošos eksporta kredītu apdrošināšanas organizāciju vai šādu organizāciju vietā darbojošos valsts struktūrvienību savstarpējām saistībām attiecībā uz kopīgām garantijām tāda līguma gadījumā, kurā iesaistīti viens vai vairāki apakšuzņēmēji vienā vai vairākās Eiropas Kopienu dalībvalstīs;

- Padomes 2000. gada 22.decembra lēmums 2001/76/EK ar ko aizstāj 1978. gada 4. aprīļa Lēmumu par dažu pamatnostādņu piemērošanu oficiāli atbalstītu eksporta kredītu jomā.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojektu nepieciešams pieņemt, lai izpildītu Eiropas kopienas dibināšanas līguma 249.pantā noteikto pienākumu pārņemt direktīvas prasības.

Normatīvā akta projekts pilnībā adaptē Padomes 1984. gada 27.novembra direktīvu 84/568/EEK un daļēji adaptē Padomes 1998. gada 7.maija direktīvu 98/29/EK.

Lai pilnībā pārņemtu Padomes 1998. gada 7.maija direktīvas 98/29/EK prasības, ir izstrādāti Ministru kabineta noteikumu projekti, kas tiks nekavējoties nosūtīti apstiprināšanai Ministru kabinetā pēc likumprojekta pieņemšanas Saeimā.

4. Atbilstības izvērtējums.

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

Likumprojekts „Eksporta kredītu garantēšanas likums”

Padomes 1984. gada 27.novembra direktīva 84/568/EEK par dalībvalstu valsts vārdā vai ar tās atbalstu darbojošos eksporta kredītu apdrošināšanas organizāciju vai šādu organizāciju vietā darbojošos valsts struktūrvienību savstarpējām saistībām attiecībā uz kopīgām garantijām tāda līguma gadījumā, kurā iesaistīti viens vai vairāki apakšuzņēmēji vienā vai vairākās Eiropas Kopienu dalībvalstīs.

Atbilst

Eksporta kredītu garantēšanas likuma 8.pants

1.punkts. Piemērošanas joma

Atbilst

Eksporta kredītu garantēšanas likuma 9.pants

2.punkts. Vadošā apdrošinātāja saistības

Atbilst

Eksporta kredītu garantēšanas likuma 10.pants

3.punkts. Katra kopapdrošinātāja saistības

Atbilst

4. punkts. Apvienošana

Atbilst

Nekādi pasākumi nav jāveic

5. punkts. Pircēja kredīta darījumi

Atbilst

Nekādi pasākumi nav jāveic

6. punkts. Šķīrējtiesa

Atbilst

Nekādi pasākumi nav jāveic

Likumprojekts „Eksporta kredītu garantēšanas likums”

Padomes 1998. gada 7.maija direktīva 98/29/EK par pamatnoteikumu saskaņošanu attiecībā uz eksporta kredītu apdrošināšanu vidēja termiņa un ilgtermiņa darījumiem;

Daļēji atbilst

Direktīvas prasības pilnībā tiks pārņemtas ar Ministru kabineta noteikumiem, kuri ir izstrādāti un nekavējoties tiks nosūtīti apstiprināšanai Ministru kabinetā pēc likumprojekta pieņemšanas Saeimā.

Eksporta kredītu garantēšanas likums

1.pants. Piemērošanas joma

Atbilst

Eksporta kredītu garantēšanas likuma 2.pants

2.pants. Dalībvalstu saistības

Atbilst

3.pants. Ieviešanas lēmumi

Atbilst

Nekādi pasākumi nav jāveic

4. pants. Komiteja

Atbilst

Nekādi pasākumi nav jāveic

5. pants. Ziņojums un pārskats

Atbilst

Nekādi pasākumi nav jāveic

6.pants. Saistība ar citām procedūrām

Atbilst

Nekādi pasākumi nav jāveic

7. pants. Atcelšana

Atbilst

Nekādi pasākumi nav jāveic

8. pants. Transponēšana

Atbilst

Nekādi pasākumi nav jāveic

9. pants. Stāšanās spēkā

Atbilst

Nekādi pasākumi nav jāveic

10. pants. Adresāti

Atbilst

Nekādi pasākumi nav jāveic

Eksporta kredītu garantēšanas likums

1.punkts. Kopīgo principu darbības joma

Atbilst

Eksporta kredītu garantēšanas likuma 1.,3.pants

2. punkts. Piegādātāja kredīta raksturojums

Atbilst

Eksporta kredītu garantēšanas likuma 1.,3.pants

3. punkts. Pircēja kredīta raksturojums

Atbilst

Eksporta kredītu garantēšanas likuma 4.pants

4. punkts. Iesaistīto risku jēdziens

Atbilst

Eksporta kredītu garantēšanas likuma 1.pants

5. punkts. Parādnieka stāvoklis

Atbilst

Eksporta kredītu garantēšanas likuma 4.pants

6. punkts. Segtais risks

Atbilst

Eksporta kredītu garantēšanas likuma 5.pants

7. punkts. Seguma apjoms

Atbilst

Eksporta kredītu garantēšanas likuma 5.pants

8. punkts. Seguma procents

Atbilst

Eksporta kredītu garantēšanas likuma 5.pants

9. punkts. Neapdrošinātais procents

Atbilst

Eksporta kredītu garantēšanas likuma 6.pants

10. punkts. Segums darījumiem ārvalstu valūtā

Atbilst

Eksporta kredītu garantēšanas likuma 9.pants

11. punkts. Ārvalstu piegādes

Atbilst

12.punkts. Seguma spēkā stāšanās laiks

Neatbilst

Tiks pārņemta ar Ministru kabineta noteikumu “Eksporta kredītu garantiju izsniegšanas noteikumi” III. nodaļu

Eksporta kredītu garantēšanas likuma 15.pants

13.punkts. Apdrošinātāja atbildība

Atbilst

Eksporta kredītu garantēšanas likuma 13.pants

14.punkts. Maksātnespēja

Atbilst

Eksporta kredītu garantēšanas likuma 13.pants

15.punkts. Saistību neizpilde

Atbilst

Eksporta kredītu garantēšanas likuma 13.pants

16.punkts. Prettiesisks noliegums vai atteikums

Atbilst

Eksporta kredītu garantēšanas likuma 14.pants

17.punkts. Trešās valsts lēmums

Atbilst

Eksporta kredītu garantēšanas likuma 14.pants

18.punkts. Moratorijs

Atbilst

Eksporta kredītu garantēšanas likuma 14.pants

19.punkts. Līdzekļu pārskaitīšanas aizturēšana vai aizkavēšana

Atbilst

Eksporta kredītu garantēšanas likuma 14.pants

20.punkts. Tiesību normas parādnieka valstī

Atbilst

Eksporta kredītu garantēšanas likuma 14.pants

21.punkts. Apdrošinātāja vai apdrošinājuma ņēmēja valsts lēmums

Atbilst

Eksporta kredītu garantēšanas likuma 14.pants

22. punkts. Nepārvarama vara

Atbilst

Eksporta kredītu garantēšanas likuma 16.pants

23. punkts. Vispārējā atbildības noņemšana

Atbilst

24. punkts. Prasījuma nogaidīšanas periods

Neatbilst