Teksts

Likumprojekts

Grozījumi Civilstāvokļa aktu likumā

Izdarīt Civilstāvokļa aktu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 8.nr.) šādus grozījumus:

1. Izslēgt 11.panta trešo daļu.

2. Aizstāt 22.panta trešajā daļā vārdu "ārsta" ar vārdiem "ārstniecības personas".

3. Izteikt 32.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Dzimšanas reģistra ierakstu papildina, ja bērnam mainīts vārds (vārdi) vai uzvārds, piešķirts vai mainīts personas kods, ja kāds no bērna vecākiem mainījis vārdu (vārdus), uzvārdu, tautības ierakstu vai pilsonību (pavalstniecību), personas kodu, kā arī ja mainīts bērna dzimums, bērns adoptēts, ar tiesas spriedumu anulēts ieraksts par bērna māti vai tēvu, tiesa atcēlusi adopciju vai atradenim kļuvuši zināmi vecāki."

Tieslietu ministre

S.Āboltiņa

Likumprojekta

“Grozījumi Civilstāvokļu aktu likumā”

anotācija

I.Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?

1.Pašreizējās situācijas raksturojums

Civilstāvokļa aktu likuma 2.panta pirmā daļa nosaka, ka civilstāvokļa aktu reģistrācija ir valsts deleģēta funkcija pašvaldību dzimtsarakstu nodaļām. Atbilstoši šī likuma 2.panta trešajai daļai dzimtsarakstu nodaļas izveidošana ir katras pašvaldības kompetencē. Saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 15.panta 15.punktu veikt civilstāvokļa aktu reģistrāciju ir pašvaldību autonomā funkcija. Civilstāvokļa aktu reģistrācija notiek tikai pašvaldībās šim mērķim izveidotās dzimtsarakstu nodaļās. Civilstāvokļa aktu likuma 11.pants Valsts nodeva trešā daļa nosaka: “Kārtību, kādā dzimtsarakstu nodaļa sniedz maksas pakalpojumus, to veidus un maksas apmēru nosaka Ministru kabinets”. Katra pašvaldība ir tiesīga noteikt maksas pakalpojumus, tai skaitā dzimtsarakstu nodaļu sniegtos maksas pakalpojumus, kas izriet no likuma “Par pašvaldībām” 21.panta 14.punkta g apakšpunkta.

Civilstāvokļa aktu likuma 11.panta trešajā daļā iekļautā deleģējuma uzdevumu jau nodrošina likuma “Par pašvaldībām” normas.

Pašreizējā Civilstāvokļa aktu likuma 32.panta pirmajā daļā izteiktās normas redakcija pilnībā nereglamentē papildinājuma izdarīšanu dzimšanas reģistros sakarā ar bērna vārda maiņu, līdz ar to ir nepieciešams minētajā normā izdarīt grozījumus.

2.Normatīvā akta būtība

Civilstāvokļa aktu likuma 11.panta trešā daļa no Civilstāvokļa aktu likuma izslēdzama. Ir lietderīgi saglabāt esošo kārtību attiecībā uz maksas pakalpojumu noteikšanu, ko sniedz dzimtsarakstu nodaļas atbilstoši likumam “Par pašvaldībām” un likumam “Par pašvaldību budžetiem”. Minēto likumu normas pašvaldību sfērā reāli darbojas, nodrošinot maksas pakalpojumus kā pašvaldību ieņēmumu sastāvdaļu.

Civilstāvokļa aktu likuma 32.panta pirmajā daļā noteiktais reglamentējums papildināms tādējādi, lai likuma redakcija precīzāk noteiktu dzimšanas reģistru papildināšanu sakarā ar bērna vārda maiņu.

3. Cita informācija.

Citas informācijas nav.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi.

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums.

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi.

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija.

Citas informācijas nav.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos.

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos.

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme.

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai.

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins.

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Cita informācija.

Citas informācijas nav.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Normatīvie akti papildus nav jāizdod.

2. Cita informācija.

Citas informācijas nav.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību.

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem.

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju.

Likumprojekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Citas informācijas nav.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas?

Latvijas Pašvaldību savienība.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)?

Likumprojektu atbalsta.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis?

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

Konsultācijas ar starptautiskajiem ekspertiem nav notikušas

5. Cita informācija

Citas informācijas nav.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas?

Jaunas papildu funkcijas valsts pārvaldes iestādēm neradīsies.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu?

Likumprojekts pēc tā pieņemšanas tiks publicēts oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī tiks iekļauts Normatīvo aktu informācijas sistēmā.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo?

Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija.

Citas informācijas nav.

Tieslietu ministre S. Āboltiņa

Tieslietu ministre

Valsts sekretārs

Valsts sekretāra vietniece likumdošanas jautājumos

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

S. Āboltiņa

M. Bičevskis

I. Nikuļceva

L. Popova

Ā. Iklāva

27.10.05 10:50

868

Ā. Iklāva 7226222

Arija.Iklava@tm.gov.lv