Likumprojekts
Grozījumi likumā "Par
policiju"
Izdarīt likumā "Par policiju" (Latvijas
Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 31./32.nr.; 1992,
37./38.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994,
13., 23.nr.; 1995, 2., 24.nr.; 1996, 13.nr.; 1997, 2., 8., 23.nr.; 1999, 12.,
23.nr.; 2000, 14.nr.; 2001, 21.nr.; 2002, 2., 4., 16., 22.nr.; 2003, 2., 8.,
14.nr.; 2004, 13.nr.; 2005, 2., 10., 22.nr.) šādus grozījumus:
1. Izslēgt ievaddaļā vārdus "dienesta pildīšanas
pamatprincipus".
2. Izteikt 2.pantu šādā redakcijā:
"2.pants.
Policijas darbinieks
Policijas darbinieks ir Iekšlietu ministrijas sistēmas
iestādes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, kas nodrošina Valsts
policijas vai Drošības policijas uzdevumu izpildi.
Policijas darbinieka dienesta gaita noteikta atsevišķā
likumā."
3. Papildināt likumu ar 2.1 pantu šādā
redakcijā:
"2.1
pants. Pašvaldības policijas darbinieks
Pašvaldības policijas darbinieks ir pašvaldības
iestādes amatpersona, kas šajā likumā noteiktos pienākumus pilda attiecīgās
pašvaldības teritorijā.
Pašvaldības policijas darbinieka darba tiesiskās
attiecības regulē Darba likums."
4. Izslēgt 8.1 pantu.
5. Papildināt likumu ar 8.2 pantu šādā
redakcijā:
Policijas darbinieka palīgu darba organizācijas un
pienākumu pildīšanas kārtību, viņu tiesības un pienākumus nosaka Ministru
kabinets."
6. 11.pantā:
aizstāt 4.punktā vārdus "cietuma iestādēm"
ar vārdiem "ieslodzījuma vietām";
aizstāt 6.punktā vārdus "karaspēka daļām un
iestādēm" ar vārdiem "Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem".
7. Aizstāt 12.panta pirmās daļas 5.punktā vārdus
"kara komandantam vai karaspēka daļas vai kara iestādes komandierim"
ar vārdiem "Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem".
8. Izslēgt 15.panta ceturto daļu.
9. Izslēgt 17. un 18.pantu.
10. Izslēgt 20.pantu.
11. Izteikt 21.pantu šādā redakcijā:
"21.pants.
Kārtība, kādā pašvaldības policijas darbinieki ieceļami amatā un atbrīvojami no
amata
Pašvaldības policijas priekšnieku un viņa vietniekus ieceļ amatā attiecīgās pilsētas dome, rajona padome vai pagasta padome pēc tam, kad saņemta iekšlietu ministra piekrišana. Pašvaldības policijas priekšnieku un viņa vietniekus atbrīvo no amata attiecīgās pilsētas dome, rajona padome vai pagasta padome pēc savas iniciatīvas vai pēc iekšlietu ministra rīkojuma, kas domei (padomei) jāizskata septiņu dienu laikā.
Iekšlietu ministram ir tiesības līdz dienai, kad
attiecīgā pilsētas dome, rajona padome vai pagasta padome atbrīvo pašvaldības
policijas priekšnieku vai viņa vietnieku no amata, atstādināt minētās
amatpersonas no amata pienākumu pildīšanas."
12. Izslēgt 23.panta ceturto, septīto, astoto, devīto,
desmito, vienpadsmito un divpadsmito daļu.
13. Izslēgt 24.panta trešo daļu.
14. Izslēgt 25. un 26.pantu.
15.
Izslēgt VI nodaļu.
16.
Izslēgt pārejas noteikumu.
Likums
stājas spēkā 2006.gada 1.jūlijā.
Iekšlietu
ministrs
Dz.Jaundžeikars
I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs |
|||||||||
1. Pašreizējās situācijas
raksturojums |
Likums Par policiju nosaka policijas
jēdzienu, uzdevumus, darbības principus un vietu valsts pārvaldes un
pašvaldības iestāžu sistēmā, policijas pienākumus, tiesības, struktūru,
kompetenci, policijas darbinieka tiesisko aizsardzību, darbības garantijas,
atbildību, dienesta pildīšanas pamatprincipus, finansēšanas,
materiāltehniskās apgādes kārtību, kā arī policijas darbības uzraudzību un
kontroli. Ar 2005.gada 15.jūnija Ministru
kabineta rīkojumu Nr.388 Par koncepciju Par Iekšlietu ministrijas sistēmas
iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta
pakāpēm specializētajā valsts civildienestā Iekšlietu ministrijai uzdots
izstrādāt un līdz 2005.gada 1.oktobrim noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai
Ministru kabinetā likumprojektus par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu
un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm
dienesta gaitu un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma
vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināro
atbildību, kā arī ar minētajiem projektiem saistītos likumprojektus par
grozījumiem citos normatīvajos aktos (t.sk. likumā Par policiju), nosakot
minēto amatpersonu vienotu dienesta gaitu un disciplinārās atbildības
sistēmu, vienlaikus paredzot, ka attiecīgās amatpersonas tiek izslēgtas no
valsts civildienesta. Izstrādātie Iekšlietu
ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar
speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma projekts un ar to
saistītais Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu
pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplinārās
atbildības likuma projekts nosaka policijas amatpersonu dienesta gaitu, kā
arī viņu sociālās garantijas. Lai novērstu minēto likumprojektu dublēšanos ar
spēkā esošo likumu Par policiju, nepieciešams izdarīt grozījumus likumā
Par policiju, izslēdzot no tā attiecīgās normas. |
||||||||
2. Normatīvā akta projekta
būtība |
Likumprojekts izslēdz normas, kas nosaka policijas amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitu, kā arī viņu sociālās garantijas. Atsevišķi panti redakcionāli precizēti sakarā ar to, lai sakārtotu normatīvo aktu bāzi. No likuma izslēgta 15.panta ceturtā daļa, jo Latvijas Policijas akadēmija ir atsevišķa Iekšlietu ministrijas padotībā esoša iestāde un nevis policijas sastāvdaļa; izslēgti 17., 18. un 20.panti, jo Valsts policijas struktūra saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu tiek atspoguļota iestādes nolikumā un reglamentā. |
||||||||
3. Cita informācija |
Likumprojekts izskatāms vienotā paketē ar Iekšlietu
ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar
speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma projektu, Iekšlietu
ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar
speciālajām dienesta pakāpēm disciplinārās atbildības likuma projektu,
likumprojektiem Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā, Grozījumi
Robežsardzes likumā, Grozījumi Valsts civildienesta likumā, Grozījumi
likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, Grozījums likumā Par interešu
konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, Grozījums Militārā
dienesta likumā, kā arī Grozījumi
Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā, ko uzdots izstrādāt un iesniegt
Ministru kabinetā Tieslietu ministrijai. |
||||||||
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz |
|||||||||
1. Ietekme uz makroekonomisko
vidi |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
||||||||
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības
vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
||||||||
3. Sociālo seku
izvērtējums |
Likumprojekts nepasliktina dienesta gaitas nosacījumus un sociālās garantijas policijas darbiniekiem. |
||||||||
4. Ietekme uz vidi |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
||||||||
5. Cita informācija |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
||||||||
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz |
|||||||||
|
(tūkst. latu) |
||||||||
Rādītāji |
Kārtējais
gads |
Nākamie
trīs gadi |
Vidēji
piecu gadu laikā pēc kārtējā gada |
||||||
1. Izmaiņas budžeta
ieņēmumos |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
||||||||
2. Izmaiņas budžeta
izdevumos |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
||||||||
3. Finansiālā
ietekme |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
||||||||
4. Prognozējamie kompensējošie
pasākumi papildu izdevumu finansēšanai |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
||||||||
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
||||||||
6. Cita informācija |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
||||||||
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz |
|||||||||
1. Kādi normatīvie akti
(likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti
to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta
noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā)
norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā
paredzēts šos noteikumus izstrādāt |
Papildus nepieciešams pieņemt
Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes
amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumu, Iekšlietu
ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar
speciālajām dienesta pakāpēm disciplinārās atbildības likumu, likumus
Grozījumi Robežsardzes likumā, Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības
likumā, Grozījumi Valsts civildienesta likumā, Grozījumi likumā Par
valsts sociālo apdrošināšanu, Grozījumi likumā Par interešu konflikta
novēršanu valsts amatpersonu darbībā un Grozījumi Militārā dienesta
likumā.
Minēto likumu projekti ir sagatavoti.
Ar normatīvā akta pieņemšanu spēku zaudēs 2003.gada 14.oktobra
Ministru kabineta noteikumi Nr.567 Noteikumi par Iekšlietu ministrijas
sistēmas iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm darba samaksu, 2005.gada
1.februāra Ministru kabineta noteikumi Nr.72 Specializētā valsts
civildienesta ierēdņu policijas darbinieku, robežsargu un Valsts
ugunsdzēsības un glābšanas dienestā dienējošo dienesta gaitas reglaments,
2003.gada 28.oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr.594 Iekšlietu ministrijas
sistēmas iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplinārais
reglaments, 2003.gada 28.oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr.597
Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta
pakāpēm formas tērpu un atšķirības zīmju apraksts un apgādes normas,
2002.gada 10.decembra Ministru kabineta noteikumi Nr.535 Noteikumi par
vienreizēju kompensāciju Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbiniekam
ar speciālo dienesta pakāpi, ja viņa veselībai nodarīts kaitējums. Pēc likumprojekta pieņemšanas būs nepieciešams
no jauna izdot Ministru kabineta noteikumus par policijas darbinieka palīgu
darba organizācijas un pienākumu pildīšanas noteikumiem, viņu tiesībām un
pienākumiem. |
||||||||
2. Cita informācija |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
||||||||
V.
Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām |
|||||||||
1. Saistības pret Eiropas
Savienību |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
||||||||
2. Saistības pret citām
starptautiskajām organizācijām |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
||||||||
3. Saistības, kas izriet no
Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem
līgumiem |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
||||||||
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula |
|||||||||
Attiecīgie Eiropas Savienības
normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi,
vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru,
pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
||||||||
2.tabula |
|||||||||
Latvijas
normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.) |
Eiropas
Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr. |
Atbilstības
pakāpe (atbilst/ |
Komentāri |
||||||
|
|
|
|
||||||
|
|||||||||
5. Cita informācija |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
||||||||
VI. Kādas konsultācijas notikušas, |
|||||||||
1. Ar kurām nevalstiskajām
organizācijām konsultācijas ir notikušas |
Konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām nav notikušas. |
||||||||
2. Kāda ir šo nevalstisko
organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi,
mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta) |
Konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām nav notikušas. |
||||||||
3. Kādi sabiedrības
informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas
viedoklis |
Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti. |
||||||||
4. Konsultācijas ar
starptautiskajiem konsultantiem |
Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas. |
||||||||
5. Cita
informācija |
|
||||||||
VII.
Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde |
|||||||||
1. Kā tiks nodrošināta
normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas
jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas |
|||||||||
2. Kā sabiedrība tiks informēta
par normatīvā akta ieviešanu |
Normatīvais akts pēc tā pieņemšanas tiks iekļauts Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS) un publicēts laikrakstā Latvijas Vēstnesis |
||||||||
3. Kā indivīds var aizstāvēt
savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo |
Persona Iestādes vadītāja lēmumus būs tiesīga apstrīdēt Iekšlietu ministrijā, savukārt citu iestāžu amatpersonu lēmumus Iestādes vadītājam. Šo lēmumu persona varēs pārsūdzēt tiesā. |
||||||||
4. Cita informācija |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
||||||||
Valsts sekretārs |
Juridiskā departamenta direktors |
Par kontroli atbildīgā amatpersona |
Atbildīgā amatpersona |
|
|
|
|
A.Straume
|
M.Rāzna
|
T.Stragova
|
A.Marhels
|
|
|
|
|
04.01.2006. 16:10
1178
Kurme
7219310, Gunta.Kurme@iem.gov.lv