2.papildinājums

3.papildinājums

Konvencija latviešu valodā

1.pielikums

2.pielikums

Likumprojekts

Par Starptautisko konvenciju pret dopingu sportā

1.pants. 2005.gada 19.oktobra Starptautiskā konvencija pret dopingu sportā (turpmāk – Konvencija) ar šo likumu tiek pieņemta un apstiprināta.

2.pants. Konvencijā paredzēto saistību izpildi koordinē Izglītības un zinātnes ministrija.

3.pants. Konvencija stājas spēkā tās 37.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

4.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināma Konvencija angļu valodā un tās tulkojums latviešu valodā.

Izglītības un zinātnes ministre

I.Druviete

Likumprojekta „Par Starptautisko konvenciju pret dopingu sportā” anotācija

I Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

Pašlaik pasākumi cīņai pret dopingu sportā tiek veikti atbilstoši likumam “Par Eiropas Padomes Antidopinga konvenciju Nr.135”, likumam „Par Eiropas Padomes Antidopinga konvencijas Papildprotokolu” un Sporta likumam. Veselības ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju īsteno Eiropas Padomes Antidopinga konvencijas un Papildprotokola noteikumu ieviešanai nepieciešamos pasākumus, tajā skaitā Pasaules Antidopinga aģentūras (WADA) apstiprināto standartu ieviešanu un iemaksas veikšanu WADA budžetā. Dopinga kontroli Ministru kabineta noteiktajā kārtībā koordinē Veselības ministrijas Antidopinga komiteja un to īsteno Sporta medicīnas valsts aģentūra.

2003.gada 3.martā Pasaules Antidopinga konferencē tika pieņemta Kopenhāgenas deklarācija par antidopingu sportā, kas apstiprināja atbalstu „savlaicīgai darbībai, kas izraisīs konvencijas vai cita saistoša dokumenta izstrādi par šīs deklarācijas 3., 4., 5., 6., 7., un 8.punktu, kas ieviešams ar katras valdības prasībām atbilstošu konstitucionālu un administratīvu instrumentu palīdzību, līdz Turīnas ziemas Olimpisko spēļu pirmajai dienai”.

Tādējādi arī citu kontinentu valstīm tiktu nodrošināts juridisks instruments Pasaules Antidopinga aģentūras apstiprinātā kodeksa un standartu ieviešanai.

Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja 2003.gada 3.novembrī pieņēma rezolūciju par starptautiskas antidopinga konvencijas izstrādāšanu visiem sporta pasākumiem un pieprasīja UNESCO sadarbībā ar citām atbilstošām starptautiskām un reģionālām organizācijām koordinēt šādas konvencijas izstrādāšanu. Latvija, atbalstot vienotas antidopinga stratēģijas izstrādi un īstenošanu pasaulē, piedalījusies UNESCO darba konferencēs, kuru laikā tika izstrādāta Starptautiskā konvencija pret dopingu sportā.

Šīs darbības rezultātā UNESCO Ģenerālā Asambleja 2 005.gada 19.oktobrī vienbalsīgi apstiprināja „Starptautisko konvenciju pret dopingu sportā” (turpmāk - Konvencija).

2. Normatīvā akta projekta būtība.

Apstiprinot likumprojekts "Par Starptautisko konvenciju pret dopingu sportā”", tiks nodrošināta saistību izpilde, kuru valdība uzņēmās pieņemot un apstiprinot Kopenhāgenas deklarāciju par antidopingu sportā (07.01.2004. MK rīk. Nr 1).

Ja līdz 2005.gada 31.decembrim 30 pasaules valstis būs ratificējušas šo konvenciju, tad tā stāsies spēkā līdz Turīnas ziemas Olimpisko spēļu pirmajai dienai. Šāda rīcība apliecinās sporta sabiedrībai, ka valstu vadītāji uzņemas atbildību dopinga lietošanas apkarošanas jomā, īpaši tādās sfērās, par kurām sporta sabiedrība nav atbildīga – valsts budžeta līdzekļu sadale, muitas un policijas darbība dopinga vielu aprites ierobežošana, antidopinga izglītības programmu ieviešana sabiedrībai, atbalsts sporta zinātnei.

Atbilstoši Sporta likuma, Ministru kabineta „Dopinga kontroles noteikumu” un Sporta medicīnas valsts aģentūras nolikuma prasībām ir noteikta antidopinga jomu koordinējošā struktūra un piešķirti finanšu līdzekļi antidopinga programmas ieviešanai no valsts budžeta līdzekļiem Veselības ministrijai. Latvijas Olimpiskā komiteja, Latvijas Paralimpiskā komiteja un sporta federācijas ievēro Pasaules Antidopinga kodeksa un starptautisko standartu prasības, jo to nosaka atbilstošo starptautisko sporta organizāciju noteikumi.

Līdz ar to Konvencijas ratificēšana nepieciešama, lai apliecinātu, ka Latvija jau ievēro Konvencijā noteiktās prasības.

3. Cita informācija.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

II Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.

Likums veicinās vienotu prasību un procedūru piemērošanu antidopinga jomā, tādējādi novēršot dopinga lietošanā pieķertu sportistu attaisnošanu likumdošanas un procedūras nepilnību dēļ.

3. Sociālo seku izvērtējums.

Ieviešot likumu, tiks panākts labvēlīgs Latvijas tēls pasaulē, jo nepieaugs sportistu pozitīvo dopinga kontroļu rezultātā radušos skandālu skaits. Īstenojot Konvencijas prasības, samazināsies dopinga vielu lietošana, īpaši jauniešu vidū, pozitīvi tiks ietekmēta iedzīvotāju veselība.

4. Ietekme uz vidi.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

III Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

2005

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

6. Cita informācija.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

IV Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Lai noteiktu kārtību par Starptautiskās konvencijas pret dopingu sportā ieviešanu, nepieciešami:

1. Grozījumi Sporta likumā,

2. Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra „Dopinga kontroles noteikumos” nr. 974.

3. Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 18.janvāra noteikumos nr. 47 „Sporta medicīnas valsts aģentūras nolikums”.

2. Cita informācija.

V Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem.

Likumprojekts balstās uz starptautiski atzītiem principiem un normām, kas noteikti:

Eiropas Padomes Antidopinga konvencijā Nr.135, pieņemta Saeimā 1996.gada 17.decembrī;

Eiropas Sporta hartā;

Sporta ētikas kodeksā;

Olimpiskajā hartā.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju.

Eiropas Parlamenta 2005.gada 16.marta rezolūcijas priekšlikums nr. B6-0215/2005 „Par dopinga izmantošanas apkarošanu sportā”

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

VI Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas?

Latvijas Olimpiskā komiteja

Latvijas Sporta federāciju padome, kura apvieno sabiedriskās sporta organizācijas

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)?

Minētās sabiedriskās organizācijas atzīst šī likumprojekta steidzamas pieņemšanas nepieciešamību, lai nodrošinātu Latvijas sportistu līdzdalību Turīnas ziemas Olimpiskajās spēlēs

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis?

Antidopinga programmas ieviešanas veikto pasākumu ietvaros Sporta medicīnas valsts aģentūra informējusi sporta sabiedrību par UNESCO darbību konvencijas izstrādē un tās īstenošanas nepieciešamību

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

Konsultācijas notikušas ar Eiropas Padomes dalībvalstīm Eiropas Padomes Antidopinga konvencijas Kontroles Grupas sanāksmju ietvaros

5. Cita informācija

VII Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas?

Normatīvā akta izpildei jaunas institūcijas netiks radītas. Normatīvais akts tiks īstenots esošo resursu ietvaros.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu?

Tiesību akts tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un ievietots datu bāzē NAIS.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo?

Indivīds var aizstāvēt savas tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Izglītības un zinātnes ministre I.Druviete

Ministrs

Valsts sekretāra vietā – valsts sekretāra vietnieks finanšu un stratēģijas jautājumos

Valsts sekretāra vietnieks sporta jautājumos

Juridiskā departamenta direktors

Juridiskā departamenta Personāla nodaļas vecākā referente kontroles jautājumos

Sporta politikas nodaļas vadītāja

I.Druviete

L.Mankovs

E.Šneps

E.Martinsons

G.Grosa

A.Brūne

23.12.2005. 10:54

1267

A.Brūne

7047929, agra.brune@izm.gov.lv

Starptautiskā konvencija pret dopingu sportā

Preambula

Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas - turpmāk tekstā UNESCO, Ģenerālās konferences sanāksmē, kas notika 2005.gada 3.novembra līdz 21.novembrim, 33.sesijas ietvaros,

Ievērojot to, ka UNESCO mērķis ir dot ieguldījumu mieram un drošībai veicinot sadarbību starp nācijām caur izglītību, zinātni un kultūru,

Atsaucoties uz pastāvošajiem starptautiskajiem cilvēktiesību instrumentiem,

Ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās Asamblejas 2003.gada 3.novembrī pieņemto rezolūciju Nr.58/5, it īpaši tās 7.paragrāfu, par sportu kā līdzekli izglītības, veselības, attīstības un miera veicināšanai,

Atzīmējot nepieciešamību veicināt un koordinēt starptautisko sadarbību nolūkā ierobežot dopingu sportā,

Esot norūpējušies par dopinga lietošanu sportistu vidū un tā sekām uz šo cilvēku veselību, godīgas spēles principiem, blēdību ierobežošanu un sporta nākotni,

Paturot prātā, ka dopings apdraud ētiskos principus un izglītības vērtības, kas ir iekļautas UNESCO Starptautiskajā fiziskās audzināšanas un sporta hartā un Olimpiskajā hartā,

Uzsverot, ka Antidopinga konvencija un tās papildprotokoli, kas ir pieņemti Eiropas Padomes ietvaros ir starptautisko publisko tiesību instrumenti, kuru cilme ir nacionālajās antidopinga politikās un starpvaldību sadarbībā,

Uzsverot UNESCO organizētajās 2., 3., un 4.par fizisko audzināšanu un sportu atbildīgo ministru un vecāko amatpersonu starptautiskajās konferencēs Maskavā (1988.), Punta del Este (1999.) un Atēnās (2004.) pieņemtās rekomendācijas un UNESCO Ģenerālās konferences 32.sesijā pieņemto rezolūciju Nr.32C/9,

Paturot prātā 2003.gada 5.martā Pasaules konferencē par dopingu sportā Pasaules antidopinga aģentūras pieņemto Pasaules antidopinga kodeksu un Kopenhāgenas deklarāciju pret dopingu sportā,

Rūpējoties par elites sportistu ietekmi uz jaunatni,

Ņemot vērā pieaugošo nepieciešamību vadīt un veicināt pētniecību nolūkā uzlabot dopinga noteikšanu un labāku izpratni par faktoriem, kas veicina tā lietošanu nolūkā veidot efektīvākās izsargāšanās stratēģijas,

Ņemot vērā esošās sportistu, sportistu apkalpojošais personāla un kopienas kopumā izglītības par izvairīšanos no dopinga nozīmi,

Rūpējoties par nepieciešamību stiprināt dalībvalstu kapacitāti antidopinga programmu ieviešanā,

Ņemot vērā, ka valsts iestādēm un par sportu atbildīgajām organizācijām ir dalīta atbildība nepieļaujot un novēršot dopingu sportā, proti, nodrošinot atbilstošu vadību sporta pasākumiem, kas balstās uz godīgas spēles principu, un aizsargājot to dalībnieku veselību,

Atzīstot, ka šim iestādēm un organizācijām ir kopīgi jāstrādā šādiem mērķiem, nodrošinot visaugstāko neatkarību un caurspīdīgumu visos atbilstošajos līmeņos,

Apņēmušās veikt tālāku un stingāku sadarbību nolūkā ierobežot dopingu sportā,

Atzīstot, ka dopinga ierobežošana sportā daļēji ir atkarīga no pieaugošās antidopinga sporta standartu un prakses harmonizācijas un sadarbības nacionālajā un globālajā līmenī,

Ir 2005.gada 19.oktobrī pieņēmušas šo Konvenciju:

I daļa. Darbības joma

1.pants. Konvencijas mērķis

Šīs Konvencijas mērķis, UNESCO stratēģijas un programmas fiziskās audzināšanas un sporta jomā ietvaros, ir veicināt dopinga nepieļaušanu sportā un cīņu pret to, lai to izskaustu pilnībā.

2.pants. Definīcijas

Šis definīcijas tiek lietotas Pasaules antidopinga kodeksa ietvaros. Tomēr, domstarpību gadījumā, noteicošais ir Konvencijas teksts. Šīs Konvencijas mērķiem:

1. „akreditētas dopinga kontroles laboratorijas” ir laboratorijas, kuras ir akreditējusi Pasaules Antidopinga aģentūra;

2. „antidopinga organizācija” ir organizatoriska vienība, kas atbildīga par noteikumu pieņemšanu jebkuras dopinga kontroles procesa daļas uzsākšanai, īstenošanai un ieviešanai. Tās ietver, piemēram, Starptautisko Olimpisko komiteju, Starptautisko Paralimpisko komiteju, citas lielu pasākumu organizācijas, kas veic dopinga kontroli tās rīkotajos pasākumos, Pasaules Antidopinga aģentūru, starptautiskās federācijas un nacionālās antidopinga organizācijas;

3. „antidopinga noteikumu pārkāpums” ir viens vai vairāki no uzskaitītajiem:

a) aizliegtās vielas vai tās metabolītu vai pazīmju klātbūtne sportista organisma paraugā;

b) aizliegtas vielas vai aizliegtas metodes lietošana vai lietošanas mēģinājums;

c) atteikšanās vai nepiedalīšanās bez attaisnojoša iemesla paraugu ņemšanā pēc paziņojuma, kas noteikts atbilstošos antidopinga noteikumos vai cita izvairīšanās no paraugu ņemšanas;

d) attiecīgu noteikumu pārkāpums saistībā ar sportista pieejamību ārpussacensību pārbaudei, ieskaitot ziņu nesniegšanu par atrašanās vietu un pārbaužu neveikšanu pamatojoties uz saistošo noteikumu prasībām;

e) iejaukšanās vai iejaukšanās mēģinājums jebkurā dopinga kontroles daļā.;

f) aizliegto vielu un metožu atrašanās īpašumā;

g) jebkuras aizliegtas vielas vai metodes nelikumīga aprite;

h) aizliegtas vielas vai aizliegtas metodes ievadīšana vai ievadīšanas mēģinājums jebkuram sportistam, atbalsts, mudināšana, palīdzība, kūdīšana, slēpšana vai jebkura cita līdzdalība antidopinga noteikumu pārkāpumā vai pārkāpuma mēģinājumā;

4. „sportists” dopinga kontroles izpratnē ir ikviena persona, kura piedalās sportā starptautiskā vai nacionālā līmenī atbilstoši katras nacionālās antidopinga organizācijas definētajam un to apstiprinājušas Dalībvalstis, un ikviena cita persona, kas piedalās sportā vai pasākumā zemākā līmenī un to apstiprinājušas Dalībvalstis. Izglītības un apmācības programmu izpratnē „sportists” ir ikviena persona, kas piedalās sportā atbilstoši sporta organizācijas noteikumiem;

5. „sportistu apkalpojošais personāls” ir ikviens treneris, izglītotājs, menedžeris, aģents, komandas darbinieks, amatpersona, medicīniskais vai paramedicīniskais personāls, kas strādā ar sportistu vai ārstē sportistu, kas piedalās vai gatavojas sporta sacensībām;

6. „Kodekss” ir Pasaules antidopinga aģentūras 2003.gada 5.martā Kopenhāgenā pieņemtais Pasaules Antidopinga kodekss, kas ir pievienots kā 1.papildinājums šai Konvencijai;

7. „sacensības” ir atsevišķas sacīkstes, mačs, spēle vai atsevišķu sportistu sacīkstes;

8. „dopinga kontrole” ir process, kura ietvaros tiek veikta pārbaužu veikšanas plānošana, paraugu ņemšana un apstrāde, laboratoriju analīzes, rezultātu administrēšana, lietu izskatīšana un apelācijas;

9. „dopings sportā” ir antidopinga noteikumu pārkāpuma gadījums;

10. „likumīgi pilnvarotas dopinga kontroles vienības” ir dopinga kontroles vienības, kuras darbojas starptautisko vai nacionālo antidopinga organizāciju ietvaros;

11. „sacensību” pārbaude, lai noteiktu atšķirību starp sacensību un ārpussacensību pārbaudēm un ja starptautiskās federācijas vai citas antidopinga organizācijas noteikumos nav noteikts citādi, ir pārbaude, kurai sportists tiek izvēlēts saistībā ar noteiktām sacensībām;

12. „Starptautiskais laboratoriju standarts” ir standarts, kas ir pievienots šai konvencijai kā 2.papildinājums;

13. „Starptautiskais pārbaužu standarts” ir standarts, kas ir pievienots šai konvencijai kā 3.papildinājums;

14. „bez iepriekšēja brīdinājuma” ir dopinga kontrole, kas notiek iepriekš nebrīdinot par to sportistu un kuras ietvaros sportists tiek nepārtraukti pavadīts no paziņošanas brīža līdz paraugu saņemšanai;

15. „Olimpiskā kustība” ir visi tie, kas vienojušies vadīties pēc Olimpiskās hartas principiem un kuri atzīst Starptautiskās Olimpiskās komitejas virsvadību, proti: olimpisko spēļu programmā iekļauto sporta veidu starptautiskās federācijas, Nacionālās olimpiskās komitejas, Olimpisko spēļu organizācijas komitejas, sportisti, tiesneši un arbitri, asociācijas un klubi, kā arī Starptautiskās olimpiskās komitejas atzītās organizācijas un institūcijas;

16. „ārpussacensību” dopinga kontrole ir dopinga kontrole, kura netiek veikta sacensību laikā;

17. „Aizliegtais saraksts” ir saraksts, kas pievienots šai konvencijai kā 1.pielikums un nosaka aizliegtās vielas un aizliegtās metodes;

18. „aizliegta metode” ir ikviena metode, kas aprakstīta Aizliegtajā sarakstā, kas pievienots šai konvencijai kā 1.pielikums;

19. „aizliegta viela” ir ikviena viela, kas aprakstīta aizliegtajā sarakstā, kas pievienots šai konvencijai kā 1.pielikums;

20. „sporta organizācija” ir ikviena organizācija, kas darbojas kā vadoša institūcija viena vai vairāku sporta veidu pasākumos;

21. „Terapeitiskās lietošanas izņēmumu noteikšanas standarti” ir standarti, kas iekļauti šīs konvencijas 2.pielikumā;

22. „pārbaude” ir dopinga kontroles procesa sastāvdaļa, kas ietver pārbaužu veikšanas plānošanu, paraugu ņemšanu, paraugu apstrādi un paraugu nosūtīšanu uz laboratoriju;

23. „terapeitiskās lietošanas izņēmums” ir izņēmums, kas piešķirts saskaņā ar terapeitiskās lietošanas izņēmumu noteikšanas standartiem;

24. „lietošana” ir jebkuras aizliegtas vielas vai aizliegtas metodes pielietošana, ievadīšana iekšķīgi, injicējot vai patērējot jebkurā citā veidā;

25. „Pasaules Antidopinga aģentūra (WADA)” ir šādi nosaukts fonds, kurš 1999.gadā dibināts saskaņā ar Šveices likumiem.

3.pants. Līdzekļi Konvencijas mērķu sasniegšanai

Lai sasniegtu šajā Konvencijā izvirzītos mērķus, Dalībvalstīm:

1. jāpieņem attiecīgi pasākumi nacionālajā un starptautiskajā līmenī, kuri atbilst Kodeksa principiem;

2. jāveicina visas starptautiskās sadarbības formas, kuru mērķis ir aizsargāt sportistus, sporta ētiku un nodrošināt informācijas apmaiņu par pētniecības rezultātiem;

3. jāsekmē starptautiskā sadarbība starp Dalībvalstīm un vadošajām organizācijām cīņā pret dopingu sportā, īpaši ar WADA.

4.pants. Attiecības starp Konvenciju un Kodeksu

1. Lai koordinētu pasākumu cīņai pret dopingu sportā ieviešanu nacionālā un starptautiskā līmenī, Dalībvalstis pievienojas Kodeksa principiem, kas pamato šīs Konvencijas 5.pantā minētos pasākumus. Neviena šīs Konvencijas prasība neierobežo Dalībvalstu tiesības apstiprināt papildu pasākumus atbilstoši Kodeksam.

2. Kodekss un jaunākās 2. un 3.papildinājuma redakcijas pievienotas informatīviem nolūkiem un nav šīs Konvencijas neatņemamas sastāvdaļas. Papildinājumi kā tādi nerada nekādas starptautisko tiesību saistības Dalībvalstīm.

3. Pielikumi ir šīs Konvencijas neatņemamas sastāvdaļas.

5.pants. Pasākumi Konvencijas mērķu sasniegšanai

Ievērojot šīs Konvencijas noteikumus, katra Dalībvalsts apņemas apstiprināt atbilstošus pasākumus. Šādi pasākumi var ietvert likumdošanu, noteikumus, politikas vai administratīvās prakses.

6.pants. Attiecības ar citiem starptautiskiem instrumentiem

Šī Konvencija nevar ietekmēt Dalībvalstu tiesības un pienākumus, kas izriet no citiem, iepriekš noslēgtiem līgumiem, kas saskan ar šīs Konvencijas jomu un mērķi. Tas neietekmē citu Dalībvalstu tiesību ievērošanu un pienākumu veikšanu saskaņā ar šo Konvenciju.

II daļa. Antidopinga pasākumi nacionālajā līmenī

7.pants.Vietējā saskaņošana

Dalībvalstīm jānodrošina šīs Konvencijas piemērošana, īpaši nodrošinot vietējo pasākumu saskaņošanu. Lai izpildītu savus pienākumus saskaņā ar šo Konvenciju, Dalībvalstis var paļauties uz antidopinga organizācijām, kā arī sporta institūcijām un organizācijām.

8.pants. Aizliegto vielu un metožu pieejamības un lietošanas ierobežošana

1. Dalībvalstīm, atbilstošos gadījumos, jāpieņem pasākumi aizliegto vielu un metožu pieejamības ierobežošanai, lai samazinātu sportistiem iespēju tās lietot sportā, ja vien šādu lietošanu nepamato terapeitiskās lietošanas izņēmums. Tas ietver pasākumus pret nelegālu tirdzniecību sportistiem un šī mērķa sasniegšanai arī pasākumus ražošanas, pārvietošanas, importa, izplatīšanas un tirdzniecības kontrolei.

2. Dalībvalstīm atbilstošos gadījumos jāpieņem vai savā jurisdikcijā esošās atbildīgās institūcijas jārosina ieviest pasākumus, kas attur un ierobežo aizliegto vielu un metožu lietošanu un ieguvi sportistiem sportā, ja vien šādu lietošanu nepamato terapeitiskās lietošanas izņēmums.

3. Neviens pasākums, kas veikts saskaņā ar šo Konvenciju, nedrīkst ierobežot piekļuvi vielām un metodēm likumīgā nolūkā, kuras aizliegtas vai tiek kontrolētas sportā.

9.pants.Pasākumi pret sportistu apkalpojošais personālu

Dalībvalstīm jāveic pasākumi vai jārosina sporta organizācijas un antidopinga organizācijas ieviest pasākumus, tai skaitā sankcijas un sodus, sportistu apkalpojošajam personālam, kas veicis antidopinga noteikumu pārkāpumu vai citu ar dopingu sportā saistītu nodarījumu.

10.pants. Uztura bagātinātāji

Dalībvalstīm atbilstošos gadījumos jārosina uztura bagātinātāju ražotāji un izplatītāji ieviest labas prakses piemērus uztura bagātinātāju marketingā un izplatīšanā, ieskaitot informāciju par to sastāvdaļām un kvalitātes garantijām.

11.pants. Finanšu pasākumi

Dalībvalstīm, atbilstošos gadījumos:

a. jāpiešķir finansējums no atbilstošu budžetu līdzekļiem nacionālai dopinga kontroles programmai visos sporta veidos vai jāatbalsta sporta organizācijas un antidopinga organizācijas dopinga kontroļu finansēšanā tiešu subsīdiju vai grantu veidā, vai atzīstot par pamatotām šādas izmaksas kopējo subsīdiju vai grantu piešķiršanai šādām organizācijām;

b. veikt pasākumus sporta atbalstam paredzētā finansējuma ieturēšanai soda izciešanas laikā individuāliem sportistiem vai sportistu apkalpojošajam personālam, kas sodīts par antidopinga noteikumu pārkāpumu;

(c) pilnībā vai daļēji ieturēt sporta atbalstam paredzēto finansējumu sporta vai antidopinga organizācijām, kas neievēro Kodeksu vai atbilstoši Kodeksam apstiprinātus antidopinga noteikumus.

12.pants. Pasākumi dopinga kontroles nodrošināšanai

Dalībvalstīm, atbilstošos gadījumos:

(a) jāatbalsta un jārada apstākļi to jurisdikcijā esošām sporta organizācijām un antidopinga organizācijām veikt dopinga kontroles, kas ir saskaņā ar Kodeksu, tai skaitā bez iepriekšēja brīdinājuma, ārpussacensību un sacensību dopinga kontroles;

(b) jāatbalsta un jārada apstākļi sporta organizāciju un antidopinga organizāciju sarunām par līgumiem, kas ļautu likumīgi pilnvarotām dopinga kontroles vienībām no citām valstīm pārbaudīt to biedrus;

(c) jāapņemas atbalstīt to jurisdikcijā esošo sporta organizāciju un antidopinga organizāciju piekļuves iegūšanu akreditētām dopinga kontroles laboratorijām dopinga kontroles paraugu analīzes veikšanai.

III daļa Starptautiskā sadarbība

13.pants. Sadarbība starp antidopinga organizācijām un sporta organizācijām

Dalībvalstīm jāveicina sadarbība starp to jurisdikcijā un citu dalībvalstu jurisdikcijā esošām esošam antidopinga organizācijām, valsts institūcijām un sporta organizācijām nolūkā starptautiskā līmenī sasniegt šīs konvencijas mērķus.

14.pants. WADA misijas atbalsts

Dalībvalstis apņemas atbalstīt WADA nozīmīgo misiju starptautiskajā cīņā pret dopingu.

15.pants. Vienlīdzība WADA finansēšanā

Dalībvalstis atbalsta ikgadējā WADA pamatbudžeta vienlīdzīgas finansēšanas principu no valsts institūciju un Olimpiskās kustības līdzekļiem.

16.pants. Starptautiskā sadarbība dopinga kontrolē

Atzīstot, ka cīņa pret dopingu sportā var būt efektīva tikai tad, ja sportisti tiek pārbaudīti bez iepriekšēja brīdinājuma un savāktie paraugi tiek savlaicīgi nogādāti laboratorijās analīžu veikšanai, Dalībvalstīm, iespēju robežās un saskaņā ar spēkā esošiem tiesību aktiem un kārtību:

(a) jāatvieglo WADA un antidopinga organizāciju, kuras darbojas saskaņā ar Kodeksu un ir pakļautas attiecīgajiem uzņemošās valsts noteikumiem, uzdevums veikt sacensību vai ārpussacensību dopinga kontroles sportistiem savā teritorijā vai jebkur citur;

(b) jāatvieglo savlaicīga robežu šķērsošana likumīgi pilnvarotām dopinga kontroles vienībām, kas veic dopinga kontroles pasākumus;

(c) jāsadarbojas, lai nodrošinātu ātru paraugu nosūtīšanu vai nogādāšanu pāri robežām, saglabājot to drošību un nedalāmību;

(d) jāpalīdz dažādu organizāciju veiktās dopinga kontroles starptautiskai koordinācijai un sadarboties šajā nolūkā ar WADA;

(e) jāatbalsta sadarbību starp savā jurisdikcijā un citu Dalībvalstu jurisdikcijā esošām dopinga kontroles laboratorijām. Īpaši jāveicina savā jurisdikcijā esošo akreditēto dopinga kontroles laboratoriju palīdzība citām Dalībvalstīm, dodot iespēju tām iegūt pieredzi, zināšanas un tehnoloģijas, kas nepieciešamas, lai izveidotu savas laboratorijas, ja tās vēlas to darīt;

(f) jāatvieglo un jāatbalsta vienošanās par savstarpēju pārbaužu veikšanu atzītu antidopinga organizāciju starpā saskaņā ar Kodeksu;

(g) savstarpēji jāatzīst jebkuras antidopinga organizācijas dopinga kontroles kārtību un pārbaužu rezultātu administrēšanu, tai skaitā sporta sankcijas, kas piemērotas atbilstoši Kodeksam.

17.pants. Brīvprātīgais fonds

1. Ar šo tiek izveidots „Fonds dopinga izskaušanai sportā”, turpmāk saukts par Brīvprātīgo fondu. Brīvprātīgo fondu veido no pārvaldīšanai uzticētiem līdzekļiem saskaņā ar UNESCO Finanšu noteikumiem. Visiem Dalībvalstu un citu dalībnieku maksājumiem jābūt brīvprātīgiem.

2. Brīvprātīgā fonda līdzekļus veido:

(a) Dalībvalstu iemaksas;

(b) iemaksas, dāvinājumi vai novēlējumi, kurus ir veikušas:

i. citas valstis;

ii. Apvienoto Nāciju sistēmas organizācijas un programmas, īpaši Apvienoto Nāciju Attīstības Programma, kā arī citas starptautiskās organizācijas; vai

iii. publiskas vai privātas institūcijas vai indivīdi;

(d) ienākumi no ziedojumiem un ieņēmumi no labdarības pasākumiem par labu Brīvprātīgajam fondam;

(e) jebkuri citi finanšu līdzekļi, kurus pieļauj Dalībvalstu konferences apstiprināmie Brīvprātīgā fonda noteikumi.

3. Dalībvalstu iemaksas Brīvprātīgajā fondā nevar tikt uzskatītas par aizvietojumu Dalībvalstu saistībām maksāt to daļu ikgadējā WADA budžetā.

18.pants Brīvprātīgā fonda izmantošana un pārvaldīšana

Brīvprātīgā fonda līdzekļu izmantošanu nosaka Dalībnvalstu konference, tās apstiprinātos pasākumu finansēšanai, īpaši lai palīdzētu Dalībvalstīm attīstīt un ieviest antidopinga programmas saskaņā ar šīs Konvencijas nosacījumiem, ņemot vērā WADA mērķus un var tikt izmantoti par šīs Konvencijas darbības izdevumu apmaksāšanai. Nekādi politiski, ekonomiski vai citi nosacījumi nevar tikt piemēroti Brīvprātīgajā fondā iemaksātajiem līdzekļiem.

IV daļa Izglītība un apmācība

19. pants Vispārīgie izglītības un apmācības principi

1. Dalībvalstīm atbilstoši to rīcībā esošajiem līdzekļiem jāatbalsta, jāveido un jāīsteno antidopinga izglītības un apmācības programmas. Attiecībā uz sporta sabiedrību kopumā šīm programmām jānodrošina aktuālas un precīzas informācijas sniegšana par:

(a) dopinga apdraudējumu sporta ētiskajām vērtībām;

(b) dopinga ietekmi uz veselību;

2. Sportistu un sportistu apkalpojošā personāla izglītības un mācību programmās, īpaši viņu sākotnējā izglītošanā, bez iepriekš minētā jāiekļauj aktuāla un precīza informācija par:

(a) dopinga kontroles kārtību;

(b) sportistu tiesībām un atbildību antidopinga jomā, tai skaitā informāciju par Kodeksu un attiecīgo sporta veidu un antidopinga organizāciju antidopinga stratēģiju. Šādā informācijā jāiekļauj ziņas par antidopinga noteikumu pārkāpumu sekām;

(d) uztura bagātinātājiem.

20.pants. Profesionālās darbības noteikumi

Dalībvalstīm ir jāmudina profesionālās asociācijas un organizācijas izstrādāt un ieviest attiecīgus profesionālās darbības, labas prakses un ētikas noteikumus par antidopingu sportā, kuri atbilst Kodeksa prasībām.

21.pants. Sportistu un sportistu apkalpojošā personāla līdzdalība

Dalībvalstīm jāsekmē un atbilstoši to rīcībā esošajiem līdzekļiem jāatbalsta sportistu un sportistu apkalpojošais personāla aktīva līdzdalība visos sporta un citu atbildīgo institūciju antidopinga darba aspektos un jāmudina to jurisdikcijā esošās sporta organizācijas darboties līdzīgi.

22.pants. Sporta organizācijas un regulāra izglītība un apmācība antidopinga jomā

Dalībvalstīm ir jāmudina sporta organizācijas un antidopinga organizācijas ieviest esošās izglītības un mācību programmas visiem sportistiem un sportistu apkalpojošais personālam par 19.pantā minētajām tēmām.

23.pants. Sadarbība izglītības un apmācības jomā

Dalībvalstīm jāsadarbojas savstarpēji un ar attiecīgajām organizācijām, lai atbilstošos gadījumos dalītos informācijā, ekspertīzē un pieredzē par efektīvām antidopinga programmām.

V daļa Pētniecība

24.pants. Antidopinga pētniecības veicināšana

Dalībvalstis apņemas, atbilstoši to rīcībā esošajiem līdzekļiem, mudināt un veicināt antidopinga pētniecību sadarbībā ar sporta un citām attiecīgajām organizācijām par:

(a) dopinga novēršanu, noteikšanas metodēm, uzvedības un sociālajiem aspektiem un ietekmi uz veselību;

(b) zinātniski pamatotu fizioloģisko un psiholoģisko treniņu programmu izstrādāšanas iespējām un līdzekļiem, kas respektē personas integritāti;

25.pants. Antidopinga pētniecības būtība

Veicinot antidopinga pētniecību, kā minēts 24.pantā, Dalībvalstīm jānodrošina, ka šāda pētniecība:

(a) atbilst starptautiski atzītām ētikas praksēm;

(b) nepieļauj aizliegto vielu un metožu došanu sportistiem;

(c) tiek veikta tikai ievērojot atbilstošus piesardzības pasākumus, lai nepieļautu antidopinga pētniecības rezultātu ļaunprātīgu izmantošanu un lietošanu kā dopingu.

26.pants. Antidopinga pētniecības rezultātu izplatīšana

Saskaņā ar spēkā esošiem nacionālajiem un starptautiskajiem tiesību aktiem, Dalībvalstīm iespēju robežās jāizplata veiktās antidopinga pētniecības rezultāti citām Dalībvalstīm un WADA.

27.pants. Pētniecība sporta zinātnē

Dalībvalstīm jāmudina:

(a) zinātniskās un medicīniskās sabiedrības pārstāvjus veikt pētniecību sporta zinātnē saskaņā ar Kodeksa principiem.

(b) to jurisdikcijā esošās sporta organizācijas un sportistus apkalpojošo personālu īstenot pētniecību sporta zinātnē, kas ir atbilstoša Kodeksa principiem.

VI daļa. Konvencijas īstenošanas uzraudzība

28.pants. Dalībvalstu konference

1. Ar šo tiek izveidota Dalībvalstu konference. Dalībvalstu konference ir suverēna šīs Konvencijas institūcija.

2. Dalībvalstu konference tās kārtējā sesijā tiek sasaukta reizi divos gados. Dalībvalstu konference var nolemt sasaukt ārkārtas sesiju vai tā jāsasauc pēc vismaz vienas trešdaļas Dalībvalstu pieprasījuma.

3. Katrai Dalībvalstij Dalībvalstu konferencē ir viena balss .

4. Dalībvalstu konferencei jāapstiprina tās darbības noteikumi.

29.pants.Padomdevēja organizācija un novērotāji Dalībvalstu konferencē

WADA jāpieaicina Dalībvalstu konferencē kā padomdevēja organizācija. Starptautiskā Olimpiskā komiteja, Starptautiskā Paralimpiskā komiteja, Eiropas Padome un Fiziskās audzināšanas un sporta starpvaldību komiteja (CIGEPS) jāpieaicina kā novērotāji. Dalībvalstu konference var nolemt pieaicināt citas attiecīgās organizācijas kā novērotājus.

30.pants. Dalībvalstu konferences uzdevumi

1. Papildus citiem šīs Konvencijas nosacījumiem, Dalībvalstu konferencei ir šādi uzdevumi:

(a) veicināt šis Konvencijas mērķus;

(b) pārrunāt attiecības ar WADA un pētīt WADA ikgadējā pamatbudžeta finansēšanas mehānismus. Šādām pārrunām var pieaicināt valstis, kuras nav Dalībvalstis;

(d) novērtēt ziņojumus, kurus Dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar 31.pantu;

(e) regulāri novērtēt šīs Konvencijas uzraudzības atbilstību saistībā ar antidopinga sistēmu attīstību, saskaņā ar 31.pantu. Jebkurš uzraudzības mehānisms vai pasākums, kas pārsniedz 31.panta prasības, jāfinansē no izveidotā Brīvprātīgā fonda, kas izveidots atbilstoši 17.pantam.

(f) izvērtēt šis konvencijas grozījumu projektus, lai tos pieņemtu;

(g) izvērtēt grozījumus Aizliegtajā sarakstā un WADA apstiprinātajos Terapeitiskās lietošanas izņēmumu noteikšanas standartos, lai tos apstiprinātu saskaņā ar šīs Konvencijas 34.pantu;

(h) noteikt un īstenot sadarbību starp Dalībvalstīm un WADA šīs Konvencijas ietvaros;

(i) katrā sesijā pieprasīt WADA novērtēšanas ziņojumus par Kodeksa ieviešanu.

2. Dalībvalstu konference savu funkciju nodrošināšanai var īstenot sadarbību ar citām starpvaldību institūcijām.

31.pants. Nacionālie ziņojumi Dalībvalstu konferencei

Dalībvalstīm katrus divus gadus vienā no UNESCO oficiālajām valodām Sekretariātam jāiesniedz visa informācija par veiktajiem pasākumiem, lai nodrošinātu šīs Konvencijas nosacījumu izpildi.

32.pants. Dalībvalstu konferences sekretariāts

1. Dalībvalstu konferences sekretariātu nodrošina UNESCO Ģenerāldirektors.

2. Pēc Dalībvalstu konferences pieprasījuma UNESCO Ģenerāldirektoram jāizmanto pilnā mērā WADA pakalpojumi saskaņā ar nosacījumiem, kurus iepriekš ir apstiprinājusi Dalībvalstu konference.

3. Konvencijas darbības nodrošināšanas izdevumi tiek segti no UNESCO pamatbudžetā esošajiem līdzekļiem adekvātā apjomā, Brīvprātīgā fonda, kas izveidots saskaņā ar 17.pantu vai abu šo resursu kombinācijas, atbilstoši reizi divos gados pieņemtajam lēmumam. Sekretariāta finansēšana no pamatbudžeta jāveic iespējami minimālā līmenī, tādējādi izprotot, ka Konvencijas darbības atbalstam ir nepieciešams arī brīvprātīgs finansējums.

4. Sekretariātam ir jāsagatavo Dalībvalstu konferencei nepieciešamos dokumentus, kā arī tās darba kārtības projektus un ir jānodrošina tās pieņemto lēmumu izpilde.

33.pants. Konvencijas grozījumi

1. Katra Dalībvalsts var ierosināt grozījumus šajā Konvencijā, iesniedzot rakstisku paziņojumu UNESCO Ģenerāldirektoram. Ģenerāldirektoram šis paziņojums ir jāizplata visām Dalībvalstīm. Ja sešu mēnešu laikā no paziņojuma izplatīšanas dienas vismaz puse no Dalībvalstīm ir sniegušas savu piekrišanu, Ģenerāldirektoram ir jāiesniedz šie ierosinājumi tuvākajā Dalībvalstu konferences sesijā.

2. Grozījumus ir jāapstiprina Dalībvalstu konferencē ar divu trešdaļu balstu vairākumu no balsojumā piedalījušos Dalībvalstu skaita.

3. Pieņemtie grozījumi šai Konvencijai ir jāiesniedz Dalībvalstīm ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās veikšanai.

4. Dalībvalstīs, kuras ir ratificējušas, pieņēmušas, apstiprinājušas šīs Konvencijas grozījumus vai pievienojušās tiem, grozījumi stājas spēkā trīs mēnešus pēc tam, kad divas trešdaļas Dalībvalstu ir deponējušas šī panta 3.punktā minētos dokumentus. Dalībvalstij, kura ratificē, pieņem, apstiprina vai pievienojas tiem vēlāk, attiecīgie grozījumi stājas spēkā trīs mēnešus pēc tam, kas šī Dalībvalsts ir deponējusi savu ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu.

5. Valsts, kura kļūst par šīs Konvencijas Dalībvalsti pēc grozījumu stāšanās spēkā saskaņā ar šī panta 4.punktu, ja nav izteikts cits nodoms, jāuzskata par:

(a) šīs Konvencijas un tās spēkā esošo grozījumu Dalībvalsti;

(b) šīs Konvencijas Dalībvalsti attiecībā pret jebkuru Dalībvalsti, kura nav pievienojusies grozījumiem.

34.pants. Konvencijas pielikumu grozīšanas īpašā procedūra

1. Ja WADA veic grozījumus Aizliegto sarakstu vai Terapeitiskās lietošanas izņēmumu noteikšanas standartus, tā var rakstiski informēt UNESCO Ģenerāldirektoru par šīm izmaiņām. Ģenerāldirektoram steidzami jāpaziņo visām Dalībvalstīm šīs izmaiņas, ierosinot grozījumus šīs Konvencijas attiecīgajos pielikumos. Grozījumus pielikumos apstiprina Dalībvalstu konference tās sesijā vai rakstisku konsultāciju veidā.

2. Dalībvalstīm 45 dienu laikā no Ģenerāldirektora paziņojuma dienas jāizsaka savus iebildumus rakstiski, ja notiek rakstiskas konsultācijas, vai Ģenerāldirektoram Dalībvalstu konferences laikā. Ja divas trešdaļas Dalībvalstu neizsaka savus iebildumus, piedāvātie grozījumi tiek uzskatīti par apstiprinātiem Dalībvalstu konferencē.

3. Dalībvalstu konferencē apstiprinātie grozījumi Ģenerāldirektoram ir jāpaziņo visām Dalībvalstīm. Tie stājas spēkā 45 dienas pēc šī paziņojuma, izņemot attiecībā pret tām Dalībvalstīm, kuras ir iepriekš paziņojušas Ģenerāldirektoram, ka neakceptē šos grozījumus.

4. Dalībvalsts, kura ir paziņojusi ģenerāldirektoram, ka neakceptē grozījumu, kurš ir pieņemts saskaņā ar iepriekšējos punktos noteikto procedūru, paliek pakļauta negrozītiem pielikumiem.

VII daļa. Noslēguma nosacījumi

35.pants. Federālās vai neunitārās konstitucionālās sistēmas

Uz Dalībvalstīm, kurām ir federāla vai neunitāra konstitucionālā sistēma, attieksies šādi nosacījumi:

(a) attiecībā uz tiem šīs Konvencijas nosacījumiem, kuru ieviešana ir federālās vai centrālās varas jurisdikcijā, federālās vai centrālās valdības pienākumi ir tādi paši kā Dalībvalstīm, kuras nav federālas valstis;

(b) attiecībā uz tiem šīs Konvencijas nosacījumiem, kuru ieviešana ir atsevišķu štatu, zemju, provinču vai kantonu jurisdikcijā, kuriem saskaņā ar federācijas konstitucionālo sistēmu nav pienākums veikt likumdošanas pasākumus, federālajai valdībai ir jāinformē šādu štatu, zemju, provinču vai kantonu kompetentās institūcijas par iepriekšminētajiem nosacījumiem, iesakot tos pieņemt.

36.pants. Ratifikācija, pieņemšana, apstiprināšana vai pievienošanās

UNESCO dalībvalstīm šī Konvencija ir jāratificē, jāpieņem, jāapstiprina vai jāpievienojas tai saskaņā ar to konstitucionālo kārtību. Ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenti ir jādeponē UNESCO Ģenerāldirektoram.

37.pants. Stāšanās spēkā

1. Šī Konvencija stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc viena mēneša termiņa beigām no trīsdesmitā ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta deponēšanas.

2. Ikvienai valstij, kura pēc tam izsaka savu apņemšanos pakļauties Konvencijai, tā stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc viena mēneša termiņa beigām no ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta deponēšanas.

38.pants. Konvencijas teritoriālā izplatība

1. Ikviena valsts var, deponējot savu ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu, norādīt teritoriju vai teritorijas, par kuru starptautiskajām attiecībām tā ir atbildīga un uz kurām attieksies šī Konvencija.

2. Ikviena Dalībvalsts var jebkurā vēlākā datumā ar UNESCO adresētu deklarāciju, paplašināt šīs Konvencijas piemērošanu uz jebkuru citu teritoriju, kas ir norādīta deklarācijā. Attiecībā uz šo teritoriju Konvencija stājas spēkā pirmajā dienā pēc viena mēneša termiņa beigām no dienas, kad depozitārijs ir saņēmis šādu deklarāciju.

3. Ikviena deklarācija, kas ir iesniegta saskaņā ar iepriekšējiem diviem punktiem, attiecībā uz jebkuru teritoriju, kas ir minēta šādā deklarācijā var tikt atsaukta ar UNESCO adresētu paziņojumu. Šāds atsaukums stājas spēkā pirmajā dienā pēc viena mēneša termiņa beigām no dienas, kad depozitārijs ir saņēmis šādu deklarāciju.

39.pants. Denonsēšana

Ikviena Dalībvalsts var denonsēt šo Konvenciju. Par denonsēšanu ir jāpaziņo ar rakstveida dokumentu, kas deponējams UNESCO Ģenerāldirektoram. Denonsēšana stājas spēkā nākamajā dienā pēc sešu mēnešu termiņa beigām no denonsēšanas dokumenta saņemšanas brīža. Tas nekādā veidā neietekmē attiecīgās Dalībvalsts finanšu saistības līdz dienai, no kuras atsaukums stājas spēkā.

40.pants. Depozitārijs

Šīs Konvencijas un tās grozījumu depozitārijs ir UNESCO ģenerāldirektors. Kā depozitārijam UNESCO ģenerāldirektoram jāinformē šīs Konvencijas Dalībvalstis, kā arī citas Organizācijas dalībvalstis par:

(a) ikviena ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta deponēšanu;

(b) šīs Konvencijas spēkā stāšanās dienu saskaņā ar 37.pantu;

(d) ikvienu Konvencijas vai pielikumu grozījumu, kas ir pieņemts saskaņā ar 33. un 34.pantu un dienu, kad grozījums stājas spēkā;

(e) ikvienu deklarāciju vai paziņojumu, kas izdarīts saskaņā ar 38.panta nosacījumiem;

(f) ikvienu paziņojumu, kas izdarīts saskaņā ar 39.pantu un dienu, no kuras denonsēšana stājas spēkā;

(g) ikvienu citu aktu, paziņojumu vai informāciju attiecībā uz šo Konvenciju.

41.pants. Reģistrācija

Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Hartas 102.pantu, šī Konvencija ir jāreģistrē Apvienoto Nāciju Organizācijas sekretariātā pēc UNESCO ģenerāldirektora pieprasījuma.

42.pants. Autentiskie teksti

1. Šī Konvencija un tās pielikumi sastādīti arābu, ķīniešu, angļu, franču, krievu un spāņu valodā, visi seši teksti ir vienlīdz autentiski.

2. Šīs konvencijas papildinājumi ir sastādīti arābu, ķīniešu, angļu, franču, krievu un spāņu valodā.

43.pants. Atrunas

Nevar tikt atļautas atrunas, kuras ir pretrunā ar šīs Konvencijas mērķi un uzdevumiem.

Sastādīta Parīzē, 2005. gada 19.oktobrī, divos autentiskos eksemplāros, kurus ir parakstījis UNESCO Ģenerālās Konferences Prezidents tās 33. sesijā un UNESCO Ģenerāldirektors. Šie abi eksemplāri ir deponējami UNESCO arhīvos.

1.pielikums

Starptautiskajai konvencijai pret dopingu sportā

Pasaules Antidopinga kodekss

2005.GADA AIZLIEGTAIS SARAKSTS

STARPTAUTISKAIS STANDARTS

Aizliegtā saraksta oficiālo tekstu uztur WADA un publicē angļu un franču valodās. Jebkuru pretrunu gadījumā starp angļu un franču valodas tulkojumiem, noteicošais ir teksts angļu valodā. Šis saraksts stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.

Pasaules Antidopinga kodeksa 2005.gada aizliegtā saraksta starptautiskais standarts

Spēkā no 2005.gada 1.janvāra

Jebkuras zāļu vielas lietošana atļauta tikai pēc medicīniski apstiprinātām indikācijām

Vielas un metodes, kas aizliegtas vienmēr (sacensībās un ārpus tām)

AIZLIEGTĀS VIELAS

S1. ANABOLISKIE LĪDZEKĻI

Anaboliskie līdzekļi ir aizliegti.

1. Anaboliskie androgēnie steroīdi (AAS)

a. Eksogēnie^* AAS, tajā skaitā:

18α-homo-17ß-hydroxyestr-4-en-3-one; bolasterone; boldenone; boldione; calusterone; clostebol; danazol; dehydrochloromethyl-testosterone; delta1-androstene-3;17-dione; delta1-androstenediol; delta1-dihydro-testosterone; drostanolone; ethylestrenol; fluoxymesterone; formebolone; furazabol; gestrinone; 4-hydroxytestosterone; 4-hydroxy-19-nortestosterone; mestanolone; mesterolone; metenolone; methandienone; methandriol; methyldienolone; methyltrienolone; methyltestosterone; mibolerone; nandrolone; 19-norandrostenediol; 19-norandrostenedione; norbolethone; norclostebol; norethandrolone; oxabolone; oxandrolone; oxymesterone; oxymetholone; quinbolone; stanozolol; stenbolone; tetrahydrogestrinone; trenbolone un citas vielas ar līdzīgu ķīmisko uzbūvi vai līdzīgu bioloģisko iedarbību.

b. Endogēnie^** AAS, tajā skaitā:

androstenediol (andro-5-ene-3ß;17ß-diol); androstenedione (4androst-4-ene-3;17-dione); dehydroepiandrosterone (DHEA); dihydrotestosterone; testosterone.

un šādi metabolīti un izomēri:

5a-androstane-3a,17a-diol; 5a-androstane-3a,17b-diol; 5a-androstane-3b,17a-diol;, 5a-androstane-3b,17b-diol; androst-4-ene-3a,17a-diol; androst-4-ene-3a,17b-diol; androst-4-ene-3b,17a-diol; androst-5-ene-3a,17a-diol; androst-5-ene-3a,17b-diol; androst-5-ene-3b,17a-diol; 4-androstenediol (androst-4-ene-3b,17b-diol); 5-androstenedione (androst-5-ene-3,17-dione); epi-dihydrotestosterone; 3a-hydroxy-5a-androstan-17-one; 3b-hydroxy-5a-androstan-17-one; 19-norandrosterone; 19-noretiocholanolone.

Par aizliegtās vielas atrašanos paraugā uzskata gadījumus, ja aizliegto vielu (kādu no augstākminētajām) organisms var izstrādāt dabiskā veidā un šīs aizliegtās vielas vai tās metabolīta vai diagnostiska marķiera koncentrācija vai cits rādītājs sportista paraugā atšķiras no koncentrācijas, kuru normāli konstatē cilvēka organismā un kura nav saistāma ar endogēnu šīs vielas izstrādāšanu. Ja sportists pierāda, ka aizliegtās vielas vai tās metabolītu vai marķieru koncentrācija vai citi rādītāji sportista paraugā ir fizioloģiska parādība vai patoloģijas sekas, tiek uzskatīts, ka paraugā nav atrastas aizliegtas vielas. Laboratorija ziņos par aizliegtas vielas atrašanu paraugā jebkurā gadījumā un jebkurā koncentrācijā, ja laboratorija, pamatojoties uz ticamu analītisko metožu rezultātiem, var pierādīt, ka aizliegtā viela ir eksogēnas izcelsmes.

Ja laboratorijas rezultāti nav pārliecinoši un netiek noteikta augstāk minētā koncentrācija, centram jāveic tālāka izmeklēšana, ja tam ir pamatots iemesls, piem. steroīdu profila salīdzinājums, lai noteiktu iespējamu aizliegtas vielas lietošanu.

Ja laboratorija ziņo, ka testosterona (T) un epitestosterona (E) attiecība sportista urīnā ir lielāka nekā četri pret viens (4:1), obligāti jāveic tālāka izmeklēšana, lai noteiktu, vai attiecības izmaiņas ir saistītas ar patoloģisku vai fizioloģisku stāvokli, izņemot gadījumus, kad laboratorija ziņo par aizliegtās vielas atrašanos paraugā un, pamatojoties uz ticamu analītisko metožu rezultātiem, var pierādīt, ka aizliegtā viela ir eksogēnas izcelsmes.

Izmeklējumu veikšanas gadījumā, nepieciešams pārskats par iepriekšējām dopinga kontrolēm un attiecīgo kontroli. Ja iepriekšējo dopinga kontroļu rezultāti nav pieejami, sportistam izdara dopinga kontroles bez iepriekšēja brīdinājuma reizi mēnesī trīs mēnešus pēc kārtas.

Ja sportists atsakās piedalīties izmeklējumos, tad tiek uzskatīts, ka sportista paraugā atrodas aizliegta viela.

2. Citi anaboliski līdzekļi, tajā skaitā:

Clenbuterol; zeranol; zilpaterol,

Šajā punktā lietoto terminu skaidrojums:

* eksogēns – viela, kuru organisms nevar izstrādāt dabiskā veidā.

** endogēns – viela, kuru organisms var izstrādāt dabiskā veidā..

S2. HORMONI UN LĪDZĪGAS VIELAS

Šādas vielas, to skaitā citas sastāvdaļas ar ievērojamu līdzību ķīmiskajā uzbūvē vai līdzīgu bioloģisko efektu un to atbrīvotājfaktori, ir aizliegti:

1. Eritropoetīns (EPO) un citas vielas, kas veicina eritropoēzi;

2. Augšanas hormons (hGH), insulīnam līdzīgais augšanas faktors (IGF-1), mehāniskie augšanas faktori (MGFs);

3. Gonadotropīni (LH; hCG);

4. Insulīns

5. Kortikotropīni.

Ja aizliegtās vielas vai tās metabolīta vai diagnostiska marķiera koncentrācija vai cits rādītājs sportista paraugā atšķiras no koncentrācijas, kuru normāli konstatē cilvēka organismā un kura nav saistāma ar endogēnu šīs vielas izstrādāšanu un sportists nevar pierādīt, ka šī koncentrācija ir fizioloģiska parādība vai patoloģijas sekas, tiek uzskatīts, ka paraugā atrastas aizliegtas vielas.

Citu vielu ar līdzīgu ķīmisko struktūru vai bioloģisko iedarbību, vai augstākminēto hormonu diagnostisko marķieru vai atbrīvotājfaktoru atrašanās paraugā, vai citu datu, kas norāda, ka atrastā viela nav dabiski izstrādāts hormons noteikšanas gadījumā, tiks ziņots par aizliegtas vielas atrašanu paraugā.

S3. BETA-2 AGONISTI

Visi beta-2 agonisti, tajā skaitā to D- un L- izomēri, ir aizliegti.

Izņēmuma kārtā formoterola, salbutamola, salmeterola un terbutalīna lietošanai inhalācijās astmas un fiziskās slodzes izraisītas astmas/bronhokonstrikcijas profilaksei un/vai ārstēšanai, ir nepieciešama terapeitiskās lietošanas atļauja saīsinātā formā.

Gadījums, kad sportistam ir terapeitiskās lietošanas atļauja, bet laboratorija ziņo par salbutamol (brīvais un glikuronizētais) koncentrāciju urīnā virs 1000 ng/ml (nanogramiem mililitrā), tiks uzskatīts par aizliegtas vielas atrašanu paraugā, ja vien sportists nespēs pierādīt, ka šāda atradne ir sekas salbutamola lietošanai inhalācijās ārstēšanās nolūkos.

S4. LĪDZEKĻI AR ANTIESTROGĒNU IEDARBĪBU

Šādi antiestrogēnas darbības savienojumi ir aizliegti:

1. Aromatāzes inhibitori, tajā skaitā anastrozole; letrozole; aminogluthetimide; exemestane; formestane; testolactone, un citi līdzekļi.

2. Selektīvi estrogēnu receptoru modulatori (SERMs), tajā skaitā raloxifene; tamoxifen; toremifene, un citi līdzekļi.

3. Citi antiestrogēni savienojumi, tajā skaitā clomiphene; cyclofenil; fulvestrant, un citi savienojumi.

S5. DIURĒTISKI LĪDZEKĻI UN CITI MASKĒJOŠI LĪDZEKĻI

Diurētiski un maskējoši līdzekļi ir aizliegti.

Maskējošie līdzekļi:

Diurētiskie līdzekļi^*; epitestosterone; probenecid; alfa-reduktāzes inhibitori (piem. finasteride, dutasteride); plasma aizvietotāji (piem. albumīns, dekstrāns, hidroksietilciete), un citi līdzekļi.

Diurētiskie līdzekļi:

acetazolamide, amiloride, bumetanide, canrenone, chlortalidone, etakrīnskābe, furosemide, indapamide, metolazone, spironolactone, tiazīdi (piem. bendroflumethiazide, chlorothiazide, hydrochlorothiazide), triamterene, un citas vielas ar līdzīgu ķīmisko uzbūvi vai līdzīgu bioloģisko iedarbību.

^* Terapeitiskās lietošanas atļauja zaudē spēku, ja sportista urīns satur diurētisku līdzekli kopā ar citu aizliegtu vielu, kura ir augstākās atļautās koncentrācijas robežās vai vai nedaudz zem tās.

AIZLIEGTĀS METODES

M1. SKĀBEKĻA TRANSPORTĒŠANAS FUNKCIJAS UZLABOŠANA

Aizliegts:

a. Asins dopings, tajā skaitā jebkuras izcelsmes autologu, homologu vai heterologu asins vai eritrocītu ievadīšana, ja tas nav nepieciešams ārstēšanai.

b. Mākslīga skābekļa piesaistes, transportēšanas vai piegādāšanas uzlabošana, tajā skaitā perfluora ķīmisko savienojumi, efaproxiral (RSR13), modificētu hemoglobīna produktu, (piem. asins aizstājēji uz hemoglobīna bāzes, mikroinkapsulēti hemoglobīna produkti) un citas metodes.

M2.ĶĪMISKAS UN FIZIKĀLAS MANIPULĀCIJAS

Aizliegts:

Vielu un metožu izmantošana, kas maina vai varētu tikt izmantota dopinga kontrolei ņemtā parauga kvalitātes izmainīšanai

Tajā skaitā aizliegtas intravenozas infūzijas*, katetrizācija, urīna substitūcija un citas manipulācijas.

* intravenozas infūzijas ir aizliegtas, izņemot medicīniski pamatotu ārstēšanu akūtos gadījumos.

M3. GĒNU DOPINGS

Ārstnieciski nepamatota šūnu, gēnu, gēnu elementu lietošana, vai gēnu ekspresijas modulēšana, kas spēj uzlabot sportiskos sasniegumus, ir aizliegta.

VIELAS UN METODES, KURAS AIZLIEGTS LIETOT SACENSĪBĀS

Papildus iepriekšminētajām S1-S5 vielu grupām un M1-M3 metožu grupām, sacensībās aizliegtas šādas grupas:

AIZLIEGTĀS VIELAS

S6. STIMULATORI

Šādi stimulatori un to optiskie (D- un L-) izomēri, ir aizliegti:

Adrafinil, amfepramone, amiphenazole, amphetamine, amphetaminil, benzphetamine, bromantan, carphedon, cathine^*, clobenzorex, cocaine, dimethylamphetamine, ephedrine^**, etilamphetamine, etilefrine, famprofazone, fencamfamin, fencamine, fenetylline, fenfluramine, fenproporex, furfenorex, mefenorex, mephentermine, mesocarb, methamphetamine, methylamphetamine, methylenedioxyamphetamine, methylenedioxymethamphetamine, methylephedrine^**, methylphenidate, modafinil, nikethamide, norfenfluramine, parahydroxyamphetamine, pemoline, phendimetrazine, phenmetrazine, phentermine, prolintane, selegiline, strychnine, un citas vielas ar līdzīgu ķīmisko uzbūvi un līdzīgu bioloģisko iedarbību^***.

* cathine lietošana ir aizliegta, ja tā koncentrācija urīnā pārsniedz 5 mikrogramus mililitrā.

** ephedrine un methylephedrine lietošana ir aizliegta, ja to koncentrācija urīnā pārsniedz 10 mikrogramu mililitrā.

*** vielas, kas iekļautas 2005.gada Monitoringa programmā (bupropion, caffeine, phenylephrine, phenylpropanolamine, pipradrol, pseudoephedrine, synephrine), netiek uzskatītas par aizliegtām vielām.

PIEZĪME: Adrenalīna lietošana kopā ar vietējās anestēzijas līdzekļiem vai vietējā lietošanā (piem. degunā, acīs) nav aizliegta.

S7. NARKOTIKAS

Šādas narkotikas ir aizliegtas:

buprenorphine, dextromoramide, diamorphine (heroin), fentanyl un tā atvasinājumi, hydromorphone, methadone, morphine, oxycodone, oxymorphone, pentazocine, pethidine.

S8. KANABINOĪDI

Kanabinoīdi (piem. hašišs, marihuāna) ir aizliegti.

S9. GLIKOKORTIKOSTEROĪDI

Visu glikokortikosteroīdu lietošana ir aizliegta, ja tos lieto orāli, rektāli vai intravenozās vai intramuskulārās injekcijās. Šādai lietošanai nepieciešama terapeitiskās lietošanas izņēmuma atļauja.

Visu citu ievadīšanas veidu izmantošanai ir nepieciešama terapeitiskās lietošanas atļauja saīsinātā formā.

Dermatoloģiski preparāti nav aizliegti.

VIELAS, KAS AIZLIEGTAS ATSEVIŠĶOS SPORTA VEIDOS

P1. ALKOHOLS

Alkohols (etanols) ir aizliegts tikai sacensībās šādos sporta veidos. Noteikšanai izmanto izelpojamā gaisa un/vai asins analīzi. Katras sporta federācijas noteiktā aizliegtā koncentrācija norādīta iekavās. Ja koncentrācija nav norādīta, par antidopinga noteikumu pārkāpumu tiek uzskatīt jebkura alkohola koncentrācija.

Aviosports (FAI)	(0.20 g/L)
Loka šaušana (FITA)	(0.10 g/L)
Autosports (FIA)	(0.10 g/L)
Biljards (WCBS)	(0.20 g/L)
Boulings (CMSB)	(0.10 g/L)
Karatē (WKF)	(0.10 g/L)
Modernā pieccīņa (UIPM)	(0.10 g/L) modernās pieccīņas disciplīnā
Motosports (FIM)	(0.00 g/L)
Slēpošana (FIS)	(0.10 g/L)

P2. BETA-BLOKATORI

Beta-blokatoru lietošana ir aizliegta tikai sacensībās šādos sporta veidos, ja nav pieņemti citi noteikumi.

Aviosports (FAI)

Loka šaušana (FITA) – aizliegts arī ārpussacensību periodā (piem. treniņos)

Autosports (FIA)

Biljards(WCBS)

Bobslejs (FIBT)

Boulings (CMSB)

Bridžs (FMB)

Šahs (FIDE)

Kērlings (WCF)

Vingrošana (FIG)

Motosports (FIM)

Modernā pieccīņa (IUPM) modernās pieccīņas disciplīnā

Deviņu ķegļu boulings (FIQ)

Burāšana (ISAF) tikai match race helms

Šaušana (ISSF)

Slēpošana (FIS) lēkšana ar slēpēm un frīstaila snovbords

Peldēšana (FINA) niršana un sinhronā peldēšana

Cīņa (FILA)

Beta-blokatori ir šādi:

acebutolol, alprenolol, atenolol, betaxolol, bisoprolol, bunolol, carteolol, carvedilol, celiprolol, esmolol, labetalol, levobunolol, metipranolol, metoprolol, nadolol, oxprenolol, pindolol, propranolol, sotalol, timolol un līdzīgi, savienojumi

ĪPAŠĀS VIELAS*

Zemākminētās vielas ir „īpašas vielas”:

Efedrīns, L-metilamfetamīns, metilefedrīns

Kanabinoīdi

Visi beta -2- agonisti, izņemot klenbuterolu

Probenecīds

Visi glikokortikosteroīdi

Beta blokatori

Alkohols

* Pasaules Antidopinga kodekss (10.3) nosaka, ka „aizliegtajā sarakstā var tikt iekļautas īpašas vielas, kuras var nejauši izraisīt antidopinga noteikumu pārkāpumu, to vispārējās pieejamības dēļ medicīniskos izstrādājumos vai kuras parasti neuzskata par dopinga līdzekļiem”. Dopinga pārkāpums šādu vielu lietošanas dēļ var tikt sodīts ar samazinātu sankciju, gadījumā, kas minēts kodeksā „...Ja sportists pierāda, ka šādas vielas lietošana nav bijusi ar nolūku uzlabot sportista rādītājus...”.

2.pielikums

Starptautiskajai konvencijai pret dopingu sportā

TERAPEITISKĀS LIETOŠANAS IZŅĒMUMU PIEŠĶIRŠANAS

STANDARTI

Izvilkums no Pasaules Antidopinga aģentūras 2005.gada 1.janvāra „STARPTAUTISKĀ STANDARTA TERAPEITISKĀS LIETOŠANAS IZŅĒMUMU PIEŠĶIRŠANAI”

4.0 Kritēriji terapeitiskās lietošanas izņēmumu saņemšanai

Terapeitiskās lietošanas izņēmums (TUE) var tikt piešķirts sportistam, lai atļautu Aizliegtajā sarakstā aizliegtas vielas vai metodes lietošanu. Pieteikumu TUE saņemšanai izskata Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komiteja (TUEC). TUEC nozīmē Antidopinga organizācija. Izņēmumu var piešķirt tikai precīzi ievērojot šādus kritērijus: [Piezīme: Šis standarts attiecināms uz visiem sportistiem, kas atbilst Kodeksa definīcijai un uz kuriem attiecas Kodeksa prasības, t.i. veselie sportisti un sportisti invalīdi. Šis standarts tiek piemērots atbilstoši katras personas vajadzībām. Piemēram, izņēmums, kurš uzskatāms par pieņemamu sportistam invalīdam, var nebūt piemērots citiem sportistiem.]

4.1 Sportistam jāiesniedz TUE pieteikums ne mazāk kā 21 dienu pirms piedalīšanās sacensībās.

4.2 Sportistam var rasties ievērojams veselības traucējums, ja viņš pārtrauks akūta vai hroniska medicīniska stāvokļa ārstēšanās kursu ar aizliegtu vielu vai aizliegtu metodi.

4.3 Aizliegtas vielas vai aizliegtas metodes terapeitiska lietošana nesniegs papildus spējas uzrādīt labākus rezultātus, izņemot plānoto atgriešanos normālā veselības stāvoklī pēc pamatotas medicīniska stāvokļa ārstēšanas. Aizliegtas vielas vai aizliegtas metodes lietošana, lai palielinātu endogēnās izcelsmes hormonu pazeminātu līmeni, nav uzskatāma par pieņemamu terapeitisku iejaukšanos.

4.4. Nepastāv pieņemama terapeitiskā alternatīva Aizliegtas vielas vai aizliegtas metodes lietošanai.

4.5. Par iemeslu nepieciešamībai lietot Aizliegtu vielu vai aizliegtu metodi nedrīkst būt sekas, kuras pilnīgi vai daļēji izraisījusi iepriekšēja neterapeitiska jebkuras Aizliegtā saraksta vielas lietošana.

4.6 Terapeitiskās lietošanas izņēmumu atļauju var atcelt institūcija, kura to piešķīrusi, ja:

a. Sportists precīzi neievēro visas prasības vai nosacījumus, kurus noteikusi Antidopinga organizācija, kura atļauju piešķīrusi.

b. Termiņš, kuram piešķirta TUE atļauja, ir beidzies.

c. Sportistam tiek paziņots, ka Antidopinga organizācija atcēlusi TUE atļauju.

[Piezīme: Katrai TUE atļaujai ir īpašs derīguma termiņš, par kuru lēmumu pieņem TUEC. Ir iespējami gadījumi, kad TUE atļaujai beidzies termiņš, vai tā ir atcelta un attiecīgā aizliegtā viela joprojām ir sportista organismā. Šādos gadījumos Antidopinga organizācijai, veicot nelabvēlīgas atradnes iepriekšējo izskatīšanu, jāizvērtē vai šī atradne ir saistāma ar TUE atļaujas termiņa izbeigšanos vai atcelšanu.]

4.7 TUE pieteikums netiek izskatīts atļaujas piešķiršanai ar atpakaļejošu datumu, izņemot gadījumus, ja:

a. bijusi nepieciešama neatliekamā palīdzība vai akūta medicīnas stāvokļa ārstēšana, vai

b. izņēmuma gadījumā, ja pieteikuma iesniedzējam nav bijis pietiekami daudz laika vai iespēju iesniegt pieteikumu vai TUEC izvērtēt pieteikumu pirms dopinga kontroles.

[Piezīme: Salīdzinoši retas ir situācijas, kad nepieciešama neatliekama medicīniska palīdzība vai iestājies akūts medicīnisks stāvoklis, kura novēršanai nepieciešams aizliegtas vielas vai aizliegtas metodes lietošana, kas pirms TUE atļaujas pieteikuma iesniegšanas ir aizliegti. Reti ir arī tādi apstākļi, kuros nepieciešama īpaši ātra TUE pieteikumu izskatīšana pirms sacensību sākuma. Antidopinga organizācijai, kas piešķir jāparedz iekšējā kārtība šādu situāciju risināšanai.]

5.0. Informācijas konfidencialitāte

5.1 Pieteikuma iesniedzējam jāiesniedz rakstiska atļauja visiem TUEC locekļiem saņemt informāciju, kas saistīta ar pieteikumu, kā arī nepieciešamības gadījumā citiem neatkarīgiem medicīniskiem vai zinātnes ekspertiem, vai visām nepieciešamajām amatpersonām, kas iesaistītas TUE administrēšanā, pārskatīšanā vai apelācijā.

Ja nepieciešama ārēju, neatkarīgu ekspertu palīdzība, visa informācija tiks izsūtīta nenorādot sportista personas datus. Pieteikuma iesniedzējam jāiesniedz arī rakstiska piekrišana TUEC lēmumu izplatīšanai citām attiecīgajām Antidopinga organizācijām atbilstoši kodeksa prasībām.

5.2 TUEC locekļiem un iesaistītās Antidopinga organizācijas administrācijai jāveic visi pasākumiem ievērojot konfidencialitāti. Īpaši konfidenciāla ir šāda informācija:

a. visa medicīniskā informācija un dati, ko iesniedz sportists un ārsts vai ārsti, kas iesaistīti sportista aprūpē.

b. visa informācija, kas iekļauta pieteikumā, ieskaitot procesā iesaistītā ārsta vai ārstu vārdus.

Ja sportists vēlas atcelt TUEC vai WADA TUEC tiesības saņemt jebkuru informāciju par viņa veselību, sportistam jāpaziņo viņa atbildīgajam ārstam par šo faktu. Pieņemot šādu lēmumu, sportists nesaņems TUE atļauju vai esošās TUE atļaujas pagarinājumu.

6.0 Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komitejas (TUECs)

TUECs jāizveido un jārīkojas atbilstoši šādām vadlīnijām:

6.1 TUECs jāiekļauj vismaz trīs ārsti ar pieredzi sportistu veselības aprūpē un ārstēšanā un pamatīgām zināšanām klīniskajām sporta un fizisko nodarbību medicīnā. Lai nodrošinātu lēmumu pieņemšanas neatkarību, vairākumam no TUEC locekļiem nedrīkst būt oficiālas atbildības Antidopinga organizācijā. Visiem TUEC locekļiem jāparaksta interešu konflikta novēršanas vienošanās. Ja pieteikuma iesniedzējs ir sportists invalīds, vismaz vienam TUEC locekļiem jābūt īpašai pieredzei sportistu invalīdu veselības aprūpē un ārstēšanā.

6.2 TUECs var pieprasīt nepieciešamo medicīnisko vai zinātnisko ekspertīzi, kuru uzskata par piemērotu attiecīgajā situācijā jebkuram TUE pieteikumam.

6.3 WADA TUEC jāizveido atbilstoši kritērijiem, kas noteikti 6.1.punktā. WADA TUEC tiek izveidota, lai pēc savas iniciatīvas izvērtētu TUE lēmumus, kurus pieņēmusi Antidopinga organizācija. Atbilstoši kodeksa 4.4.punktam sportists, kura TUE pieteikumu noraidījusi Antidopinga organizācija, var iesniegt pieprasījumu WADA TUEC un tā pārskatīs šādu lēmumu ar tiesībām to atcelt..

7.0 Terapeitiskās lietošanas izņēmumu pieteikumu iesniegšanas kārtība

7.1 TUE tiks izskatīts tikai pēc pilnībā aizpildītas pieteikuma formas saņemšanas, kurai jāpievieno visi saistošie dokumenti (skatīt 1.pielikumā – TUE anketa). Pieteikuma izskatīšanas procesā stingri jāievēro medicīniskās informācijas neizpaušanas principi.

7.2 Antidopinga organizācija var veikt izmaiņas TUE pieteikuma anketā, kura pievienota 1.pielikumā, lai paredzētu papildus informācijas pieprasījumu, bet neviena nodaļa vai pants nedrīkst tikt dzēsti.

7.3 TUE pieteikuma anketa jātulko Antidopinga organizācijai atbilstošā valodā, bet anketā jāsaglabā angļu vai franču valodas teksts.

7.4 Sportists nedrīkst iesniegt TUE pieteikumus vairāk kā vienā Antidopinga organizācijā. Pieteikumā jānorāda sportista sporta veids un, ja nepieciešams, disciplīna un īpašā pozīcija vai loma.

7.5 Pieteikumā jānorāda visi iepriekšējo vai pašlaik spēkā esošie atļauju pieprasījumi, lai lietotu citos gadījumos aizliegtas vielas vai aizliegtas metodes, kā arī institūcija, kurai šāds pieprasījums iesniegts un šīs institūcijas lēmums.

7.6 Pieteikumā jāiekļauj vispusīga medicīnas vēsture un visu izmeklējumu, laboratorijas atradņu un vizuālo izmeklējumu rezultāti.

7.7 Visi papildus nepieciešami izmeklējumi, ko pieprasa Antidopinga organizācijas TUEC, jāveic par pieteikuma iesniedzēja vai atbilstošās sporta federācijas līdzekļiem.

7.8 Pieteikumā jāiekļauj atbilstoši kvalificēta ārsta apstiprinājums par nepieciešamību izmantot sportista ārstēšanā vielu, kas citādā gadījumā ir aizliegta, un jānorāda kādēļ cita, atļauta terapija nevar tikt vai nevarētu tikt izmantota minētā stāvokļa ārstēšanā;

7.9 Pieteikumā jānorāda atbilstošās citos gadījumos aizliegtas vielas vai aizliegtas metodes deva, biežums, ievadīšanas ceļš un ilgums.

7.10 TUEC lēmums jāpieņem 30 dienās pēc visas attiecīgās dokumentācijas saņemšanas un attiecīgajai Antidopinga organizācijai par to jāpaziņo sportistam rakstiski. Ja TUE piešķirta sportistam, kurš uzskaitīts Antidopinga organizācijas sportistu reģistrā, sportists un WADA nekavējoties saņems apstiprinājumu, kurā norādīta informācija par atļaujas derīguma termiņu un citiem nosacījumiem, kas saistīti ar TUE.

7.11 a. Ja WADA TUEC atbilstoši kodeksa 4.4. punktam saņem sportista pieprasījumu par lēmuma pārskatīšanu, tai ir tiesības atcelt Antidopinga organizācijas lēmumu par TUE. Sportists jāiesniedz WADA TUEC visa informācija par TUE, kas sākotnēji iesniegta Antidopinga organizācijai un jāpievieno pieteikuma izskatīšanas samaksa. Līdz pārskatīšanas procesa beigām iepriekšējais lēmums ir spēkā. Pārskatīšanas procesam nevajadzētu būt ilgākam kā 30 dienas no informācijas saņemšanas dienas WADA.

b. WADA var uzņemties pārskatīšanu jebkurā laikā. WADA TUEC pabeigs pārskatīšanu 30 dienu laikā.

7.12 Ja lēmums par TUE piešķiršanu tiek noraidīts pārskatīšanas procesā, šī noraidīšana neattieksies ar atpakaļejošu datumu un neizraisīs sportista rezultāt u anulēšanu periodā, kad TUE atļauja bijusi spējā un stāsies spēkā ne vēlāk kā 14 dienas pēc lēmuma paziņošanas sportistam.

8.0 Saīsinātā Terapeitiskās lietošanas izņēmumu piešķiršanas (ATUE) kārtība

8.1 Atsevišķas vielas, kas iekļautas aizliegto vielu sarakstā, tiek lietotas, lai ārstētu tādu medicīniskos stāvokļus, kas bieži sastopami sportistu vidū.. Šādos gadījumos nav nepieciešams pilns pieteikums, kas minēts 4. un 7. nodaļā. Šādām situācijām paredzēta saīsinātā TUE piešķiršanas kārtība.

8.2 Saīsinātā kārtība, kurā aizliegta viela vai aizliegta metode var tikt atļauta, tiek stingri ierobežota šādām vielu grupām: beta-2 agonisti (formoterols, salbutamols, salmeterols un terbutalīns) inhalācijās un glikokortikosteroīdi nesistēmiskā lietošanā.

8.3 Lai lietotu kādu no vielām, kas minētas iepriekš, sportistam jāiesniedz Antidopinga organizācijai medicīnisks paziņojums, kas apstiprina ārstēšanās nepieciešamību. Šādā medicīniskā paziņojumā, atbilstoši 2.pielikuma prasībām, jānorāda diagnoze, medikamenta nosaukums, deva, ievadīšanas ceļš un ārstēšanās ilgums. Ja nepieciešams, var uzskaitīt jebkurus izmeklējumus, kas veikti, lai noteiktu diagnozi (nepievienojot rezultātus vai sīkāku informāciju).

8.4 Saīsinātā kārtība ietver:

a. atļauja lietot aizliegto vielu, kas paredzēta saīsinātajā kārtībā, stājas spēkā pēc tam, kad Antidopinga organizācija saņēmusi pilnībā aizpildītu paziņojumu. Nepilnīgi aizpildīti paziņojumi jānosūta pieteikuma iesniedzējam.

b. Saņemot pilnībā aizpildītu paziņojumu, Antidopinga organizācijai nekavējoties jāpaziņo sportistam. Atbilstoši jāsniedz informācija sportista pārstāvētajai starptautiskajai federācijai, nacionālajai federācijai un nacionālajai antidopinga aģentūrai. Antidopinga organizācijai jāinformē WADA tikai par paziņojuma saņemšanu no starptautiska līmeņa sportista.

c. paziņojums netiks izskatīts apstiprināšanai ar atpakaļejošu datumu izņemot gadījumus, ja:

- bijusi nepieciešama neatliekamā palīdzība vai akūta medicīnas stāvokļa ārstēšana, vai

- izņēmuma gadījumā, ja pieteikuma iesniedzējam nav bijis pietiekami daudz laika vai iespēju iesniegt pieteikumu vai TUEC izvērtēt pieteikumu pirms dopinga kontroles.

8.5 a. ATUE pārskatīšanu var ierosināt TUEC vai WADA TUEC jebkurā atļaujas derīguma termiņa laikā.

b. ja sportists pieprasa atteikta ATUE pieprasījuma pārskatīšanu, WADA TUEC ir tiesīga pieprasīt sportistam papildus medicīnisku informāciju, ko tā uzskata par nepieciešamu, un izdevumu par to jāsedz Sportistam.

8.6 TUEC vai WADA TUEC var atcelt jebkurā laikā ATUE. Par šādu lēmumu nekavējoties jāpaziņo sportistam, viņa pārstāvētajai starptautiskajai federācijai un visām atbilstošajām Antidopinga organizācijām.

8.7 Atcelšana stājas spēkā nekavējoties pēc lēmuma paziņošanas sportistam. Sportistam tomēr ir tiesības iesniegt pieteikumu atbilstoši 7.punktam TUE saņemšanai.

9.0 Informācijas centrs

9.1 Antidopinga organizācijām jāiesniedz WADA informācija par visām TUE atļaujām un pavadošajiem dokumentiem, atbilstoši 7.nodaļas prasībām.

9.2 ATUE gadījumā Antidopinga organizācijai jāiesniedz WADA medicīniskie pieteikumi, kurus iesnieguši starptautiska līmeņa sportisti atbilstoši 8.4. punktam.

9.3 Informācijas centram jāgarantē stingra konfidencialitāte par visu medicīnisko informāciju.

1. papildinājums

Starptautiskajai konvencijai pret dopingu sportā

Pasaules antidopinga kodekss

Saturs

Ievads

Pasaules antidopinga programmas un kodeksa mērķis, darbības sfēra un organizācija

Pasaules antidopinga programma

Kodekss

Starptautiskie standarti

Kodeksa ieviešanas labākie modeļi

Pasaules antidopinga kodeksa pamatojums

Pirmā nodaļa Dopinga kontrole

Ievads

1. pants Dopinga definīcija

2. pants Antidopinga noteikumu pārkāpumi

3. pants. Dopinga pierādījums

3.1 Pierādījuma apjoms un standarts

3.2 Faktu konstatēšanas metodes un pieņēmumi

4. pants. Aizliegtais saraksts

4.1 Aizliegtā saraksta publicēšana un grozīšana

4.2 Aizliegtajā sarakstā iekļautās aizliegtās vielas un aizliegtās metodes

4.3 Kritēriji vielu un metožu iekļaušanai aizliegtajā sarakstā

4.4 Terapeitiska lietošana

4.5 Uzraudzības programma

5. pants. Pārbaude

5.1 Pārbaužu sadalījuma plāns

5.2 Pārbaudes standarti

6. pants. Paraugu analīze

6.1 Atzītas laboratorijas izmantošana

6.2 Nosakāmās vielas

6.3 Paraugu izmantošana pētījumiem

6.4 Paraugu analīzes un rezultātu paziņošanas standarti

7. pants. Rezultātu administrēšana

7.1 Nelabvēlīgu analītisko rezultātu sākotnēja izmeklēšana

7.2 Paziņojums pēc sākotnējās izmeklēšanas

7.3 Nelabvēlīgā analītiskā rezultāta papildus izmeklēšana, ja tas paredzēts aizliegtajā sarakstā

7.4 Citu antidopinga noteikumu pārkāpumu izmeklēšana

7.5 Principi, kas attiecas uz pagaidu aizliegumu piedalīties sacensībās

8. pants. Tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu

9. pants. Automātiska individuālo rezultātu anulēšana

10. pants. Individuālie sodi

10.1 Rezultātu anulēšana sacensībās, ja noticis antidopinga noteikumu pārkāpums

10.2 Diskvalifikācijas piešķiršana par aizliegtajām vielām un aizliegtajām metodēm

10.3 Īpašas vielas

10.4 Diskvalifikācija par citiem antidopinga noteikumu pārkāpumiem

10.5 Diskvalifikācijas termiņa atcelšana vai samazināšana izņēmumu gadījumos

10.6 Noteikumi par noteiktiem iespējamiem vairākkārtējiem pārkāpumiem

10.7 Sacensību rezultātu anulēšana pēc paraugu savākšanas

10.8 Diskvalifikācijas laiks

10.9 Stāvoklis diskvalifikācijas laikā

10.10 Atjaunošanas pārbaude

11. pants. Komandu sodi

12. pants. Sporta institūciju sodi

13. pants. Pārsūdzība

13.1 Pārsūdzamie lēmumi

13.2 Antidopinga noteikumu pārkāpumu, sodu un pagaidu diskvalifikācijas lēmumu pārsūdzēšana

13.3 Terapeitiskās lietošanas izņēmuma atļaujas piešķiršanas vai atteikšanas lēmuma pārsūdzības

13.4 Kodeksa trešajā daļā noteikto sodu lēmumu pārsūdzība

13.5 Laboratorijas akreditācijas anulēšanas vai atcelšanas lēmumu pārsūdzība

14. pants. Konfidencialitāte un paziņošana

14.1 Informācija par nelabvēlīgu analīžu rezultātu un citiem iespējamiem antidopinga noteikumu pārkāpumiem

14.2 Publisks paziņojums

14.3 Informācija par sportista atrašanās vietu

14.4 Statistiskie pārskati

14.5 Dopinga kontroles informācijas apstrādes centrs

15. pants Dopinga kontroles pienākumu sadalījums

15.1 Pārbaude sacensībās

15.2 Ārpussacensību pārbaude

15.3 Rezultātu administrēšana, iztiesāšana un sodi

15.4 Savstarpēja atzīšana

16. pants Dopinga kontrole sporta sacensību dzīvniekiem

17. pants. Ierobežojumu noteikumi

Otrā nodaļa. Izglītība un pētījumi

18. pants. Izglītība

18.1 Pamatprincips un galvenais mērķis

18.2 Programma un pasākumi

18.3 Sadarbība un koordinācija

19. pants. Pētījumi

19.1 Antidopinga pētījumu nolūks

19.2 Pētījumu veidi

19.3 Koordinācija

19.4 Pētījumu prakse

19.5 Pētījumi, izmantojot aizliegtās vielas un aizliegtās metodes

19.6 Rezultātu ļaunprātīga izmantošana

Trešā nodaļa. Funkcija sun pienākumi

20. pants. Parakstītāju papildus funkcijas un pienākumi

20.1 Starptautiskās Olimpiskās komitejas funkcijas un pienākumi

20.2 Starptautiskās Paralimpiskās komitejas funkcijas un pienākumi

20.3 Starptautisko federāciju funkcijas un pienākumi

20.4 Nacionālo olimpisko komiteju un nacionālo paralimpisko komiteju funkcijas un pienākumi

20.5 Nacionālo antidopinga organizāciju funkcijas un pienākumi

20.6 Galveno sacensību rīkotāju funkcijas un pienākumi

20.7 WADA funkcijas un pienākumi

21. pants. Dalībnieku funkcijas un pienākumi

21.1 Sportistu funkcijas un pienākumi

21.2 Sportista apkalpojošā personāla funkcijas un pienākumi

22. pants. Valdību līdzdalība

Ceturtā nodaļa. Pieņemšana, atbilstība un grozīšana

23. pants. Pieņemšana, atbilstība un grozīšana

23.1 Kodeksa pieņemšana

23.2 Kodeksa ieviešana

23.3 Pieņemšanas un ieviešanas termiņi

23.4 Kodeksa ievērošanas pārraudzība

23.5 Kodeksa neizpildes sekas

23.6 Kodeksa grozījumi

23.7 Kodeksa pieņemšanas izstāšanās

24. pants. Kodeksa tulkošana

Pielikuma papildinājums

Definīcijas

Ievads

Pasaules antidopinga programmas un kodeksa mērķis, darbības sfēra un organizācija

Pasaules antidopinga programmas un kodeksa mērķi ir:

• aizsargāt sportista pamata tiesības piedalīties no dopinga brīvā sportā un, tādējādi, sekmēt sportistu veselību, godīgumu un vienlīdzību pasaulē un

• nodrošināt saskaņotas, koordinētas un efektīvas antidopinga programmas starptautiskā un valstu līmenī dopinga atklāšanai, tā lietošanas samazināšanai un novēršanai.

Pasaules antidopinga programma

Pasaules antidopinga programmā ir visi nepieciešamie elementus, lai nodrošinātu starptautisko un nacionālo antidopinga programmu optimālu saskaņotību un labāku ieviešanu.

Galvenās daļas ir:

1. līmenis: kodekss;

2. līmenis: starptautiskie standarti;

3. līmenis: labākie ieviešanas modeļi.

Kodekss

Kodekss ir visaptverošs pamatdokuments, uz kura pamatojas pasaules antidopinga programma sportā. Kodeksa nolūks ir sekmēt antidopinga centienus, nodrošinot antidopinga pamatelementu vispusīgu saskaņošanu. Programma ir pietiekami detalizēta pilnīgas saskaņotības sasniegšanai jautājumos, kas prasa vienotu pieeju, taču pietiekami vispārīga citās jomās, lai atļautu elastību pieņemto antidopinga principu īstenošanai.

Starptautiskie standarti

Antidopinga programmas dažādu tehnisko un darbības jomu starptautiskos standartus izstrādā un apstiprina Pasaules Antidopinga aģentūra (WADA), saskaņojot tos ar parakstītājiem un valdībām. Starptautisko standartu mērķis saskaņot to antidopinga organizāciju darbību, kas atbildīgas par antidopinga programmu atsevišķām tehniskām un darbības daļām. Starptautisko standartu ievērošana ir obligāta kodeksa izpildē. Laiku pa laikam WADA izpildkomiteja, veicot nepieciešamās konsultācijas ar parakstītājiem un valdībām var pārskatīt starptautiskos standartus. Starptautiskie standarti un visi grozījumi stājas spēkā starptautiskajā standartā vai grozījumos noteiktajā laikā, ja kodeksā nav paredzēts citādi.

[Piezīme: Starptautiskajos standartos tiek iekļauts kodeksa ieviešanai nepieciešamais tehniskais izklāsts. Tajos ietilpst, piemēram, detalizēts paraugu iegūšanas detalizētas prasības, laboratoriskās analīzes prasības un laboratoriju akreditācijas prasības, kādas pašlaik atrodamas Olimpiskās kustības antidopinga kodeksā (OMADC). Starptautiskie standarti ir kodeksa neatņemama sastāvdaļa un tie pievienoti kodeksam atsevišķos tehniskos dokumentos. Standartus izstrādā speciālisti, saskaņojot ar parakstītājiem un valdībām. Ir svarīgi, lai speciālisti spētu veikt savlaicīgas izmaiņas starptautiskajos standartos bez jebkādu grozījumu veikšanas kodeksā, pušu noteikumos un instrukcijās. Visi īstenojamie starptautiskie standarti tiks apstiprināti līdz 2004. gada 1. janvārim.]

Kodeksa ieviešanas labākie modeļi

Kodeksa ieviešanas labākie modeļi tiks izstrādāti, lai sniegtu modernākos risinājumus dažādās antidopinga jomās. Šos modeļus WADA ieteiks kā paraugu un tie būs pieejami parakstītājiem pēc pieprasījuma, bet to ieviešana nebūs obligāta. Papildus antidopinga dokumentācijas paraugu izstrādei, WADA sniegs izglītojošu atbalstu parakstītājiem.

[Piezīme: WADA izstrādās antidopinga noteikumu modeļus un instrukcijas, atbilstoši parakstītāju vairākuma grupu interesēm (piem. individuālo sporta veidu sporta federācijas, komandu sporta veidu sporta federācijas, valsts antidopinga organizācijas u.tml.). Šādi noteikumu modeļi un instrukcijas atbildīs un tiks balstītas uz kodeksu un tie būs modernākie risinājumu ieteikumi, ietverot visas sastāvdaļas (ieskaitot atsauci uz starptautiskajiem standartiem), kas nepieciešamas efektīvas antidopinga programmas īstenošanai.

Šādi noteikumu modeļi un instrukcijas nodrošinās vairākas alternatīvas, no kurām ieinteresētās organizācijas varēs izvēlēties piemērotāko. Dažas organizācijas var izvēlēties ieviest visus parauga noteikumus negrozītā veidā. Citas organizācijas var nolemt pieņemt šādus parauga noteikumus ar grozījumiem. Toties citas organizācijas var nolemt izstrādāt savus noteikumus un instrukcijas, saskaņā ar kodeksā noteiktajiem vispārējiem principiem un atsevišķām prasībām.

Citi noteikumu modeļi atsevišķiem antidopinga darba posmiem var tikt izstrādāti, saskaņā ar vispārējām iesaistīto organizāciju prasībām un vēlmēm. Šādi modeļi varētu būt nacionālo antidopinga programmu paraugi, noteikumi rezultātu pārzināšanai, pārbaudēm (neieskaitot prasības, kas noteiktas starptautiskajā pārbaužu standartā), izglītības programmām u.c. WADA izvērtēs un apstiprinās visus labākās ieviešanas modeļus pirms to iekļaušanas Pasaules antidopinga programmā.]

Pasaules antidopinga kodeksa pamatojums

Antidopinga programmas paredzētas sporta patieso vērtību saglabāšanai. Šīs patiesās vērtības var dēvēt par sporta būtību; tie ir Olimpisma principi; tā apzīmē godīgu spēli. Sporta būtība ir cilvēka gara, miesas un prāta vienotība un to raksturo šādas vērtības:

· ētika, godīga spēle un godīgums;

· veselība;

· izcilība sasniegumos;

· raksturs un audzināšana;

· prieks un līksme;

· komandas darbs;

· aizraušanās un uzticēšanās;

· noteikumu un likumu ievērošana;

· sevis un citu dalībnieku cienīšana;

· drosme;

· sabiedriskums un solidaritāte.

Dopings ir pilnīgi pretrunā sporta būtībai.

Pirmā nodaļa

Dopinga kontrole

Ievads

Kodeksa pirmā daļa ietver noteiktus antidopinga noteikumus un principus, kurus ievēro organizācijas, kas pieņem, ievieš un īsteno antidopinga noteikumus savas kompetences ietvaros, piemēram, Starptautiskā Olimpiskā komiteja, Starptautiskā Paralimpiskā komiteja, starptautiskās federācijas, galveno sacensību organizācijas, nacionālās antidopinga organizācijas un nacionālās olimpiskās komitejas. Visas šīs organizācijas tiek apzīmētas kā antidopinga organizācijas.

Kodeksa pirmā daļa neaizvieto vai neatbrīvo no nepieciešamības pēc katras no šīm organizācijām pieņemtiem visaptverošiem antidopinga noteikumiem. Atsevišķi pirmās daļas noteikumi katrā ziņā burtiski iekļaujami katras antidopinga organizācijas antidopinga noteikumos, bet citi pirmās daļas noteikumi nosaka saistošus principus, kas pieļauj atšķirības ar katras antidopinga organizācijas noteikumiem vai nosaka tādas prasības, kuras antidopinga organizācijai jāizpilda, bet nav jāiekļauj savos antidopinga noteikumos. Saskaņā ar antidopinga organizācijas pildāmo uzdevumu apmēru, šādi kodeksa panti iekļaujami katras antidopinga organizācijas noteikumos bez jebkādiem grozījumiem (pieļaujami redakcionāli grozījumi attiecīgās valodas lietošanai vai gadījumos, kad tiek iekļauta atsauce uz organizācijas nosaukumu, sporta veidu, noteikumu punktiem u.c.): 1. (dopinga definīcija), 2. (antidopinga noteikumu pārkāpumi), 3. (dopinga pierādījums), 9. (individuālo rezultātu automātiska diskvalifikācija), 10. (individuālie sodi), 11. (sekas komandām), 13. (pārsūdzības), izņemot 13. panta 2.2. punktu, 17. (ierobežojumi) un definīcijas.

[Piezīme: Saskaņotas darbības veicināšanai, ārkārtīgi būtiski ir, lai visi parakstītāji savus lēmumus pamato ar vienu un to pašu antidopinga noteikumu pārkāpumu sarakstu, pierādījuma pienākumu un uzliek vienlīdzīgus sodus par vienādiem antidopinga noteikumu pārkāpumiem. Šiem noteikumiem jābūt vienādiem, gan izskatot iespējamu pārkāpumu starptautiskajā federācijā, gan nacionālajā līmenī pirms iztiesāšanas CAS. Turklāt, saskaņotas darbības nodrošināšanai, nav nepieciešams likt visiem parakstītājiem ieviest vienādu rezultātu administrēšanas un iztiesāšanas kārtību. Pašlaik pastāv vairākas dažādas rezultātu administrēšanas un iztiesāšanas prakses dažādās starptautiskajās federācijās un dažādās nacionālajās institūcijās. Kodekss nenosaka pilnīgu vienotību rezultātu administrēšanai un iztiesāšanas kārtībai, bet nosaka, ka dažādai parakstītāju praksei jābūt atbilstošai kodeksā noteiktajiem principiem.

Kodeksa 13. panta 2.2. punkts nav iekļauts noteikumos par pilnīgu un negrozāmu izpildi, tādēļ 13. panta 2.2. punktā ietverti tādi nosacījumi, kurus antidopinga organizācija var mainīt un grozīt.]

Antidopinga noteikumi, tāpat kā sacensību noteikumi, ir sporta noteikumi, kas nosaka sporta veida norisi. Sportisti pieņem šos noteikumus kā priekšnosacījumu dalībai. Antidopinga noteikumi netiek pakārtoti un tos neierobežo tiesību normas un prasības krimināltiesībās un darba tiesiskajās attiecībās. Kodeksā noteiktā politika un minimālās prasības pārstāv kodeksa veidotāju vienprātīgu interesi godīga sporta labā un tās ievērojamas visās tiesās un citās lēmējinstitūcijās.

Visiem dalībniekiem ir saistoši attiecīgo antidopinga organizāciju antidopinga noteikumi, kas pieņemti saskaņā ar kodeksu. Katrs parakstītājs pieņem tādus noteikumus un kārtību, kas nodrošina to, ka visi parakstītāja un tā dalīborganizāciju kompetencē esošie dalībnieki ir informēti un piekrīt ievērot spēkā esošos attiecīgās antidopinga organizācijas antidopinga noteikumus.

[Piezīme: Piedaloties sporta veidā, sportisti apņemas ievērot attiecīgā sporta veida sacensību noteikumus. Tāpat sportisti un sportistu apkalpojošais personāls apņemas arī ievērot noteikumus, kas balstīti uz kodeksa 2. pantu, kļūstot par biedriem, tiekot uzņemti sporta organizācijās vai piedaloties vai sporta sacensībās, kas pakļautas kodeksam. Katram parakstītājam jāveic attiecīgi pasākumi, lai visi tā kompetencē esošie sportisti un sportistu apkalpojošais personāls ievērotu attiecīgās antidopinga organizācijas antidopinga noteikumus.]

1. pants. Dopinga definīcija.

Dopings ir viena vai vairāku kodeksa 2.1.punktā līdz 2.8. punktā noteikto antidopinga noteikumu pārkāpums.

2. pants. Antidopinga noteikumu pārkāpumi.

[Piezīme: 2.panta nolūks ir noteikt tādus apstākļus nosacījumus, kas apraksta antidopinga noteikumu pārkāpumus. Dopinga lietu iztiesāšana notiek pamatojoties uz apgalvojumu, ka pārkāpts viens vai vairāki šādi noteikumi. Vairums šajā sarakstā iekļauto apstākļu un nosacījumu atrodami OMADC vai citos antidopinga noteikumos.]

Antidopinga noteikumu pārkāpumi ir šādi:

2.1. Aizliegtas vielas, tās metabolītu vai marķieru atrašanās sportista organisma paraugā.

2.1.1. Katra sportista personīgais pienākums ir rūpēties, lai viņa organismā nenokļūst aizliegta viela. Sportisti ir atbildīgi par jebkuras aizliegtas vielas, tās metabolīta vai marķiera atklāšanu viņu organisma paraugos. Antidopinga noteikumu pārkāpums ir noticis saskaņā ar 2. panta 1. punktu, neatkarīgi no tā, vai sportists rīkojies tīši, kļūdas vai neuzmanības dēļ vai apzināti.

[Piezīme: Lai izvērtētu antidopinga noteikumu pārkāpumus, kuros konstatē aizliegtas vielas (vai tās metabolītu vai marķieru) klātbūtni, kodekss paredz noteikumu par atbildību neatkarīgi no vainas, kas iekļauta arī OMADC un vairumā citu antidopinga noteikumu. Ievērojot atbildības neatkarīgi no vainas principu, antidopinga noteikumu pārkāpums noticis jebkurā gadījumā, ja sportista organisma paraugā konstatēta aizliegtās vielas klātbūtne. Pārkāpums noticis, ja sportists aizliegto vielu lietojis apzināti, neapzināti, vai bijis nolaidīgs vai citādi vainojams. Ja pozitīva analīze konstatēta sacensību pārbaudē, tad tās sacensības rezultātus automātiski atzīst par nederīgiem (9.pants (automātiska individuālo rezultātu anulēšana). Tomēr arī šādā gadījumā sportistam dota iespēja samazināt soda sankcijas, ja viņš spēj pierādīt, ka viņš nav bijis vainīgs vai viņa vaina bijusi nesvarīga (10.panta 5.punkts (diskvalifikācijas laika samazināšana atsevišķos gadījumos).

Atbildības neatkarīgi no vainas noteikums par aizliegtās vielas konstatēšanu sportista paraugā un iespēja izmainīt soda mēru atbilstoši īpašiem kritērijiem, veido līdzsvaru starp efektīvu antidopinga noteikumu ievērošanu visu “tīro” sportistu labā un godīgumu atsevišķos izņēmuma gadījumos, kad aizliegtā viela iekļuvusi sportista organismā bez sportista ziņas vai vainas. Svarīgi ir atzīmēt, ka neskatoties uz to, ka antidopinga noteikumu pārkāpumu nosaka atbildība neatkarīgi no vainas, tomēr diskvalifikācijas laika noteikšana nenotiek automātiski.

Atbildības neatkarīgi no vainas noteikuma pamatojums sekmīgi pamatots Sporta arbitrāžas tiesas spriedumā lietā “Quigley pret UIT”.

“Atzīstams, ka atbildības neatkarīgi no vainas uzlikšana savā ziņā ir netaisna šajā atsevišķajā lietā pret Q., jo sportists varēja lietot medikamentu ar nepareizu etiķeti vai neatbilstoša padoma dēļ, par ko viņš nevar būt atbildīgs — šajā gadījumā, negaidīti saslimstot citā valstī. Bet, savā ziņā, arī “netaisnīgi” ir tas, ka sportistam pirms nopietnām sacensībām tiek dota saindēta pārtika. Tomēr nevienā no minētajiem gadījumiem nav tāda iemesla, lai mainītu noteikumus šo netaisnību novēršanai. Tāpat, kā sportista slimības dēļ netiktu atceltas sacensības, arī aizliegto vielu ierobežojumi netiks samazināti, lai attaisnotu to nejaušu lietošanu. Negadījumi sacensībās, tāpat kā citi negadījumi dzīvē, var radīt dažādas netaisnīgas situācijas, gan nejauši, gan negodīgu cilvēku ietekmē, ko ar likumu nav iespējams novērst.

Turklāt, daudz cēlāk ir noteikt tādu principu, ka nejaušu netaisnību vienam indivīdam nelabo ar plānotu netaisnību pret pārējiem sacensību dalībniekiem. Tas notiktu, ja aizliegtās rezultātu uzlabojošās vielas tiktu pieļautas gadījumos, kad tās ieņemtas netīši. Turklāt, var gadīties, ka pat apzināti nelikumīgas lietošanas gadījumi varētu bieži izvairīties no soda, vainas pierādījumu trūkuma dēļ. Skaidrs, ka nolūka pierādījuma pienākums radītu dārgu tiesāšanos, kas kaitētu federācijām — galvenokārt tām, kurām ir samērā ierobežots budžets cīņai ar dopingu.]

2.1.2. Antidopinga noteikumu pārkāpums ir noticis tad, ja atklāts jebkurš aizliegtās vielas, tās metabolītu vai marķieru daudzums sportista organisma paraugā, izņemot tādas vielas, kuru kvantitatīvie rādītāji īpaši norādīti Aizliegtajā sarakstā.

2.1.3. Par izņēmumu 2.panta 1.punkta noteikumiem uzskatāmi gadījumi, kad Aizliegtajā sarakstā ir noteikti īpaši vērtēšanas kritēriji aizliegtām vielām, kuras var rasties endogēni.

[Piezīme: Piemēram, Aizliegtajā sarakstā var būt noteikts, ka “T” un “E” attiecība, kas pārsniedz 6:1, uzskatāma par dopingu, ja vien antidopinga organizācijas veikto iepriekšējo vai sekojošo pārbaužu rezultāti neapstiprina, ka attiecība ir dabiski palielināta, vai sportists nepierāda, ka attiecības palielinājums ir fizioloģiska vai pataloģiska stāvokļa rezultāts.]

2.2. Aizliegtas vielas vai aizliegtas metodes lietošana vai lietošanas mēģinājums.

2.2.1. Sekmīgai vai nesekmīgai aizliegtas vielas vai metodes lietošanai nav atšķirības. Antidopinga noteikumu pārkāpuma noteikšanā svarīgs ir fakts, ka aizliegtā viela vai metode ir lietota vai mēģināta lietot.

[Piezīme: “Lietošanas” aizliegums, salīdzinājumā ar OMADC ir paplašināts, papildinot aizliegtās vielas ar aizliegtajām metodēm. Ar šādu noteikumu vairs nav nepieciešams noteikt “pieņēmums par lietošanu” kā atsevišķu antidopinga noteikumu pārkāpumu. Lietošanu var pierādīt, piemēram, uz pieņēmuma, trešās puses liecības vai cita pierādījuma pamata.

Aizliegtās vielas lietojuma mēģinājuma uzrādīšanai nepieciešams pierādījums par sportista nolūku. Prasība par pierādījumu sportista nolūkam šī pārkāpuma pierādīšanai nemazina noteikto atbildības neatkarīgi no vainas principu, kas noteikts par 2.panta 1.punktā paredzētajiem pārkāpumiem un aizliegtās vielas vai aizliegtās metodes lietošanu.

Ja sportists ārpus sacensībām lieto vielas, kas nav aizliegtas lietošanai ārpus sacensībām, antidopinga noteikumu pārkāpums nav noticis.]

2.3. Atteikšanās vai nepiedalīšanās bez attaisnojoša iemesla paraugu ņemšanā pēc paziņojuma, saskaņā ar attiecīgajiem antidopinga noteikumiem, vai cita izvairīšanās no paraugu ņemšanas.

[Piezīme: Parauga nenodošana vai nepiedalīšanās paraugu savākšanā pēc uzaicinājuma saņemšanas gandrīz visos gadījumos ir antidopinga noteikumu pārkāpums. Šis pants noteikumu paplašina, nosakot, ka: “cita izvairīšanās no paraugu ņemšanas” ir aizliegta. Tādēļ, piemēram, antidopinga noteikumu pārkāpums ir arī tad, ja sportists slēpies no dopinga kontroles darbinieka, kas mēģinājis veikt pārbaudi. Tāds sportista pārkāpums, kā “atteikšanās vai nepiedalīšanās” paraugu ņemšanā var būt gan ar nolūku, gan nejaušs, bet “izvairoties” no šādas pārbaudes, darbība uzskatāma, ka veikta ar nolūku.]

2.4. Attiecīgu noteikumu pārkāpums saistībā ar sportista pieejamību ārpussacensību pārbaudei, ieskaitot ziņu nesniegšanu par atrašanās vietu un pārbaužu neveikšanu pamatojoties uz saistošo noteikumu prasībām.

[Piezīme: Iepriekš nepieteikta ārpussacensību pārbaude ir dopinga kontroles pamatelements. Bez skaidri zināmas sportista atrašanās vietas, šāda pārbaude ir neefektīva un dažkārt neiespējama. Šis pants, kuram līdzīgus parasti neiekļauj antidopinga noteikumos, prasa, lai sportisti, kas iekļauti ārpussacensību pārbaužu sarakstā, būtu atbildīgi par savlaicīgu informācijas sniegšanu par viņu atrašanās vietu, lai viņus varētu atrast iepriekš nepieteiktai ārpussacensību pārbaudei. Sportista starptautiskā federācija un nacionālā antidopinga organizācija nosaka attiecīgos noteikumus, kas ļauj zināmu elastību saistībā ar dažādos sporta veidos un valstīs pastāvošajiem atšķirīgajiem apstākļiem. Šī panta pārkāpums var būt gan ar nolūku, gan nejaušs no sportista puses.]

2.5. Iejaukšanās vai iejaukšanās mēģinājums jebkurā dopinga kontroles posmā.

[Piezīme: Šis pants aizliedz rīcību, kas traucē dopinga kontroles procesā, bet kas nav iekļauts parastajā aizliegto metožu definīcijā. Piemēram, identifikācijas numuru labojumi dopinga kontroles anketā pārbaudes laikā vai B pudeles saplēšana B analīžu veikšanas laikā.]

2.6. Aizliegto vielu un metožu atrašanās īpašumā:

2.6.1. Gadījumi, kad sportista īpašumā jebkurā laikā vai vietā atrodas viela, kas aizliegta ārpussacensību pārbaudē vai aizliegta metode, izņemot, ja sportists pierāda, ka uzglabāšana atļauta saskaņā ar terapeitiskās lietošanas izņēmumiem, ko viņš saņēmis atbilstoši 4.panta 4.punktam (terapeitiskā lietošana) vai citiem pieļaujamiem attaisnojošiem apstākļiem.

2.6.2. Gadījumi, kad viela, kas aizliegta ārpussacensību pārbaudē vai aizliegta metode atrodas sportista apkalpojošas personas īpašumā, saistībā ar sportistu, sacensībām vai treniņiem, izņemot, ja sportistu apkalpojošā persona pierāda, ka uzglabāšana atļauta saskaņā ar terapeitiskās lietošanas izņēmumu, ko sportists saņēmis atbilstoši 4.panta 4.punktam (terapeitiskā lietošana) vai citiem pieļaujamiem attaisnojošiem apstākļiem

2.7. Jebkuras aizliegtas vielas vai metodes nelikumīga aprite.

2.8. Aizliegtas vielas vai aizliegtas metodes ievadīšana vai ievadīšanas mēģinājums jebkuram sportistam, atbalsts, mudināšana, palīdzība, kūdīšana, slēpšana vai jebkura cita līdzdalība antidopinga noteikumu pārkāpumā vai pārkāpuma mēģinājumā.

3. pants. Dopinga pierādījums.

3.1. Pierādījuma apjoms un standarts.

Antidopinga organizācijas pienākums ir pierādīt, ka noticis antidopinga noteikumu pārkāpums. Pierādījuma standartam ir jābūt antidopinga organizācijas konstatētā antidopinga noteikumu pārkāpuma atbilstība lēmējinstitūcijas pietiekamai pārliecināšanai, ņemot vērā apsūdzības nozīmīgumu. Šis pierādījuma standarts visos gadījumos ir nozīmīgāks kā tikai vainas iespējamība, bet mazāk svarīgs kā pierādījums bez jebkādām aizdomām. Ja kodekss uzliek par pienākumu sportistam vai citai personai, kas apvainota antidopinga noteikumu pārkāpumā, atspēkot pieņēmumu vai pierādīt noteiktus faktus vai apstākļus, pierādījuma pamatojumiem jābūt līdzsvarā ar šaubām.

[Piezīme: Šāda pierādījuma standarta prasība antidopinga organizācijai salīdzināma ar standartiem, kādus atsevišķās valstīs piemēro profesionālo amatpārkāpumu gadījumos. To arī plaši izmanto tiesas un šķīrējtiesas dopinga lietās: sk. SAT 22.12.1998. lēmumu nr. 98/208 N., J., Y., W. lietā pret FINA.]

3.2. Faktu konstatēšanas metodes un pieņēmumi.

Faktus, kas saistīti ar antidopinga noteikumu pārkāpumiem var konstatēt jebkādā ticamā veidā, tai skaitā atzīšanos. Dopinga lietās piemērojami šādi pierādījuma noteikumi:

3.2.1. tiek pieņemts, ka WADA atzītās laboratorijas veic paraugu analīzi un uzraudzības procedūras saskaņā ar starptautisko laboratoriskās analīzes standartu. Sportists var atspēkot šo pieņēmumu, pierādot, ka notikusi novirze no starptautiskā standarta.

Ja sportists atspēko augstāk minēto pieņēmumu, pierādot, ka notikusi novirze no starptautiskā standarta, tad antidopinga organizācijai ir pienākums pierādīt, ka šāda novirze nav izraisījusi nelabvēlīgu analītisko rezultātu.

[Piezīme: Sportista pienākums ir noteikt novirzi no starptautiskā standarta, izmantojot liecību pārsvaru. Ja sportists to ir izdarījis, šis pienākums tālāk ir antidopinga organizācijas kompetencē un tai pietiekami jāpārliecina lēmējinstitūcija, ka novirze nav ietekmējusi pārbaudes rezultātu.]

3.2.2. Novirzes no starptautiskā pārbaužu standarta, kas nav bijušas par pamatu nelabvēlīgam analītiskam rezultātam vai citam antidopinga noteikumu pārkāpumam, neatceļ šādus rezultātus. Ja sportists pierāda, ka novirzes no starptautiskā standarta notikušas pārbaužu laikā, tad antidopinga organizācijai ir pienākums pierādīt, ka šādas novirzes nav bijušas par pamatu nelabvēlīgam analītiskam rezultātam vai nav bijušas par faktisko pamatu antidopinga noteikumu pārkāpumam.

4. pants. Aizliegtais saraksts.

4.1. Aizliegtā saraksta publicēšana un grozīšana.

WADA nepieciešamības gadījumos, bet ne retāk kā reizi gadā, publicē aizliegto sarakstu kā starptautisku standartu. Paredzētais saraksta saturs un visi tā grozījumi iepriekš rakstiski jāpaziņo visiem parakstītājiem un valdībām komentāru sniegšanai un konsultācijām. Katra gada Aizliegtā saraksta versiju un visas izmaiņas WADA izplata katram parakstītājam un valdībai un publicē WADA interneta lapā, un katrs parakstītājs veic nepieciešamos pasākumus, lai izplatītu aizliegto sarakstu saviem biedriem un dalībniekiem. Katras antidopinga organizācijas noteikumiem jāparedz, ka Aizliegtais saraksts un grozījumi stājas spēkā saskaņā ar antidopinga organizācijas noteikumiem un bez papildus rīcības no antidopinga organizācijas puses trīs mēnešu laikā pēc WADA aizliegtā saraksta publicēšanas, ja vien Aizliegtajā sarakstā vai grozījumos nav noteiktas citas prasības.

[Piezīme: Aizliegto sarakstu pārskata un publicē noteiktā laikā, atkarībā no nepieciešamības. Tomēr, lai novērstu pārpratumus, jaunu sarakstu publicē reizi gadā arī tad, ja nav veiktas izmaiņas. SOK pieredze, publicējot sarakstu katru gadu janvārī, norāda, ka šādi tiek novērsta jebkāda nesapratne par to, kurš saraksts ir spēkā esošs. Šādas situācijas novēršanai WADA interneta lapā atrodams spēkā esošais saraksts.

Paredzēts, ka grozījumi antidopinga noteikumos, saskaņā ar antidopinga organizāciju noteikumiem, stājas spēkā pēc 2004. gada 1. janvāra, WADA pirmo reizi publicējot aizliegto sarakstu. OMADC saglabā spēku līdz laikam, kamēr kodeksu apstiprina Starptautiskā Olimpiskā komiteja.]

4.2. Aizliegtajā sarakstā iekļautās aizliegtās vielas un aizliegtās metodes.

Aizliegtajam sarakstam jānorāda tās aizliegtās vielas un aizliegtās metodes, kas aizliegtas kā dopings jebkurā laikā (sacensībās un ārpus sacensību laikā), jo tie spēj uzlabot sasniegumus turpmākajās sacensībās vai maskējošo īpašību dēļ, kā arī tās vielas un metodes, kas aizliegtas tikai sacensību laikā. Pēc starptautisko federāciju ieteikuma, aizliegto sarakstu WADA var paplašināt attiecīgajā sporta veidā. Aizliegtās vielas un aizliegtās metodes var iekļaut aizliegtajā sarakstā kā vispārējas vielu kategorijas (piem. anaboliskie līdzekļi) vai kā īpašu atsauci uz kādu noteiktu vielu vai metodi.

[Piezīme: Ir viens aizliegtais saraksts. To vielu starpā, kas aizliegtas jebkurā laikā iekļaujamas maskējošās vielas un vielas, kuras, lietojot treniņu laikā, rada ilglaicīgu ietekmi sportisko sasnigumu uzlabošanai, piem. anaboliķi. Visas aizliegtajā sarakstā minētās vielas un metodes ir aizliegtas sacensībās. Atšķirības starp vielām, kuras pārbauda sacensībās un ārpus sacensībām, ir pārņemtas no OMDAC.

Pastāv tikai viens dokuments ar nosaukumu “aizliegtais saraksts”. WADA tiesīga papildus pievienot vielas un metodes aizliegtajam sarakstam atsevišķos sporta veidos (piem. beta blokatoru iekļaušana šaušanas sportā), kas atzīmējams arī vienotajā aizliegtajā sarakstā. Visu vielu uzskaitīšana vienotā aizliegtajā sarakstā izslēdz dažas no pastāvošajām kļūdām, nosakot, kādas vielas aizliegtas kādos sporta veidos. Individuālajiem sporta veidiem nav atļauts pieprasīt izņēmumus vielām no aizliegtā saraksta (piem. anaboliķu svītrošana no saraksta “prāta sporta” veidos). Šāda noteikuma pamatojums ir tāds, ka ir noteikts vielu kopums, kuru aizliegts lietot tiem, kas sevi vēlas saukt par sportistiem.]

4.3. Kritēriji vielu un metožu iekļaušanai aizliegtajā sarakstā.

Pieņemot lēmumu par vielas vai metodes iekļaušanu aizliegtajā sarakstā, WADA izvērtē šādus kritērijus.

4.3.1. Vielas vai metodes iekļaušana aizliegtajā sarakstā jāapsver, ja WADA konstatē, ka viela vai metode atbilst diviem no šādiem trim kritērijiem:

4.3.1.1. Medicīniski vai citi zinātniski pierādījumi, farmakoloģiska iedarbība vai lietošanas pieredze tam, ka viela vai metode spēj paaugstināt vai paaugstina sasniegumus sportā;

4.3.1.2. Medicīniski vai citi zinātniski pierādījumi, farmakoloģiska iedarbība vai lietošanas pieredze tam, ka vielas vai metodes lietošana rada vai spēj radīt veselības traucējumus sportistam;

4.3.1.3. WADA apstiprinājums, ka vielas vai metodes lietošana ir pretrunā sporta būtībai, kas aprakstīts kodeksa ievadā.

4.3.2. Vielu vai metodi iekļauj aizliegtajā sarakstā arī tad, ja WADA apstiprina, ka ir medicīniski vai citi zinātniski pierādījumi, farmakoloģiska iedarbība vai lietošanas pieredze tam, ka viela vai metode ir spēja slēpt citu aizliegto vielu vai aizliegto metožu lietošanu.

[Piezīme: Vielas iekļaušanu aizliegtajā sarakstā jāapsver, ja viela ir maskējošs līdzeklis vai tā atbilst diviem no šādiem trim kritērijiem: (1) tā var uzlabot sportiskos sasniegumus; (2) tā apdraud vai var apdraudēt veselību; (3) tā ir pretrunā sporta būtībai. Viela, kas atbilst tikai vienam no minētajiem kritērijiem nav iekļaujama sarakstā. Izmantojot kā vienīgo kritēriju tikai spēju uzlabot sportiskos sasniegumus, tas iekļautu arī, piemēram, fiziskos un garīgos treniņus, gaļu, ogļhidrātu slodzi un treniņus augstu kalnos. Veselības kaitējumu nodara arī smēķēšana. Prasība, lai viela atbilstu visiem kritērijiem, būtu nepilnvērtīga. Piemēram, ģenētiskās transferta (gēnu pārstādīšanas) tehnoloģijas pielietošana, lai ievērojami uzlabotu sportiskos sasniegumus būtu jāaizliedz, jo ir pretēja sportiskajam garam pat tad, ja tā nav kaitīga. Līdzīgi tam arī, iespējami kaitīga noteiktu vielu ļaunprātīga lietošana bez medicīniskām indikācijām, pamatojoties uz neapstiprinātu viedokli, ka šī viela uzlabo sportiskos sasniegumus, protams, ir pretrunā ar sporta būtību, neskatoties uz to vai sagaidāmais uzlabojums tiek sasniegts vai netiek.]

4.3.3. WADA apstiprinājums par aizliegto vielu un aizliegto metožu iekļaušanu aizliegtajā sarakstā ir galīgs un to nedrīkst apstrīdēt sportists vai cita persona, pamatojoties uz apgalvojumu, ka viela vai metode nav maskējošs līdzeklis, tā nav spējīga uzlabot sasniegumus, nevar kaitēt veselībai vai nav pretrunā sporta būtībai.

[Piezīme: Jautājums par to, vai viela atbilst 4. panta 3.punkta (kritēriji vielu un metožu iekļaušanai aizliegtajā sarakstā) kritērijiem, katrā atsevišķā gadījumā nevar tikt izmantots aizstāvībā par antidopinga noteikumu pārkāpumu izskatīšanā. Piemēram, nevar apšaubīt, ka konstatētā aizliegtā viela, iespējams, nav uzlabojusi sasniegumus attiecīgajā sporta veidā. Dopings ir konstatēts, ja viela, kas iekļauta aizliegtajā sarakstā atrasta sportista organisma paraugā. Tāds princips ievērots OMADC.]

4.4. Terapeitiska lietošana

WADA apstiprina starptautisku standartu, kas paredz procesu, kādā tiek piešķirta terapeitiskās lietošanas izņēmumu atļaujas.

Katra starptautiskā federācija nodrošina kārtību, kādā starptautiska līmeņa sportisti vai citi sportisti, kas piedalās starptautiskās sacensībās, un kuriem ir dokumentāli pierādīta medicīniska problēma, kuras ārstēšanai nepieciešama aizliegta viela vai aizliegta metode, var pieprasīt terapeitiskās lietošanas atļauju. Nacionālā Antidopinga organizācija nodrošina kārtību, kādā tās pakļautībā esošie sportisti, kuri nav starptautiskā līmeņa sportisti, un kuriem ir dokumentāli pierādīta medicīniska problēma, kuras ārstēšanai nepieciešama aizliegta viela vai aizliegta metode, var pieprasīt terapeitiskās lietošanas atļauju. Šādus pieprasījumus jāizvērtē saskaņā ar Starptautisko Terapeitiskās lietošanas izņēmumu standartu. Starptautiskajām federācijām un Nacionālajām Antidopinga organizācijām ir nekavējoties jāziņo WADA par terapeitiskās lietošanas izņēmumu atļauju piešķiršanu jebkuram Starptautiskā līmeņa sportistam vai nacionālā līmeņa sportistam, ja viņš/viņa ir iekļauti attiecīgās Nacionālās Antidopinga organizācijas Pārbaudāmo sportistu reģistrā.

WADA pēc sava ieskata var pārskatīt terapeitiskās lietošanas izņēmumu atļaujas piešķiršanu jebkuram starptautiska līmeņa sportistam vai nacionālā līmeņa sportistam, ja tas iekļauts attiecīgās Nacionālās Antidopinga organizācijas Pārbaudāmo sportistu reģistrā. Turklāt, pēc jebkura sportista pieprasījuma, kuram atteikta terapeitiskās lietošanas izņēmuma atļauja, WADA var pārskatīt šādu atteikumu. Ja WADA uzskata, ka šāda atļauja vai atteikums neatbilst Starptautiskajam Terapeitiskās lietošanas izņēmumu standartam, WADA var atcelt šādu lēmumu.

[Piezīme: Svarīgi, ka terapeitiskās lietošanas izņēmumu piešķiršana kļūtu arvien saskaņotāka. Sportisti, kas lieto ārstu izrakstītas aizliegtās vielas, var tikt sodīti, ja iepriekš nav saņēmuši apstiprinājumu terapeitiskās lietošanas izņēmumam. Tomēr, joprojām daudzām sporta institūcijām vēl nav noteikumu, kas pieļautu terapeitiskas lietošanas izņēmumus; citas ievēro nerakstītu stratēģiju; un tikai dažām ir rakstiskas stratēģijas, kas iekļautas institūcijas antidopinga noteikumos. Šī panta mērķis ir veicināt saskaņotus terapeitiskās lietošanas izņēmumu piešķiršanas pamatprincipus un noteikt atbildību par atļauju piešķiršanu vai atteikumu starptautiskajām federācijām starptautiska līmeņa sportistiem un nacionālajām antidopinga organizācijām par nacionāla līmeņa sportistiem (kas vienlaikus nav starptautiska līmeņa sportisti) un citiem sportistiem, kas pakļauti dopinga kontrolei saskaņā ar kodeksu.

Biežāk nozīmētās aizliegtās vielas, kuras īpaši atzīmētas Starptautiskajā Terapeitiskās lietošanas izņēmumu standartā, ir medikamenti akūtas smagas astmas un zarnu iekaisumu ārstēšanai. Ja tiek piešķirts vai atteikts terapeitiskās lietošanas izņēmums, kas neatbilst Starptautiskajam standartam, tad šādu lēmumu var nosūtīt WADA izskatīšanai Starptautiskajā standartā noteiktā kārtībā un pēc tam apstrīdēt saskaņā ar 13. panta 3.punktu (pārsūdzības). Ja terapeitiskās lietošanas izņēmumu atļauja tiek atsaukta, šim atsaukumam nav atpakaļejoša spēka un tas neanulē sportista sasniegtos rezultātus laikā, kamēr bijusi spēkā atsauktā terapeitiskās lietošanas izņēmumu atļauja.]

4.5. Uzraudzības programma.

WADA, saskaņojot ar citiem parakstītājiem un valdībām, izveido uzraudzības programmu vielām, kas nav aizliegtajā sarakstā, bet kuras WADA vēla s uzraudzīt, lai atklātu ļaunprātīgas izmantošanas iespējas sportā. Pirms jebkuras pārbaudes WADA jāpublicē visas vielas, kas tiks uzraudzītas. Laboratorijas periodiski ziņos WADA šo vielu ziņotajiem lietošanas vai klātbūtnes konstatēšanas gadījumiem, apkopojot tos pēc sporta veidiem un, pēc tā, vai paraugi savākti sacensību vai ārpussacensību pārbaudē. Šādi ziņojumi nedrīkst saturēt papildus informāciju par attiecīgajiem paraugiem. WADA vismaz reizi gadā atklāj sporta federācijām un nacionālajām antidopinga organizācijām apkopoto statistisko informāciju par papildus vielām pēc sporta veidiem. WADA veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu katra sportista anonimitāti, saistībā ar šiem ziņojumiem. Uzraudzīto vielu ziņotiem lietošanas vai klātbūtnes konstatēšanas gadījumi nav dopinga pārkāpums.

5. pants. Pārbaude

5.1. Pārbaužu sadalījuma plāns

Antidopinga organizācijas, kas veic pārbaudes, saskaņojot ar citām antidopinga organizācijām, kas veic pārbaudes tajā pašā sportistu reģistrā:

5.1.1. Plāno un ievieš pietiekamu sacensību un ārpussacensību pārbaužu skaitu. Katra starptautiskā federācija izveido Pārbaudāmo sportistu reģistru starptautiskā līmeņa sportistiem attiecīgajā sporta veidā un katra nacionālā antidopinga organizācija sastāda nacionālo pārbaudāmo sportistu reģistru sportistiem savā valstī. Nacionālā līmeņa reģistrā iekļauj starptautiskā līmeņa sportistus no attiecīgās valsts, kā arī citus nacionāla līmeņa sportistus. Katra starptautiskā federācija un nacionālā antidopinga organizācija plāno un veic sacensību un ārpussacensību pārbaudes tās Pārbaudāmo sportistu reģistra ietvaros.

5.1.2. nosaka, ka prioritāte ir pārbaudēm bez iepriekšēja brīdinājuma.

5.1.3. Veic mērķtiecīgas pārbaudes.

[Piezīme: Mērķtiecīgas pārbaudes noteiktas tādēļ, ka nejauši izvēlētas pārbaudes vai nejaušas pārbaudes atlases grupā, nenodrošina to, ka visi nepieciešamie sportisti tiek pārbaudīti. (Piemēram, pasaules līmeņa sportisti, sportisti, kuru sasniegumi strauji uzlabojušies īsā laika posmā, sportisti, kuru treneriem citu sportistu analīzes bijušas pozitīvas u.tml.)

Protams, šāda mērķtiecīgas pārbaudes nedrīkst izmantot citiem nolūkiem, izņemot atļautajām dopinga kontrolei. Kodekss skaidri nosaka, ka sportistiem nav tiesību uzskatīt, ka viņi tiks pārbaudīti tikai izlases kārtībā. Turklāt, kodekss arī nenosaka aizdomu pamatojumu vai citus iespējamos iemeslus šādām mērķtiecīgām pārbaudēm.]

5.2. Pārbaudes standarti.

Antidopinga organizācijas, kas veic pārbaudi, šādu pārbaudi veic saskaņā ar Starptautisko pārbaužu standartu.

[Piezīme: Dažādām sacensību un ārpussacensību pārbaudēm nepieciešamās metodes un kārtība tiks noteikta sīkāk Starptautiskajā pārbaužu standartā.]

6. pants. Paraugu analīze

Dopinga kontroles paraugus analizē saskaņā ar šādiem principiem:

6.1. Atzītas laboratorijas izmantošana

Dopinga kontroles paraugus analizē tikai WADA atzītās vai citādi apstiprinātās laboratorijās. WADA atzītas laboratorijas (vai citas WADA apstiprinātas metodes) izvēli parauga analīzei nosaka tikai tā antidopinga organizācija, kas atbildīga par rezultātu pārzināšanu.

[Piezīme: Frāze iekavās: “vai citas WADA apstiprinātas metodes” domāta, lai ietvertu arī, piemēram, mobilās asins pārbaužu procedūras, kuras izskatījusi WADA un atzinusi par ticamām.]

6.2. Nosakāmās vielas

Dopinga kontroles paraugi tiek analizēti, lai noteiktu aizliegtajā sarakstā iekļautās aizliegtās vielas un aizliegtās metodes, kā arī, saskaņā ar 4. panta 5. punktu (uzraudzības programma) citas WADA norādītās vielas.

6.3. Paraugu izmantošana pētījumiem

Nevienu paraugu neizmanto citiem mērķiem, izņemot aizliegtajā sarakstā iekļauto vielu (vai vielu grupu) vai metožu vai, saskaņā ar 4.panta 5.punktu (uzraudzības programma) citu WADA norādīto vielu noteikšanai bez sportista rakstiskas piekrišanas.

6.4. Paraugu analīzes un rezultātu paziņošanas standarti

Laboratorijas analizē dopinga kontroles paraugus un paziņo par rezultātiem saskaņā ar Starptautisko laboratoriju analīžu standartu.

7. pants. Rezultātu administrēšana

Katrai antidopinga organizācijai, kas veic rezultātu administrēšanu, jānodrošina kārtība, kādā tiek veikta iespējama antidopinga noteikumu pārkāpuma lietas primārā uzklausīšana, ievērojot šādus principus:

[Piezīme: Dažādi parakstītāji ieviesuši savu rezultātu administrēšanu nelabvēlīgu analītisko rezultātu gadījumā. Lai gan nav pilnīgi vienotu administrēšanas principu, vairumā gadījumu spēkā esošās sistēmas rezultātu administrēšanai ir taisnīgas un efektīvas. Kodekss neaizstāj parakstītāju ieviestās rezultātu administrēšanas sistēmas. Šis pants nosaka pamatprincipus vispārēja taisnīguma nodrošināšanai rezultātu administrēšanas procesā, kurus jāievēro katram parakstītājam. Katra parakstītāja attiecīgajiem antidopinga noteikumiem jābūt saskaņā ar šiem pamatprincipiem.]

7.1. Nelabvēlīgu analītisko rezultātu sākotnēja izmeklēšana.

Saņemot nelabvēlīgu analītisko rezultātu, antidopinga organizācija, kas atbildīga par rezultātu administrēšanu, veic izmeklēšanu, lai noteiktu, vai šajā gadījumā

a) ir piešķirts terapeitiskās lietošanas izņēmums,

vai
b) notikusi jebkāda ievērojama atkāpe no starptautiskā pārbaužu vai laboratorijas analīžu standarta, kas mazina nelabvēlīgā analītiskā rezultāta pamatotību.

7.2. Paziņojums pēc sākotnējās izmeklēšanas

Ja sākotnējā izmeklēšanā, saskaņā ar 7.panta 1.punktu, nav konstatēts, ka ir piešķirts terapeitiskās lietošanas izņēmums, vai konstatēts, ka pieļautas atkāpes no standartiem, kas mazina nelabvēlīgā analītiskā rezultāta pamatotību, antidopinga organizācija nekavējoties informē sportistu, saskaņā ar tās noteikumos paredzēto kārtību, par:

a) nelabvēlīgo analītisko rezultātu;

b) pārkāpto antidopinga noteikumu punktu vai, gadījumā, kas paredzēts 7.panta 3.punktā, papildus izmeklēšanu, kas tiks veikta, lai noteiktu vai noticis antidopinga noteikumu pārkāpums;

c) sportista tiesībām nekavējoties prasīt B parauga analīzi un to, ka neiesniedzot šādu prasību, B parauga analīze tiks uzskatīta par noraidītu;
d) sportista vai sportista pārstāvja tiesībām piedalīties B parauga atvēršanā un analīzē, ja šāda pārbaude tiek prasīta;

e) sportista tiesībām pieprasīt A un B paraugu laboratorijas dokumentācijas kopijas, kuras ietver informāciju, kas noteikta starptautiskajā laboratorijas analīžu standartā.

[Piezīme: Sportistam ir tiesības pieprasīt B parauga analīzi, neatkarīgi no tā, vai ir nepieciešama papildus izmeklēšana saskaņā ar 7.panta 3. vai 4.punktu.]

7.3. Nelabvēlīgā analītiskā rezultāta papildus izmeklēšana, ja tas paredzēts aizliegtajā sarakstā.

Antidopinga organizācijai vai citai šīs organizācijas apstiprinātai izmeklēšanas institūcijai jāveic jebkāda papildu izmeklēšana, ja tāda noteikta aizliegtajā sarakstā. Pēc šādas papildu izmeklēšanas antidopinga organizācijai nekavējoties jāinformē sportists par papildu izmeklēšanas rezultātiem un par to, vai antidopinga organizācija apstiprina vai neapstiprina antidopinga noteikumu pārkāpumu.

7.4. Citu antidopinga noteikumu pārkāpumu izmeklēšana.

Antidopinga organizācija vai cita šīs organizācijas apstiprināta izmeklēšanas institūcija veic jebkādu papildu izmeklēšanu, ja tāda noteikta attiecīgajā antidopinga stratēģijā un noteikumos, kas pieņemti saskaņā ar kodeksu, vai, ja antidopinga organizācija uzskata to par nepieciešamu. Antidopinga organizācija nekavējoties informē sportistu vai personu, kas tiek pakļauta izmeklēšanai, saskaņā ar tās apstiprinātajiem noteikumiem, par iespējamo antidopinga noteikumu pārkāpumu un pārkāpuma pamatojumu.

[Piezīme: Piemēram, starptautiskā federācija parasti nosūtīs paziņojumu sportistam ar sportista nacionālās sporta federācijas starpniecību.]

7.5. Principi, kas attiecas uz pagaidu aizliegumu piedalīties sacensībās

Parakstītājs var pieņemt noteikumus, kas attiecas uz jebkurām sacensībām, kurā parakstītājs ir vadošā institūcija vai uz jebkuru komandas atlases procesu, par kuru atbildīgs ir parakstītājs, pieļaujot pagaidu aizlieguma piedalīties sacensībās piemērošanu pēc izmeklēšanas un paziņošanas, saskaņā ar 7.panta 1. un 2.punktu, kā arī pirms galīgās lietas izskatīšanas, saskaņā ar 8.pantu (tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu). Pagaidu aizliegums piedalīties sacensībās netiek piemērots, kamēr sportistam nepiešķir:

a) iespēju pagaidu lietas izskatīšanai pirms pagaidu aizlieguma piedalīties sacensībās stāšanās spēkā vai noteiktā laikā pēc pagaidu aizlieguma piedalīties sacensībās stāšanās spēkā;

vai

b) paātrinātas lietas izskatīšanas iespēju saskaņā ar 8.pantu (tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu) savlaicīgi pēc pagaidu aizlieguma piedalīties sacensībās stāšanās spēkā.

Ja pagaidu aizliegums piedalīties sacensībās stājas spēkā, pamatojoties uz parauga nelabvēlīgu analītisko rezultātu un vēlāk B parauga analītiskie rezultāti neapstiprina A parauga analītiskos rezultātus, tad uz sportistu neattiecas jebkāda tālāka disciplināra darbība un atceļams jebkurš iepriekš uzlikts sods. Gadījumā, kad sportists vai sportista komanda ir izslēgta no sacensībām un vēlāk B parauga analītiskie rezultāti neapstiprina A parauga analītiskos rezultātus, ja, neietekmējot sacensības, iespējams komandu atkal iekļaut sacensībās, sportists vai komanda var turpināt piedalīties sacensībās.

[Piezīme: Šis pants dod vēl vienu iespēju piešķirt pagaidu aizliegumu piedalīties sacensībās pirms pieņemts galīgais lēmums lietas izskatīšanā, saskaņā ar 8.pantu (tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu). Pašlaik pagaidu aizliegums piedalīties sacensībās ir paredzēts OMADC un vairāku starptautisko federāciju noteikumos. Tomēr, pirms vienpusēji antidopinga organizācijā tiek nolemts par pagaidu aizlieguma piedalīties sacensībās, veicama iekšēja izmeklēšana kodeksā noteiktā kārtībā. Turklāt, parakstītājam, pieņemot lēmumu par pagaidu aizlieguma piedalīties sacensībās, ir pienākums nodrošināt sportistam iepriekšēju lietas izskatīšanu pirms vai īsi pēc pagaidu aizlieguma piedalīties sacensībās, vai paātrinātu galīgo lietas izskatīšanu saskaņā ar 8.pantu īsi pēc pagaidu aizlieguma piedalīties sacensībās. Sportistam ir tiesības pārsūdzēt saskaņā ar 13.panta 2.punktu. Pagaidu aizliegumam piedalīties sacensībās ir otra alternatīva, pamatojoties uz minēto pantu, antidopinga organizācijai nolemjot apiet pagaidu aizliegumu piedalīties sacensībās un uzsākt uzreiz galīgo lietas izskatīšanu, veicot 8.pantā noteiktās darbības.

Retajā gadījumā, kad B parauga analītiskie rezultāti neapstiprina A parauga analītiskos rezultātus, sportists, kuram pagaidām aizliegts piedalīties sacensībās, var atsākt, ja apstākļi atļauj, piedalīties turpmākās attiecīgo sacensību kārtās (etapos). Tāpat arī, atkarībā no attiecīgiem starptautiskās federācijas noteikumiem komandu sportā, ja komanda joprojām piedalās sacensības kārtās (etapos), sportists var piedalīties turpmākajās šo sacensību kārtās (etapos).]

8. pants. Tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu

Katra antidopinga organizācija, kas atbildīga par rezultātu administrēšanu, nodrošina lietas izskatīšanas procesu jebkurai personai, par kuru izteikts pieņēmums, ka tā veikusi antidopinga noteikumu pārkāpumu. Šādā lietas izskatīšanas procesā nosaka, vai ir izdarīts antidopinga noteikumu pārkāpums un, ja tas noteikts, lemj par attiecīgām sekām. Lietas izskatīšanā jāievēro šādi principi:

· savlaicīga lietas izskatīšana;

· taisnīga un neatkarīga lēmējinstitūcija;

· tiesības tikt pārstāvētam ar pārstāvja starpniecību par personas pašas līdzekļiem;

· tiesības uz savlaicīgu paziņojuma saņemšanu par iespējamo antidopinga pārkāpumu;

· tiesības iesniegt paskaidrojumus par iespējamo antidopinga pārkāpumu un iespējamām sekām;

· tiesības katrai pusei iesniegt pierādījumus, ieskaitot tiesības izsaukt un iztaujāt lieciniekus (saskaņā ar lēmējinstitūcijas noteikumiem par telefoniskas vai rakstiskas liecības iesniegšanu);

· personas tiesības uz tulku lietas izskatīšanas laikā, ļaujot lēmējinstitūcijai noteikt tulka identitāti un atbildību par tulkošanas izdevumiem;

· savlaicīga, rakstiska un pamatota lēmuma saņemšanu.

[Piezīme: Šajā pantā noteikti pamatprincipi, kas attiecas uz taisnīgu lietas izskatīšanu personām, par kurām izteikts pieņēmums par antidopinga noteikumu pārkāpumu. Šis pants neaizstāj katra parakstītāja noteikumus par lietu izskatīšanu, bet nodrošina, ka katrs parakstītājs veic lietas izskatīšanu atbilstoši šiem noteiktajiem principiem.

Atsauce uz CAS kā uz pārsūdzības institūciju 13.pantā neaizliedz parakstītājam noteikt CAS kā pirmo lietas izskatīšanas instanci.]

Lietu izskatīšana, kas notiek saistībā ar sacensībām, var sasaukt steidzamā kārtā, saskaņā ar attiecīgās antidopinga organizācijas un lēmējinstitūcijas noteikumiem.

[Piezīme: Piemēram, lietu izskatīšana var notikt galveno sacensību priekšvakarā, ja lēmums par antidopinga noteikumu pārkāpumu nepieciešams, lai noteiktu sportista tiesības piedalīties sacensībās, vai sacensību laikā, kad lēmums var ietekmēt sportista rezultātu likumību vai dalības turpināšanu sacensībās.]

9. pants. Automātiska individuālo rezultātu anulēšana

Antidopinga noteikumu pārkāpums sacensību pārbaudes gadījumā nekavējoties izraisa šajās sacensībās sasniegto rezultātu automātisku anulēšanu, kā arī citas tālākās sekas, ieskaitot jebkādu medaļu, punktu un balvu konfiskāciju.

[Piezīme: Šāds princips pašlaik noteikts OMADC. Ja sportists ieguvis zelta medaļu ar aizliegto vielu savā organismā, tas ir netaisnīgi pret citiem sportistiem šajās sacensībās, neskatoties uz to, vai tā bijusi paša uzvarētāja vaina. Tikai “tīrajiem” sportistiem ir tiesības gūt labumu no sacensībās gūtajiem rezultātiem.

Komandu sporta veidiem skatīt 11. pantu (sodi komandām).]

10. pants. Individuālie sodi.

10.1. Rezultātu anulēšana sacensībās, ja noticis antidopinga noteikumu pārkāpums.

Antidopinga noteikumu pārkāpums, kas noticis sacensība laikā vai saistībā ar to, saskaņā ar sacensība vadošās institūcijas lēmumu var būt par pamatu visu sacensībā gūto sportista individuālo sasniegumu anulēšanai, kā arī citām tālākām sekām, ieskaitot visu medaļu, punktu un balvu konfiscēšanu, izņemot 10.panta 1.1.punktā noteikto gadījumu.

[Piezīme: Jāuzsver, ka 9.pants (automātiska individuālo rezultātu anulēšana) anulē atsevišķas sacensības kārtas (etapa) rezultātus, kurās sportista pārbaude bijusi pozitīva (piem. 100 metru peldēšanā uz muguras), bet šis pants var būt par pamatu visu attiecīgo sacensību kārtu (etapu) laikā gūto rezultātu anulēšanai (piem. FINA pasaules čempionātā).

Anulējot sportista pārējos rezultātus sacensībās, būtu ņemami vērā šādi faktori, piemēram, sportista antidopinga noteikumu pārkāpumu smagums; tas, vai sportistam bijušas negatīvas analīzes citās sacensībās.]

10.1.1. Ja sportists pierāda, ka viņš pārkāpumā nav vainīgs vai pārkāpums nav radies viņa nolaidības dēļ, sportista individuālos rezultātus citās sacensībās neanulē, ja vien antidopinga noteikumu pārkāpums nav ietekmējis sportista rezultātus citās sacensībās, izņemot tās sacensības, kurās noticis antidopinga noteikumu pārkāpums.

10.2. Diskvalifikācijas piešķiršana par aizliegtajām vielām un aizliegtajām metodēm.

Par 2.panta 1.punkta (aizliegtas vielas, tās metabolītu vai marķieru klātbūtne), 2.panta 2.punkta (aizliegtas vielas vai aizliegtas metodes lietošana vai li etošanas mēģinājums) un 2.panta 6.punkta (aizliegtu vielu un metožu atrašanās īpašumā) pārkāpumu, izņemot par īpašajām vielām, kas noteiktas 10.panta 3.punktā, diskvalifikāciju piešķir uz šādu laiku:

Pārkāpums pirmo reizi: diskvalifikāciju piešķir uz diviem gadiem.

Pārkāpums otro reizi: diskvalifikāciju piešķir uz mūžu.

Sportistam vai citai personai pirms diskvalifikācijas stāšanās spēkā, ir tiesības iesniegt pierādījumus prasībai atcelt vai samazināt šo sodu, saskaņā ar 10.panta 5.punktu.

[Piezīme: Soda mēru saskaņošana ir bijusi visdiskutablākā un pārrunātākā antidopinga joma. Argumenti pret saskaņošanu tika pamatoti ar atšķirībām sporta veidu starpā, tai skaitā, piemēram: dažos sporta veidos sportisti ir profesionāļi ar ievērojamiem ienākumiem no dalības sportā un citos sporta veidos sportisti ir tikai amatieri; tajos sporta veidos, kur sportista karjera ir īsa (piem. mākslas vingrošana), divu gadu diskvalifikācijai ir daudz ievērojamākas sekas sportistam, nekā sporta veidos, kuros karjeras parasti ir daudz garākas (piem. jāšanas sports un šaušana); individuālajos sporta veidos sportistam vieglāk uzturēt sacensību spējas trenējoties vienatnē nekā komandu sporta veidos, kur treniņi ir neatņemama komandas darba daļa. Toties par saskaņošanu ir izteikts viedoklis, ka nav taisnīgi, ja divi sportisti no vienas valsts, kuriem bijušas pozitīvas analīzes par vienu un to pašu aizliegto vielu vienādos apstākļos, tiktu sodīti ar atšķirīgiem sodiem tikai tādēļ, ka viņi ir dažādu sporta veidu sportisti. Turklāt, elastīgums sodīšanā vienmēr uzskatīts par nepieņemamu iespēju dažādām sporta organizācijām saudzēt dažus pārkāpējus. Saskaņošanas trūkums bieži bijis par iemeslu juridiskiem konfliktiem starptautisko federāciju un nacionālo antidopinga organizāciju starpā.

Vienprātīgs lēmums Pasaules konferencē par dopingu sportā, kas notika Lozannā 1999. gada februārī, apstiprināja tiesību atņemšanu uz diviem gadiem par pirmo pārkāpumu un uz mūžu par otro pārkāpumu. Šis vienprātīgais lēmums atspoguļots arī OMADC.]

10.3. Īpašas vielas.

Aizliegtajā sarakstā var tikt iekļautas īpašas vielas, kuras var nejauši izraisīt antidopinga noteikumu pārkāpumu, jo tās parasti pieejamas medicīniskos produktos vai, kuras nav uzskatāmas par īpaši sekmīgi izmantojamām kā dopinga līdzekļi. Ja sportists pierāda, ka šādas vielas lietošana nav bijusi ar nolūku uzlabot sportiskos sasniegumus, 10.panta 2.punktā noteiktos diskvalifikācijas termiņus aizstāj šādi termiņi:

Pārkāpums pirmo reizi: vismaz brīdinājums un rājiens, bez diskvalifikācijas no piedalīšanās turpmākās sacensībās vai diskvalifikācija ne vairāk kā uz vienu (1) gadu.

Pārkāpums otro reizi: diskvalifikācija uz diviem gadiem.

Pārkāpums trešo reizi: diskvalifikācija uz mūžu.

Sportistam vai citai personai pirms diskvalifikācijas stāšanās spēkā, ir tiesības iesniegt pierādījumus prasībai atcelt vai samazināt šo sodu (otrās un trešās reizes pārkāpuma gadījumos), saskaņā ar 10.panta 5.punktu.

[Piezīme: Šis princips pārņemts no OMADC un atļauj, piemēram, noteiktu elastību to sportistu disciplinēšanai, kuriem noteikti pozitīvi pārbaužu rezultāti, konstatējot netīšu aizliegtus stimulantu saturošu vājas iedarbības zāļu lietošanu.

Soda “samazināšana” saskaņā ar 10.panta 5.2.punktu, attiecas vienīgi uz otro vai trešo pārkāpumu, jo sods par pirmo pārkāpumu jau ietver piesardzību par personas vainas pakāpi.]

10.4. Diskvalifikācija par citiem antidopinga noteikumu pārkāpumiem.

Par citiem antidopinga noteikumu pārkāpumiem diskvalificē uz šādu laika periodu:

10.4.1. Par 2.panta 3.punkta (atteikšanās vai nepiedalīšanās paraugu ņemšanā) vai 2.panta 5.punkta (Iejaukšanās dopinga kontroles posmā) pārkāpumu piemēro 10.panta 2.punktā noteiktos diskvalifikācijas termiņus.

10.4.2. Par 2.panta 7.punkta (nelikumīga aprite) vai 2.panta 8.punkta (aizliegtās vielas vai aizliegtās metodes atrašanās īpašumā) pārkāpumu piemēro diskvalifikāciju no četriem gadiem vai uz mūžu. Par antidopinga noteikumu pārkāpumu, kurā iesaistīts nepilngadīgais un, kuru uzskata par daļēji smagu pārkāpumu, ja to izdarījis sportista apkalpojošais personāls gadījumos, kas nav noteikti 10.panta 3.punktā, piemēro diskvalifikāciju uz mūžu attiecīgajam sportista apkalpojošajam personālam. Turklāt, par tādu pantu pārkāpumu, kas pārkāpj arī citus likumus un noteikumus, ziņo atbildīgām administratīvajām, profesionālajām vai tiesību sargājošajām iestādēm.

[Piezīme: Tie, kas iesaistīti sportista dopinga lietošanā vai slēpj dopingu, sodāmi ar lielākiem sodiem nekā paši sportisti, kuru analīžu rezultāti bijuši pozitīvi. Tā kā sporta organizāciju ietekme aprobežojas ar tikai ar iespējamām sankcijām pilnvarošanas, dalības un citiem labumiem sporta jomā, ziņošana par sportista apkalpojošo personālu tiesībsargājošām iestādēm un citām atbildīgām institūcijām ir svarīgs solis dopinga apkarošanā.]

10.4.3. Par 2.panta 4.punkta (ziņu nesniegšanu par atrašanās vietu un pārbaužu neveikšanu) pārkāpumu piemēro diskvalifikāciju no trīs mēnešiem līdz diviem gadiem, saskaņā ar tās antidopinga organizācijas apstiprinātiem noteikumiem, kuras pārbaude nav veikta vai nav ievērotas prasības par atrašanās vietas ziņošanu. Par 2.panta 4.punkta turpmākiem pārkāpumiem piemēro tās antidopinga organizācijas noteiktos diskvalifikācijas termiņus, kuras pārbaude nav veikta vai nav ievērotas prasības par atrašanās vietas ziņošanu.

[Piezīme: Atrašanās vietas ziņošana un pārbaužu neveikšanas nosacījumi dažādās antidopinga organizācijās var ievērojami atšķirties, īpaši sākumā, kad šie nosacījumi tiek ieviesti. Tādēļ atļauta iespēja lielākai elastībai, sodot par šādu antidopinga noteikumu pārkāpumiem. Tās antidopinga organizācijas, kas pieņēmušas daudz detalizētākus noteikumus ar iestrādātiem aizsardzības pasākumiem, kā arī tās organizācijas, kurām ir vairāk pieredzējušu sportistu par atrašanās vietu ziņošanas nepieciešamību, var paredzēt ilgākus diskvalifikācijas termiņus atļauto robežu ietvaros.]

10.5. Diskvalifikācijas termiņa atcelšana vai samazināšana izņēmumu gadījumos

10.5.1. Vainas vai nolaidības neesamība

Ja sportists individuālā lietā pierāda, ka viņš pārkāpumā nav vainīgs vai pārkāpums nav radies viņa nolaidības dēļ 2.panta 1.punktā (aizliegtās vielas, tās metabolītu vai marķieru) minētajos antidopinga noteikumu pārkāpumos vai aizliegtās vielas vai aizliegtās metodes lietošanā atbilstoši 2.panta 2.daļā, piemērotais diskvalifikācijas periods ir atceļams. Ja aizliegtā viela, tās metabolīti vai marķieri ir atrasti sportista paraugā, tādējādi pārkāpjot 2.panta 1.punktu (aizliegtas vielas klātbūtne), sportistam arī jāpaskaidro, kā aizliegtā viela nokļuvusi viņa organismā, lai varētu atcelt diskvalifikāciju. Piemērojot šo pantu un atceļot spēkā stājušos diskvalifikācijas laiku, kas citos apstākļos tiktu piemērots, antidopinga noteikumu pārkāpums nevar tikt uzskatīts par pārkāpumu saistībā ar atsevišķiem gadījumiem, lai noteiktu diskvalifikācijas termiņu par vairākkārtējiem pārkāpumiem atbilstoši 10.panta 2., 3. un 6.punktam.

[Piezīme: 10.panta 5.1.punkts attiecas vienīgi uz pārkāpumiem, kas noteikti 2.panta 1. un 2.punktos (aizliegtās vielas klātbūtne un lietošana), jo citos antidopinga noteikumos vaina vai nolaidība jau ir nepieciešama, lai pierādītu antidopinga noteikumu pārkāpumu.]

10.5.2. Nenozīmīga vaina vai nolaidība.

Šis pants attiecas vienīgi uz antidopinga noteikumu pārkāpumiem saistībā ar 2.panta 1.punktu (aizliegtās vielas, tās metabolītu un marķieru klātbūtne), aizliegtās vielas vai aizliegtās metodes lietošanu saskaņā ar 2.panta 2.punktu, parauga nenodošana pārbaudei saskaņā ar 2.panta 3.punktu vai aizliegtās vielas vai aizliegtās metodes atrašanās īpašumā saskaņā ar 2.panta 8.punktu. Ja sportists individuālā lietā pierāda, ka viņa vaina vai nolaidība bijusi nenozīmīga, tad diskvalifikācijas laiku var samazināt, bet ne par mazāku laiku kā pusi no iespējamā piemērojamā soda termiņa minimuma. Ja iespējamais piemērojamais termiņš ir uz mūžu, tad šī panta kārtībā piešķirtais samazinājums nedrīkst būt mazāks par 8 gadiem. Ja sportista paraugā, saskaņā ar 2.panta 1.daļu (aizliegtās vielas klātbūtne), konstatēta aizliegtā viela, tās metabolīti vai marķieri, sportistam arī jāpaskaidro, kā aizliegtā viela nokļuvusi viņa organismā, lai diskvalifikācijas laiku samazinātu.

[Piezīme: Dopinga lietu izskatīšanā ir tendence atzīt, ka jābūt kādai iespējai lietas izskatīšanas laikā izvērtēt īpašus faktus un apstākļus katrā atsevišķā sankciju piemērošanas gadījumā. Pasaules konference par dopingu sportā apstiprināja un iekļāva OMADC minēto principu, kas pieļauj sodu var samazināšanu “izņēmuma gadījumos”. Kodekss arī paredz iespēju īpašos gadījumos samazināt vai atcelt diskvalifikācijas laiku, ja sportists var pierādīt, ka nav vainīgs vai nolaidīgs, vai viņa vaina vai nolaidība ir nenozīmīga šī pārkāpuma gadījumā. Šī pieeja atbilst cilvēktiesību pamatprincipiem un nodrošina līdzsvaru starp tām antidopinga organizācijām, kas vēlas daudz ierobežotākas vai nekādas izņēmumu iespēju un tām, kas vēlas samazināt divu gadu diskvalifikāciju, pamatojoties uz virkni citu faktoru pat tad, ja sportista vaina ir atzīta. Šie panti attiecas vienīgi uz sodu piemērošanu; tie nav piemērojami, lai noteiktu vai noticis antidopinga noteikumu pārkāpums.

10.panta 5.punkts paredzēts, lai ietekmētu tikai tās lietas, kurās šie īpašie apstākļi tiešām ir izņēmuma gadījums, nevis lielāko vairumu lietu.

Paskaidrojot 10.panta 5.punkta piemērošanu, piemērs ir lieta, kurā vainas vai nolaidības neesamība atceļ sodu, ja sportists pierāda, ka, neskatoties uz visiem piesardzības pasākumiem, vainojams pretinieka kaitnieciska darbība. Toties sodu pilnībā nevar atcelt vainas vai nolaidības neesamības gadījumā tad, ja: a) analīžu pozitīvā rezultāta iemesls bijusi nepareizi marķēti vai piesārņotu vitamīnu vai uztura bagātinātāju lietošana (sportisti ir atbildīgi par to, ko viņi lieto (2.panta 1.1.punkts) un viņi ir brīdināti par iespēju, ka uztura bagātinātāji var būt piesārņoti; (b) aizliegto vielu sportistam ievadījis sportista personīgais ārsts vai treneris bez sportista brīdināšanas (sportists atbild par sava medicīniskā personāla izvēlēšanos un viņu iepriekšēju informēšanu par to, ka nevar saņemt nekādas aizliegtās vielas; (c) sportista dzērienu vai ēdienu bojāšana, ja to veic laulātais, treneris vai citas saistītas personas (sportisti ir atbildīgi par to, ko viņi lieto un par to personu rīcību, kam viņi uztic piekļūšanu savam ēdienam un dzērienam). Tomēr, atkarībā no īpašiem apstākļiem katrā lietā, jebkurš no minētajiem piemēriem varētu būt par pamatu soda samazināšanai, pamatojoties uz vainas vai nolaidības neesamību. (Piemēram, soda samazinājums varētu labi būt piemērojams (a) piemērā, ja sportists pilnībā pierāda, ka analīžu pozitīvais rezultāts radies tādēļ, ka lietots plaši pieejams multivitamīns, kas pirkts no pārdevēja, kuram nav sakara ar aizliegtajām vielām un sportists ievērojis vajadzīgo piesardzību, nelietojot citus uztura bagātinātājus.)

10.panta 5.2.punkts attiecas tikai uz noteiktiem antidopinga noteikumu pārkāpumiem tādēļ, ka šie pārkāpumi var būt balstīti uz rīcību bez iepriekšēja nolūka vai nodoma. Tas neattiecas uz 2.panta 4.punktā noteiktajiem pārkāpumiem (informācija par atrašanās vietu un izvairīšanās no pārbaudes), lai gan tīša rīcība nav nepieciešama šo pārkāpumu pierādīšanai, jo sodi par 2.panta 4.punkta pārkāpumiem (no trijiem mēnešiem līdz diviem gadiem) jau paredz pietiekamu rīcības brīvību izvērtējot sportista vainas pakāpi.]

10.5.3. Sportista būtiska palīdzība, lai atklātu vai pierādītu sportista apkalpojošā personāla un citu personu izdarīto antidopinga noteikumu pārkāpumu.

Antidopinga organizācija var samazināt diskvalifikācijas laiku individuālā lietā, ja sportists sniedzis būtisku palīdzību antidopinga organizācijai, kas nodrošina sportista apkalpojošā personāla un citu personu izdarīto 2.panta 6.2.(atrašanās sportista apkalpojošā personāla īpašumā), 7.(neatļauta aprite) vai 8.punktā (došana sportistam) noteikto antidopinga noteikumu pārkāpumu atklāšanu vai pierādīšanu. Diskvalifikācijas perioda samazināšana nedrīkst būt mazāka par pusi no iespējamā piemērojamā soda termiņa minimuma. Ja iespējamais piemērojamais termiņš ir uz mūžu, tad šī panta kārtībā piešķirtais samazinājums nedrīkst būt mazāks par 8 gadiem.

10.6. Noteikumi par noteiktiem iespējamiem vairākkārtējiem pārkāpumiem

10.6.1. Piemērojot sodus atbilstoši 10.panta 2., 3. un 4.punktam, otrreizējs antidopinga noteikumu pārkāpums var tikt izvērtēts tikai tad, ja antidopinga organizācija var pierādīt, ka sportists vai cita persona izdarījusi otrreizējo antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc tam, kad sportists vai cita persona saņēmusi paziņojumu, vai antidopinga organizācija iespēju robežās mēģinājusi paziņot par pirmo antidopinga noteikumu pārkāpumu; ja antidopinga organizācija to nevar pierādīt, pārkāpums tiek uzskatīt par vienu pirmreizēju pārkāpumu un piemērojamais sods jāpiešķir par to pārkāpumu, kuram paredzēts smagākais sods.

[Piezīme: Saskaņā ar šo pantu, sportistam, kura pārbaudes rezultāti ir pozitīvi otro reizi pirms paziņojuma saņemšanas par pirmo pozitīvo rezultātu, tiek sodīts tikai kā par vienu antidopinga noteikumu pārkāpumu.]

10.6.2. Ja vienā un tajā pašā dopinga pārbaudē sportistam konstatēts antidopinga noteikumu pārkāpums, kas saistīts ar 10.panta 3.punktā noteikto īpašo vielu un citu aizliegto vielu vai aizliegto metodi, uzskatāms, ka sportists izdarījis vienu antidopinga noteikumu pārkāpumu, bet piemērojamais sods jāpamato ar tādas aizliegtās vielas vai aizliegtās metodes lietošanu, par kuru paredzēts lielāks sods.

10.6.3. Ja konstatēts, ka sportists veicis divus atsevišķus antidopinga noteikumu pārkāpumus, no kuriem viens saistīts ar tādu vielu lietošanu, kas noteikta 10.panta 3.daļā (īpašas vielas) un otrs – ar aizliegtās vielas vai aizliegtās metodes lietošanu, kuras sodus nosaka 10.panta 2. vai 4.1.punkts, piespriestais diskvalifikācijas laiks par otro pārkāpumu nedrīkst būt mazāks kā divi gadi un ne lielāks kā trīs gadi. Ja jebkuram sportistam konstatē trešo antidopinga noteikumu pārkāpumu par jebkuru 10.panta 3.punktā noteikto vielu un jebkuru 10.panta 2. vai 4.1.punktā noteikto antidopinga noteikumu pārkāpuma kombināciju, tiek piemērota diskvalifikācija uz mūžu.

[Piezīme: 10.panta 6.3.punkts paredzēts gadījumos, ja sportists izdarījis divus atsevišķus antidopinga noteikumu pārkāpumus, bet viens no pārkāpumiem saistīts ar īpašu vielu, par kuras lietošanu paredzēts mazāks sods atbilstoši 10.panta 3.punktam. Bez šāda nosacījuma kodeksā, otrā pārkāpuma sodīšanai būtu strīdīgs pamatojums: sods, kas piemērojams par otrreizēju pārkāpumu saistībā ar aizliegtu vielu otrajā pārkāpumā, sods, kas piemērojams par otrreizēju pārkāpumu saistībā ar aizliegtu vielu pirmajā pārkāpumā vai sods, kas piemērojams abu pārkāpumu sankciju kombinācijā. Šis pants paredz kombinētu sodu, ko aprēķina summējot pirmā pārkāpuma sankciju atbilstoši 10.panta 2.punktam (divi gadi) un pirmā pārkāpuma sankciju atbilstoši 10.panta 3.punktam (līdz vienam gadam). Šādi tiek noteikts, ka tādu pašu sodu saņem sportists, kas pirmo pārkāpumu izdara 10.panta 2.punktā paredzētajā gadījumā ar sekojošu otro pārkāpumu, kurā iesaistīta īpašā viela un sportistam, kas izdara pirmo pārkāpumu, kurā iesaistīta īpašā viela ar sekojošu otro pārkāpumu 10.panta 2.punktā paredzētajā gadījumā. Abos gadījumos sods būs diskvalifikācija no diviem līdz trīs gadiem.]

10.7. Sacensību rezultātu anulēšana pēc paraugu savākšanas

Papildus automātiskai sacensību rezultātu anulēšanai no pozitīva parauga iegūšanas dienas vai vēl viena dopinga pārkāpuma gadījumā (gan sacensību, gan ārpussacensību pārbaudē), saskaņā ar 9. pantu (automātiska individuālo rezultātu anulēšana), ja taisnīgums neprasa citādi, līdztekus pagaidu diskvalifikācijai, anulē visus pārējos pēc pozitīvā parauga iegūšanas saņemtos sacensību rezultātus ar visām no tā izrietošām sekām, ieskaitot jebkādu medaļu, punktu un balvu konfiscēšanu

10.8. Diskvalifikācijas laiks

Diskvalifikācija stājas spēkā līdz ar lietas izskatīšanas dienā pieņemto lēmumu par diskvalifikāciju vai, ja ir atteikums veikt lietas izskatīšanu, diskvalifikācijas piespriešanas vai citas apstiprināšanas dienā. Jebkuras pagaidu diskvalifikācijas laiku (gan piespriests, gan brīvprātīgi pieņemts) pieskaita kopējam diskvalifikācijas laikam. Taisnības labad, gadījumos, kad lietas izskatīšana vai dopinga kontrole atlikta no sportista neatkarīgu iemeslu dēļ, soda lēmējinstitūcija var sākt diskvalifikācijas laika skaitīšanu no parauga saņemšanas laika.

[Piezīme: Šobrīd vairākas antidopinga organizācijas diskvalificē uz diviem gadiem no brīža, kad ierosināta lieta. Šīs antidopinga organizācijas arī vairākkārtēji anulē rezultātus ar atpakaļejošu spēku, līdz datumam, kad iegūts paraugs. Citas organizācijas vienkārši sāk diskvalifikāciju no laika, kad iegūts paraugs. OMADC, kā arī tā paskaidrojuma dokuments neapstiprina nevienu no minētajiem gadījumiem. Kodeksā noteiktais dod sportistam pietiekamas iespējas kavēt lietas izskatīšanu, kamēr viņi piedalās sacensībās to starplaikos. Šajā laikā sportisti var arī piekrist pagaidu diskvalifikācijai brīvprātīgi. Tomēr lēmējinstitūcija var nolemt sākt soda izpildi pirms pieņemts galīgais lēmums lietas izskatīšanā, lai sportistu bez vainas nesodītu ar dopinga procesa kavēšanos, piemēram, gadījumā, kad neparedzēti aizkavējas laboratorijas ziņojums par pozitīviem rezultātiem, aizkavējot lietas izskatīšanu antidopinga organizācijā.]

10.9. Stāvoklis diskvalifikācijas laikā

Diskvalificēta persona nevar diskvalifikācijas laikā piedalīties jebkādā veidā sacensībās vai pasākumos (izņemot apstiprinātās antidopinga izglītības vai rehabilitācijas programmās), ko rīko vai apstiprina parakstītājs vai parakstītāja dalīborganizācija. Turklāt, tāda pārkāpuma gadījumā, kas nav saistīts ar 10. panta 3. punktā noteiktajām vielām, parakstītājs, parakstītāja dalīborganizācija vai valdība aptur ar sportu saistīto finansējumu vai citu labumu saņemšanu šīm personām. Persona, uz kuru attiecas diskvalifikācija uz laiku, kas pārsniedz četrus gadus, var, pēc četru gadu diskvalifikācijas laika, piedalīties vietējos sporta sacensībās citā sporta veidā, nevis tajā sporta veidā, kurā persona izdarījusi antidopinga noteikumu pārkāpumu, un ne vairāk kā līdz tādam līmenim, ka persona tieši vai netieši varētu kvalificēties (vai savākt nepieciešamos punktus) nacionālajam čempionātam vai starptautiskam sacensībām.

[Piezīme: Antidopinga organizāciju noteikumi parasti tikai aizliedz sportistiem piedalīties sacensībās diskvalifikācijas laikā. Piemēram, sportists tajā laikā var droši turpināt citu trenēšanos savas diskvalifikācijas laikā. Šis pants apstiprina OMADC noteikto principu, ka diskvalificēts sportists nepiedalās sacensībā jebkādā līmenī visā diskvalifikācijas laikā. Piemēram, tas ietver arī dalību nacionālajā izlasē vai strādāšanu par treneri vai sporta darbinieku. Sods vienā sporta veidā tiek atzīts par sodu arī citos sporta veidos (sk. 15. panta 4. punktu). Šis pants neizslēdz sportista piedalīšanos sportā tikai brīvā laika pavadīšanas nolūkā.]

10.10. Atjaunošanas pārbaude

Priekšnosacījums diskvalifikācijas pārtraukšanai ir diskvalifikācijas laika beigās sportista pieejamība jebkuras tiesīgas antidopinga organizācijas ārpussacensību pārbaudei jebkurā diskvalifikācijas laikā un, ja nepieciešams, sportista atrašanās vietas informācijas iesniegšana. Ja diskvalifikācijas laikā sportists izstājas no sporta un tiek izņemts no ārpussacensību pārbaužu sarakstiem un vēlāk vēlas iestāties atpakaļ, sportists nav tiesīgs iestāties atpakaļ, kamēr nav paziņojis attiecīgai antidopinga organizācijai un nav bijis pakļauts ārpussacensību pārbaudēm uz tādu pašu laiku, kas atlicis no diskvalifikācijas laika brīdī, kad sportists izstājies.

[Piezīme: Kodekss nenosaka, bet dod iespēju antidopinga organizācijām pašām pieņemt savus kārtības noteikumus par sportista tiesībām, tiem sportistiem, kas iekļauti ārpussacensību pārbaužu sarakstā un ir izstājušies no sporta, vēlāk atgriežas sportā kā aktīvi dalībnieki.]

11. pants. Komandu sodi.

Gadījumā, kad vairāk kā vienam komandas loceklim komandu sportā paziņots iespējamais antidopinga noteikumu pārkāpums saskaņā ar 7. pantu sacensība sakarā, komanda tiek pakļauta kārtējai sacensība pārbaudei. Ja tiek atklāts, ka vairāk kā viens komandas loceklis izdarījis antidopinga noteikumu pārkāpumu sacensība laikā, komandu var diskvalificēt vai citādi disciplināri sodīt. Sporta veidos, kas nav komandu sports, bet kuros apbalvojumus piešķir komandām, gadījumos, kad viens vai vairāki komandas locekļi izdarījuši antidopinga noteikumu pārkāpumu, komandas soda saskaņā ar attiecīgiem starptautiskās federācijas noteikumiem.

12. pants. Sporta institūciju sodi.

Šajā kodeksā iekļautie noteikumi neierobežo parakstītāja vai valdības tiesības apstiprināt savus noteikumus ar nolūku sodīt citas parakstītājam vai valdībai padotas sporta institūcijas.

[Piezīme: Šis pants skaidri nosaka, ka kodekss nereglamentē jebkādas starp organizācijām pastāvošas disciplinārās tiesības.]

13. pants. Pārsūdzība.

13.1. Pārsūdzamie lēmumi.

Saskaņā ar kodeksu vai noteikumiem, kas pieņemti, pamatojoties uz kodeksu, pieņemtie lēmumi pārsūdzami 13. panta 2.-4.punktā noteiktajā kārtībā. Šādi lēmumi ir spēkā pārsūdzības laikā, ja apelācijas iestāde nenosaka citādi. Pirms pārsūdzības izskatīšanas, pabeidzama jebkāda antidopinga organizācijas noteikumos paredzēta lietas izskatīšana attiecīgā lēmuma sakarā, saskaņā ar 13. panta 2.2. punktā noteikto kārtību.

[Piezīme: Līdzīgs OMADC pants ir plašāks, jo nosaka, ka jebkurš strīds, kas izriet no OMADC var tikt pārsūdzēts CAS.]

13.2. Antidopinga noteikumu pārkāpumu, sodu un pagaidu diskvalifikācijas lēmumu pārsūdzēšana.

Šajā punktā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt lēmumu par izdarītu antidopinga noteikumu pārkāpumu; par sodīšanu par antidopinga noteikumu pārkāpumu; par to, ka nav izdarīts antidopinga noteikumu pārkāpums; par to, ka antidopinga organizācija nav tiesīga lemt par iesniegto antidopinga noteikumu pārkāpumu vai tā sodu; par pagaidu diskvalifikāciju pēc pagaidu lietas izskatīšanas; par 7. panta 5. punktā noteikto pārkāpumu

13.2.1. Pārsūdzība saistībā ar starptautiska līmeņa sportistiem.

Lietās par dalību starptautiskās sacensībās vai lietās par starptautiska līmeņa sportistiem lēmumu var pārsūdzēt Sporta arbitrāžas tiesai (CAS), saskaņā ar šīs tiesas attiecīgajiem noteikumiem.

[Piezīme: CAS lēmumi ir galīgi un saistoši, izņemot gadījumus, kad attiecīgs likums prasa arbitrāžu spriedumu caurlūkošanu to atcelšanai vai izpildei.]

13.2.2. Pārsūdzība saistībā ar nacionāla līmeņa sportistiem.

Lietās par nacionāla līmeņa sportistiem, saskaņā ar nacionālās antidopinga organizācijas noteikumiem, kad nav tiesību tās pārsūdzēt 13. panta 2.1. punktā noteiktajā kārtībā, lēmumu var pārsūdzēt neatkarīgai un neiesaistītai iestādei saskaņā ar nacionālās antidopinga organizācijas apstiprinātiem noteikumiem. Šādas pārsūdzības noteikumi ir saskaņā ar šādiem principiem:

· izskatīšana noteiktā laikā;

· taisnīga, neatkarīga un neiesaistīta lēmējinstitūcija;

· tiesības tikt pārstāvētam ar pilnvarota pārstāvja starpniecību par pašas personas līdzekļiem;

· noteiktā laikā rakstisks motivēts lēmums.

[Piezīme: Antidopinga organizācija var nolemt, lai atbilstu šī panta prasībām, ka visiem nacionālā līmeņa sportistiem ir tiesības uzreiz pārsūdzēt lēmumus CAS.]

13.2.3. Personas, kurām ir tiesības pārsūdzēt.

13. panta 2.1. punktā paredzētajos gadījumos šādām personām ir tiesības pārsūdzēt lēmumus CAS:

a) sportists vai persona, uz kuru attiecas pārsūdzamais lēmums;

b) cita iesaistīta persona lietā, par kuru pieņemts lēmums;
c) attiecīgā starptautiskā federācija un jebkura cita antidopinga organizācija, saskaņā ar kuras noteikumiem ticis piespriests sods;
d) attiecīgi Starptautiskā Olimpiskā komiteja vai Starptautiskā Paralimpiskā komiteja, kad lēmums saistīts ar Olimpiskajām spēlēm vai Paralimpiskajām spēlēm, ieskaitot lēmumus par tiesībām piedalīties Olimpiskajās spēlēs vai Paralimpiskajās spēlēs;
e) WADA.

13. panta 2.2. punktā paredzētajos gadījumos nacionālajā apelācijas iestādē tiesīgas pārsūdzēt tās institūcijas, kas noteiktas nacionālās antidopinga organizācijas noteikumos, tai skaitā:
a) sportists vai persona, uz kuru attiecas pārsūdzamais lēmums;
b) cita iesaistīta persona lietā, par kuru pieņemts lēmums;
c) attiecīgā starptautiskā federācija;
d) WADA.

13. panta 2.2. punktā paredzētajos gadījumos WADA un starptautiskās federācijas tiesīgas pārsūdzēt CAS, ņemot vērā nacionālās apelācijas iestādes lēmumu.

Neskatoties uz jebkuru nosacījumu, vienīgās personas, kas tiesīgas pārsūdzēt pagaidu aizliegumu piedalīties sacensībās ir sportists vai cita persona, kurai noteikts pagaidu aizliegums piedalīties sacensībās.

13.3. Terapeitiskās lietošanas izņēmuma atļaujas piešķiršanas vai atteikšanas lēmuma pārsūdzības.

WADA lēmumu par terapeitiskās lietošanas izņēmuma atļaujas piešķiršanu vai atteikšanu var pārsūdzēt tikai CAS sportists vai antidopinga organizācija, kuras lēmums ticis pārskatīts. Citu organizāciju, izņemot WADA, lēmumus par terapeitiskās lietošanas izņēmuma atteikšanu, kurus nav pārskatījusi WADA, tiesīgi pārsūdzēt CAS starptautiska līmeņa sportisti, bet pārējie sportisti 13. panta 2.2. punktā noteiktajā, nacionālajā apelācijas iestādē. Ja nacionālā apelācijas iestāde nolemj atteikt terapeitiskās lietošanas izņēmumu, šādu lēmumu pārsūdzēt CAS tiesīga ir WADA.

13.4. Kodeksa trešajā daļā noteikto sodu lēmumu pārsūdzība.

Ievērojot kodeksa trešajā daļā (Lomas un atbildība) noteiktos sodus, institūcija, kurai piespriests kodeksa trešajā daļā noteiktais sods, tiesīga pārsūdzēt lēmumu tikai CAS, saskaņā ar šīs tiesas attiecīgajiem noteikumiem.

13.5. Laboratorijas akreditācijas anulēšanas vai atcelšanas lēmumu pārsūdzība.

WADA lēmumus par laboratorijas WADA akreditācijas anulēšanu vai atcelšanu tiesīga pārsūdzēt tikai ar apelāciju CAS tikai attiecīgā laboratorija.

[Piezīme: Kodeksa mērķis ir atrisināt antidopinga jautājumus taisnīgā un caurskatāmā iekšējā procesā ar galīgu lēmumu. Antidopinga organizāciju antidopinga lēmumi ir caurskatāmi, saskaņā ar 14. pantu. Noteiktas personas un organizācijas, tai skaitā WADA, ir tiesīgas pārsūdzēt noteiktos lēmumus. Jāievēro, ka, saskaņā ar 13. pantu pārsūdzēt tiesīgo ieinteresēto personu un organizāciju definīcija neietver sportistus vai viņu federācijas, kas varētu būt ieinteresētas sava pretinieka diskvalifikācijā.]

14. pants. Konfidencialitāte un paziņošana.

Parakstītāji piekrīt antidopinga rezultātu koordinēšanas principiem, sabiedriskai atklātībai un privāto interešu ievērošanai tiem indivīdiem, kas sniedz pierādījumus par antidopinga noteikumu pārkāpumiem, ievērojot sekojošo:

14.1. Informācija par nelabvēlīgu analīžu rezultātu un citiem iespējamiem antidopinga noteikumu pārkāpumiem.

Saskaņā ar 7. pantu sportists, kura paraugam konstatēts nelabvēlīgs analīžu rezultāts vai sportists vai cita persona, kas, iespējams, pārkāpusi antidopinga noteikumus, saņem tās antidopinga organizācijas paziņojumu, kas atbildīga par rezultātu administrēšanu saskaņā ar 7. pantu (rezultātu administrēšana). Arī sportista nacionālo antidopinga organizāciju, starptautisko federāciju un WADA informē ne vēlāk kā pēc 7. panta 1. un 2. punktā noteikto darbību pabeigšanas. Paziņojums ietver: sportista vārdu, valsti, sporta veidu, sporta veida disciplīnu, informāciju par to, vai pārbaude veikta sacensību vai ārpussacensību laikā, parauga iegūšanas datumu un laboratorijas sniegto analīzes rezultātu. Tās pašas personas un antidopinga organizācijas regulāri informē par jebkuras atkārtotas analīzes rezultātiem, kas iegūti saskaņā ar 7. (rezultātu administrēšana), 8. (tiesības uz taisnīgu iztiesāšanu) vai 13. (pārsūdzības) pantu un tādos gadījumos, kad atcelts diskvalifikācijas laiks, saskaņā ar 10. panta 5.1. punktu (vainas vai nolaidības neesamība) vai, samazināts, saskaņā ar 10. panta 5.2. punktu (Nenozīmīga vaina vai nolaidība), tām izsniedzams rakstisks motivēts lēmums, paskaidrojot atcelšanas vai samazināšanas pamatojumu. Saņēmējas organizācijas šo informāciju neizpauž citām personām, izņemot tām personām organizācijā, kurām nepieciešams to zināt, līdz antidopinga organizācija, kas atbildīga par rezultātu administrēšanu, sniedz publisku paziņojumu vai neveic publisku paziņojumu, saskaņā ar 14. panta 2. punktu.

14.2. Publisks paziņojums.

Antidopinga organizācija, kas atbildīga par rezultātu administrēšanu, ne ātrāk kā pēc 7. panta 1. un 2. punktā noteiktā izskatīšanas procesa, tiesīga publiski paziņot to sportistu identitāti, kuru paraugiem konstatēts nelabvēlīgs analīzes rezultāts vai to sportistu vai citu personu identitāti, kuriem antidopinga organizācija pierādījusi antidopinga noteikumu pārkāpumu. Antidopinga organizācija, kas atbildīga par rezultātu administrēšanu, publiski paziņo par antidopinga lietas norisi ne vēlāk kā divdesmit dienu laikā pēc attiecīga lēmuma pieņemšanas 8. panta kārtībā veiktā iztiesāšanā par izdarīto antidopinga noteikumu pārkāpumu, pēc prasības atsaukšanas šādā iztiesāšanā vai pēc antidopinga pārkāpuma apstrīdēšanas termiņa notecēšanas.

14.3. Informācija par sportista atrašanās vietu.

Sportisti, kas iekļauti savas starptautiskās federācijas vai nacionālās antidopinga organizācijas ārpussacensību pārbaužu sarakstā, sniedz precīzu informāciju par faktisko atrašanās vietu. Starptautiskās federācijas un nacionālās antidopinga organizācijas koordinē sportistu datus un atrašanās vietas informācijas vākšanu un nodod šo informāciju WADA. WADA šo informāciju sniedz citām antidopinga organizācijām, kas tiesīgas veikt sportistu pārbaudes 15. pantā noteiktajā kārtībā. Šādu informāciju vienmēr tur slepenībā, izmanto vienīgi pārbaužu plānošanai, koordinēšanai un veikšanai un iznīcina nekavējoties, ja tā nav nepieciešama šādām vajadzībām.

14.4. Statistiskie pārskati.

Antidopinga organizācija ne retāk kā reizi gadā publicē vispārēju statistisko pārskatu par tās veiktajiem dopinga kontroles pasākumiem, iesniedzot kopiju WADA.

14.5. Dopinga kontroles informācijas apstrādes centrs.

WADA pilda centrālā dopinga kontroles pārbaužu informācijas apstrādes centra funkciju starptautiska līmeņa sportistiem un nacionāla līmeņa sportistiem, kas iekļauti nacionālo antidopinga organizāciju pārbaužu sarakstā. Saskaņota pārbaužu plānošanas atbalstam un, lai izvairītos no nevēlamas vairāku antidopinga organizāciju pārbaužu atkārtošanas, katra antidopinga organizācija ziņo WADA informācijas apstrādes centram par visām veiktajām pārbaudēm sacensībās un ārpussacensībām nekavējoties pēc minēto sportistu pārbaudes. WADA nodrošina šīs informācijas pieejamību attiecīgajam sportistam, sportista nacionālajai federācijai, nacionālajai Olimpiskajai komitejai, nacionālajai paralimpiskajai komitejai, nacionālajai antidopinga organizācijai, starptautiskajai federācijai, Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai un Starptautiskajai Paralimpiskajai komitejai. Sportista personīgos datus WADA saglabā pilnīgā noslēpumā. WADA ne retāk kā reizi gadā publicē statistiskus pārskatus, apkopojot šādus datus.

15. pants. Dopinga kontroles pienākumu sadalījums.

[Piezīme: Efektivitātes nolūkā, antidopinga centieniem jāietver vairums antidopinga organizāciju, kurām ir spēcīgas antidopinga programmas gan starptautiskā, gan valsts līmenī. Tai vietā, lai noteiktu vienas grupas atbildību kādas citas grupas labā, kodekss atrisina iespējamos atbildības sadalījuma sarežģījumus, pirmkārt, radot daudz lielāku vispārējās saskaņotības pakāpi un, otrkārt, pieņemot priekšrocību un sadarbības noteikumus noteiktās jomās.]

15.1. Pārbaude sacensībās.

Dopinga kontroles paraugu vākšana notiek starptautiska un nacionāla līmeņa sacensībās. Par pārbaudes veikšanu vienās sacensībās atbildīga ir tikai viena organizācija. Dopinga kontroles paraugu savākšanu starptautiskās sacensībās veic un vada tā starptautiskā organizācija, kas ir sacensība vadošā iestāde (piem. Olimpiskajās spēlēs — SOK, pasaules čempionātā — starptautiskā federācija, panamerikāņu spēlēs — PASO). Ja starptautiskā organizācija nolemj neveikt pārbaudi šādās sacensībās, tās valsts nacionālā antidopinga organizācija, kurā notiek sacensības, ar starptautiskās organizācijas vai WADA piekrišanu var veikt un vadīt šādu pārbaudi. Dopinga kontroles paraugu vākšanu nacionālā līmeņa sacensībās veic un vada attiecīgajā valstī noteiktā nacionālā antidopinga organizācija.

[Piezīme: Antidopinga organizācija, kas veic un vada pārbaudi, var, ja tā nolemj, noslēgt līgumus ar citām organizācijām, kurām tā deleģē atbildību par paraugu vākšanu vai citiem dopinga kontroles procesa posmiem.]

15.2. Ārpussacensību pārbaude

Ārpussacensību pārbaudi veic un vada starptautiskās un nacionālās organizācijas. Ārpussacensību pārbaudi tiesīgas veikt un vadīt:
a) WADA;
b) SOK vai SPK Olimpiskajās spēlēs vai paralimpiskajās spēlēs;
c) sportista starptautiskā federācija;
d) sportista nacionālā antidopinga organizācija;
e) tā nacionālā antidopinga organizācija, kuras valstī atrodas sportists.

Ārpussacensību pārbaudes saskaņo ar WADA, lai palielinātu kopējo pārbaužu efektivitāti un izvairītos no nevajadzīgas atsevišķu sportistu atkārtotas pārbaudīšanas.

[Piezīme: Pārbaudes veikšanai citu institūciju var pilnvarot ar parakstītāju un valdību starpā noslēgtu divpusēju vai daudzpusēju līgumu.]

15.3. Rezultātu administrēšana, iztiesāšana un sodi

Rezultātu administrēšanu un iztiesāšanu veic un vada saskaņā ar tās antidopinga organizācijas kārtības noteikumiem, kura veikusi un vadījusi paraugu savākšanu (vai, ja nav veikta paraugu savākšana, saskaņā ar tās organizācijas noteikumiem, kura konstatējusi pārkāpumu), izņemot 15. panta 3.1. punktā noteiktos gadījumos. Neskatoties uz to, kura organizācija veic rezultātu administrēšanu vai iztiesāšanu, ievērojami 7. un 8. pantā un kodeksa pirmās daļas ievadā noteiktie principi.

[Piezīme: Dažos gadījumos tās antidopinga organizācijas, kas veikusi un vadījusi paraugu savākšanu, kārtības noteikumi var paredzēt to, ka rezultātu administrēšanu veic cita organizācija (piem. sportista nacionālā federācija). Šādā gadījumā antidopinga organizācija ir atbildīga par to, lai citas organizācijas noteikumi atbilstu kodeksa prasībām.]

15.3.1. Rezultātu administrēšana un lietas izskatīšanas kārtība par antidopinga noteikumu pārkāpumu, kuru konstatējusi vai, kas izriet no nacionālās antidopinga organizācijas veiktas pārbaudes, ja sportists nav attiecīgās valsts pilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs, tiek veikta saskaņā ar attiecīgās starptautiskās federācijas noteikumiem. Rezultātu administrēšana un lietas izskatīšanas kārtība par pārbaudi, ko veikusi Starptautiskā Olimpiskā komiteja, Starptautiskā Paralimpiskā komiteja, vai galveno sacensību rīkotājorganizācija jāuztic atbilstošai starptautiskai federācijai, izņemot sankcijas par diskvalifikāciju no dalības sacensībās un sacensību rezultātu diskvalifikāciju.

[Piezīme: Nav vispārēju noteikumu, kas reglamentētu rezultātu administrēšanu un iztiesāšanu gadījumā, kad nacionālā antidopinga organizācija pārbauda citas valsts nacionālā līmeņa sportistu, pār kuru citkārt tai nebūtu nekādas varas, vienīgi ņemot vērā sportista atrašanos nacionālās antidopinga organizācijas valstī. Saskaņā ar šo pantu, jautājumu izlemj starptautiskā federācija, iekļaujot to savos noteikumos, nosakot, vai lietu pārsūta izlemšanai sportista nacionālajā antidopinga organizācijā, atstāj izlemšanai tai antidopinga organizācijai, kas veikusi pārbaudi vai lemšanu uzņemas starptautiskā federācija.]

15.4. Savstarpēja atzīšana.

Ievērojot 13. pantā noteiktās pārsūdzības tiesības, visi parakstītāji atzīst jebkura cita parakstītāja pārbaudes, terapeitiskās lietošanas izņēmumus vai citus lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar kodeksu un ir attiecīgā parakstītāja pilnvaru robežās. Parakstītāji var atzīt arī citu institūciju darbības, kas nav pieņēmušas kodeksu, ja šādu institūciju noteikumi atbilst kodeksam.

16. pants. Dopinga kontrole sporta sacensību dzīvniekiem

16.1. Jebkurā sporta veidā, kura sacensībās iesaistīti dzīvnieki, attiecīgā sporta veida federācija pieņem un ievieš šajā sporta veidā iesaistīto dzīvnieku antidopinga noteikumus. Antidopinga noteikumos iekļaujams aizliegto vielu saraksts, attiecīgu pārbaužu kārtība un atzīto laboratoriju saraksts paraugu analīzēm.

16.2. Nosakot antidopinga noteikumu pārkāpumus, rezultātu administrēšanu, taisnīgu iztiesāšanu, sodus un pārsūdzību sportā iesaistītajiem dzīvniekiem, starptautiskā federācija nosaka un ievieš tādus noteikumus, kas vispārēji atbilst kodeksa 1., 2., 3., 9., 10., 11., 13. un 17. pantam.

17. pants. Ierobežojumu noteikumi

Jebkādas darbības pret sportistu par kodeksā noteiktu antidopinga noteikumu pārkāpumu nevar veikt, ja šāda darbība paredzēta vēlāk kā astoņus gadus pēc pārkāpuma izdarīšanas.

[Piezīme: Tas neliedz antidopinga organizācijai ņemt vērā agrāko antidopinga pārkāpumu, izlemjot par tagadējā pārkāpuma sodu arī tad, ja tas izdarīts vairāk kā astoņus gadus vēlāk. Resp., otrais pārkāpums desmit gadus pēc pirmā pārkāpuma joprojām tiek uzskatīts par otro pārkāpumu, pieņemot lēmumu par sodīšanu.]

Otrā nodaļa

Izglītība un pētĪJUMI

18. pants. Izglītība

18.1. Pamatprincips un galvenais mērķis

Informācijas un izglītības programmu pamata princips ir sportiskā gara saglabāšana saskaņā kodeksa ievadā minēto, pretstatā tiem draudiem, ko izraisa dopinga lietošana. Galvenais mērķis ir atturēt sportistus no aizliegto vielu un aizliegto metožu lietošanas.

18. 2. Programma un pasākumi

Katra antidopinga organizācija plāno, ievieš un pārzina informācijas un izglītības programmas. Programmas sniedz dalībniekiem savlaicīgu un precīzu informāciju par vismaz vienu no šādiem jautājumiem:

· aizliegtajā sarakstā iekļautās vielas un metodes;

· dopinga izraisītās sekas veselībai;

· dopinga kontroles kārtība;

· sportista tiesības un pienākumi;

Programmas popularizē sportisko garu, veidojot antidopinga vidi, kas ietekmē dalībnieku rīcību.

Sportista apkalpojošais personāls izglīto un sniedz padomus sportistam par antidopinga politiku un noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar kodeksu.

18.3. Sadarbība un koordinācija

Visi parakstītāji sadarbojas savā starpā un ar valdībām, lai koordinētu rīcību antidopinga informācijas un izglītības jomā.

19. pants. Pētījumi

19.1. Antidopinga pētījumu nolūks

Antidopinga pētījumi sekmē veiksmīgu programmu izstrādi un ieviešanu dopinga kontrolē un antidopinga informācijā un izglītībā.

19.2. Pētījumu veidi

Antidopinga pētījumi var ietvert, piemēram, socioloģiskus, uzvedības, juridiskus un ētiskus pētījumus papildus medicīniskai, analītiskai un psiholoģiskai izpētei.

19.3. Koordinācija

Antidopinga pētījumu koordinācija vēlama ar WADA starpniecību. Ievērojot intelektuālā īpašuma tiesības, WADA jāiesniedz antidopinga pētījumu rezultātu kopijas.

19.4. Pētījumu prakse

Antidopinga pētījumi atbilst starptautiski atzītai prakses ētikai.

19.5. Pētījumi, izmantojot aizliegtās vielas un aizliegtās metodes

Pētnieciskajā darbībā jāizvairās no aizliegto vielu vai aizliegto metožu došanas sportistiem.

19.6. Rezultātu ļaunprātīga izmantošana

Lai izvairītos no antidopinga pētījumu rezultātu ļaunprātīgas izmantošanas un pielietošanas dopingā, veicami atbilstoši aizsardzības pasākumi.

Trešā nodaļa

Funkcijas un pienākumi

[Piezīme: Pienākumi parakstītājiem šajā nodaļā ir papildus tiem pienākumiem, kas iekļauti kodeksā citos pantos.]

20. pants. Parakstītāju papildus funkcijas un pienākumi

20.1. Starptautiskās Olimpiskās komitejas funkcijas un pienākumi

20.1.1. Pieņemt un ieviest antidopinga politiku un noteikumus Olimpiskajām spēlēm saskaņā ar kodeksu.

20.1.2. Starptautisko federāciju atbilstību kodeksa prasībām noteikt kā prasību atzīšanai par Starptautiskās Olimpiskās komitejas locekli.

20.1.3. Apturēt daļu vai visu no Olimpiskā finansējuma sporta organizācijām, kas neatbilst kodeksam.

20.1.4. Veikt nepieciešamo, lai novērstu neatbilstību kodeksam 23. panta 5. punktā noteiktajā kārtībā.

20.1.5. Apstiprināt un uzturēt neatkarīgo novērotāju programmu.

20.2. Starptautiskās Paralimpiskās komitejas funkcijas un pienākumi.

20.2.1. Pieņemt un ieviest antidopinga politiku un noteikumus Paralimpiskajām spēlēm saskaņā ar kodeksu.

20.2.2. Olimpiskajā kustībā esošo nacionālo paralimpisko komiteju atbilstību kodeksa prasībām noteikt kā prasību atzīšanai par Starptautiskās Paralimpiskās komitejas locekli.

20.2.3. Apturēt daļu vai visu no Paralimpiskā finansējuma sporta organizācijām, kas neatbilst kodeksam.

20.2.4. Veikt nepieciešamo, lai novērstu neatbilstību kodeksam 23. panta 5. punktā noteiktajā kārtībā.

20.2.5. Apstiprināt un uzturēt neatkarīgo novērotāju programmu.

20.3. Starptautisko federāciju funkcijas un pienākumi.

20.3.1. Pieņemt un ieviest antidopinga politiku un noteikumus saskaņā ar kodeksu.

20.3.2. Nacionālo federāciju politikas, noteikumu un programmu atbilstību kodeksa prasībām noteikt kā prasību atzīšanai par locekli.

20.3.3. Pieprasīt, lai visi federācijas pārziņā esošie sportisti un sportista apkalpojošais personāls, atzītu un uzņemtos izpildīt kodeksa noteikumu prasības.

20.3.4. Pieprasīt, lai sportisti, kas parasti nav starptautiskās federācijas vai tās sastāvā esošas nacionālās federācijas biedri, ir pieejami paraugu savākšanai un sniedz savlaicīgu informāciju par atrašanās vietu, ja to prasa starptautiskās federācijas vai galveno sacensību rīkotājorganizācijas noteikumi, lai iegūtu tiesības piedalīties sacensībās.

[Piezīme: Piemēram, te iekļaujami arī sportisti no profesionālajām līgām.]

20.3.5. Uzraudzīt nacionālo federāciju antidopinga programmas.

20.3.6. Veikt nepieciešamo, lai novērstu neatbilstību kodeksam 23. panta 5. punktā noteiktajā kārtībā.

20.3.7. Apstiprināt un uzturēt starptautisko sacensību neatkarīgo novērotāju programmu.

20.3.8. Apturēt daļu vai visu finansējumu tās sastāvā esošajām nacionālajām federācijām, kas neatbilst kodeksam.

20.4. Nacionālo olimpisko komiteju un nacionālo paralimpisko komiteju funkcijas un pienākumi

20.4.1. Nodrošināt savu antidopinga politiku un noteikumu atbilstību kodeksam.

20.4.2. Nacionālo federāciju politikas, noteikumu un programmu atbilstību kodeksa prasībām noteikt kā prasību atzīšanai par locekli.

20.4.3. Pieprasīt, lai sportisti, kas parasti nav nacionālās federācijas biedri, ir pieejami paraugu savākšanai un sniedz savlaicīgu informāciju par atrašanās vietu, ja to kā nosacījumu līdzdalībai gada laikā pirms Olimpiskajām spēlēm nosaka Olimpisko spēļu noteikumi.

20.4.4. Sadarboties ar savas valsts nacionālo antidopinga organizāciju.

20.4.5. Apturēt daļu vai visu finansējumu sportistam vai sportista apkalpojošam personālam laikā, uz kuru viņam vai viņai atņemtas tiesības piedalīties sacensībās par antidopinga noteikumu pārkāpumu.

20.4.6. Apturēt daļu vai visu finansējumu tās sastāvā esošajām nacionālajām federācijām, kas neatbilst kodeksam.

20.5. Nacionālo antidopinga organizāciju funkcijas un pienākumi.

20.5.1. Pieņemt un ieviest antidopinga noteikumus un politiku saskaņā ar kodeksu.

20.5.2. Sadarboties ar citām attiecīgām nacionālajām organizācijām un antidopinga organizācijām.

20.5.3. Sekmēt daudzpusējo pārbaužu rīkošanu ar citām antidopinga organizācijām.

20.5.4. Sekmēt antidopinga pētījumus.

20.6. Galveno sacensību rīkotāju funkcijas un pienākumi.

20.6.1. Pieņemt un ieviest savās sacensībās antidopinga politiku un noteikumus saskaņā ar kodeksu.

20.6.2. Veikt nepieciešamo, lai novērstu neatbilstību kodeksam 23. panta 5. punktā noteiktajā kārtībā.

20.6.3. Apstiprināt un uzturēt neatkarīgo novērotāju programmu.

20.7. WADA funkcijas un pienākumi

20.7.1. Pieņemt un ieviest antidopinga politiku un noteikumus saskaņā ar kodeksu.

20.7.2. Pārraudzīt nelabvēlīgo analīžu rezultātu apstrādi.

20.7.3. Apstiprināt kodeksa ieviešanai nepieciešamos starptautiskos standartus.

20.7.4. Akreditēt laboratorijas paraugu analīžu veikšanai vai apstiprināt citus paraugu analīžu veikšanai.

20.7.5. Izstrādāt un apstiprināt labākās pieredzes paraugus.

20.7.6. Sekmēt, veikt, vadīt, finansēt un koordinēt antidopinga pētījumus.

20.7.7. Īstenot efektīvu neatkarīgo novērotāju programmu.

20.7.8. Veikt dopinga kontroles pilnvarojot citas antidopinga organizācijas.

21. pants. Dalībnieku funkcijas un pienākumi

21.1. Sportistu funkcijas un pienākumi

21.1.1. Zināt un ievērot attiecīgo antidopinga politiku un noteikumus saskaņā ar kodeksu.

21.1.2. Būt pieejamam paraugu savākšanai.

21.1.3. Uzņemties atbildību antidopinga sakarā par to, ko ieņēmis vai lietojis.

21.1.4. Informēt medicīnas darbiniekus par viņu pienākumiem nelietot aizliegtās vielas un aizliegtās metodes un uzņemties atbildību par to, ka jebkura medicīniskā aprūpe nepārkāpj antidopinga politiku un noteikumus saskaņā ar kodeksu.

21.2. Sportista apkalpojošā personāla funkcijas un pienākumi

21.2.1. Zināt un ievērot attiecīgu antidopinga politiku un noteikumus, kas attiecas uz viņiem vai viņu apkalpotiem sportistiem, saskaņā ar kodeksu.

21.2.2. Sadarboties ar sportistu pārbaudes programmu.

21.2.3. Izmantot savu ietekmi uz sportista uzskatiem un uzvedību, lai stiprinātu antidopinga vērtības.

22. pants. Valdību līdzdalība

Katra valdība, kas atbalsta kodeksu, apliecina to ar deklarācijas parakstīšanu Atēnu Olimpisko spēļu pirmajā dienā vai iepriekš, uzņemoties saistības vēlāk parakstīt konvenciju vai cita veida saistošu aktu, kuru ievieš, atbilstoši likumdošanas prasībām katrā atsevišķā valstī, līdz pirmajai Turīnas Olimpisko spēļu dienai.

[Piezīme: Vairums valdību nevar apstiprināt privātus nevalstiskus juridiskus instrumentus, piemēram, kodeksu. Tādēļ valdībām nav jābūt kodeksa parakstītājām. Tomēr, centieni cīņā pret dopingu ar saskaņotu un koordinētu programmu, kas aprakstīta kodeksā ir kopēja sporta kustības un valdību vēlme. Piemēram, viens no saistošajiem dokumentiem, kas minēts, ir UNESCO par fizisko audzināšanu un sportu atbildīgo ministru un augstāko amatpersonu apaļā galda gala komunikē 2003. gada 9./10. janvārī Parīzē.]

Parakstītāji paredz, ka deklarācija un konvencija vai cita veida saistošs akts ietvers sekojošus galvenos noteikumus:

22.1. Katra valdība veiks darbības antidopinga apstiprināšanai vismaz šādās nozarēs:

· atbalsts nacionālai antidopinga programmai;

· aizliegto vielu un aizliegto metožu pieejamība;

· WADA darbības atvieglošana ārpussacensību dopinga pārbaužu veikšanā;

· Uztura bagātinātāju problēmu risināšana, kuru sastāvā atrodas neuzrādītas aizliegtās vielas;

· apturēt daļēju vai visu finansējumu sporta organizācijām un dalībniekiem, kuri neatbilst kodeksa prasībām vai antidopinga noteikumiem saskaņā ar kodeksu.

22.2. Visa valdības darbība antidopinga jomā tiek veikta saskaņā ar kodeksu.

22.3. Konvencijā vai citā saistošā aktā noteikto pienākumu izpildes gaitu uzrauga WADA un attiecīgā valdība (-s), saskaņā ar savstarpēji noteiktu kārtību.

Ceturtā nodaļa

Pieņemšana, atbilstība, grozīšana un tulkošana

23. pants. Pieņemšana, atbilstība un grozīšana

23.1. Kodeksa pieņemšana

23.1.1. Šādas institūcijas ir kodeksa parakstītāji, kas to pieņem: WADA, Starptautiskā Olimpiskā komiteja, starptautiskās federācijas, Starptautiskā Paralimpiskā komiteja, nacionālās olimpiskās komitejas, nacionālās paralimpiskās komitejas, galveno sacensību rīkotāji un nacionālās antidopinga organizācijas. Šīs iestādes pieņem kodeksu, parakstot pieņemšanas deklarāciju pēc apstiprināšanas to augstākajā lēmējinstitūcijā.

[Piezīme: Katrs parakstītājs, kas piekrīt kodeksam, parakstīs tādu pašu noteiktas formas deklarāciju par piekrišanu kodeksam un nodos to WADA. Kodeksa pieņemšana notiek tādā kārtībā, kādu nosaka katras organizācijas iekšējie noteikumi. Piemēram, starptautiskā federācija pieņems kodeksu savā kongresā un WADA to pieņems savā dibināšanas valdē.]

23.1.2. Citas sporta organizācijas, kas nav parakstītāja pārziņā, pēc WADA uzaicinājuma var pieņemt kodeksu.

[Piezīme: Tās profesionālās līgas, kas nav pašlaik nevienas valdības vai starptautiskās federācijas pārziņā, tiks aicinātas atsevišķi pieņemt kodeksu.]

23.1.3. Pieņemšanas sarakstu publicē WADA.

23.2. Kodeksa ieviešana

23.2.1. Parakstītāji ievieš kodeksu, pieņemot politiku, statūtus, noteikumus vai instrukcijas, atbilstoši savai kompetencei attiecīgā atbildības nozarē.

23.2.2. Kodeksa ieviešanā parakstītājiem vēlams sekot WADA ieteiktajiem labākās pieredzes paraugiem.

23.3. Pieņemšanas un ieviešanas termiņi

23.3.1. Parakstītāji pieņem un ievieš kodeksu līdz pirmajai Atēnu Olimpisko spēļu dienai.

23.3.2. Kodeksu var pieņemt pēc augstākminētā termiņa, bet līdz kodeksa pieņemšanai (un, tiklīdz pieņemšana ir atcelta) parakstītāji netiek uzskatīti par atbilstošiem kodeksa prasībām.

23.4. Kodeksa ievērošanas pārraudzība.

23.4.1. Kodeksa ievērošanu pārrauga WADA vai citādi, saskaņā ar WADA piekrišanu.

23.4.2. Pārraudzības sekmēšanai katrs parakstītājs paziņo par kodeksa izpildi WADA reizi divos gados un sniedz paskaidrojumus par neizpildes pamatojumiem.

23.4.3. WADA izvērtē minētos paskaidrojumus par neizpildi un izņēmuma gadījumā iesaka Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai, Starptautiskajai Paralimpiskajai komitejai, starptautiskajām federācijām un galvenajiem sacensību rīkotājiem, lai tie pagaidām attaisnotu neizpildi.

[Piezīme: WADA pieņem, ka parakstītāju un valdību starpā pastāv ievērojamas atšķirības antidopinga praksē, resursos un normatīvajos aktos, veicot antidopinga pasākumus. Lai noteiktu, vai organizācija atbilst kodeksa prasībām, WADA ņems vērā pastāvošās atšķirības.]

23.4.4. WADA pēc sarunām ar attiecīgo organizāciju, sastāda pārskatu par kodeksa izpildi Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai, Starptautiskajai Paralimpiskajai komitejai, starptautiskajām federācijām un galveno sacensību rīkotājiem. Šādi pārskati tiek nodoti arī publiskai apskatei.

23.5. Kodeksa neizpildes sekas

23.5.1. Kodeksa neizpildei no valdības vai nacionālās olimpiskās komitejas puses var būt tādas sekas, kas ietekmē dalību Olimpiskajās spēlēs, Paralimpiskajās spēlēs, pasaules čempionātos vai galveno sacensību rīkotāju rīkotajos sacensībās, saskaņā ar šo sacensību rīkotāju noteikumiem. Šādu seku noteikšanu nacionālā olimpiskā komiteja vai valdība var pārsūdzēt CAS, saskaņā ar 13. panta 4. punktu.

23.6. Kodeksa grozījumi

23.6.1. WADA atbild par kodeksa attīstības un uzlabošanas pārraudzību. Piedalīties šādā darbā uzaicināmi visi sportisti, parakstītāji un valdības.

23.6.2. WADA ierosina ieteiktos kodeksa grozījumus un nodrošina konsultācijas, saņemot un nosūtot ieteikumus un, veicinot sportistu, parakstītāju un valdību analīzi un atsauksmes par ieteiktajiem grozījumiem.

23.6.3. Kodeksa grozījumus pieņem pēc attiecīgām konsultācijām WADA dibināšanas valde ar divām trešdaļām balsu skaita no valsts sektora un olimpiskās kustības dalībnieku balsu kopējā skaita. Grozījumi stājas spēkā trīs mēnešu laikā pēc šādas apstiprināšanas, ja nav noteikts citādi.

23.6.4. Parakstītāji ievieš jebkuru attiecīgu kodeksa grozījumu viena gada laikā pēc WADA dibināšanas valdes apstiprinājuma.

23.7. Kodeksa pieņemšanas izstāšanās

23.7.1. Parakstītāji tiesīgi atcelt kodeksa pieņemšanu sešu mēnešu laikā pēc WADA brīdināšanas par izstāšanās nodomu.

24. pants. Kodeksa tulkošana

24.1. Oficiālo kodeksa tekstu sastāda WADA un to publicē angļu un franču valodā. Jebkurā strīdu gadījumā starp abām valodām, augstāks spēks tekstam angļu valodā.

24.2. Kodeksa pantiem pievienoto piezīmju nolūks palīdzēt kodeksa pantu izpratnē un iztulkošanā.

24.3. Atsaucoties uz kodeksu, tas citējams kā neatkarīgs un pastāvīgs teksts, nevis kā atsauce uz esošiem parakstītāju vai valdību likumiem vai noteikumiem.

24.4. Dažādu kodeksa nodaļu un pantu nosaukumi norādīti tikai ērtības labad un tos nevar uzskatīt par kodeksa satura daļu vai, ka tie ietekmētu jebkādā veidā to noteikumu tekstu, uz kuru tie atsaucas.

24.5. Kodeksam nav atpakaļejoša spēka un tas neattiecas uz gadījumiem, kas notikuši pirms parakstītājs kodeksu pieņēmis, un to ieviesis savos noteikumos.

[Piezīme: Piemēram, darbība, kas kodeksā tiek noteikta par antidopinga noteikumu pārkāpumu, bet starptautiskās federācijas noteikumos netiek uzskatīta par pārkāpumu, nav antidopinga noteikumu pārkāpums līdz brīdim, kad starptautiskā federācija izdara nepieciešamās izmaiņas savos noteikumos.

Pirms kodeksa pieņemto noteikumu pārkāpums tiek uzskatīts par pirmo antidopinga noteikumu pārkāpumu vai par otro pārkāpumu sodu noteikšanai par noteikumu pārkāpumiem pēc kodeksa, saskaņā ar 10. pantu.]

24.6. Kodeksa 1. pielikums par definīcijām uzskatāms par neatņemamu kodeksa sastāvdaļu.

1. pielikums

Definīcijas

Nelabvēlīgs analīzes rezultāts: paziņojums no laboratorijas vai citas atzītas pārbaudes iestādes, kas dara zināmu aizliegtas vielas vai tās sastāvdaļu, vai pazīmju (ieskaitot paaugstinātu endogeno vielu) klātbūtni paraugā vai aizliegtas metodes lietošanas pierādījumu.

Antidopinga organizācija: parakstītājs, kas atbildīgs par antidopinga noteikumiem jebkuras dopinga kontroles procesa daļas ieviešanā, izpildē un īstenošanā. Tai skaitā arī, piemēram, Starptautiskā Olimpiskā komiteja, citas galveno sacensību organizācijas, kas veic pārbaudi savos sacensībās, WADA, starptautiskās federācijas un nacionālās antidopinga organizācijas.

Sportists: dopinga kontroles procedūrai — jebkura persona, kas nodarbojas ar sportu starptautiskā līmenī (kā to nosaka katra starptautiskā federācija) vai valsts līmenī (kā to nosaka katra nacionālā antidopinga organizācija) un jebkura cita persona, kas nodarbojas ar sportu zemākā līmenī, ja to nosaka personas nacionālā antidopinga organizācija. Antidopinga informācijai un izglītībai — jebkura persona, kas nodarbojas ar sportu ar parakstītāja, valdības vai citas kodeksu atzinušas organizācijas pārziņā.

[Piezīme: šī definīcija paskaidro, ka visi starptautiska un valsts mēroga sportisti ir pakļauti kodeksa noteikumiem, sīkāk aprakstot starptautiska un valsts līmeņa sportu starptautisko federāciju un nacionālo antidopinga organizāciju antidopinga noteikumos. Valsts līmenī uz kodeksu pamatotie noteikumi attiecas ne mazāk kā uz visām personām valsts izlasēs un visām personām, kas kvalificējušās piedalīties jebkurā valsts čempionātā jebkurā sporta veidā. Definīcija arī dod tiesības katrai nacionālajai antidopinga organizācijai pēc pašas izvēles paplašināt tās kontroles programmu no nacionālā līmeņa sportistiem līdz sportistiem zemākajos sacensību līmeņos. Sportistiem visos līmeņos jāsaņem antidopinga informācija un izglītība.]

Sportista apkalpojošais personāls: jebkurš treneris, pasniedzējs, vadītājs, aģents, komandas darbinieks, amatpersona, medicīnas darbinieki, kas strādā ar sportistu vai palīdz viņam piedalīties vai sagatavoties sporta sacensībām.

Mēģinājums: mērķtiecīga iesaistīšanās darbībā, kas var novest pie darbības, kas uzskatāma par antidopinga noteikumu pārkāpumu. Ja persona iepriekš paziņo par pārkāpuma mēģinājuma izdarīšanu pirms to atklāj trešā persona, kas nav iesaistīta mēģinājumā, darbība nav uzskatāma par antidopinga noteikumu pārkāpumu, balstoties vienīgi uz mēģinājuma izdarīšanu.

Kodekss: Pasaules antidopinga kodekss.

Sacensības kārta (etaps): sacīkstes, mačs, spēle vai individuālas sportiskas sacīkstes. Piemēram, Olimpiskā 100 metru skrējiena fināls. Posmu sacensībās un citās sportiskās sacensībās, kur balvas piešķir, pamatojoties uz dienām vai citu termiņu, atšķirība starp sacensībām un sacensības kārtu (etapu) noteikta attiecīgos starptautiskās federācijas noteikumos.

Antidopinga noteikumu pārkāpumu sodi: par sportista vai citas personas antidopinga noteikumu pārkāpumu var noteikt vienu vai vairākus no šādiem sodiem: (a) diskvalifikācija nozīmē sportista rezultātu anulēšanu noteiktās sacensībās, kā arī no tās izrietošas citas sekas, ieskaitot jebkuru medaļu, punktu vai balvu atsavināšanu; (b) aizliegums piedalīties sacensībās ir sportista vai citas personas izslēgšana uz laiku no līdzdalības jebkurās sacensībās vai finansējuma atcelšana 10. panta 9. punktā noteiktajā kārtībā; un (c) pagaidu aizliegums piedalīties sacensībās nozīmē sportista vai citas personas pagaidu izslēgšana no līdzdalības jebkurās sacensībās līdz galīgā lēmuma pieņemšanai iztiesāšanai 8. pantā noteiktajā kārtībā (tiesības uz taisnīgu iztiesāšanu).

Diskvalifikācija: skatīt Antidopinga noteikumu pārkāpumu sekas.

Dopinga kontrole: process, kas ietver pārbaužu izpildes plānošanu, paraugu iegūšanu un apstrādi, laboratorisko analīzi, rezultātu pārvaldību, iztiesāšanu un pārsūdzēšanu.

Sacensības: vienas institūcijas pārziņā atsevišķu kopīgi rīkotu sacensību kārtu (etapu) kopums (piem. Olimpiskās spēles, Starptautiskās peldēšanas federācijas pasaules čempionāts, Panamerikas spēles).

Sacensību dopinga pārbaude: pretstatā ārpussacensību pārbaudei, ja starptautiskās federācijas vai citas attiecīgas antidopinga organizācijas noteikumi neparedz citādi, sacensību pārbaude ir pārbaude, kurā sportistu pārbauda noteiktu sacensību sakarā.

[Piezīme: divi atšķirīgi termini, “sacensību” un “ārpussacensību”, nepieciešami tādēļ, ka pilnīgs aizlieguma saraksts tiek pārbaudīts tikai “sacensību” pārbaudē. Piemēram, aizliegtie stimulatori netiek pārbaudīti “ārpussacensību” pārbaudē, jo to ietekmei nav nozīmes laikā, kad sportists nepiedalās sacensībās. Ja sportista organismā nav stimulatoru sacensību laikā, nav nozīmes tam, ka tie tiktu atrasti viņa urīnā dienu pirms vai pēc sacensībām.]

Neatkarīgo novērotāju programma: WADA pārraudzībā esoša novērotāju komanda, kas novēro dopinga kontroles norisi noteiktās sacensībās un sniedz ziņojumus par saviem novērojumiem. Ja WADA veic sacensību pārbaudi sacensībās, novērotājus pārrauga neatkarīga organizācija.

Aizliegums piedalīties sacensībās: skatīt Antidopinga noteikumu pārkāpumu sekas.

Starptautiskas sacensības: sacensības, kurās vadošā institūcija vai sacensību tehnisko amatpersonu nozīmētāja ir Starptautiskā Olimpiskā komiteja, Starptautiskā Paralimpiskā komiteja, starptautiskā federācija, galveno sacensību rīkotājorganizācija vai cita starptautiska sporta organizācija.

Starptautiska līmeņa sportists: sportists, kuru viena vai vairākas starptautiskās federācijas iekļāvušas starptautisko federāciju reģistrēto pārbaužu sarakstā.

Starptautisks standarts: kodeksa izpratnē ir WADA apstiprinātais standarts. Starptautiskā standarta prasības uzskatāmas par izpildītām (ja to nosaka cits līdzīgs standarts, prakse vai kārtība), ja var noteikt, ka veiktās darbības atbilst starptautiskā standarta noteikumiem.

Galveno sacensību rīkotājorganizācijas jeb rīkotāji: šis termins attiecināms uz nacionālo olimpisko komiteju kontinentālajām apvienībām un citām vairāku sporta veidu organizācijām, kas darbojas kā vadošās organizācijas jebkurām kontinentālām, reģionālām vai starptautiskām sacensībām.

Rādītājs: viela, vielu grupa vai bioloģiski parametri, kas uzrāda aizliegtas vielas vai metodes lietošanu.

Metabolīts: jebkāda viela, kas radusies biotransformācijas procesā.

Nepilngadīgais: fiziska persona, kas nav sasniegusi pilngadības vecumu, kāds noteikts viņa vai viņas dzīves vietas valsts likumā.

Nacionālā antidopinga organizācija: institūcija (-as), kuru katra valsts noteikusi par augstāko un atbildīgo iestādi antidopinga noteikumu pieņemšanai un ieviešanai, paraugu ņemšanas veikšanai, pārbaužu rezultātu administrēšanai un lietas izskatīšanas veikšanai valsts līmenī. Ja šādu institūciju atbildīgās valsts administrēšanas iestādes nav noteikušas, par tādu iestādi uzskatāma nacionālā olimpiskā komiteja vai tās noteiktā institūcija.

Nacionālās sacensības: sporta sacensības, kurās iesaistīti starptautiska vai valsts līmeņa sportisti un, kas nav starptautisks sacensības.

Nacionālā olimpiskā komiteja: Starptautiskās olimpiskās komitejas atzīta organizācija. Termins nacionālā olimpiskā komiteja attiecas arī uz nacionālo sporta konfederāciju tajās valstīs, kurās nacionālā sporta konfederācija pilda nacionālās olimpiskās komitejas pienākumus antidopinga jomā.

Bez iepriekšēja brīdinājuma: dopinga kontrole, kas notiek bez iepriekšējas sportista brīdināšanas un, kurā sportistu nepārtraukti uzrauga no paziņojuma brīža līdz parauga iegūšanai.

Vainas vai nolaidības neesamība: sportista pierādījums tam, ka viņš vai viņa nav zinājis vai paredzējis un nav bijis spējīgs zināt vai paredzēt, ka viņš vai viņa lietojis vai viņam vai viņai likts lietot aizliegtu vielu vai aizliegtu metodi.

Nenozīmīga vaina vai nolaidība: sportista pierādījums tam, ka viņa vai viņas vaina vai nolaidība, ņemot vērā apstākļu sakritību un vainas vai nolaidības smaguma pakāpi, nav uzskatāma par ievērojamu antidopinga noteikumu pārkāpumu.

Ārpussacensību: jebkura dopinga kontrole, kas nav sacensību pārbaude.

Dalībnieks: jebkurš sportists vai sportista apkalpojošais darbinieks.

Persona: fiziska persona vai organizācija, vai cita iestāde.

Atrašanās īpašumā: faktiska, fiziska atrašanās īpašumā vai netieša atrašanās īpašumā (to konstatē, ja personas pilnīgā pārvaldījumā atrodas aizliegtā viela/metode vai telpas, kurās atrodas aizliegtā viela/metode); ar nosacījumu, ja personas pilnīgā pārvaldījumā nav aizliegtā viela/metode vai telpas, kurās atrodas aizliegtā viela/metode, netieša atrašanās īpašumā pastāv tikai tad, ja persona ir zinājusi par aizliegtās vielas/metodes atrašanos un viņai bijis nolūks to pārņemt savā īpašumā. Turklāt, antidopinga noteikumu pārkāpums nav tāds, kas balstīts vienīgi uz atrašanos īpašumā, ja pirms jebkāda paziņojuma saņemšanas par to, ka persona ir izdarījusi antidopinga noteikumu pārkāpumu, persona veikusi noteiktas darbības, kas apliecina personas gribu atteikties no šī īpašuma un atteikšanos no personas bijušā īpašuma.

[Piezīme: saskaņā ar šo definīciju, sportista automašīnā atrastie steroīdi būtu pārkāpums, ja sportists pierāda, ka viņa auto lietojis kāds cits; šādā gadījumā antidopinga organizācija jāievēro, ka arī, ja sportistam nav bijusi pilnīgs pārvaldījums pār auto, sportists zinājis par steroīdiem un viņš gribējis pārņemt steroīdus savā īpašumā. Līdzīgi arī gadījumā, kad steroīdi atrasti medicīniskajā skapī, kas ir sportista un viņa laulātā īpašumā, antidopinga organizācijai jāievēro, ka sportists zinājis par steroīdu atrašanos skapī un, ka sportists gribējis pārņemt steroīdus savā īpašumā.

Aizliegtais saraksts: saraksts, kurā uzskaitītas aizliegtās vielas un aizliegtās metodes.

Aizliegtā metode: jebkura metode, kas iekļauta aizliegtajā sarakstā.

Aizliegtā viela: jebkura viela, kas iekļauta aizliegtajā sarakstā.

Iepriekšēja lietas izskatīšana: 7. panta 5. punktā noteiktā iepriekš veiktā iztiesāšana pirms lēmuma pieņemšanas 8. pantā (tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu) noteiktajā kārtībā, izsniedzot sportistam paziņojumu un iespēju tikt uzklausītam rakstiski vai mutiski.

Pagaidu aizliegums piedalīties sacensībās: skatīt Antidopinga noteikumu pārkāpumu sekas.

Publiska izpaušana vai publisks paziņojums: izplatīt vai izklāstīt informāciju vispārējai sabiedrībai vai personām ārpus sākotnējā paziņojuma saņēmēju loka, saskaņā ar 14. pantu.

Reģistrēto pārbaužu saraksts: katras starptautiskās federācijas un nacionālās antidopinga organizācijas sastādīts augstākā līmeņa sportistu saraksts, kuri pakļauti gan sacensību, gan ārpussacensību pārbaudēm, starptautiskās federācijas vai organizācijas noteiktā pārbaužu sadales plāna ietvaros.

[Piezīme: katra starptautiskā federācija skaidri nosaka attiecīgus kritērijus sportista iekļaušanai reģistrēto pārbaužu sarakstā. Piemēram, kritērijs var būt noteiktu pasaules līmenī ieņemto vietu kopsavilkums, noteikta laika standarts, piederība valsts izlasei u.c.]

Paraugs: jebkāds dopinga kontroles nolūkam iegūts bioloģisks materiāls.

Parakstītāji: tās iestādes, kas parakstījušas kodeksu un piekritušas izpildīt kodeksu, ieskaitot Starptautisko olimpisko komiteju, starptautiskās federācijas, Starptautisko Paralimpisko komiteju, nacionālās olimpiskās komitejas, nacionālās paralimpiskās komitejas, galveno sacensību organizācijas, nacionālās antidopinga organizācijas un WADA.

Iejaukšanās: pārveidot neparedzētiem mērķiem vai neparedzētā veidā; neparedzētas iedarbības radīšana; neparedzēti ietekmēt rezultātu grozīšanu vai kavēt normālas darbības norisi.

Plānveida pārbaude: sportistu atlase pārbaudei, kur sportistus vai sportistu grupas neatlasa izlases veidā pārbaudei noteiktā laikā.

Komandu sports: sports, kurā atļauta sportistu maiņa sacensību laikā.

Pārbaude: dopinga kontroles sastāvdaļa, kas ietver pārbaužu sadalījuma plānu, parauga iegūšanu, parauga apstrādi un parauga nogādāšanu laboratorijā.

Nelikumīga pārvadāšana: pārdot, nodot, vadīt, transportēt, sūtīt, nogādāt vai izplatīt aizliegto vielu vai aizliegto metodi atlētam tieši vai netieši ar vienas vai vairāku trešo personu starpniecību, izņemot tirdzniecību vai aizliegtās vielas izplatīšanu (ko veic medicīniskais personāls vai personas, kas nav sportista apkalpojošais personāls) patiesas un likumīgas ārstniecības nolūkā.

Lietošana: jebkuras aizliegtās vielas vai metodes jebkāda veida jebkurš lietojums, ieņemšana, injicēšana vai patērēšana.

WADA: Pasaules Antidopinga aģentūra.

2. papildinājums

Starptautiskajai konvencijai pret dopingu sportā

Pasaules antidopinga kodekss

LABORATORIJU STARPTAUTISKAIS STANDARTS

Versija 4.0

2004. gada augusts

PREAMBULA

Pasaules antidopinga kodeksa Laboratoriju starptautiskais standarts ir obligāts 2. līmeņa starptautiskais standarts, kas ir izstrādāts kā Pasaules antidopinga programmas daļa. Laboratoriju starptautiskā standarta pamatā ir Olimpiskās kustības antidopinga kodeksa attiecīgie punkti. Ekspertu grupa kopā ar WADA Laboratoriju akreditācijas komiteju ir sagatavojuši dokumentu, un projekti ir nodoti sākotnējai izskatīšanai un komentēšanai visām SOK akreditētajām dopinga laboratorijām un SOK Dopinga un sporta bioķīmijas apakškomisijai.

Laboratoriju starptautiskā standarta versiju 1.0 2002. gada novembrī nodeva izskatīšanai un komentēšanai parakstītājiem, valdībām un akreditētajām laboratorijām. Versija 2.0 bija balstīta uz komentāriem un priekšlikumiem, kas tika saņemti no šīm iesaistītajām organizācijām. Visi parakstītāj i, valdības un akreditētās laboratorijas tika iztaujāti un saņēma iespēju izskatīt un komentēt versiju 2.0. Versijas 3.0 projekts 2003. gada 7. jūnijā tika iesniegts apstiprināšanai WADA Izpildkomitejā. Laboratoriju starptautiskais standarts stāsies spēkā 2004. gada 1. janvārī. Šobrīd laboratorijas akreditē Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK). Nomainot esošo SOK akreditāciju ar WADA akreditāciju, par akreditāciju atbildīgās institūcijas sākot ar 2004. gada 1. janvāri pieprasīs, lai akreditējamās laboratorijās tiktu pildīts Laboratoriju starptautiskais standarts, kā arī ISO/IEC. 17025. Laboratorijas, kas nomaina SOK akreditāciju ar WADA akreditāciju (skatīt 4.1.7. punktu), iekšējā auditā, ko veic pirms 2004. gada 1. janvāra, ir jāatzīst par atbilstošām Laboratoriju starptautiskajam standartam. Nākošajā ISO pārbaudē vai pārakreditācijas auditā, ko 2004. gadā veiks nacionālā akreditācijas institūcija, ir jākonstatē atbilstība Laboratoriju starptautiskajam standartam. Laboratorijas, kas vēlas saņemt WADA pirmakreditāciju, pirms WADA akreditācijas saņemšanas to nacionālā akreditācijas institūcija pakļaus uz vietas veiktam šim standartam atbilstošam akreditācijas auditam. Oficiālo Starptautiskā standarta laboratorijām tekstu uzturēs WADA un tas tiks publicēts angļu un franču valodās. Rodoties konfliktam starp angļu un franču versijām, spēkā ir angļu versija.

Satura rādītājs

Pirmā daļa: Ievads, Kodeksa normas un definīcijas

1.0. Ievads, Darbības sfēra un atsauces

2.0. Kodeksa normas

3.0. Termini un definīcijas

3.1. Kodeksa definētie termini

3.2. Laboratoriju starptautiskā standarta definētie termini

Otrā daļa: Laboratoriju akreditācijas prasības un darba standarti

4.0. WADA akreditācijas saņemšanai izvirzītās prasības

4.1. WADA pirmakreditācija

4.2. WADA akreditācijas saglabāšana

4.3. Galvenajām sacensībām izvirzītās īpašās prasības

5.0. ISO 17025 piemērošana dopinga kontroles paraugu analīzē

5.1. Ievads un joma

5.2. Analītiskās un tehniskās norises

5.3. Kvalitātes nodrošināšanas process

5.4. Atbalsta norises

6.0. WADA akreditācijas process

6.1. Pieteikšanās laboratorijas akreditācijai WADA

6.2. Sagatavošanās laboratorijas akreditācijai WADA

6.3. WADA akreditācijas iegūšana

6.4. WADA akreditācijas saglabāšana

6.5. Svarīgāko sacensību satelītobjektiem izvirzītās akreditācijas prasības

7.0. Nelabvēlīgo analīžu rezultātu apstiprināšanai tiesas procesā izvirzītās prasības

7.1. Laboratorijas dokumentu pakete

Trešā daļa: Pielikumi

A pielikums - WADA iemaņu pārbaudes programma

1. Pārbaudes laiks

2. Saglabāšana/ Pārakreditācijas laiks

3. Iemaņu pārbaudes paraugu sastāvs

4. Iemaņu pārbaudes rezultātu vērtēšana

B pielikums – Laboratoriju ētikas kodekss

1. Konfidencialitāte

2. Pētījumi

3. Pārbaudes

4. Rīcība, kas kaitīgi ietekmē antidopinga programmu

C pielikums –Tehnisko dokumentu saraksts

PIRMĀ DAĻA: IEVADS, KODEKSA NORMAS UN DEFINĪCIJAS

1.0. Ievads, darbības sfēra un atsauces

Laboratoriju starptautiskā standarta galvenais mērķis ir nodrošināt, lai laboratorijas sniegtu pamatotus testu rezultātus un faktus apliecinošus datus, kā arī sasniegt vienveidīgus un harmonizētus rezultātus un ziņojumus visās akreditētajās dopinga kontroles laboratorijās.

Laboratoriju starptautiskajā standartā ir iekļautas dopinga laboratorijām izvirzītās prasības WADA akreditācijas saņemšanai, laboratoriju darba standarti un akreditācijas procesa apraksts. Laboratoriju starptautiskais standarts, ieskaitot visus pielikumus un tehniskos dokumentus, ir obligāts visiem kodeksa parakstītājiem.

Pasaules antidopinga programma ietver visus elementus, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu optimālu harmonizāciju un vislabāko ieviešanas modeļu īstenošanu starptautiskajās un nacionālajās antidopinga programmās. Galvenie elementi ir: Kodekss (1. līmenis), Starptautiskie standarti (2. līmenis) un Labākie ieviešanas modeļi (3. līmenis). Pasaules antidopinga kodeksa (kodekss) ievadā, starptautisko standartu ieviešanas mērķi ir formulēti šādi:

“Antidopinga programmas dažādu tehnisko un darbības jomu starptautiskos standartus izstrādā un apstiprina Pasaules Antidopinga aģentūra (WADA), saskaņojot tos ar parakstītājiem un valdībām. Starptautisko standartu mērķis saskaņot to antidopinga organizāciju darbību, kas atbildīgas par antidopinga programmu atsevišķām tehniskām un darbības daļām. Starptautisko standartu ievērošana ir obligāta kodeksa izpildē. Laiku pa laikam WADA izpildkomiteja, veicot nepieciešamās konsultācijas ar parakstītājiem un valdībām, var pārskatīt starptautiskos standartus. Starptautiskie standarti un visi grozījumi stājas spēkā starptautiskajā standartā vai grozījumos noteiktajā laikā, ja kodeksā nav paredzēts citādi.”

Atbilstība starptautiskajam standartam (atšķirībā no cita alternatīva standarta, ieviešanas modeļa vai procedūras) ir pietiekama, ja var secināt, ka starptautiskajā standartā izklāstītās procedūras tika veiktas adekvāti.

Dokuments nosaka prasības dopinga kontroles laboratorijām, kas vēlas parādīt, ka ir tehniski kompetentas, īsteno iedarbīgu kvalitātes vadības sistēmu un spēj iegūt tiesu medicīnā derīgus rezultātus. Dopinga kontroles pārbaudēs ietilpst zāļu un citu vielu, kas nav atļautas saskaņā ar aizliegto vielu sarakstu un aizliegto metožu sarakstu (aizliegtais saraksts) noteikšana un identifikācija cilvēka bioloģiskajos šķidrumos un audos, bet dažos gadījumos arī pierādīšana, ka šīs vielas tur atrodas koncentrācijā, kas pārsniedz sliekšņa līmeni. Laboratorijas akreditācijas shēma sastāv no diviem galvenajiem elementiem: Standarta otrās daļas: Laboratorijas akreditācijas prasības un darba standarti; un trešās daļas: Pielikumi un tehniskie dokumenti. Otrajā daļā ir izklāstītas prasības, kas ir jāizpilda, lai iegūtu WADA atzinību, kā arī rīcība šo prasību izpildīšanai. Tajā ietilpst arī ISO/IEC 17025 standarta piemērošana dopinga kontroles jomā. Šīs dokumenta nodaļas mērķis ir veicināt, lai akreditācijas institūcijas, kas darbojas saskaņā ar ISO/IEC norādēm 58, konsekventi piemērotu un izvērtētu ISO/IEC 17025, kā arī specifiskās WADA prasības dopinga kontroles jomā. Starptautiskais standarts arī nosaka prasības dopinga kontroles laboratorijām gadījumos, kad nelabvēlīgam analīžu rezultātam seko lietas izskatīšana tiesā. Standarta trešajā daļā ir iekļauti visi pielikumi. A pielikumā ir izklāstīta WADA iemaņu pārbaudes programma, ieskaitot snieguma kritērijus, kas ir jāizpilda, lai saglabātu labu iespaidu iemaņu pārbaudē. B. pielikums izklāsta ētiskos standartus, kas ir obligāti, lai saglabātu WADA atzītas laboratorijas statusu. C. pielikums ir tehnisko dokumentu saraksts. WADA periodiski publicē, groza un atceļ tehniskos dokumentus, lai sniegtu laboratorijām norādes, kā rīkoties specifiskos tehniskos gadījumos. Tiklīdz izsludināti, tehniskie dokumenti kļūst par Laboratoriju starptautiskā standarta daļu. Lai iegūtu WADA akreditāciju, laboratorijas kvalitātes vadības sistēmā ir obligāti jāiekļauj tehnisko dokumentu normas.

Lai laboratoriju akreditāciju pieskaņotu ISO/IEC 17025 prasībām un WADA specifiskajām prasībām, nacionālajām akreditācijas institūcijām ir jāizmanto šis standarts, ieskaitot pielikumus, kā atsauces dokuments akreditācijas auditā. Kodeksā definētie termini, kas ir iekļauti šajā standartā, ir rakstīti kursīvā. Šajā standartā definētie termini ir pasvītroti.

Atsauces

Veidojot šo dokumentu tika izmantotas turpmāk uzskaitītās atsauces. Šo dokumentu specifiskās prasības un priekšstati neaizstāj un nemaina Laboratoriju starptautiskajā standartā A2LA, 2001 izklāstītās prasības. Iemaņu pārbaudes prasības akreditētām testēšanas un kalibrēšanas laboratorijām.

EA-03/04 (2001. gada augusts). Iemaņu pārbaudes izmantošana akreditācijā [Use of Proficiency Testing as a Tool for Accreditation in Testing]

Eurachem Proficiency Testing Mirror Group (2000. gads). Laboratoriju iemaņu pārbaudes (PT) shēmu izvēle, izmantošana un interpretēšana [Selection, Use and Interpretation of Proficiency Testing (PT) Schemes by Laboratories].

Eurachem/CITAC priekšraksti, 2. izdevums (2000.) Kvantificējošā nenoteiktība analītiskajos mērījumos [Eurachem/CITAC Guide, 2nd Edition (2000) Quantifying Uncertainty in Analytical Measurement].

Europas Savienības Lēmums 2002/657/EK Eiropas Kopienu Oficiālais vēstnesis 17.8.2002; L 221: 8-36 [European Union Decision 2002/657/EC Official Journal of the European Communities 17.8.2002; L 221: 8-36]. 8-36.

ISO/IEC 17025:1999. Pārbaužu un kalibrācijas laboratoriju kompetences galvenās prasības [ISO/IEC 17025:1999. General requirements for the competence of testing and calibration laboratories].

Laboratoriju starptautiskā sadarbība akreditācijā (ILAC) Dokuments G-7:1996 [International Laboratory Accreditation Cooperation (ILAC) Document G-7:1996].

Zirgu skriešanas sacīkšu laboratorijām izvirzītās akreditācijas prasības un darbības kritēriji [Accreditation Requirements and Operating Criteria for Horseracing Laboratories].

ILAC Dokuments G-15:2001. Norādes ISO/IEC 17025 akreditācijai [ILAC Document G-15:2001. Guidance for Accreditation to ISO/IEC 17025]

ILAC Dokuments G-17:2002. Mērījumu nenoteiktības jēdziens pārbaudēs saistībā ar ISO/IEC 17025 standarta pielietošanu [ILAC Document G-17:2002. Introducing the Concept of Uncertainty of Measurement in Testing in Association with the Application of the Standard ISO/IEC 17025].

ILAC Dokuments G-19:2002. Norādes tiesu medicīnas zinātniskajām laboratorijām [ILAC Document G-19:2002. Guideline for Forensic Science Laboratories].

ILAC Dokuments P-10:2002. ILAC politika mērījumu rezultātu izsekojamības jomā [ILAC Document P-10:2002. ILAC Policy on Traceability of Measurement Results].

Nacionālie klīniskās ķīmijas laboratorijas standarti, dokuments C-43A, 2002 [ISBN 1-56238-475-9] [National Clinical Chemistry Laboratory Standards Document C-43A, 2002 [ISBN 1-56238-475-9]]. "Gāzu hromatogrāfija/masu spektrometrija (GC/MS) Zāļu apstiprināšana; Apstiprinātā vadlīnija." ["Gas Chromatography/Mass Spectrometry (GC/MS) Confirmation of Drugs; Approved Guideline."].

Olimpiskās kustības antidopinga kodekss (1999) [Olympic Movement Anti-Doping Code (1999)]

Tiesu medicīniskās toksikoloģijas biedrība un Amerikas Tiesu medicīnas akadēmijas Toksikoloģijas nodaļa, 2002 (projekts) [Society of Forensic Toxicology and American Academy of Forensic Sciences, Toxicology Section, 2002 (Draft)]. Tiesu medicīnas toksikoloģijas laboratoriju vadlīnijas [Forensic Toxicology Laboratory Guidelines].

Zāļu ļaunprātīgas lietošanas un garīgas veselības dienesta administrācija (SAMHSA), Amerikas Savienoto Valstu Veselības un sociālo pakalpojumu departaments [Department of Health and Human Services] (DHHS), 2001. Zāļu pārbaužu federālo programmu obligātās vadlīnijas un paziņojums par ieteiktajām izmaiņām (Federālais reģistrs 2001; 66: 43876-43882). [Substance Abuse and Mental Health Services Administration (SAMHSA), United States Department of Health and Human Services (DHHS), 2001. Mandatory Guidelines for Federal Workplace Drug Testing Programs and Notice of Proposed Revisions (Federal Register 2001; 66: 43876-43882).] 43876-43882).

Pasaules antidopinga kodekss [World Anti-Doping Code]

2.0. Kodeksa normas

Šie Kodeksa panti tieši attiecas uz Laboratoriju starptautisko standartu :

Kodeksa 3. panta 2. punkts. Faktu konstatēšanas metodes un pieņēmumi

3.2.1. Tiek pieņemts, ka WADA akreditētās laboratorijas veic paraugu analīzi un uzraudzības procedūras saskaņā ar starptautisko laboratoriskās analīzes standartu.

Sportists var atspēkot šo pieņēmumu, pierādot, ka notikusi novirze no starptautiskā standarta. Ja sportists atspēko augstāk minēto pieņēmumu, pierādot, ka notikusi novirze no starptautiskā standarta, tad antidopinga organizācijai ir pienākums pierādīt, ka šāda novirze nav izraisījusi nelabvēlīgu analīžu rezultātu.

Kodeksa 6. pants. Paraugu analīze

Dopinga kontroles paraugus analizē saskaņā ar šādiem principiem:

6.1. Atzītu laboratoriju izmantošana. Dopinga kontroles paraugus analizē tikai WADA akreditētās vai citādi apstiprinātās laboratorijās. WADA atzītas laboratorijas (vai citas WADA apstiprinātas metodes) izvēli parauga analīzei nosaka tikai tā antidopinga organizācija, kas atbildīga par rezultātu pārzināšanu.

6.2. Nosakāmās vielas. Dopinga kontroles paraugi tiek analizēti, lai noteiktu aizliegtajā sarakstā iekļautās aizliegtās vielas un aizliegtās metodes, kā arī, saskaņā ar 4. panta 5. punktu (uzraudzības programma) citas WADA norādītās vielas.

6.3. Paraugu izmantošana pētījumiem. Nevienu paraugu bez sportista rakstiskas piekrišanas neizmanto citiem mērķiem, izņemot aizliegtajā sarakstā iekļauto vielu (vai vielu grupu) vai metožu vai, saskaņā ar 4.panta 5.punktu (uzraudzības programma) citu WADA norādīto vielu noteikšanai.

6.4. Paraugu analīzes un rezultātu paziņošanas standarti. Laboratorijas analizē dopinga kontroles

paraugus un paziņo par rezultātiem saskaņā ar Laboratoriju starptautisko analīžu standartu.

Kodeksa 13. panta 5. punkts. Laboratorijas akreditācijas anulēšanas vai atcelšanas lēmumu pārsūdzība

WADA lēmumus par laboratorijas WADA akreditācijas anulēšanu vai atcelšanu tiesīga pārsūdzēt tikai ar apelāciju CAS tikai attiecīgā laboratorija.

Kodeksa 14. panta 1. punkts. Informācija par nelabvēlīgu analīžu rezultātu un citiem iespējamiem antidopinga noteikumu pārkāpumiem. Saskaņā ar 7. pantu sportists, kura paraugam konstatēts nelabvēlīgs analīžu rezultāts vai sportists vai cita persona, kas, iespējams, pārkāpusi antidopinga noteikumus, saņem paziņojumu no tās antidopinga organizācijas, kas atbildīga par rezultātu administrēšanu saskaņā ar 7. pantu (rezultātu administrēšana). Arī sportista nacionālo antidopinga organizāciju, starptautisko federāciju un WADA informē ne vēlāk kā pēc 7. panta 1. un 2. punktā noteikto darbību pabeigšanas. Paziņojums ietver: sportista vārdu, valsti, sporta veidu, sporta veida disciplīnu, informāciju par to, vai pārbaude veikta sacensību vai ārpus sacensību laikā, parauga iegūšanas datumu un laboratorijas sniegto analīzes rezultātu. Tās pašas personas un antidopinga organizācijas regulāri informē par jebkuras atkārtotas analīzes rezultātiem, kas iegūti saskaņā ar 7. (rezultātu administrēšana), 8. (tiesības uz taisnīgu iztiesāšanu) vai 13. (pārsūdzības) pantu un tādos gadījumos, kad diskvalifikācijas laiks ir atcelts, saskaņā ar 10. panta 5.1. punktu (vainas vai nolaidības neesamība) vai, samazināts, saskaņā ar 10. panta 5.2. punktu (Nenozīmīga vaina vai nolaidība), tām izsniedzams rakstisks motivēts lēmums, paskaidrojot atcelšanas vai samazināšanas pamatojumu. Saņēmējas organizācijas šo informāciju neizpauž citām personām, izņemot tām personām organizācijā, kurām nepieciešams to zināt, līdz antidopinga organizācija, kas atbildīga par rezultātu administrēšanu, sniedz publisku paziņojumu vai neveic publisku paziņojumu, saskaņā ar 14. panta 2. punktu.

3.0. Termini un definīcijas

3.1. Kodeksa definētie termini

Nelabvēlīgs analīzes rezultāts: paziņojums no laboratorijas vai citas atzītas pārbaudes iestādes, kas dara zināmu aizliegtas vielas vai tās metabolītu, vai marķieru (ieskaitot paaugstinātu endogeno vielu) klātbūtni paraugā vai aizliegtas metodes lietošanas pierādījumu

Antidopinga organizācija: parakstītājs, kas atbildīgs par antidopinga noteikumiem jebkuras dopinga kontroles procesa daļas ieviešanā, izpildē un īstenošanā. Tai skaitā arī, piemēram, Starptautiskā Olimpiskā komiteja, citas galveno sacensību organizācijas, kas veic pārbaudi savos sacensībās, WADA, starptautiskās federācijas un nacionālās antidopinga organizācijas.

Sportists: dopinga kontroles procedūrai — jebkura persona, kas nodarbojas ar sportu starptautiskā līmenī (kā to nosaka katra starptautiskā federācija) vai valsts līmenī (kā to nosaka katra nacionālā antidopinga organizācija) un jebkura cita persona, kas nodarbojas ar sportu zemākā līmenī, ja to nosaka personas nacionālā antidopinga organizācija. Antidopinga informācijai un izglītībai — jebkura persona, kas nodarbojas ar sportu ar parakstītāja, valdības vai citas kodeksu atzinušas organizācijas pārziņā.

Kodekss: Pasaules antidopinga kodekss.

Dopinga kontrole: Process, kas ietver pārbaužu izpildes plānošanu, paraugu iegūšanu un apstrādi, laboratorisko analīzi, rezultātu pārvaldību, iztiesāšanu un pārsūdzēšanu.

Sacensības: vienas institūcijas pārziņā atsevišķu kopīgi rīkotu sacensību kārtu (etapu) kopums (piem. Olimpiskās spēles, Starptautiskās peldēšanas federācijas pasaules čempionāts, Panamerikas spēles).

Sacensību dopinga pārbaude: pretstatā ārpussacensību pārbaudei, ja starptautiskās federācijas vai citas attiecīgas antidopinga organizācijas noteikumi neparedz citādi, sacensību pārbaude ir pārbaude, kurā sportistu pārbauda noteiktu sacensību sakarā.

Starptautisks standarts: WADA apstiprinātais standarts kodeksa atbalstam. Atbilstība starptautiskajam standartam (atšķirībā no cita alternatīva standarta, prakses vai procedūras) ir pietiekama, lai secinātu, ka starptautiskajā standartā izklāstītās procedūras tika veiktas adekvāti.

Marķieris: savienojums, savienojumu grupa vai bioloģiski parametri, kas uzrāda aizliegtas vielas vai metodes lietošanu.

Metabolīts: jebkāda viela, kas radusies biotransformācijas procesā.

Nacionālā antidopinga organizācija: institūcija (-as), kuru katra valsts noteikusi par augstāko un atbildīgo iestādi antidopinga noteikumu pieņemšanai un ieviešanai, paraugu ņemšanas veikšanai, pārbaužu rezultātu administrēšanai un lietas izskatīšanas veikšanai valsts līmenī. Ja šādu institūciju atbildīgās valsts administrēšanas iestādes nav noteikušas, par tādu iestādi uzskatāma nacionālā olimpiskā komiteja vai tās noteiktā institūcija.

Nacionālā olimpiskā komiteja: Starptautiskās olimpiskās komitejas atzīta organizācija. Termins nacionālā olimpiskā komiteja attiecas arī uz nacionālo sporta konfederāciju tajās valstīs, kurās nacionālā sporta konfederācija pilda nacionālās olimpiskās komitejas pienākumus antidopinga jomā.

Ārpussacensību dopinga pārbaude: jebkura dopinga kontrole, kas nav sacensību pārbaude.

Persona: fiziska persona vai organizācija, vai cita iestāde.

Aizliegtais saraksts: saraksts, kurā uzskaitītas aizliegtās vielas un aizliegtās metodes.

Aizliegtā metode: jebkura metode, kas iekļauta aizliegtajā sarakstā.

Aizliegtā viela: jebkura viela, kas iekļauta aizliegtajā sarakstā.

Publiska izpaušana vai publisks paziņojums: izplatīt vai izklāstīt informāciju vispārējai sabiedrībai vai personām ārpus sākotnējā paziņojuma saņēmēju loka, saskaņā ar 14. pantu.

Paraugs: jebkāds dopinga kontroles nolūkam iegūts bioloģisks materiāls.

Parakstītāji: tās iestādes, kas parakstījušas kodeksu un piekritušas izpildīt kodeksu, ieskaitot Starptautisko olimpisko komiteju, starptautiskās federācijas, Starptautisko Paralimpisko komiteju, nacionālās olimpiskās komitejas, nacionālās paralimpiskās komitejas, galveno sacensību organizācijas, nacionālās antidopinga organizācijas un WADA.

Pārbaude: dopinga kontroles sastāvdaļa, kas ietver pārbaužu sadalījuma plānu, parauga iegūšanu, parauga apstrādi un parauga nogādāšanu laboratorijā.

Lietošana: jebkuras aizliegtās vielas vai metodes jebkāda veida jebkurš lietojums, ieņemšana, injicēšana vai patērēšana

WADA: Pasaules antidopinga aģentūra.

3.2 Laboratoriju starptautiskā standarta definētie termini

Alikvots: Daļa no bioloģiska šķidruma vai audu (piemēram, urīna, asiņu) parauga, kas ir iegūts no sportista un kuru izmanto pārbaudēs

Sertificēts atsauces materiāls: Atsauces materiāls ar pievienotu sertifikātu, kura viena vai vairākas īpašības ir sertificētas izmantojot procedūru, kas nosaka tā izsekojamību līdz precīzi konstatētām mērvienībām, kurās īpašības ir izteiktas, un kam katrai sertificētajai vērtībai ir pievienota nenoteiktība konkrētajā ticamības līmenī.

Apstiprināšanas procedūra: Analītiska testa procedūra, kā mērķis ir identificēt konkrētas aizliegtās vielas klātbūtni paraugā

[Piezīme: Apstiprināšanas procedūra var norādīt arī tādu aizliegtās vielas daudzumu, kas pārsniedz sliekšņa vērtību vai arī kvantificēt aizliegtās vielas daudzumu

paraugā.]

Elastīga akreditācija: Atļauja laboratorijai veikt ierobežotas modifikācijas akreditācijas darbības jomā, neiesaistot nacionālo akreditācijas institūciju līdz brīdim, kad tiek ieviesti grozījumi.

Caurmēra precizitāte, sZi: Variācija rezultātos, ko novēro, kad viens vai vairāki faktori, piemēram, laiks, iekārtas un operators mainās laboratorijas ietvaros, un i apzīmē izmainīto faktoru skaitu.

Laboratorijas iekšējā uzraudzības ķēde: Dokumenti par personām, kuru īpašumā atrodas paraugs un jebkāda pārbaudei paņemta parauga daļa.

[Piezīme: Laboratorijas iekšējā uzraudzības ķēde parasti tiek dokumentēta rakstiski, reģistrējot katras ar paraugu vai alikvotu veiktās darbības datumu, vietu, darbības veidu un darbības veicēju.]

Laboratorija: Akreditēta laboratorija, kas izmanto testu metodes un procesus, lai sniegtu faktus apstiprinošus datus aizliegtajā sarakstā esošās sliekšņa vielas noteikšanai un, ja nepieciešams, kvantifikācijai urīnā un citos bioloģiskajos paraugos.

Laboratorijas dokumentu paketes: Laboratorijas radītais materiāls, kas apstiprina nelabvēlīga analīžu rezultāta konstatāciju, kā to nosaka WADA Tehniskais dokuments par laboratorijas dokumentu paketēm.

Minimālais obligātais snieguma līmenis: Aizliegtas vielas vai aizliegtas vielas metabolīta, vai arī aizliegtas vielas vai aizliegtas metodes marķiera koncentrācija, ko dopinga laboratorijai ir jāspēj ticami noteikt savā ikdienas darbā. Skatīt Tehnisko dokumentu: Minimālais obligātais snieguma līmenis aizliegto vielu noteikšanā [Minimum Required Performance Limits for Detection of Prohibited Substances].

Viela, kas nav sliekšņa viela: Aizliegtajā sarakstā iekļauta viela, kuras dokumentējama jebkura apjoma noteikšana, tiek uzskatīta par antidopinga noteikumu pārkāpumu.

Varbūtējs analīzes rezultāts: Parauga pārbaudes rezultāta statuss, kad ir konstatēts nelabvēlīgs analīžu rezultāts, bet vēl nav veikts apstiprināšanas tests.

Atsauces kolekcija: Kolekcija, kas apvieno paraugus ar zināmu izcelsmi, kurus var izmantot nezināmās vielas identitātes noteikšanā. Piemēram, labi raksturots paraugs, kas ir iegūts apstiprinātā izmantošanas pētījumā, kurā var uzrādīt zinātniskos dokumentus par metabolīta(-u) identitāti.

Atsauces materiāls: Materiāls vai viela, kuras viena vai vairākas īpašības ir pietiekami homogēnas un precīzi noteiktas, lai to varētu izmantot iekārtu kalibrācijā, mērījumu metodes izvērtēšanai, vai materiālu vērtības noteikšanai.

Atkārtojamība, SR: Mainīgums, ko novēro laboratorijā īsā laika posmā, izmantojot vienu tehniķi, iekārtu, utt.

Atveidojamība, SR: Mainība, ko iegūst dažādām laboratorijām analizējot vienu paraugu.

Anulēšana: Laboratorijas WADA akreditācijas galīga atsaukšana .

Skrīninga procedūra: Analītisks pārbaudes process, kuras mērķis ir identificēt tos paraugus, kas rada aizdomas par aizliegtas vielas vai metabolīta vai aizliegtas metodes marķiera klātbūtni, un kas ir jāpakļauj papildus apstiprinošām pārbaudēm.

Dalīts paraugs: Paraugs pārbaudei, kas iegūšanas brīdī tika sadalīts divās porcijās, kuras parasti apzīmē ar “A” un “B.”

Apturēšana: Laboratorijas WADA akreditācijas atsaukšana uz laiku.

Testēšanas iestāde: Starptautiskā Olimpiskā komiteja, Pasaules Antidopinga aģentūra, Starptautiskā federācija, Nacionālā sporta organizācija, Nacionālā Antidopinga organizācija, Nacionālā Olimpiskā komiteja, Galveno sacensību organizācija vai cita organizācija, kas, saskaņā ar kodeksu, atbild par paraugu iegūšanu un pārvešanu vai nu sacensību laikā, vai ārpussacensību laikā un/vai rezultātu administrēšanu.

Sliekšņa viela: Aizliegtajā sarakstā iekļauta viela, kuras konstatētais daudzums, kas pārsniedz noteiktu slieksni tiek uzskatīts par nelabvēlīgu analīžu rezultātu.

OTRĀ DAĻA: LABORATORIJAS AKREDITĀCIJAS PRASĪBAS UN DARBA STANDARTI

4.0. WADA akreditācijas saņemšanai izvirzītās prasības

4.1. WADA pirmakreditācija

Šī nodaļa izklāsta specifiskās prasības, kas laboratorijai ir jāizpilda, lai saņemtu WADA pirmakreditāciju. Lai iegūtu WADA pirmakreditāciju, ir jāizpilda visas prasības. Atbilstība dažām prasībām laboratorijai ir jāuzrāda pārbaudes laika gaitā, bet atbilstība citām prasībām tiks pārbaudīta un kontrolēt atkarībā no akreditācijas audita (ref. 5.1, 5.2 un 5.3).

4.1.1. ISO/IEC 17025

Laboratorija ir jāakreditē attiecīgajai nacionālajai akreditācijas institūcijai saskaņā ar ISO/IEC 17025, pirmkārt atsaucoties uz ISO/IEC 17025 prasību interpretāciju un piemērošanu, kā tas ir aprakstīts ISO/IEC 17025 piemērošanā dopinga kontroles paraugu analīzē (5. nodaļa). ISO/IEC 17025 akreditācija ir jāiegūst pirms tiek piešķirta WADA pirmakreditācija.

4.1.2. Atbalsta vēstule

Laboratorijai ir jāiesniedz oficiāla atbalsta vēstule no attiecīgajās nacionālās iestādes, kas atbild par nacionālo antidopinga programmu, ja tāda ir, vai arī analoģiska atbalsta vēstule no nacionālās olimpiskās komitejas vai nacionālās antidopinga organizācijas. Atbalsta vēstulē ir jābūt vismaz:

�� Garantijai par pietiekamu finansiālu atbalstu, katru gadu uz vismaz 3 gadiem

�� Garantijai par pietiekamu paraugu skaitu katru gadu uz 3 gadiem

��Ja nepieciešamas, garantijai par nepieciešamo analītisko objektu un instrumentu nodrošināšanu.

Bez tam WADA rūpīgi izskata katru paskaidrojumu par ārkārtas apstākļiem. Trīs gadu atbalsta vēstule nekādā gadījumā nepieprasa atbalstīt tikai vienu laboratoriju. Starptautisku sporta organizāciju, piemēram, starptautisko federāciju, vēstules var tikt iesniegtas arī kopā ar iepriekš minētajām vēstulēm. Ja laboratorija kā organizācija ir pakļauta tādām organizācijām, kā, piemēram, universitāte vai slimnīca, ir nepieciešamas šo organizāciju oficiālās atbalsta vēstules, tajās iekļaujot:

�� Dokumentus par laboratorijas administratīvo atbalstu

�� Ja nepieciešams, par laboratorijas finansiālo atbalstu

��Par atbalstu izpētei un attīstībai

��Garantiju par nepieciešamo analītisko iekārtu un instrumentu nodrošināšanu.

4.1.3. Ētikas kodekss

Laboratorijai ir jāparaksta Ētikas kodekss (B. pielikums) un jāpilda tā noteikumi, kas attiecas uz laboratoriju pārbaudes laikā.

4.1.4. Iemaņu pārbaudes programma

Pārbaudes laika gaitā laboratorijai ir veiksmīgi jāpārbauda vismaz četri iemaņu pārbaudes paraugu komplekti, katrs no kuriem satur vismaz piecus paraugus. Galīgajā akreditācijas testā ir jāizvērtē gan laboratorijas zinātniskā kompetence, gan arī spēja rīkoties ar kompleksiem paraugiem.

4.1.5. Zināšanu izplatīšana

Laboratorijai pārbaudes laikā ir jādemonstrē sava vēlme un spēja dalīties zināšanās ar citām WADA akreditētajām laboratorijām. Šī zināšanu izplatīšana ir izklāstīta Ētikas kodeksā (B. pielikums). Šī zināšanu izplatīšana ir izklāstīta Ētikas kodeksā (B. pielikums).

4.1.6. Pētījumi

Laboratorijas budžetā pirmo 3 gadu laikā vismaz 7% ik gadus ir jābūt atvēlētiem pētījumiem un attīstībai dopinga kontroles jomā. Pētījumus var veikt gan laboratorija pati, gan arī sadarbībā ar citām WADA-akreditētām laboratorijām vai citām zinātniskajām organizācijām.

4.1.7. Laboratoriju pirmakreditācija laboratorijām ar SOK akreditāciju

SOK 2003. gadā akreditētās laboratorijas, veiksmīgi paveicot kopējo SOK/WADA pārakreditācijas testu un, vismaz, īstenojot iekšējo auditu saskaņā ar Laboratoriju iekšējā standarta 5. nodaļu, saņems WADA akreditāciju 2004. gadā. Laboratoriju starptautiskie standarti pilnībā stājas spēkā sākot ar 2004. gada 1. janvāri. Laboratorijām, kas 2003. gada SOK/WADA pārakreditācijas testā uzrādīja sliktākus rezultātus vai nespēja izpildīt pārbaudi, WADA akreditāciju apturēs vai anulēs saskaņā ar 6.4.8. punktu. Laboratorijas, kas ir pieteikušās, taču nav saņēmušas SOK akreditāciju, tiks pakļautas pārbaudes laikam saskaņā ar Laboratoriju starptautiskajiem standartiem.

4.2. WADA akreditācijas saglabāšana

Šis punkts izklāsta specifiskās prasības, kas laboratorijai ir jāizpilda, lai tiktu pārakreditēta WADA.

4.2.1. ISO/IEC 17025 akreditācija

Laboratorija ir dokumentāri jāapstiprina derīga attiecīgās nacionālās akreditācijas institūcijas akreditācija saskaņā ar ISO/IEC 17025, pirmkārt, atsaucoties uz ISO/IEC 17025 prasību interpretāciju un piemērošanu, kā tas ir aprakstīts ISO/IEC 17025 piemērošanā dopinga kontroles paraugu analīzē (5. nodaļa).

4.2.2. Elastīga akreditācija

WADA akreditētās laboratorijas var ieviest jaunas zinātniskās metodes vai mainīt esošās, vai pievienot analītus, nelūdzot atļauju institūcijā, kas veica šīs laboratorijas ISO/IEC 17025 akreditāciju. Visas analītiskās metodes un procedūras ir atbilstoši jāizvēlas un jāvalidē un jāiekļauj laboratorijas darbības jomā nākamajā ISO auditā, ja metodes tiek izmantotas dopinga kontroles paraugu analīzē.

4.1.3. Atbalsta vēstule

Laboratorijai ISO pārakreditācijas audita gadā ir jāiesniedz oficiāla atbalsta vēstule no attiecīgās nacionālās iestādes, kas atbild par nacionālo antidopinga programmu, ja tāda ir, vai arī analoģiska atbalsta vēstule no nacionālās olimpiskās komitejas vai nacionālās antidopinga organizācijas. Atjaunotajā atbalsta vēstulē ir jābūt vismaz:

�� Garantijai par pietiekamu finansiālu atbalstu, katru gadu uz vismaz 3 gadiem

�� Garantijai par pietiekamu paraugu skaitu katru gadu

�� Ja nepieciešams, garantijai par nepieciešamo analītisko iekārtu un instrumentu nodrošināšanu.

WADA rūpīgi izskatīs katru paskaidrojumu par ārkārtas apstākļiem. Atbalsta vēstule nekādā gadījumā nepieprasa atbalstīt tikai vienu laboratoriju.

Starptautisku sporta organizāciju, piemēram, starptautisko federāciju, vēstules arī var tikt iesniegtas kopā ar iepriekš minētajām vēstulēm. Ja laboratorija kā organizācija ir pakļauta tādām organizācijām, kā, piemēram, universitāte vai slimnīca, katru gadu, kad laboratorija tiek pakļauta ISO pārakreditācijas testam, ir jāatjauno saimniekorganizācijas oficiālā atbalsta vēstule, tajā iekļaujot:

�� Dokumentus par laboratorijas administratīvo atbalstu

�� Ja nepieciešams, par laboratorijas finansiālo atbalstu

��Garantiju par nepieciešamo analītisko iekārtu un instrumentu nodrošināšanu

�� Par atbalstu izpētei

4.2.4 Minimālais pārbaudāmo paraugu skaits

Laboratorija periodiski, pēc WADA pieprasījuma iesniedz ziņojumu, dokumentējot visus WADA paziņotos pārbaužu rezultātus, izmantojot WADA norādīto formātu. Lai saglabātu iemaņas, WADA akreditētajām laboratorijām ir jāanalizē vismaz 1500 testēšanas iestādes nodrošinātie dopinga kontroles paraugi gadā. Ja laboratorija nespēj analizēt šādu paraugu skaitu, akreditācija tiek apturēta vai anulēta, atkarībā no apstākļiem.

4.2.5. Iemaņu pārbaudes programma

Laboratorijām ir veiksmīgi jāizpilda WADA iemaņu pārbaudes programma. Programma ir sīkāk izklāstīta A pielikumā.

4.2.6. Paziņošana

Laboratorija vienlaicīgi informē WADA un attiecīgo starptautisko federāciju par visiem nelabvēlīgajiem analīžu rezultātiem, kas tika paziņoti testēšanas iestādei. Visai paziņošanai ir jānotiek saskaņā ar kodeksa konfidencialitātes prasībām.

4.2.7. Ētikas kodekss

Laboratorijai ir jāiesniedz dokumenti par atbilstību Ētikas kodeksa (B. pielikums) normām, kas attiecas un WADA akreditētu laboratoriju. Laboratorijas direktors katru gadu nosūta WADA atbilstības vēstuli.

4.2.8. Zināšanu izplatīšana

4.2.9. Pētījumi

Laboratorijai ir jāizstrādā un pastāvīgi jāatjauno 3- gadīgs plāns pētījumiem un attīstībai dopinga kontroles jomā, ieskaitot ikgadējo šīs jomas budžetu. Laboratorijai vajadzētu dokumentēt pētījumu rezultātu publikāciju attiecīgajos zinātniskajos izdevumos kolēģu analizētajā literatūrā. Šie dokumenti ir jādara pieejami WADA, ja tā to pieprasa. Laboratorija var demonstrēt pētījumu programmu arī dokumentējot veiksmīgus vai arī iesniegtus pieteikumus pētniecības dotācijām.

4.3. Galvenajām sacensībām izvirzītās īpašās prasības

Laboratorijas atbalsts olimpiskajām spēlēm un citām galvenajām sacensībām var būt tāds, ka akreditētās laboratorijas iespējas var nebūt pietiekamas. Tam var būt nepieciešams pārcelt laboratoriju uz jaunu objektu, palielināt darbinieku skatu, iegādāties papildus iekārtas. Testu veikšanai norīkotās WADA akreditētās laboratorijas direktora pienākums ir nodrošināt, lai tiktu saglabāta kvalitātes vadības sistēma.

4.3.1. Akreditētas laboratorijas satelītobjekts

Ja laboratorijai ir nepieciešams pārcelties vai uz laiku paplašināt savu darba teritoriju, laboratorijai ir jāuzrāda derīga ISO/IEC 17025 akreditācija, pirmkārt pierādot jaunā objekta (“satelītobjekta”) atbilstību ISO/IEC 17025 piemērošanai dopinga kontroles paraugu analīzē. Visas metodes un iekārtas, kas ir unikālas satelītobjektam, pirms satelītobjekta akreditācijas audita nepieciešams validēt. Visas izmaiņas metodēs vai citās kvalitātes rokasgrāmatās iekļautajās procedūrās arī nepieciešams validēt pirms audita.

4.3.2. Personāls

Laboratorija informē WADA par visu vecāko personālu (piemēram, sertificējošajiem zinātniekiem, kvalitātes sistēmas vadītājiem, uzraugiem, utt.), kas uz laiku strādā laboratorijā. Laboratorijas direktoram ir jānodrošina, ka personāls ir adekvāti apmācīts laboratorijas metodēs, politikās un procedūrās. Īpaša uzmanība ir jāpievērš Ētikas kodeksam un rezultātu administrēšanas procesa konfidencialitātei. Laboratorijai ir adekvāti jādokumentē šo pagaidu darbinieku apmācība.

4.3.3. Iemaņu pārbaude

WADA pēc saviem ieskatiem var nosūtīt uz laboratoriju analīzēm iemaņu pārbaudes paraugus. Paraugi ir jāanalizē, izmantojot tās pašas metodes, kas tika lietotas analizējot testēšanas iestādes paraugus. Šie paraugi var būt ISO/IEC 17025 audita daļa saistībā ar nacionālo akreditējošo iestādi. Nespēju veiksmīgi izpildīt iemaņu pārbaudes testu WADA ņems vērā lemjot par laboratorijas akreditāciju. Saņemot nelabvēlīgu ziņojumu, laboratorijai ir jādokumentē izmaiņas, kas tika veiktas, lai labotu trūkumus. Iemaņu pārbaudes procesā ir jāiekļauj visi papildus darbinieki, ko pievieno personālam galveno sacensību dēļ. Paraugi ir jāanalizē izmantojot pieejas un procedūras, kas tiks lietotas pārbaudot sacensību paraugus.

4.3.4. Paziņošana

Laboratorijai ir jānodrošina, ka testu rezultātu paziņošana notiek konfidenciāli.

5.0. ISO 17025 piemērošana dopinga kontroles paraugu analīzē

5.1. Ievads un joma

Šī dokumenta nodaļa ir domāta, kā pielikums ISO/ IEC 17025 dopinga kontroles jomā saskaņā ar B. pielikuma 4. punktu (vadlīnijas pielikumiem īpašās jomās). Visi pārbaužu un vadības aspekti, kas nav īpaši apspriesti šai dokumentā, ir jāpakļauj ISO/IEC 17025 un, ja nepieciešams, ISO 9001. Pielikums galveno uzmanību pievērš procesu specifiskajiem aspektiem, kas ir nozīmīgi laboratorijas, kā dopinga kontroles laboratorijas, sniegumam. Šie procesi tiek uzskatīti par kritiskiem definētajiem ISO 17025 kritērijiem un tādēļ ir atzīti par būtiskiem vērtēšanas un akreditācijas procesā. Šī nodaļa iepazīstina ar specifiskiem dopinga kontroles laboratorijas darba standartiem. Testu veikšana tiek uzskatīta par procesu, kas atbilst ISO 9001 definīcijām. Darba standarti ir definēti saskaņā ar procesa modeli, kurā dopinga kontroles laboratorijas darbība ir sadalīta trijās galvenajās norišu kategorijās:

�� Analītiskās un tehniskās norises

�� Vadības norises

�� Atbalsta norises

Pielikumam pēc iespējas ir jāatbilst ISO 17025 dokumenta prasībām. Tajā ir iekļauti ISO 9001 paredzētie kvalitātes vadības sistēmas koncepti, nepārtraukta darba uzlabošana un patērētāju vēlmju izpilde.

5.2. Analītiskās un tehniskās norises

5.2.1. Paraugu saņemšana

5.2.1.1. Paraugus var saņemt izmantojot jebkuru Pārbaužu starptautiskā standarta [International Standard for Testing] atļauto metodi.

5.2.1.2. Vispirms ir jāpārbauda transporta konteiners un jāreģistrē visas novirzes.

5.2.1.3. Personas, kas nodod vai pārnes atbildību par piegādātajiem paraugiem, vārds un paraksts (vai citi identifikācijas un reģistrācijas paņēmieni), paraugu saņemšanas datums, laiks, kā arī paraugus saņēmušā laboratorijas pārstāvja paraksts ir jādokumentē laboratorijas iekšējās uzraudzības ķēdes ietvaros.

5.2.2. Rīcība ar paraugiem

5.2.2.1. Laboratorijai ir nepieciešama sistēma, lai unikāli identificētu paraugus un katru paraugu saistītu ar savākšanas dokumentu vai iekšējās uzraudzības ķēdi.

5.2.2.2. Laboratorijai ir jābūt laboratorijas iekšējās uzraudzības ķēdes procedūrām, lai saglabātu kontroli un varētu atskaitīties par paraugiem no to saņemšanas līdz galīgajai izmantošanai. Procedūrās ir jāiekļauj WADA tehniskajā dokumentā par laboratorijas iekšējās uzraudzības ķēdi (C. pielikums) izklāstītie priekšstati.

5.2.2.3 Laboratorijai ir jākonstatē un jādokumentē fakti saņemšanas brīdī, kas var ietekmēt parauga ziņojuma integritāti. Piemēram, laboratorijai ir jāmin šādas (bet ne tikai) novirzes:

• Paraugs ir nepārprotami aiztikts.

• Paraugs saņemšanas brīdī nav aizzīmogots ar pretaiztikšanas ierīci vai plombu.

• Paraugam nav savākšanas veidlapas (ieskaitot parauga identifikācijas kodu) vai kopā ar paraugu ir saņemta tukša veidlapa.

• Parauga identifikācija ir nepieņemama. Piemēram, numurs uz pudeles neatbilst parauga identifikācijas numuram veidlapā.

• Parauga tilpums ir izteikti mazs.

5.2.2.4. Laboratorijai ir jāinformē testēšanas iestāde un jālūdz tās konsultācija par to paraugu, kuriem tika konstatētas novirzes, analizēšanu vai noraidīšanu.

5.2.2.5. Laboratorijai ir jāsaglabā “A” un “B” paraugu(-us) vismaz (3) mēnešus pēc tam, kad testēšanas iestāde ir saņēmusi negatīvu ziņojumu. Paraugi ir jāglabā sasaldēti atbilstošos apstākļos. Paraugi ar novirzēm ir jāglabā sasaldēti vismaz trīs (3) mēnešus pēc ziņojuma testēšanas iestādei.

5.2.2.6. Laboratorijai paraugs(-i) ar nelabvēlīgu analīžu rezultātu ir jāglabā vismaz trīs (3) mēnešus pēc tam, kad testēšanas iestāde ir saņēmusi galīgo analītisko (“A” vai “B” parauga) ziņojumu. Paraugs ilglaicīgās glabāšanas laikā ir jāglabā sasaldēts atbilstošos apstākļos.

5.2.2.7. Ja laboratorija ir informējusi testējošo iestādi, ka parauga analīze ir apšaubāma vai apstrīdēta, paraugs ir jāsaglabā sasaldēts atbilstošos apstākļos un visi protokoli, kas attiecas uz šī parauga pārbaudi, ir jāuzglabā līdz domstarpību likvidēšanai.

5.2.2.8. Laboratorijai ir jāīsteno politika par paraugu vai alikvotu aizturēšanu, atbrīvošanu un likvidēšanu.

5.2.2.9. Laboratorijai ir jānodrošina kontroles informācija par paraugu vai to porciju nodošanu citai laboratorijai.

5.2.3. Paraugu ņemšana un alikvotu sagatavošana pārbaudēm

5.2.3.1. Lai kontrolētu visus alikvotus un spētu atbildēt par tiem no sagatavošanas brīža līdz likvidēšanai, laboratorijai ir jāizmanto laboratorijas iekšējās uzraudzības ķēdes procedūras. Procedūrās ir jāiekļauj WADA tehniskajā dokumentā par laboratorijas iekšējās uzraudzības ķēdi izklāstītie priekšstati.

5.2.3.2. Pirms parauga pudeles pirmās atvēršanas, ir jāpārbauda mehānisms, ko izmanto, lai nodrošinātu parauga integritāti (piemēram, drošības lente vai pudeles zīmogu sistēma) un jādokumentē tā integritāte.

5.2.3.3. Alikvota sagatavošanas kārtībai katra skrīninga procedūrā vai apstiprināšanas procedūrā ir jānovērš jebkāds parauga vai alikvota piesārņošanas risks.

5.2.4. Pārbaudes

5.2.3.4. Urīna integritātes testi

5.2.3.5. Laboratorijai ir jābūt rakstiski izklāstītai kārtībai, kas nosaka procedūras un kritērijus parauga integritātes testiem.

5.2.3.6. Laboratorijai ir jākonstatē neparastas urīna īpašības – piemēram: krāsu, smaku vai putas. Katra neparasta īpašība ir jāreģistrē un jāiekļauj ziņojumā testēšanas iestādei.

5.2.3.7. Laboratorijai kā urīna integritātes parametri ir jāpārbauda “A” parauga pH un īpatnējais svars. Var veikt citus testus, ko pieprasa testēšanas iestāde un ir apstiprinājusi WADA

5.2.3.8 Urīna skrīninga testi

5.2.3.9. Skrīninga procedūrā(-ās) ir jānosaka aizliegtā(-ās) viela(-as) vai aizliegtās(-o) vielas(-u) metabolīts(-i), vai arī marķieris(-i), kas liecina par aizliegtās vielas vai metodes izmantošanu, visām vielām, kas ir uzskaitītas attiecīgi aizliegtā saraksta sacensību vai ārpussacensību nodaļās un kurām pastāv WADA apstiprinātas skrīninga metodes. WADA var noteikt specifiskus izņēmumus šai nodaļai.

5.2.4.1.1. Skrīninga procedūra ir jāveic izmantojot WADA akceptētu validētu metodi, kas atbilst pārbaudāmajai vielai vai metodei. Kritērijiem, saskaņā ar kuriem akceptē skrīninga rezultātu un ļauj veikt parauga analīzi, ir jābūt zinātniski pamatotiem.

5.2.4.1.2. Katrā skrīningā līdz ar parauga analīzēm, ir nepieciešamas arī negatīvās un pozitīvās kontroles.

5.2.4.1.3. Analizējamajām vielām, kam ir jāpārsniedz sliekšņa līmenis, lai par tām ziņotu, kā par nelabvēlīgu analīžu rezultātu, skrīningā ir jāiekļauj atbilstoša kontrole. Sliekšņa vielu skrīninga procedūrām nav jāatbilst kvantitatīvajām vai nenoteiktības prasībām.

5.2.3.10. Urīna apstiprināšanas testi

Visām apstiprināšanas procedūrām ir jābūt dokumentētām un jāatbilst attiecīgajām nenoteiktības prasībām. Apstiprināšanas procedūras mērķis ir nodrošināt identifikāciju un/vai kvantifikāciju un izslēgt jebkādus tehniskos trūkumus skrīninga procedūrā. Tā kā apstiprinošās pārbaudes mērķis ir uzkrāt papildu informāciju par nelabvēlīgo rezultātu, apstiprināšanas procedūrai ir nepieciešama lielāka selektivitāte/ izšķirtspēja nekā skrīninga procedūrai.

5.2.4.3.1. “A” parauga apstiprināšana

5.2.4.3.1.1. Aizliegtas vielas, aizliegtas vielas metabolīta(-u) vai aizliegtas vielas vai metodes izmantošanas marķiera(-u) varbūtēja identifikācija skrīninga procedūrā ir jāapstiprina, izmantojot otru alikvotu, kas iegūts no oriģinālā “A” parauga.

5.2.4.3.1.2. Masu spektrometrija kopā ar vai nu gāzu vai šķidrumu hromatogrāfiju ir vēlamā metode, lai apstiprinātu aizliegto vielu, aizliegtās vielas metabolītu(-us), kā arī aizliegtās vielas vai aizliegtās metodes izmantošanas marķieri(-us). GC/MS (gāzu hromatogrāfija/ masu spektrometrija) vai HPLC/MS (augstas izšķirtspējas šķidruma hromatogrāfija/ masu spektrometrija) ir izmantojamas kā specifiska analīta skrīninga, tā arī apstiprināšanas procedūrās.

5.2.4.3.1.3. Imunoloģisko analīzi var lietot, lai apstiprinātu aizliegtos proteīnus, peptīdus, mimētiķus un analogus vai to lietošanas marķieri(-us). Apstiprināšanā izmantotajā imunoloģiskajā analīzē ir jālieto procedūra ar citu antivielu, kurai ir jāatpazīst cits peptīda/ proteīna epitops, nekā skrīningam izmantotajā analīzē.

5.2.4.3.1.4. Laboratorijai ir nepieciešama kārtība, kādā definēt tos apstākļus, kuros “A” parauga apstiprināšanu var atkārtot (piemēram, neveiksme partijas kvalitātes kontroles procedūrā). Katru atkārtoto apstiprināšanu ir nepieciešams dokumentēt un veikt, izmantojot jaunu “A” parauga alikvotu.

5.2.4.3.1.5. Laboratorijām nav nepieciešams apstiprināt katru aizliegto vielu, kas ir identificēta skrīninga procedūrās. Lēmums par prioritātes noteikšanu apstiprināšanas kārtībā ir jāpieņem sadarbojoties ar testēšanas iestādi un pēc tam jādokumentē. Turklāt netiek publicēti analīžu sertifikāti, vai galīgie rakstiskie pārbaudes ziņojumi, kuros būtu iekļauti varbūtēji analītiskie rezultāti.

5.2.4.3.2. “B” parauga apstiprināšana

5.2.4.3.2.1. Ja aizliegto vielu, aizliegtās vielas metabolītu(-us), kā arī aizliegtās vielas vai aizliegtās metodes izmantošanas marķieri(-us) pieprasa apstiprināt “B” paraugā, “B” parauga pārbaude ir jāveic pēc iespējas ātrāk un jāpabeidz trīsdesmit (30) dienu laikā, kopš paziņojuma par “A” parauga nelabvēlīgo analīžu rezultātu.

5.2.4.3.2.2. “B” parauga apstiprināšana ir jāveic tai pašā laboratorijā, kā “A” parauga apstiprināšana. “B” paraugs ir jāanalizē citam analītiķim. Tas pats indivīds(-i), kas veica “A” parauga analīzi, var sakārtot instrumentus, pārbaudīt sniegumu un apstiprināt rezultātus.

5.2.4.3.2.3. Lai nelabvēlīgs analīžu rezultāts būtu spēkā, “B” parauga rezultātam ir jāapstiprina “A” parauga identifikācija. “B” paraugā konstatēto sliekšņa vielu vidējam līmenim ir jāpārsniedz sliekšņa vērtības, ņemot vērā nenoteiktību.

5.2.4.3.2.4. “B” parauga apstiprināšanā drīkst piedalīties sportists un/vai par parauga savākšanu vai rezultātu pārzināšanu atbildīgās i estādes pārstāvis, kā arī nacionālās olimpiskās komitejas, nacionālās sporta federācijas, starptautiskās federācijas pārstāvji un tulks. Visu iepriekšminēto personu prombūtnē testējošā iestāde vai laboratorija norīko surogātliecinieku (neatkarīgu personu), lai pārliecinātos, ka “B” parauga konteiners nav ticis aiztikts un identifikācijas numuri atbilst tiem, kas ir norādīti savākšanas dokumentos. Laboratorijas direktors nekaitīguma vai drošības apsvērumu dēļ var ierobežot indivīdu skaitu laboratorijas kontrolētajās zonās. Laboratorijas direktors var atsaukt jebkuru sportistu vai pārstāvi, vai likt to izdarīt atbilstošajai amatpersonai, ja šis sportists vai pārstāvis traucē pārbaudi. Testēšanas iestāde ir jāinformē par personas atsaukšanas iemeslu un atsaukšanu izraisījušo rīcību var uzskatīt par antidopinga noteikumu pārkāpumu, saskaņā ar kodeksa 2. panta 5. punktu “Iejaukšanās vai iejaukšanās mēģinājums jebkurā dopinga kontroles posmā”.

5.2.4.3.2.5. Analīzēm ņemtie alikvoti ir jāiegūst no oriģinālā “B” parauga.

5.2.4.3.2.6. Laboratorijai ir nepieciešama kārtība, saskaņā ar kuru definēt apstākļus, kuros “B” parauga pārbaudi var atkārtot. Katra atkārtotā apstiprināšana ir jāveic izmantojot jaunu “B” parauga alikvotu.

5.2.4.3.2.7. Ja “B” parauga apstiprināšanas analītiskie rezultāti neapstiprina “A” parauga rezultātus, paraugu uzskata par negatīvu un informē testēšanas iestādi par jauno analītisko atradumu.

5.2.4.4. Alternatīvo bioloģisko matriču skrīnings un apstiprināšanas pārbaudes.

5.2.4.4.1. Ja vien nav noteikts citādi, šis pielikums attiecas tikai uz urīna paraugu analīzēm. Asinis, plazma un serums ir īpašos gadījumos izmantojamas matrices. Īpašas prasības šo matriču pārbaudēm nav iekļautas šī dokumenta darbības jomā un tiks paustas atsevišķi.

5.2.4.4.2. Rezultātus, kas iegūti analizējot matus, nagus, mutes dobuma šķidrumu vai citu bioloģisko materiālu, neizmanto pret nelabvēlīgiem analīžu rezultātiem, kurus ieguva analizējot urīnu.

5.2.5. Rezultātu pārzināšana

5.2.5.1. Rezultātu izskatīšana

5.2.5.1.1. Pirms ziņojuma publicēšanas visi nelabvēlīgie analīžu rezultāti ir neatkarīgi jāizskata vismaz diviem sertificējošiem zinātniekiem. Izskatīšanas process ir jādokumentē.

5.2.5.1.2. Izskatot ir jāņem vērā vismaz:

• Laboratorijas iekšējās uzraudzības ķēdes dokumenti:

• Dati par urīna integritāti

• Analītiskā skrīninga, kā arī apstiprināšana datu un aprēķinu ticamība

• Kvalitātes kontroles dati

• Cik pilnīgi ir dokumenti, kas pamato paziņotos analītiskos atradumus.

5.2.5.1.3. Noraidot nelabvēlīgu analīžu rezultātu, ir jādokumentē noraidīšanas iemesls(-i).

5.2.6. Dokumentēšana un paziņošana

5.2.6.1. Laboratorijai ir nepieciešamas dokumentētas procedūras, lai nodrošinātu koordinētu protokolu par katru analizēto paraugu. Konstatējot nelabvēlīgu analīžu rezultātu, protokolā ir jāiekļauj nepieciešamie dati, lai varētu apstiprināt paziņotos secinājumus (saskaņā ar tehnisko dokumentu: “Laboratorijas dokumentu paketes”). Kopumā protokolam ir jābūt tādam, lai analīzes veicēja prombūtnes gadījumā cits kompetents analītiķis varētu izvērtēt, kādi testi tika veikti un interpretēt datus.

5.2.6.2. Katram pārbaudes solim ir jābūt izsekojamam līdz personāla loceklim, kas īstenoja šo soli.

5.2.6.3. Nozīmīga novirze no rakstiskās procedūras ir jādokumentē protokola ietvaros (piemēram, kā protokola memorands).

5.2.6.4. Veicot instrumentālas analīzes, ir jāprotokolē katras sērijas darba parametri.

5.2.6.5. “A” parauga rezultātus ir jāpaziņo desmit (10) darba dienu laikā pēc parauga saņemšanas. Atsevišķām sacensībām noteiktais paziņošanas laiks var būt būtiski mazāks par desmit dienām. Paziņošanas laiku var mainīt laboratorijai vienojoties ar testēšanas iestādi.

5.2.6.6.Laboratorijas analīžu sertifikātā un pārbaudes ziņojumā, papildus ISO 17025 minētajiem, ir jāiekļauj šādi fakti:

• parauga identifikācijas numurs

• laboratorijas identifikācijas numurs, ja tāds ir

• testa statuss (ārpussacensību/sacensību)

• sacensību un/vai sporta veida nosaukums

• parauga saņemšanas datums

• ziņojuma datums

• parauga veids (urīns, asinis, utt.)

• testa rezultāti

• sertificējošā indivīda paraksts

• cita testēšanas iestādes norādītā informācija.

5.2.6.7. Ja analizējamā viela nav sliekšņa vielas, mērīt aizliegtās vielas koncentrāciju vai ziņot par to nav obligāti. Laboratorijai ir jāziņo par paraugā noteikto(-ajām) aizliegto(-ajām) vielu (- ām), kā arī aizliegtās(-o) vielas(-u) vai metodes(-žu) metabolītu(-iem) vai marķieri(-iem).

5.2.6.8. Sliekšņa vielām, laboratorijas ziņojumā ir jākonstatē, ka aizliegtā viela vai tās metabolīta(-u) vai aizliegtās metodes marķiera(-u) koncentrācija pārsniedz sliekšņa koncentrāciju, ņemot vērā nenoteiktību, lai secinātu, ka koncentrācija paraugā pārsniedz sliekšņa līmeni. Nenoteiktības vērtējums nav jāiekļauj analīžu sertifikātā vai pārbaudes ziņojumā, taču tas ir jāiekļauj laboratorijas dokumentu paketēs.

5.2.6.9. Laboratorijai ir nepieciešama politika saskaņā ar kuru sniegt viedokļus par datiem vai interpretēt tos. Viedokli vai interpretāciju var iekļaut analīžu sertifikātā vai pārbaudes ziņojumā, ar nosacījumu, ka viedoklis vai interpretācija ir nepārprotami identificēti kā tādi. Ir jādokumentē pamatojums, saskaņā ar kuru tika izveidots viedoklis.

Piebilde: Viedoklī vai interpretācijā var iekļaut (bet ne tikai), ieteikumus, kā izmantot rezultātus, informāciju, kas ir saistīta ar vielas farmakoloģiju, metabolismu un farmakokinētiku, kā arī to, vai novērotais rezultāts atbilst paziņotajam nosacījumu kopumam.

5.2.6.10. Papildus ziņojumam testēšanas iestādei, laboratorijai vienlaicīgi par katru nelabvēlīgo analīžu rezultātu ir jāziņo WADA un atbildīgajai starptautiskajai federācijai. Ja sporta veids vai sacensības nav saistītas starptautisko federāciju (piemēram, koledžu sporta veidi) vai arī sportisti nav starptautiskās federācijas locekļi, laboratorijai par nelabvēlīgajiem analīžu rezultātiem ir jāziņo tikai WADA. Visai paziņošanai ir jānotiek saskaņā ar kodeksa konfidencialitātes prasībām.

5.2.6.11. Laboratorijai katru ceturksni WADA norādītājā formātā ir jāiesniedz WADA visu veikto testu rezultātu kopsavilkums. Tur neiekļauj informāciju, kas varētu saistīt sportistu ar konkrēto rezultātu. Kopsavilkumā ir jāiekļauj galvenā informācija par paraugiem, kuri netika pieņemti pārbaudei, kā arī šī atteikuma iemesls. Ja darbojas informācijas apstrādes centrs, in lieu iepriekšējais punkts, laboratorijai ir paralēli jāziņo WADA visa testēšanas iestādei paziņotā informācija, saskaņā ar 5.2.6.6. punktā izklāstītajām prasībām. Informācija tiks izmantota kopsavilkumiem.

5.2.6.12. Laboratorijas dokumentu paketēs ir jāiekļauj WADA tehniskajā dokumentā par laboratorijas dokumentu paketēm norādītais materiāls.

5.2.6.13. Sportista konfidencialitātes ievērošana ir galvenais visu dopinga kontrolē iesaistīto laboratoriju pienākums. Konfidencialitāte, ņemot vērā šo testu jutīgo dabu, prasa papildus drošības pasākumus.

5.2.6.13.1. Testējošajai iestādei informācija laboratorijām ir jāpieprasa rakstiski.

5.2.6.13.2. Nelabvēlīgos analīžu rezultātus nedrīkst ziņot telefoniski.

5.2.6.13.3. Informāciju ar faksimilu sūtīt drīkst, ja ir pārbaudīta saņēmēja aparāta drošība un eksistē pasākumi, lai nodrošinātu, ka faksimils ir nosūtīts uz pareizo faksimila numuru.

5.2.6.13.4. Nelabvēlīgo analīžu rezultātu paziņošanai un apspriešanai nedrīkst izmantot nešifrētas vēstules, ja tās ļauj identificēt sportistu vai arī tajās ir iekļauta jebkāda informācija par iesaistītā sportista identitāti. Laboratorijai ir jāsniedz arī visa WADA pieprasītā informācija, kas ir nepieciešama uzraudzības programmai saskaņā ar kodeksa 4. panta 5. punktu.

5.3. Kvalitātes vadības procesi

5.3.1 Organizācija

5.3.3.1. ISO/IEC 17025 ietvaros, laboratorija ir jāuzskata par testējošu (un nevis kalibrācijas) laboratoriju.

5.3.3.2. Laboratorijas (zinātniskais) direktors, ja vien nav minēts citādi, pilda vadītāja pienākumus.

5.3.2. Kvalitātes politika un mērķi

5.3.3.3. Kvalitātes politikai un ieviešanai ir jāatbilst ISO/IEC 17025 4.2 sadaļas “Kvalitātes vadības sistēma” prasībām un tajā ir jāiekļauj kvalitātes rokasgrāmata, kas izklāsta kvalitātes sistēmu.

5.3.3.4. Konkrēts personāla loceklis ir jāieceļ par kvalitātes menedžeri, kura pienākumi un pilnvaras paredz īstenot kvalitātes sistēmu un nodrošināt atbilstību tai.

5.3.3. Dokumentu kontrole

Kvalitātes vadības sistēmu veidojošo dokumentu kontrolei ir jāatbilst ISO/IEC 17025 4.3. punkta: “Dokumentu kontrole” prasībām. 5.3.3.5. Laboratorijas direktors (vai norīkots cilvēks) apstiprina kvalitātes rokasgrāmatu un visus pārējos dokumentus, ko pārbaudēs izmantos personāla locekļi.

5.3.3.6. Kvalitātes vadības sistēmai ir jānodrošina, ka WADA tehniskie dokumenti ir iekļauti atbilstošajās rokasgrāmatās, saskaņā ar spēkā stāšanās datumu, kā arī ir nodrošināta apmācība, kas tiek dokumentēta. Ja tas nav iespējams, WADA ir rakstiski jālūdz piešķirt pagarinājumu.

5.3.4. Pieprasījumu, piedāvājumu un līgumu izskatīšana

Ar pārbaudēm saistītos juridiskos dokumentus un līgumus ir jāizskata saskaņā ar ISO/IEC 17025 4.4. punktu. Laboratorijai ir jānodrošina, ka testēšanas iestāde tiek informēta par testiem, kas var tikt veikti ar analīzei iesniegtajiem paraugiem.

5.3.5. Testu nodošana apakšuzņēmējiem

WADA akreditētai laboratorijai viss darbs ir jāveic izmantojot pašas personālu un iekārtas tās akreditētajā ēkā. Ja nepieciešamas specifiskas metodes, kas nav pieejamas laboratorijā (piemēram, GC/C/IRMS [gāzu hromatogrāfija//izotopu attiecības masu spektrometrija], izoelektriskā fokusēšana [EPO/NESP]), paraugu var nosūtīt uz citu WADA akreditēto laboratoriju, kur attiecīgā metode ir iekļauta analīžu spektrā. Ārkārtas gadījumos WADA var lemt piešķirt īpašas pilnvaras daļas uzdevumu veikšanai. Šādos gadījumos kvalitātes līmeņa saglabāšana un atbilstošas uzraudzības ķēdes uzturēšana visa procesa gaitā ir WADA akreditētās laboratorijas direktora pienākums.

5.3.6. Pakalpojumu un resursu iegāde

5.3.6.1. Ķīmiskās vielas un reaģenti

Ķīmiskajām vielām un reaģentiem ir jāatbilst mērķim un esošajiem tīrības standartiem. Ja iespējams, ir jāiegūst atsauces tīrības dokumenti, kas jāiekļauj kvalitātes sistēmas dokumentos. Ja reaģenti, atsauces materiāli vai atsauces kolekcijas, īpaši tie, kurus izmanto kvalitatīvajās metodēs, ir reti vai grūti iegūstami, šķīduma derīguma termiņu var pagarināt, ja pastāv adekvāti dokumenti, ka vielu kvalitāte nav būtiski pasliktinājusies.

5.3.6.2. Atkritumi ir jālikvidē saskaņā ar nacionālajiem likumiem un pārējiem nozīmīgajiem noteikumiem. Tas attiecas uz izmantotajiem bioloģiski bīstamiem materiāliem, ķīmiskām vielām, kontrolētām vielām un radioizotopiem .

5.3.6.3. Lai aizsargātu personālu, sabiedrību un vidi, ir jāīsteno vides saglabāšanas un aizsardzības pasākumi.

5.3.7. Klientu apkalpošana

5.3.7.1. Klienti ir jāapkalpo saskaņā ar ISO/IEC 17025 4.7. punktu.

5.3.7.2. Saiknes nodrošināšana ar WADA

Laboratorijas direktoram vai viņa uzticības personai:

• Ir jānodrošina adekvāta komunikācija

• Ir jāziņo WADA par neparastām situācijām vai faktiem par pārbaužu programmām, paraugu noviržu veidiem vai jauno vielu iespējamo izlietojumu.

• Ir jānodrošina pilnīga un savlaicīga skaidrojoša informācija, kas ir nepieciešama kvalitātes akreditācijai.

5.3.7.3. Testēšanas iestādes uzmanības nodrošināšana

5.3.7.3.1. Laboratorijas direktoram ir jāpārzina testēšanas iestādes noteikumi un aizliegtais saraksts.

5.3.7.3.2. Laboratorijas direktoram ir jāsadarbojas ar testēšanas iestādi ievērojot konkrētos termiņus, paziņojot informāciju un īstenojot citus uzdevumus. Šajā sadarbībā ietilpst (bet ne tikai):

• Sadarbība ar testēšanas iestādi par katru testēšanas vajadzībām nozīmīgu aspektu un neparastiem apstākļiem testēšanas procesā (ieskaitot aizkavētus ziņojumus).

• Darbs bez aizspriedumiem pret testēšanas iestādes valsts piederību.

• Nodrošināt izsmeļošus un savlaicīgus paskaidrojumus testēšanas iestādei, tiklīdz tādi tiek pieprasīti vai arī, ja pārbaudes ziņojuma vai analīžu sertifikāts var radīt neskaidrības.

• Pēc vajadzības administratīvajos, arbitrāžas vai tiesas procesos nodrošināt pierādījumus un/vai eksperta liecības par katru laboratorijas veiktā testa rezultātu vai uzrakstīto ziņojumu.

Atbildēt uz katru testēšanas iestādes vai antidopinga organizācijas komentāru vai sūdzību par laboratoriju un tās darbu.

5.3.7.3.3. Laboratorijai ir jārīkojas saskaņā ar testēšanas iestādes vēlmēm. Ir nepieciešami dokumenti, kas apliecina, ka testēšanas iestādes pretenzijas ir iekļautas attiecīgajā Laboratorijas kvalitātes vadības sistēmas daļā.

5.3.7.3.4. Laboratorijai ir jāizstrādā sistēma, saskaņā ar ISO 17025, laboratorijas pakalpojumu galveno indikatoru kontrolei.

5.3.8. Sūdzības

Sūdzības ir jārisina saskaņā ar ISO/IEC 17025 4.8. punktu.

5.3.9. Neatbilstoša darba kontrole

5.3.9.1. Laboratorijai ir nepieciešama kārtība un procedūras, kas tiek īstenotas, kad kāds no pārbaužu aspektiem vai arī rezultātiem neatbilst noteiktajām procedūrām.

5.3.9.2. Dokumenti par katru neatbilstību vai novirzi no katras ar parauga pārbaudi saistītās procedūras vai protokola, ir jāglabā parauga pastāvīgajā protokolā.

5.3.10. Rīcība stāvokļa labošanai.

Stāvoklis ir jālabo saskaņā ar ISO/IEC 17025 4.10. punktu.

5.3.11. Rīcība problēmas novēršanai

Rīcība problēmas novēršanai ir jāīsteno saskaņā ar ISO/IEC 17025 4.11. punktu.

5.3.12. Protokolu kontrole.

5.3.12.1. Tehniskie protokoli

5.3.12.1.1. Analītiskie protokoli par negatīviem paraugiem, ieskaitot laboratorijas iekšējās uzraudzības ķēdes dokumentus un medicīnisko informāciju (T/E attiecība, steroīdu profili un asins parametri) ir jāuzglabā drošā vietā vismaz divus (2) gadus. Protokoli par paraugiem ar novirzēm un noraidītajiem paraugiem ir jāglabā drošā vietā vismaz divus (2) gadus.

5.3.12.1.2. Visi analītiskie protokoli par paraugiem ar nelabvēlīgiem analīžu rezultātiem ir jāglabā drošā vietā vismaz piecus (5) gadus, ja vien testēšanas iestāde vai līgums nenosaka citādi.

5.3.12.1.3. Jēldati, kas apstiprina visus analītiskos rezultātus, ir jāglabā

drošā vietā piecus (5) gadus.

5.3.13. Iekšējie auditi

5.3.13.1. Iekšējie auditi ir jāveic saskaņā ar ISO/IEC 17025 4.13. punkta prasībām.

5.3.13.2. Ar iekšējo auditu saistītos pienākumus var sadalīt personāla locekļu starpā, ar nosacījumu, ka neviena no personām nepārbauda savu darbības jomu.

5.3.14. Administratīvās pārbaudes

5.3.14.1. Lai izpildītu ISO/IEC 17025 4.14. punkta prasības, ir jāveic administratīvās pārbaudes.

5.3.14.2. WADA periodiski tehniskā dokumentā publicē specifiskus tehniskus ieteikumus. Tehniskajos dokumentos izklāstīto tehnisko prasību ieviešana ir obligāta un tai jānot iek līdz ar spēkā stāšanas brīdi. Tehniskie dokumenti aizstāj visas iepriekšējās publikācijas tai pašā jomā vai arī, vajadzības gadījumā, šo dokumentu. Spēkā ir tehniskais dokuments, kas stājās spēkā vistuvāk pirms parauga saņemšanas datuma. Esošā tehniskā dokumenta versija būs pieejama WADA tīmekļa vietnē.

5.4. Atbalsta procesi

5.4.1. Vispārējais

Vispārējais atbalsts tiks sniegts saskaņā ar ISO/IEC 17025.

5.4.2. Personāls

5.4.2.1. Katrai personai, kas strādā laboratorijā vai arī pilda līgumdarbu, ir jābūt auditoriem pieejamam personāla failam. Failā ir jāiekļauj resumé vai kvalitātes formulārs, darba apraksts un dokumenti par sākotnējo izglītību un apmācības programmām, kuras izmanto konkrētā persona. Laboratorijai ir jānodrošina atbilstoša personiskās informācijas konfidencialitāte.

5.4.2.2. Visiem darbiniekiem ir nepieciešams rūpīgi pārzināt savus pienākumus, ieskaitot laboratorijas drošību, rezultātu konfidencialitāti, laboratorijas iekšējās uzraudzības ķēdes protokolus un standarta darba kārtību visām viņu veiktajām metodēm.

5.4.2.3. Laboratorijas direktora pienākums ir nodrošināt, ka laboratorijas personāls tiek adekvāti apmācīts un tam ir pienākumu veikšanai nepieciešamā pieredze. Sertifikāciju nepieciešams dokumentēt indivīda personāla failā.

5.4.2.4. Dopinga kontroles laboratorijai ir nepieciešama kvalificēta persona, kas būtu laboratorijas direktors un uzņemtos profesionālo, organizatorisko, izglītības un administratīvo atbildību. Laboratorijas direktora kvalifikācijas ir:

• Ph.D vai tam atbilstošs kādā no dabaszinātnēm vai arī Ph.D. atbilstoša apmācība kādā no dabaszinātnēm, piemēram, medicīniskais vai zinātniskais grāds ar atbilstošu pieredzi vai apmācību.

• Pieredze dopingam izmantoto vielu noteikšanā bioloģiskajos materiālos.

• Atbilstoša apmācība vai pieredze dopinga kontroles izmantošanā tiesu medicīnā.

5.4.2.5. Dopinga kontroles laboratorijai ir nepieciešams kvalificēts personāls, kas pildīs sertificējošo zinātnieku funkcijas un izskatīs visus piemērotos datus, kvalitātes kontroles rezultātus, kā arī apliecinās laboratorijas pārbaužu ziņojumu derīgumu. Šīs kvalifikācijas ir:

• Bakalaura grāds medicīnas tehnoloģijās, ķīmijā, bioloģijā vai arī saistītās dabaszinātnēs vai līdzīgā jomā. Dokumentēta vismaz 8 gadus ilga pieredze dopinga kontroles laboratorijā šajā amatā atbilst bakalaura grādam.

• Pieredze nosakot dopinga materiālus bioloģiskajos šķidrumos.

• Pieredze būtisko analītisko metožu, piemēram, hromatogrāfijas, imunoloģisko analīžu un gāzu hromatogrāfijas/masu spektrometrijas, izmantošanā.

5.4.2.6. Uzraudzības personālām ir nepieciešama pamatīga izpratne par kvalitāte kontroles procedūrām, testa rezultātu izskatīšanu, interpretēšanu un paziņošanu, laboratorijas iekšējās uzraudzības ķēdes uzturēšanu, kā arī atbilstošajiem pasākumiem stāvokļa labošanai, kas ir jāveic reaģējot uz analītiskajām problēmām. Uzraugiem nepieciešamās kvalifikācijas ir:

• Bakalaura grāds medicīnas tehnoloģijās, ķīmijā, bioloģijā vai arī saistītās dabaszinātnēs vai līdzīgā jomā. Dokumentēta, vismaz 5 gadus ilga pieredze dopinga kontroles laboratorijā šajā amatā atbilst bakalaura grādam.

• Pieredze būtiskajās analītiskajās pārbaudēs, ieskaitot aizliegto vielu noteikšanu bioloģiskajos materiālos.

• Pieredze būtisko analītisko metožu, piemēram, piemēram, hromatogrāfijas, imunoloģisko analīžu un gāzu hromatogrāfijas/masu spektrometrijas, izmantošanā.

• Spēja nodrošināt atbilstību kvalitātes vadības sistēmai un kvalitātes nodrošināšanas procesiem.

5.4.3. Izvietošana un vides nosacījumi

5.4.3.1. Vides kontrole

5.4.3.1.1. Nodrošināt atbilstošu elektroapgādi

5.4.3.1.1.1. Laboratorijai ir jānodrošina adekvātas elektroapgādes pieejamība, lai nerastos pārtraukumi un netiktu kompromitēti noglabātie dati.

5.4.3.1.1.2. Visi datori, kā arī perifērās un komunikāciju iekārtas ir jānodrošina tā, lai pēc iespējas novērstu pārtraukumus to darbībā.

5.4.3.1.1.3. Laboratorijai ir jābūt darbības plāniem, kas nodrošinātu ledusskapī noglabāto un/vai sasaldēto paraugu integritāti elektroapgādes pārtraukumu gadījumos.

5.4.3.2.1. Laboratorijai ir jābūt rakstiskam drošības plānam un ir jāstrādā atbilstoši laboratorijas drošības plāniem.

5.4.3.1.3. Kontrolētās vielas ir jāuzglabā un jāapstrādā saskaņā ar atbilstošajiem valsts tiesību aktiem.

5.4.3.2. Objekta drošība

5.4.3.2.1. Laboratorijai ir nepieciešams plāns, kā aizsargāt objektus, plānā iespējams iekļaujot draudu un riska izvērtējumu.

5.4.3.2.2. Kvalitātes rokasgrāmatā vai arī riska novēršanas plānā ir jāparedz trīs pieejamības līmeņi:

• Saņemšanas zona. Pirmā kontroles vieta, aiz kuras indivīdi bez pilnvarām drīkst pārvietoties pilnvaroto personu pavadībā.

• Parastā darba zonas.

• Kontrolētās zonas. Pieeju šīm zonām nepieciešams kontrolēt un apmeklējumi ir jāreģistrē.

5.4.3.2.3. Laboratorija piekļūt kontrolētajām zonām ir ļauj tikai pilnvarotām personām. Drošības sistēmu pārzinošs un kontrolējošs personāla loceklis ir jānorīko par drošības pārvaldnieku.

5.4.3.2.4. Personas bez pilnvarām kontrolētajās zonās nedrīkst pārvietoties vienatnē. Indivīdiem, kam nepieciešama piekļuve kontrolētajām zonām, piemēram, audita grupām un remontdarbiniekiem, var izsniegt pagaidu pilnvaru.

5.4.3.2.5. Ir ieteicams gan parauga saņemšanai, gan alikvota sagatavošanai iekārtot divas atsevišķas kontrolētas zonas.

5.4.4. Testa metodes un metožu validācija

5.4.4.1. Metožu izvēle

Dopinga kontroles analīzēm parasti nav pieejamu standarta metožu. Laboratorijai ir jāizstrādā, jāvalidē un jādokumentē iekšējās metodes, ko izmanto aizliegtajā sarakstā iekļautajiem savienojumiem un saistītajām vielām. Šīs metodes nepieciešams izvēlēties un validēt, tā, lai tās būtu derīgas šīm mērķim.

5.4.4.1.1. Vielas, kas nav sliekšņa vielas

Laboratorijām nav jāmēra vielu, kas nav sliekšņa vielas koncentrācija, nedz arī jāziņo par to. Laboratorijai metožu validācijas procesa ietvaros ir jāizstrādā pieņemami standarti aizliegto vielu identifikācijai. (Skatīt tehnisko dokumentu par kvalitatīvo pārbaužu identifikācijas kritērijiem). Laboratorijai ir jāspēj uzrādīt spēju sasniegt minimālos obligātos snieguma līmeņus izmantojot reprezentatīvo vielu vai vielas, ja ir pieejami atbilstoši standarti. Ja identifikācijai izmanto atsauces kolekciju, metodes noteikšanas robežas vērtējums ir jāiegūst novērtējot reprezentatīvu vielu.

5.4.4.1.2. Sliekšņa vielas

Laboratorijai ir jāizstrādā metodes ar pieņemamu nenoteiktību, kas ir tuva sliekšņa koncentrācijai. Metodei ir jāspēj dokumentēt kā aizliegtās vielas vai metabolīta(-u) un marķiera(-u) relatīvo koncentrāciju, tā arī identitāti. Sliekšņa vielu apstiprināšana ir jāveic izmantojot trīs alikvotus no “A” pudeles un trīs alikvotus no “B” pudeles, ja tiek veikta “B” parauga apstiprināšana. Ja parauga tilpums ir nepietiekams, lai pārbaudītu trīs alikvotus, nepieciešams analizēt maksimālo alikvotu skaitu, ko iespējams sagatavot. Lēmums par nelabvēlīgu analīžu rezultātu ir jāpieņem izmantojot noteikto koncentrāciju vidējo vērtību un iekļaujot nenoteiktību ar kontroles faktoru, k, kas atspoguļo analizēto alikvotu skaitu un 95% ticamības līmeni. Ziņojumos un dokumentos, kur nepieciešams, ir jāiekļauj vidējā koncentrācija.

5.4.4.1.3. Minimālais obligātais snieguma līmenis

Gan sliekšņa vielu, gan vielu, kas nav sliekšņa vielas, gadījumā laboratorijai. nosakot vai identificējot vielu, kā arī uzrādot, ka viela pārsniedz sliekšņa līmeni (ja nepieciešams), ir jāsasniedz minimālais obligātais snieguma līmenis.

5.4.4.2. Metožu validācija

5.4.4.2.1. Vielu, kas nav sliekšņa vielas, apstiprināšanas metodes nepieciešams validēt. Šādi faktori nosaka, vai metode ir piemērota šim mērķim:

• Specifiskums. Metodes spēja noteikt tikai interesējošo vielu ir jānosaka un jādokumentē. Metodei ir jāspēj izšķirt savienojumus ar ļoti līdzīgu struktūru.

• Identifikācijas spēja. Tā kā, analizējot vielas, kas nav sliekšņa vielas, iegūtie rezultāti nav kvantitatīvi, laboratorijai ir jānosaka kritēriji, lai nodrošinātu, ka aizliegto vielu klasē ietilpstošo vielu identifikāciju būtu iespējams atkārtot un noteikt paraugā vielu ar koncentrāciju, kas ir tuva MRPL.

• Robustums. Metodei ir jāļauj iegūt vienādus rezultātus, ņemot vērā sīkas izmaiņas analītiskajos apstākļos. Šiem apstākļiem, kas ir kritiski atkārtojamiem rezultātiem, ir jābūt kontrolējamajiem.

• Pārnešana. Ir jānosaka, kā novērst interesējošās vielas pārnešanu no parauga uz parauga apstrādes vai instrumentālās analīzes laikā, un atbilstoši jārīkojas.

• Matrices traucējumi. Metodei nosakot aizliegtās vielas vai to metabolītus, vai marķierus ir jānovērš traucējumi, ko rada paraugu matrices sastāvdaļas.

• Standarti. Identifikācijā ir jāizmanto atsauces standarti, ja tādi ir pieejami. Ja atsauces standartu nav, drīkst izmantot datus vai paraugu no validētas atsauces kolekcijas.

5.4.4.2.2. Sliekšņa vielu apstiprināšanas metodes nepieciešams validēt. Faktori, kas nosaka, vai metode ir piemērota šim mērķim:

• Specifiskums. Metodes spēja noteikt tikai interesējošo vielu ir jānosaka un jādokumentē. Metodei ir jāspēj izšķirt savienojumus ar ļoti līdzīgu struktūru.

• Caurmēra precizitāte. Metodei ir jāļauj ticami atkārtot rezultātus citā laikā un ar citiem operatoriem, kas veic analīzes. Caurmēra precizitāte pie sliekšņa ir jādokumentē.

• Pārnešana. Ir jānosaka, kā novērst interesējošās vielas pārnešanu no parauga uz parauga apstrādes vai instrumentālās analīzes laikā, un atbilstoši jārīkojas.

• Matrices traucējumi. Metodei nosakot aizliegto vielu vai to metabolītu un marķieru daudzumus, ir jānovērš traucējumi, ko rada paraugu matrices sastāvdaļas.

• Standarti. Identifikācijā ir jāizmanto atsauces standarti, ja tādi ir pieejami. Ja atsauces standartu nav, drīkst izmantot datus vai paraugu no validētas atsauces kolekcijas.

• Minimālais obligātais snieguma līmenis (MRPL). Laboratorijai ir jāparāda, ka tā spēj noteikt katras aizliegtās grupas reprezentatīvos savienojumus definētajos MRPL. Laboratorijai ir jānosaka arī noteikšanas robeža un kvantifikācijas robeža, ja MRPL ir tuvs šiem līmeņiem.

• Dokumentējamā linearitāte ir intervālā no 50% līdz 200% no sliekšņa līmeņa, ja vien tehniskajā dokumentā nav noteikts citādi.

5.4.4.3. Metodes nenoteiktības vērtēšana

Vairumā gadījumu aizliegto vielu, tās metabolītu(-us) vai marķiera(-u) identifikācija, ir pietiekams iemesls ziņot par nelabvēlīgu analīžu rezultātu. Tādēļ kvantitatīvā nenoteiktība saskaņā ar ISO/IEC 17025 nav spēkā. Identificējot savienojumu ar GC/MS vai HPLC/MS, eksistē kvalitatīvi pasākumi, kas būtiski samazina identifikācijas nenoteiktību. Sliekšņa vielām ir jāņem vērā gan identifikācijas nenoteiktība, gan nenoteiktība nosakot, ka vielas daudzums pārsniedz sliekšņa koncentrāciju.

5.4.4.3.1. Identifikācijas nenoteiktība

Nepieciešams dokumentēt katras pārbaudes atbilstošās analītiskās īpašības. Laboratorijai ir jānosaka savienojuma identifikācijas kritēriji, kas ir vismaz tikpat stingri, kā tie, kas ir noteikti visos atbilstošajos tehniskajos dokumentos.

5.4.4.3.2. Nenoteiktība nosakot, ka viela pārsniedz sliekšņa līmeni.

Dopinga kontrolē sliekšņa ziņojuma mērķis ir konstatēt aizliegtās vielas vai tās metabolīta(-u) vai marķiera(-u) klātbūtni koncentrācijā, kas pārsniedz sliekšņa līmeni. Metode, ieskaitot standartu un kontroļu izvēli, kā arī nenoteiktības ziņojums ir jāveido atbilstoši šim mērķim.

5.4.4.3.2.1. Kvantitatīvo rezultātu nenoteiktība, īpaši sliekšņa līmenī, ir jāņem vērā validējot analīzes, mērot atkārtojamību, starpprecizitāti un neobjektivitāti, kur iespējams.

5.4.4.3.2.2. Izsakot nenoteiktību, ir jāizmanto paplašināto nenoteiktību ar kontroles k, lai atspoguļotu 95 % ticamību. Nenoteiktību var izteikta arī vienpusēja t-testa līmenī 95 % ticamības.

5.4.4.3.2.3. Nenoteiktību var sīkāk izskatīt tehniskajos dokumentos, lai atspoguļotu specifisku vielu analīzes mērķi.

5.4.4.4. Datu kontrole

5.4.4.4.1. Datu un datoru drošība

5.4.4.4.1.1. Piekļuve datoru termināliem, datoriem vai citām darbā izmantotajām ierīcēm ir jākontrolē caur fizisku piekļuvi un vairākiem piekļuves līmeņiem, kurus kontrolē paroles vai citi darbinieku atpazīšanas un identificēšanas līdzekļi. Tur ietilpst, bet ne tikai, konta privilēģijas, lietotāju identifikācijas kodi, piekļuve diskam un kontrolēta piekļuve failam.

5.4.4.4.1.2. Darbā izmantotā programmatūra un visi faili ir regulāri jādublē un esošā kopija jāglabā atsevišķā, drošā vietā.

5.4.4.4.1.3. Programmatūrai ir jānovērš rezultātu nomaiņa, izņemot gadījumus, kad pastāv sistēma izmaiņu veicēja reģistrācijai, un izmaiņas var veikt tikai personas ar atbilstošu piekļuves līmeni.

5.4.4.4.1.4. Jebkuru datu ievadīšana, ierakstīšana un paziņošana, kā arī izmaiņas paziņotajos datos ir jāreģistrē arī audita dokumentos. Tajā ietilpst datums un laiks, izmainītā informācija un uzdevumu veicošais indivīds.

5.4.5. Iekārtas

5.4.5.1. Ir jāizveido un jāuztur pieejamo iekārtu saraksts.

5.4.5.2. Kvalitātes sistēmas ietvaros, laboratorijām ir jāīsteno programma iekārtu uzturēšanai un kalibrēšana saskaņā ar ISO 17025 5.5. punktu.

5.4.5.3. Kopējās darba iekārtas, ko neizmanto mērījumu veikšanai, ir jāuztur izmantojot vizuālās apskates, drošības pārbaudes un tīrīšanu, pēc vajadzības. Kalibrācija ir nepieciešama tikai tādos gadījumos, ja iestatījumus var būtiski mainīt testa rezultātu. Tehniskās apkopes plāns ir jāizveido tādiem testos izmantojamajiem priekšmetiem, kā tvaika nosūcēji, centrifūgas, iztvaicētāji, utt.

5.4.5.4. Mērījumos izmantojamās iekārtas un tilpuma mērīšanas ierīces, līdz ar tehnisko apkopi, tīrīšanu un remontu, ir periodiski jāpakļauj snieguma pārbaudēm.

5.4.5.5. Lai apkalpotu, uzturētu un labotu mērierīces, var izmantot kvalificētus apakšlīgumā iekļautus piegādātājus.

5.4.5.6. Visa iekārtu tehniskā apkope, apkalpe un remonts ir jādokumentē.

5.4.6. Mērījumu izsekojamība

5.4.6.1. Atsauces standarti

Tikai dažas no pieejamajām atsauces zālēm un zāļu metabolītiem ir saistītas ar valsts vai starptautiskajiem standartiem. Ja iespējams, ir jāizmanto atsauces zālēs vai zāļu metabolīti, kas ir iekļauti valsts standartā vai kurus ir sertificējusi iestāde ar atzītu statusu, piemēram, USP, BP, Ph.Eur. vai PVO. Ja iespējams, jāiegūst analīžu vai autentiskuma sertifikāts. Ja atsauces standarts nav sertificēts, laboratorija tā identitāti un tīrību pārbauda salīdzinot ar publicētajiem datiem vai arī izmantojot ķīmisko raksturojumu.

5.4.6.2. Atsauces kolekcijas

No bioloģiskas matrices autentiskas un uzticamas aizliegtas vielas vai metodes kontroles rezultātā var iegūt paraugu vai izolātu kolekciju, ar nosacījumu, ka analītiskie dati ir pietiekami, lai pamatotu attiecīgo hromatogrāfisko smaili vai izolātu ar aizliegtās vielas vai aizliegtās vielas metabolīta un aizliegtās vielas vai metodes marķiera klātbūtni .

5.4.7. Tests rezultātu kvalitātes nodrošināšana

5.4.7.1. Laboratorijai ir jāpiedalās WADA iemaņu pārbaudes programmā.

5.4.7.2. Laboratorijai ir nepieciešama kvalitātes nodrošināšanas sistēma, ieskaitot aklo kvalitātes kontroles paraugus, kas pārbauda visu testēšanas procesu (tas ir no parauga saņemšanas un iekļaušanas, līdz rezultātu paziņošanai).

5.4.7.3. Analītiskais sniegums ir jākontrolē īstenojot kvalitātes kontroles shēmas, kas atbilst laboratorijas veikto analīžu tipam un biežumam. Kvalitātes kontroles pasākumos ietilpst:

• Pozitīvās un negatīvās kontroles, ko analizē tajā pašā analīžu sērijā, kā varbūtējo nelabvēlīgo analīžu rezultātu.

•Deiterizētu vai citu iekšējo standartu izmantošana vai standartu papildināšana.

• Masu spektra vai jonu attiecību salīdzinājums no izvēlētu jonu kontroles [selected ion monitoring] (SIM) ar atsauces materiālu vai atsauces kolekcijas paraugu, ko analizē tajā pašā sērijā.

• Dalīto “A” un ”B” paraugu apstiprināšana.

• Kval itātes kontroles shēmas, izmantojot atbilstošas kontroles robežas (piemēram, ± 20% no mērķa vērtības) atkarībā no izmantotās analītiskās metodes.

• Laboratorijai ir jādokumentē kvalitātes kontroles procedūras.

6.0. WADA akreditācijas process

Šī nodaļa izklāsta tehniskās un finansiālās prasības, ko laboratorijai ir jāizpilda WADA akreditācijas procesā. Akreditācijas procesa posmu apraksts it saistīts ar 4. nodaļā izklāstītajām definētajām prasībām.

6.1. Pieteikšanās laboratorijas akreditācijai WADA

6.1.1. Pieteikuma iesniegšana

Laboratorijai pieteikuma veidlapā ir jāieraksta nepieciešamā informācija, saskaņā ar WADA prasībām un jāiesniedz WADA kopā ar nepieciešamajiem dokumentiem un piemērojamo samaksu. Pieteikums ir jāparaksta laboratorijas direktoram un, ja nepieciešams, saimniekorganizācijas direktoram.

6.1.2. Laboratorijas apraksts

Gatavojoties WADA pirmajam apmeklējumam, laboratorijai ir jāaizpilda WADA izsniegtā anketa, kas jāiesniedz WADA ne vēlāk, kā četras nedēļas pēc anketas saņemšanas. Anketā ir jānodrošina šāda informācija:

• Personāla saraksts un darbinieku kvalifikācija

• Fizisko iespēju apraksts, ieskaitot drošības apsvērumus paraugiem un ierakstiem

• Saraksts ar iecerētajiem un esošajiem instrumentālajiem resursiem un iekārtām

• Pieejamo atsauces materiālu un standartu saraksts, vai plāni par atsauces materiālu vai standartu iegādi, ieskaitot atbilstoši validētas bioloģisko paraugu atsauces kolekcijas

• Laboratorijas finansu un biznesa plāns. WADA akreditācijas procesā var pieprasīt šī dokumenta jaunāko versiju.

6.1.3. Atbalsta vēstules nodrošināšana

Saskaņā ar 4.1.2., laboratorijai ir jāiesniedz nepieciešamās valsts iestāžu, vai nacionālās olimpiskās komitejas vai nacionālas antidopinga organizācijas atbalsta vēstules ar pieprasīto informāciju.

6.1.4. Pirmējās vizītes veikšana

Ja nepieciešams, WADA veic pirmējo vizīti (2-3 dienas) uz laboratoriju, un vizītes izmaksas sedz laboratorija. Šīs vizītes mērķis ir konkretizēt jautājumus, kas attiecas uz akreditācijas procesu un prasībām, kas ir definētas Laboratoriju starptautiskajā standartā, kā arī iegūt informāciju par dažādiem laboratorijas aspektiem, kas ir nozīmīgi akreditācijai.

6.1.5. Galīgā ziņojuma un ieteikumu publicēšana

Astoņu (8) nedēļu laikā kopš pirmējās vizītes vai anketas saņemšanas, WADA sastāda ziņojumu un iesniedz to laboratorijai. Ziņojumā WADA sniedz nepieciešamos ieteikumus par WADA pārbaudāmās laboratorijas statusa piešķiršanu laboratorijai vai arī, pārējos gadījumos, norāda nepieciešamos uzlabojumus, kas jāveic, lai kļūtu par WADA pārbaudāmo laboratoriju.

6.2. Gatavošanās laboratorijas akreditācijai WADA

WADA pārbaudāmajai laboratorijai tiek noteikts pārbaudes laiks. Tas ilgst no 12 līdz 24 mēnešiem, atkarībā no laboratorijas statusa, ņemot vērā noteiktās prasības (skatīt 4.1.). Šī perioda galvenais mērķis ir ļaut laboratorijai sagatavoties pirmakreditācijai. Šī perioda laikā WADA nodrošinās nepieciešamo atgriezenisko saiti, lai palīdzētu laboratorijai uzlabot pārbaužu norises kvalitāti. Šī perioda laikā laboratorijai ir:

6.2.1. Jāiegūst ISO 17025 akreditācija

Laboratorijai ir jāsagatavo un jāizstrādā nepieciešamie dokumenti un sistēma saskaņā ar prasībām par ISO 17025 piemērošanu dopinga kontroles paraugu analīzē (5. nodaļa) un ISO 17025. Ņemot to vērā, laboratorija, konsultējoties ar attiecīgo nacionālo akreditācijas institūciju, uzsāk gatavoties akreditācijas procesam. Laboratoriju pārbauda audita grupa, ko veido nacionālās akreditācijas institūcijas pārstāvji, ieskaitot WADA ieteiktos neatkarīgos tehniskos vērtētājus. Audita ziņojuma kopijas ir jānosūta WADA. Laboratorijai noteiktajā laikā ir jāizlabo visas identificētās neatbilstības un atbilstoši tas jādokumentē. WADA jānosūta neatbilstību izlabošanu apliecinošo dokumentu kopijas.

6.2.2. Jāpiedalās WADA iemaņu pārbaudes programmā

Laboratorijai, lai saņemtu pirmakreditāciju, vismaz vienu gadu ir veiksmīgi jāpiedalās WADA iemaņu pārbaudes programmā. (Iemaņu pārbaudes programmas aprakstu skatīt A. pielikumā)

Beidzamajā iemaņu pārbaudē laboratorijai WADA pārstāvja klātbūtnē ir jāanalizē 20-50 urīna paraugi. Izdevumus, ko rada WADA vizītes laboratorijā, sedz laboratorija. Laboratorijai piecu (5) dienu laikā pēc paraugu atvēršanas ir veiksmīgi jāidentificē un/vai jādokumentē visas aizliegtās vielas, aizliegto vielu metabolīti, kā arī aizliegto vielu un metožu marķieri, kas pārsniedz sliekšņa līmeni. Laboratorijai katram iemaņu pārbaudes paraugam ir jānodrošina analīžu sertifikāts. Negatīviem paraugiem, WADA var pieprasīt visus negatīvos skrīninga datus vai to daļu. Par katru no paraugiem ar nelabvēlīgu analīžu rezultātu, laboratorijai ir jānodrošina laboratorijas dokumentu paketi. Šie dati ir jāiesniedz divu (2) nedēļu laikā kopš sākotnējā ziņojuma iesniegšanas.

6.2.3. Jāievieš ētikas kodekss

Laboratorijai ētikas kodekss (B. pielikums) ir jādara zināms visiem darbiniekiem un jānodrošina dažādu ētikas kodeksa aspektu izpratne, kā arī uzticība tā principiem.

6.2.4. Jāizplāno un jāīsteno pētījumi.

Laboratorijai ir jāizstrādā trīsgadīgs pētījumu un attīstības plāns dopinga kontroles jomā, ieskaitot pasākumu budžetu. Vismaz divi no pētījumiem un attīstības pasākumiem ir jāuzsāk un jāīsteno pārbaudes laika gaitā.

6.2.5. Jāizplāno un jāievieš zināšanu apmaiņa

Laboratorijai pārbaudes perioda laikā ir jāsagatavo un jāpaziņo citām WADA akreditētām laboratorijām informācija par vismaz diviem specifiskiem aspektiem.

6.3. WADA akreditācijas iegūšana

6.3.1. Dalība WADA akreditācijas auditā

Pārbaudes laika pēdējā fāzē WADA, sadarbībā ar laboratoriju, sagatavos galīgo WADA akreditācijas auditu. WADA pārstāvji pārbaudīs atbilstību prasībām, kas ir definētas “ISO 17025 piemērošana dopinga kontroles paraugu analīzē (5. nodaļa), kā arī laboratorijas darba kārtību un dokumentus. Ja WADA ir piedalījusies ISO pirmējā auditā, WADA audits var būt dokumentu pārbaude. Pārējos gadījumos auditu var organizēt kopā ar valsts akreditācijas institūciju vai arī atsevišķi, ja tas ir izdevīgāk. Notiekot WADA auditam uz vietas, ar auditu saistītos izdevumus sedz laboratorija. Ņemot vērā audita rezultātus, WADA publicēs audita ziņojumu, ko izsniegs laboratorijai. Ja nepieciešams, laboratorijai noteiktajos termiņos būs jālabo konstatētās neatbilstības un jāziņo par to WADA.

6.3.2. WADA ziņojums un ieteikumi

Ņemot vērā attiecīgos laboratorijas dokumentus, WADA konsultantu reakciju, kā arī attiecīgo akreditācijas iestādi (audita ziņojums), WADA raksta galīgo ziņojumu, iekļaujot ieteikumus, kas attiecas uz laboratorijas akreditāciju. Ziņojums un ieteikumi tiks iesniegti apstiprināšanai WADA izpildkomitejai. Ja laboratoriju iesaka neakreditēt, laboratorijai ir ne vēlāk kā sešu (6) mēnešu laikā jālabo un jāuzlabo specifiskas sava darba jomas, ko paveicot, WADA uzrakstīs jaunu ziņojumu.

6.3.3. Akreditācijas sertifikāta izsniegšana un publicēšana

Atzīstot akreditāciju, tiks izsniegts atbilstoši pilnvarota WADA pārstāvja parakstīts sertifikāts. Šādam sertifikātam ir jānorāda laboratorijas nosaukums un sertifikāta derīguma termiņš. Sertifikātus var izsniegt pēc spēkā stāšanās datuma ar retroaktīvu ietekmi. WADA katru gadu publicē akreditēto laboratoriju sarakstu.

6.4. WADA akreditācijas saglabāšana

6.4.1. Jaunas atbalsta vēstules nodrošināšana

ISO 17025 pārakreditācijas audita gadā būs jāiegūst attiecīgas valsts iestādes vai nacionālās olimpiskās komitejas vai par nacionālo dopinga kontroles programmu atbildīgās nacionālās antidopinga organizācijas vai par starptautisko dopinga kontroles programmu atbildīgās starptautiskās federācijas atbalsta vēstule(-es).

Katram ISO 17025 pārakreditācijas auditam būs nepieciešama arī atbalsta vēstule no saimniekorganizācijas, kas atjauno savas saistības ar laboratoriju.

6.4.2. Gada laikā veikto testu skaita dokumentēšana

Laboratorijai ir periodiski noteiktā formātā jāziņo par visiem WADA veikto testu rezultātiem. WADA kontrolēs laboratorijas veikto paraugu testu apjomu. Ja paraugu skaits samazinās zem 1500 paraugiem gadā, WADA laboratorijas akreditācija tiks apturēta vai anulēta saskaņā ar 6.4.8. punktu.

6.4.3. Elastīgā akreditācija

WADA akreditētās laboratorijas var ieviest jaunas zinātniskās metodes vai mainīt esošās, kā arī papildināt savas darbības jomas analīzes, nelūdzot apstiprinājumu institūcijā, kas veica šīs laboratorijas ISO/IEC 17025 akreditāciju. Visas analītiskās metodes un procedūras ir atbilstoši jāizvēlas un jāvalidē un jāiekļauj laboratorijas jomā nākamajā ISO auditā, ja metodes tiek izmantotas turpmāk.

6.4.4. Dokumentu atbilstība WADA Laboratoriju ētikas kodeksam. Laboratorijas direktoram katru gadu ir jānosūta WADA atbilstības vēstule. Laboratoriju var lūgt iesniegt dokumentus, kas apliecina atbilstību Ētikas kodeksa normām (B. pielikums).

6.5.4. Veikto pētījumu dokumentēšana

Laboratorijai katru gadu ir jāiesniedz WADA progresa ziņojums, kas dokumentē dopinga kontroles jomas izpētē un attīstībā sasniegtos rezultātus, kā arī rezultātu izplatīšanu. Laboratorijai ir arī jāiepazīstina ar pētījumu un attīstības plāniem nākamajam gadam.

6.4.6.Veiktās zināšanu izplatīšanas dokumentēšana

Laboratorijai katru gadu ir jāiesniedz ziņojums par zināšanu izplatīšanu uz visām WADA akreditētajām laboratorijām.

6.4.7. Piedalīšanās WADA/ISO periodiskajos auditos un pārakreditācijas auditā. WADA rezervē tiesības jebkurā brīdī inspicēt un pārbaudīt laboratoriju. Laboratorijas direktors saņems rakstisku paziņojumu par auditu/inspekciju. Izņēmuma gadījumos auditu/inspekciju var veikt nebrīdinot.

6.4.7.1. WADA/ISO pārakreditācijas audits

Laboratorijai ir jāsaņem ISO/IEC 17025 akreditācija, ieskaitot atbilstību ISO 17025 piemērošanai dopinga kontroles paraugu analīzē (Šī dokumenta 5. punkts). Nacionālās akreditācijas institūcijas izvēlēto grupu, kas veiks pārakreditācijas auditu, var papildināt ar WADA konsultantu. Audita kopsavilkuma ziņojums, kā arī laboratorijas atbildes ir jānosūta WADA. Laboratorija arī iesniedz no nacionālās sertifikācijas institūcijas iegūtā ISO 17025 sertifikāta kopiju.

6.4.7.2. ISO periodiskais audits

Tajos gados, kad ir nepieciešams periodiskais ISO/IEC 17025 audits, laboratorija iesniedz WADA visu ārējo auditu kopijas un pierādījumus, par rīcību neatbilstības labošanai.

6.4.8. WADA ziņojums un ieteikumi. WADA katru gadu pārbaudīs laboratorijas atbilstību 4. un 5. nodaļā izklāstītajām prasībām. Izņemot pārakreditāciju un citus nepieciešamos uz vietas veicamos auditus, ikgadējā pārbaude būs dokumentu audits. WADA var pieprasīt laboratorijas dokumentus. Laboratorijas nespēju līdz noteiktajam datumam iesniegt snieguma izvērtēšanai nepieciešamo informāciju, uzskata par atteikšanos sadarboties, kā sekas ir akreditācijas apturēšana vai anulēšana. WADA, lemjot par akreditācijas turpināšanu, analizēs laboratorijas kopējo sniegumu. Šajā auditā var izskatīt pieteikumu iesniegušās laboratorijas sniegumu 5. nodaļā izklāstīto standartu jomās (piemēram, apgrozījuma laiks, dokumentu pakešu saturs un klientu organizāciju reakcija).

6.4.8.1. Akreditācijas saglabāšana

Ja laboratorija vēl aizvien strādā apmierinoši, WADA ieteiks WADA izpildkomitejai pārakreditēt laboratoriju.

6.4.8.2. Akreditācijas apturēšana

Ja WADA ir iemesls domāt, ka būs nepieciešama akreditācijas apturēšana, un jārīkojas nekavējoties, lai aizsargātu WADA un olimpiskās kustības intereses, WADA var nekavējoties apturēt laboratorijas akreditāciju. Ja nepieciešams, šādu lēmumu var pieņemt WADA izpildkomitejas priekšsēdētājs. Piemēri faktiem, kas var novest pie akreditācijas apturēšanas ir:

• ISO 17025 akreditācijas apturēšana;

• nespēja atbilstoši rīkoties, lai novērstu neapmierinošu sniegumu;

• neatbilstība jebkurai prasībai vai standartiem, kas ir uzskaitīti WADA Laboratoriju starptautiskajā standartā (ieskaitot A. Pielikumu. Iemaņu pārbaude);

• nespēja sadarboties ar WADA vai iesaistīto testēšanas iestādi nodrošinot nepieciešamos dokumentus;

• WADA Laboratoriju ētikas kodeksa pārkāpumi. WADA var ieteikt apturēt akreditāciju jebkurā brīdī, atkarībā no iemaņu pārbaudes programmas rezultātiem. Akreditāciju aptur uz laiku un ar noteikumiem, kas atbilst trūkuma(-u) vai neizpildītā nopietnībai un nepieciešamībai nodrošināt akurātas un ticamas pārbaudes, lai noteiktu zāļu lietošanu sportistu vidū. Apturēšana var ilgt līdz 6 mēnešiem, kuru laikā ir jāizlabo visi trūkumi. Ja laikā, uz kuru ir apturēta akreditācija, trūkumi netiek izlaboti, laboratorijas akreditācija tiek anulēta. Konstatējot neatbilstību, WADA var laboratorijai liegt veikt analīzes jebkādu aizliegto vielu noteikšanai. Ja WADA konstatē, ka neatbilstība ir izpaužas tikai saistībā ar kādu no aizliegto vielu klasēm, WADA aizliegumu veikt analīzes var attiecināt uz to savienojumu klasi, kas noveda līdz neatbilstībai .

6.4.8.3. Akreditācijas anulēšana

WADA izpildkomiteja anulē akreditāciju jebkurai laboratorijai, kas tika akreditēta saskaņā ar šīm normām, ja WADA konstatē, ka anulēšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu zāļu testu pilnīgu ticamību un precizitāti, kā arī pārbaužu rezultātu akurātu paziņošanu. Akreditāciju var anulēt balstoties uz šādiem (bet ne tikai) faktiem:

• ISO 17025 akreditācijas zaudēšana;

• Neapmierinošs sniegums veicot zāļu testus un ziņojot par rezultātiem

• Neapmierinoši rezultāti iemaņu pārbaudē vai uz vietas veiktajos laboratorijas auditos;

• Nespēja īstenot atbilstošus pasākumus stāvokļa labošanai pēc neapmierinoša snieguma pārbaudēs vai iemaņu pārbaudē.

• Šī standarta vai citu WADA izvirzīto nosacījumu materiāls pārkāpums;

• Nespēja akreditācijas apturēšanas laikā labot neatbilstību jebkurai prasībai vai standartiem, kas ir uzskaitīti WADA Laboratoriju starptautiskajā standartā (ieskaitot A. Pielikumu. Iemaņu pārbaude);

• Nespēja akreditācijas apturēšanas laikā sadarboties ar WADA vai iesaistīto testēšanas iestādi;

• Nopietns Ētikas kodeksa pārkāpums;

• Jebkura vadošā personāla pārstāvja notiesāšana par kādu no kriminālnoziegumiem, kas ir saistīti ar laboratorijas darbu; vai

• Jebkurš cits stāvoklis, kas materiāli ietekmē laboratorijas spēju nodrošināt zāļu testu pilnīgu ticamību un precizitāti, kā arī rezultātu akurātu paziņošanu.

Laboratorija, kuras akreditācija ir anulēta, nav tiesīga veikt dopinga kontroles paraugu pārbaudes nevienai no testēšanas iestādēm. Ja laboratorija pēc akreditācijas anulēšanas vēlas iegūt akreditāciju, tai ir jāsāk process kā jaunai laboratorijai, saskaņā ar 4.1. punktu, ja vien nepastāv ārkārtas apstākļi un pamatojumi, kurus nosaka tikai WADA. Pastāvot ārkārtas apstākļiem, WADA nosaka, kas ir jāveic pirms jaunas akreditācijas saņemšanas.

6.4.9. Paziņošana.

6.4.9.1. Rakstisks paziņojums.

Ja laboratorijas akreditācija ir apturēta vai WADA vēlas akreditāciju anulēt, WADA nekavējoties ar faksimilu, personisko dienestu, reģistrētu vai sertificētu pastu nosūta laboratorijai rakstisku paziņojumu par apturēšanu vai ieteikto anulēšanu, pieprasot apstiprināt saņemšanu. Paziņojumā ir jāiekļauj šāda informācija :

1) Apturēšanas vai ieteiktās anulēšanas iemesls;

2) Noteikumi, saskaņā ar kuriem tiek apturēta akreditācija vai ieteikta anulēšana; un

3) Laiks, uz kuru ir apturēta akreditācija.

6.4.9.2. Spēkā stāšanās datums

Apturēšana stājas spēkā nekavējoties. Ieteiktā anulēšana stājas spēkā 30 kalendārās dienas pēc rakstiskā paziņojuma dienas, vai arī, ja tiek pieprasītā atbilde, līdz ar WADA lēmumu atstāt spēkā ieteikto anulēšanu. Laboratorija, kas ir saņēmusi paziņojumu, ka tās akreditācija tiek pakļauta anulēšanai, ir apturēta līdz WADA apstiprina vai atceļ anulēšanu. Ja WADA nolemj neturpināt apturēšanu vai ieteikto anulēšanu, apturēšana tiek nekavējoties pārtraukta un ieteiktā anulēšana nestājas spēkā.

6.4.9.3. Publiskais paziņojums

WADA nekavējoties informē visas iesaistītās nacionālās valsts iestādes, nacionālās antidopinga organizācijas, nacionālās olimpiskās komitejas, starptautiskās federācijas un SOK par katru laboratoriju, nosaucot tās nosaukumu adresi, kuras akreditācija ir apturēta vai anulēta, kā arī katru laboratoriju, nosaucot tās nosaukumu adresi, kuras apturēšana ir atcelta. WADA pēc jebkuras testēšanas iestādes rakstiska pieprasījuma izsniedz WADA rakstisko lēmumu, kas atstāj spēkā vai atceļ apturēšanu vai ieteikto atsaukšanu.

6.4.10. Pārakreditācijas izmaksas

Katru gadu WADA informē laboratoriju par to izmaksu daļu, kas ir saistīta ar pārakreditācijas procesu. Ja WADA rīko inspekcijas uz vietas, laboratorija uzņemas WADA pārstāvja(-u) ceļojuma un uzturēšanas izmaksas.

6.4.11. Akreditācijas sertifikāta izsniegšana un publicēšana

Ja akreditācijas saglabāšana ir apstiprināta, laboratorija saņem sertifikātu, kas apstiprina šo akreditāciju un kuru ir parakstījis atbilstoši pilnvarots WADA pārstāvis. Šādam sertifikātam ir jānorāda laboratorijas nosaukums un sertifikāta derīguma termiņš. Sertifikātus var izsniegt pēc spēkā stāšanās datuma ar retroaktīvu ietekmi.

6.5. Svarīgāko sacensību satelītobjektu akreditācijai izvirzītās prasības

Kopumā prasība par paziņošanas laiku galvenajās sacensībās nosaka, ka laboratorijas objektam ir jāatrodas sacensību tuvumā, tā, lai paraugus varētu piegādāt sacensību dopinga kontroles personāls. Šim nolūkam esošo laboratoriju var nākties pārvietot uz laiku, kas būs pietiekams, lai validētu darbu satelītobjektā un veiktu sacensībām nepieciešamās pārbaudes. Ārkārtas gadījumos, paraugus var pārvest uz esošo laboratorijas objektu. Galveno sacensību organizācijai un WADA ir jāvienojas par to, vai testēšanas prasības, piemēram, apgrozījuma laiks un sportista tiesības, tiek pildītas visos gadījumos. Ja laboratorija darbojas savā parastajā objektā, turpmāk izklāstītas prasības objektiem nav spēkā. Tomēr laboratorija tiks lūgta ziņot par personālu, iekārtām un paraugu pārvešanas apstākļiem. Laboratorijas pienākums ir nodrošināt WADA ar regulāri precizētu informāciju par testēšanas objektu attīstību.

6.5.1. Piedalīties WADA/ISO pirmējā vizītē/ inspekcijā

WADA var apmeklēt laboratorijas objektu tiklīdz iespējams, lai noteiktu objekta piemērotību. Šī apmeklējuma izmaksas sedz laboratorija. Īpaša uzmanība tiks pievērsta tam, cik adekvāti ir drošības apsvērumi, fiziskajam izkārtojumam un telpai, lai nodrošinātu laboratorijas atsevišķu daļu adekvātu nošķirtību, kā arī tiks veikta pārējo galveno atbalsta elementu pagaidu pārbaude.

6.5.2. Satelītobjekta ISO/IEC 17025 akreditācijas dokumentēšana

Vismaz vienu mēnesi pirms galvenajām sacensībām laboratorijai ir jānodrošina dokumenti par to, ka nacionālā akreditācijas institūcija ir nodrošinājusi satelītobjektam ISO/IEC akreditāciju saskaņā ar ISO/IEC 17025 piemērošanu dopinga kontroles paraugu analīzē (5. nodaļa). WADA var pieprasīt, lai nacionālās akreditācijas institūcijas veiktajā satelītobjekta auditā piedalītos WADA konsultants. WADA izdevumus, kas ir saistīti ar šādu auditu, sedz laboratorija.

6.5.3. Vispusīgs pirmssacensību ziņojums par iekārtām un personālu

Vismaz vienu (1) mēnesi pirms sacensībām, laboratorijai ir jāiesniedz:

• Laboratorijas personāla saraksts

• Saraksts ar personālā iekļautajiem zinātniekiem, kurus laboratorija parasti nenodarbina (ja nepieciešams)

• Jauno personālā iekļauto zinātnieku apmācības plāns

• Instrumentālo resursu un iekārtu saraksts

• Satelītobjektam specifisko procedūru , ieskaitot analītiskās metodes, rokasgrāmata

• Rezultātu administrēšanas procesa kopsavilkums, ieskaitot kritērijus pozitīvo un negatīvo rezultātu noteikšanai

• Metodes testu rezultātu drošai paziņošanai atbilstošajām iestādēm

WADA ir nekavējoties jāinformē par visām izmaiņām, kas notiek pirms sacensībām. Arī tad, ja pārbaudes ir jāveic laboratorijas parastajā objektā, ir jāuzraksta pirmssacensību ziņojums, īpaši par izmaiņām personālā un papildus iekārtām.

6.5.4. Piedalīties WADA akreditācijas auditā

WADA var lemt veikt neatkarīgu auditu uz vietas vai arī satelītobjekta dokumentu auditu. Notiekot auditam uz vietas, WADA izdevumus, ko radīja audits, sedz laboratorija. Šajā auditā var iekļaut iemaņu pārbaudes paraugu analīzi. Ir jāpiedalās visam personālam. Īpaša uzmanība tiks pievērsta jauno personāla locekļu iesaistīšanai, lai izvērtētu viņu kompetenci.

6.5.5. Izskatīt ziņojumus un koriģēt identificētās neatbilstības

Laboratorijas direktoram ir jāpievērš uzmanība katrai neatbilstībai un jālabo tā. Audita ziņojums un dokumenti par stāvokļa labošanai veiktajiem pasākumiem ir jāiesniedz WADA.

6.5.6. Pagaidu un ierobežota akreditācijas sertifikāta izsniegšana un publicēšana

Ņemot vērā iesniegtos dokumentus, WADA lemj par laboratorijas akreditāciju. Ja akreditāciju piešķir, WADA izsniedz akreditāciju uz sacensību laiku un adekvātu laiku pirms un pēc paša notikuma.

6.5.7. Kontrole un vērtēšana sacensību laikā

WADA var pati lemt norīkot laboratorijā novērotāju uz sacensību laiku. Laboratorijas direktoram ir jānodrošina pilnīga sadarbība ar novērotāju. WADA kopā ar galveno sacensību organizāciju iesniegs laboratorijai dubultaklos iemaņu pārbaudes paraugus. Viltuspozitīva rezultāta gadījumā laboratorija nekavējoties pārtrauc testus konkrētās aizliegto vielu un metožu grupas noteikšanai. Laboratorija 12 stundu laikā pēc viltuspozitīvā rezultāta paziņošanas veic pasākumus stāvokļa labošanai. Visiem pirms viltuspozitīvā rezultāta analizētajiem paraugiem ir no jauna jāveic testi, kas attiecas un to aizliegto vielu un metožu klasi, kurā tika konstatēta neatbilstība. Ja vien nav noteikts citādi, izmeklēšanas un analīžu rezultātus jāiesniedz WADA 24 stundu laikā. Viltusnegatīva rezultāta gadījumā laboratorija tiks lūgta veikt izmeklēšanu, lai noskaidrotu cēloni, un 24 stundu laikā pēc viltusnegatīva rezultāta paziņošanas veikt pasākumus stāvokļa labošanai. Reprezentatīva paraugu grupa atbilstošā skaitā, lai nodrošinātu, ka viltusnegatīvu rezultātu risks ir minimāls, tiks no jauna analizēta attiecībā uz to aizliegto vielu un metožu grupu, kurā tika konstatēta neatbilstība. Ja vien rakstiski nav noteikts citādi, izmeklēšanas un analīžu rezultātus jāiesniedz WADA 48 stundu laikā.

7.0. Prasības nelabvēlīga analīžu rezultāta apstiprināšanai lietas izskatīšanas procesā

Šī nodaļa izklāsta attiecīgās prasības, kas ir jāievēro, ja sportists saskaņā ar kodeksu apstrīd nelabvēlīgu analīžu rezultātu tiesā.

7.1. Laboratorijas dokumentu pakete

Lai apstiprinātu nelabvēlīgus analīžu rezultātus, laboratorijai ir jāiesniedz laboratorijas dokumentu pakete, kas ir sīkāk skaidrota tehniskajā dokumentā par laboratorijas dokumentu paketēm.

Laboratorijai nav jāiesniedz dokumenti, kas nav iekļauti laboratorijas dokumentu paketē. Tādēļ laboratorijai nav jāapliecina nelabvēlīgs analīžu rezultāts iesniedzot vai nu testēšanas iestādei vai atbildot uz ar izskatīšanu saistītajiem atradumu pieprasījumiem, standarta darba procedūras, vispārējos kvalitātes vadības dokumentus (piemēram, ISO atbilstības dokumentus) vai jebkādus citus dokumentus, kas nav īpaši pieprasīti tehniskajā dokumentā par laboratorijas dokumentu paketēm. Atsauce Laboratoriju starptautiskajā standartā uz ISO prasībām ir domātas tikai vispārējiem kvalitātes kontroles mērķiem un nav izmantojamas konkrēta nelabvēlīga analīžu rezultāta izskatīšanā.

TREŠĀ DAĻA: PIELIKUMI

A. PIELIKUMS –WADA IEMAŅU PĀRBAUDES

PROGRAMMA

WADA iemaņu pārbaudes (PT) programma ir izveidota, lai novērtētu laboratorijas iemaņas un palielinātu dažādu laboratoriju veikto testu vienveidīgumu, kā arī sniegtu izglītības iespējas WADA- akreditētajām laboratorijām. Konkrēta PT parauga mērķis noteiks tā sastāvu un veidu.

1. Pārbaudes laiks

Iemaņu pārbaudes (PT) programma ir daļa no akreditēties vēlošas laboratorijas pirmējās izvērtēšanas. Papildus paraugiem, kas ietilpst PT paraugu ceturkšņa kopumā, WADA pēc atbilstoša pieprasījuma nodrošinās paraugus no iepriekšējām PT sērijām, lai pieteikumu iesniegušajai laboratorijai ļautu izvērtēt tās sniegumu salīdzinot ar reģistrēto akreditēto laboratoriju sniegumu.

Ja vien nav noteikts citādi, visas procedūras, kas ir saistītas ar PT paraugu apstrādi un analīzi laboratorijā, ir visumā jāspēj veikt tāpat, kā ar laboratorijas ikdienas paraugiem. Pirms PT paraugu analīzes nedrīkst veikt pasākumus, kas uzlabotu instrumentus (piemēram, mainīt multiplikatorus vai hromatogrāfijas kolonnas) vai metodes efektivitāti, ja vien tas nav saistīts ar plānotu tehnisko apkopi. Jāizmanto ikdienas analīzēs lietotās metodes un procedūras.

Lai laboratorija būtu tiesīga tikt pakļauta akreditācijai, tai ir nepieciešams veiksmīgi piedalīties 12-24 mēnešu PT paraugu sērijās. PT paraugi ir jāsaņem vismaz reizi trīs mēnešos un tajos katru reizi. jābūt vismaz pieciem (5) paraugiem. Vismaz četriem (4) PT paraugiem ir jāsatur sliekšņa vielas. Var iekļaut arī tukšus un atšķaidītus paraugus.

2. Saglabāšana/pārakreditācijas periods

Pēc akreditācijas laboratorijai ik ceturksni ir jāsaņem vismaz piecus (5) PT paraugus. Katru gadu vismaz diviem (2) paraugiem ir jāsatur sliekšņa vielas. Var iekļaut arī tukšus un atšķaidītus paraugus. Ja vien nav noteikts citādi, visas procedūras, kas ir saistītas ar PT paraugu apstrādi un analīzi laboratorijā, ir visumā jāspēj veikt tāpat, kā ar laboratorijas ikdienas paraugiem. Pirms PT paraugu analīzes nedrīkst veikt pasākumus, kas uzlabotu instrumentus (piemēram, mainīt multiplikatorus vai hromatogrāfijas kolonnas) vai metodes efektivitāti, ja vien tas nav saistīts ar plānotu tehnisko apkopi. Nedrīkst izmantot ikdienas pārbaudēs nelietotās metodes un procedūras.

2.1. Atvērtie PT paraugi

Laboratoriju var norīkot analizēt PT paraugus, lai noteiktu konkrētu aizliegto vielu. Parasti šo pieeju izmanto izglītojošiem nolūkiem, kā arī, lai apkopotu datus.

2.2. Aklie PT paraugi

Laboratorija zinās, ka paraugs ir PT paraugs, taču nezinās parauga saturu. Sniegumam, strādājot ar aklajiem PT paraugiem, ir jābūt tikpat labam, kā strādājot ar atvērtiem vai neakliem paraugiem.

2.3. Paziņošana – atvērtie un aklie iemaņu pārbaudes paraugi.

Laboratorijai par atvērto un aklo PT paraugu rezultātiem ir jāinformē WADA tādā pašā veidā, kā par ikdienas paraugiem. Dažiem paraugiem vai PT paraugu komplektiem, laboratorijai var pieprasīt sniegt papildus informācija.

2.4. Dubultakls iemaņu pārbaudes paraugs

Laboratorija saņems PT paraugu komplektus, kas nav atšķirami no normāliem testējamajiem paraugiem. Komplektos var ietilpt tukši atšķaidīti vai pozitīvi paraugi. Šos paraugus var izmantot, lai izvērtētu apgrozījuma laiku, atbilstību dokumentu paketēm izvirzītajām prasībām un citiem neanalītiskajiem snieguma kritērijiem, kā arī laboratorijas iemaņas.

3. Iemaņu pārbaudes paraugu sastāvs

3.1. Zāļu apraksts

PT paraugi satur tās aizliegtās vielas, aizliegto vielu metabolītu(-us), kā arī aizliegto vielu un aizliegto metožu marķieri(-us), ko katrai akreditētai laboratorijai jābūt gatavai analizēt koncentrācijās, kas ļauj noteikt analītus izmantojot plaši lietotas skrīninga metodes. Tās visumā ir koncentrācijas, kādas ir iespējamas zāļu lietotāju urīnā. Dažiem analītiem parauga sastāvā var būt pašas zāles, kā arī galvenie metabolīti. Dažādām laboratorijām piegādāto konkrēto PT paraugu sastāvs var atšķirties, taču gada laikā visām laboratorijām, kas piedalās iemaņu pārbaudē, būtu jāizanalizē vienādu visu paraugu komplektu.

Paraugā var būt vairāk par vienu aizliegto vielu, metabolītu vai aizliegtas vielas vai aizliegtas metodes marķieri. PT paraugi nevar saturēt vairāk par trim vielām vai to metabolītiem, kā arī aizliegto vielu vai metožu marķieriem. Paraugi iespējams saturēs vienas vielas dažādus metabolītus, kas liecinās par vienas aizliegtās vielas klātbūtni. Visi noteiktie metabolīti ir jāpaziņo saskaņā ar Laboratorijas standarta darba procedūrām.

3.2. Koncentrācijas

PT paraugiem var pievienot aizliegtās vielas un/vai to metabolītus vai arī paraugu izcelsme var būt saistīta ar reāliem lietošanas pētījumiem. Sliekšņa vielām parauga koncentrāciju nosaka viens no šiem (bet ne tikai) kritērijiem:

i) vismaz 20 procenti virs sliekšņa līmeņa kā pirmējai pārbaudei, tā apstiprināšanas testam, atkarībā no tā, kas tiks pārbaudīts;

ii) īpašos gadījumos tuvu vai zem sliekšņa līmeņa. Šajā gadījumā laboratorija tiks norīkota analizēt paraugu, lai noteiktu tajā konkrētu aizliegto vielu. Tas notiks izglītojošos nolūkos un netiks ņemts vērā vērtēšanā PT programmas ietvaros. Vielām, kas nav sliekšņa vielas, parauga koncentrāciju nosaka viens no šiem (bet ne tikai) kritērijiem:

i) aizliegtās vielas un/vai tās galvenā(-o) metabolīta(-u) koncentrācija pārsniedz minimālo obligāto snieguma līmeni;

ii) īpašos gadījumos aizliegtās vielas un/vai tās galvenā(-o) metabolīta(-u) koncentrācija būs tuva noteikšanas robežai. Šajā gadījumā laboratorija tiks norīkota analizēt paraugu, lai noteiktu tajā konkrētu aizliegto vielu. Tas notiks izglītojošos nolūkos un netiks ņemts vērā vērtēšanā PT programmas ietvaros.

Šīs koncentrācijas un zāļu veidus var periodiski mainīt, atbilstoši izmaiņām noteikšanas metodēs un zāļu lietošanas ieradumos.

Negatīvie paraugi, tos pārbaudot ar parasti lietotajām metodēm, nesatur jebkādu no mērķa zālēm līmenī, kas pārsniedz minimālo obligāto snieguma līmeni.

3.3. Tukši vai atšķaidīti paraugi

PT paraugi ir arī tādi, kas nesatur aizliegtās zāles un paraugi, kas tika ar nodomu atšķaidīti pievienojot svešas izcelsmes vielas, lai atšķaidītu paraugu, degradētu analīzi vai arī maskētu analītu noteikšanas laikā.

4. Iemaņu pārbaudes rezultātu vērtēšana.

4.1. Kvantitatīvo rezultātu vērtēšana

Ja ir paziņota kvantitatīvā noteikšana, rezultātus var vērtēt atkarībā no analizētā parauga patiesās vai saskaņotās vērtības, kā arī standartnovirzes, ko var noteikt rezultātu grupa vai saskaņā ar mērījuma paredzamo precizitāti. Z-skaitli aprēķina izmantojot šo vienādojumu

z= x −ˆ x

Kur x ir noteiktā vērtība

ˆ x ir piešķirtā vērtība

δ ir mērķa vienība standartnovirzei

Mērķa relatīvā standartnovirze tiek noteikta tādā veidā, ka absolūtais z-skaitlis starp divi (2) un trīs (3) ir uzskatāms par apšaubāmu sniegumu. Ja z-skaitlis ir lielāks par trīs (3), sniegumu atzīst par nepieņemamu. Bez tam ir jāaprēķina (RSZ) un (RSSZ). Z-skaitlis izvērtē novirzi, RSZ, saglabājot noviržu faktu, atspoguļo konsekvento sistēmisko novirzi. RSSZ, izslēdzot iespēju par pozitīvās vai negatīvās novirzes novēršanu, nodrošina vēl vienu novirzes indikatoru. RSZ un RSSZ aprēķina izmantojot šos vienādojumus.

RSZ = z

m ∑

RSSZ = z2

m ∑

kur m ir testu skaits.

4.2. Pārbaudes laiks

4.2.1. Katrs paziņots viltuspozitīvs rezultāts automātiski pārtrauc laboratorijas akreditācijas procesu. Laboratorija varēs tikt atjaunota pēc tam, kad būs iesniegusi dokumentus, kas pārliecinās WADA, ka ir veikti pasākumi stāvokļa labošanai un problēmu novēršanai.

4.2.2. Pieteikumu iesniegušajai laboratorijai pārbaudes laika gaitā ir kopumā jāidentificē 90 procentus nepieciešamo PT paraugu, tas ir jāspēj pareizi identificēt un apstiprināt 90 procentus no visām nosakāmajām zālēm (kvalitatīvi, ieskaitot atšķaidītos paraugus).

4.2.3. Pieteikumu iesniegušajai laboratorijai ir jāiegūst apmierinoši Z-skaitļi visiem kvantitatīvajiem rezultātiem, kas tiek paziņoti vadoties no trīs analoģisku noteikšanu vidējā rezultāta. Akreditācijas nolūkos sliekšņa zālēm ir nepieciešams iegūt kvantitatīvu rezultātu. Relatīvajai standartnovirzei ir jābūt proporcionālai validācijas datiem.

Visas laboratorijas, kas nespēj iegūt apmierinošu skaitli vismaz 90% pārbaudes laikā veiktajās kvantitatīvajās noteikšanās, tiks atstādināta no turpmākas akred itācijas. Ja laboratorija kvantitēšanai saņem mazāk par 10 paraugiem gadā, tā 12 mēnešu periodā PT programmas kvantitatīvajā porcijā drīkst pieļaut vienu neapmierinošu rezultātu. Laboratorija varēs tikt atjaunota pēc tam, kad būs iesniegusi dokumentus, kas pārliecina WADA, ka ir veikti pasākumi stāvokļa labošanai un problēmu novēršanai.

4.3. Saglabāšana un pārakreditācijas laiks

4.3.1. Zālēm nav pieļaujama neviena viltuspozitīva zāļu identifikācija un tādā gadījumā ir jāveic šādi pasākumi: i) WADA nekavējoties informē laboratoriju par viltuspozitīvo rezultātu.

ii) Laboratorijai piecu (5) darba dienu laikā ir jāiesniedz WADA rakstisks paskaidrojums par kļūdas iemesliem. Ja kļūdu atzīst par tehnisku/zinātnisku, šajā paskaidrojumā ir jāiekļauj visi kvalitātes kontroles dati tai paraugu partijai, kurā konstatēja viltuspozitīvu rezultātu.

iii) WADA nekavējoties izskata Laboratorijas paskaidrojumu un lemj, kādus pasākumus, ja tādi ir nepieciešami, veikt turpmāk.

iv) Ja kļūdu atzīst par administratīvu kļūdu (ierēdņu kļūda, paraugu sajaukšana, utt.), WADA var laboratorijai likt veikt pasākumus stāvokļa labošanai, lai samazinātu konkrētas kļūdas iespējamību nākotnē un, ja ir iemesls domāt, ka kļūda varētu būt sistemātiska, var pieprasīt laboratorijai pārskatīt iepriekš pārbaudītus paraugus un veikt to atkārtotu analīzi.

v) Ja kļūdu atzīst par tehnisku vai metodoloģisku kļūdu, laboratoriju var lūgt atkārtoti pārbaudīt visus tos paraugus, kuru pārbaudēs tika iegūti pozitīvi rezultāti, sākot no galīgā lēmumam par kļūdu līdz iepriekšējai veiksmīgajai iemaņu pārbaudes testa sērijai.

Šo atkārtoto pārbaudi dokumentēs laboratorijas direktora parakstīts akts. Laboratoriju tās kvalitātes vadības sistēmas ietvaros var arī lūgt informēt visus klientus, kuru rezultātus varētu būt ietekmējusi kļūda. Atkarībā no viltuspozitīvo rezultātu radījušās kļūdas veida, atkārtota pārbaude var tikt ierobežota līdz vienam analītam, aizliegto vielu vai metožu klasei, vai arī tajā var iekļaut visas aizliegtās zāles. Laboratorija nekavējoties informē WADA, ja kāds no klientiem paziņotajiem rezultātiem izrādījies viltuspozitīvs. WADA var apturēt vai anulēt laboratorijas akreditāciju. Tomēr, ja gadījums pieder mazāk nozīmīgai kļūdai, kuras labošanai jau ir veikti iedarbīgi pasākumi, tādējādi ļaujot secināt, ka kļūda neatkārtosies, WADA var lemt neturpināt rīkoties.

vi) Kļūdas labošanai nepieciešamajā laikā, laboratorija saglabā akreditāciju, taču tai ir apzīmējums, kas norāda par risināmu viltuspozitīvu rezultātu. Ja WADA lemj apturēt vai anulēt laboratorijas akreditāciju, līdz brīdim, kamēr tiek atcelta apstādināšana vai anulēšana vai arī pabeigta konkrētā lieta, par laboratorijas oficiālo statusu kļūst “apturēta” vai “anulēta”.

4.3.2. Lai izturētu PT paraugu sēriju, akreditētai laboratorijai ir pareizi jāidentificē pilnīgi visas aizliegtās vielas. Tai ir pareizi jāidentificē un jāapstiprina 100% visi PT paraugi (kvalitatīvie, ieskaitot atšķaidītos paraugus).

4.3.3. Akreditētajai laboratorijai ir jāiegūst apmierinoši Z-skaitļi visiem kvantitatīvajiem rezultātiem, kas tiek paziņoti vadoties no trīs analoģisku noteikšanu vidējā rezultāta. Akreditācijas nolūkos sliekšņa zālēm ir nepieciešams iegūt kvantitatīvu rezultātu. Relatīvajai standartnovirzei ir jābūt proporcionālai validācijas datiem.

Ja laboratorija kvantitatīvajās noteikšanās nespēj iegūt apmierinošu skaitli, tā tiks atzīta par pārbaudījumu neizturējušu. Laboratorijai gada laikā ir jāiegūst apmierinošs skaitlis 90% kvantitatīvo paraugu. Ja laboratorija kvantitēšanai saņem mazāk par 10 paraugiem gadā, tā 12 mēnešu periodā PT programmas kvantitatīvajā porcijā drīkst pieļaut vienu neapmierinošu rezultātu.

4.4. WADA nekavējoties informē laboratoriju, kas nav spējusi veikt iemaņu pārbaudes sēriju. Laboratorijām 30 kalendāro dienu laikā ir jāveic pasākumi stāvokļa labošanai un jāziņo par tiem WADA. WADA var arī citādi ieteikt laboratorijām veikt pasākumus konkrētā stāvokļa labošanai vai arī mainīt pasākumu stāvokļa labošanai, par kuru WADA tika informēta iepriekš. WADA paziņotais pasākums stāvokļa labošanai ir jāievieš laboratorijas ikdienas darbā. Ja laboratorija atkārtoti pieļauj viena veida kļūdas, WADA var tai lūgt veikt pasākumus stāvokļa labošanai. Laboratorijas, kas cieš neveiksmi divās PT shēmas sērijās pēc kārtas, tiek nekavējoties pakļautas akreditācijas apturēšanai. Laboratorijai 10 dienu laikā pēc informēšanas par atstādināšanu, ir jāiesniedz dokumenti par pasākumiem stāvokļa labošanai. Ja tas netiek izdarīts, laboratorija nekavējoties zaudē akreditāciju. Akreditācijas apturēšana tiek atcelta tikai pēc tam, kad ir īstenoti pasākumi stāvokļa labošanai un informācija par to ir nosūtīta WADA. WADA ir tiesīga pieņemt lēmumu nosūtīt laboratorijai papildu PT paraugus vai arī pieprasīt laboratorijas atkārtotu auditu, kura izmaksas sedz laboratorija pēc tam, kad tā ir sasniegusi apmierinošus rezultātus vēl vienā iemaņu pārbaudes sērijā.

4.5. WADA ir jāvērtē visu akreditēto laboratoriju ikgadējais sniegums.

B PIELIKUMS – LABORATORIJU ĒTIKAS KODEKSS

1. Konfidencialitāte

Laboratoriju vadītāji, viņu pārstāvji un laboratoriju darbinieki pirms ir pabeigta lietas izskatīšana nedrīkst apspriest vai komentēt masu informācijas līdzekļos individuālos rezultātus, ja vien tam nav piekritusi organizācija, kas piegādāja laboratorijai paraugu un organizācija, kas lietas izskatīšanā apliecina nelabvēlīgu analīžu rezultātu.

2. Pētījumi

Laboratorijas drīkst piedalīties pētījumu programmās ar nosacījumu, ka laboratorijas direktors ir apmierināts ar programmas bona fide raksturu un tā ir saņēmusi atbilstošu ētisko (piemēram, cilvēciskā faktora) apstiprinājumu.

2.1. Pētījumi dopinga kontroles atbalstam

Laboratorijām būtu jāizstrādā pētījumu un attīstības programma dopinga kontroles zinātniskā pamata atbalstam. Šie pētījumi var ietvert jaunu metožu un paņēmienu izstrādi, jaunas dopinga vielas farmakoloģisko raksturojumu, maskējošās vielas vai metodes raksturojumu, kā arī citus dopinga kontrolei nozīmīgus aspektus.

2.2. Cilvēki

Laboratorijām, pakļaujot izpētei cilvēkus, ir jāpilda Helsinku vienošanās un visi saistošie nacionālie standarti. Brīvprātīga informētā piekrišana ir jāiegūst no cilvēkiem arī visos zāļu lietošanas pētījumos ar mērķi izveidot atsauces kolekciju vai iemaņu pārbaudes materiālus.

2.3. Kontrolētas vielas

Laboratorijām ir jāpilda attiecīgie valsts likumi par rīcību ar kontrolētām (nelegālām) vielām un šādu vielu uzglabāšanu.

3. Pārbaudes

3.1. Sacensību dopinga pārbaude

Laboratorijām nacionālo un starptautisko sporta institūciju organizētajās sacensībās īstenoto dopinga kontroles programmu kontekstā ir jāpieņem un jāanalizē tikai paraugi ar zināmu izcelsmi. Šeit ietilpst nacionālās un starptautiskās federācijas, nacionālās olimpiskās komitejas, nacionālās asociācijas, universitātes un līdzīgas institūcijas. Šis noteikums attiecas uz olimpiskajiem un neolimpiskajiem sporta veidiem. Laboratorijām ir rūpīgi jāpārliecinās, ka paraugi tiek savākti saskaņā ar Pasaules antidopinga kodeksa pārbaužu starptautisko standartu vai Dopinga kontroles starptautisko standartu (ISO/PAS 18873) vai līdzīgām norādēm. Šajās vadlīnijās ir jāiekļauj dalīto paraugu savākšana, atbilstoši parauga konteinera drošības pasākumi un formālie uzraudzības ķēdes nosacījumi.

3.2. Ārpussacensību dopinga pārbaude

Laboratorijas pieņem treniņu laikā (ārpus sacensībām) ņemtos paraugus, tikai, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

(a) paraugi ir savākti un aizzīmogoti apstākļos, kas kopumā atbilst pašās sacensībās valdošajiem, saskaņā ar 3.1. punktu iepriekš;

(b) savākšanas notikusi antidopinga programmas ietvaros; un

Laboratorijas nedrīkst pieņemt paraugus skrīningam vai identifikācijai no komerciāliem vai citiem avotiem, ja nav izpildīti iepriekšējā apakšpunktā izklāstītie nosacījumi. Laboratorijas nedrīkst pieņemt paraugus no individuāliem sportistiem privātā kārtā, nedz arī no indivīdiem vai organizācijām, kas rīkojas šo sportistu vārdā. Šie noteikumi attiecas uz olimpiskajiem un neolimpiskajiem sporta veidiem.

3.3. Klīnika un tiesu medicīna

Dažreiz Laboratorija tiek lūgta analizēt paraugu, lai noteiktu tajā aizliegtās zāles vai endogēnu vielu, un šis paraugs tiek piegādāts no stacionētas vai slimas personas, bet noteikšanas mērķis ir palīdzēt ārstam noteikt diagnozi. Šādos apstākļos laboratorijas direktora pienākums ir izskaidrot lūdzējam pirmspārbaudes aspektus un vienlaicīgi piekrist analizēt paraugu tikai tādā gadījumā, ja tam ir pievienota vēstule, kas izsmeļoši apliecina, ka paraugu nepieciešams analizēt medicīniskās diagnozes uzstādīšanai vai terapeitiskiem mērķiem. Vēstulē ir jāizskaidro pārbaudes medicīniskais iemesls. Laboratorija var palīdzēt tiesu medicīniskā izmeklēšanā, taču ir rūpīgi jāpārliecinās, ka to ir lūgusi atbilstoša aģentūra vai institūcija. Laboratorijai nevajadzētu iesaistīties pārbaudēs vai sniegt eksperta liecību, kas liktu apšaubīt indivīda integritāti vai arī antidopinga programmas ietvaros veiktā darba zinātnisko vērtību.

3.4. Citas pārbaudes

Ja laboratorija pieņem paraugus no iestādes, kas nav Pasaules antidopinga kodeksa atzīta testēšanas iestāde, laboratorijas direktora pienākums ir nodrošināt, lai katrs nelabvēlīgs analīžu rezultāts tiktu apstrādāts saskaņā ar kodeksu un sportists vai saistīta persona nevarētu izmantot rezultātus, lai izvairītos no noteikšanas.

Laboratorijai nevajadzētu iesaistīties pārbaudēs, kas mazina WADA antidopinga programmas reputāciju vai kaitē šai programmai. Laboratorijai nevajadzētu sniegt rezultātus, kas jebkādā veidā liecinātu par produktu vai pakalpojumu atbalstu sportistiem vai sporta amatpersonām. Laboratorijai nevajadzētu sniegt pakalpojumus aizstāvot sportistu, kas tiek pakļauts dopinga kontroles lietas izskatīšanai tiesā.

3.5. Informāciju un resursu izplatīšana

3.5.1. Jaunas vielas

Laboratorijas, ko WADA ir akreditējusi dopinga kontrolei, informē WADA, par katru noteikto jauno vai aizdomīgo dopinga vielu. Laboratorijas pēc iespējas izplata informāciju par potenciāli jaunu vai reti noteiktu dopinga vielu noteikšanu.

3.5.2. Zināšanu izplatīšana

Zināšanu izplatīšanā ietilpst, bet ne tikai, informācijas izplatīšana par jaunajām aizliegtajām vielām un metodēm, kā arī to noteikšanu sešdesmit (60) dienu laikā kopš to atklāšanas. Tas var notikt piedaloties zinātniskajās sanāksmēs, publicējot pētījumu rezultātus, izplatot specifiskus faktus par noteikšanai nepieciešamajām metodēm un strādājot kopā ar WADA, lai izplatītu informāciju sagatavojot atsauces vielas vai bioloģiskās ekskrēcijas pētījumu vai informāciju par hromatogrāfisko retenci un vielas vai tās metabolītu masu spektru. Laboratorijas direktors vai darbinieki piedalās labākas ieviešanas modeļa standartu izstrādē, un veicina pārbaužu viendabīgumu WADA akreditēto laboratoriju sistēmā. Lai īstenotu otro ir, piemēram, jāizveido standarti noteiktā nelabvēlīgā analīžu rezultāta paziņošanai.

4. Rīcība, kas kaitīgi ietekmē antidopinga programmu

Laboratorijas darbinieki nedrīkst rīkoties tā, lai grautu vai diskriminētu WADA, starptautiskās federācijas, nacionālās antidopinga organizācijas, nacionālās olimpiskās komitejas, galvenās sacensības organizācijas komitejas vai starptautiskās olimpiskās komitejas antidopinga programmas. Šāda rīcība var būt (bet ne tikai) notiesājošs spriedums par krāpšanu, naudas piesavināšanos, nepatiesas liecības sniegšanu, utt., kas varētu likt apšaubīt antidopinga programmas integritāti. Neviens laboratorijas darbinieks vai konsultants nedrīkst mācīt, konsultēt vai informēt sportistus vai citas personas par paņēmieniem vai metodēm, kas ļautu maskēt aizliegtās vielas, kā arī aizliegtās vielas vai metodes marķiera noteikšanu, izmainīt to metabolismu vai nomākt ekskrēciju ar nolūku izvairīties no nelabvēlīga analīžu rezultāta. Neviens laboratorijas darbinieks nedrīkst palīdzēt sportistam izvairīties no parauga savākšanas. Šis apakšpunkts neaizliedz prezentācijas sportistu, studentu un citu izglītošanai par antidopinga programmām, kā arī aizliegtajām vielām un metodēm.

C PIELIKUMS- TEHNISKO

DOKUMENTU SARAKSTS

Dokumenta virsraksts	Numurs	Versija	Spēkā stāšanās datums
Laboratorijas iekšējās uzraudzības ķēde	TD2003LCOC	1.2.	2004. gada 1. janvāris
Laboratorijas dokumentu paketes	TD2003LDOC	1.3.	2004. gada 1. janvāris
Minimālais obligātais snieguma līmenis aizliegto vielu noteikšanā	TD2004MRPL	1.0	2004. gada 15. februāris
Identifikācijas kritēriji kvalitatīvajām pārbaudēm, kurās izmanto hromatogrāfiju un masu spektrometriju	TD2003IDCR	1.2	2004. gada 1. janvāris
Ziņojumi par konstatēto norandrosteronu	TD2004NA	1.0.	2004. gada 13. augusts
Norādes par ziņošanu un vērtēšanu pārbaudot testosteronu, epitestosteronu, T/E attiecību un citus endogēnos steroīdus	TD2004EAAS	1.0.	2004. gada 13. augusts
Metožu harmonizēšana alfa un beta epoetīna (EPO) identifikācijai, kā arī alfa- darbepoetīna (NESP) noteikšanai, izmantojot IEF-divkāršo blotēšanu un hemoluminiscences noteikšanu	TD2004EPO	1.0.	topošs
Nenoteiktības noteikšana antidopinga analīzēm			Nākotne
Norādes par ziņošanu, ja ir izmantota gāzes hromatogrāfija/oksidēšana/ izotopu attiecība masas spektrometrija			Nākotne
Norādes par ziņošanu salbutamolam un citiem beta-2 agonistiem			Nākotne

LABORATORIJU STARPTAUTISKĀ STANDARTA PIELIKUMS

PRASĪBAS ASIŅU, PLAZMAS, SERUMA VAI CITU ASIŅU FRAKCIJU ANTIDOPINGA ANALĪZĒM

Asiņu matricei ir izstrādāti vairāki antidopinga testi, ko var izmantot asinīs vai asiņu frakcijās (piemēram, plazmā, serumā), lai konstatētu dopinga izmantošanu sportā.

Saskaņā ar šobrīd noteikto, Pasaules antidopinga kodeksa Laboratoriju starptautiskais standarts speciāli nepievēršas procedūrām asiņu matriču apstrādei un analīzei antidopinga laboratorijās. Laboratoriju starptautiskā standarta norma 5.2.4.4.1. min, ka specifiskas prasības asiņu matriču analīzei ir jāizsludina atsevišķi.

Šis dokuments ir izveidots, lai papildinātu vai grozītu esošo Laboratoriju starptautisko standartu, ar mērķi nodrošināt ad hoc prasības laboratorijām par to, kā apstrādāt un analizēt asiņu paraugus antidopinga analīžu kontekstā.

Oficiālo Laboratoriju starptautiskā standarta pielikuma tekstu veidos WADA, un tas tiks publicēts angļu un franču valodās. Eksistējot pretrunai starp angļu un franču versiju, priekšroka dodama angļu versijai.

Specifiskas prasības asiņu vai asins frakciju analīzei. Visos punktos, kas atsaucas uz urīnu un tiek ar atsauci pārnesti uz šo dokumentu, pēc vajadzības ir jāievieš termini: asinis, plazma vai serums. Ja vien nav noteikts citādi, urīna integritātes testam vai datiem nepastāv asiņu, plazmas vai seruma ekvivalents un jebkāda atsauce uz to ir svītrojama.

Šie Laboratoriju starptautiskā standarta 5. nodaļas punkti kā atsauces attiecas uz asiņu paraugu analīzi:

5.1. un visi apakšpunkti;

5.2.1. un visi apakšpunkti;

5.2.2. un visi apakšpunkti, izņemot 5.2.2.5. un 5.2.2.6., ko aizstāj ar:

WADC Pārbaužu starptautiskā standarta versiju 1.1.

Normas 5.2.2.5. un 5.2.2.6. attiecas uz plazmu, serumu un citām asins frakcijām, kas nesatur asins šūnas. Paraugi pēc saņemšanas ir jāsasaldē līdz analīzēm un pēc iespējas ātrāk, tiklīdz analīzēm ir paņemti izmantojami alikvoti. Laboratorijai ir jāsaglabā “A” un “B” paraugu(-us) vismaz (3) mēnešus pēc tam, kad testēšanas iestāde ir saņēmusi negatīvu ziņojumu. Paraugi ir jāglabā sasaldēti atbilstošos apstākļos.

Paraugi ar novirzēm ir jāglabā sasaldēti vismaz trīs (3) mēnešus pēc ziņojuma testēšanas iestādei.

Paraugi, ko veido asinis vai neskartas šūnas saturošas asiņu frakcijas, pēc saņemšanas ir jāuzglabā 4 grādu Celsija temperatūrā un jāpārbauda 48 stundu laikā. Tiklīdz analīzēm ir paņemti izmantojami pēcalikvoti, paraugi ir jānovieto atpakaļ 4 grādu Celsija temperatūrā. Antidopinga laboratorijai “A” un “B” paraugus ar vai bez nelabvēlīgiem analīžu rezultātiem ir jāsaglabā vismaz 1 mēnesi pēc tam, kad testēšanas iestāde ir saņēmusi galīgo analītisko (“A” vai “B” parauga) ziņojumu.

5.2.3. un visi apakšpunkti;

5.2.4. un visi apakšpunkti, izņemot 5.2.4.1.; 5.2.4.3.1.1.; 5.2.4.2.1.;

5.2.4.2.4.; 5.2.4.3.1.2; 5.2.4.3.2.1., kas tiek aizstāti vai laboti pēc vajadzības ar:

5.2.4.3.1.1. Iesākumā, izmantojot to pašu parauga alikvotu, var veikt skrīninga un apstiprināšanas testus. Pārbaude ir jāatkārto, izmantojot svaigu parauga alikvotu, lai nodrošinātu, ka sākotnējie pārbaudes rezultāti ir atkārtojami izmantojot to pašu parauga pudeli. Asiņu transfūzijas noteikšana ir atkarīga no multiplām antivielām un plūsmas citometrijas, lai atklātu vairākus sarkano asinsķermenīšu antigēnus. Līdz ar to

5.2.4.3.1.3. neattiecas uz šī tipa imūnķīmiskajām analīzēm.

5.2.4.3.2.1. “B” parauga apstiprināšana asinīs vai asins frakcijā tikai ar asins šūnām. “B” parauga analīze ir jāveic 30 dienās pēc paziņošanas par “A” parauga nelabvēlīgo analīžu rezultātu.

5.2.5. un visi apakšpunkti;

5.2.6. un visi apakšpunkti, izņemot 5.2.6.4.; 5.2.6.7. un 5.2.6.8.

5.3. un visi apakšpunkti;

5.4. un visi apakšpunkti, izņemot 5.4.4.1; 5.4.4.2.2; 5.4.4.3.; 5.4.4.3.; 5.4.6. un

5.4.7. ko pēc vajadzības groza ar:

5.4.4.1. Metožu izvēle

Dopinga kontroles analīzēm parasti nav pieejamas standarta metodes. Laboratorijai ir jāizveido, jāvalidē un jādokumentē iekšējas metodes vielām, kas atrodas aizliegtajā sarakstā vai to metabolītiem vai marķieriem. Šīs metodes nepieciešams izvēlēties un validēt, tā, lai tās būtu derīgas šīm mērķim.

5.4.4.3. Laboratorijai, ja nepieciešams, ir jānodrošina mērījumu nenoteiktības vērtējums.

5.4.6.2. Atsauces kolekcija

No bioloģiskas matrices autentiskas un uzticamas lietošanas vai izsekojamam aizliegtās vielas vai metodes maisījuma rezultātā var iegūt paraugu vai izolātu kolekciju, ar nosacījumu, ka analītiskie dati ir pietiekami, lai pamatotu aizliegtās vielas vai aizliegtās vielas metabolīta vai aizliegtās vielas vai metodes marķiera identitāti.

5.4.7. Testa rezultātu kvalitātes nodrošināšana

5.4.7.1. Laboratorijas sniegumu, analizējot asiņu matrici, vērtēs, ņemot vērā Pasaules antidopinga aģentūras vēlmes, saskaņā ar Laboratoriju starptautiskā standarta principiem, kuri īpaši attiecas uz asiņu matrici.

5.4.7.2. Laboratorijai ir nepieciešama kvalitātes nodrošināšanas sistēma, ieskaitot aklo kvalitātes vadības paraugu iesniegšanu, kas pārbauda visu testēšanas procesu.

5.4.7.3 Analītiskais sniegums ir jākontrolē īstenojot kvalitātes kontroles shēmas, kas atbilst laboratorijas veikto asinsanalīžu tipam un biežumam. Asins analīzēm izmantojamie tehniskie dokumenti:

Laboratorijas dokumentu paketes.

Laboratorijas iekšējā uzraudzības ķēde.

3. papildinājums

Starptautiskajai konvencijai pret dopingu sportā

Pasaules antidopinga kodekss

STARPTAUTISKAIS PĀRBAUŽU STANDARTS

versija 3.0

2003. gada jūnijs

WADC Starptautiskais pārbaužu standarts. Versija 1.1

PREAMBULA

Pasaules antidopinga kodeksa starptautiskais pārbaužu standarts ir izstrādāts kā daļa no Pasaules antidopinga programmas.

Starptautiskais pārbaužu standarts ir izvilkums no ieteiktā ISO Starptautiskā dopinga kontroles standarta (ISO ISDC), kuru gatavo IADA un pasaules antidopinga aģentūras (WADA) ekspertu grupa. ISO ISDC balstīts uz IADA Starptautisko dopinga kontroles standartu (ISDC)/ISO PAS 18873 (1999). WADA atbalsta un ir aktīva IADA partnere izstrādājot ieteikto ISO ISDC, lai izpildītu ISO standarta prasības. ISO sertifikācijas procesu ir plānots pabeigt 2004. gada vidū.

Starptautiskā pārbaužu standarta versija 1.0 tika izplatīta parakstītājiem un valdībām izskatīšanai un komentāru sniegšanai 2002. gada novembrī. Versija 2.0 balstās uz komentāriem un ieteikumiem, kurus iesniedza parakstītāji un valdības.

Visiem parakstītājiem un valdībām bija iespēja izskatīt versiju 2.0 un izteikt savus komentārus. Šis versijas 3.0 projekts tiks iesniegts WADA izpildkomitejas apstiprināšanai 2003. gada 7. jūnijā.

Oficiālo Starptautiskā pārbaužu standarta tekstu sagatavos WADA un tas tiks publicēts angliski un franciski. Gadījumā, ja angliskais un franciskais variants nesakrīt, noteicošais ir angliskais variants.

SATURA RĀDĪTĀJS

PIRMĀ NODAĻA: IEVADS, KODEKSA NOTEIKUMI UN DEFINĪCIJAS

1.0 Ievads un darbības sfēra

2.0 KODEKSA NOTEIKUMI

3.0 TERMINI UN DEFINĪCIJAS

3.1 Kodeksā definētie termini

3.2 Starptautiskajā pārbaužu standartā definētie termini

OTRĀ NODAĻA: Pārbaužu STANDARTI

4.0 PLĀNOŠANA

4.1 Mērķis

4.2 Vispārēji

4.3 Prasības reģistrēto pārbaužu saraksta izveidei

4.4 Prasības informācijas apkopošanai par sportista atrašanās vietu ārpus sacensību pārbaužu veikšanai

4.5 Prasības pārbaužu sadalījuma plānošanai

4.6 Prasības sportistu atlasei

5.0 PAZIŅOJUMS sportistAM

5.1 Mērķis

5.2 Vispārēji

5.3 Prasības pirms sportistu uzaicināšanas

5.4 Prasības paziņojumam sportistiem

6.0 SAGATAVOŠANĀS PARAUGU ŅEMŠANAI

6.1 Mērķis

6.2 Vispārēji

6.3 Prasības, kas izpildāmas sagatavojoties paraugu ņemšanai

7.0 PARAUGU ŅEMŠANAS PROCESS

7.1 Mērķis

7.2 Vispārēji

7.3 Prasības, kas izpildāmas pirms paraugu ņemšanas

7.4 Prasības paraugu ņemšanai

8.0 DROŠĪBA/PĒC PĀRBAUŽU ADMINISTRĒŠANA

8.1 Mērķis

8.2 Vispārēji

8.3 Prasības drošības/pēc pārbaužu administrēšanai

9.0 PARAUGU TRANSPORTĒŠANA UN DOKUMENTI

9.1 Mērķis

9.2 Vispārēji

9.3 Prasības paraugu transportēšanai un dokumentiem

TREŠĀ NODAĻA: PIELIKUMI

A PIELIKUMS - Izpēte par iespējamo nespēju izpildīt prasības

B PIELIKUMS- Izmaiņas sportistiem ar invaliditāti

C PIELIKUMS- urīna paraugu ņemšana

D PIELIKUMS – ASINS PARAUGU ŅEMŠANA

E PIELIKUMS- URĪNA PARAUGI – NEPIETIEKAMS DAUDZUMS

F PIELIKUMS- URĪNA PARAUGI – PARAUGI, KAS NEATBILST LABORATORIJAS PH VAI īpatnējĀ svara norādēM

G PIELIKUMS- PRASĪBAS PARAUGU ŅEMŠANAS PERSONĀLAM

PIRMĀ NODAĻA: IEVADS, KODEKSA NOTEIKUMI UN DEFINĪCIJAS

1.0 Ievads un darbības sfēra

Starptautiskā pārbaužu standarta galvenais mērķis ir efektīvi plānot pārbaudes un saglabāt paraugu integritāti un identitāti no paziņošanas sportistam līdz paraugu nogādāšanai analīžu veikšanai. Starptautiskais pārbaužu standarts ietver standartus pārbaužu sadalījuma plāniem, paziņošanai sportistiem, sagatavošanos paraugu ņemšanai un to ņemšanu, drošībai /pēc testu administrēšanai un paraugu transportēšanai.

Starptautiskais pārbaužu standarts un tā pielikumi ir obligāti visiem kodeksa parakstītājiem.

Pasaules antidopinga programma ietver visus nepieciešamos elementus optimālas starptautisko un nacionālo antidopinga programmu harmonizēšanas un labāko ieviešanas modeļu nodrošināšanai. Galvenās tās daļas ir: kodekss (1. līmenis), starptautiskie standarti (2. līmenis), un labākie ieviešanas modeļi (3. līmenis). Kodeksa ievadā apkopoti starptautisko standartu mērķi un ieviešana: “Antidopinga programmas dažādu tehnisko un darbības jomu starptautiskos standartus izstrādā un apstiprina Pasaules Antidopinga aģentūra (WADA), saskaņojot tos ar parakstītājiem un valdībām. Starptautisko standartu mērķis ir saskaņot to antidopinga organizāciju darbību, kas atbildīgas par antidopinga programmu atsevišķām tehniskām un darbības daļām. Starptautisko standartu ievērošana ir obligāta kodeksa izpildē. Laiku pa laikam WADA izpildkomiteja, veicot nepieciešamās konsultācijas ar parakstītājiem un valdībām var pārskatīt starptautiskos standartus. Starptautiskie standarti un visi grozījumi stājas spēkā starptautiskajā standartā vai grozījumos noteiktajā laikā, ja kodeksā nav paredzēts citādi..”

Starptautiskajā pārbaužu standartā ietvertie standarti ir ISO starptautiskā dopinga kontroles standarta (ISO ISDC) izvilkums, kurš ietver arī pārbaužu veikšanas vadību un to atbalsta procesus.

Kodeksā ietvertās definīcijas rakstītas kursīvā. Papildu definīcijas, kas attiecas uz starptautisko pārbaužu standartu, ir pasvītrotas.

2.0 Kodeksa noteikumi

Šādi kodeksa panti tieši attiecas uz starptautisko pārbaužu standartu: Kodeksa 2. pants. Antidopinga noteikumu pārkāpumi:

2.3 Atteikšanās vai nepiedalīšanās bez attaisnojoša iemesla paraugu ņemšanā pēc paziņojuma, saskaņā ar attiecīgajiem antidopinga noteikumiem, vai cita izvairīšanās no paraugu ņemšanas.

2.4 Attiecīgu noteikumu pārkāpums saistībā ar sportista pieejamību ārpussacensību pārbaudei, ieskaitot ziņu nesniegšanu par atrašanās vietu un pārbaužu neveikšanu pamatojoties uz saistošo noteikumu prasībām.

2.5 Iejaukšanās vai iejaukšanās mēģinājums jebkurā dopinga kontroles posmā.

2.8 Aizliegtas vielas vai aizliegtas metodes ievadīšana vai ievadīšanas mēģinājums jebkuram sportistam, atbalsts, mudināšana, palīdzība, kūdīšana, slēpšana vai jebkura cita līdzdalība antidopinga noteikumu pārkāpumā vai pārkāpuma mēģinājumā.

Kodeksa 3. pants. Dopinga pierādījums:

3.2.2 Novirzes no starptautiskā pārbaužu standarta, kas nav bijušas par pamatu nelabvēlīgam analītiskam rezultātam vai citam antidopinga noteikumu pārkāpumam, neatceļ šādus rezultātus. Ja sportists pierāda, ka novirzes no starptautiskā standarta notikušas pārbaužu laikā, tad antidopinga organizācijai ir pienākums pierādīt, ka šādas novirzes nav bijušas par pamatu nelabvēlīgam analītiskam rezultātam vai nav bijušas par faktisko pamatu antidopinga noteikumu pārkāpumam.

Kodeksa 5. pants. Pārbaude:

5.1 Pārbaužu sadalījuma plāns. Antidopinga organizācijas, kas veic pārbaudes, saskaņojot ar citām antidopinga organizācijām, kas veic pārbaudes tajā pašā sportistu reģistrā:

5.1.1 Plāno un ievieš pietiekamu sacensību un ārpus sacensību pārbaužu skaitu. Katra starptautiskā federācija izveido pārbaudāmo sportistu reģistru starptautiskā līmeņa sportistiem attiecīgajā sporta veidā un katra nacionālā antidopinga organizācija sastāda nacionālo pārbaudāmo sportistu reģistru sportistiem savā valstī. Nacionālā līmeņa reģistrā iekļauj starptautiskā līmeņa sportistus no attiecīgās valsts, kā arī citus nacionāla līmeņa sportistus. Katra starptautiskā federācija un nacionālā antidopinga organizācija plāno un veic sacensību un ārpus sacensību pārbaudes tās pārbaudāmo sportistu reģistra ietvaros.

5.1.2 nosaka, ka prioritāte ir pārbaudēm bez iepriekšēja brīdinājuma.

5.1.3 Veic mērķtiecīgas pārbaudes.

5.2 Pārbaudes standarti. Antidopinga organizācijas, kas veic pārbaudi, šādu pārbaudi veic saskaņā ar Starptautisko pārbaužu standartu.

Kodeksa 7. pants. Rezultātu administrēšana:

7.3 Nelabvēlīgā analītiskā rezultāta papildus izmeklēšana, ja tas paredzēts aizliegtajā sarakstā. Antidopinga organizācijai vai citai šīs organizācijas apstiprinātai izmeklēšanas institūcijai jāveic arī jebkāda papildu izmeklēšana, ja tāda noteikta aizliegtajā sarakstā. Pēc šādas papildu izmeklēšanas antidopinga organizācijai nekavējoties jāinformē sportists par papildu izmeklēšanas rezultātiem un par to, vai antidopinga organizācija apstiprina vai neapstiprina antidopinga noteikumu pārkāpumu.

Kodeksa 10. pants. Individuālie sodi:

10.10 Atjaunošanas pārbaude. Priekšnosacījums diskvalifikācijas pārtraukšanai diskvalifikācijas laika beigās, ir sportista pieejamība jebkuras tiesīgas antidopinga organizācijas ārpus sacensību pārbaudei jebkurā diskvalifikācijas laikā un, ja nepieciešams, sportista atrašanās vietas informācijas iesniegšana. Ja diskvalifikācijas laikā sportists izstājas no sporta un tiek izņemts no ārpus sacensību pārbaužu sarakstiem un vēlāk vēlas iestāties atpakaļ, sportists nav tiesīgs iestāties atpakaļ, kamēr nav paziņojis attiecīgai antidopinga organizācijai un nav bijis pakļauts ārpus sacensību pārbaudēm uz tādu pašu laiku, kas atlicis no diskvalifikācijas laika brīdī, kad sportists izstājies.

Kodeksa 14. pants. Konfidencialitāte un paziņošana:

14.3 Informācija par sportista atrašanās vietu. Sportisti, kas iekļauti savas starptautiskās federācijas vai nacionālās antidopinga organizācijas ārpus sacensību pārbaužu sarakstā, sniedz precīzu informāciju par faktisko atrašanās vietu. Starptautiskās federācijas un nacionālās antidopinga organizācijas koordinē sportistu datus un atrašanās vietas informācijas vākšanu un nodod šo informāciju WADA. WADA šo informāciju sniedz citām antidopinga organizācijām, kas tiesīgas veikt sportistu pārbaudes 15. pantā noteiktajā kārtībā. Šādu informāciju vienmēr tur slepenībā, izmanto vienīgi pārbaužu plānošanai, koordinēšanai un veikšanai un iznīcina nekavējoties, ja tā nav nepieciešama šādām vajadzībām.

14.5 Dopinga kontroles informācijas apstrādes centrs. WADA pilda centrālā dopinga kontroles pārbaužu informācijas apstrādes centra funkciju starptautiska līmeņa sportistiem un nacionāla līmeņa sportistiem, kas iekļauti nacionālo antidopinga organizāciju pārbaužu sarakstā. Saskaņota pārbaužu plānošanas atbalstam un, lai izvairītos no nevēlamas vairāku antidopinga organizāciju pārbaužu atkārtošanas, katra antidopinga organizācija ziņo WADA informācijas apstrādes centram par visām veiktajām pārbaudēm sacensībās un ārpus sacensībām nekavējoties pēc minēto sportistu pārbaudes. WADA nodrošina šīs informācijas pieejamību attiecīgajam sportistam, sportista nacionālajai federācijai, nacionālajai Olimpiskajai komitejai, nacionālajai paralimpiskajai komitejai, nacionālajai antidopinga organizācijai, starptautiskajai federācijai, Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai un Starptautiskajai Paralimpiskajai komitejai. Sportista personīgos datus WADA saglabā pilnīgā noslēpumā. WADA ne retāk kā reizi gadā publicē statistiskus pārskatus, apkopojot šādus datus.

Kodeksa 15. pants. Dopinga kontroles pienākumu sadalījums:

15.1 Pārbaude sacensībās. Dopinga kontroles paraugu vākšana notiek starptautiska un nacionāla līmeņa sacensībās. Par pārbaudes veikšanu vienās sacensībās atbildīga ir tikai viena organizācija. Dopinga kontroles paraugu savākšanu starptautiskās sacensībās veic un vada tā starptautiskā organizācija, kas ir sacensība vadošā iestāde (piem. Olimpiskajās spēlēs — SOK, pasaules čempionātā — starptautiskā federācija, Panamerikas spēlēs — PASO). Ja starptautiskā organizācija nolemj neveikt pārbaudi šādās sacensībās, tās valsts nacionālā antidopinga organizācija, kurā notiek sacensības, ar starptautiskās organizācijas vai WADA piekrišanu var veikt un vadīt šādu pārbaudi. Dopinga kontroles paraugu vākšanu nacionālā līmeņa sacensībās veic un vada attiecīgajā valstī noteiktā nacionālā antidopinga organizācija.

15.2 Ārpus sacensību pārbaude. Ārpus sacensību pārbaudi veic un vada starptautiskās un nacionālās organizācijas. Ārpus sacensību pārbaudi tiesīgas veikt un vadīt: (a) WADA; (b) SOK vai SPK Olimpiskajās spēlēs vai paralimpiskajās spēlēs; (c) sportista starptautiskā federācija; (d) sportista nacionālā antidopinga organizācija; vai (e) tā nacionālā antidopinga organizācija, kuras valstī atrodas sportists. Ārpus sacensību pārbaudes saskaņo ar WADA, lai palielinātu kopējo pārbaužu efektivitāti un izvairītos no nevajadzīgas atsevišķu sportistu atkārtotas pārbaudīšanas.

15.4 Savstarpēja atzīšana. Ievērojot 13. pantā noteiktās pārsūdzības tiesības, visi parakstītāji atzīst jebkura cita parakstītāja pārbaudes, terapeitiskās lietošanas izņēmumus vai citus lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar kodeksu un ir attiecīgā parakstītāja pilnvaru robežās. Parakstītāji var atzīt arī citu institūciju darbības, kas nav pieņēmušas kodeksu, ja šādu institūciju noteikumi atbilst kodeksam.

3.0 Termini un definīcijas

3.1 Kodeksā definētie termini

Nelabvēlīgs analīzes rezultāts: paziņojums no laboratorijas vai citas atzītas pārbaudes iestādes, kas dara zināmu aizliegtas vielas vai tās sastāvdaļu, vai pazīmju (ieskaitot paaugstinātu endogeno vielu) klātbūtni paraugā vai aizliegtas metodes lietošanas pierādījumu.

Antidopinga organizācija: parakstītājs, kas atbildīgs par antidopinga noteikumiem jebkuras dopinga kontroles procesa daļas ieviešanā, izpildē un īstenošanā. Tai skaitā arī, piemēram, Starptautiskā Olimpiskā komiteja, Starptautiskā Paralimpiskā komiteja, citas galveno sacensību organizācijas, kas veic pārbaudi savos sacensībās, WADA, starptautiskās federācijas un nacionālās antidopinga organizācijas.

Sportists: dopinga kontroles procedūrai — jebkura persona, kas nodarbojas ar sportu starptautiskā līmenī (kā to nosaka katra starptautiskā federācija) vai valsts līmenī (kā to nosaka katra nacionālā antidopinga organizācija) un jebkura cita persona, kas nodarbojas ar sportu zemākā līmenī, ja to nosaka personas nacionālā antidopinga organizācija. Antidopinga informācijai un izglītībai — jebkura persona, kas nodarbojas ar sportu parakstītāja, valdības vai citas kodeksu atzinušas organizācijas pārziņā.

Kodekss: Pasaules antidopinga kodekss.

Sacensības kārta (etaps): sacīkstes, mačs, spēle vai individuālas sportiskas sacīkstes. Piemēram, Olimpiskā 100 metru skrējiena fināls. Posmu sacensībās un citās sportiskās sacensībās, kur balvas piešķir, pamatojoties uz dienām vai citu termiņu, atšķirība starp sacensībām un sacensības kārtu (etapu) noteikta attiecīgos starptautiskās federācijas noteikumos.

Antidopinga noteikumu pārkāpumu sodi: par sportista vai citas personas antidopinga noteikumu pārkāpumu var noteikt vienu vai vairākus no šādiem sodiem: (a) diskvalifikācija nozīmē sportista rezultātu anulēšanu noteiktās sacensībās, kā arī no tās izrietošas citas sekas, ieskaitot jebkuru medaļu, punktu vai balvu atsavināšanu; (b) aizliegums piedalīties sacensībās ir sportista vai citas personas izslēgšana uz laiku no līdzdalības jebkurās sacensībās vai finansējuma atcelšana 10. panta 9. punktā noteiktajā kārtībā; un (c) pagaidu aizliegums piedalīties sacensībās nozīmē sportista vai citas personas pagaidu izslēgšana no līdzdalības jebkurās sacensībās līdz galīgā lēmuma pieņemšanai iztiesāšanai 8. pantā noteiktajā kārtībā (tiesības uz taisnīgu iztiesāšanu).

Dopinga kontrole: process, kas ietver pārbaužu izpildes plānošanu, paraugu iegūšanu un apstrādi, laboratorisko analīzi, rezultātu pārvaldību, iztiesāšanu un pārsūdzēšanu.

Sacensības: vienas institūcijas pārziņā atsevišķu kopīgi rīkotu sacensību kārtu (etapu) kopums (piem. Olimpiskās spēles, Starptautiskās peldēšanas federācijas pasaules čempionāts, Panamerikas spēles).

Sacensību dopinga pārbaude: pretstatā ārpus sacensību pārbaudei, ja starptautiskās federācijas vai citas attiecīgas antidopinga organizācijas noteikumi neparedz citādi, sacensību pārbaude ir pārbaude, kurā sportistu pārbauda noteiktu sacensību sakarā.

Neatkarīgo novērotāju programma: WADA pārraudzībā esoša novērotāju komanda, kas novēro dopinga kontroles norisi noteiktās sacensībās un sniedz ziņojumus par saviem novērojumiem. Ja WADA veic sacensību pārbaudi sacensībās, novērotājus pārrauga neatkarīga organizācija.

Aizliegums piedalīties sacensībās: skatīt Antidopinga noteikumu pārkāpumu sekas.

Starptautiskas sacensības: sacensības, kurās vadošā institūcija vai sacensību tehnisko amatpersonu nozīmētāja ir Starptautiskā Olimpiskā komiteja, Starptautiskā Paralimpiskā komiteja, starptautiskā federācija, galveno sacensību rīkotāj organizācija vai cita starptautiska sporta organizācija.

Starptautiska līmeņa sportists: sportists, kuru viena vai vairākas starptautiskās federācijas iekļāvušas starptautisko federāciju reģistrēto pārbaužu sarakstā.

Starptautisks standarts: kodeksa izpratnē ir WADA apstiprinātais standarts. Starptautiskā standarta prasības uzskatāmas par izpildītām (ja to nosaka cits līdzīgs standarts, prakse vai kārtība), ja var noteikt, ka veiktās darbības atbilst starptautiskā standarta noteikumiem.

Nepilngadīgais: fiziska persona, kas nav sasniegusi pilngadības vecumu, kāds noteikts viņa vai viņas dzīves vietas valsts likumā.

Nacionālā antidopinga organizācija: institūcija (-as), kuru katra valsts noteikusi par augstāko un atbildīgo iestādi antidopinga noteikumu pieņemšanai un ieviešanai, paraugu ņemšanas veikšanai, pārbaužu rezultātu administrēšanai un lietas izskatīšanas veikšanai valsts līmenī. Ja šādu institūciju atbildīgās valsts administrēšanas iestādes nav noteikušas, par tādu iestādi uzskatāma nacionālā olimpiskā komiteja vai tās noteiktā institūcija. Nacionālā olimpiskā komiteja: Starptautiskās olimpiskās komitejas atzīta organizācija. Termins nacionālā olimpiskā komiteja attiecas arī uz nacionālo sporta konfederāciju tajās valstīs, kurās nacionālā sporta konfederācija pilda nacionālās olimpiskās komitejas pienākumus antidopinga jomā.

Bez iepriekšēja brīdinājuma: dopinga kontrole, kas notiek bez iepriekšējas sportista brīdināšanas un, kurā sportistu nepārtraukti uzrauga no paziņojuma brīža līdz parauga iegūšanai.

Ārpus sacensību: jebkura dopinga kontrole, kas nav sacensību pārbaude.

Aizliegtais saraksts: saraksts, kurā uzskaitītas aizliegtās vielas un aizliegtās metodes.

Pagaidu aizliegums piedalīties sacensībās: skatīt Antidopinga noteikumu pārkāpumu sodi.

Reģistrēto pārbaužu saraksts: katras starptautiskās federācijas un nacionālās antidopinga organizācijas sastādīts augstākā līmeņa sportistu saraksts, kuri pakļauti gan sacensību, gan ārpus sacensību pārbaudēm, starptautiskās federācijas vai organizācijas noteiktā pārbaužu sadales plāna ietvaros.

Paraugs: jebkāds dopinga kontroles nolūkam iegūts bioloģisks materiāls.

Parakstītāji: tās iestādes, kas parakstījušas kodeksu un piekritušas izpildīt kodeksu, ieskaitot Starptautisko olimpisko komiteju, starptautiskās federācijas, Starptautisko Paralimpisko komiteju, nacionālās olimpiskās komitejas, nacionālās paralimpiskās komitejas, galveno sacensību organizācijas, nacionālās antidopinga organizācijas un WADA.

Plānveida pārbaude: sportistu atlase pārbaudei, kur sportistus vai sportistu grupas neatlasa izlases veidā pārbaudei noteiktā laikā.

Pārbaude: dopinga kontroles sastāvdaļa, kas ietver pārbaužu sadalījuma plānu, parauga iegūšanu, parauga apstrādi un parauga nogādāšanu laboratorijā.

WADA: Pasaules Antidopinga aģentūra.

3.2 Starptautiskā pārbaužu standarta definētie termini

Asins analīzes ņemšanas darbinieks: darbinieks, kurš ir kvalificēts un kuru ADO pilnvarojusi ņemt sportista asins paraugus.

Uzraudzības ķēde: indivīdu vai organizāciju virkne, kuriem ir pienākumi no paraugu ņemšanas līdz paraugs pieņemts analīžu veikšanai.

Pavadonis: darbinieks, kurš ir apmācīts un kuru ADO pilnvarojusi veikt īpašus pienākumus tajā skaitā paziņošana sportistam, kurš izvēlēts paraugu ņemšanai, sportista pavadīšana un uzraudzīšana līdz dopinga kontroles stacijai, un/vai parauga sniegšanas apliecināšana, ja izietās apmācības iegūtā kvalifikācija dot šādas pilnvaras.

Dopinga kontroles darbinieks: darbinieks, kurš apmācīts un kuru ADO pilnvarojusi vadīt paraugu ņemšanu sacensību vietā.

Dopinga kontroles stacija: vieta, kur tiek veikta paraugu iegūšana.

Nespēja izpildīt prasības: Terminu izmanto, lai aprakstītu antidopinga noteikumu pārkāpumus, kas minēti kodeksa 2.3, 2.4, 2.5 un 2.8 punktā.

Paraugu ņemšanas aprīkojums: Tvertnes vai aparāts, kuru izmanto, lai tieši savāktu vai uzglabātu sportista paraugu jebkurā parauga iegūšanas procesa stadijā. Paraugu ņemšanas aprīkojums sastāv no:

�� Urīna paraugu ņemšanai:

- savākšanas trauki urīna parauga savākšanai pa tiešo no sportista ķermeņa;

- aizvākojamas un pret viltošanu nodrošinātas pudeles un vāki urīna parauga nodrošināšanai;

�� Asins paraugu ņemšanai:

- Adatas asins paraugu ņemšanai;

- Asins mēģenes ar aizzīmogojamiem vāciņiem un pret viltošanu nodrošinātas asins parauga uzglabāšanai.

Paraugu ņemšanas personāls: kolektīvs termins kvalificētiem ADO pilnvarotiem darbiniekiem, kuri var veikt vai palīdzēt veikt pienākumus paraugu ņemšanas sesijā.

Paraugu ņemšanas sesija: Visas secīgas darbības, kas tieši ietver sportistu no paziņošanas līdz brīdim, kad sportists atstāj dopinga kontroles staciju pēc parauga nodošanas.

Izsvērtais: virknēšanas metode, ar kuru izvēlas sportistus, piemērojot kritērijus, kuros virknēšana balstīta uz potenciālo dopinga risku un iespējamiem dopinga veidiem.

OTRĀ NODAĻA: PĀRBAUŽU STANDARTI

4.0 Plānošana

4.1 Mērķis

Mērķis ir plānot un efektīvi sadalīt sportistu pārbaudes.

4.2 Vispārēji

Plānošana sākas ar kritēriju noteikšanu sportistiem, kuri iekļaujami reģistrēto pārbaužu sarakstā un beidzas ar sportistu atlasi paraugu ņemšanai.

Galvenās darbības ir informācijas apkopošana, risku izvērtējums, un pārbaužu sadalījuma plāna izstrāde, pārraudzība, izvērtēšana un modificēšana.

4.3 Prasības reģistrēto pārbaužu saraksta izveidei

4.3.1 Antidopinga organizācija (ADO) definē un nosaka kritērijus, saskaņā ar kuriem sportistus iekļauj reģistrēto pārbaužu sarakstā. Tajā iekļaujams kā minimums:

• starptautiskajām federācijām (IF):

Sportisti, kuri piedalās augsta līmeņa starptautiskās sacensībās, un

• nacionālām antidopinga organizācijām:

Sportisti, kuri pārstāv valstu komandas Olimpiskajās un paralimpiskajās spēlēs un nacionālajās federācijās. Kritēriji pārskatāmi vismaz reizi gadā un, ja nepieciešams, atjaunojami.

4.3.2 ADO reģistrēto pārbaužu sarakstā jāietver visi tās pārziņā esošie sportisti, kuri pakļauti aizliegumam piedalīties sacensībās vai pagaidu aizliegumam piedalīties sacensībās attiecīgā periodā, ja tas notiek antidopinga noteikumu pārkāpumu rezultātā.

4.3.3 Reģistrēto pārbaužu saraksts pārskatāms un atjaunojams regulāri, lai atspoguļotu sportistu sacensību līmeņus un lai nodrošinātu attiecīgi papildinājumu vai izņemšanu no saraksta.

4.4 Prasības informācijas apkopošanai par sportista atrašanās vietu ārpus sacensību pārbaužu veikšanai

4.4.1 ADO jādefinē procedūras un/vai sistēmas: a) pietiekamas sportista atrašanās informācijas vākšanai, uzturēšanai un pārvaldīšanai, lai nodrošinātu, ka iespējams plānot un veikt paraugu iegūšanu bez iepriekšēja brīdinājuma visiem sportistiem, kas ietverti reģistrēto pārbaužu sarakstā, un

b) kad sportisti nesniedz precīzu un savlaicīgu informāciju par savu atrašanās vietu, jāveic piemērotas darbības, lai nodrošinātu, ka informācija ir atjaunota un pilnīga.

4.4.2 Minimālajā informācijā par sportista atrašanās vietu jāiekļauj:

a) sportista vārds,

b) sporta veids/disciplīna,

c) mājas adrese,

d) kontakttālruņa numurs,

e) treniņu laiki un vietas,

f) treniņnometnes,

g) ceļojuma plāni,

h) sacensību grafiks,

i) invaliditāte, ja tāda pastāv, ietverot nepieciešamību pēc trešās puses iesaistīšanas paziņošanā.

4.5 Prasības pārbaužu sadalījuma plānošanai

4.5.1 ADO izvērtē, kā minimums, katra sporta veida un/vai disciplīnas potenciālo dopinga risku un iespējamo dopinga veidu, pamatojoties uz:

a) sporta veida fiziskajām prasībām un iespējamo snieguma uzlabojumu, kādu varētu sniegt dopings;

b) pieejamā dopinga analīžu statistiku;

c) pieejamiem pētījumiem par dopinga tendencēm;

d) treniņu periodiem un sacensību sezonu.

4.5.2 ADO izstrādā un dokumentē pārbaužu sadalījuma plānu, pamatojoties uz 4.5.1 punktā minēto informāciju, sportistu skaitu katrā sporta veidā/disciplīnā reģistrēto pārbaužu sarakstā un iepriekšējo pārbaužu sadalījuma plānu ciklu izvērtējumu rezultātus.

4.5.3 ADO nosaka katra veida paraugu ņemšanas skaitu katram sporta veidam/disciplīnai, tajā skaitā paraugu ņemšanu bez iepriekšēja brīdinājuma, ārpus sacensību, sacensību dopinga pārbaudi, asins un urīna paraugu ņemšanu, lai iegūtu efektīvus pierādījumus.

4.5.4 ADO nosaka sistēmu, ar kuru regulāri pārskata pārbaužu sadalījuma plānu un, ja nepieciešams, atjauno, lai iestrādātu tajā jaunu informāciju un ņemtu vērā citu ADO veiktu paraugu ņemšanu sportistiem, kuri iekļauti reģistrēto pārbaužu sarakstā.

4.5.5 ADO izveido sistēmu pārbaužu sadalījuma plāna datu uzglabāšanai. Šādi dati izmantojami, lai palīdzētu noteikt, vai nepieciešamas plāna izmaiņas. Šīs informācijas minimālais saturs ietver:

Katrai pārbaudei:

a) sporta veids/disciplīna;

b) valsts, kuru sportists pārstāv (ja nepieciešams);

c) parauga ņemšanas veids (bez iepriekšēja brīdinājuma, ārpus sacensību, sacensību dopinga kontrole vai iepriekšējais paziņojums);

d) parauga ņemšanas datums; un

e) valsts, kurā veikta parauga ņemšana.

Turklāt, katram nelabvēlīgam analīzes rezultātam:

a) parauga ņemšanas un analīzes veikšanas datumi;

b) atklātās (-o) vielas (-u) klase;

c) reālā(-s) noteiktā(-s) vielas;

d) sankcijas par antidopinga noteikumu pārkāpšanu, ja piemēro.

4.5.6 ADO jānodrošina, lai sportista atbalsta personāls nepiedalītos pārbaužu sadalījuma plānošanā saviem sportistiem.

4.5.7 Plānošanā un pārbaužu veikšanā starptautiskās sacensībās, un ja attiecīgai starptautiskai federācijai nav dopinga kontroles programmas, kas atbilst šī standarta prasībām, nacionālajai antidopinga organizācijai jābūt preferences parauga ņemšanas piegādātājam.

4.6 Prasības sportistu atlasei

4.6.1 Saskaņā ar paraugu ņemšanas skaitu, kāds noteikts katram sporta veidam/disciplīnai pārbaužu sadalījuma plānā, ADO izvēlas sportistus paraugu ņemšanai, izmantojot plānveida pārbaudi, izsvērto un izvēles atlases metodes.

4.6.2 Kā minimums, ADO nosaka sportistus, kam piemēro plānveida pārbaudi, pamatojoties uz šādu informāciju:

a) savainojums;

b) nepiedalīšanās sacensībās, kurās sportists bijis pieteikts;

c) izstāšanās vai atgriešanās pēc izstāšanās;

d) izturēšanās, kas norāda uz dopingu;

e) pēkšņi ievērojami snieguma uzlabojumi;

f) izmaiņas informācijā par sportista atrašanās vietu, kas var norādīt uz palielinātu dopinga risku, tajā skaitā pārcelšanās uz nomaļu vietu;

g) sportista sportisko sniegumu vēsture;

h) iepriekšējo dopinga pārbaužu informācija;

i) sportists, kas atjaunojas pēc aizlieguma piedalīties sacensībās; un

j) ticama trešo pušu informācija.

4.6.3 ADO paraugu ņemšanai var izvēlēties tos sportistus, kas atrodas viņu pakļautībā, kuri nav iekļauti 4.3.1 un 4.3.2 punktā definētajā reģistrēto pārbaužu sarakstā.

4.6.4 Ja ADO pilnvaro dopinga kontroles darbinieku (DCO) atlasīt sportistus paraugu ņemšanai, ADO dopinga kontroles darbiniekam jānodrošina atlases kritēriji saskaņā ar pārbaužu sadalījuma plānu.

4.6.5 Pēc tam, kad izvēlēti sportisti paraugu ņemšanai un pirms paziņošanas sportistam, ADO un/vai DCO nodrošina, ka šāds lēmums par sportista izvēli parauga ņemšanai ir pieejams tikai tiem, kam tas nepieciešams zināt, lai nodrošinātu, ka sportistam var paziņot un veikt pārbaudi bez iepriekšēja brīdinājuma.

5.0 Paziņojums sportistiem

5.1 Mērķis

Nodrošināt, lai izvēlētie sportisti saņemtu paziņojumu, sportistu tiesības tiktu aizsargātas, nebūtu iespējas manipulēt ar iesniedzamo paraugu un paziņojums tiktu reģistrēts.

5.2 Vispārēji

Paziņojums sportistiem sākas ar brīdi, kad ADO uzsāk izvēlēto sportistu apziņošanu un beidzas ar brīdi, kad sportists ierodas dopinga kontroles stacijā vai kad sportista iespējamā nespēja izpildīt prasību ierasties tiek paziņota ADO.

Galvenās darbības ir šādas:

a) DCO, pavadoņu un citu parauga ņemšanas personāla nozīmēšana;

b) sportista atrašanās vietas noteikšana un viņa/-as identitātes noteikšana;

c) paziņošana sportistam, ka viņš/-a izvēlēts parauga nodošanai un par viņa/-as tiesībām un pienākumiem;

d) paraugu bez iepriekšēja brīdinājuma ņemšanai, nepārtraukta sportista pavadīšana no paziņošanas brīža līdz ierašanās brīdim noteiktajā dopinga kontroles stacijā; un

e) paziņojuma dokumentēšana.

5.3 Prasības pirms sportistu uzaicināšanas

5.3.1 Paziņojumam bez iepriekšēja brīdinājuma ir jābūt paziņošanas metodei, kuru pēc iespējas izmanto visos ārpus sacensību paraugu ņemšanas gadījumos.

5.3.2 Lai veiktu vai palīdzētu paraugu ņemšanas sesijās, ADO nozīmē un pilnvaro paraugu ņemšanas personālu, kurš ir apmācīts veikt uzticētos pienākumus, kuri neatrodas interešu konfliktā attiecībā uz paraugu ņemšanas rezultātiem, un kuri nav nepilngadīgie.

5.3.3 Paraugu ņemšanas personālam jābūt oficiālai identifikācijai, kuru nodrošina un kontrolē ADO. Minimālās identifikācijas prasības ir oficiāla identifikācijas karte/dokuments, kurā norādīta ADO, caur kuru viņi ir pilnvaroti veikt. Attiecībā uz DCO, papildu identifikācijas prasības ir to vārda, fotogrāfijas un kartes/ dokumenta beigu termiņa datuma norādīšana. Asins analīzes ņemšanas darbiniekam identifikācijas prasības ietver apstiprinājumu to profesionālajai apmācībai asins paraugu ņemšanā.

5.3.4 ADO izstrādā kritērijus, ar kuriem apstiprina sportista, kurš atlasīts parauga iesniegšanai, identitāti. Tas nodrošina, ka izvēlētais sportists ir tas pats sportists, kuram ir paziņots.

5.3.5 ADO, DCO vai attiecīgi pavadonis, nosaka izvēlētā sportista atrašanās vietu un plāno paziņošanas veidu un laiku, ņemot vērā sporta veida/sacensību un konkrētās situācijas īpašos apstākļus.

5.3.6 Ārpus sacensību parauga ņemšanas gadījumā, ADO nosaka kritērijus, lai nodrošinātu saprātīgus mēģinājumus sportistu informēšanai par to, ka viņi izvēlēti paraugu ņemšanai.

5.3.7 Saprātīgus mēģinājumus definē ADO un tas ietver vismaz alternatīvu dienas/vakara laiku un alternatīvu vietu noteiktā laika periodā no sākotnējā paziņošanas mēģinājuma.

5.3.8 ADO izveido sistēmu sportista paziņošanas mēģinājumu un rezultātu reģistrēšanai.

5.3.9 Sportistu vispirms jāinformē par to, ka viņš/-a ir izvēlēts paraugu ņemšanai, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar 5.3.10.punktā norādīto, vispirms jāinformē trešā puse.

5.3.10 ADO/DCO/pavadītājs, atkarībā no gadījuma, izlemj, vai trešo pusi informēt pirms paziņošanas sportistam, ja sportists ir nepilngadīgais, ja tas tiek prasīts sportista invaliditātes dēļ saskaņā ar B pielikumu - Izmaiņas sportistiem ar invaliditāti, vai situācijās, kad paziņošanai ir nepieciešams tulks.

5.3.11 Ja ar sportistu nevar sazināties pēc tam, kad veikti saprātīgi mēģinājumi izmantojot informāciju, kāda noteikta 4.4.2 punktā un reģistrējot mēģinājumus saskaņā ar 5.3.8. punktu, DCO vai ADO, attiecīgi, uzsāk A pielikumu – Izpēte par iespējamo nespēju izpildīt prasības.

5.3.12 ADO nav jāpārplāno vai jāmaina parauga ņemšana no bez iepriekšēja brīdinājuma uz iepriekšēju paziņojumu izņemot gadījumus, kad negaidītu situāciju rezultātā ir nepieciešams brīdināt par paraugu ņemšanu. Jebkurš šāds lēmums ir jāreģistrē.

5.3.13 Paziņojums par paraugu ņemšanu veicams jebkurā veidā tā, lai sportists šādu paziņojumu saņemtu.

5.4 Prasības paziņojumam sportistiem

5.4.1 Kad ir nodibināts sākotnējais kontakts, ADO, DCO vai pavadonis, pēc vajadzības, nodrošina, ka sportists un/vai nepieciešamības gadījumā saskaņā ar 5.3.10. punktu - trešā puse, ir informēti:

a) par to, ka sportists ir pakļauts paraugu ņemšanai;

b) par iestādi, kuras pārziņā tiks veikta paraugu ņemšana;

c) par parauga ņemšanas veidu un jebkuriem apstākļiem, kas ievērojami pirms parauga ņemšanas;

d) par sportista tiesībām, tajā skaitā tiesībām:

i. uz sportista pārstāvi un nepieciešamības gadījumā, tulku;

ii. lūgt papildu informāciju par paraugu ņemšanas procesu;

iii. pieprasīt aizkavēt ziņošanu dopinga pārbaudes stacijai pamatotu iemeslu dēļ; un

iv. pieprasīt izmaiņas, kuras noteiktas B pielikumā –Izmaiņas sportistiem ar invaliditāti.

e) par sportista pienākumiem, tajā skaitā: i. atrasties DCO/pavadoņa redzeslokā visu laiku no brīža, kad saņemts personīgs DCO/pavadoņa paziņojums līdz parauga ņemšanas procedūras pilnīgai pabeigšanai;

ii. saskaņā ar 5.3.4, nodrošina identifikācijas pierādījumu; un

iii. izpilda paraugu ņemšanas procedūras prasības un pakļaujas iespējamām sekām, ja šīs prasības netiek izpildītas; un

iv. ziņot dopinga kontroles stacijai par kavēšanos, ja tam ir attaisnojošs iemesls - nekavējoties un 60 minūšu laikā no bez iepriekšēja brīdinājuma paziņojuma saņemšanas par paraugu ņemšanu, un 24 stundu laikā no iepriekšēja paziņojuma saņemšanas par paraugu ņemšanu.

f) par dopinga kontroles stacijas atrašanās vietu.

5.4.2 Kad nodibināts personīgs kontakts, DCO/pavadonis:

a) no tā brīža un līdz mirklim, kad sportists atstāj Dopinga kontroles staciju parauga ņemšanas sesijas beigās, nepārtraukti uzraudzīt sportistu.

b) identificē sevi sportistam, uzrādot oficiālo ADO identifikācijas karti/dokumentu;

c) apstiprina sportista identitāti saskaņā ar 5.3.4.puntā noteiktajiem kritērijiem. Neatbilstību sportista identifikācijas kritērijiem attiecīgi reģistrē. Šādos gadījumos, par paraugu ņemšanas sesijas veikšanu atbildīgā DCO izlemj, vai saskaņā ar A pielikumu – Izpēte par iespējamo nespēju izpildīt prasības, ir nepieciešams ziņot par radušos situāciju.

5.4.3 Sportists paraksta pavadoņa/DCO iesniegtu attiecīgu veidlapu par paziņojuma saņemšanu un akceptēšanu. Ja sportists atsakās parakstīt, ka saņēmis paziņojumu vai izvairās no paziņojuma, pavadonis/DCO, ja iespējams, informē sportistu par sekām, kādas rodas, ja sportists neizpilda prasības, un pavadonis (ja tas nav DCO) nekavējoši ziņo visus attiecīgos faktus. Kad iespējams, DCO turpina paraugu ņemšanu. DCO reģistrē faktus un ziņo par apstākļiem ADO. DCO un ADO jāveic A pielikumā – Izpēte par iespējamo nespēju izpildīt prasības- noteiktās darbības.

5.4.4 DCO/pavadonim jāizskata jebkurš pamatots sportista lūgums novilcināt ziņošanu dopinga kontroles stacijai 60 minūšu laikā no paziņojuma saņemšanas un apstiprināšanas un attiecīgi jāapstiprina vai jānoraida šāds lūgums saskaņā ar 5.4.5 un 5.4.6. punkta noteikumiem. DCO reģistrē šādas aizkavēšanās iemeslus, ja tos vēlāk varētu vajadzēt pārbaudīt ADO. Jānoņem pirmais urīna paraugs pēc paziņošanas.

5.4.5 DCO var pieņemt sportista lūgumu pagarināt ziņošanu dopinga kontroles stacijai uz laiku, kas pārsniedz 60 minūtes, un/vai tiklīdz sportists ierodas dopinga kontroles stacijā un vēlas to atstāt, ja sportistu iespējams nepārtraukti pavadīt šādas novēlošanās laikā un ja lūgums attiecināms uz šādām darbībām:

a) piedalīšanās apbalvošanas ceremonijā;

b) atbildes uz preses jautājumiem;

c) piedalīšanās turpmākās sacensībās;

d) treniņa beigu posma veikšana;

e) nepieciešamas medicīniskas palīdzības saņemšana;

f) pārstāvja un/vai tulka atrašana.

DCO dokumentē aizkavēšanās iemeslus ziņojumā dopinga pārbaudes stacijai un/vai par dopinga pārbaudes stacijas atstāšanas iemesliem pēc ierašanās tajā, iespējamas turpmākas ADO izmeklēšanas veikšanai

5.4.6 DCO/pavadonis noraida sportista novēlošanās lūgumu, ja sportistu nav iespējams nepārtraukti pavadīt.

5.4.7 Kad sportists, kuram iepriekš paziņots par paraugu ņemšanu, neziņo dopinga kontroles stacijai noteiktajā laikā, DCO pēc saviem ieskatiem izlemj, vai mēģināt sazināties ar sportistu. Pēc norādītā laika DCO jāgaida vismaz 30 minūtes, pirms aizbraukšanas. Ja sportists joprojām nav parādījies uz brīdi, kad DCO atstāj noteikto vietu, DCO izpilda A pielikuma– Izpēte par iespējamo nespēju izpildīt prasības - prasības.

5.4.8 Ja sportists ziņo dopinga kontroles stacijai pēc neilga gaidīšanas laika un pirms DCO aizbraukšanas, DCO izlemj, vai turpināt procedūru par iespējamo nespēju izpildīt prasības. Ja iespējams, DCO jāņem paraugs, un jāreģistrē informācija par sportista aizkavēšanos, ziņojot dopinga kontroles stacijai.

5.4.9 Ja laikā, kad sportists tiek novērots, parauga ņemšanas personāls novēro jebko, kas norāda uz potenciālu pārbaudes kompromitēšanu, par šādiem apstākļiem jāziņo DCO un tie jāreģistrē. Ja DCO uzskata par nepieciešamu, DCO izpilda A pielikuma– Izpēte par iespējamo nespēju izpildīt prasības - prasības.

6.0 Sagatavošanās paraugu ņemšanai

6.1 Mērķis

Sagatavoties parauga ņemšanas sesijai, lai to varētu veikt efektīvi un pienācīgi.

6.2 Vispārēji

Sagatavošanās parauga ņemšanas sesijai sākas ar attiecīgas informācijas iegūšanu par sistēmas izveidi efektīvas sesijas novadīšanai un beidzas ar brīdi, kad tiek apstiprināts, ka paraugu ņemšanas aprīkojums atbilst noteiktiem kritērijiem.

Galvenās darbības ir:

a) sistēmas izveide informācijas pakopošanai par parauga ņemšanas sesiju;

b) kritēriju noteikšana par to, kas drīkst atrasties paraugu ņemšanas sesijā;

c) nodrošināt, lai dopinga kontroles stacija atbilst visiem 6.3.2. punktā noteiktajiem minimālajiem kritērijiem;

d) nodrošināt, lai paraugu ņemšanas aprīkojums, kuru izmanto ADO, atbilstu visiem 6.3.4. punktā noteiktajiem minimālajiem kritērijiem.

6.3 Prasības, kas izpildāmas sagatavojoties paraugu ņemšanai

6.3.1 ADO izveido sistēmu visas nepieciešamās informācijas ieguvei, lai nodrošinātu, ka paraugu ņemšanas sesija tiek veikta efektīvi, tajā skaitā tiktu izpildītas īpašās prasības sportistiem ar invaliditāti saskaņā ar B pielikumu – Izmaiņas sportistiem ar invaliditāti.

6.3.2 DCO jāizmanto dopinga kontroles staciju, kura kā minimums nodrošina sportista konfidencialitāti un parauga ņemšanas sesijas laikā tiek izmantota tikai un vienīgi kā dopinga kontroles stacija. DCO reģistrē jebkuras nozīmīgas novirzes no šiem kritērijiem.

6.3.3 ADO izstrādā kritērijus par to, kādu personu klātbūtne pieļaujama parauga ņemšanas sesijas laikā bez paraugu ņemšanas personāla. Šādiem kritērijiem kā minimums jāietver:

a) sportista tiesības uz pārstāvja un/vai tulka klātbūtni parauga ņemšanas sesijas laikā, izņemot brīdi, kad sportists nodod urīna paraugu.

b) nepilngadīga sportista tiesības uz pārstāvja klātbūtni un DCO/Pavadoņa-liecinieka tiesības uz pārstāvja klātbūtni, kad nepilngadīgais sportists nodod urīna paraugu, bet bez pārstāvja, kas tieši uzrauga parauga nodošanu, ja vien tā nepieprasa nepilngadīgais sportists.

c) Sportista ar invaliditāti tiesības, ka viņu pavada pārstāvis – kā norādīts B pielikumā - Izmaiņas sportistiem ar invaliditāti.

d) WADA neatkarīgais novērotājs, ja tāds paredzēts saskaņā ar neatkarīgā novērotāja programmu. WADA neatkarīgais novērotājs tieši nenovēro urīna parauga nodošanu.

6.3.4 DCO jāizmanto tikai tādas paraugu ņemšanas aprīkojuma sistēmas, kuru izmantošanu apstiprinājusi ADO, kuras, kā minimums, atbilst šādiem kritērijiem:

a) pastāv unikāla numurēšanas sistēma, kas iestrādāta visās pudelēs, konteineros, mēģenēs vai citos priekšmetos, kurus izmanto sportista parauga noslēgtai ievietošanai;

b) ir noslēgšanas sistēma, kura ir droša pret viltošanu;

c) nodrošina sportista identitāti, kas nav redzama pēc paša aprīkojuma;

d) nodrošina, ka viss aprīkojums ir tīrs un noslēgts pirms sportists to izmanto.

7.0 Paraugu ņemšanas process

7.1 Mērķis

Veikt parauga ņemšanas sesiju tā, lai nodrošinātu parauga integritāti, drošību un identitāti, un respektētu sportista konfidencialitāti.

7.2 Vispārēji

Parauga ņemšanas sesija sākas ar vispārējās atbildības definēšanu parauga ņemšanas sesijas veikšanai un beidzas, kad parauga ņemšanas reģistrēšana ir pabeigta.

Galvenās darbības ir šādas:

a) sagatavošanās paraugu ņemšanai;

b) parauga ņemšana; un

c) parauga ņemšanas reģistrēšana.

7.3 Prasības, kas izpildāmas pirms paraugu ņemšanas

7.3.1 ADO ir atbildīga par vispārējo parauga ņemšanas sesijas veikšanu, un atsevišķas atbildības tiek uzticētas DCO.

7.3.2 DCO nodrošina, ka sportists tiek informēts par viņa/-as tiesībām un pienākumiem, kā norādīts 5.4.1. punktā.

7.3.3 DCO nodrošina sportistiem iespēju uzņemt šķidrumu.

7.3.4 Sportists drīkst atstāt dopinga kontroles staciju tikai tad, ja viņu nepārtraukti uzrauga DCO/pavadonis un ar DCO atļauju. Saskaņā ar 5.4.5 un 5.4.6.punktu DCO izskata jebkuru pamatotu sportista lūgumu atstāt dopinga kontroles staciju, līdz sportists spēj nodot paraugu.

7.3.5 Ja DCO ļauj sportistam pamest dopinga kontroles staciju, DCO vienojas ar sportistu par:

a) iemesliem, kāpēc sportists atstāj dopinga kontroles staciju;

b) atgriešanās laiku (var par atgriešanos pēc noteiktas darbības veikšanas).

DCO reģistrē šo informāciju un reālo sportista aiziešanas un atgriešanās laiku.

7.4 Prasības paraugu ņemšanai

7.4.1 DCO ievāc paraugu no sportista saskaņā ar šādiem protokoliem, kas attiecas uz konkrētā veida paraugu ņemšanu:

a) C pielikums: Urīna paraugu ņemšana

b) D pielikums: Asins paraugu ņemšana

7.4.2 Ir jāreģistrē jebkura sportista un/vai ar sportistiem asociētu personu uzvedība vai jebkuras anomālijas, kuras var potenciāli kompromitēt paraugu ņemšanu. Ja nepieciešams, attiecīgi ADO un/vai DCO, uzsāk A pielikumā – Izpēte par iespējamo nespēju izpildīt prasības- norādītās darbības.

7.4.3 Ja pastāv šaubas par parauga autentiskumu vai izcelsmi, sportistam pieprasa nodod papildu paraugu. Ja sportists atsakās nodot papildu paraugu, DCO uzsāk A pielikumā – Izpēte par iespējamo nespēju izpildīt prasības- norādītās darbības.

7.4.4 DCO nodrošina sportistam iespēju reģistrēt jebkuras bažas par to, kā veikta paraugu ņemšanas sesija.

7.4.5 Veicot parauga ņemšanas sesiju, jāreģistrē vismaz šāda informācija:

a) paziņojuma datums, laiks un veids (bez iepriekšēja brīdinājuma, iepriekšēja brīdinājuma paziņojums, sacensību dopinga pārbaude, ārpus sacensību dopinga pārbaude);

b) parauga sniegšanas datums un laiks;

c) sportista vārds;

d) sportista dzimšanas datums;

e) sportista dzimums;

f) sportista mājas adrese un telefona numurs;

g) sportista sporta veids un disciplīna;

h) parauga koda numurs;

i) tā pavadoņa vārds un paraksts, kurš ir liecinieks urīna parauga nodošanai;

j) tā asins parauga ņemšanas darbinieka vārds un paraksts, kurš veica asins parauga ņemšanu;

k) nepieciešamā laboratorijas informācija par paraugu;

l) lietoto medikamentu un uztura bagātinātāju saraksts un informācija par nesenu asins pārliešanu, ja pastāv, laika posmā, kādu norādījusi laboratorija - saskaņā ar sportista teikto;

m) jebkādas procedūru novirzes no normas;

n) sportista komentāri vai bažas attiecībā uz pārbaudes veikšanu, ja pastāv;

o) sportista vārds un paraksts;

p) sportista pārstāvja vārds un paraksts, ja nepieciešams; un

q) DCO vārds un paraksts.

7.4.6 Sportists un DCO paraksta attiecīgus dokumentus, kas apstiprina sportista parauga ņemšanas sesijas norisi, un ka abām pusēm nav pretenziju pret tās atspoguļojumu, ietverot dokumentā jebkuras sportista izteiktas bažas. Sportista pārstāvis parakstās sportista vietā, ja sportists ir nepilngadīgais. Citas klātesošas personas, kurām sportista parauga ņemšanas sesijā bijusi formāla loma, var parakstīt dokumentus kā procesa liecinieki.

7.4.7 DCO nodrošina sportistu ar sportista parakstītu parauga ņemšanas sesijas atskaites kopiju.

8.0 Drošība/Pēc-pārbaužu administrēšana

8.1 Mērķis

Nodrošināt, ka visi dopinga kontroles stacijā savāktie paraugi un paraugu vākšanas dokumenti tiktu droši saglabāti pirms to aizvešanas no dopinga kontrole stacijas.

8.2 Vispārēji

Pēc-pārbaužu administrēšana sākas pēc tam, kad sportists ir atstājis dopinga kontroles staciju pēc paraugu nodošanas un beidzas ar visu savākto paraugu un to dokumentu sagatavošanu transportēšanai.

8.3 Drošības/Pēc pārbaužu administrēšanas prasības

8.3.1 ADO definē kritērijus, ar kuriem nodrošina, ka jebkuru noslēgtu paraugu uzglabā tā, lai saglabātu tā integritāti, identitāti un drošību pirms transportēšanas no dopinga kontroles stacijas. DCO nodrošina, ka visus noslēgtos paraugus uzglabā saskaņā ar šiem kritērijiem.

8.3.2 Bez jelkādiem izņēmumiem visi savāktie paraugi nosūtāmi uz WADA akreditētu vai citādi WADA pilnvarotu laboratoriju analīžu veikšanai.

8.3.3 ADO/DCO izveido sistēmu, lai nodrošinātu, ka katra noslēgtā parauga dokumentācija ir aizpildīta un darbības ar to ir drošas.

8.3.4 ADO izveido sistēmu, lai nodrošinātu, ka nepieciešamības gadījumā WADA akreditēta vai citādi WADA pilnvarota laboratorija tiek instruēta attiecībā uz konkrētu analīžu veidu.

9.0 Paraugu transportēšana un dokumenti

9.1 Mērķis

a) nodrošināt, lai paraugi un ar tiem saistītie dokumenti nonāk WADA akreditētā laboratorijā vai citādi WADA apstiprinātā laboratorijā pienācīgā stāvoklī nepieciešamo analīžu veikšanai, un

b) nodrošināt, lai DCO nosūtītu parauga ņemšanas sesijas dokumentus uz ADO drošā veidā un savlaicīgi.

9.2 Vispārēji

Transportēšana sākas, kad aizzīmogoti paraugi un dokumenti atstāj dopinga kontroles staciju un beidzas ar apstiprinātu paraugu un paraugu ņemšanas dokumentu saņemšanu to paredzētajā galamērķī.

Galvenās darbības ir šādas: droša paraugu un ar tiem saistīto dokumentu transportēšanas nodrošināšana uz WADA akreditētu vai citādi WADA apstiprinātu laboratoriju, un droša paraugu ņemšanas dokumentu transportēšana uz ADO.

9.3 Prasības paraugu transportēšanai un dokumentiem

9.3.1 ADO pilnvaro transportēšanas sistēmu, kas nodrošina paraugu un dokumentu nogādi veidā, kas aizsargā to integritāti, identitāti un drošību.

9.3.2 ADO izstrādā sistēmu, kas reģistrē paraugu un paraugu ņemšanas dokumentu drošas piegādes ķēdi, tajā skaitā, apstiprinājuma saņemšanu, ka paraugi un paraugu ņemšanas dokumenti saņemti galamērķī.

9.3.3 Noslēgtus paraugus vienmēr transportē uz WADA akreditētu vai citādi WADA apstiprinātu laboratoriju, izmantojot ADO apstiprinātu transportēšanas metodi cik ātri vien iespējams pēc parauga ņemšanas sesijas pabeigšanas.

9.3.4 Dokumenti, kas identificē sportistu nav iekļaujami sūtījumā kopā ar paraugiem vai to dokumentiem, kuri tiek nosūtīti uz WADA akreditētu vai citādi WADA apstiprinātu laboratoriju.

9.3.5 DCO sūta attiecīgos parauga ņemšanas sesijas dokumentus uz ADO izmantojot ADO apstiprinātu transportēšanas metodi cik ātri vien iespējams pēc parauga ņemšanas sesijas pabeigšanas.

9.3.6 ADO pārbauda drošas piegādes ķēdi, ja netiek apstiprināta paraugu ar tiem piekrītošajiem dokumentiem jeb paraugu ņemšanas dokumentu saņemšana to paredzētajā galamērķī jeb paraugu integritāte vai identitāte varētu būt kompromitēta transportēšanas laikā. Šajā sakarībā, ADO izlemj, vai paraugs uzskatāms par nederīgu.

Trešā nodaļa: PIELIKUMI

A PIELIKUMS - Izpēte par iespējamo nespēju izpildīt prasības

A.1 Mērķis

Nodrošināt, lai jebkuras darbības, kas noris pirms parauga ņemšanas sesijas, tās laikā un pēc tās, kas varētu novest pie fakta konstatācijas par nespēju izpildīt prasības, tiktu reģistrētas un uz tām tiktu adekvāti reaģēts.

A.2 Darbības sfēra

Izpēte par iespējamo nespēju izpildīt prasības sākas ar brīdi, kad ADO vai DCO uzzina par iespējamu sportista pārbaudes kompromitēšanu un beidzas ar brīdi, kad ADO sper nepieciešamos soļus, pamatojoties uz izpētes par iespējamo nespēju izpildīt prasības rezultātiem.

A.3 Atbildība

A.3.1 ADO ir jānodrošina, lai:

a) tiktu izvērtēti jebkuri jautājumi par potenciālo sportista pārbaudes kompromitēšanu, lai noteiktu, vai radusies situācija, kurā iespējama nespēja izpildīt prasības;

b) visa attiecīga informācija, tajā skaitā no tuvākās apkārtnes, ja nepieciešams, tiktu apkopota cik ātri vien iespējams, lai nodrošinātu, ka visu informāciju par jautājumu iespējams ziņot un uzskatīt par iespējamu nespēju izpildīt prasības; un

c) tiktu aizpildīti attiecīgi dokumenti, lai ziņotu par iespējamu nespēju izpildīt prasības.

A.3.2 Paraugu ņemšanas personāls ir atbildīgs par ziņošanu DCO par jebkuru lietu ar potenciālu kompromitēt pārbaudi un DCO ir atbildīgs par šādu lietu paziņošanu ADO.

A.4 Prasības

A.4.1 Jebkuri jautājumi attiecībā uz iespējamu pārbaudes kompromitēšanu ziņojami pēc iespējas īsākā laikā pēc to konstatācijas.

A.4.2 Ja lietai ir potenciāls kompromitēt pārbaudi, sportists jāinformē:

a) par iespējamām sekām;

b) ka iespējamo nespēju izpildīt prasības izmeklēs ADO un tiks veiktas piemērotas uzraudzības darbības.

A.4.3 Nepieciešamo informāciju par iespējamo nespēju izpildīt prasības iegūst no visiem attiecīgiem avotiem cik ātri vien iespējams un to reģistrē.

A.4.4 Ja iespējams, ir jāpabeidz sportista parauga ņemšanas sesija.

A.4.5 ADO izveido sistēmu, ar kuras palīdzību nodrošināt, ka izmeklēšanas rezultāti par iespējamu nespēju izpildīt prasības tiek izmantoti vadības rīcībai, un ja nepieciešams, nākotnes plānošanai un pārbaudei.

B pielikums- Izmaiņas sportistiem ar invaliditāti

B.1 Mērķis

Nodrošināt, lai attiecībā uz paraugu nodošanu sportistu ar invaliditāti īpašās vajadzības tiek nodrošinātas cik labi vien iespējams.

B.2 Darbības sfēra

Pielikuma darbības sfēra, nosakot vai ir nepieciešams īstenot izmaiņas, sākas ar situācijas noskaidrošanu par paraugu ņemšanu, ja tā attiecas uz sportistiem ar invaliditāti un beidzas ar nepieciešamo izmaiņu īstenošanu paraugu ņemšanas procedūrās un aprīkojumā, kā nepieciešams attiecībā uz šiem sportistiem.

B.3 Atbildība

ADO ir atbildīga par to, lai cik vien iespējams, DCO būtu nepieciešamā informācija un paraugu ņemšanas aprīkojums, lai veiktu parauga ņemšanas sesiju sportistiem ar invaliditāti. DCO ir atbildīga par paraugu ņemšanu.

B.4 Prasības

B.4.1 Visi paziņošanas un paraugu ņemšanas aspekti sportistiem ar invaliditāti veicami saskaņā ar standarta paziņošanas procedūru un paraugu ņemšanas procedūrām, ja vien sportista invaliditātes dēļ nav nepieciešams veikt izmaiņas.

B.4.2 Plānojot vai organizējot paraugu ņemšanu, ADO un DCO jāizlemj, vai tiks veikta paraugu ņemšana sportistiem ar invaliditāti, kādēļ būtu nepieciešams veikt izmaiņas standarta paziņošanas vai paraugu ņemšanas procedūrās, tajā skaitā izmainot paraugu ņemšanas aprīkojumu un telpas.

B.4.3 DCO ir tiesības īstenot izmaiņas atkarībā no nepieciešamības un ja vien šādas izmaiņas nekompromitē parauga identitāti, drošību vai integritāti.

B.4.4 Sportistiem ar fizisku invaliditāti vai sensoru invaliditāti, parauga ņemšanas sesijas laikā var palīdzēt sportista pārstāvis vai paraugu ņemšanas personāls, ja to pieļauj sportists un tam piekritusi DCO.

B.4.5 Sportistiem ar garīgiem traucējumiem, ADO vai DCO nosaka, vai sportistam parauga ņemšanas sesijas laikā nepieciešams pārstāvis un kāda veida palīdzību šāds pārstāvis sniedz. Pārstāvis vai paraugu ņemšanas personāls parauga ņemšanas sesijas laikā var sniegt papildu palīdzību, ja to pieļauj sportists un tam piekritusi DCO.

B.4.6 Nepieciešamības gadījumā DCO var izlemt par alternatīva paraugu ņemšanas aprīkojuma vai telpu izmantošanu, lai sportists varētu nodot paraugu, ja tas neietekmē parauga identitāti, drošību un integritāti.

B.4.7 Sportistiem, kuri izmanto urīna savācēj vai drenāžas sistēmas, pirms urīna paraugu analīzēm nodošanas esošais urīns no šādām sistēmām ir jāiztukšo.

B.4.8 DCO reģistrē izmaiņas, kādas veiktas standarta paraugu ņemšanas procedūrām sportistiem ar invaliditāti, tajā skaitā augstākminētās izmaiņas.

C PIELIKUMS- urīna paraugu ņemšana

C.1 Mērķis

Iegūt sportista urīna paraugu veidā, kas nodrošina:

a) konsekvenci ar starptautiski atzītu standarta veselības aizsardzības priekšnoteikumu principiem, lai netiktu apdraudēta sportista un paraugu ņemšanas personāla veselība un drošība ;

b) laboratorijas vadlīnijām atbilstošas kvalitātes un daudzuma paraugu;

c) paraugu, kas ir skaidri un akurāti identificējams; un

d) ka paraugs ir droši aizzīmogots.

C.2 Darbības sfēra

Urīna parauga ņemšana sākas ar to, ka tiek nodrošināts, lai sportists būtu informēts par parauga nodošanas prasībām un beidzas ar jebkādu urīna parauga pārpalikumu izliešanu sportista parauga ņemšanas sesijas beigās.

C.3 Atbildība

DCO ir atbildīgs par katra parauga pienācīgu ņemšanu, identificēšanu un aizzīmogošanu. DCO/pavadonim ir tieši jāuzrauga urīna parauga nodošana.

C.4 Prasības

C.4.1 DCO jānodrošina sportista informēšana par paraugu ņemšanas prasībām, tajā skaitā jebkurām modifikācijām, kā noteikts B pielikumā- Izmaiņas sportistiem ar invaliditāti.

C.4.2 DCO jānodrošina, lai sportistam tiktu piedāvāts parauga nodošanai piemērots aprīkojums. Ja sportistam invaliditātes dēļ jāizmanto papildu vai cits aprīkojums, kā norādīts B pielikumā- Izmaiņas sportistiem ar invaliditāti, DCO jāpārbauda, vai šāds aprīkojums neietekmēs parauga identitāti vai viengabalainību.

C.4.3 DCO instruē sportistu paņemt parauga ņemšanas trauku.

C.4.4 Kad sportists paņēmis parauga ņemšanas trauku un visa cita parauga ņemšanas aprīkojuma, kas tieši satur urīna paraugu, izvēlei, DCO instruē sportistu pārbaudīt, vai viss izvēlētā aprīkojuma aizvākojums ir neskarts un pats aprīkojums nav aiztikts. Ja sportists nav apmierināts ar izvēlēto aprīkojumu, viņš var izvēlēties citu. Ja sportists nav apmierināts ne ar vienu aprīkojumu, kuru iespējams izvēlēties, DCO reģistrē šo faktu. Ja DCO nepiekrīt sportista viedoklim, ka viss piedāvātais aprīkojums ir neapmierinošs, DCO instruē sportistu veikt parauga ņemšanas sesiju. Ja DCO piekrīt sportista izteiktajiem iemesliem, kāpēc uzskatāms, ka viss piedāvātais aprīkojums ir neapmierinošs, DCO pārtrauc sportista urīna parauga ņemšanu un DCO reģistrē šo faktu.

C.4.5 Sportists kontrolē savākšanas trauku un jebkuru nodotā parauga daudzumu, līdz paraugs tiek noslēgts, ja vien sportista invaliditātes dēļ viņam ir nepieciešama palīdzība, kā noteikts B pielikumā – Izmaiņas sportistiem ar invaliditāti.

C.4.6 DCO/Pavadonim, kurš ir par liecinieku parauga nodošanai, jābūt tā paša dzimuma, kā sportistam, kurš nodod paraugu.

C.4.7 DCO/Pavadonis un sportists dodas uz noslēgtu telpu parauga nodošanai.

C.4.8 DCO/Pavadonim jāuzrauga, kā paraugs atstāj sportista ķermeni un jāreģistrē šis fakts rakstiski.

C.4.9 DCO izmanto attiecīgas laboratorijas specifikācijas, lai sportista klātbūtnē pārbaudītu, ka nodotā urīna parauga daudzums apmierina laboratorijas prasības analīžu veikšanai.

C.4.10 Ja urīna daudzums ir neapmierinošs, DCO veic daļēja parauga ņemšanas procedūru kā aprakstīts E pielikumā – Urīna paraugi – nepietiekams daudzums.

C.4.11 DCO instruē sportistu izvēlēties parauga nodošanas komplektu, kurš saskaņā ar C.4.4. punktu sastāv no A un B pudelēm.

C.4.12 Kad sportists izvēlējies parauga nodošanas komplektu, DCO un sportists pārbauda, vai visi kodu numuri sakrīt un ka šo numuru DCO rūpīgi piereģistrē. Ja sportists vai DCO konstatē, ka numuri nesakrīt, DCO saskaņā ar C.4.4. punktu instruē sportistu izvēlēties citu komplektu. DCO reģistrē šo faktu.

C.4.13 Sportists ielej attiecīgo laboratorijas noteikto minimālo daudzumu urīna B pudelē, un tad piepilda cik iespējams A pudeli. Sportistam jāpiepilda B pudele, cik pilna vien iespējams ar atlikušo urīnu. Sportistam jānodrošina, lai neliels daudzums urīna paliktu savākšanas traukā.

C.4.14 Sportists noslēdz pudeles kā to norāda DCO. DCO sportista klātbūtnē pārbauda, vai pudeles ir pienācīgi noslēgtas.

C.4.15 DCO izmanto attiecīgus laboratorijas norādījumus par pH un īpatnējo svaru, lai pārbaudītu savākšanas traukā atlikušo urīnu, lai noteiktu, vai paraugs visticamāk atbildīs laboratorijas norādījumiem. Ja tas tā nav, DCO jāievēro F pielikuma – Urīna paraugi – Paraugi, kas neatbilst laboratorijas pH un īpašā svara norādēm.

C.4.16 DCO nodrošina, ka viss atlikušais urīns, kas netiek nosūtīts analīžu veikšanai, sportista klātbūtnē tiek izliets.

D PIELIKUMS – ASINS PARAUGU ŅEMŠANA

D.1 Mērķis

Savākt sportista asins paraugu, lai nodrošinātu:

a) neapdraudētu sportista un paraugu ņemšanas personāla veselību un drošību;

b) paraugs ir tādā apjomā un kvalitātē, kas atbilst attiecīgas analītiskas norādes;

c) paraugs ir skaidri un akurāti identificēts; un

d) paraugs ir droši noslēgts.

D.2 Darbības sfēra

Asins parauga ņemšana sākas nodrošinot to, ka sportists ir informēts par parauga ņemšanas prasībām un beidzas ar parauga pienācīgu uzglabāšanu pirms tā nosūtīšanas analizēšanai uz WADA akreditētu vai citādi WADA apstiprinātu laboratoriju.

D.3 Atbildība

D.3.1 DCO ir jānodrošina, lai:

a) katrs paraugs tiktu pienācīgi paņemts, identificēts un aizvākots; un

b) visi paraugi tiktu pienācīgi uzglabāti un nosūtīti saskaņā ar attiecīgām analītiskām norādēm.

D.3.2 Asins analīzes ņemšanas darbinieks ir atbildīgs par asins parauga ņemšanu, atbildot uz ar to saistītiem jautājumiem parauga nodošanas laikā, un pienācīgu tā izmantotā asins parauga ņemšanas aprīkojuma iznīcināšanu, kas nav nepieciešams parauga ņemšanas sesijas pabeigšanai.

D.4 Prasības

D.4.1 Procedūras ar asinīm veicamas saskaņā ar starptautiski atzītu standartu par veselības aizsardzības jautājumiem priekšnoteikumiem.

D.4.2 Asins paraugu ņemšanas aprīkojumam jāsastāv no A parauga mēģenes, vai A parauga mēģenes un B parauga mēģenes. Ja parauga ņemšana ietver tikai un vienīgi asins ņemšanu, tad B paraugu ņem un nepieciešamības gadījumā izmanto analīzes rezultāta apstiprinājumam.

D.4.3 DCO nodrošina, ka sportists ir informēts par parauga ņemšanas prasībām, tajā skaitā par izmaiņām, kas noteiktas B pielikumā –Izmaiņas sportistiem ar invaliditāti.

D.4.4 DCO/Pavadonis un sportists dodas uz vietu, kur tiek nodotas analīzes.

D.4.5 DCO nodrošina, lai sportistam tiktu piedāvāti komfortabli apstākļi, tajā skaitā atrašanās relaksējošā stāvoklī vismaz 10 minūtes pirms parauga nodošanas.

D.4.6 DCO instruē sportistu izvēlēties parauga nodošanas komplektu un pārbaudīt, vai izvēlētais aprīkojums nav ticis aiztikts un aizvākojums ir neskarts. Ja sportists nav apmierināts ar izvēlēto komplektu, viņš var izvēlēties citu. Ja sportists nav apmierināts ne ar vienu komplektu, kuru iespējams izvēlēties, DCO reģistrē šo faktu. Ja DCO nepiekrīt sportista viedoklim, ka visi piedāvātie komplekti ir neapmierinoši, DCO instruē sportistu veikt parauga ņemšanas sesiju .

Ja DCO piekrīt sportista izteiktajiem iemesliem, kāpēc uzskatāms, ka visi piedāvātie komplekti ir neapmierinoši, DCO pārtrauc sportista asins parauga ņemšanu un DCO reģistrē šo faktu.

D.4.7 Kad sportists izvēlējies parauga nodošanas komplektu, DCO un sportists pārbauda, vai visi kodu numuri sakrīt un ka šo numuru DCO rūpīgi piereģistrē. Ja sportists vai DCO konstatē, ka numuri nesakrīt, DCO saskaņā ar C.4.5. punktu instruē sportistu izvēlēties citu komplektu. DCO reģistrē šo faktu.

D.4.8 Asins analīzes ņemšanas darbinieks notīra ādu ar sterilu dezinficējošā šķidrumā samitrinātu materiālu vietā, kura nevarētu neatgriezeniski ietekmēt sportistu vai viņa sniegumu un, ja nepieciešams, uzliek žņaugu. Asins analīzes ņemšanas darbiniekam asins paraugu jāņem no virspusējās vēnas galīgajā savākšanas traukā. Žņaugu, ja tāds ticis izmantots, nekavējoši noņem, tiklīdz veikta vēnas punkcija.

D.4.9 Noņemtā asins parauga daudzumam jābūt pietiekamam, lai apmierinātu attiecīgas analītiskas prasības veicamajām paraugu analīzēm.

D.4.10 Ja asins daudzums, kuru iespējams paņem no sportista pirmajā mēģinājumā ir nepietiekams, asins analīzes ņemšanas darbinieks atkārto procedūru. Maksimālais mēģinājumu skaits ir trīs. Ja visi mēģinājumi neizdodas, asins analīzes ņemšanas darbinieks informē DCO. DCO pārtrauc asins parauga ņemšanu un reģistrē šo un parauga ņemšanas pārtraukšanas iemeslus.

D.4.11 Asins analīzes ņemšanas darbinieks punkcijas vietai uzliek pārsienamo materiālu.

D.4.12 Asins analīzes ņemšanas darbinieks iznīcina asins parauga ņemšanas aprīkojumu, kurš nav nepieciešams parauga ņemšanas sesijas pabeigšanai .

D.4.13 Sportists aizvāko savu paraugu parauga ņemšanas komplektā saskaņā ar DCO norādījumiem. DCO sportista klātbūtnē pārbauda, vai aizvākojums ir pietiekams.

D.4.14 Aizzīmogotais paraugs pirms analīžu veikšanas dopinga kontroles stacijā vai nosūtīšanas uz WADA akreditētu jeb citādi WADA pilnvarotu laboratoriju, uzglabājams vēsā vietā, bet tā, lai tas nesasaltu.

E PIELIKUMS- URĪNA PARAUGI – NEPIETIEKAMS DAUDZUMS

E.1 Mērķis

Nodrošināt, lai gadījumos, kad pārbaudei iesniegts nepietiekams urīna daudzums, tiktu ievērotas piemērotas procedūras.

E.2 Darbības sfēra

Procedūra sākas ar to, ka sportists tiek informēts, ka paraugs ir nepietiekama daudzuma un beidzas ar pietiekama parauga daudzuma iesniegšanu.

E.3 Atbildība

DCO ir pienākums paziņot, ka parauga apjoms ir nepietiekams un tas ir atbildīgs par papildu parauga(-u) iegūšanu, lai iegūtu pietiekama apjoma kombinētu paraugu.

E.4 Prasības

E.4.1 Ja iegūtais paraugs ir nepietiekama apjoma, DCO jāinformē sportists, ka nepieciešams papildu paraugs, lai izpildītu attiecīgās laboratorijas apjoma prasības.

E.4.2 Saskaņā ar C.4.4. punktu DCO jāinstruē sportists izvēlēties daļēja parauga ņemšanas aprīkojumu.

E.4.3 DCO instruē sportistu atvērt attiecīgo aprīkojumu, ieliet nepietiekamā apjoma paraugu traukā un aizzīmogot, kā to norāda DCO. DCO sportista klātbūtnē pārbauda, vai trauks ir pilnībā aizvākots.

E.4.4 DCO un sportistam jāpārbauda, vai DCO ir akurāti reģistrējis aprīkojuma koda numuru un nepietiekamā apjoma parauga apjomu un identitāti. Sportistam vai DCO jāuzņemas kontrole par aizzīmogoto daļējo paraugu.

E.4.5 Gaidot papildu parauga nodošanu, sportistam jāatrodas nepārtrauktā novērošanā un viņam jābūt iespējai uzņemt šķidrumu.

E.4.6 Kad sportists ir gatavs nodot papildu paraugu, tiek atkārtota C pielikumā – Urīna paraugu ņemšana - aprakstītā parauga ņemšanas procedūra līdz tiek savākts pietiekams daudzums urīna, pievienojot sākotnējam paraugam papildu paraugu.

E.4.7 Kad DCO uzskata, ka ir nodots pietiekama daudzuma urīna paraugs, DCO un sportists pārbauda, vai iepriekš nodoto nepietiekamā daudzuma daļējo paraugu tvertņu aizzīmogojums ir neskarts. Jebkuru novirzi no šāda (-u) zīmoga (-u) viengabalainības DCO reģistrē un pārbauda saskaņā ar A pielikumu – Izmeklēšana par iespējamu nespēju izpildīt prasības.

E.4.8 DCO liek sportistam atlauzt aizzīmogoto trauku un apvienot paraugus, nodrošinot, ka papildu paraugi tiek pēc kārtas pievienoti pirmajam paraugam, līdz iegūts nepieciešamais urīna daudzums.

E.4.9 DCO un sportists pēc tam turpina C.4.11. punktā norādītās darbības.

F PIELIKUMS- URĪNA PARAUGI – PARAUGI, KAS NEATBILST LABORATORIJAS PH VAI īpatnējĀ svara norādēM

F.1 Mērķis

Nodrošināt, lai gadījumos, kad urīna paraugs neatbilst attiecīgās laboratorijas pH vai īpatnējā svara norādēm, tiktu ievērotas attiecīgas procedūras.

F.2 Darbības sfēra

Procedūra sākas ar to, ka DCO informē sportistu par parauga papildinājuma nepieciešamību un beidzas ar tāda parauga paņemšanu, kas atbilst laboratorijas norādēm par pH un īpatnējo svaru vai ar attiecīgu ADO turpmāku rīcību, ja tāda nepieciešama.

F.3 Atbildība

ADO izstrādā kritērijus par sportistam nododamo papildu paraugu skaitu, kurus ņem paraugu ņemšanas sesijas laikā. Ja papildu paraugi neatbilst attiecīgās laboratorijas norādēm par analīžu veikšanu, ADO nosaka sportistam jaunu paraugu ņemšanas sesiju un, ja nepieciešams, veic attiecīgas darbības. DCO ir atbildīgs par papildu analīžu paraugu noņemšanu, kas atbilst ADO kritērijiem.

F.4 Prasības

F.4.1 ADO izstrādā kritērijus par papildu paraugu skaitu, kurus jāievāc DCO, ja DCO nosaka, ka sportista paraugs neatbildīs attiecīgās laboratorijas norādēm par pH vai īpatnējo svaru.

F.4.2 DCO informē sportistu, ka viņam/-i jānodod papildparaugs.

F.4.3 Gaidot papildu parauga nodošanu, sportistam jāatrodas nepārtrauktā novērošanā.

F.4.4 Kad sportists ir gatavs sniegt papildu paraugu, DCO atkārto C pielikumā – Urīna paraugu ņemšana - aprakstīto parauga ņemšanas procedūru saskaņā ar ADO kritērijiem par papildu paraugu ņemšanas skaitu saskaņā ar F.4.1.

F.4.5 DCO reģistrē, ka ņemtie paraugi pieder vienam sportistam un reģistrē kārtību, kādā paraugi tika nodoti.

F.4.6 DCO turpina darbības C.4.16. punktā norādītajā kārtībā.

F.4.7 Ja attiecīga laboratorija secina, ka viss sportista iesniegtais paraugs neatbilst laboratorijas pH un īpatnējā svara prasībām analīžu veikšanai un tas nav saistīts ar dabiskiem iemesliem, ADO nosaka sportistam citu parauga ņemšanas sesiju kā plānveida pārbaudi cik drīz vien iespējams.

F.4.8 Ja plānveida parauga ņemšanas sesijā arī tiek secināts, ka paraugi neatbilst laboratorijas noteiktajam pH un/vai īpašā svara prasībām analīzēm, ADO izmeklē iespējamu antidopinga noteikumu pārkāpumu.

G PIELIKUMS- PRASĪBAS PARAUGU ŅEMŠANAS PERSONĀLAM

G.1 Mērķis

Nodrošināt, lai paraugu ņemšanas personāls nebūtu interešu konfliktā un tam būtu pienācīga kvalifikācija un pieredze īstenot paraugu ņemšanas sesiju.

G.2 Darbības sfēra

Paraugu ņemšanas personāla prasības sākas ar nepieciešamo paraugu ņemšanas personāla kompetenču noteikšanu un beidzas ar akreditācijas piešķiršanas noteikumu izstrādi.

G.3 Atbildība

ADO ir atbildīga par visām G pielikumā uzskaitītajām darbībām.

G.4 Prasības – kvalifikācija un apmācība

G.4.1 ADO nosaka dopinga kontroles darbinieka, pavadoņa un asins analīzes ņemšanas darbinieka nepieciešamo kompetenci un kvalifikācijas prasības. ADO izstrādā pienākumu aprakstu paraugu ņemšanas personālam, norādot katra attiecīgo atbildību. Minimālās prasības:

a) paraugu ņemšanas personālam jābūt pieaugušiem.

b) asins analīzes ņemšanas darbiniekiem jābūt ar attiecīgu kvalifikāciju un praktiskām iemaņām, kas nepieciešamas, lai veiktu asins parauga ņemšanu no vēnas.

G.4.2 ADO nodrošina, ka paraugu ņemšanas personāls, kuram varētu būt interese par parauga ņemšanu vai pārbaudi no kāda sportista, kurš varētu nodot paraugu sesijā, netiek nozīmēts piedalīties šajā parauga ņemšanas sesijā. Uzskatāms, ka paraugu ņemšanas personāls ir ieinteresēts paraugu ņemšanā, ja tas:

a) ir iesaistīts sporta notikumu plānošanā tajā sporta veidā, kuram tiek veikta pārbaude;

vai

b) ir saistīts ar vai iesaistīts jebkura tāda sportista personīgajās lietā, kuram varētu būt jānodod paraugs konkrētajā sesijā.

G.4.3 ADO izstrādā sistēmu, lai nodrošinātu, ka paraugu ņemšanas personāls ir pienācīgi kvalificēts un apmācīts savu pienākumu veikšanai.

G.4.4 Apmācības programmās pavadoņiem un asins analīzes ņemšanas darbiniekiem kā minimums jāietver visas attiecīgās pārbaužu procesa prasības un iepazīstināšana ar attiecīgo standartu priekšnosacījumiem veselības aizsardzības jomā.

G.4.5 Apmācības programmās dopinga kontroles darbiniekiem kā minimums jāietver:

a) vispārēja teorētiskā apmācība par dažāda veida pārbaužu darbībām, kas attiecas uz dopinga kontroles darbinieka amatu;

b) visu dopinga kontroles darbību vienreizēja novērošana attiecībā uz šajā standartā noteiktajām prasībām, ieteicams, kontroles veikšanas vietā;

c) apmierinoša viena pilnīga parauga ņemšanas procesa pabeigšana uz vietas kvalificēta dopinga kontroles darbinieka vai līdzvērtīga darbinieka uzraudzībā.

Prasība attiecībā uz reālo parauga nodošanu nav iekļaujama novērošanā uz vietas.

G.4.6 ADO glabā uzskaiti par personāla izglītību, apmācību, prasmēm un pieredzi.

G.5 Prasības - akreditācija, pār akreditācija un deleģēšana

G.5.1 ADO izveido paraugu ņemšanas personāla akreditācijas un pār akreditācijas sistēmu.

G.5.2 ADO nodrošina, ka paraugu ņemšanas personāls pirms akreditācijas piešķiršanas ir pabeidzis apmācību programmu un ir iepazīstināts ar šī pārbaužu standarta prasībām.

G.5.3 Akreditācija ir spēkā maksimāli divus gadus. Paraugu ņemšanas personālam atkārtoti jāiziet pilna apmācību programma, ja tie nav piedalījušies paraugu ņemšanas darbībās gadu pirms atkārtotas akreditācijas.

G.5.4 ADO pilnvaro veikt paraugu ņemšanas darbības ADO uzdevumā tikai tādu paraugu ņemšanas personālu, kuram ir ADO akreditācija.

G.5.5 Dopinga kontroles darbinieki personīgi var veikt jebkuras paraugu ņemšanas sesijas darbības, izņemot asins paraugu ņemšanu, ja vien nav īpaši tam kvalificēti, vai arī viņi var nozīmēt pavadoni veikt īpašas darbības pavadoņa pienākumu darbības sfērā.

International Convention against Doping in Sport

Preamble

The General Conference of the United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization, hereinafter referred to as UNESCO, meeting in Paris from November 3 to November 21 2005, at its 33^rd session,

Considering that the aim of UNESCO is to contribute to peace and security by promoting

collaboration among the nations through education, science and culture,

Referring to the existing international instruments relating to human rights,

Aware of the resolution 58/5 adopted by the General Assembly of the United Nations on 3 November 2003, concerning sport as a means to promote education, health, development and peace, notably its paragraph 7,

Conscious that sport should play an important role in the protection of health, in moral, cultural and physical education and in promoting international understanding and peace,

Noting the need to encourage and coordinate international cooperation towards the elimination of doping in sport,

Concerned by the use of doping by athletes in sport and the consequences thereof for their health, the principle of fair play, the elimination of cheating and the future of sport,

Mindful that doping puts at risk the ethical principles and educational values embodied in the International Charter of Physical Education and Sport of UNESCO and in the Olympic Charter,

Recalling that the Anti-Doping Convention and its Additional Protocol adopted within the framework of the Council of Europe are the public international law tools, which are at the origin of national anti-doping policies and of intergovernmental cooperation,

Recalling the Recommendations on doping adopted by the second, third and fourth International Conferences of Ministers and Senior Officials responsible for Physical Education and Sport organized by UNESCO at Moscow (1988), at Punta del Este (1999) and Athens (2004) and of 32 C/Resolution 9 adopted by the UNESCO General Conference at its 32nd session (2003),

Bearing in mind the World Anti-Doping Code adopted by the World Anti-Doping Agency at the W orld Conference on Doping in Sport, Copenhagen, 5 March 2003 and the Copenhagen Declaration on Anti-Doping in Sport,

Mindful also of the influence that elite athletes have on youth,

Aware of the ongoing need to conduct and promote research with the objectives of improving detection of doping and better understanding of the factors affecting use in order for prevention strategies to be most effective,

Aware also of the importance of ongoing education of athletes, athlete support personnel and the community at large in preventing doping,

Mindful of the need to build the capacity of States Parties to implement anti-doping programmes,

Aware that public authorities and the organizations responsible for sport have complementary responsibilities to prevent and combat doping in sport, notably to ensure the proper conduct, on the basis of the principle of fair play, of sports events and to protect the health of those that take part in them,

Recognizing that these authorities and organizations must work together for these purposes ensuring the highest degree of independence and transparency at all appropriate levels,

Determined to take further and stronger cooperative action aimed at the elimination of doping in sport,

Recognizing that the elimination of doping in sport is dependent in part upon progressive harmonization of anti-doping standards and practices in sport and cooperation at the national and global level,

Adopts this Convention on this 19^th day of October 2005.

Part I: Scope

Article 1 – Purpose of the Convention

The purpose of this Convention, within the framework of the strategy and programme of activities of UNESCO in the area of physical education and sport, is to promote the prevention of and the fight against doping in sport, with a view to its elimination.

Article 2 – Definitions

These definitions are to be understood within the context of the World Anti-Doping Code. However, in case of conflict the provisions of the Convention will prevail.

For the purposes of this Convention:

1. “Accredited doping control laboratories” means laboratories accredited by the World Anti-Doping Agency.

2. “Anti-doping organization” means an entity that is responsible for adopting rules for initiating, implementing or enforcing any part of the doping control process. This includes, for example, the International Olympic Committee, the International Paralympic Committee, other major event organizations that conduct testing at their events, the World Anti-Doping Agency, international federations, and national anti-doping organizations.

3. “Anti-doping rule violation” in sport means one or more of the following:

(a) the presence of a prohibited substance or its metabolites or markers in an athlete’s bodily specimen;

(b) use or attempted use of a prohibited substance or a prohibited method;

(c) refusing, or failing without compelling justification, to submit to sample collection after notification as authorized in applicable anti-doping rules or otherwise evading sample collection;

(d) violation of applicable requirements regarding athlete availability for out-of-competition testing including failure to provide required whereabouts information and missed tests which are declared based on reasonable rules;

(e) tampering, or attempting to tamper, with any part of doping control;

(f) possession of prohibited substances and methods;

(g) trafficking in any prohibited substance or prohibited method;

(h) administration or attempted administration of a prohibited substance or prohibited method to any athlete, or assisting, encouraging, aiding, abetting, covering up or any other type of complicity involving an anti-doping rule violation or any attempted violation.

4. “Athlete” means, for the purposes of doping control, any person who participates in sport at the international or national level as defined by each national anti-doping organization and accepted by States Parties and any additional person who participates in a sport or event at a lower level accepted by States Parties. For the purposes of education and training programmes, “athlete” means any person who participates in sport under the authority of a sport organization.

5. “Athlete support personnel” means any coach, trainer, manager, agent, team staff, official, medical or paramedical personnel working with or treating athletes participating in or preparing for sports competition.

6. “Code” means the World Anti-Doping Code adopted by the World Anti-Doping Agency on 5 March 2003 at Copenhagen which is attached as Appendix 1 to this Convention.

7. “Competition” means a single race, match, game or singular athletic contest.

8. “Doping control” means the process including test distribution planning, sample collection and handling, laboratory analysis, results management, hearings and appeals.

9. “Doping in sport” means the occurrence of an anti-doping rule violation.

10. “Duly authorized doping control teams” means doping control teams operating under the authority of international or national anti-doping organizations.

11. “In-competition” testing means, for purposes of differentiating between in-competition and out-of-competition testing, unless provided otherwise in the rules of an international federation or other relevant anti-doping organization, a test where an athlete is selected for testing in connection with a specific competition.

12. “International Standard for Laboratories” means the standard which is attached as Appendix 2 to this Convention.

13. “International Standard for Testing” means the standard which is attached as Appendix 3 to this Convention.

14. “No advance notice” means a doping control which takes place with no advance warning to the athlete and where the athlete is continuously chaperoned from the moment of notification through sample provision.

15. “Olympic Movement” means all those who agree to be guided by the Olympic Charter and who recognize the authority of the International Olympic Committee, namely: the international federations of sports on the programme of the Olympic Games; the National Olympic Committees, the Organizing Committees of the Olympic Games, athletes, judges and referees, associations and clubs, as well as all the organizations and institutions recognized by the International Olympic Committee.

16. “Out-of-competition” doping control means any doping control which is not conducted in-competition.

17. “Prohibited List” means the list which appears in Annex 1 to this Convention identifying the prohibited substances and prohibited methods.

18. “Prohibited method” means any method so described on the Prohibited List, which appears in Annex 1 to this Convention.

19. “Prohibited substance” means any substance so described on the Prohibited List, which appears in Annex 1 to this Convention.

20. “Sports organization” means any organization that serves as the ruling body for an event for one or several sports.

21. “Standards for Granting Therapeutic Use Exemptions” means those standards that appear in Annex 2 to this Convention.

22. “Testing” means the parts of the doping control process involving test distribution planning, sample collection, sample handling, and sample transport to the laboratory.

23. “Therapeutic use exemption” means an exemption granted in accordance with Standards for Granting Therapeutic Use Exemptions.

24. “Use” means the application, ingestion, injection or consumption by any means whatsoever of any prohibited substance or prohibited method.

25. “World Anti-Doping Agency (WADA)” means the foundation so named established under Swiss law on 10 November 1999.

Article 3 – Means to achieve the purpose of the Convention

In order to achieve the purpose of the Convention, States Parties undertake to:

1. adopt appropriate measures at the national and international level which are consistent with the principles of the Code;

2. encourage all forms of international cooperation aimed at protecting athletes, ethics in sport, and sharing the results of research;

3. foster international cooperation between States Parties and leading organizations in the fight against doping in sport, in particular with WADA.

Article 4 – Relationship of the Convention to the Code

1. In order to coordinate the implementation, at the national and international level, of the fight against doping in sport, the States Parties commit themselves to the principles of the Code, as the basis for the measures provided for in Article 5 of this Convention. Nothing in this Convention prevents the States Parties from adopting additional measures complementary to the Code.

2. The Code and the most current version of Appendices 2 and 3 are reproduced for information purposes, and are not an integral part of this Convention. The Appendices as such do not create any binding obligations under international law for States Parties.

3. The Annexes are an integral part of this Convention.

Article 5 – Measures to achieve the objectives of the Convention

In abiding by the obligations contained in this Convention, each State Party undertakes to adopt appropriate measures. Such measures may include legislation, regulation, policies or administrative practices.

Article 6 – Relationship to other international instruments

This Convention shall not alter the rights and obligations of States Parties which arise from other agreements previously concluded and consistent with the object and purpose of this Convention.

This does not affect the enjoyment by other States Parties of their rights or the performance of their obligations under this Convention.

Part II: Anti-doping activities at the national level

Article 7 – Domestic coordination

States Parties shall ensure the application of the present Convention, notably through domestic coordination. To meet their obligations under this Convention, States Parties may rely on antidoping organizations as well as sport authorities and organizations.

Article 8 – Restricting the availability and use in sport of prohibited substances and methods

1. States Parties shall, where appropriate, adopt measures to restrict the availability of prohibited substances and methods in order to restrict their use in sport by athletes, unless the use is based upon a therapeutic use exemption. These include measures against trafficking to athletes, and to this end, measures to control production, movement, importation, distribution and sale.

2. States Parties shall adopt, or encourage, where appropriate, the relevant entities within their jurisdictions to adopt measures to prevent and to restrict the use and possession of prohibited substances and methods by athletes in sport unless the use is based upon a therapeutic use exemption.

3. No measures taken pursuant to this Convention will impede the availability for legitimate purposes, of substances and methods otherwise prohibited or controlled in sport.

Article 9 – Measures against athlete support personnel

States Parties shall themselves take measures or encourage sport organizations and anti-doping organizations to adopt measures, including sanctions or penalties, aimed at athlete support personnel who commit an anti-doping rule violation or other offence connected with doping in sport.

Article 10 – Nutritional supplements

States Parties, where appropriate, shall encourage producers and distributors of nutritional supplements to establish best practices in the marketing and distribution of nutritional supplements, including information regarding their analytic composition and quality assurance.

Article 11 – Financial measures

States Parties shall, where appropriate:

(a) provide funding within their respective budgets to support a national testing programme across all sports or assist sports organizations and anti-doping organizations to finance doping controls either by direct subsidies or grants, or by recognizing the costs of such controls when determining the overall subsidies or grants to be awarded to those organizations;

(b) take steps to withhold sport-related financial support to individual athletes or athlete support personnel who have been suspended following an anti-doping rule violation, during the period of their suspension;

(c) withhold some or all financial or other sport-related support from any sports organization or anti-doping organization not in compliance with the Code or applicable anti-doping rules adopted pursuant to the Code.

Article 12 – Measures to facilitate doping control

States Parties shall, where appropriate:

(a) encourage and facilitate the sports organizations and anti-doping organizations within their jurisdiction to carry out the doping controls in a manner consistent with the Code including no-advance notice, out-of-competition and in-competition testing;

(b) encourage and facilitate the negotiation by sports organizations and anti-doping organizations of agreements permitting their members to be tested by duly authorized doping control teams from other countries;

(c) undertake to assist the sports organizations and anti-doping organizations within their jurisdiction to gain access to an accredited doping control laboratory for the purposes of doping control analysis.

Part III: International cooperation

Article 13 – Cooperation between anti-doping organizations and sports organizations

States Parties shall encourage cooperation between anti-doping organizations, public authorities, and sports organizations within their jurisdiction and those within the jurisdiction of other Stat es Parties, in order to achieve, at the international level, the purposes of this Convention.

Article 14 – Supporting the mission of WADA

States Parties undertake to support the important mission of WADA in the international fight against doping.

Article 15 – Equal funding of WADA

The States Parties support the principle of equal funding of the approved WADA annual core budget by public authorities and the Olympic Movement.

Article 16 – International cooperation in doping control

Recognizing that the fight against doping in sport can only be effective when athletes can be tested with no advance notice and samples can be transported in a timely manner to laboratories for analysis, States Parties shall, where appropriate and in accordance with domestic law and procedures:

(a) facilitate the task of WADA and anti-doping organizations operating in compliance with the Code, subject to relevant host countries’ regulations, to conduct in- or out-of-competition doping controls on their athletes, whether on their territory or elsewhere;

(b) facilitate the timely movement of duly authorized doping control teams across borders when conducting doping control activities;

(c) cooperate to expedite the timely shipping or carrying across borders of samples in such a way as to maintain their security and integrity;

(d) assist in the international coordination of doping controls by various anti-doping organizations, and cooperate to this end with WADA;

(e) promote cooperation between doping control laboratories within their jurisdiction and those within the jurisdiction of other States Parties. In particular, States Parties with accredited doping control laboratories should encourage laboratories within their jurisdiction to assist other States Parties in enabling them to acquire the experience, skills and techniques necessary to establish their own laboratories should they wish to do so;

(f) encourage and support reciprocal testing arrangements between designated anti-doping organizations, in conformity with the Code;

(g) mutually recognize the doping control procedures and test results management, including the sport sanctions thereof, of any anti-doping organization that are consistent with the Code.

Article 17 – Voluntary Fund

1. A “Fund for the Elimination of Doping in Sport”, hereinafter referred to as “the Voluntary Fund”, is hereby established. The Voluntary Fund shall consist of funds-in-trust established in accordance with the Financial Regulations of UNESCO. All contributions by States Parties and other actors shall be voluntary.

2. The resources of the Voluntary Fund shall consist of:

(a) contributions made by States Parties;

(b) contributions, gifts or bequests which may be made by:

(i) other States;

(ii) organizations and programmes of the United Nations system, particularly the United Nations Development Programme, as well as other international organizations; or

(iii) public or private bodies or individuals;

(d) funds raised through collections, and receipts from events organized for the benefit of the Voluntary Fund;

(e) any other resources authorized by the Voluntary Fund’s regulations, to be drawn up by the Conference of Parties.

3. Contributions into the Voluntary Fund by States Parties shall not be considered as a replacement for States Parties’ commitment to pay their share of the WADA annual budget.

Article 18 – Use and governance of the Voluntary Fund

Resources in the Voluntary Fund shall be allocated by the Conference of Parties for the financing of activities approved by it, notably to assist States Parties to develop and implement anti-doping programmes, in accordance with the provisions of this Convention, taking into consideration the goals of WADA, and may serve to cover functioning costs of this Convention. No political, economic or other conditions may be attached to contributions made to the Voluntary Fund.

Part IV: Education and training

Article 19 – General education and training principles

1. States Parties shall undertake, within their means, to support, devise or implement education and training programmes on anti-doping. For the sporting community in general, these programmes should aim to provide updated and accurate information on:

(a) the harm of doping to the ethical values of sport;

(b) the health consequences of doping.

2. For athletes and athlete support personnel, in particular in their initial training, education and training programmes should, in addition to the above, aim to provide updated and accurate information on:

(a) doping control procedures;

(b) athletes’ rights and responsibilities in regard to anti-doping, including information about the Code and the anti-doping policies of the relevant sports and anti-doping

organizations. Such information shall include the consequences of committing an antidoping rule violation;

(d) nutritional supplements.

Article 20 – Professional codes of conduct

States Parties shall encourage relevant competent professional associations and institutions to develop and implement appropriate codes of conduct, good practice and ethics related to antidoping in sport that are consistent with the Code.

Article 21 – Involvement of athletes and athlete support personnel

States Parties shall promote and, within their means, support active participation by athletes and athlete support personnel in all facets of the anti-doping work of sports and other relevant organizations and encourage sports organizations within their jurisdiction to do likewise.

Article 22 – Sports organizations and ongoing education and training on anti-doping

States Parties shall encourage sports organizations and anti-doping organizations to implement ongoing education and training programmes for all athletes and athlete support personnel on the subjects identified in Article 19 above.

Article 23 – Cooperation in education and training

States Parties shall cooperate mutually and with the relevant organizations to share, where appropriate, information, expertise and experience on effective anti-doping programmes.

Part V: Research

Article 24 – Promotion of research in anti-doping

States Parties undertake, within their means, to encourage and promote anti-doping research in cooperation with sports and other relevant organizations on:

(a) prevention, detection methods, behavioural and social aspects, and health consequences of doping;

(b) ways and means of devising scientifically-based physiological and psychological training programmes respectful of the integrity of the person;

Article 25 – Nature of anti-doping research

When promoting anti-doping research, as set out in Article 24 above, States Parties shall ensure that such research will:

(a) comply with internationally recognized ethical practices;

(b) avoid the administration to athletes of prohibited substances and methods;

(c) be undertaken only with adequate precautions in place to prevent the results of antidoping research being misused and applied for doping.

Article 26 – Sharing the results of anti-doping research

Subject to compliance with applicable national and international law, States Parties shall, where appropriate, share the results of available anti-doping research with other States Parties and WADA.

Article 27 – Sport science research

States Parties shall encourage:

(a) members of the scientific and medical communities to carry out sport science research in accordance with the principles of the Code;

(b) sports organizations and athlete support personnel within their jurisdiction to implement sport science research that is consistent with the principles of the Code.

Part VI: Monitoring of the Convention

Article 28 – Conference of Parties

1. A Conference of Parties is hereby established. The Conference of Parties is the sovereign body of this Convention.

2. The Conference of Parties shall meet in ordinary session in principle every two years. It may meet in extraordinary session if it so decides or at the request of at least one third of the States Parties.

3. State Parties shall each have one vote at the Conference of Parties.

4. The Conference of Parties shall adopt its own Rules of Procedure.

Article 29 – Advisory organization and observers to the Conference of Parties

WADA shall be invited as an advisory organization to the Conference of Parties. The International Olympic Committee, the International Paralympic Committee, the Council of Europe, and the Intergovernmental Committee for Physical Education and Sport (CIGEPS) shall be invited as observers. The Conference of Parties may decide to invite other relevant organizations as observers.

Article 30 – Functions of the Conference of Parties

1. Besides those set forth in other provisions of this Convention, the functions of the Conference of Parties shall be to:

(a) promote the purpose of this Convention;

(b) discuss the relationship with WADA and study the mechanisms of funding of WADA’s annual core budget. Non-States Parties can be invited to the discussion;

(d) examine the reports submitted by States Parties in accordance with Article 31;

(e) examine, on an ongoing basis, the monitoring of compliance with this Convention in response to the development of anti-doping systems,

[which will be funded from the Voluntary Fund established under Article 17 above] [which will be funded from the regular budget of UNESCO];

(f) examine draft amendments to this Convention for adoption;

(g) examine for approval, in accordance with Article 34 of the Convention, modifications to the Prohibited List and to the Standards for Granting Therapeutic Use Exemptions adopted by WADA;

(h) define and implement cooperation between the States Parties and WADA within the framework of this Convention;

(i) request a report from WADA on the implementation of the Code to each of its sessions for examination.

2. The Conference of Parties, in fulfilling its functions, may do so in cooperation with other intergovernmental bodies.

Article 31 – National reports to the Conference of Parties

States Parties shall forward every two years to the Conference of Parties through the Secretariat, in one of the official languages of UNESCO, all relevant information concerning measures taken by them for the purpose of complying with the provisions of this Convention.

Article 32 – Secretariat of the Conference of Parties

1. The Secretariat of the Conference of Parties shall be provided by the Director-General of UNESCO.

2. At the request of the Conference of Parties the Director-General of UNESCO shall use to the fullest extent possible the services of WADA on terms agreed upon by the Conference of Parties.

3. Functioning costs of the Secretariat and of the Conference of Parties will be funded from the [regular budget of UNESCO] [and/or] [the Voluntary Fund established under Article 17 above.]

4. The Secretariat shall prepare the documentation of the Conference of Parties, as well as the draft agenda of its meetings, and shall ensure the implementation of its decisions.

Article 33 – Amendments to the Convention

1. Each State Party may, by written communication addressed to the Director-General of UNESCO, propose amendments to this Convention. The Director-General shall circulate such communication to all States Parties. If, within six months from the date of the circulation of the communication, at least one half of the States Parties give their consent, the Director-General shall present such proposals to the following session of the Conference of Parties.

2. Amendments shall be adopted by the Conference of Parties with a two-thirds majority of States Parties present and voting.

3. Once adopted, amendments to this Convention shall be submitted for ratification, acceptance, approval or accession to the States Parties.

4. With respect to the States Parties that have ratified, accepted, approved or acceded to them, amendments to this Convention shall enter into force three months after the deposit of the instruments referred to in paragraph 3 of this Article by two thirds of the States Parties.

Thereafter, for each State Party that ratifies, accepts, approves or accedes to an amendment, the said amendment shall enter into force three months after the date of deposit by that State Party of its instrument of ratification, acceptance, approval or accession.

5. A State that becomes a Party to this Convention after the entry into force of amendments in conformity with paragraph 4 of this Article shall, failing an expression of different intention, be considered:

(a) a Party to this Convention as so amended;

(b) a Party to the unamended Convention in relation to any State Party not bound by the amendments.

Article 34 – Specific amendment procedure for the Annexes to the Convention

1. If WADA modifies the Prohibited List or the Standards for Granting Therapeutic Use Exemptions, it may, by written communication addressed to the Director-General of UNESCO, inform her/him of those changes. The Director-General shall notify such changes as proposed amendments to the relevant Annexes to this Convention to all States Parties expeditiously. Amendments to the Annexes shall be approved by the Conference of Parties either at one of its sessions or through a written consultation.

2. States Parties have 45 days from the Director-General’s notification within which to express their objection to the proposed amendment either in writing, in case of written consultation, to the Director-General or at a session of the Conference of Parties. Unless two thirds of the States Parties express their objection, the proposed amendment shall be deemed to be approved by the Conference of Parties.

3. Amendments approved by the Conference of Parties shall be notified to the States Parties by the Director-General. They shall enter into force 45 days after that notification, except for any State Party that has previously notified the Director-General that it does not accept these amendments.

4. A State Party having notified the Director-General that it does not accept an amendment approved according to the preceding paragraphs remains bound by the Annexes as not amended.

Part VII: Final clauses

Article 35 – Federal or non-unitary constitutional systems

The following provisions shall apply to States Parties that have a federal or non-unitary constitutional system:

(a) With regard to the provisions of this Convention, the implementation of which comes under the legal jurisdiction of the federal or central legislative power, the obligations of the federal or central government shall be the same as for those States Parties which are not federal States;

(b) With regard to the provisions of this Convention, the implementation of which comes under the jurisdiction of individual constituent States, countries, provinces or cantons which are not obliged by the constitutional system of the federation to take legislative measures, the federal government shall inform the competent authorities of such States, countries, provinces or cantons of the said provisions, with its recommendation for their adoption.

Article 36 – Ratification, acceptance, approval or accession

This Convention shall be subject to ratification, acceptance, approval or accession by Member States of UNESCO in accordance with their respective constitutional procedures. The instruments of ratification, acceptance, approval or accession shall be deposited with the Director-General of UNESCO.

Article 37 – Entry into force

1. This Convention shall enter into force on the first day of the month following the expiration of a period of one month after the deposit of the thirtieth instrument of ratification, acceptance, approval or accession.

2. For any State that subsequently expresses its consent to be bound by it, this Convention shall enter into force on the first day of the month following the expiration of a period of one month after the deposit of its instrument of ratification, acceptance, approval or accession.

Article 38 – Territorial extension of the Convention

1. Any State may, when depositing its instrument of ratification, acceptance, approval or accession, specify the territory or territories for whose international relations it is responsible and to which this Convention shall apply.

2. Any State Party may, at any later date, by a declaration addressed to UNESCO, extend the application of this Convention to any other territory specified in the declaration. In respect of such territory the Convention shall enter into force on the first day following the expiration of a period of one month after the date of receipt of such a declaration by the depositary.

3. Any declaration made under the two preceding paragraphs may, in respect of any territory mentioned in such declaration, be withdrawn by a notification addressed to UNESCO. Such withdrawal shall become effective on the first day following the expiration of a period of one month after the date of receipt of such a notification by the depositary.

Article 39 – Denunciation

Each State Party may denounce this Convention. The denunciation shall be notified by an instrument in writing, deposited with the Director-General of UNESCO. The denunciation shall take effect on the first day of the month following the expiration of a period of six months after the receipt of the instrument of denunciation. It shall in no way affect the financial obligations of the concerned State Party until the date on which the withdrawal takes effect.

Article 40 – Depositary

The Director-General of UNESCO shall be the Depositary of this Convention and amendments thereto. As the Depositary, the Director-General of UNESCO shall inform the States Parties of this Convention, as well as the other Member States of the Organization of:

(a) the deposit of any instrument of ratification, acceptance, approval or accession;

(b) the date of entry into force of this Convention in accordance with Article 37 above;

(d) any amendment to the Convention or to the Annexes adopted in accordance with Articles 33 and 34 above and the date on which the amendment comes into force;

(e) any declaration or notification made under the provisions of Article 38 above;

(f) any notification made under the provisions of Article 39 above and the date on which the denunciation takes effect;

(g) any other act, notification or communication relating to this Convention.

Article 41 – Registration

In conformity with Article 102 of the Charter of the United Nations, this Convention shall be registered with the Secretariat of the United Nations at the request of the Director-General of UNESCO.

Article 42 – Authoritative texts

1. This Convention including its Annexes has been drawn up in Arabic, Chinese, English, French, Russian and Spanish, the six texts being equally authoritative.

2. The Appendices to this Convention are drawn up in Arabic, Chinese, English, French, Russian and Spanish.

Article 43 – Reservations

No reservations that are incompatible with the object and purpose of the present Convention shall be permitted.

Done in Paris, this 19 day of October 2005, in two authentic copies bearing the signature of the President of the General Conference of UNESCO at its 33^rd session and of the Director-General of UNESCO, which shall be deposited in the archives of UNESCO.

Annexes

1. The Prohibited List – International Standard

2. Standards for Granting Therapeutic Use Exemptions

Appendices

1. World Anti-Doping Code

2. International Standard for Laboratories

3. International Standard for Testing

Annex I

International Convention against Doping in Sports

The World Anti-Doping Code

THE 2005 PROHIBITED LIST INTERNATIONAL STANDARD

The official text of the Prohibited List shall be maintained by WADA and shall be published in English and French. In the event of any conflict between the English and French versions, the English version shall prevail. This List shall come into effect on 1 January 2005.

THE 2005 PROHIBITED LIST WORLD ANTI-DOPING CODE

Valid 1 January 2005

The use of any drug should be limited to medically justified indications

SUBSTANCES AND METHODS PROHIBITED AT ALL TIMES

(IN- AND OUT-OF-COMPETITION)

PROHIBITED SUBSTANCES

S1. ANABOLIC AGENTS

Anabolic agents are prohibited.

1. Anabolic Androgenic Steroids (AAS)

a. Exogenous* AAS, including:

18α-homo-17β-hydroxyestr-4-en-3-one; bolasterone; boldenone; boldione; calusterone; clostebol; danazol; dehydrochloromethyltestosterone; delta1-androstene-3,17-dione; delta1-androstenediol; delta1-dihydro-testosterone; drostanolone; ethylestrenol; fluoxymesterone; formebolone; furazabol; gestrinone; 4-hydroxytestosterone; 4-hydroxy-19-nortestosterone; mestanolone; mesterolone; metenolone; methandienone; methandriol; methyldienolone; methyltrienolone; methyltestosterone; mibolerone; nandrolone; 19-norandrostenediol; 19-norandrostenedione; norbolethone; norclostebol; norethandrolone; oxabolone; oxandrolone; oxymesterone; oxymetholone; quinbolone; stanozolol; stenbolone; tetrahydrogestrinone; trenbolone and other substances with a similar chemical structure or similar biological effect(s).

b. Endogenous** AAS:

androstenediol (androst-5-ene-3β,17β-diol); androstenedione (androst-4-ene-3,17-dione); dehydroepiandrosterone (DHEA); dihydrotestosterone; testosterone;

and the following metabolites and isomers:

5α-androstane-3α,17α-diol; 5α-androstane-3α,17β-diol; 5α-androstane-3β,17α-diol;, 5α-androstane-3β,17β-diol; androst-4-ene-3α,17α-diol; androst-4-ene-3α,17β-diol; androst-4-ene-3β,17α-diol; androst-5-ene-3α,17α-diol; androst-5-ene-3α,17β-diol; androst-5-ene-3β,17α-diol; 4-androstenediol (androst-4-ene-3β,17β-diol); 5-androstenedione (androst-5-ene-3,17-dione); epi-dihydrotestosterone; 3α-hydroxy-5α-androstan-17-one; 3β-hydroxy-5α-androstan-17-one; 19-norandrosterone; 19-noretiocholanolone.

Where a Prohibited Substance (as listed above) is capable of being produced by the body naturally, a Sample will be deemed to contain such Prohibited Substance where the concentration of the Prohibited Substance or its metabolites or markers and/or any other relevant ratio(s) in the Athlete’s Sample so deviates from the range of values normally found in humans that it is unlikely to be consistent with normal endogenous production. A Sample shall not be deemed to contain a Prohibited Substance in any such case where the Athlete proves by evidence that the concentration of the Prohibited Substance or its metabolites or markers and/or the relevant ratio(s) in the Athlete’s Sample is attributable to a physiological or pathological condition. In all cases, and at any concentration, the laboratory will report an Adverse Analytical Finding if, based on any reliable analytical method, it can show that the Prohibited Substance is of exogenous origin.

If the laboratory result is not conclusive and no concentration as referred to in the above paragraph is found, the relevant Anti-Doping Organisation shall conduct a further investigation if there are serious indications, such as a comparison to reference steroid profiles, for a possible Use of a Prohibited Substance. If the laboratory has reported the presence of a T/E ratio greater than four (4) to one (1) in the urine, further investigation is obligatory in order to determine whether the ratio is due to a physiological or pathological condition, except if the laboratory reports an Adverse Analytical Finding based on any reliable analytical method, showing that the Prohibited Substance is of exogenous origin. In case of an investigation, it will include a review of any previous and/or subsequent tests. If previous tests are not available, the Athlete shall be tested unannounced at least three times within a three month period.

Should an Athlete fail to cooperate in the investigations, the Athlete’s Sample shall be deemed to contain a Prohibited Substance.

2. Other Anabolic Agents, including but not limited to:

Clenbuterol, zeranol, zilpaterol.

For purposes of this section:

* “exogenous” refers to a substance which is not capable of being produced by the body naturally.

** “endogenous” refers to a substance which is capable of being produced by the body naturally.

S2. HORMONES AND RELATED SUBSTANCES

The following substances, including other substances with a similar chemical structure or similar biological effect(s), and their releasing factors, are prohibited:

1. Erythropoietin (EPO);

2. Growth Hormone (hGH), Insulin-like Growth Factor (IGF-1), Mechano Growth Factors (MGFs);

3. Gonadotrophins (LH, hCG);

4. Insulin;

5. Corticotrophins.

Unless the Athlete can demonstrate that the concentration was due to a physiological or pathological condition, a Sample will be deemed to contain a Prohibited Substance (as listed above) where the concentration of the Prohibited Substance or its metabolites and/or relevant ratios or markers in the Athlete’s Sample so exceeds the range of values normally found in humans so that it is unlikely to be consistent with normal endogenous production.

The presence of other substances with a similar chemical structure or similar biological effect(s), diagnostic marker(s) or releasing factors of a hormone listed above or of any other finding which indicate(s) that the substance detected is of exogenous origin, will be reported as an Adverse Analytical Finding.

S3. BETA-2 AGONISTS

All beta-2 agonists including their D- and L-isomers are prohibited. Their use requires a Therapeutic Use Exemption.

As an exception, formoterol, salbutamol, salmeterol and terbutaline, when administered by inhalation to prevent and/or treat asthma and exercise-induced asthma/broncho-constriction require an abbreviated Therapeutic Use Exemption.

Despite the granting of a Therapeutic Use Exemption, when the Laboratory has reported a concentration of salbutamol (free plus glucuronide) greater than 1000 ng/mL, this will be considered as an Adverse Analytical Finding unless the athlete proves that the abnormal result was the consequence of the therapeutic use of inhaled salbutamol.

S4. AGENTS WITH ANTI-ESTROGENIC ACTIVITY

The following classes of anti-estrogenic substances are prohibited:

1. Aromatase inhibitors including, but not limited to, anastrozole, letrozole, aminogluthetimide, exemestane, formestane, testolactone.

2. Selective Estrogen Receptor Modulators (SERMs) including, but not limited to, raloxifene, tamoxifen, toremifene.

3. Other anti-estrogenic substances including, but not limited to, clomiphene, cyclofenil, fulvestrant.

S5. DIURETICS AND OTHER MASKING AGENTS

Diuretics and other masking agents are prohibited.

Masking agents include but are not limited to:

Diuretics*, epitestosterone, probenecid, alpha-reductase inhibitors (e.g. finasteride, dutasteride), plasma expanders (e.g. albumin, dextran, hydroxyethyl starch).

Diuretics include:

acetazolamide, amiloride, bumetanide, canrenone, chlortalidone, etacrynic acid, furosemide, indapamide, metolazone, spironolactone, thiazides (e.g. bendroflumethiazide, chlorothiazide, hydrochlorothiazide), triamterene, and other substances with a similar chemical structure or similar biological effect(s).

* A Therapeutic Use Exemption is not valid if an Athlete’s urine contains a diuretic in association with threshold or sub-threshold levels of a Prohibited Substance(s).

PROHIBITED METHODS

M1. ENHANCEMENT OF OXYGEN TRANSFER

The following are prohibited:

a. Blood doping, including the use of autologous, homologous or heterologous blood or red blood cell products of any origin, other than for medical treatment.

b. Artificially enhancing the uptake, transport or delivery of oxygen, including but not limited to perfluorochemicals, efaproxiral (RSR13) and modified haemoglobin products (e.g. haemoglobin-based blood substitutes, microencapsulated haemoglobin products).

M2. CHEMICAL AND PHYSICAL MANIPULATION

The following is prohibited:

Tampering, or attempting to tamper, in order to alter the integrity and validity of Samples collected in Doping Controls.

These include but are not limited to intravenous infusions*, catheterisation, and urine substitution.

* Except as a legitimate acute medical treatment, intravenous infusions are prohibited.

M3. GENE DOPING

The non-therapeutic use of cells, genes, genetic elements, or of the modulation of gene expression, having the capacity to enhance athletic performance, is prohibited.

SUBSTANCES AND METHODS PROHIBITED IN-COMPETITION

In addition to the categories S1 to S5 and M1 to M3 defined above, the following categories are prohibited in competition:

PROHIBITED SUBSTANCES

S6. STIMULANTS

The following stimulants are prohibited, including both their optical (D- and L-) isomers where relevant:

Adrafinil, amfepramone, amiphenazole, amphetamine, amphetaminil, benzphetamine, bromantan, carphedon, cathine*, clobenzorex, cocaine, dimethylamphetamine, ephedrine**, etilamphetamine, etilefrine, famprofazone, fencamfamin, fencamine, fenetylline, fenfluramine, fenproporex, furfenorex, mefenorex, mephentermine, mesocarb, methamphetamine, methylamphetamine, methylenedioxyamphetamine, methylenedioxymethamphetamine, methylephedrine**, methylphenidate, modafinil, nikethamide, norfenfluramine, parahydroxyamphetamine, pemoline, phendimetrazine, phenmetrazine, phentermine, prolintane, selegiline, strychnine, and other substances with a similar chemical structure or similar biological effect(s)***.

* Cathine is prohibited when its concentration in urine is greater than 5 micrograms per milliliter.

** Each of ephedrine and methylephedrine is prohibited when its concentration in urine is greater than 10 micrograms per milliliter.

*** The substances included in the 2005 Monitoring Program (bupropion, caffeine, phenylephrine, phenylpropanolamine, pipradrol, pseudoephedrine, synephrine) are not considered as Prohibited Substances.

NOTE: Adrenaline associated with local anaesthetic agents or by local administration (e.g. nasal, ophthalmologic) is not prohibited.

S7. NARCOTICS

The following narcotics are prohibited:

buprenorphine, dextromoramide, diamorphine (heroin), fentanyl and its derivatives, hydromorphone, methadone, morphine, oxycodone, oxymorphone, pentazocine, pethidine.

S8. CANNABINOIDS

Cannabinoids (e.g. hashish, marijuana) are prohibited.

S9. GLUCOCORTICOSTEROIDS

All glucocorticosteroids are prohibited when administered orally, rectally, intravenously or intramuscularly. Their use requires a Therapeutic Use Exemption approval.

All other routes of administration require an abbreviated Therapeutic Use Exemption.

Dermatological preparations are not prohibited.

SUBSTANCES PROHIBITED IN PARTICULAR SPORTS

P1. ALCOHOL

Alcohol (ethanol) is prohibited in-Competition only, in the following sports. Detection will be conducted by analysis of breath and/or blood. The doping violation threshold for each Federation is reported in parenthesis.

• Aeronautic (FAI) (0.20 g/L)

• Archery (FITA) (0.10 g/L)

• Automobile (FIA) (0.10 g/L)

• Billiards (WCBS) (0.20 g/L)

• Boules (CMSB) (0.10 g/L)

• Karate (WKF) (0.10 g/L)

• Modern Pentathlon (UIPM) (0.10 g/L) for disciplines involving shooting

• Motorcycling (FIM) (0.00 g/L)

• Skiing (FIS) (0.10 g/L)

P2. BETA-BLOCKERS

Unless otherwise specified, beta-blockers are prohibited in-Competition only, in the following sports.

• Aeronautic (FAI)

• Archery (FITA) (also prohibited out-of-competition)

• Automobile (FIA)

• Billiards (WCBS)

• Bobsleigh (FIBT)

• Boules (CMSB)

• Bridge (FMB)

• Chess (FIDE)

• Curling (WCF)

• Gymnastics (FIG)

• Motorcycling (FIM)

• Modern Pentathlon (UIPM) for disciplines involving shooting

• Nine-pin bowling (FIQ)

• Sailing (ISAF) for match race helms only

• Shooting (ISSF) (also prohibited out-of-competition)

• Skiing (FIS) in ski jumping & free style snow board

• Swimming (FINA) in diving & synchronised swimming

• Wrestling(FILA)

Beta-blockers include, but are not limited to, the following: acebutolol, alprenolol, atenolol, betaxolol, bisoprolol, bunolol, carteolol, carvedilol, celiprolol, esmolol, labetalol, levobunolol, metipranolol, metoprolol, nadolol, oxprenolol, pindolol, propranolol, sotalol, timolol.

SPECIFIED SUBSTANCES*

“Specified Substances”* are listed below:

Ephedrine, L-methylamphetamine, methylephedrine;

Cannabinoids;

All inhaled Beta-2 Agonists, except clenbuterol;

Probenecid;

All Glucocorticosteroids;

All Beta Blockers;

Alcohol.

* “The Prohibited List may identify specified substances which are particularly susceptible to unintentional anti-doping rule violations because of their general availability in medicinal products or which are less likely to be successfully abused as doping agents.” A doping violation involving such substances may result in a reduced sanction provided that the “…Athlete can establish that the Use of such a specified substance was not intended to enhance sport performance…”

Annex II

International Convention against Doping in sports

STANDARDS FOR GRANTING THERAPEUTIC USE EXEMPTIONS

Extract from «INTERNATIONAL STANDARD FOR THERAPEUTIC USE EXEMPTIONS» of the World Anti-Doping Agency (WADA);

in force January 1st, 2005

4.0 Criteria for granting a therapeutic use exemption

A Therapeutic Use Exemption (TUE) may be granted to an Athlete permitting the use of a Prohibited Substance or Prohibited Method contained in the Prohibited List.

An application for a TUE will be reviewed by a Therapeutic Use Exemption Committee (TUEC). The TUEC will be appointed by an Anti-Doping Organisation. An exemption will be granted only in strict accordance with the following criteria: [Comment: This standard applies to all Athletes as defined by and subject to the Code i.e. able-bodied athletes and athletes with disabilities. This Standard will be applied according to an individual’s circumstances. For example, an exemption that is appropriate for an athlete with a disability may be inappropriate for other athletes.]

4.1 The Athlete should submit an application for a TUE no less than 21 days before participating in an Event.

4.2 The Athlete would experience a significant impairment to health if the Prohibited Substance or Prohibited Method were to be withheld in the course of treating an acute or chronic medical condition.

4.3 The therapeutic use of the Prohibited Substance or Prohibited Method would produce no additional enhancement of performance other than that which might be anticipated by a return to a state of normal health following the treatment of a legitimate medical condition. The use of any Prohibited Substance or Prohibited Method to increase “low-normal” levels of any endogenous hormone is not considered an acceptable therapeutic intervention.

4.4 There is no reasonable therapeutic alternative to the use of the otherwise Prohibited Substance or Prohibited Method.

4.5 The necessity for the use of the otherwise Prohibited Substance or Prohibited Method cannot be a consequence, wholly or in part, of prior non-therapeutic use of any substance from the Prohibited List.

4.6 The TUE will be cancelled by the granting body, if

a. The Athlete does not promptly comply with any requirements or conditions imposed by the Anti-Doping Organisation granting the exemption.

b. The term for which the TUE was granted has expired.

c. The Athlete is advised that the TUE has been withdrawn by the Anti-Doping Organisation.

[Comment: Each TUE will have a specified duration as decided upon by the TUEC.

There may be cases when a TUE has expired or has been withdrawn and the prohibited substance subject to the TUE is still present in the Athlete’s body. In such cases, the Anti-Doping Organisation conducting the initial review of an adverse finding will consider whether the finding is consistent with expiry or withdrawal of the TUE.]

4.7 An application for a TUE will not be considered for retroactive approval except in cases where:

a. Emergency treatment or treatment of an acute medical condition was necessary, or

b. Due to exceptional circumstances, there was insufficient time or opportunity for an applicant to submit, or a TUEC to consider, an application prior to Doping Control.

[Comment: Medical Emergencies or acute medical situations requiring administration of an otherwise Prohibited Substance or Prohibited Method before an application for a TUE can be made, are uncommon. Similarly, circumstances requiring expedited consideration of an application for a TUE due to imminent competition are infrequent. Anti-Doping Organisations granting TUEs should have internal procedures which permit such situations to be addressed.]

5.0. Confidentiality of information

5.1 The applicant must provide written consent for the transmission of all information pertaining to the application to members of the TUEC and, as required, other independent medical or scientific experts, or to all necessary staff involved in the management, review or appeal of TUEs.

Should the assistance of external, independent experts be required, all details of the application will be circulated without identifying the Athlete involved in the Athlete’s care. The applicant must also provide written consent for the decisions of the TUEC to be distributed to other relevant Anti-Doping Organisations under the provisions of the Code.

5.2 The members of the TUECs and the administration of the Anti-Doping Organisation involved will conduct all of their activities in strict confidence. All members of a TUEC and all staff involved will sign confidentiality agreements. In particular they will keep the following information confidential:

a. All medical information and data provided by the Athlete and physician(s) involved in the Athlete’s care.

b. All details of the application including the name of the physician(s) involved in the process.

Should the Athlete wish to revoke the right of the TUEC or the WADA TUEC to obtain any health information on his/her behalf, the Athlete must notify his/her medical practitioner in writing of the fact. As a consequence of such a decision, the Athlete will not receive approval for a TUE or renewal of an existing TUE.

6.0 Therapeutic Use Exemption Committees (TUECS)

TUECs shall be constituted and act in accordance with the following guidelines:

6.1 TUECs should include at least three physicians with experience in the care and treatment of Athletes and a sound knowledge of clinical, sports and exercise medicine. In order to ensure a level of independence of decisions, a majority of the members of the TUEC should not have any official responsibility in the Anti-doping organisation. All members of a TUEC will sign a conflict of interest agreement. In applications involving Athletes with disabilities, at least one TUEC member must possess specific experience with the care and treatment of Athletes with disabilities.

6.2 TUECs may seek whatever medical or scientific expertise they deem appropriate in reviewing the circumstances of any application for a TUE.

6.3 The WADA TUEC shall be composed following the criteria set out in article 6.1. The WADA TUEC is established to review on its own initiative TUE decisions granted by Anti-Doping Organisations. As specified in article 4.4 of the Code, the WADA TUEC, upon request by Athletes who have been denied TUEs by an Anti-Doping Organisation will review such decisions with the power to reverse them.

7.0 Therapeutic Use Exemption (TUE) Application Process

7.1 A TUE will only be considered following the receipt of a completed application form that must include all relevant documents (see appendix 1 – TUE form). The application process must be dealt with in accordance with the principles of strict medical confidentiality.

7.2 The TUE application form(s), as set out in appendix 1, can be modified by Anti-Doping Organisations to include additional requests for information, but no sections or items shall be removed.

7.3 The TUE application form(s) may be translated into other language(s) by Anti-Doping Organisations, but English or French must remain on the application form(s).

7.4 An Athlete may not apply to more than one Anti-Doping Organisation for a TUE. The application must identify the Athlete’s sport and, where appropriate, discipline and specific position or role.

7.5 The application must list any previous and/or current requests for permission to use an otherwise Prohibited Substance or Prohibited Method, the body to whom that request was made, and the decision of that body.

7.6 The application must include a comprehensive medical history and the results of all examinations, laboratory investigations and imaging studies relevant to the application.

7.7 Any additional relevant investigations, examinations or imaging studies requested by TUEC of the Anti-Doping Organisation will be undertaken at the expense of the applicant or his/her national sport governing body.

7.8 The application must include a statement by an appropriately qualified physician attesting to the necessity of the otherwise Prohibited Substance or Prohibited Method in the treatment of the Athlete and describing why an alternative, permitted medication cannot, or could not, be used in the treatment of this condition.

7.9 The dose, frequency, route and duration of administration of the otherwise Prohibited Substance or Prohibited Method in question must be specified.

7.10 Decisions of the TUEC, should be completed within 30 days of receipt of all relevant documentation and will be conveyed in writing to the Athlete by the relevant Anti-Doping Organisation. Where a TUE has been granted to an Athlete in the Anti-Doping Organisation Registered Testing Pool, the Athlete and WADA will be provided promptly with an approval which includes information pertaining to the duration of the exemption and any conditions associated with the TUE.

7.11 a. Upon receiving a request by an Athlete for review, as specified in article 4.4. of the Code, the WADA TUEC will, as specified in article 4.4 of the Code, be able to reverse a decision on a TUE granted by an Anti-Doping Organisation. The Athlete shall provide to the WADA TUEC all the information for a TUE as submitted initially to the Anti-Doping Organisation accompanied by an application fee. Until the review process has been completed, the original decision remains in effect. The process should not take longer than 30 days following receipt of the information by WADA.

b. WADA can undertake a review at any time. The WADA TUEC will complete its review within 30 days.

7.12 If the decision regarding the granting of a TUE is reversed on review, the reversal shall not apply retroactively and shall not disqualify the Athlete's results during the period that the TUE had been granted and shall take effect no later than 14 days following notification of the decision to the Athlete.

8.0 Abbreviated Therapeutic Use Exemption (ATUE) Application Process

8.1 It is acknowledged that some substances included on the List of Prohibited Substances are used to treat medical conditions frequently encountered in the Athlete population. In such cases, a full application as detailed in section 4, and section 7, is unnecessary. Accordingly an abbreviated process of the TUE is established.

8.2 The Prohibited Substances or Prohibited Methods which may be permitted by this abbreviated process are strictly limited to the following: Beta-2 agonists (formoterol, salbutamol, salmeterol and terbutaline) by inhalation, and glucocorticosteroids by non-systemic routes.

8.3 To use one of the substances above, the Athlete shall provide to the Anti-Doping Organisation a medical notification justifying the therapeutic necessity. Such medical notification, as contained in Appendix 2, shall describe the diagnosis, name of the drug, dosage, route of administration and duration of the treatment. When applicable any tests undertaken in order to establish the diagnosis should be included (without the actual results or details).

8.4 The abbreviated process includes:

a. Approval for use of Prohibited Substances subject to the abbreviated process is effective upon receipt of a complete notification by the Anti-Doping Organisation. Incomplete notifications must be returned to the applicant.

b. On receipt of a complete notification, the Anti-Doping Organisation shall promptly advise the Athlete. As appropriate, the Athlete’s IF, NF and NADO shall also be advised. The Anti-Doping Organisation shall advise WADA only upon receipt of a notification from an International-level Athlete.

c. A notification for an ATUE will not be considered for retroactive approval except:

- In emergency treatment or treatment of an acute medical condition was necessary, or

- Due to exceptional circumstances, there was insufficient time or opportunity for an applicant to submit, or a TUEC to receive, an application prior to Doping Control.

8.5 a. A review by the TUEC or the WADA TUEC can be initiated at any time during the duration of an ATUE.

b. If an Athlete requests a review of a subsequent denial of an ATUE, the WADA TUEC will have the ability to request from the Athlete additional medical information as deemed necessary, the expenses of which should be met by the Athlete.

8.6 An ATUE may be cancelled by the TUEC or WADA TUEC at any time. The Athlete, his/her IF and all relevant Anti-Doping Organisations shall be notified immediately.

8.7 The cancellation shall take effect immediately following notification of the decision to the Athlete. The Athlete will nevertheless be able to apply under section 7 for a TUE.

9.0 Clearinghouse

9.1 Anti-Doping Organisations are required to provide WADA with all TUEs, and all supporting documentation, issued under section 7.

9.2 With respect to ATUEs, Anti-Doping Organisations shall provide WADA with medical applications submitted by International-level Athletes issued under section 8.4

9.3 The Clearinghouse shall guarantee strict confidentiality of all the medical information.

Appendix 1

International Convention against Doping in Sports

World Anti-Doping Code

2003

Table of Contents

Introduction

Purpose, Scope and organisation of the World Anti-Doping Program and the Code

The World Anti-Doping Program

The Code

International Standards

Models of Best Practice

Fundamental Rationale for the World Anti-Doping Code

Part One Doping Control

Introduction

Article 1 Definition of Doping

Article 2 Anti-Doping Rule Violations

Article 3 Proof of Doping

3.1 Burdens and Standards of Proof

3.2 Methods of Establishing Facts and Presumptions

Article 4 the Prohibited List

4.1 Publication and Revision of the Prohibited List

4.2 Prohibited Substances and Prohibited Methods Identified on the Prohibited List

4.3 Criteria for including Substances and Methods on the Prohibited List

4.4 Therapeutic Use

4.5 Monitoring Program

Article 5 Testing

5.1 Test Distribution Planning

5.2 Standards for Testing

Article 6 Analysis of Samples

6.1 Use of Approved Laboratories

6.2 Substances Subject to Detection

6.3 Research on Samples

6.4 Standards for Sample Analysis and Reporting

Article 7 Results Management

7.1 Initial Review Regarding Adverse Analytical Findings

7.2 Notification After Initial Review

7.3 Further Review of Adverse Analytical Finding Where Required by Prohibited List

7.4 Review of Other Anti-Doping Rule Violations

7.5 Principles Applicable to Provisional Suspensions

Article 8 Right to A Fair Hearing

Article 9 Automatic Disqualification of Individual Results

Article 10 Sanctions on Individuals

10.1 Disqualification of Results in Event during which an Anti-Doping Rule Violation Occurs

10.2 Imposition of ineligibility for Prohibited Substances and Prohibited Methods

10.3 Specified Substances

10.4 Ineligibility for Other Anti-Doping Rule Violations

10.5 Elimination or Reduction of Period of ineligibility Based on Exceptional Circumstances

10.6 Rules for Certain Potential Multiple Violations

10.7 Disqualification of Results in Competitions Subsequent to Sample Collection

10.8 Commencement of ineligibility Period

10.9 Status During ineligibility

10.10 Reinstatement Testing

Article 11 Consequences to Teams

Article 12 Sanctions against Sporting Bodies

Article 13 Appeals

13.1 Decisions Subject to Appeal

13.2 Appeals from Decisions Regarding Anti-Doping Rule Violations, Consequences, and

Provisional Suspensions

13.3 Appeals from Decisions Granting or Denying a therapeutic Use Exemption

13.4 Appeals from Decisions Imposing Consequences under Part Three of the Code

13.5 Appeals from Decisions Suspending or Revoking Laboratory Accreditation

Article 14 Confidentiality and Reporting

14.1 information Concerning Adverse Analytical Findings and Other Potential Antidoping

Rule Violations

14.2 Public Disclosure

14.3 Athlete Whereabouts information

14.4 Statistical Reporting

14.5 Doping Control information Clearing House

Article 15 Clarification of Doping Control Responsibilities

15.1 Event Testing

15.2 Out-of-Competition Testing

15.3 Results Management, Hearings and Sanctions

15.4 Mutual Recognition

Article 16 Doping Control for Animals Competing in Sport

Article 17 Statute of Limitations

Part Two Education and Research

Article 18 Education

18.1 Basic Principle and Primary Goal

18.2 Program and Activities

18.3 Coordination and Cooperation

Article 19 Research

19.1 Purpose of Anti-Doping Research

19.2 Types of Research

19.3 Coordination

19.4 Research Practices

19.5 Administration of Prohibited Substances and Prohibited Methods

19.6 Misuse of Results

Part Three Roles and Responsibilities

Article 20 Additional Roles and Responsibilities of Signatories

20.1 Roles and Responsibilities of the International Olympic Committee

20.2 Roles and Responsibilities of the International Paralympic Committee

20.3 Roles and Responsibilities of International Federations

20.4 Roles and Responsibilities of National Olympic Committees and National Paralympic

Committees

20.5 Roles and Responsibilities of National Anti-Doping Organisations

20.6 Roles and Responsibilities of Major Event Organisations

20.7 Roles and Responsibilities of WADA

Article 21 Roles and Responsibilities of Participants

21.1 Roles and Responsibilities of Athletes

21.2 Roles and Responsibilities of Athlete Support Personnel

Article 22 Involvement of Governments

Part Four Acceptance, Compliance and Modification

Article 23 Acceptance, Compliance and Modification

23.1 Acceptance of the Code

23.2 Implementation of the Code

23.3 Acceptance and Implementation Deadlines

23.4 Monitoring Compliance with the Code

23.5 Consequences of Non-Compliance with the Code

23.6 Modification of the Code

23.7 Withdrawal of Acceptance of the Code

Article 24 Interpretation of the Code

Appendix

Definitions

INTRODUCTION

PURPOSE, SCOPE AND ORGANISATION OF THE WORLD ANTI-DOPING PROGRAM AND THE CODE

The purposes of the World Anti-Doping Program and the Code are:

• To protect the Athletes' fundamental right to participate in doping-free sport and thus promote health, fairness and equality for Athletes worldwide and

• To ensure harmonized, coordinated and effective anti-doping programs at the international and national level with regard to detection, deterrence and prevention of doping

The World Anti-Doping Program

The World Anti-Doping Program encompasses all of the elements needed in order to ensure optimal harmonization and best practice in international and national antidoping programs. The main elements are:

Level 1: The Code

Level 2: International Standards

Level 3: Models of Best Practice

The Code

The Code is the fundamental and universal document upon which the World Anti-Doping Program in sport is based. The purpose of the Code is to advance the antidoping effort through universal harmonization of core anti-doping elements. It is intended to be specific enough to achieve complete harmonization on issues where uniformity is required, yet general enough in other areas to permit flexibility on how agreed upon anti-doping principles are implemented.

International Standards

International Standards for different technical and operational areas within the antidoping program will be developed in consultation with the Signatories and governments and approved by WADA. The purpose of the International Standards is harmonization among Anti-Doping Organisations responsible for specific technical and operational parts of the anti-doping programs. Adherence to the International Standards is mandatory for compliance with the Code. The International Standards may be revised from time to time by the WADA Executive Committee after reasonable consultation with the Signatories and governments. Unless provided otherwise in the Code, International Standards and all revisions shall become effective on the date specified in the International Standard or revision.

[Comment: International Standards will contain much of the technical detail necessary for implementing the Code. This would include, for example, the detailed requirements for Sample collection, laboratory analysis and laboratory accreditation currently found in the Olympic Movement Anti-Doping Code ("OMADC"). International Standards, while expressly incorporated into the Code by reference, will, in consultation with the Signatories and governments, be developed by experts and set forth in separate technical documents. It is important that the technical experts be able to make timely changes to the International Standards without requiring any amendment of the Code or individual stakeholder rules and

regulations. All applicable International Standards will be in place by January 1, 2004.]

Models of Best Practice

Models of Best Practice based on the Code will be developed to provide state of the art solutions in different areas of anti-doping. The Models will be recommended by WADA and made available to Signatories upon request but will not be mandatory. In addition to providing models of anti-doping documentation, WADA will also make some training assistance available to the Signatories.

[Comment: WADA will prepare model anti-doping rules and regulations tailored to the needs of each of the major groups of Signatories (e.g., International Federations for individual sports, International Federations for team sports, National Anti-Doping Organisations, etc.). These model rules and regulations will conform with and be based on the Code, will be state of the art examples of best practices and will contain all of the detail (including reference to International Standards) necessary to conduct an effective anti-doping program. These model rules and regulations will provide alternatives from which stakeholders may select. Some stakeholders may choose to adopt the model rules and regulations and other models of best practices verbatim. Others may decide to adopt the models with modifications. Still other stakeholders may choose to develop their own rules and regulations consistent with the general principles and specific requirements set forth in the Code.

Other model documents for specific parts of the anti-doping work may be developed based on generally recognized stakeholder needs and expectations. This could include models for national anti-doping programs, results management, Testing (beyond the specific requirements set forth in the International Standard for Testing), education programs, etc. All Models of Best Practice will be reviewed and approved by WADA before they are included in the World Anti-Doping Program.]

FUNDAMENTAL RATIONALE FOR THE WORLD ANTI-DOPING CODE

Anti-doping programs seek to preserve what is intrinsically valuable about sport. This intrinsic value is often referred to as "the spirit of sport"; it is the essence of Olympism; it is how we play true. The spirit of sport is the celebration of the human spirit, body and mind, and is characterized by the following values:

• Ethics, fair play and honesty

• Health

• Excellence in performance

• Character and education

• Fun and joy

• Teamwork

• Dedication and commitment

• Respect for rules and laws

• Respect for self and other participants

• Courage

• Community and solidarity

Doping is fundamentally contrary to the spirit of sport.

PART ONE

DOPING CONTROL

INTRODUCTION

Part One of the Code sets forth specific anti-doping rules and principles that are to be followed by organisations responsible for adopting, implementing or enforcing anti-doping rules within their authority - - e.g., the International Olympic Committee, International Paralympic Committee, International Federations, Major Event Organisations, and National Anti-Doping Organisations. All of these organisations are collectively referred to as Anti-Doping Organisations.

Part One of the Code does not replace, or eliminate the need for, comprehensive anti-doping rules adopted by each of these Anti-Doping Organisations. While some provisions of Part One of the Code must be incorporated essentially verbatim by each Anti-Doping Organisation in its own anti-doping rules, other provisions of Part One establish mandatory guiding principles that allow flexibility in the formulation of rules by each Anti-Doping Organisation or establish requirements that must be followed by each Anti-Doping Organisation but need not be repeated in its own anti-doping rules. The following Articles, as applicable to the scope of anti-doping activity which the Anti-Doping Organisation performs, must be incorporated into the rules of each Anti-Doping Organisation without any substantive changes (allowing for necessary nonsubstantive editing changes to the language in order to refer to the organisation's name, sport, section numbers, etc.): Articles 1 (Definition of Doping), 2 (Anti-Doping Rule Violations), 3 (Proof of Doping), 9 (Automatic Disqualification of Individual Results), 10 (Sanctions on Individuals), 11 (Consequences to Teams), 13 (Appeals) with the exception of 13.2.2, 17 (Statute of Limitations) and Definitions.

[Comment: For example it is critical to harmonization that all Signatories base their decisions on the same list of anti-doping rule violations, the same burdens of proof and impose the same Consequences for the same anti-doping rule violations. These substantive rules must be the same whether a hearing takes place before an International Federation, at the national level or before CAS. On the other hand, it is not necessary for effective harmonization to force all Signatories to use one single results management and hearing process. At present, there are many different, yet

equally effective processes for results management and hearings within different International Federations and different national bodies. The Code does not require absolute uniformity in results management and hearing procedures; it does, however, require that the diverse approaches of the Signatories satisfy principles stated in the Code.

With respect to Article 13, subpart 13.2.2 is not included in the provisions required to be adopted essentially verbatim, as 13.2.2 establishes mandatory guiding principles that allow some flexibility in the formulation of rules by the Anti-Doping Organisation.]

Anti-doping rules, like competition rules, are sport rules governing the conditions under which sport is played. Athletes accept these rules as a condition of participation. Anti-doping rules are not intended to be subject to or limited by the requirements and legal standards applicable to criminal proceedings or employment matters. The policies and minimum standards set forth in the Code represent the consensus of a broad spectrum of stakeholders with an interest in fair sport and should be respected by all courts and adjudicating bodies.

Participants shall be bound to comply with the anti-doping rules adopted in conformance with the Code by the relevant Anti-Doping Organisations. Each Signatory shall establish rules and procedures to ensure that all Participants under the authority of the Signatory and its member organisations are informed of and agree to be bound by anti-doping rules in force of the relevant Anti-Doping Organisations.

[Comment: By their participation in sport, Athletes are bound by the competitive rules of their sport. In the same manner, Athletes and Athlete Support Personnel should be bound by anti-doping rules based on Article 2 of the Code by virtue of their agreements for membership, accreditation, or participation in sports organisations or sports events subject to the Code. Each Signatory, however, shall take the necessary steps to ensure that all Athletes and Athlete Support Personnel within its authority are bound by the relevant Anti-Doping Organisation's anti-doping rules.]

ARTICLE 1 DEFINITION OF DOPING

Doping is defined as the occurrence of one or more of the anti-doping rule violations set forth in Article 2.1 through Article 2.8 of the Code.

ARTICLE 2 ANTI-DOPING RULE VIOLATIONS

[Comment: The purpose of Article 2 is to specify the circumstances and conduct which constitute violations of anti-doping rules. Hearings in doping cases will proceed based on the assertion that one or more of these specific rules have been violated. Most of the circumstances and conduct on this list of violations can be found in some form in the OMADC or other existing anti-doping rules.]

The following constitute anti-doping rule violations:

2.1 The presence of a Prohibited Substance or its Metabolites or Markers in an Athlete’s bodily Specimen.

2.1.1 It is each Athlete’s personal duty to ensure that no Prohibited Substance enters his or her body. Athletes are responsible for any Prohibited Substance or its Metabolites or Markers found to be present in their bodily Specimens. Accordingly, it is not necessary that intent, fault, negligence or knowing Use on the Athlete’s part be demonstrated in order to establish an anti-doping violation under Article 2.1.

[Comment: For purposes of anti-doping violations involving the presence of a Prohibited Substance (or its Metabolites or Markers), the Code adopts the rule of strict liability which is found in the OMADC and the vast majority of existing anti-doping rules. Under the strict liability principle, an anti-doping rule violation occurs whenever a Prohibited Substance is found in an Athlete’s bodily Specimen. The violation occurs whether or not the Athlete intentionally or unintentionally used a Prohibited Substance or was negligent or otherwise at fault. If the positive Sample came from an In-Competition test, then the results of that Competition are automatically invalidated (Article 9 (Automatic Disqualification of Individual Results)). However, the Athlete then has the possibility to avoid or reduce sanctions if the Athlete can demonstrate that he or she was not at fault or significant fault. (Article 10.5 (Elimination or Reduction of Period of Ineligibility Based on Exceptional Circumstances).

The strict liability rule for the finding of a Prohibited Substance in an Athlete's Specimen, with a possibility that sanctions may be modified based on specified criteria, provides a reasonable balance between effective anti-doping enforcement for the benefit of all "clean" Athletes and fairness in the exceptional circumstance where a Prohibited Substance entered an Athlete’s system through no fault or negligence on the Athlete’s part. It is important to emphasize that while the determination of whether the anti-doping rule has been violated is based on strict liability, the imposition of a fixed period of Ineligibility is not automatic.

The rationale for the strict liability rule was well stated by the Court of Arbitration for Sport in the case of Quigley v. UIT “It is true that a strict liability test is likely in some sense to be unfair in an individual case, such as that of Q., where the Athlete may have taken medication as the result of mislabeling or faulty advice for which he or she is not responsible - particularly in the circumstances of sudden illness in a foreign country. But it is also in some sense "unfair" for an Athlete to get food poisoning on the eve of an important competition. Yet in neither case will the rules of the competition be altered to undo the unfairness. Just as the competition will not be postponed to await the Athlete's recovery, so the prohibition of banned substances will not be lifted in recognition of its accidental absorption. The vicissitudes of competition, like those of life generally, may create many types of unfairness, whether by accident or the negligence of unaccountable Persons, which the law cannot repair.

Furthermore, it appears to be a laudable policy objective not to repair an accidental unfairness to an individual by creating an intentional unfairness to the whole body of other competitors. This is what would happen if banned performance-enhancing substances were tolerated when absorbed inadvertently. Moreover, it is likely that even intentional abuse would in many cases escape sanction for lack of proof of guilty intent. And it is certain that a requirement of intent would invite costly litigation that may well cripple federations - particularly those run on modest budgets - in their fight against doping."]

2.1.2 Excepting those substances for which a quantitative reporting threshold is specifically identified in the Prohibited List, the detected presence of any quantity of a Prohibited Substance or its Metabolites or Markers in an Athlete’s Sample shall constitute an anti-doping rule violation.

2.1.3 As an exception to the general rule of Article 2.1, the Prohibited List may establish special criteria for the evaluation of Prohibited Substances that can also be produced endogenously.

[Comment: For example, the Prohibited List might provide that a T/E ratio greater than 6:1 is doping unless a longitudinal analysis of prior or subsequent test results by the Anti-Doping Organisation demonstrates a naturally elevated ratio or the Athlete otherwise establishes that the elevated ratio is the result of a physiological or pathological condition.]

2.2 Use or Attempted Use of a Prohibited Substance or a Prohibited Method.

2.2.1 The success or failure of the Use of a Prohibited Substance or Prohibited Method is not material. It is sufficient that the Prohibited Substance or Prohibited Method was Used or Attempted to be Used for an anti-doping rule violation to be committed.

[Comment: The prohibition against "Use" has been expanded from the text in the OMADC to include Prohibited Substances as well as Prohibited Methods. With this inclusion there is no need to specifically delineate "admission of Use" as a separate anti-doping rule violation. "Use" can be proved, for example, through admissions, third party testimony or other evidence. Demonstrating the "Attempted Use" of a Prohibited Substance requires proof of intent on the Athlete’s part. The fact that intent may be required to prove this particular anti-doping rule violation does not undermine the strict liability principle established for violations of Article 2.1 and Use of a Prohibited Substance or Prohibited Method. An Athlete's Out-of-Competition Use of a Prohibited Substance that is not prohibited Out-of-Competition would not constitute an anti-doping rule violation.]

2.3 Refusing, or failing without compelling justification, to submit to Sample collection after notification as authorized in applicable anti-doping rules or otherwise evading Sample collection.

[Comment: Failure or refusal to submit to Sample collection after notification is prohibited in almost all existing anti-doping rules. This Article expands the typical rule to include "otherwise evading Sample collection" as prohibited conduct. Thus, for example, it would be an anti-doping rule violation if it were established that an Athlete was hiding from a Doping Control official who was attempting to conduct a test. A violation of "refusing or failing to submit to Sample collection” may be based on either intentional or negligent conduct of the Athlete, while "evading" Sample collection contemplates intentional conduct by the Athlete.]

2.4 Violation of applicable requirements regarding Athlete availability for Out-of-Competition Testing including failure to provide required whereabouts information and missed tests which are declared based on reasonable rules.

[Comment: Unannounced Out-of-Competition Testing is at the core of effective Doping Control. Without accurate Athlete location information such Testing is inefficient and sometimes impossible. This Article, which is not typically found in most existing anti-doping rules, requires Athletes that have been identified for Outof-Competition Testing to be responsible for providing and updating information on their whereabouts so that they can be located for No Advance Notice Out-of-Competition Testing. The "applicable requirements" are set by the Athlete's International Federation and National Anti-Doping Organisation in order to allow some flexibility based upon varying circumstances encountered in different sports and countries. A violation of this Article may be based on either intentional or negligent conduct by the Athlete.]

2.5 Tampering, or Attempting to tamper, with any part of Doping Control.

[Comment: This Article prohibits conduct which subverts the Doping Control process but which would not be included in the typical definition of Prohibited Methods. For example, altering identification numbers on a Doping Control form during Testing or breaking the B Bottle at the time of B Sample analysis.]

2.6 Possession of Prohibited Substances and Methods:

2.6.1 Possession by an Athlete at any time or place of a substance that is prohibited in Out-of-Competition Testing or a Prohibited Method unless the Athlete establishes that the Possession is pursuant to a therapeutic use exemption granted in accordance with Article 4.4 (Therapeutic Use) or other acceptable justification.

< p class=MsoNormal style='text-align:justify'>2.6.2 Possession of a substance that is prohibited in Out-of-Competition Testing or a Prohibited Method by Athlete Support Personnel in connection with an Athlete, Competition or training, unless the Athlete Support Personnel establishes that the Possession is pursuant to a therapeutic use exemption granted to an Athlete in accordance with Article 4.4 (Therapeutic Use) or other acceptable justification.

2.7 Trafficking in any Prohibited Substance or Prohibited Method.

2.8 Administration or Attempted administration of a Prohibited Substance or Prohibited Method to any Athlete, or assisting, encouraging, aiding, abetting, covering up or any other type of complicity involving an anti-doping rule violation or any Attempted violation.

ARTICLE 3 PROOF OF DOPING

3.1 Burdens and Standards of Proof

The Anti-Doping Organisation shall have the burden of establishing that an anti-doping rule violation has occurred. The standard of proof shall be whether the Anti-Doping Organisation has established an anti-doping rule violation to the comfortable satisfaction of the hearing body bearing in mind the seriousness of the allegation which is made. This standard of proof in all cases is greater than a mere balance of probability but less than proof beyond a reasonable doubt. Where the Code places the burden of proof upon the Athlete or other Person alleged to have committed an anti-doping rule violation to rebut a presumption or establish specified facts or circumstances, the standard of proof shall be by a balance of probability.

[Comment: This standard of proof required to be met by the Anti-Doping Organisation is comparable to the standard which is applied in most countries to cases involving professional misconduct. It has also been widely applied by courts and tribunals in doping cases See, for example, the CAS decision in N., J., Y., W. v. FINA, CAS 98/208, 22 December 1998.]

3.2 Methods of Establishing Facts and Presumptions. Facts related to anti-doping rule violations may be established by any reliable means, including admissions. The following rules of proof shall be applicable in doping cases:

3.2.1 WADA-accredited laboratories are presumed to have conducted Sample analysis and custodial procedures in accordance with the International Standard for laboratory analysis. The Athlete may rebut this presumption by establishing that a departure from the International Standard occurred.

If the Athlete rebuts the preceding presumption by showing that a departure from the International Standard occurred, then the Anti-Doping Organisation shall have the burden to establish that such departure did not cause the Adverse Analytical Finding.

[Comment: The burden is on the Athlete to establish, by a preponderance of the evidence, a departure from the International Standard. If the Athlete does so, the burden shifts to the Anti-Doping Organisation to prove to the comfortable satisfaction of the hearing body that the departure did not change the test result.]

3.2.2 Departures from the International Standard for Testing which did not cause an Adverse Analytical Finding or other anti-doping rule violation shall not invalidate such results. If the Athlete establishes that departures from the International Standard occurred during Testing then the Anti-Doping Organisation shall have the burden to establish that such departures did not cause the Adverse Analytical Finding or the factual basis for the anti-doping rule violation.

ARTICLE 4 THE PROHIBITED LIST

4.1 Publication and Revision of the Prohibited List. WADA shall, as often as necessary and no less often than annually, publish the Prohibited List as an International Standard. The proposed content of the Prohibited List and all revisions shall be provided in writing promptly to all Signatories and governments for comment and consultation. Each annual version of the Prohibited List and all revisions shall be distributed promptly by WADA to each Signatory and government and shall be published on WADA's website, and each Signatory shall take appropriate steps to distribute the Prohibited List to its members and constituents. The rules of each Anti-Doping Organisation shall specify that, unless provided otherwise in the Prohibited List or a revision, the Prohibited List and revisions shall go into effect under the Anti-Doping Organisation's rules three months after publication of the Prohibited List by WADA without requiring any further action by the Anti-Doping Organisation.

[Comment: The Prohibited List will be revised and published on an expedited basis whenever the need arises. However, for the sake of predictability, a new list will be published every year whether or not changes have been made. The virtue of the IOC practice of publishing a new list every January is that it avoids confusion over which list is the most current. To address this issue, WADA will always have the most current Prohibited List published on its website. It is anticipated that revised anti-doping rules adopted by Anti-Doping Organisations pursuant to the Code will not go into effect until January 1, 2004 with the publication of the first Prohibited List adopted by WADA. The OMADC will continue to be applicable until the Code is accepted by the International Olympic Committee.]

4.2 Prohibited Substances and Prohibited Methods Identified on the Prohibited List. The Prohibited List shall identify those Prohibited Substances and Prohibited Methods which are prohibited as doping at all times (both In-Competition and Out-of-Competition) because of their potential to enhance performance in future Competitions or their masking potential and those substances and methods which are prohibited In-Competition only. Upon the recommendation of an International Federation, the Prohibited List may be expanded by WADA for that particular sport. Prohibited Substances and Prohibited Methods may be included in the Prohibited List by general category (e.g., anabolic agents) or by specific reference to a particular substance or method.

[Comment: There will be one Prohibited List. The substances which are prohibited a all times would include masking agents and those substances which, when used in training, may have long term performance enhancing effects such as anabolics. All substances and methods on the Prohibited List are prohibited In-Competition. This distinction between what is tested for In-Competition and what is tested for Out-of-Competition is carried over from the OMADC.

There will be only one document called the "Prohibited List." WADA may add additional substances or methods to the Prohibited List for particular sports (e.g. the inclusion of beta-blockers for shooting) but this will also be reflected on the single Prohibited List. Having all Prohibited Substances on a single list will avoid some of the current confusion related to identifying which substances are prohibited in which sports. Individual sports are not permitted to seek exemption from the basic list of Prohibited Substances (e.g. eliminating anabolics from the Prohibited List for ''mind sports"). The premise of this decision is that there are certain basic doping agents which anyone who chooses to call himself or herself an Athlete should not take.]

4.3 Criteria for Including Substances and Methods on the Prohibited List. WADA shall consider the following criteria in deciding whether to include a substance or method on the Prohibited List.

4.3.1 A substance or method shall be considered for inclusion on the Prohibited List if WADA determines that the substance or method meets any two of the following three criteria:

4.3.1.1 Medical or other scientific evidence, pharmacological effect or experience that the substance or method has the potential to enhance or enhances sport performance;

4.3.1.2 Medical or other scientific evidence, pharmacological effect, or experience that the Use of the substance or method represents an actual or potential health risk to the Athlete;

4.3.1.3 WADA's determination that the Use of the substance or method violates the spirit of sport described in the Introduction to the Code.

4.3.2 A substance or method shall also be included on the Prohibited List if WADA determines there is medical or other scientific evidence, pharmacological effect or experience that the substance or method has the potential to mask the Use of other Prohibited Substances and Prohibited Methods.

[Comment: A substance shall be considered for inclusion on the Prohibited List if the substance is a masking agent or meets two of the following three criteria: (1) it has the potential to enhance or enhances sport performance; (2) it represents a potential or actual health risk; or (3) it is contrary to the spirit of sport. None of the three criteria alone is a sufficient basis for adding a substance to the Prohibited List. Using the potential to enhance performance as the sole criteria would include, for example, physical and mental training, red meat, carbohydrate loading and training at altitude. Risk of harm would include smoking. Requiring all three criteria would also be unsatisfactory. For example the use of genetic transfer technology to dramatically enhance sport performance should be prohibited as contrary to the spirit of sport even if it is not harmful. Similarly, the potentially unhealthy abuse of certain substances without therapeutic justification based on the mistaken belief they enhance performance is certainly contrary to the spirit of sport regardless of whether the expectation of performance enhancement is realistic.]

4.3.3 WADA’s determination of the Prohibited Substances and Prohibited Methods that will be included on the Prohibited List shall be final and shall not be subject to challenge by an Athlete or other Person based on an argument that the substance or method was not a masking agent or did not have the potential to enhance performance, represent a health risk, or violate the spirit of sport.

[Comment: The question of whether a substance meets the criteria in Article 4.3 (Criteria for Including Substances and Methods on the Prohibited List) in a particular case cannot be raised as a defense to an anti-doping rule violation. For example, it cannot be argued that the Prohibited Substance detected would not have been performance enhancing in that particular sport. Rather, doping occurs when a substance on the Prohibited List is found in an Athlete’s bodily Specimen. The same principle is found in the OMADC.]

4.4 Therapeutic Use

WADA shall adopt an International Standard for the process of granting therapeutic use exemptions. Each International Federation shall ensure, for International-Level Athletes or any other Athlete who is entered in an International Event, that a process is in place whereby Athletes with documented medical conditions requiring the Use of a Prohibited Substance or a Prohibited Method may request a therapeutic use exemption. Each National Anti-Doping Organisation shall ensure, for all Athletes within its jurisdiction that are not International-Level Athletes, that a process is in place whereby Athletes with documented medical conditions requiring the Use of a Prohibited Substance or a Prohibited Method may request a therapeutic use exemption. Such requests shall be evaluated in accordance with the International Standard on therapeutic use. International Federations and National Anti-Doping Organisations shall promptly report to WADA the granting of therapeutic use exemptions to any International-Level Athlete or national-level Athlete that is included in his or her National Anti-Doping Organisation's Registered Testing Pool. WADA, on its own initiative, may review the granting of a therapeutic use exemption to any International-Level Athlete or national-level Athlete that is included in his or her National Anti-Doping Organisation's Registered Testing Pool. Further, upon the request of any such Athlete that has been denied a therapeutic use exemption, WADA may review such denial. If WADA determines that such granting or denial of a therapeutic use exemption did not comply with the International Standard for therapeutic use exemptions, WADA may reverse the decision.

[Comment: It is important that the processes for granting therapeutic use exemptions become more harmonized. Athletes who use medically prescribed Prohibited Substances may be subject to sanctioning unless they have previously obtained a therapeutic use exemption. However, currently many sporting bodies have no rules permitting therapeutic use exemptions; others follow unwritten policies; and only a few have written policies incorporated into their anti-doping rules. This Article seeks to harmonize the basis upon which therapeutic use exemptions will be granted and gives responsibility for granting or denying exemptions to the International Federations for International-Level Athletes and to the National Anti-Doping Organisations for national-level Athletes (that are not also International-Level Athletes) and other Athletes subject to Doping Control under the Code.

Examples of commonly prescribed Prohibited Substances which might be specifically addressed in the International Standard for therapeutic use exemptions are medications prescribed for acute severe asthma and inflammatory bowel disease. When a therapeutic use exemption has been denied or granted in contravention of the International Standard, that decision may be submitted to WADA for review as provided in the International Standard and thereafter appealed as provided in Article 13.3 (Appeals). If the granting of a therapeutic use exemption is reversed, the reversal shall not apply retroactively and shall not disqualify the Athlete's results during the time that the therapeutic use exemption was in effect.]

4.5 Monitoring Program

WADA, in consultation with other Signatories and governments, shall establish a monitoring program regarding substances which are not on the Prohibited List, but which WADA wishes to monitor in order to detect patterns of misuse in sport. WADA shall publish, in advance of any Testing, the substances that will be monitored. Laboratories will report the instances of reported Use or detected presence of these substances to WADA periodically on an aggregate basis by sport and whether the Samples were collected In-Competition or Out–of-Competition. Such reports shall not contain additional information regarding specific Samples. WADA shall make available to International Federations and National Anti-Doping Organisations, on at least an annual basis, aggregate statistical information by sport regarding the additional substances. WADA shall implement measures to ensure that strict anonymity of individual Athletes is maintained with respect to such reports. The reported use or detected presence of the monitored substances shall not constitute a doping violation.

ARTICLE 5 TESTING

5.1 Test Distribution Planning. Anti-Doping Organisations conducting Testing shall in coordination with other Anti-Doping Organisations conducting Testing on the same Athlete pool:

5.1.1 Plan and implement an effective number of In-Competition and Out-of-Competition tests. Each International Federation shall establish a Registered Testing Pool for International-Level Athletes in its sport, and each National Anti-Doping Organisation shall establish a national Registered Testing Pool for Athletes in its country. The national-level pool shall include International-Level Athletes from that country as well as other national-level Athletes. Each International Federation and National Anti-Doping Organisation shall plan and conduct In-Competition and Out-of-Competition Testing on its Registered Testing Pool.

5.1.2 Make No Advance Notice Testing a priority.

5.1.3 Conduct Target Testing.

[Comment: Target Testing is specified because random Testing, or even weighted random Testing, does not ensure that all of the appropriate Athletes will be tested. (For example: world class Athletes, Athletes whose performances have dramatically improved over a short period of time, Athletes whose coaches have had other Athletes test positive, etc.). Obviously, Target Testing must not be used for any purpose other than legitimate Doping Control. The Code makes it clear that Athletes have no right to expect that they will be tested only on a random basis. Similarly, it does not impose any reasonable suspicion or probable cause requirement for Target Testing.]

5.2 Standards for Testing

Anti-Doping Organisations conducting Testing shall conduct such Testing in conformity with the International Standard for Testing.

[Comment: The required methods and processes for the various types of In-Competition and Out-of-Competition Testing will be described in greater detail in the International Standard for Testing.]

ARTICLE 6 ANALYSIS OF SAMPLES

Doping Control Samples shall be analyzed in accordance with the following principles:

6.1 Use of Approved Laboratories

Doping Control Samples shall be analyzed only in WADA-accredited laboratories or as otherwise approved by WADA. The choice of the WADA accredited laboratory (or other method approved by WADA) used for the Sample analysis shall be determined exclusively by the Anti-Doping Organisation responsible for results management.

[Comment: The phrase "or other method approved by WADA" is intended to cover, for example, mobile blood Testing procedures which WADA has reviewed and considers to be reliable.]

6.2 Substances Subject to Detection

Doping Control Samples shall be analyzed to detect Prohibited Substances and Prohibited Methods identified on the Prohibited List and other substances as may be directed by WADA pursuant to Article 4.5 (Monitoring Program).

6.3 Research on Samples

No Sample may be used for any purpose other than the detection of substances (or classes of substances) or methods on the Prohibited List, or as otherwise identified by WADA pursuant to Article 4.5 (Monitoring Program), without the Athlete's written consent.

6.4 Standards for Sample Analysis and Reporting

Laboratories shall analyze Doping Control Samples and report results in conformity with the International Standard for laboratory analysis.

ARTICLE 7 RESULTS MANAGEMENT

Each Anti-Doping Organisation conducting results management shall establish a process for the pre-hearing administration of potential anti-doping rule violations that respects the following principles:

[Comment: Various of the Signatories have created their own approaches to results management for Adverse Analytical Findings. While the various approaches have not been entirely uniform, many have proven to be fair and effective systems for results management. The Code does not supplant each of the Signatories' results management systems. This Article does, however, specify basic principles in order to ensure the fundamental fairness of the results management process which must be observed by each Signatory. The specific anti-doping rules of each Signatory shall be consistent with these basic principles.]

7.1 Initial Review Regarding Adverse Analytical Findings

Upon receipt of an A Sample Adverse Analytical Finding, the Anti-Doping Organisation responsible for results management shall conduct a review to determine whether: (a) an applicable therapeutic use exemption has been granted, or (b) there is any apparent departure from the International Standards for Testing or laboratory analysis that undermines the validity of the Adverse Analytical Finding.

7.2 Notification After Initial Review

If the initial review under Article 7.1 does not reveal an applicable therapeutic use exemption or departure that undermines the validity of the Adverse Analytical Finding, the Anti-Doping Organisation shall promptly notify the Athlete, in the manner set out in its rules, of: (a) the Adverse Analytical Finding; (b) the anti-doping rule violated, or, in a case under Article 7.3, a description of the additional investigation that will be conducted as to whether there is an anti-doping rule violation; (c) the Athlete's right to promptly request the analysis of the B Sample or, failing such request, that the B Sample analysis may be deemed waived; (d) the right of the Athlete and/or the Athlete's representative to attend the B Sample opening and analysis if such analysis is requested; and (e) the Athlete's right to request copies of the A and B Sample laboratory documentation package which includes information as required by the International Standard for laboratory analysis.

[Comment: The Athlete has a right to request a prompt B Sample analysis regardless of whether follow-up investigation may be required under Articles 7.3 or 7.4.]

7.3 Further Review of Adverse Analytical Finding Where Required by Prohibited List

The Anti-Doping Organisation or other reviewing body established by such organisation shall also conduct any follow-up investigation as may be required by the Prohibited List. Upon completion of such follow-up investigation, the Anti-Doping Organisation shall promptly notify the Athlete regarding the results of the follow-up investigation and whether or not the Anti-Doping Organisation asserts that an anti-doping rule was violated.

7.4 Review of Other Anti-Doping Rule Violations

The Anti-Doping Organisation or other reviewing body established by such organisation shall conduct any follow-up investigation as may be required under applicable anti-doping policies and rules adopted pursuant to the Code or which the Anti-Doping Organisation otherwise considers appropriate. The Anti-Doping Organisation shall promptly give the Athlete or other Person subject to sanction notice, in the manner set out in its rules, of the anti-doping rule which appears to have been violated, and the basis of the violation.

[Comment: As an example, an International Federation typically would notify the Athlete through the Athlete's national sports federation.]

7.5 Principles Applicable to Provisional Suspensions

A Signatory may adopt rules, applicable to any Event for which the Signatory is the ruling body or for any team selection process for which the Signatory is responsible, permitting Provisional Suspensions to be imposed after the review and notification described in Articles 7.1 and 7.2 but prior to a final hearing as described in Article 8 (Right to a Fair Hearing). Provided, however, that a Provisional Suspension may not be imposed unless the Athlete is given either:

(a) an opportunity for a Provisional Hearing either before imposition of the Provisional Suspension or on a timely basis after imposition of the Provisional Suspension; or (b) an opportunity for an expedited hearing in accordance with Article 8 (Right to a Fair Hearing) on a timely basis after imposition of a Provisional Suspension. If a Provisional Suspension is imposed based on an A Sample Adverse Analytical Finding and a subsequent B Sample analysis does not confirm the A Sample analysis, then the Athlete shall not be subject to any further disciplinary action and any sanction previously imposed shall be rescinded. In circumstances where the Athlete or the Athlete's team has been removed from a Competition and the subsequent B Sample analysis does not confirm the A Sample finding, if, without otherwise affecting the Competition, it is still possible for the Athlete or team to be reinserted, the Athlete or team may continue to take part in the Competition.

[Comment: This Article continues to permit the possibility of a Provisional Suspension before a final decision at a hearing under Article 8 (Right to a Fair Hearing). Provisional Suspensions are currently authorized in the OMADC and by the rules of many International Federations. However, before a Provisional Suspension can be unilaterally imposed by an Anti-Doping Organisation, the internal review specified in the Code must first be completed. In addition, a Signatory imposing a Provisional Suspension is required to give the Athlete an opportunity for a Provisional Hearing either before or promptly after the imposition of the Provisional Suspension,

or an expedited final hearing under Article 8 promptly after imposition of the Provisional Suspension. The Athlete has a right to appeal under Article 13.2. As an alternative to the process for imposing a Provisional Suspension under this Article, the Anti-Doping Organisation may always elect to forego a Provisional Suspension and proceed directly to the final hearing utilizing an expedited process under Article 8. In the rare circumstance where the B Sample analysis does not confirm the A Sample finding, the Athlete that had been provisionally suspended will be allowed, where circumstances permit, to participate in subsequent Competitions during the Event. Similarly, depending upon the relevant rules of the International Federation in a Team Sport, if the team is still in Competition, the Athlete may be able to take

part in future Competitions.]

ARTICLE 8 RIGHT TO A FAIR HEARING

Each Anti-Doping Organisation with responsibility for results management shall provide a hearing process for any Person who is asserted to have committed an antidoping rule violation. Such hearing process shall address whether an anti-doping violation was committed and, if so, the appropriate Consequences. The hearing process shall respect the following principles:

• a timely hearing;

• fair and impartial hearing body;

• the right to be represented by counsel at the Person's own expense;

• the right to be fairly and timely informed of the asserted anti-doping rule violation;

• the right to respond to the asserted anti-doping rule violation and resulting Consequences;

• the right of each party to present evidence, including the right to call and question witnesses (subject to the hearing body's discretion to accept testimony by telephone or written submission);

• the Person's right to an interpreter at the hearing, with the hearing body to determine the identity, and responsibility for the cost, of the interpreter; and

• a timely, written, reasoned decision;

[Comment: This Article contains basic principles relative to ensuring a fair hearing for Persons asserted to have violated anti-doping rules. This Article is not intended to supplant each Signatory's own rules for hearings but rather to ensure that each Signatory provides a hearing process consistent with these principles. The reference to CAS as an appellate body in Article 13 does not prevent a Signatory from also specifying CAS as the initial hearing body.]

Hearings held in connection with Events may be conducted by an expedited process as permitted by the rules of the relevant Anti-Doping Organisation and the hearing body.

[Comment: For example a hearing could be expedited on the eve of a major Event where the resolution of the anti-doping rule violation is necessary to determine the Athlete's eligibility to participate in the Event or during an Event where the resolution of the case will affect the validity of the Athlete's results or continued participation in the Event.]

ARTICLE 9 AUTOMATIC DISQUALIFICATION OF INDIVIDUAL RESULTS

An anti-doping rule violation in connection with an In-Competition test automatically leads to Disqualification of the individual result obtained in that Competition with all resulting consequences, including forfeiture of any medals, points and prizes.

[Comment: This principle is currently found in the OMADC. When an Athlete wins a gold medal with a Prohibited Substance in his or her system, that is unfair to the other Athletes in that Competition regardless of whether the gold medallist was at fault in any way. Only a "clean" Athlete should be allowed to benefit from his or her competitive results. For Team Sports, see Article 11 (Consequences to Teams).]

ARTICLE 10 SANCTIONS ON INDIVIDUALS

10.1 Disqualification of Results in Event During which an Anti-Doping Rule Violation Occurs

An anti-doping rule violation occurring during or in connection with an Event may, upon the decision of the ruling body of the Event, lead to Disqualification of all of the Athlete's individual results obtained in that Event with all consequences, including forfeiture of all medals, points and prizes, except as provided in Article 10.1.1.

[Comment: Whereas Article 9 (Automatic Disqualification of Individual Results) Disqualifies the result in a single Competition in which the Athlete tested positive (e.g., the 100 meter backstroke), this Article may lead to Disqualification of all results in all races during the Event (e.g., the FINA World Championships). Factors to be included in considering whether to Disqualify other results in an Event might include, for example, the severity of the Athlete’s anti-doping rule violation and whether the Athlete tested negative in the other Competitions.]

10.1.1 If the Athlete establishes that he or she bears No Fault or Negligence for the violation, the Athlete's individual results in the other Competitions shall not be Disqualified unless the Athlete's results in Competitions other than the Competition in which the anti-doping rule violation occurred were likely to have been affected by the Athlete's anti-doping rule violation.

10.2 Imposition of Ineligibility for Prohibited Substances and Prohibited Methods Except for the specified substances identified in Article 10.3, the period of Ineligibility imposed for a violation of Articles 2.1 (presence of Prohibited Substance or its Metabolites or Markers), 2.2 (Use or Attempted Use of Prohibited Substance or Prohibited Method) and 2.6 (Possession of Prohibited

Substances and Methods) shall be: First violation: Two (2) years' Ineligibility.

Second violation: Lifetime Ineligibility.

However, the Athlete or other Person shall have the opportunity in each case, before a period of Ineligibility is imposed, to establish the basis for eliminating or reducing this sanction as provided in Article 10.5.

[Comment: Harmonization of sanctions has been one of the most discussed and debated areas of anti-doping. Arguments against requiring harmonization of sanctions are based on differences between sports including for example the following: in some sports the Athletes are professionals making a sizable income from the sport and in others the Athletes are true amateurs; in those sports where an Athlete's career is short (e.g. artistic gymnastics) a two year Disqualification has

a much more significant effect on the Athlete than in sports where careers are traditionally much longer (e.g. equestrian and shooting); in individual sports, the Athlete is better able to maintain competitive skills through solitary practice during Disqualification than in other sports where practice as part of a team is more important. A primary argument in favor of harmonization is that it is simply not right that two Athletes from the same country who test positive for the same Prohibited Substance under similar circumstances should receive different sanctions only because they participate in different sports. In addition, flexibility in sanctioning has often been viewed as an unacceptable opportunity for some sporting bodies to be more lenient with dopers. The lack of harmonization of sanctions has also frequently been the source of jurisdictional conflicts between International Federations and National Anti-Doping Organisations. The consensus of the World Conference on Doping in Sport held in Lausanne in February 1999 supported a two year period of Ineligibility for a first serious antidoping rule violation followed with a lifetime ban for a second violation. This consensus was reflected in the OMADC.]

10.3 Specified Substances

The Prohibited List may identify specified substances which are particularly susceptible to unintentional anti-doping rules violations because of their general availability in medicinal products or which are less likely to be successfully abused as doping agents. Where an Athlete can establish that the Use of such a specified substance was not intended to enhance sport performance, the period of Ineligibility found in Article 10.2 shall be replaced with the following:

First violation: At a minimum, a warning and reprimand and no period of Ineligibility from future Events, and at a maximum, one (1) year's Ineligibility.

Second violation: Two (2) years' Ineligibility.

Third violation: Lifetime Ineligibility.

However, the Athlete or other Person shall have the opportunity in each case, before a period of Ineligibility is imposed, to establish the basis for eliminating or reducing (in the case of a second or third violation) this sanction as provided in Article 10.5.

[Comment: This principle is carried over from the OMADC and allows, for example, some flexibility in disciplining Athletes who test positive as a result of the inadvertent use of a cold medicine containing a prohibited stimulant.

“Reduction” of a sanction under Article 10.5.2 applies only to a second or third violation because the sanction for a first violation already builds in sufficient discretion to allow consideration of the Person’s degree of fault.]

10.4 Ineligibility for Other Anti-Doping Rule Violations

The period of Ineligibility for other anti-doping rule violations shall be:

10.4.1 For violations of Article 2.3 (refusing or failing to submit to Sample collection) or Article 2.5 (Tampering with Doping Control), the Ineligibility periods set forth in Article 10.2 shall apply.

10.4.2 For violations of Articles 2.7 (Trafficking) or 2.8 (administration of Prohibited Substance or Prohibited Method), the period of Ineligibility imposed shall be a minimum of four (4) years up to lifetime Ineligibility.

An anti-doping rule violation involving a Minor shall be considered a particularly serious violation, and, if committed by Athlete Support Personnel for violations other than specified substances referenced in Article 10.3, shall result in lifetime Ineligibility for such Athlete Support Personnel. In addition, violations of such Articles which also violate non-sporting laws and regulations, may be reported to the competent administrative, professional or judicial authorities.

[Comment: Those who are involved in doping Athletes or covering up doping should be subject to sanctions which are more severe than the Athletes who test positive.

Since the authority of sport organisations is generally limited to Ineligibility for credentials, membership and other sport benefits, reporting Athlete Support Personnel to competent authorities is an important step in the deterrence of doping.]

10.4.3 For violations of Article 2.4 (whereabouts violation or missed test), the period of Ineligibility shall be at a minimum 3 months and at a maximum 2 years in accordance with the rules established by the Anti-Doping Organisation whose test was missed or whereabouts requirement was violated. The period of Ineligibility for subsequent violations of Article 2.4 shall be as established in the rules of the Anti-Doping Organisation whose test was missed or whereabouts requirement was violated.

[Comment: The whereabouts and missed test policies of different Anti-Doping Organisations may vary considerably, particularly at the outset as these policies are being put into place. Thus, considerable flexibility has been provided for sanctioning these anti-doping rule violations. Those Anti-Doping Organisations with more sophisticated policies including built in safeguards, and those organisations with longer track records of Athlete experience with a whereabouts policy, could provide for Ineligibility periods at the longer end of the specified range.]

10.5 Elimination or Reduction of Period of Ineligibility Based on Exceptional Circumstances.

10.5.1 No Fault or Negligence

If the Athlete establishes in an individual case involving an anti-doping rule violation under Article 2.1 (presence of Prohibited Substance or its Metabolites or Markers) or Use of a Prohibited Substance or Prohibited Method under Article 2.2 that he or she bears No Fault or Negligence for the violation, the otherwise applicable period of Ineligibility shall be eliminated. When a Prohibited Substance or its Markers or Metabolites is detected in an Athlete's Specimen in violation of Article 2.1 (presence of Prohibited Substance), the Athlete must also establish how the Prohibited Substance entered his or her system in order to have the period of Ineligibility eliminated. In the event this Article is applied and the period of Ineligibility otherwise applicable is eliminated, the antidoping rule violation shall not be considered a violation for the limited purpose of determining the period of Ineligibility for multiple violations under Articles 10.2, 10.3 and 10.6.

[Comment: Article 10.5.1 applies only to violations under Articles 2.1 and 2.2 (presence and Use of Prohibited Substances) because fault or negligence is already required to establish an anti-doping rule violation under other anti-doping rules.]

10.5.2 No Significant Fault or Negligence

This Article 10.5.2 applies only to anti-doping rule violations involving Article 2.1 (presence of Prohibited Substance or its Metabolites or Markers), Use of a Prohibited Substnce or Prohibited Method under Article 2.2, failing to submit to Sample collection under Article 2.3, or administration of a Prohibited Substance or Prohibited Method under Article 2.8. If an Athlete establishes in an individual case involving such violations that he or she bears No Significant Fault or Negligence, then the period of Ineligibility may be reduced, but the reduced period of Ineligibility may not be less than one-half of the minimum period of Ineligibility otherwise applicable. If the otherwise applicable period of Ineligibility is a lifetime, the reduced period under this section may be no less than 8 years. When a Prohibited Substance or its Markers or Metabolites is detected in an Athlete's Specimen in violation of Article 2.1 (presence of Prohibited Substance), the Athlete must also establish how the Prohibited Substance entered his or her system in order to have the period of Ineligibility reduced.

[Comment: The trend in doping cases has been to recognize that there must be some opportunity in the course of the hearing process to consider the unique facts and circumstances of each particular case in imposing sanctions. This principle was accepted at the World Conference on Doping in Sport and was incorporated into the OMADC which provides that sanctions can be reduced in "exceptional circumstances." The Code also provides for the possible reduction or elimination of the period of Ineligibility in the unique circumstance where the Athlete can establish that he or she had No Fault or Negligence, or No Significant Fault or Negligence, in connection with the violation. This approach is consistent with basic principles of human rights and provides a balance between those Anti-Doping Organisations that argue for a much narrower exception, or none at all, and those that would reduce a two year suspension based on a range of other factors even when the Athlete was admittedly at fault. These Articles apply only to the imposition of sanctions; they are not applicable to the determination of whether an anti-doping rule violation has occurred.

Article 10.5 is meant to have an impact only in cases where the circumstances are truly exceptional and not in the vast majority of cases. To illustrate the operation of Article 10.5, an example where No Fault or Negligence would result in the total elimination of a sanction is where an Athlete could prove that, despite all due care, he or she was sabotaged by a competitor. Conversely, a sanction could not be completely eliminated on the basis of No Fault or Negligence in the following circumstances: (a) a positive test resulting from a mislabeled or contaminated vitamin or nutritional supplement (Athletes are responsible for what they ingest (Article 2.1.1) and have been warned against the possibility of supplement contamination); (b) the administration of a prohibited substance by the Athlete’s personal physician or trainer without disclosure to the Athlete (Athletes are responsible for their choice of medical personnel and for advising medical personnel that they cannot be given any prohibited substance); and (c) sabotage of the Athlete’s food or drink by a spouse, coach or other person within the Athlete’s circle of associates (Athletes are responsible for what they ingest and for the conduct of those persons to whom they entrust access to their food and drink). However, depending on the unique facts of a particular case, any of the referenced illustrations could result in a reduced sanction based on No Significant Fault or Negligence. (For example, reduction may well be appropriate in illustration (a) if the Athlete clearly establishes that the cause of the positive test was contamination in a common multiple vitamin purchased from a source with no connection to Prohibited Substances and the Athlete exercised care in not taking other nutritional supplements.)

Article 10.5.2 applies only to the identified anti-doping rule violations because these violations may be based on conduct that is not intentional or purposeful. Violations under Article 2.4 (whereabouts information and missed tests) are not included, even though intentional conduct is not required to establish these violations, because the sanction for violations of Article 2.4 (from three months to two years) already builds in sufficient discretion to allow consideration of the Athlete's degree of fault.]

10.5.3 Athlete's Substantial Assistance in Discovering or Establishing Anti-Doping Rule Violations by Athlete Support Personnel and Others. An Anti-Doping Organisation may also reduce the period of Ineligibility in an individual case where the Athlete has provided substantial assistance to the Anti-Doping Organisation which results in the Anti- Doping Organisation discovering or establishing an anti-doping rule violation by another Person involving Possession under Article 2.6.2 (Possession by Athlete Support Personnel), Article 2.7 (Trafficking), or Article 2.8 (administration to an Athlete). The reduced period of Ineligibility may not, however, be less than one-half of the minimum period of Ineligibility otherwise applicable. If the otherwise applicable period of Ineligibility is a lifetime, the reduced period under this section may be no less than 8 years.

10.6 Rules for Certain Potential Multiple Violations

10.6.1 For purposes of imposing sanctions under Articles 10.2, 10.3 and 10.4, a second anti-doping rule violation may be considered for purposes of imposing sanctions only if the Anti-Doping Organisation can establish that the Athlete or other Person committed the second antidoping rule violation after the Athlete or other Person received notice, or after the Anti-Doping Organisation made a reasonable Attempt to give notice, of the first anti-doping rule violation; if the Anti-Doping Organisation cannot establish this, the violations shall be considered as one single first violation, and the sanction imposed shall be based on the violation that carries the more severe sanction.

[Comment: Under this Article, an Athlete testing positive a second time before notice of the first positive test would only be sanctioned on the basis of a single antidoping rule violation.]

10.6.2 Where an Athlete, based on the same Doping Control, is found to have committed an anti-doping rule violation involving both a specified substance under Article 10.3 and another Prohibited Substance or Prohibited Method, the Athlete shall be considered to have committed a single anti-doping rule violation, but the sanction imposed shall be based on the Prohibited Substance or Prohibited Method that carries the most severe sanction.

10.6.3 Where an Athlete is found to have committed two separate anti-doping rule violations, one involving a specified substance governed by the sanctions set forth in Article 10.3 (Specified Substances) and the other involving a Prohibited Substance or Prohibited Method governed by the sanctions set forth in Article 10.2 or a violation governed by the sanctions in Article 10.4.1, the period of Ineligibility imposed for the second offense shall be at a minimum two years’ Ineligibility and at a maximum three years’ Ineligibility. Any Athlete found to have committed a third anti-doping rule violation involving any combination of specified substances under Article 10.3 and any other anti-doping rule violation under 10.2 or 10.4.1 shall receive a sanction of lifetime Ineligibility.

[Comment: Article 10.6.3 deals with the situation where an Athlete commits two separate anti-doping rule violations, but one of the violations involves a specified substance governed by the lesser sanctions of Article 10.3. Without this Article in the Code, the second offense arguably could be governed by: the sanction applicable to a second violation for the Prohibited Substance involved in the second violation, the sanction applicable to a second offense for the substance involved in the first violation, or a combination of the sanctions applicable to the two offenses. This Article imposes a combined sanction calculated by adding together the sanctions for a first offense under 10.2 (two years) and a first offense under 10.3 (up to one year). This provides the same sanction to the Athlete that commits a first violation under 10.2 followed by a second violation involving a specified substance, and the Athlete that commits a first violation involving a specified substance followed by a second violation under 10.2. In both cases, the sanction shall be from two years to three years' Ineligibility.]

10.7 Disqualification of Results in Competitions Subsequent to Sample Collection

In addition to the automatic Disqualification of the results in the Competition which produced the positive Sample under Article 9 (Automatic Disqualification of Individual Results), all other competitive results obtained from the date a positive Sample was collected (whether In-Competition or Out-of-Competition), or other doping violation occurred, through the commencement of any Provisional Suspension or Ineligibility period, shall, unless fairness requires otherwise, be Disqualified with all of the resulting consequences including forfeiture of any medals, points and prizes.

10.8 Commencement of Ineligibility Period

The period of Ineligibility shall start on the date of the hearing decision providing for Ineligibility or, if the hearing is waived, on the date Ineligibility is accepted or otherwise imposed. Any period of Provisional Suspension (whether imposed or voluntarily accepted) shall be credited against the total period of Ineligibility to be served. Where required by fairness, such as delays in the hearing process or other aspects of Doping Control not attributable to the Athlete, the body imposing the sanction may start the period of Ineligibility at an earlier date commencing as early as the date of Sample collection.

[Comment: Currently, many Anti-Doping Organisations start the two-year period of Ineligibility at the time a hearing decision is rendered. Those Anti-Doping Organisations also frequently invalidate results retroactively to the date a positive Sample was collected. Other Anti-Doping Organisations simply start the two-year suspension on the date the positive Sample was collected. The OMADC, as clarified by its Explanatory Document, does not mandate either approach. The approach provided in the Code gives Athletes a strong disincentive to drag out the hearing process while they compete in the interim. It also encourages them to voluntarily accept Provisional Suspensions pending a hearing. On the other hand, the body imposing the sanction can start the sanction running before the date the hearing decision is reached so that an Athlete is not penalized by delays in the Doping Control process which are not his or her fault, for example, inordinate delay by the laboratory in reporting a positive test or delays in scheduling the hearing caused by the Anti-Doping Organisation.]

10.9 Status During Ineligibility

No Person who has been declared Ineligible may, during the period of Ineligibility, participate in any capacity in a Competition or activity (other than authorized anti-doping education or rehabilitation programs) authorized or organized by any Signatory or Signatory's member organisation. In addition, for any anti-doping rule violation not involving specified substances described in Article 10.3, some or all sport-related financial support or other sportrelated benefits received by such Person will be withheld by Signatories, Signatories' member organisations and governments. A Person subject to a period of Ineligibility longer than four years may, after completing four years of the period of Ineligibility, participate in local sport events in a sport other than the sport in which the Person committed the anti-doping rule violation, but only so long as the local sport event is not at a level that could otherwise qualify such Person directly or indirectly to compete in (or accumulate points toward) a national championship or International Event.

[Comment: The rules of some Anti-Doping Organisations only ban an Athlete from "competing" during a period of Ineligibility. For example, an Athlete in those sports could still coach during the Ineligibility period. This Article adopts the position set forth in the OMADC that an Athlete who is made ineligible for doping should not participate in any capacity in an authorized Event or activity during the Ineligibility period. This would preclude, for example, practicing with a national team, or acting as a coach or sport official. Sanctions in one sport will also be recognized by other sports (see Article 15.4). This article would not prohibit the Person from participating in sport on a purely recreational level.]

10.10 Reinstatement Testing. As a condition to regaining eligibility at the end of a specified period of Ineligibility, an Athlete must, during any period of Provisional Suspension or Ineligibility, make him or herself available for Out-of-Competition Testing by any Anti-Doping Organisation having testing jurisdiction, and must, if requested, provide current and accurate whereabouts information. If an Athlete subject to a period of Ineligibility retires from sport and is removed from Out-of-Competition Testing pools and later seeks reinstatement, the Athlete shall not be eligible for reinstatement until the Athlete has notified relevant Anti-Doping Organisations and has been subject to Out-of-Competition Testing for a period of time equal to the period of Ineligibility remaining as of the date the Athlete had retired.

[Comment: On a related issue, the Code does not establish a rule, but rather leaves it to the various Anti-Doping Organisations to establish their own rules, addressing eligibility requirements for Athletes who are not ineligible and retire from sport while included in an Out-of-Competition pool and then seek to return to active participation in sport.]

ARTICLE 11 CONSEQUENCES TO TEAMS

Where more than one team member in a Team Sport has been notified of a possible anti-doping rule violation under Article 7 in connection with an Event, the Team shall be subject to Target Testing for the Event. If more than one team member in a Team Sport is found to have committed an anti-doping rule violation during the Event, the team may be subject to Disqualification or other disciplinary action. In sports which are not Team Sports but where awards are given to teams,

Disqualification or other disciplinary action against the team when one or more team members have committed an anti-doping rule violation shall be as provided in the applicable rules of the International Federation.

ARTICLE 12 SANCTIONS AGAINST SPORTING BODIES

Nothing in this Code precludes any Signatory or government accepting the Code from enforcing its own rules for the purpose of imposing sanctions on another sporting body over which the Signatory or government has authority.

[Comment: This Article makes it clear that the Code does not restrict whatever disciplinary rights between organisations may otherwise exist.]

ARTICLE 13 APPEALS

13.1 Decisions Subject to Appeal

Decisions made under the Code or rules adopted pursuant to the Code may be appealed as set forth below in Articles 13.2 through 13.4. Such decisions shall remain in effect while under appeal unless the appellate body orders otherwise. Before an appeal is commenced, any post-decision review provided in the Anti-Doping Organisation's rules must be exhausted, provided that such review respects the principles set forth in Article 13.2.2 below.

[Comment: The comparable OMADC Article is broader in that it provides that any dispute arising out of the application of the OMADC may be appealed to CAS.]

13.2 Appeals from Decisions Regarding Anti-Doping Rule Violations, Consequences, and Provisional Suspensions

A decision that an anti-doping rule violation was committed, a decision imposing Consequences for an anti-doping rule violation, a decision that no anti-doping rule violation was committed, a decision that an Anti-Doping Organisation lacks jurisdiction to rule on an alleged anti-doping rule violation or its Consequences, and a decision to impose a Provisional Suspension as a result of a Provisional Hearing or in violation of Article 7.5 may be appealed exclusively as provided in this Article 13.2.

13.2.1 Appeals Involving International-Level Athletes

In cases arising from competition in an International Event or in cases involving International-Level Athletes, the decision may be appealed exclusively to the Court of Arbitration for Sport ("CAS") in accordance with the provisions applicable before such court.

[Comment: CAS decisions are final and binding except for any review required by law applicable to the annulment or enforcement of arbitral awards.]

13.2.2 Appeals Involving National-Level Athletes

In cases involving national-level Athletes, as defined by each National Anti-Doping Organisation, that do not have a right to appeal under Article 13.2.1, the decision may be appealed to an independent and impartial body in accordance with rules established by the National Anti-Doping Organisation. The rules for such appeal shall respect the following principles:

• a timely hearing;

• fair, impartial and independent hearing body;

• the right to be represented by counsel at the Person's own expense;

and

• a timely, written, reasoned decision.

[Comment: An Anti-Doping Organisation may elect to comply with this Article by giving its national-level Athletes the right to appeal directly to CAS.]

13.2.3 Persons Entitled to Appeal

In cases under Article 13.2.1, the following parties shall have the right to appeal to CAS: (a) the Athlete or other Person who is the subject of the decision being appealed; (b) the other party to the case in which the decision was rendered; (c) the relevant International Federation and any other Anti-Doping Organisation under whose rules a sanction could have been imposed; (d) the International Olympic Committee or International Paralympic Committee, as applicable, where the decision may have an effect in relation to the Olympic Games or Paralympic Games, including decisions affecting eligibility for the Olympic Games or Paralympic Games; and (e) WADA. In cases under Article 13.2.2, the parties having the right to appeal to the national-level reviewing body shall be as provided in the National Anti-Doping Organisation's rules but, at a minimum, shall include: (a) the Athlete or other Person who is the subject of the decision being appealed; (b) the other party to the case in which the decision was rendered; (c) the relevant International Federation; and (d) WADA. For cases under Article 13.2.2, WADA and the International Federation shall also have the right to appeal to CAS with respect to the decision of the national-level reviewing body. Notwithstanding any other provision herein, the only Person that may appeal from a Provisional Suspension is the Athlete or other Person upon whom the Provisional Suspension is imposed.

13.3 Appeals from Decisions Granting or Denying a Therapeutic Use Exemption

Decisions by WADA reversing the grant or denial of a therapeutic use exemption may be appealed exclusively to CAS by the Athlete or the Anti-Doping Organisation whose decision was reversed. Decisions by Anti-Doping Organisations other than WADA denying therapeutic use exemptions, which are not reversed by WADA, may be appealed by International-Level Athletes to CAS and by other Athletes to the national level reviewing body described in Article 13.2.2. If the national level reviewing body reverses the decision to deny a therapeutic use exemption, that decision may be appealed to CAS by WADA.

13.4 Appeals from Decisions Imposing Consequences under Part Three of the Code

With respect to consequences imposed under Part Three (Roles and Responsibilities) of the Code, the entity upon which consequences are imposed under Part Three of the Code shall have the right to appeal exclusively to CAS in accordance with the provisions applicable before such court.

13.5 Appeals from Decisions Suspending or Revoking Laboratory Accreditation

Decisions by WADA to suspend or revoke a laboratory's WADA accreditation may be appealed only by that laboratory with the appeal being exclusively to CAS.

[Comment: The object of the Code is to have anti-doping matters resolved through fair and transparent internal processes with a final appeal. Anti-doping decisions by Anti-Doping Organisations are made transparent in Article 14. Specified Persons and organisations, including WADA, are then given the opportunity to appeal those decisions. Note, that the definition of interested Persons and organisations with a right to appeal under Article 13 does not include Athletes, or their federations, who might benefit from having another competitor disqualified.]

ARTICLE 14 CONFIDENTIALITY AND REPORTING

The Signatories agree to the principles of coordination of anti-doping results, public transparency and accountability and respect for the privacy interests of individuals alleged to have violated anti-doping rules as provided below:

14.1 Information Concerning Adverse Analytical Findings and Other Potential Anti-Doping Rule Violations

An Athlete whose Sample has resulted in an Adverse Analytical Finding, or an Athlete or other Person who may have violated an anti-doping rule, shall be notified by the Anti-Doping Organisation with results management responsibility as provided in Article 7 (Results Management). The Athlete’s National Anti-Doping Organisation and International Federation and WADA shall also be notified not later than the completion of the process described in Articles 7.1 and 7.2. Notification shall include: the Athlete's name, country, sport and discipline within the sport, whether the test was In-Competition or Out-of-Competition, the date of Sample collection and the analytical result reported by the laboratory. The same Persons and Anti-Doping Organisations shall be regularly updated on the status and findings of any review or proceedings conducted pursuant to Articles 7 (Results Management), 8 (Right to a Fair Hearing) or 13 (Appeals), and, in any case in which the period of Ineligibility is eliminated under Article 10.5.1 (No Fault or Negligence), or reduced under Article 10.5.2 (No Significant Fault or Negligence), shall be provided with a written reasoned decision explaining the basis for the elimination or reduction. The recipient organisations shall not disclose this information beyond those persons within the organisation with a need to know until the Anti-Doping Organisation with results management responsibility has made public disclosure or has failed to make public disclosure as required in Article 14.2 below.

14.2 Public Disclosure

The identity of Athletes whose Samples have resulted in Adverse Analytical Findings, or Athletes or other Persons who were alleged by an Anti-Doping Organisation to have violated other anti-doping rules, may be publicly disclosed by the Anti-doping Organisation with results management responsibility no earlier than completion of the administrative review described in Articles 7.1 and 7.2. No later than twenty days after it has been determined in a hearing in accordance with Article 8 that an anti-doping rule violation has occurred, or such hearing has been waived, or the assertion of an anti-doping rule violation has not been timely challenged, the Anti-Doping Organisation responsible for results management must publicly report the disposition of the anti-doping matter.

14.3 Athlete Whereabouts Information

Athletes who have been identified by their International Federation or National Anti-Doping Organisation for inclusion in an Out-of-Competition Testing pool shall provide accurate, current location information. The International Federations and National Anti-Doping Organisations shall coordinate the identification of Athletes and the collecting of current location information and shall submit it to WADA. WADA shall make this information accessible to other Anti-Doping Organisations having authority to test the Athlete as provided in Article 15. This information shall be maintained in strict confidence at all times; shall be used exclusively for purposes of planning, coordinating or conducting Testing; and shall be destroyed after it is no longer relevant for these purposes.

14.4 Statistical Reporting

Anti-Doping Organisations shall, at least annually, publish publicly a general statistical report of their Doping Control activities with a copy provided to WADA.

14.5 Doping Control Information Clearing House

WADA shall act as a central clearing house for Doping Control Testing data and results for International-Level Athletes and national-level Athletes that have been included in their National Anti-Doping Organisation's Registered Testing Pool. To facilitate coordinated test distribution planning and to avoid unnecessary duplication in Testing by the various Anti-Doping Organisations, each Anti-Doping Organisation shall report all In-Competition and Out-of-Competition tests on such Athletes to the WADA clearinghouse as soon as possible after such tests have been conducted. WADA shall make this information accessible to the Athlete, the Athlete's National Federation, National Olympic Committee or National Paralympic Committee, National Anti-Doping Organisation, International Federation, and the International Olympic Committee or International Paralympic Committee. Private information regarding an Athlete shall be maintained by WADA in strict confidence. WADA shall, at least annually, publish statistical reports summarizing such information.

ARTICLE 15 CLARIFICATION OF DOPING CONTROL RESPONSIBILITIES

[Comment: To be effective, the anti-doping effort must involve many Anti-Doping Organisations conducting strong programs at both the international and national levels. Rather than limiting the responsibilities of one group in favor of the exclusive competency of the other, the Code manages potential problems associated with overlapping responsibilities, first by creating a much higher level of overall harmonization and second, by establishing rules of precedence and cooperation in specific areas.]

15.1 Event Testing

The collection of Samples for Doping Control does and should take place at both International Events and National Events. However, only a single organisation should be responsible for initiating and directing Testing during an Event. At International Events, the collection of Doping Control Samples shall be initiated and directed by the international organisation which is the ruling body for the Event (e.g., the IOC for the Olympic Games, the International Federation for a World Championship, and PASO for the Pan American Games). If the international organisation decides not to conduct any Testing at such an Event, the National Anti-Doping Organisation for the country where the Event occurs may, in coordination with and with the approval of the international organisation or WADA, initiate and conduct such Testing. At National Events, the collection of Doping Control Samples shall be initiated and directed by the designated National Anti-Doping Organisation of that country.

[Comment: The Anti-Doping Organisation "initiating and directing testing" may, if it chooses, enter into agreements with other organisations to which it delegates responsibility for Sample collection or other aspects of the Doping Control process.]

15.2 Out-of-Competition Testing

Out-of-Competition Testing is and should be initiated and directed by both international and national organisations. Out-of-Competition Testing may be initiated and directed by: (a) WADA; (b) the IOC or IPC in connection with the Olympic Games or Paralympic Games; (c) the Athlete's International Federation; (d) the Athlete's National Anti-Doping Organisation; or (e) the National Anti-Doping Organisation of any country where the Athlete is present. Out-of-Competition Testing should be coordinated through WADA in order to maximize the effectiveness of the combined Testing effort and to avoid unnecessary repetitive Testing of individual Athletes.

[Comment: Additional authority to conduct Testing may be authorized by means of bilateral or multilateral agreements among Signatories and governments.]

15.3 Results Management, Hearings and Sanctions

Except as provided in Article 15.3.1 below, results management and hearings shall be the responsibility of and shall be governed by the procedural rules of the Anti-Doping Organisation that initiated and directed Sample collection (or, if no Sample collection is involved, the organisation which discovered the violation). Regardless of which organisation conducts results management or hearings, the principles set forth in Articles 7 and 8 shall be respected and the rules identified in the Introduction to Part One to be incorporated without substantive change must be followed.

[Comment: In some cases, the procedural rules of the Anti-Doping Organisation which initiated and directed the Sample collection may specify that results management will be handled by another organisation (e.g., the Athlete's national federation). In such event, it shall be the Anti-Doping Organisation's responsibility to confirm that the other organisation's rules are consistent with the Code.]

15.3.1 Results management and the conduct of hearings for an antidoping rule violation arising from a test by, or discovered by, a National Anti-Doping Organisation involving an Athlete that is not a citizen or resident of that country shall be administered as directed by the rules of the applicable International Federation. Results management and the conduct of hearings from a test by the International Olympic Committee, the International Paralympic Committee, or a Major Event Organisation, shall be referred to the applicable International Federation as far as sanctions beyond Disqualificatio n from the Event or the results of the Event.

[Comment: No absolute rule is established for managing results and conducting hearings where a National Anti-Doping Organisation tests a foreign national athlete over whom it would have had no jurisdiction but for the Athlete's presence in the National Anti-Doping Organisation's country. Under this Article, it is left to the International Federation to determine under its own rules whether, for example, management of the case should be referred to the Athlete's National Anti-Doping Organisation, remain with the Anti-Doping Organisation that collected the Sample, or be taken over by the International Federation.]

15.4 Mutual Recognition

Subject to the right to appeal provided in Article 13, the Testing, therapeutic use exemptions and hearing results or other final adjudications of any Signatory which are consistent with the Code and are within that Signatory's authority, shall be recognized and respected by all other Signatories. Signatories may recognize the same actions of other bodies which have not accepted the Code if the rules of those bodies are otherwise consistent with the Code.

ARTICLE 16 DOPING CONTROL FOR ANIMALS COMPETING IN SPORT

16.1 In any sport that includes animals in competition, the International Federation for that sport shall establish and implement anti-doping rules for the animals included in that sport. The anti-doping rules shall include a list of Prohibited Substances, appropriate Testing procedures and a list of approved laboratories for Sample analysis.

16.2 With respect to determining anti-doping rule violations, results management, fair hearings, Consequences, and appeals for animals involved in sport, the International Federation for that sport shall establish and implement rules that are generally consistent with Articles 1, 2, 3, 9, 10, 11, 13 and 17 of the Code.

ARTICLE 17 STATUTE OF LIMITATIONS

No action may be commenced against an Athlete or other Person for a violation of an anti-doping rule contained in the Code unless such action is commenced within eight years from the date the violation occurred.

[Comment: This does not restrict the Anti-Doping Organisation from considering an earlier anti-doping violation for purposes of the sanction for a subsequent violation that occurs more than eight years later. In other words, a second violation ten years after a first violation is considered a second violation for sanction purposes.]

PART TWO

Education and Research

ARTICLE 18 EDUCATION

18.1 Basic Principle and Primary Goal

The basic principle for information and education programs shall be to preserve the spirit of sport as described in the Introduction to the Code, from being undermined by doping. The primary goal shall be to dissuade Athletes from using Prohibited Substances and Prohibited Methods.

18.2 Program and Activities

Each Anti-Doping Organisation should plan, implement and monitor information and education programs. The programs should provide Participants with updated and accurate information on at least the following issues:

• Substances and methods on the Prohibited List

• Health consequences of doping

• Doping Control procedures

• Athletes' rights and responsibilities

The programs should promote the spirit of sport in order to establish an antidoping environment which influences behavior among Participants. Athlete Support Personnel should educate and counsel Athletes regarding antidoping policies and rules adopted pursuant to the Code.

18.3 Coordination and Cooperation

All Signatories and Participants shall cooperate with each other and governments to coordinate their efforts in anti-doping information and education.

ARTICLE 19 RESEARCH

19.1 Purpose of Anti-Doping Research

Anti-doping research contributes to the development and implementation of efficient programs within Doping Control and to anti-doping information and education.

19.2 Types of Research

Anti-doping research may include, for example, sociological, behavioral, juridical and ethical studies in addition to medical, analytical and physiological investigation.

19.3 Coordination

Coordination of anti-doping research through WADA is encouraged. Subject to intellectual property rights, copies of anti-doping research results should be provided to WADA.

19.4 Research Practices

Anti-doping research shall comply with internationally recognized ethical practices.

19.5 Research Using Prohibited Substances and Prohibited Methods Research efforts should avoid the administration of Prohibited Substances or Prohibited Methods to Athletes.

19.6 Misuse of Results

Adequate precautions should be taken so that the results of anti-doping research are not misused and applied for doping.

PART THREE

ROLES AND RESPONSIBILITIES

[Comment: Responsibilities for Signatories and Participants are addressed in various articles in the Code and the responsibilities listed in this part are additional to these responsibilities.]

Article 20 ADDITIONAL ROLES AND RESPONSIBILITIES OF SIGNATORIES

20.1 Roles and Responsibilities of the International Olympic Committee

20.1.1 To adopt and implement anti-doping policies and rules for the Olympic Games which conform with the Code.

20.1.2 To require as a condition of recognition by the International

Olympic Committee, that International Federations within the Olympic Movement are in compliance with the Code.

20.1.3 To withhold some or all Olympic funding of sport organizations that are not in compliance with the Code.

20.1.4 To take appropriate action to discourage non-compliance with the Code as provided in Article 23.5.

20.1.5 To authorize and facilitate the Independent Observer Program.

20.2 Roles and Responsibilities of the International Paralympic Committee

20.2.1 To adopt and implement anti-doping policies and rules for the Paralympic Games which conform with the Code.

20.2.2 To require as a condition of recognition by the International Paralympic Committee, that National Paralympic Committees within the Olympic Movement are in compliance with the Code.

20.2.3 To withhold some or all Paralympic funding of sport organisations that are not in compliance with the Code.

20.2.4 To take appropriate action to discourage non-compliance with the Code as provided in Article 23.5.

20.2.5 To authorize and facilitate the Independent Observer Program.

20.3 Roles and Responsibilities of International Federations

20.3.1 To adopt and implement anti-doping policies and rules which conform with the Code.

20.3.2 To require as a condition of membership that the policies, rules and programs of National Federations are in compliance with the Code.

20.3.3 To require all Athletes and Athlete Support Personnel within their jurisdiction to recognize and be bound by anti-doping rules in conformance with the Code.

20.3.4 To require Athletes who are not regularly members of the International Federation or one of its member National Federations to be available for Sample collection and provide accurate and up-to-date whereabouts information if required by the conditions for eligibility established by the International Federation or, as applicable, the Major Event Organisation.

[Comment: This would include, for example, Athletes from professional leagues.]

20.3.5 To monitor the anti-doping programs of National Federations.

20.3.6 To take appropriate action to discourage non-compliance with the Code as provided in Article 23.5.

20.3.7 To authorize and facilitate the Independent Observer program at International Events.

20.3.8 To withhold some or all funding to its member National Federations that are not in compliance with the Code.

20.4 Roles and Responsibilities of National Olympic Committees and National Paralympic Committees

20.4.1 To ensure that their anti-doping policies and rules conform with the Code.

20.4.2 To require as a condition of membership or recognition that National Federations' anti-doping policies and rules are in compliance with the applicable provisions of the Code.

20.4.3 To require Athletes who are not regular members of a National Federation to be available for Sample collection and provide accurate and up-to-date whereabouts information on a regular basis if required during the year before the Olympic Games as a condition of participation in the Olympic Games.

20.4.4 To cooperate with their National Anti-Doping Organisation.

20.4.5 To withhold some or all funding, during any period of his or her Ineligibility, to any Athlete or Athlete Support Personnel who has violated anti-doping rules.

20.4.6 To withhold some or all funding to its member or recognized National Federations that are not in compliance with the Code.

20.5 Roles and Responsibilities of National Anti-Doping Organisations

20.5.1 To adopt and implement anti-doping rules and polices which conform with the Code.

20.5.2 To cooperate with other relevant national organisations and other Anti-Doping Organisations.

20.5.3 To encourage reciprocal testing between National Anti-Doping Organisations.

20.5.4 To promote anti-doping research.

20.6 Roles and Responsibilities of Major Event Organisations

20.6.1 To adopt and implement anti-doping policies and rules for their Events which conform with the Code.

20.6.2 To take appropriate action to discourage non-compliance with the Code as provided in Article 23.5.

20.6.3 To authorize and facilitate the Independent Observer Program.

20.7 Roles and Responsibilities of WADA

20.7.1 To adopt and implement policies and procedures which conform with the Code.

20.7.2 To monitor the processing of Adverse Analytical Findings.

20.7.3 To approve International Standards applicable to the implementation of the Code.

20.7.4 To accredit laboratories to conduct Sample analysis or to approve others to conduct Sample analysis.

20.7.5 To develop and approve Models of Best Practice.

20.7.6 To promote, conduct, commission, fund and coordinate antidoping research.

20.7.7 To conduct an effective Independent Observer Program.

20.7.8 To conduct Doping Controls as authorized by other Anti-Doping Organisations.

ARTICLE 21 ROLES AND RESPONSIBILITIES OF PARTICIPANTS

21.1 Roles and Responsibilities of Athletes

21.1.1 To be knowledgeable of and comply with all applicable antidoping policies and rules adopted pursuant to the Code.

21.1.2 To be available for Sample collection.

21.1.3 To take responsibility, in the context of anti-doping, for what they ingest and use.

21.1.4 To inform medical personnel of their obligation not to Use Prohibited Substances and Prohibited Methods and to take responsibility to make sure that any medical treatment received does not violate antidoping policies and rules adopted pursuant to the Code.

21.2 Roles and Responsibilities of Athlete Support Personnel

21.2.1 To be knowledgeable of and comply with all anti-doping policies and rules adopted pursuant to the Code and which are applicable to them or the Athletes whom they support.

21.2.2 To cooperate with the Athlete Testing program.

21.2.3 To use their influence on Athlete values and behavior to foster anti-doping attitudes.

ARTICLE 22 INVOLVEMENT OF GOVERNMENTS

Each government's commitment to the Code will be evidenced by its signing a Declaration on or before the first day of the Athens Olympic Games to be followed by a process leading to a convention or other obligation to be implemented as appropriate to the constitutional and administrative contexts of each government on or before the first day of the Turin Winter Olympic Games.

[Comment: Most governments cannot be parties to, or be bound by, private nongovernmental instruments such as the Code. For that reason, governments are not asked to be Signatories to the Code. However, the effort to combat doping through the coordinated and harmonized program reflected in the Code is very much a joint effort between the sport movement and governments. An example of one type of obligation referred to above is the convention discussed in the Final Communiqué of the UNESCO Round Table of Ministers and Senior Officials Responsible for Physical Education and Sport held in Paris on 9/10 January 2003.]

It is the expectation of the Signatories that the Declaration and the convention or other obligation will reflect the following major points:

22.1 Affirmative measures will be undertaken by each government in support of anti-doping in at least the following areas:

• Support for national anti-doping programs;

• The availability of Prohibited Substances and Prohibited Methods;

• Facilitate access for WADA to conduct Out-of-Competition Doping Controls;

• The problem of nutritional supplements which contain undisclosed Prohibited Substances; and

• Withholding some or all financial support from sport organizations and Participants that are not in compliance with the Code or applicable anti-doping rules adopted pursuant to the Code.

22.2 All other governmental involvement with anti-doping will be brought into harmony with the Code.

22.3 Ongoing compliance with the commitments reflected in the convention or other obligation will be monitored as determined in consultation between WADA and the applicable government(s).

PART FOUR

Acceptance, Compliance, Modification and Interpretation

ARTICLE 23 ACCEPTANCE, COMPLIANCE AND MODIFICATION

23.1 Acceptance of the Code

23.1.1 The following entities shall be Signatories accepting the Code: WADA, The International Olympic Committee, International Federations, The International Paralympic Committee, National Olympic Committees, National Paralympic Committees, Major Event Organisations, and National Anti-Doping Organisations. These entities shall accept the Code by signing a declaration of acceptance upon approval by each of their respective governing bodies.

[Comment: Each accepting Signatory will separately sign an identical copy of the standard form common declaration of acceptance and deliver it to WADA. The act of acceptance will be as authorized by the organic documents of each organisation. For example, an International Federation by its Congress and WADA by its Foundation Board.]

23.1.2 Other sport organisations that may not be under the control of a Signatory may, upon WADA's invitation, also accept the Code.

[Comment: Those professional leagues that are not currently under the jurisdiction of any government or International Federation will be encouraged to accept the Code.]

23.1.3 A list of all acceptances will be made public by WADA.

23.2 Implementation of the Code

23.2.1 The Signatories shall implement applicable Code provisions through policies, statutes, rules or regulations according to their authority and within their relevant spheres of responsibility.

23.2.2 In implementing the Code, the Signatories are encouraged to use the Models of Best Practice recommended by WADA.

23.3 Acceptance and Implementation Deadlines

23.3.1 Signatories shall accept and implement the Code on or before the first day of the Athens Olympic Games.

23.3.2 The Code may be accepted after the above-referenced deadlines; however, Signatories shall not be considered in compliance with the Code until they have accepted the Code (and that acceptance has not been withdrawn).

23.4 Monitoring Compliance with the Code

23.4.1 Compliance with the Code shall be monitored by WADA or as otherwise agreed by WADA.

23.4.2 To facilitate monitoring, each Signatory shall report to WADA on its compliance with the Code every second year and shall explain reasons for noncompliance.

23.4.3 WADA shall consider explanations for non-compliance and, in extraordinary situations, may recommend to the International Olympic Committee, International Paralympic Committee, International Federations, and Major Event Organisations that they provisionally excuse the non-compliance.

[Comment: WADA recognizes that amongst Signatories and governments, there will be significant differences in anti-doping experience, resources, and the legal context in which anti-doping activities are carried out. In considering whether an organisation is compliant, WADA will consider these differences.]

23.4.4 WADA shall, after dialogue with the subject organisation, make reports on compliance to the International Olympic Committee, the International Paralympic Committee, International Federations, and Major Event Organisations. These reports shall also be made available to the public.

23.5 Consequences of Noncompliance with the Code

23.5.1 Noncompliance with the Code by either the government or National Olympic Committee of a country may result in consequences with respect to Olympic Games, Paralympic Games, World Championships or the Events of Major Event Organisations as determined by the ruling body for each Event. The imposition of such consequences may be appealed by the National Olympic Committee or government to CAS pursuant to Article 13.4.

23.6 Modification of the Code

23.6.1 WADA shall be responsible for overseeing the evolution and improvement of the Code. Athletes and all Signatories and governments shall be invited to participate in such process.

23.6.2 WADA shall initiate proposed amendments to the Code and shall ensure a consultative process to both receive and respond to recommendations and to facilitate review and feedback from Athletes, Signatories and governments on recommended amendments.

23.6.3 Amendments to the Code shall, after appropriate consultation, be approved by a two-thirds majority of the WADA Foundation Board including a majority of both the public sector and Olympic Movement members casting votes. Amendments shall, unless provided otherwise, go into effect three months after such approval.

23.6.4 Signatories shall implement any applicable amendment to the Code within one year of approval by the WADA Foundation Board.

23.7 Withdrawal of Acceptance of the Code

23.7.1 Signatories may withdraw acceptance of the Code after providing WADA six-month’s written notice of their intent to withdraw.

ARTICLE 24 INTERPRETATION OF THE CODE

24.1 The official text of the Code shall be maintained by WADA and shall be published in English and French. In the event of any conflict between the English and French versions, the English version shall prevail.

24.2 The comments annotating various provisions of the Code are included to assist in the understanding and interpretation of the Code.

24.3 The Code shall be interpreted as an independent and autonomous text and not by reference to the existing law or statutes of the Signatories or governments.

24.4 The headings used for the various Parts and Articles of the Code are for convenience only and shall not be deemed part of the substance of the Code or to affect in any way the language of the provisions to which they refer.

24.5 The Code shall not apply retrospectively to matters pending before the date the Code is accepted by a Signatory and implemented in its rules.

[Comment: For example, conduct which is an anti-doping rule violation described in the Code, but which is not a violation under an International Federation's pre-Code rules, would not be a violation until the International Federation's rules are changed. Pre-Code anti-doping rule violations would continue to count as "First violations" or "Second violations" for purposes of determining sanctions under Article 10 for subsequent post-Code violations.]

24.6 APPENDIX I DEFINITIONS shall be considered an integral part of the Code.

APPENDIX 1

DEFINITIONS

Adverse Analytical Finding: A report from a laboratory or other approved Testing entity that identifies in a Specimen the presence of a Prohibited Substance or its Metabolites or Markers (including elevated quantities of endogenous substances) or evidence of the Use of a Prohibited Method.

Anti-Doping Organisation: A Signatory that is responsible for adopting rules for initiating, implementing or enforcing any part of the Doping Control process. This includes, for example, the International Olympic Committee, the International Paralympic Committee, other Major Event Organisations that conduct Testing at their Events, WADA, International Federations, and National Anti-Doping Organisations.

Athlete: For purposes of Doping Control, any Person who participates in sport at the international level (as defined by each International Federation) or national level (as defined by each National Anti-Doping Organisation) and any additional Person who participates in sport at a lower level if designated by the Person's National Anti-Doping Organisation. For purposes of anti-doping information and education, any Person who participates in sport under the authority of any Signatory, government, or other sports organisation accepting the Code.

[Comment: This definition makes it clear that all international and national-calibre athletes are subject to the anti-doping rules of the Code, with the precise definitions of international and national level sport to be set forth in the anti-doping rules of the International Federations and National Anti-Doping Organisations, respectively. At the national level, anti-doping rules adopted pursuant to the Code shall apply, at a minimum, to all persons on national teams and all persons qualified to compete in any national championship in any sport. The definition also allows each National Anti-Doping Organisation, if it chooses to do so, to expand its anti-doping control program beyond national-calibre athletes to athletes at lower levels of competition. Athletes at all levels of competition should receive the benefit of anti-doping information and education.]

Athlete Support Personnel: Any coach, trainer, manager, agent, team staff, official, medical or para-medical personnel working with or treating Athletes participating in or preparing for sports competition.

Attempt: Purposely engaging in conduct that constitutes a substantial step in a course of conduct planned to culminate in the commission of an anti-doping rule violation. Provided, however, there shall be no anti-doping rule violation based solely on an Attempt to commit a violation if the Person renunciates the attempt prior to it being discovered by a third party not involved in the Attempt.

Code: The World Anti-Doping Code.

Competition: A single race, match, game or singular athletic contest. For example, the finals of the Olympic 100-meter dash. For stage races and other athletic contests where prizes are awarded on a daily or other interim basis the distinction between a Competition and an Event will be as provided in the rules of the applicable International Federation.

Consequences of Anti-Doping Rules Violations: An Athlete's or other Person's violation of an anti-doping rule may result in one or more of the following: (a) Disqualification means the Athlete’s results in a particular Competition or Event are invalidated, with all resulting consequences including forfeiture of any medals, points and prizes; (b) Ineligibility means the Athlete or other Person is barred for a specified period of time from participating in any Competition or other activity or funding as provided in Article 10.9; and (c) Provisional Suspension means the Athlete or other Person is barred temporarily from participating in any Competition prior to the final decision at a hearing conducted under Article 8 (Right to a Fair Hearing).

Disqualification: See Consequences of Anti-Doping Rules Violations above.

Doping Control: The process including test distribution planning, Sample collection and handling, laboratory analysis, results management, hearings and appeals.

Event: A series of individual Competitions conducted together under one ruling body (e.g., the Olympic Games, FINA World Championships, or Pan American Games).

In-Competition: For purposes of differentiating between In-Competition and Out-of-Competition Testing, unless provided otherwise in the rules of an International Federation or other relevant Anti-Doping Organisation, an In-Competition test is a test where an Athlete is selected for testing in connection with a specific Competition.

[Comment: The distinction between "In-Competition" and "Out-of-Competition" testing is significant because the full Prohibited List is only tested for "In-Competition." Prohibited stimulants, for example, are not tested for Out-of-Competition because they have no performance enhancing benefit unless they are in the Athlete's system while the Athlete is actually competing. So long as the prohibited stimulant has cleared the Athlete's system at the time the Athlete competes, it makes no difference whether that stimulant could have been found in the Athlete's urine the day before or the day after the Competition.]

Independent Observer Program: A team of observers, under the supervision of WADA, who observe the Doping Control process at certain Events and report on observations. If WADA is testing In-Competition at an Event, the observers shall be supervised by an independent organisation.

Ineligibility: See Consequences of Anti-Doping Rules Violations above.

International Event: An Event where the International Olympic Committee, the International Paralympic Committee, an International Federation, a Major Event Organisation, or another international sport organisation is the ruling body for the Event or appoints the technical officials for the Event.

International-Level Athlete: Athletes designated by one or more International Federations as being within the Registered Testing Pool for an International Federation.

International Standard: A standard adopted by WADA in support of the Code. Compliance with an International Standard (as opposed to another alternative standard, practice or procedure) shall be sufficient to conclude that the procedures addressed by the International Standard were performed properly.

Major Event Organisations: This term refers to the continental associations of National Olympic Committees and other international multi-sport organisations that function as the ruling body for any continental, regional or other International Event.

Marker: A compound, group of compounds or biological parameters that indicates the Use of a Prohibited Substance or Prohibited Method.

Metabolite: Any substance produced by a biotransformation process.

Minor: A natural Person who has not reached the age of majority as established by the applicable laws of his or her country of residence.

National Anti-Doping Organisation: The entity(ies) designated by each country as possessing the primary authority and responsibility to adopt and implement antidoping rules, direct the collection of Samples, the management of test results, and the conduct of hearings, all at the national level. If this designation has not been made by the competent public authority(ies), the entity shall be the country's National Olympic Committee or its designee.

National Event: A sport Event involving international or national-level Athletes that is not an International Event.

National Olympic Committee: The organisation recognized by the International Olympic Committee. The term National Olympic Committee shall also include the National Sport Confederation in those countries where the National Sport Confederation assumes typical National Olympic Committee responsibilities in the anti-doping area.

No Advance Notice: A Doping Control which takes place with no advance warning to the Athlete and where the Athlete is continuously chaperoned from the moment of notification through Sample provision.

No Fault or Negligence: The Athlete's establishing that he or she did not know or suspect, and could not reasonably have known or suspected even with the exercise of utmost caution, that he or she had Used or been administered the Prohibited Substance or Prohibited Method.

No Significant Fault or Negligence: The Athlete's establishing that his or her fault or negligence, when viewed in the totality of the circumstances and taking into account the criteria for No Fault or Negligence, was not significant in relationship to the antidoping rule violation.

Out-of-Competition: Any Doping Control which is not In-Competition.

Participant: Any Athlete or Athlete Support Personnel.

Person: A natural Person or an organisation or other entity.

Possession: The actual, physical possession, or the constructive possession (which shall be found only if the person has exclusive control over the Prohibited Substance/Method or the premises in which a Prohibited Substance/Method exists); provided, however, that if the person does not have exclusive control over the Prohibited Substance/Method or the premises in which a Prohibited Substance/Method exists, constructive possession shall only be found if the person knew about the presence of the Prohibited Substance/Method and intended to exercise control over it. Provided, however, there shall be no anti-doping rule violation based solely on possession if, prior to receiving notification of any kind that the Person has committed an anti-doping rule violation, the Person has taken concrete action demonstrating that the Person no longer intends to have Possession and has renounced the Person's previous Possession.

[Comment: Under this definition, steroids found in an Athlete's car would constitute a violation unless the Athlete establishes that someone else used the car; in that event, the Anti-Doping Organisation must establish that, even though the Athlete did not have exclusive control over the car, the Athlete knew about the steroids and intended to have control over the steroids. Similarly, in the example of steroids found in a home medicine cabinet under the joint control of an Athlete and spouse, the Anti-Doping Organisation must establish that the Athlete knew the steroids were

in the cabinet and that the Athlete intended to exercise control over the steroids.]

Prohibited List: The List identifying the Prohibited Substances and Prohibited Methods.

Prohibited Method: Any method so described on the Prohibited List.

Prohibited Substance: Any substance so described on the Prohibited List.

Provisional Hearing: For purposes of Article 7.5, an expedited abbreviated hearing occurring prior to a hearing under Article 8 (Right to a Fair Hearing) that provides the Athlete with notice and an opportunity to be heard in either written or oral form.

Provisional Suspension: See Consequences above.

Publicly Disclose or Publicly Report: To disseminate or distribute information to the general public or persons beyond those persons entitled to earlier notification in accordance with Article 14.

Registered Testing Pool: The pool of top level Athletes established separately by each International Federation and National Anti-Doping Organisation who are subject to both In-Competition and Out-of-Competition Testing as part of that International Federation's or Organisation's test distribution plan.

[Comment: Each International Federation shall clearly define the specific criteria for inclusion of Athletes in its Registered Testing Pool. For example, the criteria could be a specified world ranking cut-off, a specified time standard, membership on a national team, etc.]

Sample/Specimen: Any biological material collected for the purposes of Doping Control.

Signatories: Those entities signing the Code and agreeing to comply with the Code, including the International Olympic Committee, International Federations, International Paralympic Committee, National Olympic Committees, National Paralympic Committees, Major Event Organisations, National Anti-Doping Organisations, and WADA.

Tampering: Altering for an improper purpose or in an improper way; bringing improper influence to bear; interfering improperly to alter results or prevent normal procedures from occurring.

Target Testing: Selection of Athletes for Testing where specific Athletes or groups of Athletes are selected on a non-random basis for Testing at a specified time.

Team Sport: A sport in which the substitution of players is permitted during a Competition.

Testing: The parts of the Doping Control process involving test distribution planning, Sample collection, Sample handling, and Sample transport to the laboratory.

Trafficking: To sell, give, administer, transport, send, deliver or distribute a Prohibited Substance or Prohibited Method to an Athlete either directly or through one or more third parties, but excluding the sale or distribution (by medical personnel or by Persons other than an Athlete's Support Personnel) of a Prohibited Substance for genuine and legal therapeutic purposes.

Use: The application, ingestion, injection or consumption by any means whatsoever of any Prohibited Substance or Prohibited Method.

WADA: The World Anti-Doping Agency.

Appendix 2

International Convention against Doping in Sports

The World Anti-Doping Code

INTERNATIONAL STANDARD FOR LABORATORIES

Version 4.0

August 2004

PREAMBLE

The World Anti-Doping Code International Standard for Laboratories is a mandatory level 2 International Standard developed as part of the World Anti-Doping Program. The basis for the International Standard for Laboratories is the relevant Sections in the Olympic Movement Anti-Doping Code. An expert group, together with a WADA Laboratory Accreditation Committee, has prepared the document and drafts have been circulated for initial review and comment from all IOC accredited doping Laboratories and the IOC Sub-Commission on Doping and Biochemistry of Sport.

Version 1.0 of the International Standard for Laboratories was circulated to Signatories, governments and accredited laboratories for review and comments in November 2002. Version 2.0 was based on the comments and proposals received from these stakeholders. All Signatories, governments and Laboratories were consulted and have had the opportunity to review and provide comments to version 2.0. This draft version 3.0 was presented for approval to the WADA Executive Committee on June 7th 2003. The International Standard for Laboratories will come into effect on January 1st 2004. Currently, Laboratories are accredited by the International Olympic Committee (IOC). As part of the transition of the program from existing IOC accreditation to WADA accreditation, accreditation bodies shall require the Laboratories to which they grant and maintain accreditation to comply with the requirements of the International Standard for Laboratories and ISO/IEC 17025 by January 1st, 2004. For Laboratories moving from IOC to WADA accreditation (see Section 4.1.7), an internal audit before January 1st, 2004 shall be deemed compliant with the International Standard for Laboratories. The next ISO surveillance or reaccreditation audit conducted by the national accrediting body in 2004 shall document compliance with the International Standard for Laboratories. Laboratories seeking initial WADA accreditation shall have an on-site accreditation audit by their national accrediting body compliant with this standard before receiving WADA accreditation. The official text of the International Standard for Laboratories shall be maintained by WADA and shall be published in English and French. In the event of any conflict between the English and French versions, the English version shall prevail.

Table of Contents

Part One: Introduction, Code Provisions and Definitions

1.0 Introduction, Scope and References

2.0 Code Provisions

3.0 Terms and Definitions

3.1 Code Defined Terms

3.2 Defined Terms from The International Standard for Laboratories

Part Two: Laboratory Accreditation Requirements and Operating Standards

4.0 Requirements for WADA Accreditation

4.1 Initial WADA Accreditation

4.2 Maintaining WADA Accreditation

4.3 Special Requirements for Major Events

5.0 Application of Iso 17025 to The Analysis of Doping Control Samples

5.1 Introduction and Scope

5.2 Analytical and Technical Processes

5.3 Quality Management Processes

5.4 Support Processes

6.0 Process of WADA Accreditation

6.1 Applying for a WADA Laboratory Accreditation

6.2 Preparing for WADA Laboratory Accreditation

6.3 Obtaining WADA Accreditation

6.4 Maintaining WADA Accreditation

6.5 Accreditation Requirements for Satellite Facilities for Major Events

7.0 Requirements for Supporting an Adverse Analytical Finding in the Adjudication Process

7.1 Laboratory Documentation Package

Part Three: Annexes

Annex a - WADA Proficiency Testing Program

1. Probationary Period

2. Maintenance/Re-Accreditation Period

3. Proficiency Test Sample Composition

4. Evaluation of Proficiency Testing Results

Annex B - Laboratory Code of Ethics

1. Confidentiality

2. Research

3. Testing

4. Conduct Detrimental to The Anti-Doping Program

Annex C - List of Technical Documents

PART ONE: INTRODUCTION, CODE PROVISIONS AND DEFINITIONS

1.0 Introduction, Scope and References

The main purpose of the International Standard for Laboratories is to ensure laboratory production of valid test results and evidentiary data and to achieve uniform and harmonized results and reporting from all accredited Doping Control Laboratories.

The International Standard for Laboratories includes requirements for WADA accreditation of doping laboratories, operating standards for laboratory performance and description of the accreditation process. The International Standard for Laboratories, including all Annexes and Technical Documents, is mandatory for all Signatories to the Code.

The World Anti-Doping Program encompasses all of the elements needed in order to ensure optimal harmonization and best practice in international and national antidoping programs. The main elements are: the Code (Level 1), International Standards (Level 2), and Models of Best Practice (Level 3). In the introduction to the World Anti-Doping Code (Code), the purpose and implementation of the International Standards are summarized as follows:

“International Standards for different technical and operational areas within the antidoping program will be developed in consultation with the Signatories and governments and approved by WADA. The purpose of the International Standards is harmonization among Anti-Doping Organizations responsible for specific technical and operational parts of the anti-doping programs. Adherence to the International Standards is mandatory for compliance with the Code. The International Standards may be revised from time to time by the WADA Executive Committee after reasonable consultation with the Signatories and governments. Unless provided otherwise in the Code, International Standards and all revisions shall become effective on the date specified in the International Standard or revision.”

Compliance with an International Standard (as opposed to another alternative standard, practice or procedure) shall be sufficient to conclude that the procedures covered by the International Standard were performed properly.

This document sets out the requirements for Doping Control Laboratories that wish to demonstrate that they are technically competent, operate an effective quality management system, and are able to produce forensically valid results. Doping Control Testing involves the detection, identification, and in some cases demonstration of the presence greater than a threshold concentration of drugs and other substances deemed to be prohibited by the list of Prohibited Substances and Prohibited Methods (The Prohibited List) in human biological fluids or tissues. The Laboratory accreditation framework consists of two main elements: Part Two of the standard: the Laboratory accreditation requirements and operating standards; and Part Three: the Annexes and Technical Documents. Part Two describes the requirements necessary to obtain WADA recognition and the procedures involved to fulfill the requirements. It also contains an application of the ISO/IEC 17025 standard to the field of Doping Control. The purpose of this section of the document is to facilitate consistent application and assessment of the ISO/IEC 17025 and the specific WADA requirements for Doping Control by accreditation bodies that operate in accordance with ISO/IEC Guide 58. The International Standard also sets forth the requirements for Doping Control Laboratories when adjudication results as a consequence of an Adverse Analytical Finding Part Three of the Standard includes all Annexes. Annex A describes the WADA Proficiency Testing Program, including performance criteria necessary to maintain good standing in proficiency testing. Annex B describes the ethical standards required for continued WADA recognition of the Laboratory. Annex C is a list of Technical Documents. Technical Documents are issued, modified, and deleted by WADA from time to time and provide direction to the Laboratories on specific technical issues. Once promulgated, Technical Documents become part of the International Standard for Laboratories. The incorporation of the provisions of the Technical Documents into the Laboratory’s quality management system is mandatory for WADA accreditation.

In order to harmonize the accreditation of Laboratories to the requirements of ISO/IEC 17025 and the WADA-specific requirements for recognition, it is expected that national accreditation bodies will use this standard, including the annexes, as a reference document in their accreditation audit process. Terms defined in the Code, which are included in this standard, are written in italics. Terms, which are defined in this standard, are underlined.

References

These following references were consulted in the development of this document. The specific requirements and concepts of these documents do not supersede or otherwise change the requirements stated in the International Standard for Laboratories A2LA, 2001. Proficiency Testing Requirement for Accredited Testing and Calibration Laboratories.

EA-03/04 (August 2001). Use of Proficiency Testing as a Tool for Accreditation in Testing

Eurachem Proficiency Testing Mirror Group (2000). Selection, Use and Interpretation of Proficiency Testing (PT) Schemes by Laboratories.

Eurachem/CITAC Guide, 2nd Edition (2000) Quantifying Uncertainty in Analytical Measurement.

European Union Decision 2002/657/EC Official Journal of the European Communities 17.8.2002; L 221: 8-36.

ISO/IEC 17025:1999. General requirements for the competence of testing and calibration laboratories.

International Laboratory Accreditation Cooperation (ILAC) Document G-7:1996.

Accreditation Requirements and Operating Criteria for Horseracing Laboratories.

ILAC Document G-15:2001. Guidance for Accreditation to ISO/IEC 17025

ILAC Document G-17:2002. Introducing the Concept of Uncertainty of Measurement in Testing in Association with the Application of the Standard ISO/IEC 17025.

ILAC Document G-19:2002. Guideline for Forensic Science Laboratories

ILAC Document P-10:2002. ILAC Policy on Traceability of Measurement Results.

National Clinical Chemistry Laboratory Standards Document C-43A, 2002 [ISBN 1-56238-475-9]. "Gas Chromatography/Mass Spectrometry (GC/MS) Confirmation of Drugs; Approved Guideline."

Olympic Movement Anti-Doping Code (1999)

Society of Forensic Toxicology and American Academy of Forensic Sciences, Toxicology Section, 2002 (Draft). Forensic Toxicology Laboratory Guidelines.

Substance Abuse and Mental Health Services Administration (SAMHSA), United States Department of Health and Human Services (DHHS), 2001. Mandatory Guidelines for Federal Workplace Drug Testing Programs and Notice of Proposed Revisions (Federal Register 2001; 66: 43876-43882).

World Anti-Doping Code

2.0 Code Provisions

The following articles in the Code directly address the International Standard for Laboratories:

Code Article 3.2 Methods of Establishing Facts and Presumptions

3.2.1 WADA-accredited Laboratories are presumed to have conducted Sample analysis and custodial procedures in accordance with the International Standard for laboratory analysis.

The Athlete may rebut this presumption by establishing that a departure from the International Standard occurred. If the Athlete rebuts the preceding presumption by showing that a departure from the International Standard occurred, then the Anti-Doping Organization shall have the burden to establish that such departure did not cause the Adverse Analytical Finding.

Code Article 6 Analysis of Samples

Doping Control Samples shall be analyzed in accordance with the following principles:

6.1 Use of Approved Laboratories Doping Control Samples shall be analyzed only in WADA accredited laboratories or as otherwise approved by WADA. The choice of the WADA-accredited laboratory (or other method approved by WADA) used for the Sample analysis shall be determined exclusively by the Anti-Doping Organization responsible for results management.

[Comment: The phrase “or other method approved by WADA” is intended to cover, for example, mobile blood Testing procedures which WADA has reviewed and considers to be reliable.]

6.2 Substances Subject to Detection. Doping Control Samples shall be analyzed to detect Prohibited Substances and Prohibited Methods identified on the Prohibited List and other substances as may be directed by WADA pursuant to Article 4.5 (Monitoring Program).

6.3 Research on Samples. No Sample may be used for any purpose other than the detection of substances (or classes of substances) or methods on the Prohibited List, or as otherwise identified by WADA pursuant to Article 4.5 (Monitoring Program), without the Athlete's written consent.

6.4 Standards for Sample Analysis and Reporting. Laboratories shall analyze Doping Control

Samples and report results in conformity with the International Standard for Laboratories analysis.

Code Article 13.5 Appeals from Decisions Suspending or Revoking Laboratory Accreditation

Decisions by WADA to suspend or revoke a Laboratory's WADA accreditation may be appealed only by that Laboratory with the appeal being exclusively to CAS.

Code Article 14.1 Information Concerning Adverse Analytical Findings and Other Potential Anti-Doping Rule Violations. An Athlete whose Sample has resulted in an Adverse Analytical Finding, or an Athlete or other Person who may have violated an anti-doping rule, shall be notified by the Anti-Doping Organization with results management responsibility as provided in Article 7 (Results Management). The Athlete’s National Anti-Doping Organization and International Federation and WADA shall also be notified not later than the completion of the process described in Articles 7.1 and 7.2. Notification shall include: the Athlete's name, country, sport and discipline within the sport, whether the test was In-Competition or Out-of-Competition, the date of Sample collection and the analytical result reported by the laboratory. The same Persons and Anti-Doping Organizations shall be regularly updated on the status and findings of any review or proceedings conducted pursuant to Articles 7 (Results Management), 8 (Right to a Fair Hearing) or 13 (Appeals), and, in any case in which the period of Ineligibility is eliminated under Article 10.5.1 (No Fault or Negligence), or reduced under Article 10.5.2 (No Significant Fault or Negligence), shall be provided with a written reasoned decision explaining the basis for the elimination or reduction. The recipient organizations shall not disclose this information beyond those Persons within the organization with a need to know until the Anti-Doping Organization with results management responsibility has made public disclosure or has failed to make public disclosure as required in Article 14.2.

3.0 Terms and definitions

3.1 Code defined Terms

Adverse Analytical Finding: A report from a Laboratory or other approved Testing entity that identifies in a Specimen the presence of a Prohibited Substance or its Metabolites or Markers (including elevated quantities of endogenous substances) or evidence of the Use of a Prohibited Method.

Anti-Doping Organization: A Signatory that is responsible for adopting rules for, initiating, implementing or enforcing any part of the Doping Control process. This includes, for example, the International Olympic Committee, the International Paralympic Committee, Major Event Organizations that conduct Testing at their Events, WADA, International Federations, and National Anti-Doping Organizations.

Athlete: For purposes of Doping Control, any Person who participates in sport at the international level (as defined by each International Federation) or national level (as defined by each National Anti-Doping Organization) and any additional Person who participates in sport at a lower level if designated by the Person's National Anti-Doping Organization. For purposes of anti-doping information and education, any Person who participates in sport under the authority of any Signatory, government, or other sports organization accepting the Code.

Code: The World Anti-Doping Code.

Doping Control: The process including test distribution planning, Sample collection and handling, Laboratory analysis, results management, hearings and appeals.

Event: A series of individual Competitions conducted together under one ruling body (e.g., the Olympic Games, FINA World Championships, or Pan American Games).

In-competition: For purposes of differentiating between In-competition and Out-of-Competition Testing, unless provided otherwise in the rules of an International Federation or other relevant Anti-Doping Organization, an In-Competition test is a test where an Athlete is drawn for Testing in connection with a specific Competition.

International Standard: A standard adopted by WADA in support of the Code. Compliance with an International Standard (as opposed to another alternative standard, practice or procedure) shall be sufficient to conclude that the procedures covered by the International Standard were performed properly.

Marker: A compound, group of compounds or biological parameters that indicates the Use of a Prohibited Substance or Prohibited Method.

Metabolite: Any substance produced by a biotransformation process.

National Anti-Doping Organization: The entity(ies) designated by each country as possessing the primary authority and responsibility to adopt and implement antidoping rules, direct the collection of Samples, the management of test results, and the conduct of hearings, all at the national level. If this designation has not been made by the competent public authority(ies), the entity shall be the country's National Olympic Committee or its designee.

National Olympic Committee: The organization recognized by the International Olympic Committee. The term National Olympic Committee shall also include the National Sport Confederation in those countries where the National Sport Confederation assumes typical National Olympic Commi ttee responsibilities in the anti-doping area.

Out-of-Competition: Any Doping Control which is not In-competition.

Person: A natural person or an organization or other entity.

Prohibited List: The List identifying the Prohibited Substances and Prohibited Methods.

Prohibited Method: Any method so described on the Prohibited List.

Prohibited Substance: Any substance so described on the Prohibited List.

Publicly Disclose or Publicly Report: To disseminate or distribute information to the general public or Persons beyond those Persons entitled to earlier notification in accordance with Article 14.

Sample/Specimen: Any biological material collected for the purposes of Doping Control.

Signatories: Those entities signing the Code and agreeing to comply with the Code, including the International Olympic Committee, International Federations, International Paralympic Committee, National Olympic Committees, National Paralympic Committees, Major Event Organizations, National Anti-Doping Organizations, and WADA.

Testing: The parts of the Doping Control process involving test distribution planning, Sample collection, Sample handling, and Sample transport to the Laboratory.

Use: The application, ingestion, injection or consumption by any means whatsoever of any Prohibited Substance or Prohibited Method.

WADA: The World Anti-Doping Agency.

3.2 Defined Terms from the International Standard for Laboratories

Aliquot: A portion of the Sample of biological fluid or tissue (e.g., urine, blood, etc.) obtained from the Athlete used in the testing process.

Certified Reference Material: Reference Material, accompanied by a certificate, one or more whose property values are certified by a procedure which establishes its traceability to an accurate realization of the unit in which the property values are expressed, and for which each certified value is accompanied by an uncertainty at a stated level of confidence.

Confirmation Procedure: An analytical test procedure whose purpose is to identify the presence of a specific Prohibited Substance in a Sample.

[Comment: A Confirmation Procedure may also indicate a quantity of Prohibited Substance greater than a threshold value or quantify the amount of a Prohibited Substance in a

Sample.]

Flexible Accreditation: Approval for a Laboratory to make restricted modifications in the scope of the accreditation without the involvement of the national accreditation body before the modifications are implemented

Intermediate Precision, sZi: Variation in results observed when one or more factors, such as time, equipment, and operator are varied within a Laboratory with i denoting the number of factors varied.

Laboratory Internal Chain of Custody: Documentation of the sequence of Persons in possession of the Sample and any portions of the Sample taken for Testing.

[Comment: Laboratory Internal Chain of Custody is generally documented by a written record of the date, location, action taken, and the individual performing an action with a Sample or Aliquot.]

Laboratory: An accredited laboratory applying test methods and processes to provide evidentiary data for the detection and, if applicable, quantification of a Threshold Substance on the Prohibited List in urine and other biological Samples.

Laboratory Documentation Packages: The material produced by the Laboratory to support the finding of an Adverse Analytical Finding as set forth in the WADA Technical Document for Laboratory Documentation Packages.

Minimum Required Performance Limit: A concentration of a Prohibited Substance or Metabolite of a Prohibited Substance or Marker of a Prohibited Substance or Method that a doping Laboratory is expected to reliably detect in the routine daily operation of the Laboratory. See Technical Document Minimum Required Performance Limits for Detection of Prohibited Substances.

Non-threshold Substance: A substance listed on the Prohibited List for which the documentable detection of any amount is considered an anti-doping rule violation.

Presumptive Analytical Finding: The status of a Sample test result for which there is an adverse screening test, but a confirmation test has not been performed.

Reference Collection: A collection of samples of known origin that may be used in the determination of the identity of an unknown substance. For example, a well characterized sample obtained from a verified administration study in which scientific documentation of the identity of Metabolite(s) can be demonstrated.

Reference Material: Material or substance one or more of whose properties are sufficiently homogeneous and well established to be used for the calibration of an apparatus, the assessment of a measurement method or for assigning values to materials.

Repeatability, Sr: Variability observed within a laboratory, over a short time, using a single operator, item of equipment, etc.

Reproducibility, SR: Variability obtained when different laboratories analyze the same Sample.

Revocation: The permanent withdrawal of a Laboratory’s WADA accreditation.

Screening Procedure: An analytical test procedure whose purpose is to identify those Samples which are suspicious with respect to containing a Prohibited Substance or Metabolite or Marker of a Prohibited Method and which require additional confirmation testing.

Split Sample: Division of a Sample taken for testing into two portions at collection, usually designated “A” and “B.”

Suspension: The temporary withdrawal of a Laboratory’s WADA accreditation.

Testing Authority: The International Olympic Committee, World Anti-Doping Agency, International Federation, National Sport Organization, National Anti-Doping Organization, National Olympic Committee, Major Event Organization, or other authority defined by the Code responsible for Sample collection and transport either In-Competition or Out-of-Competition and/or for management of the test result.

Threshold Substance: A substance listed in the Prohibited List for which the detection of an amount in excess of a stated threshold is considered an Adverse Analytical Finding.

PART TWO: LABORATORY ACCREDITATION REQUIREMENTS AND OPERATING STANDARDS

4.0 Requirements for WADA accreditation

4.1 Initial WADA accreditation

This section describes the specific requirements for the initial WADA accreditation of the laboratory. All the requirements must be fulfilled in order to obtain an initial WADA accreditation. For some of the requirements, the laboratory has to demonstrate compliance during the probationary period and for other requirements compliance will be checked and controlled based on an accreditation audit (ref. 5.1, 5.2 and 5.3).

4.1.1 ISO/IEC 17025

The laboratory shall be accredited by a relevant national accreditation body according to ISO/IEC 17025 with primary reference to the interpretations and applications of the ISO/IEC 17025 requirements as they are described in Application of ISO/IEC 17025 to the Analysis of Doping Control Samples (Section 5). The ISO/IEC 17025 accreditation must be obtained before the initial WADA accreditation will be given.

4.1.2 Letter of support

The laboratory shall provide an official letter of support from the relevant national public authority responsible for the national anti-doping program, if any, or a similar letter of support from the National Olympic Committee or National Anti-Doping Organization. The letter of support shall contain as a minimum:

�� Guarantee of sufficient financial support annually for a minimum of 3 years

�� Guarantee of sufficient numbers of Samples annually for 3 years

�� Guarantee of provision of necessary analytical facilities and instrumentation, where applicable

In addition, any explanation of exceptional circumstances shall be given due consideration by WADA. The three year letter of support does not in any way require exclusive support for only one laboratory. Letters of support from international sport organizations such as International Federations could also be provided in addition to the above mentioned letters. If the laboratory as an organization is linked to host organizations, (e.g. universities, hospitals…) an official letter of support from the host organizations shall be provided which should include the following information:

�� Documentation of the administrative support for the laboratory

�� Financial support for the laboratory, if relevant

�� Support for the research and development activities

�� Guarantee of provision of necessary analytical facilities and instrumentation

4.1.3 Code of Ethics

The laboratory shall sign and comply with the provision in the Code of Ethics (Annex B) which are relevant for a laboratory in the probationary period.

4.1.4 Proficiency testing program

During the probationary period the laboratory shall successfully analyze at a minimum four sets of proficiency testing samples containing at a minimum five samples per set. The final accreditation test shall assess both the scientific competence and the capability of the laboratory to manage multiple Samples.

4.1.5 Sharing of knowledge

The laboratory shall demonstrate during the probationary period its willingness and ability to share knowledge with other WADA Accredited Laboratories. A description of this sharing is provided in the Code of Ethics (Annex B).

4.1.6 Research

The laboratory shall demonstrate in its budget an allocation to research and development activities in the field of Doping Control of at least 7% of the annual budget for the initial 3-year period. The research activities can either be conducted by the laboratory or in cooperation with other WADA-accredited Laboratories or other research organizations.

4.1.7 Initial accreditation of Laboratories holding IOC accreditation

Laboratories accredited by the IOC in 2003 and which successfully complete the joint 2003 IOC/WADA re-accreditation test and at a minimum conduct an internal audit against Section 5 of the Internal Standard for Laboratories will receive WADA accreditation in 2004. The International Standards for Laboratories requirements will be fully in effect on January 1st, 2004. Laboratories that are downgraded or fail the 2003 IOC/WADA re-accreditation test will have their accreditation suspended or revoked by WADA in accordance with Section 6.4.8. Laboratories which have applied for, but have not received, IOC accreditation will complete their probationary period under the International Standards for Laboratories.

4.2 Maintaining WADA Accreditation

This section describes the specific requirements for a WADA re-accreditation of the Laboratory.

4.2.1 ISO/IEC 17025 accreditation

The Laboratory shall document a valid accreditation from the national accreditation body according to ISO/IEC 17025 with primary reference to the interpretations and applications of the ISO/IEC 17025 requirements as described in the Application of ISO/IEC 17025 to Analysis of Doping Control Samples (Section 5).

4.2.2 Flexible Accreditation

WADA accredited Laboratories may add or modify scientific methods or add analytes without the need for approval by the body that completed the ISO/IEC 17025 accreditation of that Laboratory. Any analytical method or procedure must be properly selected and validated and included in the scope of the Laboratory at the next ISO audit if the method is used for analysis of Doping Control Samples.

4.2.3 Letter of support

The Laboratory shall provide a renewed official letter of support from the relevant national public authority responsible for the national anti-doping program, if any, or a similar letter of support from the National Olympic Committee or National Anti-Doping Organization in years in which the Laboratory undergoes an ISO reaccreditation audit. The renewed letter of support shall contain as a minimum:

�� Guarantee of sufficient financial support annually for a minimum of 3 years

�� Guarantee of sufficient numbers of Samples annually

�� Guarantee of provision of necessary analytical facilities and instrumentation, where applicable

Any explanation of exceptional circumstances shall be given due consideration by WADA. The letter of support does not in any way require exclusive support for only one Laboratory.

Letters of support from international sport organizations such as International Federations could also be provided in addition to the above mentioned letters. If the Laboratory as an organization is linked to host organizations (e.g. university, hospital…), an official letter of support from the host organizations shall be renewed for each year in which the Laboratory undergoes a ISO re-accreditation audit and shall include the following information:

�� Documentation of the administrative support for the Laboratory

�� Financial support for the Laboratory, if relevant

�� Guarantee of provision of necessary analytical facilities and instrumentation

�� Support for the research activities

4.2.4 Minimum number of testing Samples

The Laboratory shall periodically provide, at the request of WADA a report documenting all test results reported in a format to be specified by WADA. In order to maintain proficiency, WADA-accredited Laboratories are required to analyze a minimum of 1500 Doping Control Samples per year that are provided by a Testing Authority. If the Laboratory fails to analyze this number of Samples, accreditation will be suspended or revoked, dependent on the circumstances.

4.2.5 Proficiency testing program

The Laboratories are required to successfully participate in the WADA Proficiency Testing program. The program is described in more detail in Annex A.

4.2.6 Reporting

The Laboratory shall simultaneously report to WADA and the relevant International Federation all Adverse Analytical Findings that have been reported to a Testing Authority. All reporting shall be in accord with the confidentiality requirements of the Code.

4.2.7 Code of Ethics

The Laboratory shall provide documentation of compliance with the provisions of the Code of Ethics (Annex B) relevant for a WADA accredited Laboratory. The Laboratory Director shall send a letter of compliance to WADA every year.

4.2.8 Sharing of knowledge

The Laboratory shall demonstrate their willingness and ability to share knowledge with other WADA Accredited Laboratories. A description of this sharing is provided in the Code of Ethics (Annex B).

4.2.9 Research

The Laboratory shall maintain an updated 3-year plan for research and development in the field of Doping Control, including an annual budget in this area. The Laboratory should document the publication of results of the research in relevant scientific papers in the peer-reviewed literature. These documents shall be made available to WADA upon request. The Laboratory may also demonstrate a research program by documenting successful or pending applications for research grants.

4.3 Special Requirements for Major Events

The Laboratory support for the Olympic Games and other major Events may be such that the accredited Laboratory facilities are not adequate. This may require relocation of the Laboratory to a new facility, the addition of personnel, or the acquisition of additional equipment. The Laboratory Director of the WADA-accredited Laboratory designated to perform the testing shall be responsible to ensure that the quality management system is maintained.

4.3.1 Satellite facility of an accredited Laboratory

If the Laboratory is required to move or extend its operation temporarily to a new physical location, the Laboratory must demonstrate a valid ISO/IEC 17025 accreditation with primary compliance with the Application of ISO/IEC 17025 to the Analysis of Doping Control Samples for the new facility (“satellite facility”). Any methods or equipment unique to the satellite facility must be validated prior to the satellite facility accreditation audit. Any changes to methods or other procedures in the quality manual must also be validated prior to the audit.

4.3.2 Personnel

The Laboratory shall report to WADA any senior personnel (e.g., certifying scientists, quality system management staff, supervisors, etc.) temporarily working in the Laboratory. The Laboratory Director shall ensure that these personnel are adequately trained in the methods, policies, and procedures of the Laboratory. Particular emphasis should be given to the Code of Ethics and the confidentiality of the results management process. Adequate documentation of training of these temporary employees should be maintained by the Laboratory.

4.3.3 Proficiency testing

WADA may, at its sole discretion, submit proficiency testing samples to the Laboratory for analysis. The samples shall be analyzed by the same methods used in the testing of Samples from a Testing Authority. These samples may be part of the ISO/IEC 17025 audit in conjunction with the national accrediting body. Failure(s) to successfully complete the proficiency test will be considered by WADA in deciding whether to accredit the Laboratory. In the event of an unacceptable report, the Laboratory shall document the changes instituted to remedy the failure. The proficiency testing process should include any additional personnel that are added to the staff for the major Event. The samples should be analyzed using the protocols and procedures that will be used for analysis of Samples for the Event.

4.3.4 Reporting

The Laboratory shall document that the reporting of test results maintains confidentiality.

5.0 Application of ISO 17025 to the Analysis of Doping Control Samples

5.1 Introduction and Scope

This section of the document is intended as an application as described in Annex B.4 (Guidelines for establishing applications for specific fields) of ISO/IEC 17025 for the field of Doping Control. Any aspect of testing or management not specifically discussed in this document shall be governed by ISO/IEC 17025 and, where applicable, by ISO 9001. The application focuses on the specific parts of the processes that are critical with regard to the quality of the laboratory’s performance as a Doping Control Laboratory. These processes have been determined to be critical to the defined ISO 17025 criteria and are therefore determined to be significant in the evaluation and accreditation process. This section introduces the specific performance standards for a Doping Control Laboratory. The conduct of testing is considered a process within the definitions of ISO 9001. Performance standards are defined according to a process model where the Doping Control Laboratory practice is structured into three main categories of processes:

�� Analytical and technical processes

�� Management processes

�� Support processes

Wherever possible, the application will follow the format of the ISO 17025 document. The concepts of the quality management system, continuous improvement, and customer satisfaction included in ISO 9001 have been included.

5.2 Analytical and Technical Processes

5.2.1 Receipt of Samples

5.2.1.1 Samples may be received by any method authorized by the International Standard for Testing.

5.2.1.2 The transport container shall first be inspected and any irregularities recorded.

5.2.1.3 The name and signature (or other means of identification and recording) of the Person delivering or transferring custody of the shipped Samples, the date, the time of receipt, and the name and signature of the Laboratory representative receiving the Samples, shall be documented as part of the Laboratory Internal Chain of Custody record.

5.2.2 Handling of Samples

5.2.2.1 The Laboratory shall have a system to uniquely identify the Samples and associate each Sample with the collection document or other external chain of custody.

5.2.2.2 The Laboratory shall have Laboratory Internal Chain of Custody procedures to maintain control of and accountability for Samples from receipt through final disposition of the Samples. The procedures must incorporate the concepts presented in the WADA Technical Document for Laboratory Internal Chain of Custody (Annex C).

5.2.2.3 The Laboratory shall observe and document conditions that exist at the time of receipt that may impact on the integrity of a Sample report. For example, irregularities noted by the Laboratory should include, but are not limited to:

• Sample tampering is evident.

• Sample is not sealed with tamper-resistant device or seal upon receipt.

• Sample is without a collection form (including Sample identification code) or a blank form is received with the Sample.

• Sample identification is unacceptable. For example, the number on the bottle does not match the Sample identification number on the form.

• Sample volume is extremely low

5.2.2.4 The Laboratory should notify and seek advice from the Testing Authority regarding rejection and testing of Samples for which irregularities are noted.

5.2.2.5 The Laboratory shall retain the A and B Sample(s) for a minimum of three (3) months after the Testing Authority receives a negative report. The Samples shall be retained frozen under appropriate conditions. Samples with irregularities shall be held frozen for a minimum of three (3) months following the report to the Testing Authority.

5.2.2.6 The Laboratory shall retain the Sample(s) with an Adverse Analytical Finding for a minimum of three (3) months after the Testing Authority receives the final analytical (A or B Sample) report. The Sample shall be stored frozen under appropriate conditions during the long term storage.

5.2.2.7 If the Laboratory has been informed by the Testing Authority that the analysis of a Sample is challenged or disputed, the Sample shall be retained frozen under appropriate conditions and all the records pertaining to the Testing of that Sample shall be stored until completion of any challenges.

5.2.2.8 The Laboratory shall maintain a policy pertaining to retention, release, and disposal of Samples or Aliquots.

5.2.2.9 The Laboratory shall maintain custody information on the transfer of Samples, or portions thereof to another Laboratory.

5.2.3 Sampling and Preparation of Aliquots for Testing

5.2.3.1 The Laboratory shall maintain Laboratory Internal Chain of Custody procedures for control of and accountability for all Aliquots from preparation through disposal. The procedures must incorporate the concepts presented in the WADA Technical Document for Laboratory Internal Chain of Custody.

5.2.3.2 Before the initial opening of a Sample bottle, the device used to ensure integrity of the Sample (e.g., security tape or a bottle sealing system) shall be inspected and the integrity documented.

5.2.3.3 The Aliquot preparation procedure for any Screening Procedure or Confirmation Procedure shall ensure that no risk of contamination of the Sample or Aliquot exists.

5.2.4 Testing

5.2.3.4 Urine integrity testing

5.2.3.5 The Laboratory must have a written policy establishing the procedures and criteria for Sample integrity tests.

5.2.3.6 The Laboratory should note any unusual condition of the urine – for example: color, odor, or foam. Any unusual conditions should be recorded and included as part of the report to the Testing Authority.

5.2.3.7 The Laboratory shall test for the pH and specific gravity as urine integrity parameters on the “A” Sample. Other tests may be performed if requested by the Testing Authority and approved by WADA

5.2.3.8 Urine screen testing

5.2.3.9 The Screening Procedure(s) shall detect the Prohibited Substance(s) or Metabolite(s) of Prohibited Substance(s), or Marker(s) of the Use of a Prohibited Substance or Method for all substances listed in the Out-of-Competition or In-competition Section of the Prohibited List as appropriate for which there is a WADA-accepted screening method. WADA may make specific exceptions to this section.

5.2.4.1.1 The Screening Procedure shall be performed with a WADA accepted validated method that is appropriate for the substance or method being tested. The criteria for accepting a screening result and allowing the testing of the Sample to proceed must be scientifically valid.

5.2.4.1.2 All screening assays shall include negative and positive controls in addition to the Samples being tested.

5.2.4.1.3 For analytes that must exceed a threshold for reporting as an Adverse Analytical Finding, appropriate controls shall be included in the screening assay. Screening Procedures for Threshold Substances are not required to meet quantitative or uncertainty requirements.

5.2.3.10 Urine confirmation testing

All Confirmation Procedures must be documented and meet applicable uncertainty requirements. The objective of a Confirmation Procedure is to ensure the identification and/or quantification and to exclude any technical deficiency in the Screening Procedure. Since the objective of the confirmation assay is to accumulate additional information regarding an adverse finding, a Confirmation Procedure should have greater selectivity/discrimination than a Screening Procedure.

5.2.4.3.1 “A” Sample Confirmation

5.2.4.3.1.1 Presumptive identification from a Screening Procedure of a Prohibited Substance, Metabolite(s) of a Prohibited Substance, or Marker(s) of the Use of a Prohibited Substance or Method must be confirmed using a second Aliquot(s) taken from the original “A” Sample.

5.2.4.3.1.2 Mass spectrometry coupled to either gas or liquid chromatography is the method of choice for confirmation of Prohibited Substances, Metabolite(s) of a Prohibited Substance, or Marker(s) of the Use of a Prohibited Substance or Method. GC/MS or HPLC/MS are acceptable for both Screening Procedures and Confirmation Procedures for a specific analyte.

5.2.4.3.1.3 Immunoassay for confirmation of prohibited proteins, peptides, mimetics, and analogues or Marker(s) of their Use is permitted. The immunoassay used for confirmation must use a procedure with a different antibody that should recognise a different epitope of the peptide/protein than the assay used for screening.

5.2.4.3.1.4 The Laboratory must have a policy to define those circumstances where the confirmation testing of an “A” Sample may be repeated (e.g., batch quality control failure). Each repeat confirmation must be documented and be completed on a new Aliquot of the “A” Sample.

5.2.4.3.1.5 The Laboratory is not required to confirm every Prohibited Substance that is identified by the Screening Procedures. The decision on the prioritization on order of confirmation(s) should be made in cooperation with the Testing Authority and the decision documented. In addition, no Certificate of Analysis or final written Test Report incorporating a Presumptive Analytical Finding shall be issued.

5.2.4.3.2 “B” Sample Confirmation

5.2.4.3.2.1 In those cases where confirmation of a Prohibited Substance, Metabolite(s) of a Prohibited Substance, or Marker(s) of the Use of a Prohibited Substance or Method is requested in the “B” Sample, the ”B” Sample analysis should occur as soon as possible and should be completed within thirty (30) days of notification of an ”A” Sample Adverse Analytical Finding.

5.2.4.3.2.2 The “B” Sample confirmation must be performed in the same Laboratory as the “A” Sample confirmation. A different analyst must perform the “B” analytical procedure. The same individual(s) that performed the “A” analysis may perform instrumental set up and performance checks and verify results.

5.2.4.3.2.3 The B Sample result must confirm the A Sample identification for the Adverse Analytical Finding to be valid. The mean value for the B Sample finding for Threshold Substances is required to exceed that threshold including consideration of uncertainty.

5.2.4.3.2.4 The Athlete and/or a representative, a representative of the entity responsible for Sample collection or results management, a representative of the National Olympic Committee, National Sport Federation, International Federation, and a translator shall be authorized to attend the “B” confirmation. In the absence of all of the above persons, the Testing Authority or the Laboratory shall appoint a surrogate (independent witness) to verify that the “B” Sample container shows no signs of tampering and that the identifying numbers match that on the collection documentation. The Laboratory Director may limit the number of individuals in Controlled Zones of the Laboratory based on safety or security considerations. The Laboratory Director may remove, or have removed by proper authority, any Athlete or representative that is interfering in the testing process. Any behavior resulting in removal should be reported to the Testing Authority and may be considered anti–doping rule violation in accordance with Article 2.5 of the Code, “Tampering, or Attempting to tamper, with any part of Doping Control”.

5.2.4.3.2.5 Aliquots taken for analysis must be taken from the original “B” Sample.

5.2.4.3.2.6 The Laboratory must have a policy to define those circumstances when confirmation testing of the “B” Sample may be repeated. Each repeat confirmation should be performed on a new Aliquot of the “B” Sample.

5.2.4.3.2.7 If the “B” Sample confirmation does not provide analytical findings that confirm the “A” Sample result, the Sample shall be considered negative and the Testing Authority notified of the new analytical finding.

5.2.4.4 Alternative biological matrices screening and confirmatory testing

5.2.4.4.1 Unless otherwise defined, this application applies only to the analysis of urine Samples. Blood, plasma, and serum are acceptable matrices for testing in certain circumstances. Specific requirements for the testing of these matrices are not included in the scope of this document and will be promulgated separately.

5.2.4.4.2 Any testing results of hair, nails, oral fluid or other biological material shall not be used to counter Adverse Analytical Findings from urine.

5.2.5 Results Management

5.2.5.1 Review of results

5.2.5.1.1 A minimum of two certifying scientists must independently review all Adverse Analytical Findings before a report is issued. The review process shall be documented.

5.2.5.1.2 At a minimum, the review shall include:

• Laboratory Internal Chain of Custody documentation

• Urine integrity data

• Validity of the analytical screening and confirmation data and calculations

• Quality control data

• Completeness of documentation supporting the reported analytical findings

5.2.5.1.3 When an Adverse Analytical Finding is rejected, the reason(s) must be documented.

5.2.6 Documentation and Reporting

5.2.6.1 The Laboratory must have documented procedures to ensure that it maintains a coordinated record related to each Sample analyzed. In the case of an Adverse Analytical Finding, the record must include the data necessary to support the conclusions reported (as set forth in the Technical Document, Laboratory Documentation Packages) In general, the record should be such that in the absence of the analyst, another competent analyst could evaluate what tests had been performed and interpret the data.

5.2.6.2 Each step of testing shall be traceable to the staff member who performed that step.

5.2.6.3 Significant variance from the written procedure shall be documented as part of the record (e.g., memorandum for the record).

5.2.6.4 Where instrumental analyses are conducted, the operating parameters for each run shall be recorded.

5.2.6.5 Reporting of “A” Sample results should occur within ten (10) working days of receipt of the Sample. The reporting time required for specific competitions may be substantially less than ten days. The reporting time may be modified by agreement between the Laboratory and the Testing Authority.

5.2.6.6 The Laboratory Certificate of Analysis or Test Report shall include, in addition to the items stipulated in ISO 17025, the following:

• Sample identification number

• Laboratory identification number (if any)

• Status of test (Out of competition/In-competition)

• Name of competition and/or sport

• Date of receipt of Sample

• Date of report

• Type of sample (urine, blood, etc.)

• Test results

• Signature of certifying individual

• Other information as specified by the Testing Authority.

5.2.6.7 The Laboratory is not required to measure or report a concentration for Prohibited Substances for a non-threshold analyte. The Laboratory should report the actual Prohibited Substance(s), Metabolite(s) of the Prohibited Substance(s) or Method(s), or Marker(s) detected in the Sample.

5.2.6.8 For Threshold Substances, the Laboratory report should establish that the Prohibited Substance or its Metabolite(s) or Marker(s) of a Prohibited Method is present at a concentration greater than the threshold concentration taking into consideration the uncertainty in concluding that the concentration in the Sample exceeds the threshold. The estimate of uncertainty should not be included on the Certificate of Analysis or Test Report but must be included in Laboratory Documentation Packages.

5.2.6.9 The Laboratory shall have a policy regarding the provision of opinions and interpretation of data. An opinion or interpretation may be included in the Certificate of Analysis or Test Report provided that the opinion or interpretation is clearly identified as such. The basis upon which the opinion has been made shall be documented.

Note: An opinion or interpretation may include, but not be limited to, recommendations on how to use results, information related to the pharmacology, metabolism and pharmacokinetics of a substance, and whether an observed result is consistent with a set of reported conditions.

5.2.6.10 In addition to reporting to the Testing Authority, the Laboratory shall simultaneously report any Adverse Analytical Findings to WADA and the responsible International Federation. In the case where the sport or Event is not associated with an International Federation (e.g., college sports) or the Athletes are not members of an International Federation, the Laboratory is required to report Adverse Analytical Findings only to WADA. All reporting shall be in accord with the confidentiality requirements of the Code.

5.2.6.11 The Laboratory shall report quarterly to WADA, in a format specified by WADA , a summary of the results of all tests performed. No information that could link an Athlete with an individual result will be included. The report will include a summary of any Samples rejected for testing and the reason for the rejection. When the clearinghouse is in place, the Laboratory shall simultaneously report to WADA all information reported to the Testing Authority, according to the requirements listed in Section 5.2.6.6, in lieu of the paragraph above. The information will be used to generate summary reports.

5.2.6.12 Laboratory Documentation Packages shall contain material specified in the WADA Technical Document on Laboratory Documentation Packages.

5.2.6.13 Athlete confidentiality is a key concern for all Laboratories engaged in Doping Control cases. Confidentiality requires extra safeguards given the sensitive nature of these tests.

5.2.6.13.1 Testing Authority requests for information must be made in writing to the Laboratories.

5.2.6.13.2 Adverse Analytical Findings shall not be provided by telephone.

5.2.6.13.3 Information sent by a facsimile is acceptable if the security of the receiving facsimile machine has been verified and procedures are in place to ensure that the facsimile has been transmitted to the correct facsimile number.

5.2.6.13.4 Unencrypted email is not authorized for any reporting or discussion of Adverse Analytical Findings if the Athlete can be identified or if any information regarding the identity of the Athlete is included. The Laboratory shall also provide any information requested by WADA in conjunction with the Monitoring Program, as set forth in Article 4.5 of the Code.

5.3 Quality Management Processes

5.3.1 Organization

5.3.3.1 Within the framework of ISO/IEC 17025, the Laboratory shall be considered a testing laboratory (and not a calibration laboratory).

5.3.3.2 The Laboratory (Scientific) Director shall have the responsibilities of the Chief Executive, unless otherwise noted.

5.3.2 Quality Policy and Objectives

5.3.3.3 The Quality Policy and implementation shall meet the requirements of ISO/IEC 17025 Section 4.2 Quality Management System and shall include a quality manual that describes the quality system.

5.3.3.4 A single staff member should be appointed as the Quality Manager and should have responsibility and authority to implement and ensure compliance with the quality system.

5.3.3 Document Control

The control of documents that make up the Quality Management System shall meet the requirements of ISO/IEC 17025 Section 4.3 Document Control 5.3.3.5 The Laboratory Director (or designee) shall approve the Quality Manual and all other documents used by staff members in completing testing.

5.3.3.6 The Quality Management System shall ensure that the contents of WADA Technical Documents are incorporated into the appropriate manuals by the effective date and that training is provided and documented. If this is not possible, WADA should be contacted with a written request for an extension.

5.3.4 Review of requests, tenders, and contracts

Review of legal documents or agreements related to testing must meet the requirements of ISO/IEC 17025 Section 4.4. The Laboratory shall ensure that the Testing Authority is informed concerning the tests that can be performed on Samples submitted for analysis.

5.3.5 Subcontracting of tests

A WADA-accredited Laboratory must perform all work with its own personnel and equipment within its accredited facility. In the case of specific technologies that may not be available in the Laboratory (e.g., GC/C/IRMS, Isoelectric focusing [EPO/NESP]), a Sample may be transferred to another WADA-accredited Laboratory in which the technology is within the scope of analysis. In exceptional circumstances, WADA may elect to grant specific authorization for subcontracting part of the tasks. In such cases, assurance of maintaining the level of quality and the appropriate chain of custody throughout the entire process is the responsibility of the Laboratory Director of the WADA-accredited Laboratory.

5.3.6 Purchasing of services and supplies

5.3.6.1 Chemicals and reagents

Chemicals and reagents must be suitable for the purpose and be of established purity. Reference purity documentation must be obtained when available and retained in the quality system documents. In the case of rare or difficult to obtain reagents, Reference Materials, or Reference Collections, particularly for use in qualitative methods, the expiration date of the solution can be extended if adequate documentation exists that no significant deterioration has occurred.

5.3.6.2 Waste disposal shall be in accord with national laws and other relevant regulations. This includes biohazard materials, chemicals, controlled substances, and radioisotopes, if used.

5.3.6.3 Environmental health and safety policies should be in place to protect the staff, the public, and the environment.

5.3.7 Service to the client

5.3.7.1 Service to clients shall be handled in accord with ISO/IEC 17025 Section 4.7.

5.3.7.2 Ensuring responsiveness to WADA

The Laboratory Director or his designee must:

• Ensure adequate communication.

• Report to WADA any unusual circumstances or information with regard to testing programs, patterns of irregularities in Specimens, or potential Use of new substances.

• Provide complete and timely explanatory information to WADA as appropriate and as requested to provide quality accreditation.

5.3.7.3 Ensuring Testing Authority focus

5.3.7.3.1 The Laboratory Director shall be familiar with the Testing Authority rules and the Prohibited List.

5.3.7.3.2 The Laboratory Director should interact with the Testing Authority with respect to specific timing, report information, or other support needs. These interactions should include, but are not limited to, the following:

• Communicate with the Testing Authority concerning any significant question of testing needs or any unusual circumstance in the testing process (including delays in reporting).

• Act without bias regarding the national affiliation of the Testing Authority.

• Provide complete and timely explanations to the Testing Authority when requested or when there is a potential for misunderstanding the Test Report or Certificate of Analysis.

• Provide evidence and/or expert testimony on any test result or report produced by the Laboratory as required in administrative, arbitration, or legal proceedings.

• Respond to any comment or complaint submitted by a Testing Authority or Anti-Doping Organization concerning the Laboratory and its operation.

5.3.7.3.3 The Laboratory shall monitor Testing Authority satisfaction. There should be documentation that the Testing Authority concerns have been incorporated into the Laboratory Quality Management System, where appropriate.

5.3.7.3.4 The Laboratory shall develop a system, as required by ISO 17025, for monitoring key indicators of Laboratory service.

5.3.8 Complaints

Complaints shall be handled in accord with ISO/IEC 17025 Section 4.8.

5.3.9 Control of nonconforming testing work

5.3.9.1 The Laboratory shall have policies and procedures that shall be implemented when any aspect of its testing or a result from its testing does not comply to set procedures.

5.3.9.2 Documentation of any non-compliance or deviation from procedure or protocol involving a Sample testing shall be kept as part of the permanent record of that Sample.

5.3.10 Corrective action

Corrective action shall be taken in accord with ISO/IEC 17025 Section 4.10.

5.3.11 Preventive action

Preventive action shall be taken in accord with ISO/IEC 17025 Section 4.11.

5.3.12 Control of records

5.3.12.1 Technical Records

5.3.12.1.1 Analytical records on negative Samples, including Laboratory Internal Chain of Custody documentation and medical information (T/E ratio, steroid profiles, and blood parameters), must be retained in secure storage for at least two (2) years. Relevant records on Samples with irregularities or rejected Samples must be retained in secure storage for at least two (2) years.

5.3.12.1.2 All analytical records on S pecimens with an Adverse Analytical Finding must be retained in secure storage at least five (5) years, unless otherwise specified by the Testing Authority or by contract.

5.3.12.1.3 The raw data supporting all analytical results must be retained in

secure storage for five (5) years.

5.3.13 Internal Audits

5.3.13.1 Internal audits shall be completed in accordance with the requirements of ISO/IEC 17025 Section 4.13.

5.3.13.2 Internal Audit responsibilities may be shared amongst personnel provided that any Person does not audit his/her own area.

5.3.14 Management Reviews

5.3.14.1 Management reviews will be conducted to meet the requirements of ISO/IEC 17025 Section 4.14.

5.3.14.2 WADA will publish, from time to time, specific technical recommendations in a Technical Document. Implementation of the technical recommendations described in the Technical Documents is mandatory and should occur by the effective date. Technical Documents supersede any previous publication on a similar topic, or if applicable, this document. The document in effect will be that Technical Document whose effective date most recently precedes that of Sample receipt date. The current version of the Technical Document will be available on WADA’s website.

5.4 Support processes

5.4.1 General

General support shall be provided in accord with ISO/IEC 17025.

5.4.2 Personnel

5.4.2.1 Every person employed by, or under contract to, the Laboratory must have a personnel file accessible for auditors. The file must contain copies of the resumé, or qualification form, a description of the job, and documentation of initial and ongoing training. The Laboratory must maintain appropriate confidentiality of personal information.

5.4.2.2 All personnel should have a thorough knowledge of their responsibilities including the security of the Laboratory, confidentiality of results, Laboratory Internal Chain of Custody protocols, and the standard operating procedures for any method that they perform.

5.4.2.3 The Laboratory Director is responsible for ensuring that Laboratory personnel are adequately trained and have experience necessary to perform their duties. The certification should be documented in the individual’s personnel file.

5.4.2.4 The Doping Control Laboratory must have a qualified person as the Laboratory Director to assume professional, organizational, educational, and administrative responsibility. The Laboratory Director qualifications are:

• Ph.D. or equivalent in one of the natural sciences or Training comparable to a Ph.D. in one of the natural sciences such as a medical or scientific degree with appropriate experience or training.

• Experience with the analysis of biological material for substances used in doping.

• Appropriate training or experience in forensic applications of Doping Control.

5.4.2.5 The Doping Control Laboratory must have qualified personnel to serve as Certifying Scientist(s) to review all pertinent data, quality control results, and to attest to the validity of the Laboratory’s test reports. The qualifications are:

• Bachelors Degree in Medical Technology, Chemistry, Biology, or related natural science or equivalent. Documented experience of 8 years or more in a Doping Control Laboratory is equivalent to a Bachelor’s degree for this position.

• Experience in the analysis of doping materials in biological fluids.

• Experience in the use of relevant analytical techniques such as chromatography, immunoassay, and Gas Chromatography/Mass Spectrometry.

5.4.2.6 Supervisory personnel should have a thorough understanding of the Quality Control procedures; the review, interpretation, and reporting of test results; maintenance of Laboratory Internal Chain of Custody; and proper remedial action to be taken in response to analytical problems. The qualifications for supervisor are:

• Bachelors Degree in Medical Technology, Chemistry, Biology, or related natural science or equivalent. Documented experience of 5 years or more in a Doping Control Laboratory is equivalent to a Bachelor’s degree for this position.

• Experience in relevant analytical testing including the analysis of Prohibited Substances in biological material.

• Experience in the use of analytical techniques such as chromatography, immunoassay, and Gas Chromatography/Mass Spectrometry.

• Ability to ensure compliance with quality management systems and quality assurance processes.

5.4.3 Accommodation and environmental conditions

5.4.3.1 Environmental Control

5.4.3.1.1 Maintain appropriate electrical services

5.4.3.1.1.1 The Laboratory shall ensure that adequate electrical service is available so that there is no interruption or compromise of stored data.

5.4.3.1.1.2 All computers, peripherals, and communication devices should be supported in such a way that service is not likely to be interrupted.

5.4.3.1.1.3 The Laboratory shall have policies in place to ensure the integrity of refrigerated and/or frozen stored samples in the event of an electrical failure.

5.4.3.1.2 The Laboratory shall have a written safety policy and compliance with Laboratory safety policies shall be enforced.

5.4.3.1.3 The storage and handling of controlled substances must comply with applicable national legislation.

5.4.3.2 Security of the facility

5.4.3.2.1 The Laboratory shall have a policy for the security of its facilities, which may include a threat and risk assessment.

5.4.3.2.2 Three levels of access should be considered in the quality manual or threat assessment plan:

• Reception zone. An initial point of control beyond which unauthorized individuals must be escorted.

• Common operational zones.

• Controlled zones. Access to these areas should be monitored and records maintained of access by visitors.

5.4.3.2.3 The Laboratory shall restrict access to Controlled Zones to only authorized persons. A staff member should be assigned as the security officer who has overall knowledge and control of the security system.

5.4.3.2.4 Unauthorized persons must be escorted within Controlled Zones. A temporary authorization may be issued to individuals requiring access to the Controlled Zones such as auditing teams and individuals performing service or repair.

5.4.3.2.5 It is advisable to have a separate Controlled Zone for Sample receipt and Aliquot preparation.

5.4.4 Test Methods and Method Validation

5.4.4.1 Selection of Methods

Standard methods are generally not available for Doping Control analyses. The Laboratory shall develop, validate, and document in-house methods for compounds present on the Prohibited List and for related substances. The methods shall be selected and validated so they are fit for the purpose.

5.4.4.1.1 Non-threshold Substances

Laboratories are not required to measure or report a concentration for Non-threshold Substances. The Laboratory must develop as part of the method validation process acceptable standards for identification of Prohibited Substances. (See the Technical Document on Identification Criteria for Qualitative Assays) The Laboratory must demonstrate the ability to achieve the Minimum Required Performance Limits using a representative substance or substances if the appropriate standards are available. In case a Reference Collection is used for identification, an estimate of the limit of detection for the method must be provided by assessing a representative substance.

5.4.4.1.2 Threshold Substances

The Laboratory must develop methods with an acceptable uncertainty near the threshold concentration. The method must be capable of documenting both the relative concentration and the identity of the Prohibited Substance or Metabolite(s) or Marker(s). Confirmation methods for Threshold Substances must be performed on three Aliquots from the “A” bottle and three Aliquots from the “B” bottle, if the “B” sample confirmation is performed. If insufficient Sample volume exists to analyze three Aliquots, the maximum number of Aliquots that can be prepared should be analyzed. Adverse Analytical Finding decisions shall be based on the mean of the measured concentrations and include consideration of uncertainty with the coverage factor, k, reflecting the number of Aliquots analyzed and a level of confidence of 95%. Reports and documentation, where necessary, shall report the mean concentration.

5.4.4.1.3 Minimum Required Performance Limit

For both Non-threshold and Threshold Substances, the Laboratory will be required to meet a Minimum Required Performance Limit for detection, identification, and demonstration that a substance exceeds the threshold (if required).

5.4.4.2 Validation of Methods

5.4.4.2.1 Confirmation methods for Non-threshold Substances must be validated. Examples of factors relevant to determining if the method is fit for the purpose are:

• Specificity. The ability of the assay to detect only the substance of interest must be determined and documented. The assay must be able to discriminate between compounds of closely related structures.

• Identification capability. Since the results for Nonthreshold substances are not quantitative, the Laboratory should establish criteria for ensuring that identification of a substance representative of the class of Prohibited Substances can be repeatedly identified and detected as present in the sample at a concentration near the MRPL.

• Robustness. The method must be determined to produce the same results with respect to minor variations in analytical conditions. Those conditions that are critical to reproducible results must be controlled.

• Carryover. The conditions required to eliminate carryover of the substance of interest from sample to sample during processing or instrumental analysis must be determined and implemented.

• Matrix interferences. The method should avoid interference in the detection of Prohibited Substances or their Metabolites or Markers by components of the sample matrix.

• Standards. Reference standards should be used for identification, if available. If there is no reference standard available, the use of data or sample from a validated Reference Collection is acceptable.

5.4.4.2.2 Confirmation methods for Threshold Substances must be validated. Examples of factors relevant to determining if the method is fit for the purpose are:

• Specificity. The ability of the assay to detect only the substance of interest must be determined and documented. The assay must be able to discriminate between compounds of closely related structures.

• Intermediate Precision. The method must allow for the reliable repetition of the results at different times and with different operators performing the assay. Intermediate Precision at the threshold must be documented.

• Robustness. The method must be determined to produce the same results with respect to minor variations in analytical conditions. Those conditions that are critical to reproducible results must be controlled.

• Carryover. The conditions required to eliminate carryover of the substance of interest from sample to sample during processing or instrumental analysis must be determined and implemented

• Matrix interferences. The method must limit interference in the measurement of the amount of Prohibited Substances or their Metabolites or Markers by components of the sample matrix.

• Standards. Reference standards should be used for quantification, if available. If there is no reference standard available, the use of data or sample from a validated Reference Collection is acceptable.

• Minimum Required Performance Limits (MRPL). The Laboratory must demonstrate that it can detect representative compounds of each prohibited class at defined MRPLs. The Laboratory should also determine the limit of detection and limit of quantification if the MRPL is close to these limits.

• Linearity must be documented at 50% to 200% of the threshold value, unless otherwise stipulated in a Technical Document.

5.4.4.3 Estimate of Uncertainty of Method

In most cases an identification of a Prohibited Substance, its Metabolite(s) or Marker(s), is sufficient to report an Adverse Analytical Finding. Thus, quantitative uncertainty as defined in ISO/IEC 17025 does not apply. In the identification of a compound by GC/MS or HPLC/MS, there are qualitative measures that substantially decrease the uncertainty of identification. In the case of a Threshold Substance, uncertainty in both the identification and the finding that the substance is present in an amount greater than the threshold concentration must be addressed.

5.4.4.3.1 Uncertainty in identification

The appropriate analytical characteristics must be documented for a particular assay. The Laboratory must establish criteria for identification of a compound at least as strict as those stated in any relevant Technical Document.

5.4.4.3.2 Uncertainty in establishing that a substance exceeds a threshold.

The purpose of threshold reporting in Doping Control is to establish that the Prohibited Substance or its Metabolite(s) or Marker(s) are present at a concentration greater than the threshold value. The method, including selection of standards and controls, and report of uncertainty should be designed to fit the purpose.

5.4.4.3.2.1 Uncertainty of quantitative results, particularly at the threshold value, should be addressed during the validation of the assay through measurement of Repeatability, Intermediate Precision and bias, where possible.

5.4.4.3.2.2 The expression of uncertainty should use the expanded uncertainty using a coverage factor, k, to reflect a level of confidence of 95 %. The expression of uncertainty may also take the form of a one-sided t-test at a level of confidence of 95 %.

5.4.4.3.2.3 Uncertainty may be further addressed in Technical Documents in order to reflect the purpose of analysis for the specific substances.

5.4.4.4 Control of Data

5.4.4.4.1 Data and Computer Security

5.4.4.4.1.1 Access to computer terminals, computers, or other operating equipment shall be controlled by physical access and by multiple levels of access controlled by passwords or other means of employee recognition and identification. These include, but are not limited to account privileges, user identification codes, disk access, and file access control.

5.4.4.4.1.2 The operating software and all files shall be backed up on a regular basis and a current copy kept off site at a secure location.

5.4.4.4.1.3 The software shall prevent the changing of results unless there is a system to document the person doing the editing and that editing can be limited to users with proper level of access.

5.4.4.4.1.4 All data entry, recording of reporting processes and all changes to reported data shall be recorded with an audit trail. This shall include the date and time, the information that was changed, and the individual performing the task.

5.4.5 Equipment

5.4.5.1 A List of available equipment is to be established and maintained.

5.4.5.2 As part of a quality system, the Laboratories shall operate a program for the maintenance and calibration of equipment according to ISO 17025 Section 5.5.

5.4.5.3 General service equipment that is not used for making measurements should be maintained by visual examination, safety checks, and cleaning as necessary. Calibrations are only required where the setting can significantly change the test result. A maintenance schedule shall be established for items such as fume hoods, centrifuges, evaporators, etc, which are used in the test method.

5.4.5.4 Equipment or volumetric devices used in measuring shall have periodic performance checks along with servicing, cleaning, and repair.

5.4.5.5 Qualifie d subcontracted vendors may be used to service, maintain, and repair measuring equipment.

5.4.5.6 All maintenance, service, and repair of equipment must be documented.

5.4.6 Measurement Traceability

5.4.6.1 Reference Standards

Few of the available reference drug and drug Metabolite(s) are traceable to national or international standards. When available, reference drug or drug Metabolite(s) traceable to a national standard or certified by a body of recognized status, such as USP, BP, Ph.Eur. or WHO, should be used. When available, a certificate of analysis or authenticity shall be obtained. When a reference standard is not certified, the Laboratory shall verify its identity and purity by comparison with published data or by chemical characterization.

5.4.6.2 Reference Collections

A collection of samples or isolates may be obtained from a biological matrix following an authentic and verifiable administration of a Prohibited Substance or Method, providing that the analytical data are sufficient to justify the identity of the relevant chromatographic peak or isolate as a Prohibited Substance or Metabolite of a Prohibited Substance or Marker of a Prohibited Substance or Method

5.4.7 Assuring the quality of test results

5.4.7.1 The Laboratory must participate in the WADA Proficiency Testing Program.

5.4.7.2 The Laboratory shall have in place a quality assurance system, including the submission of blind quality control samples, that challenges the entire scope of the testing process (i.e, sample receipt and accessioning through result reporting).

5.4.7.3 Analytical performance should be monitored by operating quality control schemes appropriate to the type and frequency of testing performed by the Laboratory. The range of quality control activities includes:

• Positive and negative controls analysed in the same analytical run as the Presumptive Adverse Analytical Finding Sample.

• The use of deuterated or other internal standards or standard addition.

• Comparison of mass spectra or ion ratios from selected ion monitoring (SIM) to a Reference Material or Reference Collection sample analyzed in the same analytical run

• Confirmation of the “A” and “B” Split Samples.

• Quality control charts using appropriate control limits (e.g., ± 20% of the target value) depending on the analytical method employed.

• The quality control procedures should be documented in the Laboratory.

6.0 Process of WADA Accreditation

This section describes the technical and financial requirements the laboratory must fulfill in the process of being accredited by WADA. The description of the steps in the accreditation process is linked to the defined requirement presented in Section 4.

6.1 Applying for a WADA Laboratory Accreditation

6.1.1 Submit Application Form

The laboratory must fill in the necessary information in the Application Form as provided by WADA and deliver this to WADA with the required documentation and applicable fee. The Application shall be signed by the Laboratory Director and, if relevant, by the Director of the host organization.

6.1.2 Description of Laboratory

As preparations for an initial visit by WADA, the laboratory shall complete a questionnaire provided by WADA and submit it to WADA no later than four weeks after the receipt of the questionnaire. The following information shall be submitted through the questionnaire:

• List of staff and their qualifications

• Description of physical facilities, including a description of the security considerations for Samples and records

• List of proposed and actual instrumental resources and equipment

• List of available Reference Materials or standards, or plans to acquire Reference Materials or standards, including properly validated biological Sample Reference Collections

• Financial or business plan for the laboratory WADA may require an update of this documentation during the process of accreditation.

6.1.3 Provide a letter of support

According to 4.1.2 the laboratory shall provide necessary letters of support containing the required information from the relevant national public authorities, or National Olympic Committee, or National Anti-Doping Organization.

6.1.4 Conduct Initial visit

If necessary, WADA shall conduct an initial visit (2-3 days) to the laboratory at the laboratory’s expense. The purpose of this visit is to clarify issues with regard to the accreditation process and the defined requirements in the International Standard for Laboratories and to obtain information about different aspects of the laboratory relevant for the accreditation.

6.1.5 Issue final report and recommendation

Within eight (8) weeks after the initial visit or the receipt of the questionnaire, WADA will complete and submit a report to the laboratory. In the report WADA will make the necessary recommendations concerning giving the laboratory status as a WADA Probationary laboratory or if this is not the case, identifying needed improvements in order to be a WADA Probationary laboratory.

6.2 Preparing for WADA Laboratory Accreditation

A probationary period shall be defined for a WADA Probationary Laboratory. The period will range from 12 to 24 months depending on the status of the laboratory with regard to the defined requirements (refer to Section 4.1). The main purpose of this period is that the laboratory shall prepare for initial accreditation. During this period, WADA will provide appropriate feedback to assist the laboratory in improving the quality of its testing process. In this period the laboratory shall:

6.2.1 Obtain ISO 17025 accreditation

The laboratory shall prepare and establish the required documentation and system according to the requirements in Application of ISO 17025 to Analysis of Doping Control Sample (Section 5) and the ISO 17025. Based on this, the laboratory shall initiate and prepare for the accreditation process by consulting with a relevant national accreditation body. An audit team consisting of representatives from a national accreditation body, including independent technical assessors recommended by WADA will audit the laboratory. Copies of the Audit Report shall be sent to WADA. The laboratory has to correct any identified non-conformities within defined time-frames and document this accordingly. Copies of the documentation of the correction of the non-conformities should be sent to WADA.

6.2.2 Participate in the WADA Proficiency Testing Program

The laboratory must complete a minimum of one year of successful participation in the WADA Proficiency Testing program prior to achieving initial accreditation. (See Annex A for description of the Proficiency Testing program.)

As a final proficiency test, the laboratory shall analyze 20-50 urine Samples in the presence of a WADA representative. Costs associated with the WADA on-site visit shall be at the laboratory’s expense. The laboratory shall successfully identify and/or document a concentration in excess of the threshold of all of the Prohibited Substances, Metabolite(s) of Prohibited Substances, or Marker(s) of Prohibited Substances or Methods within five (5) days of the laboratory opening the Samples. The laboratory shall provide a Certificate of Analysis for each of the Samples in the proficiency test. For negative Samples, WADA may request all or a portion of the negative screening data. For each of the Samples for which there is an Adverse Analytical Finding, the laboratory shall provide a Laboratory Documentation Package. This data shall be submitted within two (2) weeks of submission of the initial report.

6.2.3 Implement Code of Ethics

The laboratory shall communicate the Code of Ethics (Annex B) to all employees and ensure understanding of and commitment to the different aspects of the Code of Ethics.

6.2.4 Plan and implement research activities

The laboratory shall develop a plan for its research and development activities in the field of Doping Control within a 3 year period including a budget. At least two research and development activities shall be initiated and implemented within the probationary period.

6.2.5 Plan and implement sharing of knowledge

The laboratory shall prepare and convey information and knowledge on at least two specific issues to the other WADA accredited Laboratories within the probationary period.

6.3 Obtaining WADA Accreditation

6.3.1 Participate in a WADA accreditation audit

In the last phase of the probationary period WADA will prepare in cooperation with the laboratory a final WADA accreditation audit. Representatives of WADA will audit compliance of the defined requirements in the Application of ISO 17025 to Analysis of Doping Control Samples (Section 5) and the practice and documentation of the laboratory. If WADA has participated in the initial ISO audit, the final WADA audit may be a document audit. Otherwise, the audit can be conducted together with the national accreditation body or separately if more practical. Should an on-site audit take place by WADA, the associated cost shall be at the laboratory’s expense. Based on the audit, WADA will issue an Audit Report and submit this to the laboratory. If needed, the laboratory will have to correct identified non-compliances within defined time-frames and report these to WADA.

6.3.2 WADA report and recommendation

Based on the relevant documentation from the laboratory, any WADA technical advisor feedback, and the relevant accreditation body (Audit Report), WADA will make a final report including a recommendation concerning the accreditation of the laboratory. The report and recommendation will be submitted to the WADA Executive Committee for approval. In case that the recommendation is that the laboratory should not be accredited, the laboratory will have a maximum of six (6) months to correct and improve specific parts of their operation, at which time a further report will be made by WADA.

6.3.3 Issue and publication of Accreditation certificate

A certificate signed by a duly authorized representative of WADA shall be issued in recognition of an accreditation. Such certificate shall specify the name of the Laboratory and the period for which the certificate is valid. Certificates may be issued after the effective date, with retroactive effect. A list of accredited Laboratories will be published annually by WADA.

6.4 Maintaining WADA Accreditation

6.4.1 Provide a new letter of support

Letter(s) of Support from a national public authority or National Olympic Committee or National Anti-Doping Organization responsible for a national Doping Control program or an International Federation responsible for an international Doping Control program shall be required in years in which there is an ISO 17025 reaccreditation audit.

A letter of support from the host organization renewing its commitment to the Laboratory shall also be required in conjunction with each ISO 17025 reaccreditation audit.

6.4.2 Document annual number of tests

The Laboratory shall periodically report the results of all tests performed to WADA in a specified format. WADA will monitor Sample test volume performed by the Laboratory. If the number of Samples falls below 1500 per year, WADA Laboratory accreditation will be suspended or revoked in accordance with Section 6.4.8.

6.4.3 Flexible Accreditation

WADA accredited Laboratories may add or modify scientific methods or add analyses to its scope of work without the need for approval by the body that completed the ISO/IEC 17025 accreditation of that Laboratory. Any analytical method or procedure must be properly selected and validated and included in the scope of the Laboratory at the next ISO audit if use is continued.

6.4.4 Document Compliance with the WADA Laboratory Code of Ethics The Laboratory Director must send a letter of compliance to WADA every year. The Laboratory may be asked to provide documentation of compliance with the provisions of the Code of Ethics (Annex B).

6.4.5 Document implemented research activities

The Laboratory must supply an annual progress report to WADA documenting research and development results in the field of Doping Control and dissemination of the results. The Laboratory should also relate research and development plans for the next year.

6.4.6 Document implemented sharing of knowledge

The Laboratory must supply an annual report sharing of knowledge with all other WADA-accredited Laboratories.

6.4.7 Participate in WADA/ISO periodical audits and the re-accreditation audit WADA reserves the right to inspect and audit the Laboratory at any time. The notice of the audit/inspection will be made in writing to the Laboratory Director. In exceptional circumstances, the audit/inspection may be unannounced.

6.4.7.1 WADA/ISO Re-accreditation audit

The Laboratory must receive ISO/IEC 17025 accreditation including compliance with the Application of ISO 17025 for Analysis of Doping Control Samples (Section 5 of this document). The audit team may include a WADA Consultant to augment the auditing team selected by the national accrediting body for the re-accreditation audit. Copies of the audit summary report as well as the Laboratory responses must be sent to WADA. The Laboratory shall also provide a copy of the ISO 17025 certificate obtained from the national certifying body.

6.4.7.2 ISO Periodical audit

In years when a periodical ISO/IEC 17025 audit is required, the Laboratory shall provide WADA with a copy of any external audits and evidence of corrective actions for any non-compliance.

6.4.8 WADA report and recommendation WADA will annually review Laboratory compliance with the requirements listed in Sections 4 and 5. With the exception of re-accreditation and other required on-site audits, the annual review will consist of a documentation audit. WADA may require documentation from the Laboratory. Failure of the Laboratory to provide information requested in evaluating performance by the specified date shall be considered a refusal to cooperate and result in Suspension or Revocation of accreditation. WADA will consider the overall performance of the Laboratory in making decisions regarding continued accreditation. Applicant Laboratory performance on aspects of the standards described in Section 5 (such as turn-around times, Documentation Package contents, and feedback from client organizations) may be considered in this auditing.

6.4.8.1 Maintenance of accreditation

In the event that the Laboratory has maintained satisfactory performance, WADA will recommend to the WADA Executive Committee that the Laboratory be re-accredited.

6.4.8.2 Suspension of accreditation

Whenever WADA has reason to believe that Suspension may be required and that immediate action is necessary in order to protect the interests of WADA and the Olympic movement, WADA may immediately suspend a Laboratory’s accreditation. If necessary, such decision may be taken by the Chairman of the WADA Executive Committee. Examples of actions that could result in Suspension of accreditation include:

• Suspension of ISO 17025 accreditation;

• failure to take appropriate corrective action after an unsatisfactory performance;

• lack of compliance with any of the requirements or standards listed in WADA International Standard for Laboratories (including Annex A. Proficiency Testing);

• failure to cooperate with WADA or the relevant Testing Authority in providing documentation;

• failure to comply with the WADA Laboratory Code of Ethics. WADA may recommend a Suspension of accreditation at any time based on the results of the Proficiency Testing program. The period and terms of Suspension shall be proportionate to the seriousness of the non-compliance(s) or lack of performance and the need to ensure accurate and reliab le drug testing of Athletes. A period of Suspension shall be up to 6 months, during which time any noncompliance must be corrected. If the non-compliance is not corrected during the Suspension period, the Laboratory accreditation will be revoked. In the case of a non-compliance WADA may suspend the Laboratory from performing analyses for any Prohibited Substances. If WADA determines that the non-compliance is limited to a class of Prohibited Substances, WADA may limit the suspension to analysis for the class of compounds in which the non-compliance occurred.

6.4.8.3 Revocation of accreditation

The WADA Executive Committee revokes accreditation of any Laboratory accredited under these provisions if WADA determines that Revocation is necessary to ensure the full reliability and accuracy of drug tests and the accurate reporting of test results. Revocation of accreditation may be based on, but not limited to, the following considerations:

• Loss of ISO 17025 accreditation;

• Unsatisfactory performance in analyzing and reporting results of drug tests

• Unsatisfactory participation in performance evaluations or Laboratory on-site audits;

• Failure to take appropriate corrective action following an unsatisfactory performance either in Testing or in a proficiency test;

• A material violation of this standard or other condition imposed on the Laboratory by WADA;

• Failure to correct a lack of compliance with any of the requirements or standards listed in WADA International Standard for Laboratories (including Annex A. Proficiency Testing) during a Suspension period;

• Failure to cooperate with WADA or the relevant Testing Authority during the Suspension phase;

• A serious violation of the Code of Ethics;

• Conviction of any key personnel for any criminal offence committed that is related to the operation of the Laboratory; or

• Any other cause that materially affects the ability of the Laboratory to ensure the full reliability and accuracy of drug tests and the accurate reporting of results.

A Laboratory whose accreditation has been revoked is ineligible to perform testing of Doping Control Samples for any Testing Authority. If a Laboratory whose accreditation has been revoked should seek accreditation, it shall begin the process as a new laboratory as described in Section 4.1, unless there are exceptional circumstances or justifications as determined solely by WADA. In the case of exceptional circumstances, WADA shall determine what steps shall be followed prior to granting a new accreditation.

6.4.9 Notification

6.4.9.1 Written Notice

When a Laboratory is suspended or WADA seeks to revoke accreditation, WADA must immediately serve the Laboratory with written notice of the Suspension or proposed Revocation by facsimile mail, personal service, or registered or certified mail, return receipt requested. This notice shall state the following:

1) The reason for Suspension or proposed Revocation;

2) The terms of the Suspension or proposed Revocation; and

3) The period of Suspension.

6.4.9.2 Effective Date

A Suspension is immediately effective. A proposed Revocation is effective 30 calendar days after the date on the written notice or, if review is requested, upon WADA’s decision to uphold the proposed Revocation. A Laboratory who has received notice that its accreditation is in the process of being revoked shall be suspended until the Revocation is made final or is rescinded by WADA. If WADA decides not to uphold the Suspension or proposed Revocation, the Suspension is terminated immediately and any proposed Revocation shall not take place.

6.4.9.3 Public Notice

WADA will immediately notify all relevant national public authorities, National Anti-Doping Organizations, National Olympic Committees, International Federations, and the IOC of the name and address of any Laboratory that has had its accreditation suspended or revoked, and the name of any Laboratory that has had its Suspension lifted. WADA will provide to any Testing Authority, upon written request, WADA’s written decision which upholds or denies the Suspension or proposed Revocation.

6.4.10 Re-accreditation Costs

On an annual basis, WADA will invoice the Laboratory for a portion of the costs associated with the re-accreditation process. The Laboratory shall assume the travel and accommodation expenses of the WADA representative(s) in the event of on-site inspections.

6.4.11 Issue and publication of Accreditation certificate

If maintenance of accreditation is approved, the Laboratory shall receive a certificate signed by a duly authorized representative of WADA issued in recognition of such accreditation. Such certificate shall specify the name of the Laboratory and the period for which the certificate shall be valid. Certificates may be issued after the effective date, with retroactive effect.

6.5 Accreditation Requirements for Satellite Facilities for Major Events

In general, the reporting time requirements for a major Event require that the Laboratory facility be at the location in proximity to the competition such that Samples can be delivered by Event Doping Control staff. This may require relocation of an existing Laboratory for a period of time sufficient to validate operations at the satellite facility and perform the testing for the Event. In extraordinary circumstances, Samples may be transferred to an existing Laboratory facility. There must be agreement between the Major Event Organization and WADA regarding whether testing requirements such as turn-around time and the Athlete rights are met for in any eventuality. If the Laboratory is functioning within its regular facility, the requirements stated below with respect to facilities do not apply. The Laboratory will, however, be required to report on staffing, equipment, and Sample transport issues. The Laboratory shall be responsible for providing WADA with regular updates on the progress of the testing facilities.

6.5.1 Participate in an initial WADA/ISO visit/inspection

WADA may visit the Laboratory facility as soon as it is available to determine whether the facility is adequate. Expenses related to such a visit shall be at the Laboratory’s expense. Particular emphasis will be placed on the adequacy of security considerations, the physical layout of the space to ensure that adequate separation of various parts of the Laboratory are maintained, and to provide a preliminary review of other key support elements.

6.5.2 Document ISO/IEC 17025 accreditation of the satellite facility

At least one month prior to the major Event, the Laboratory must provide documentation that the national accrediting body has provided ISO/IEC accreditation for the satellite facility in compliance with the Application of ISO/IEC 17025 to the Analysis of Doping Control Samples (Section 5). WADA may require that a WADA consultant be present at the national accrediting body audit of the satellite facility. WADA’s expenses associated with such audit, will be at the Laboratory’s expense.

6.5.3 Complete a Pre-Event Report on Facilities and Staff

At least one (1) month prior to the Event, the Laboratory must report:

• List of Laboratory staff

• List of staff scientists not normally employed by the Laboratory (if required)

• Training plan for new staff scientists

• List of instrumental resources and equipment

• Procedure manual specific to the satellite facility including analytical methods

• Summary of results management process including criteria for determining positive and negative results

• Methods of reporting test results in a secure manner to the appropriate authorities

Any changes that occur prior to the Event should be immediately reported to WADA. Even if the testing is to be done at the Laboratory’s regular facility, the Pre-Event Report must be completed, particularly in regard to personnel changes and any additional equipment.

6.5.4 Participate in WADA accreditation audit

WADA may choose to perform an independent on-site audit or a document audit of the satellite facility. Should an on-site audit take place, WADA expenses related to the audit will be at the Laboratory’s expense. This audit may include analysis of a set of proficiency testing samples. The full complement of staff must be in attendance. Particular emphasis will be placed on involvement of new staff members to assess their competence.

6.5.5 Review the reports and correct identified non-conformities

The Laboratory Director must address and correct any identified non-compliances. The audit report and documentation of the corrective actions must be submitted to WADA.

6.5.6 Issue and publication of a temporary and limited Accreditation certificate

Based on the documentation provided, WADA shall make a decision regarding accreditation of the Laboratory. In the event that accreditation is awarded, WADA shall issue an accreditation for the period of the Event and an appropriate time before and after the actual competition.

6.5.7 Monitoring and assessment during the Event

WADA may choose at its sole discretion to have an observer in the Laboratory during the Event. The Laboratory Director is expected to provide full cooperation to the observer. WADA, in conjunction with the Major Event Organization, will submit double blind proficiency testing samples to the Laboratory. In the event of a false positive, the Laboratory will immediately cease testing for the class of Prohibited Substances and Methods. The Laboratory shall apply corrective actions within 12 hours of notification of the false positive. All Samples analyzed prior to the false positive will be re-analyzed for the class of Prohibited Substances and Methods for which the non-compliance occurred. The results of the investigation and analysis will be presented to WADA within 24 hours unless otherwise agreed in writing. In the event of a false negative, the Laboratory will be required to investigate the root cause and apply corrective actions within 24 hours of notification of the false negative result. A representative group of Samples in appropriate number to ensure that the risk of false negatives is minimal will be re-analyzed for the class of Prohibited Substances and Methods for which the non-compliance occurred. The results of the investigation and analysis will be presented to WADA within 48 hours unless otherwise agreed in writing.

7.0 Requirements for supporting an Adverse Analytical

Finding in the Adjudication Process

This section describes the relevant procedures to be followed where an Athlete challenges an Adverse Analytical Finding in a hearing as provided for by the Code.

7.1 Laboratory Documentation Package

In support of any Adverse Analytical Finding the Laboratory is required to provide the Laboratory Documentation Package described in detail in the Technical Document on Laboratory Documentation Packages.

The Laboratory is not required to provide any documentation not specifically included in the Laboratory Documentation Package. Therefore, the Laboratory is not required to support an Adverse Analytical Finding by producing, either to the Testing Authority or in response to discovery requests related to the hearing, standard operating procedures, general quality management documents (e.g., ISO compliance documents) or any other documents not specifically required by Technical Document on Laboratory Documentation Packages. References in the International Standard for Laboratories to ISO requirements are for general quality control purposes only and have no applicability to any adjudication of any specific Adverse Analytical Finding.

PART THREE: ANNEXES

ANNEX A - WADA PROFICIENCY TESTING

PROGRAM

The WADA Proficiency Testing (PT) Program is designed to evaluate Laboratory proficiency and to improve test result uniformity between Laboratories, and to provide educational opportunities for the WADA-accredited Laboratories. The purpose of the individual PT sample will determine its composition and form.

1. Probationary period

The Proficiency Testing (PT) program is a part of the initial evaluation of a Laboratory seeking accreditation. In addition to providing samples as part of quarterly PT samples, the WADA will provide upon request samples from past PT rounds in order to allow the applicant Laboratory with an opportunity to evaluate its performance against the recorded performance of accredited Laboratories.

All procedures associated with the handling and testing of the PT samples by the Laboratory are, to the greatest extent possible, to be carried out in a manner identical to that applied to routine Laboratory Samples, unless otherwise specified. No effort should be made to optimize instrument (e.g., change multipliers or chromatographic columns) or method performance prior to analyzing the PT samples unless it is a scheduled maintenance activity. Methods or procedures used in routine testing should be employed.

Successful participation in 12-24 months of PT sample rounds is required before a Laboratory is eligible to be considered for accreditation. The PT samples shall occur at least quarterly and will consist of a minimum of five (5) samples per challenge. At least four (4) PT samples will contain Threshold Substances. Blank and adulterated samples may also be included.

2. Maintenance/Re-accreditation period

After accreditation, Laboratories shall be challenged with at least five (5) PT samples each quarter. Each year at least two (2) samples will contain Threshold Substances. Blank and adulterated samples may be included. All procedures associated with the handling and testing of the PT samples by the Laboratory are, to the greatest extent possible, to be carried out in a manner identical to that applied to routine Laboratory Samples, unless otherwise specified. No effort should be made to optimize instrument (e.g., change multipliers or chromatographic columns) or method performance prior to analysing the PT samples unless it is a scheduled maintenance activity. Methods or procedures not used in routine testing should not be employed.

2.1 Open PT Samples

The Laboratory may be directed to analyze a PT sample for a specific Prohibited Substance. In general, this approach is used for educational purposes or for data gathering.

2.2 Blind PT Samples

The Laboratory will be aware that the sample is a PT sample, but will not be aware of the content of the sample. Performance on blind PT samples is to be at the same level as for the open or non-blind PT samples.

2.3 Reporting – Open and Blind Proficiency Samples

The Laboratory should report the results of open and blind PT samples to WADA in the same manner as specified for routine Samples. For some samples or PT sample sets, additional information may be requested from the Laboratory.

2.4 Double Blind Proficiency Sample

The Laboratory will receive PT sample sets which are indistinguishable from normal testing samples. The samples may consist of blank, adulterated or positive samples. These samples may be used to assess turn-around time, compliance with documentation package requirements, and other non-analytical performance criteria as well as Laboratory proficiency.

3. Proficiency Test Sample Composition

3.1 Description of the Drugs

PT samples contain those Prohibited Substances, Metabolite(s) of Prohibited Substances, and Marker(s) of Prohibited Substances and Methods which each accredited Laboratory must be prepared to assay in concentrations that allow detection of the analytes by commonly used screening techniques. These are generally concentrations that might be expected in the urine of drug users. For some analytes, the sample composition may consist of the parent drug as well as major Metabolites. The actual composition of the PT samples supplied to different Laboratories in a particular PT sample may vary but, within any annual period, all Laboratories participating are expected to have analyzed the same total set of samples.

A sample may contain more than one Prohibited Substance, Metabolite(s), or Marker of a Prohibited Substance or Method. A PT sample will not contain more than three substances or their Metabolite(s), or Markers of Prohibited Substances or Methods. It is possible that the sample will contain multiple Metabolites of a single substance, which would represent the presence of a single Prohibited Substance. All Metabolites detected should be reported according to the Laboratory’s standard operating procedures.

3.2 Concentrations

PT samples may be spiked with Prohibited Substances and/or their Metabolites or may be from authentic administration studies. For Threshold Substances, the concentration in the sample will be guided by, but not limited to, one of the following criteria:

i) at least 20 percent above the threshold for either the initial assay or the confirmatory test, depending on which is to be evaluated;

ii) near or below the threshold limit for special purposes. In this case, the Laboratory would be directed to analyze the Sample for a particular Prohibited Substance as part of an educational challenge and will not be considered for evaluation for the purposes of the PT program. For Non-threshold Substances, the concentration will be guided by, but not limited to, one of the following criteria:

i) the Prohibited Substance and/or its major Metabolite(s) will be present in quantities greater than the Minimum Required Performance Limit;

ii) the Prohibited Substance and/or its major Metabolite(s) will be present near the limit of detection for special purposes. In this case, the Laboratory would be directed to analyze the sample for a particular Prohibited Substance as part of an educational challenge and will not be considered for evaluation for the purposes of the PT program.

These concentrations and drug types may be changed periodically in response to factors such as changes in detection technology and patterns of drug use.

Negative samples do not contain concentrations of any of the target drugs above the Minimum Required Performance Limit when analysed by the normally used methods.

3.3 Blank or Adulterated Samples

PT samples include those that do not contain prohibited drugs or samples which have been deliberately adulterated by the addition of extraneous substances designed to dilute the sample, degrade the analyse or to mask the analyte during the analytical determination.

4. Evaluation of Proficiency Testing Results

4.1 Evaluation of Quantitative Results

When a quantitative determination has been reported, the results can be scored based on the true or consensus value of the sample analysed and a standard deviation which may be set either by the group results or according to the expected precision of the measurement. The z-score is calculated using the equation

z= x −ˆ x

δ

Where x is the value found

ˆ x is the assigned value

δ is the target value for standard deviation

The target relative standard deviation will be set in such a way that an absolute zscore between two (2) and three (3) is deemed questionable performance. A zscore greater than three (3) is deemed unacceptable performance. In addition, re-scaled sum of score (RSZ) and re-scaled sum of squared scores (RSSZ) will be calculated. While the z score gives an estimate of bias, the RSZ, by retaining the sign of the biases, will reflect consistent systematic bias. The RSSZ, by eliminating the possibility that positive and negative bias will cancel, provides another indicator of bias. The RSZ and RSSZ are calculated by the equations

RSZ = z

m ∑

RSSZ = z2

m ∑

where m is the number of tests.

4.2 Probationary Period

4.2.1 Any false positive reported automatically disqualifies a Laboratory from further consideration for accreditation. The Laboratory will be eligible for reinstatement upon providing documentation that satisfies WADA that remedial and preventative actions have been implemented.

4.2.2 An applicant Laboratory is to achieve an overall grade level of 90 percent for PT samples required during the probationary period, i.e., it must correctly identify and confirm 90 percent of the total drug challenges (qualitative including adulterated samples).

4.2.3 An applicant Laboratory is to obtain satisfactory Z-scores for any quantitative results reported based on the mean of three replicate determinations. For the purposes of accreditation a quantitative result is required for threshold drugs. The relative standard deviation is to be commensurate with the validation data.

Any Laboratory that fails to achieve a satisfactory score for at least 90% of the quantitative determinations during the probationary period will be disqualified from further consideration. If the Laboratory receives fewer than 10 samples for quantitation in the year, the Laboratory may be allowed a single unsatisfactory result in the quantitative portion of the PT program during a 12 month period. The Laboratory will be eligible for reinstatement upon providing documentation that satisfies WADA that remedial and preventative actions have been implemented.

4.3 Maintenance and Re-Accreditation Period

4.3.1 No false positive drug identification is acceptable for any drug and the following procedures are to be followed when dealing with such a situation: i) The Laboratory is immediately informed of a false positive error by the WADA.

ii) The Laboratory is to provide the WADA with a written explanation of the reasons for the error within five (5) working days. This explanation is to include the submission of all quality control data from the batch of samples that included the false positive sample if the error is deemed to be technical/scientific.

iii) The WADA shall review the Laboratory’s explanation promptly and decide what further action, if any, to take.

iv) If the error is determined to be an administrative error (clerical, sample mix-up, etc), the WADA may direct the Laboratory to take corrective action to minimize the occurrence of the particular error in the future and, if there is reason to believe the error could have been systematic, may require the Laboratory to review and re-analyze previously run Samples.

v) If the error is determined to be a technical or methodological error, the Laboratory may be required to re-test all Samples analyzed positive by the Laboratory from the time of final resolution of the error back to the time of the last satisfactory proficiency test round.

A statement signed by the Laboratory Director shall document this re-testing. The Laboratory may also be required to notify all clients whose results may have been affected of the error as part of its quality management system. Depending on the type of error that caused the false positive, this retesting may be limited to one analyte, a class of Prohibited Substances or Methods, or may include any prohibited drug. The Laboratory shall immediately notify the WADA if any result on a Sample that has been reported to a client is detected as a false positive. WADA may suspend or revoke the Laboratory’s accreditation. However, if the case is one of a less serious error for which effective corrections have already been made, thus reasonably assuring that the error will not occur again, the WADA may decide to take no further action.

vi) During the time required to resolve the error, the Laboratory remains accredited but has a designation indicating that a false positive result is pending resolution. If the WADA determines that the Laboratory’s accreditation must be suspended or revoked, the Laboratory’s official status becomes “Suspended” or “Revoked” until the Suspension or Revocation is lifted or any process complete.

4.3.2 An accredited Laboratory must correctly identify 100 percent of the Prohibited Substances to pass the round of PT samples. It must correctly identify and confirm 100 percent of the total PT samples (qualitative including adulterated samples).

4.3.3 An accredited Laboratory is to obtain satisfactory Z-scores for any quantitative results reported based on the mean of three replicate determinations. For the purposes of accreditation a quantitative result is required for threshold drugs. The relative standard deviation is to be commensurate with the validation data.

Any Laboratory that fails to achieve a satisfactory score for quantitative determinations will be deemed to have failed that sample challenge. The Laboratory must achieve a satisfactory score on 90% of the quantitative samples during the year. If the Laboratory receives fewer than 10 samples for quantitation in the year, the Laboratory may be allowed a single unsatisfactory result in the quantitative portion of the PT program during a 12 month period.

4.4 Laboratories failing a proficiency test round are informed immediately by WADA. Laboratories must take and report corrective action within 30 calendar days to WADA. Laboratories may otherwise be advised by WADA to take corrective action for a given reason or to change a corrective action which has previously been reported to WADA. The corrective action reported to WADA must be implemented in the routine operation of the Laboratory. Repeated failures of the same type will result in WADA requiring corrective action. Laboratories failing two consecutive rounds of the PT scheme will be immediately suspended. The Laboratory is required to provide documentation of corrective action with 10 working days of notification of Suspension. Failure to do so will result in immediate Revocation of the accreditation. Lifting of the Suspension occurs only when corrective action has been taken and reported to the WADA. The WADA may choose, at its sole discretion, to submit additional PT samples to the Laboratory or to require that the Laboratory be re-audited, at the expense of the Laboratory after having furnished satisfactory results for another proficiency testing round.

4.5 WADA is to evaluate the annual performance of all accredited Laboratories.

ANNEX B - LABORATORY CODE OF ETHICS

1. Confidentiality

The heads of Laboratories, their delegates and Laboratory staff shall not discuss or comment to the media on individual results prior to the completion of any adjudication without consent of the organization that supplied sample to the Laboratory and the organization that is asserting the Adverse Analytical Finding in adjudication.

2. Research

Laboratories are entitled to participate in research programs provided that the Laboratory director is satisfied with the bona fide nature and the programs have received proper ethical (e.g. human subjects) approval.

2.1. Research in Support of Doping Control

The Laboratories are expected to develop a program of research and development to support the scientific foundation of Doping Control. This research may consist of the development of new methods or technologies, the pharmacological characterization of a new doping agent, the characterization of a masking agent or method, and other topics relevant to the field of Doping Control.

2.2. Human subjects

The Laboratories must follow the Helsinki Accords and any applicable national standards as they relate to the involvement of human subjects in research. Voluntary informed consent must also be obtained from human subjects in any drug administration studies for the purpose of development of a Reference Collection or proficiency testing materials.

2.3. Controlled substances

The Laboratories are expected to comply with the relevant national laws regarding the handling and storage of controlled (illegal) substances.

3. Testing

3.1. Competitions

The Laboratories shall only accept and analyze Samples originating from known sources within the context of Doping Control programs conducted in competitions organized by national and international sports governing bodies. This includes national and international federations, National Olympic Committees, national associations, universities, and other similar organizations. This rule applies to Olympic and non-Olympic sports. Laboratories should exercise due diligence to ascertain that the samples are collected according to the World Anti-Doping Code International Standard for Testing or the International Standard for Doping Control (ISO/PAS 18873), or similar guidelines. These guidelines must include collection of Split Samples; appropriate Sample container security considerations; and formal chain of custody conditions.

3.2. Out-of-competition

The Laboratories shall accept Samples taken during training (or Out-of-competition) only if the following conditions are simultaneously met:

(a) That the Samples have been collected and sealed under the conditions generally prevailing in competitions themselves as in Section 3.1 above;

(b) If the collection is a part of an anti-doping program; and

(c) If appropriate sanctions will follow a positive case.

Laboratories shall not accept Samples, for the purposes of either screening or identification, from commercial or other sources when the conditions in the above paragraph are not simultaneously met. Laboratories shall not accept Samples from individual Athletes on a private basis or from individuals or organizations acting on their behalf. These rules apply to Olympic and non-Olympic sports.

3.3. Clinical or Forensic

Occasionally the Laboratory is requested to analyze a Sample for a banned drug or endogenous substance allegedly coming from a hospitalized or ill Person in order to assist a physician in the diagnostic process. Under this circumstance, the Laboratory director must explain the pre-testing issue to the requester and agree subsequently to analyze the Sample only if a letter accompanies the Sample and explicitly certifies that the Sample is for medical diagnostic or therapeutic purposes. The letter must also explain the medical reason for the test. Work to aid in forensic investigations may be undertaken but due diligence should be exercised to ensure that the work is requested by an appropriate agency or body. The Laboratory should not engage in testing or expert testimony that would call into question the integrity of the individual or the scientific validity of work performed in the anti-doping program.

3.4. Other Testing

If the Laboratory accepts Samples from an entity that is not a Testing Authority recognized by the World Anti-Doping Code, it is the responsibility of the Laboratory Director to ensure that any Adverse Analytical Finding will be processed according to the Code and that the results cannot be used in any way by an Athlete or associated Person to avoid detection.

The Laboratory should not engage in testing that undermines or is detrimental to the anti-doping program of WADA. The Laboratory should not provide results that in any way suggests endorsement of products or services for Athletes or sports authorities. The Laboratory should not provide testing services in defense of an Athlete in a Doping Control adjudication.

3.5. Sharing of Information and Resources

3.5.1 New Substances

The WADA-accredited Laboratories for Doping Control shall inform WADA when they detect a new or suspicious doping agent. When possible, the Laboratories shall share information regarding the detection of potentially new or rarely detected doping agents

3.5.2 Sharing of Knowledge

Sharing of knowledge shall consist of, but not be limited to, dissemination of information about new Prohibited Substances and Methods and their detection within sixty (60) days of discovery. This can occur by participation in scientific meetings, publication of results of research, sharing of specific details of methodology necessary for detection, and working with WADA to distribute information by preparation of a reference substance or biological excretion study or information regarding the chromatographic retention behaviour and mass spectra of the substance or its Metabolites. The Laboratory director or staff shall participate in developing standards for best practice and enhancing uniformity of testing in the WADA-accredited Laboratory system. An example of the latter would be in establishing reporting standards for determination of an Adverse Analytical Finding.

4. Conduct Detrimental to the Anti-Doping Program

The Laboratory personnel shall not engage in conduct or activities that undermine or are detrimental to the anti-doping program of WADA, an International Federation, a National Anti-Doping Organization, a National Olympic Committee, a Major Event Organization Committee, or the International Olympic Committee. Such conduct could include, but is not limited to, conviction for fraud, embezzlement, perjury, etc. that would cast doubt on the integrity of the anti-doping program. No Laboratory employee or consultant shall provide counsel, advice or information to Athletes or others regarding techniques or methods to mask detection of, alter metabolism of, or suppress excretion of a Prohibited Substance or Marker of a Prohibited Substance or Method in order to avoid an Adverse Analytical Finding. No Laboratory staff shall assist an Athlete in avoiding collection of a Sample. This paragraph does not prohibit presentations to educate Athletes, students, or others concerning anti-doping programs and Prohibited Substances or Methods.

WADC International Standard for Testing Version 1.1

ANNEX C - LIST OF TECHNICAL

DOCUMENTS

Title Document

Number

Version number

Effective Date

Laboratory Internal Chain of Custody

TD2003LCOC

1.2

Jan 1, 2004

Laboratory Documentation Packages

TD2003LDOC

1.3

Jan 1, 2004

Minimum Required Performance Limits for Detection of Prohibited Substances

TD2004MRPL

1.0

Feb15,2004

Identification Criteria for Qualitative Assays Incorporating Chromatography and Mass Spectrometry

TD2003IDCR

1.2

Jan 1, 2004

Reporting Norandrosterone Findings

TD2004NA

1.0

Aug13, 2004

Reporting and Evaluation Guidance for Testosterone, Epitestosterone, T/E Ratio and other Endogenous Steroids

TD2004EAAS

1.0

Aug13, 2004

Harmonization of the Method for the Identification of Epoetin Alfa and Beta (EPO) and Darbepoetin Alfa (NESP) by IEF-Double Blotting and Chemiluminescent Detection

TD2004EPO

1.0

In progress

Measurement of Uncertainty for Anti-Doping Analysis

Future

Reporting Guidance for Gas Chromatography/Combustion/ Isotope Ratio Mass Spectrometry

Future

Reporting Guidance for Salbutamol and other Beta-2 Agonists

Future

Valid July, 1st, 2004.

ADDENDUM TO THE INTERNATIONAL STANDARD FOR LABORATORIES

REQUIREMENTS FOR ANTI-DOPING ANALYSIS OF WHOLE BLOOD, PLASMA, SERUM OR OTHER BLOOD FRACTIONS.

Several anti-doping tests have now been developed on the blood matrix, and can be applied to whole blood or blood fractions (e.g. plasma, serum) to determine doping practices in sport.

As currently established, the World Anti-Doping Code International Standard for Laboratories does not specifically cover procedures to handle and analyze the blood matrix in anti-doping Laboratories. Provision 5.2.4.4.1 of the International Standard for Laboratories refers to specific requirements for the analysis of the blood matrix to be promulgated separately.

The present document is established to complement or amend the existing International Standard for Laboratories, to provide ad hoc requirements to the Laboratories for handling and analyzing blood Samples in the context of anti-doping analysis.

The official text of the Addendum to the International Standard for Laboratories shall be maintained by WADA and shall be published in English and French. In the event of any conflict between the English and French versions, the English version shall prevail.

Specific Requirements for Whole Blood or Blood Fractions Analyses In any Sections that refer to urine, and are carried over into this document by reference, the terms blood, plasma, or serum shall be substituted as appropriate. Unless otherwise stated, there is no blood, plasma, or serum equivalent to the urine integrity test or data, and any reference to this should be deleted.

The following sections of Section 5 of the International Standard for Laboratories apply to the analysis of blood Samples by reference:

5.1 and all subsections;

5.2.1 and all subsections;

5.2.2 and all subsections with the exception of subsections 5.2.2.5 and 5.2.2.6 which are replaced by the following:

WADC International Standard for Testing Version 1.1

Provisions 5.2.2.5 and 5.2.2.6 apply to plasma, serum or other blood fractions containing no blood cells. Samples shall be frozen on reception until analysis and as soon as practical after aliquots have been taken for analysis. The Laboratory shall retain the A and B Samples for a minimum of three (3) months after the Testing Authority receives a negative report. The Samples shall be retained frozen under appropriate conditions.

Samples with irregularities shall be held frozen for a minimum of three (3) months following the report to the Testing Authority.

Samples that consist of whole blood or blood fractions containing intact cells shall be stored at approximately 4 degree Celsius on reception and should be analyzed within 48 hours. As soon as practicable after aliquots have been taken for analysis, Samples should be returned to approximately 4 degree Celsius storage. The anti-doping Laboratory shall retain the A and B Samples with or without Adverse Analytical Finding for a minimum of 1 month after the Testing Authority receives the final analytical (“A” or “B” Sample) report.

5.2.3 and all subsections;

5.2.4 all subsections with the exception of subsections 5.2.4.1, 5.2.4.3.1.1, 5.2.4.2.1,

5.2.4.2.4, 5.2.4.3.1.2, 5.2.4.3.2.1, which are replaced or amended where needed by the following:

5.2.4.3.1.1 Screening and confirmation tests may be performed initially on the same aliquot of Sample. The test should be repeated on a fresh aliquot of the Sample to ensure that the initial test results are repeatable from the same Sample bottle. Detection of blood transfusion relies upon the use of multiple antibodies and flow cytometry to reveal several red blood cell antigens. Consequently article

5.2.4.3.1.3 does not apply for this type of immunochemical analysis.

5.2.4.3.2.1 , for “B” Sample confirmation in whole blood or blood fraction with blood cells only, the “B” Sample analysis shall be completed within 30 days of notification of an “A” Sample Adverse Analytical Finding.

5.2.5 and all subsections;

5.2.6 and all subsections with the exception of 5.2.6.4, 5.2.6.7, and 5.2.6.8.

5.3 and all subsections;

5.4 and all subsections with the exception of 5.4.4.1, 5.4.4.2.2, 5.4.4.3, 5.4.6, and

5.4.7 which are amended, where applicable, by the following:

5.4.4.1 Selection of Methods

Standard methods are generally not available for Doping Control analyses. The Laboratory shall develop, validate and document in-house methods for substances on the Prohibited List or their Metabolites or Markers. The methods shall be selected and validated so they are fit for the purpose.

5.4.4.3 The Laboratory should provide an estimation of the measurement uncertainty where applicable.

5.4.6.2 Reference Collection

A collection of Samples or isolates may be obtained from a biological matrix following an authentic and verifiable administration or traceable mixture of a Prohibited Substance or Method, providing that the analytical data are sufficient to justify the identity of the Prohibited Substance or Metabolite of a Prohibited Substance or Metabolite of a Prohibited Substance or Marker of a

Prohibited Substance or Method.

5.4.7. Assuring the quality of test results

5.4.7.1. The performance of Laboratories for analysis on the blood matrix will be evaluated as deemed necessary by the World Anti-Doping Agency under the principles of the International Standard for Laboratories specifically applied to the blood matrix.

5.4.7.2 The Laboratory shall have in place a quality assurance system, including the submission of blind quality control samples, that challenges the entire scope of the testing process.

5.4.7.3 Analytical performance should be monitored by operating quality control schemes appropriate to the type and frequency of blood testing performed by the Laboratory. Applicable Technical Documents for blood analysis:

Laboratory Documentation Packages.

Laboratory Internal Chain of Custody.

Appendix 3

International Convention against Doping in Sports

The World Anti-Doping Code

INTERNATIONAL STANDARD FOR TESTING

version 3.0

June 2003

PREAMBLE

World Anti-Doping Code International Standard for Testing is a mandatory International Standard developed as part of the World Anti-Doping Program.

The International Standard for Testing is extracted from the proposed ISO International Standard for Doping Control (ISO ISDC) which is being prepared by an expert group within the International Anti-Doping Arrangement (IADA) and WADA. The ISO ISDC is based on the IADA International Standard for Doping Control (ISDC)/ISO PAS 18873 (1999). WADA supports and is an active partner with IADA in developing the Proposed ISO ISDC to a full ISO standard. The ISO process is expected to be completed in mid 2004.

Version 1.0 of the International Standard for Testing was circulated to Signatories and governments for review and comments in November 2002. Version 2.0 was based on the comments and proposals received from Signatories and governments.

All Signatories and governments were consulted and have had the opportunity to review and provide comments on version 2.0. This draft version 3.0 will be presented for approval to the WADA Executive Committee on June 7th 2003.

The official text of the International Standard for Testing shall be maintained by WADA and shall be published in English and French. In the event of any conflict between the English and French versions, the English version shall prevail.

TABLE OF CONTENT

PART ONE: INTRODUCTION, CODE PROVISIONS AND DEFINITIONS

1.0 INTRODUCTION AND SCOPE

2.0 CODE PROVISIONS

3.0 TERMS AND DEFINITIONS

3.1 Defined terms from the Code

3.2 Defined Terms from the International Standard for Testing

PART TWO: STANDARDS FOR TESTING

4.0 PLANNING

4.1 Objective

4.2 General

4.3 Requirements for establishing the Registered Testing Pool

4.4 Requirements for collecting Athlete whereabouts information for the purposes of Out of

Competition Testing

4.5 Requirements for test distribution planning

4.6 Requirements for selection of Athletes

5.0 NOTIFICATION OF ATHLETES

5.1 Objective

5.2 General

5.3 Requirements prior to notification of Athletes

5.4 Requirements for notification of Athletes

6.0 PREPARING FOR THE SAMPLE COLLECTION SESSION

6.1 Objective

6.2 General

6.3 Requirements for preparing for the Sample Collection Session

7.0 CONDUCTING THE SAMPLE COLLECTION SESSION

7.1 Objective

7.2 General

7.3 Requirements prior to Sample collection

7.4 Requirements for Sample collection

8.0 SECURITY/POST TEST ADMINISTRATION

8.1 Objective

8.2 General

8.3 Requirements for Security/post test administration

9.0 TRANSPORT OF SAMPLES AND DOCUMENTATION

9.1 Objective

9.2 General

9.3 Requirements for transport of Samples and documentation

PART THREE: ANNEXES

ANNEX A - INVESTIGATING A POSSIBLE FAILURE TO COMPLY

ANNEX B - MODIFICATIONS FOR ATHLETES WITH DISABILITIES

ANNEX C - COLLECTION OF URINE SAMPLES

ANNEX D - COLLECTION OF BLOOD SAMPLES

ANNEX E - URINE SAMPLES - INSUFFICIENT VOLUME

ANNEX F - URINE SAMPLES - SAMPLES THAT DO NOT MEET LABORATORY PH OR SPECIFIC GRAVITY GUIDELINES

ANNEX G - SAMPLE COLLECTION PERSONNEL REQUIREMENTS

PART ONE: INTRODUCTION, CODE PROVISIONS AND DEFINITIONS

1.0 Introduction and scope

The main purpose of International Standard for Testing is to plan for effective Testing and to maintain the integrity and identity of the Samples, from notifying the Athlete to transporting Samples for analysis. The International Standard for Testing includes standards for test distribution planning, notification of Athletes, preparing for and conducting Sample collection, security/post test administration and transport of Samples.

The International Standard for Testing, including all annexes, is mandatory for all Signatories to the Code.

The World Anti-Doping Program encompasses all of the elements needed in order to ensure optimal harmonization and best practice in international and national anti-doping programs. The main elements are: the Code (Level 1), International Standards (Level 2), and Models of Best Practice (Level 3). In the introduction to the Code, the purpose and implementation of the International Standards are summarized as follows: “International Standards for different technical and operational areas within the anti-doping program will be developed in consultation with the Signatories and governments and approved by WADA. The purpose of the International Standards is harmonization among Anti-Doping Organizations responsible for specific technical and operational parts of the anti-doping programs. Adherence to the International Standards is mandatory for compliance with the Code. The International Standards may be revised from time to time by the WADA Executive Committee after reasonable consultation with the Signatories and governments. Unless provided otherwise in the Code, International Standards and all revisions shall become effective on the date specified in the International Standard or revision.”

The standards included in the International Standard for Testing are extracted from the ISO International Standard for Doping Control (ISO ISDC), which also includes management and support processes for Testing activities

Definitions specified in the Code are written in italics. Additional definitions specific to the International Standard for Testing are underlined.

2.0 Code Provisions

The following articles in the Code directly address the International Standard for Testing: Code Article 2 Anti-Doping Rule Violations:

2.3 Refusing, or failing without compelling justification, to submit to Sample collection after notification as authorized in applicable anti-doping rules or otherwise evading Sample collection.

2.4 Violation of applicable requirements regarding Athlete availability for Out-of-Competition Testing including failure to provide required whereabouts information and missed tests which are declared based on reasonable rules.

2.5 Tampering, or Attempting to tamper, with any part of Doping Control.

2.8 Administration or Attempted administration of a Prohibited Substance or Prohibited Method to any Athlete, or assisting, encouraging, aiding, abetting, covering up or any other type of complicity involving an anti-doping rule violation or any Attempted violation.

Code Article 3 Proof of Doping:

3.2.2 Departures from the International Standard for Testing which did not cause an Adverse Analytical Finding or other anti-doping rule violation shall not invalidate such results. If the Athlete establishes that departures from the International Standard occurred during Testing then the Anti-Doping Organization shall have the burden to establish that such departures did not cau se the Adverse Analytical Finding or the factual basis for the anti-doping rule violation.

Code Article 5 Testing:

5.1 Test Distribution Planning. Anti-Doping Organizations conducting Testing shall in coordination with other Anti-Doping Organizations conducting Testing on the same Athlete pool:

5.1.1 Plan and implement an effective number of In-Competition and Out-of-Competition tests. Each International Federation shall establish a Registered Testing Pool for International-Level Athletes in its sport, and each National Anti-Doping Organization shall establish a national Registered Testing Pool for Athletes in its country. The national-level pool shall include International-Level Athletes from that country as well as other national-level Athletes. Each International Federation and National Anti-Doping Organization shall plan and conduct In-Competition and Out-of-Competition Testing on its Registered Testing Pool.

5.1.2 Make No Advance Notice Testing a priority.

5.1.3 Conduct Target Testing.

5.2 Standards for Testing. Anti-Doping Organizations conducting Testing shall conduct such Testing in conformity with the International Standard for Testing.

Code Article 7 Results Management:

7.3 Further Review of Adverse Analytical Finding Where Required by Prohibited List. The Anti-Doping Organization or other reviewing body established by such organization shall also conduct any follow-up investigation as may be required by the Prohibited List. Upon completion of such follow-up investigation, the Anti-Doping Organization shall promptly notify the Athlete regarding the results of the follow-up investigation and whether or not the Anti-Doping Organization asserts that an anti-doping rule was violated.

Code Article 10 Sanctions on Individuals:

10.10 Reinstatement Testing. As a condition to regaining eligibility at the end of a specified period of Ineligibility, an Athlete must, during any period of Provisional Suspension or Ineligibility, make him or herself available for Out-of-Competition Testing by any Anti-Doping Organization having Testing jurisdiction, and must, if requested, provide current and accurate whereabouts information. If an Athlete subject to a period of Ineligibility retires from sport and is removed from Out-of-Competition Testing pools and later seeks reinstatement, the Athlete shall not be eligible for reinstatement until the Athlete has notified relevant Anti-Doping Organizations and has been subject to Out-of-Competition Testing for a period of time equal to the period of Ineligibility remaining as of the date the Athlete had retired.

Code Article 14 Confidentiality and Reporting:

14.3 Athlete Whereabouts Information. Athletes who have been identified by their International Federation or National Anti-Doping Organization for inclusion in an Out-of-Competition Testing pool shall provide accurate, current location information. The International Federations and National Anti-Doping Organizations shall coordinate the identification of Athletes and the collecting of current location information and shall submit it to WADA. WADA shall make this information accessible to other Anti-Doping Organizations having authority to test the Athlete as provided in Article 15. This information shall be maintained in strict confidence at all times; shall be used exclusively for purposes of planning, coordinating or conducting Testing; and shall be destroyed after it is no longer relevant for these purposes.

14.5 Doping Control Information Clearing House. WADA shall act as a central clearing house for Doping Control Testing data and results for International-Level Athletes and national-level Athletes that have been included in their National Anti-Doping Organization's Registered Testing Pool. To facilitate coordinated test distribution planning and to avoid unnecessary duplication in Testing by the various Anti-Doping Organizations, each Anti-Doping Organization shall report all In-Competition and Out-of-Competition tests on such Athletes to the WADA clearinghouse as soon as possible after such tests have been conducted. WADA shall make this information accessible to the Athlete, the Athlete's National Federation, National Olympic Committee or National Paralympic Committee, National Anti-Doping Organization, International Federation, and the International Olympic Committee or International Paralympic Committee. Private information regarding an Athlete shall be maintained by WADA in strict confidence. WADA shall, at least annually, publish statistical reports summarizing such information.

Code Article 15 Clarification of Doping Control Responsibilities:

15.1 Event Testing. The collection of Samples for Doping Control does and should take place at both International Events and National Events. However, only a single organization should be responsible for initiating and directing Testing during an Event. At International Events, the collection of Doping Control Samples shall be initiated and directed by the international organization which is the ruling body for the Event (e.g., the IOC for the Olympic Games, the International Federation for a World Championship, and PASO for the Pan American Games). If the international organization decides not to conduct any Testing at such an Event, the National Anti-Doping Organization for the country where the Event occurs may, in coordination with and with the approval of the international organization or WADA, initiate and conduct such Testing. At National Events, the collection of Doping Control Samples shall be initiated and directed by the designated National Anti-Doping Organization of that country.

15.2 Out-of-Competition Testing. Out-of-Competition Testing is and should be initiated and directed by both international and national organizations. Out-of-Competition Testing may be initiated and directed by: (a) WADA; (b) the IOC or IPC in connection with the Olympic Games or Paralympic Games; (c) the Athlete's International Federation; (d) the Athlete's National Anti-Doping Organization; or (e) the National Anti-Doping Organization of any country where the Athlete is present. Out-of-Competition Testing should be coordinated through WADA in order to

maximize the effectiveness of the combined Testing effort and to avoid unnecessary repetitive Testing of individual Athletes.

15.4 Mutual Recognition. Subject to the right to appeal provided in Article 13, the Testing, therapeutic use exemptions and hearing results or other final adjudications of any Signatory which are consistent with the Code and are within that Signatory's authority, shall be recognized and respected by all other Signatories. Signatories may recognize the same actions of other bodies which have not accepted the Code if the rules of those bodies are otherwise consistent with the Code.

3.0 Terms and definitions

3.1 Defined terms from the Code

Adverse Analytical Finding: A report from a laboratory or other approved Testing entity that identifies in a Specimen the presence of a Prohibited Substance or its Metabolites or Markers (including elevated quantities of endogenous substances) or evidence of the Use of a Prohibited Method.

Anti-Doping Organization: A Signatory that is responsible for adopting rules, for initiating, implementing or enforcing any part of the Doping Control process. This includes, for example, the International Olympic Committee, the International Paralympic Committee, other Major Event Organizations that conduct Testing at their Events, WADA, International Federations, and National Anti-Doping Organizations.

Athlete: For purposes of Doping Control, any Person who participates in sport at the international level (as defined by each International Federation) or national level (as defined by each National Anti-Doping Organization) and any additional Person who participates in sport at a lower level if designated by the Person's National Anti-Doping Organization. For purposes of anti-doping information and education, any Person who participates in sport under the authority of any Signatory, government, or other sports organization accepting the Code.

Code: The World Anti-Doping Code.

Competition: A single race, match, game or singular athletic contest. For example, the finals of the Olympic 100-meter dash. For stage races and other athletic contests where prizes are awarded on a daily or other interim basis, the distinction between a Competition and an Event will be as provided in the rules of the applicable International Federation.

Consequences of Anti-Doping Rules Violations: An Athlete's or other Person's violation of an anti-doping rule may result in one or more of the following: (a) Disqualification means the Athlete’s results in a particular Competition or Event are invalidated, with all resulting consequences including forfeiture of any medals, points and prizes; (b) Ineligibility means the Athlete or other Person is barred for a specified period of time from participating in any Competition or other activity or funding as provided in Article 10.9; and (c) Provisional Suspension means the Athlete or other Person is barred temporarily from participating in any Competition prior to the final decision at a hearing conducted under Article 8 (Right to a Fair Hearing).

Doping Control: The process including test distribution planning, Sample collection and handling, laboratory analysis, results management, hearings and appeals.

Event: A series of individual Competitions conducted together under one ruling body (e.g., the Olympic Games, FINA World Championships, or Pan American Games).

In-Competition: For purposes of differentiating between In-Competition and Out-of-Competition Testing, unless provided otherwise in the rules of an International Federation or other relevant Anti-Doping Organization, an In-Competition test is a test where an Athlete is selected for Testing in connection with a specific Competition.

Independent Observer Program: A team of observers, under the supervision of WADA, who observe the Doping Control process at certain Events and report on observations. If WADA is Testing In-Competition at an Event, the observers shall be supervised by an independent organization.

Ineligibility: See Consequences of Anti-Doping Rules Violations above.

International Event: An Event where the International Olympic Committee, the International Paralympic Committee, an International Federation, a Major Event Organization, or another international sport organization is the ruling body for the Event or appoints the technical officials for the Event.

International-Level Athlete: Athletes designated by one or more International Federations as being within the Registered Testing Pool for an International Federation.

International Standard: A standard adopted by WADA in support of the Code. Compliance with an International Standard (as opposed to another alternative standard, practice or procedure) shall be sufficient to conclude that the procedures addressed by the International Standard were performed properly.

Minor: A natural Person who has not reached the age of majority as established by the applicable laws of his or her country of residence.

National Anti-Doping Organization: The entity(ies) designated by each country as possessing the primary authority and responsibility to adopt and implement anti-doping rules, direct the collection of Samples, the management of test results, and the conduct of hearings, all at the national level. If this designation has not been made by the competent public authority (ies), the entity shall be the country's National Olympic Committee or its designee. National Olympic Committee: The organization recognized by the International Olympic Committee. The term National Olympic Committee shall also include the National Sport Confederation in those countries where the National Sport Confederation assumes typical National Olympic Committee responsibilities in the antidoping area.

No Advance Notice: A Doping Control which takes place with no advance warning to the Athlete and where the Athlete is continuously chaperoned from the moment of notification through Sample provision.

Out-of-Competition: Any Doping Control which is not In-Competition.

Prohibited List: The List identifying the Prohibited Substances and Prohibited Methods.

Provisional Suspension: See Consequences above.

Registered Testing Pool: The pool of top level Athletes established separately by each International Federation and National Anti-Doping Organization who are subject to both In-Competition and Out-of-Competition Testing as part of that International Federation's or Organization's test distribution plan.

Sample/Specimen: Any biological material collected for the purposes of Doping Control.

Signatories: Those entities signing the Code and agreeing to comply with the Code, including the International Olympic Committee, International Federations, International Paralympic Committee, National Olympic Committees, National Paralympic Committees, Major Event Organizations, National Anti-Doping Organizations, and WADA.

Target Testing: Selection of Athletes for Testing where specific Athletes or groups of Athletes are selected on a non-random basis for Testing at a specified time.

Testing: The parts of the Doping Control process involving test distribution planning, Sample collection, Sample handling, and Sample transport to the laboratory.

WADA: The World Anti-Doping Agency.

3.2 Defined Terms from the International Standard for Testing

Blood Collection Official: An official who is qualified to and has been authorized by the ADO to collect a blood Sample from an Athlete.

Chain of Custody: The sequence of individuals or organizations who have the responsibility for a Sample/specimen from the provision of the sample/specimen until the Sample/specimen has been received for analysis.

Chaperone: An official who is trained and authorized by the ADO to carry out specific duties including notification of the Athlete selected for Sample collection, accompanying and observing the Athlete until arrival at the Doping Control Station, and/or witnessing and verifying the provision of the Sample where the training qualifies him/her to do so.

Doping Control Officer: An official who has been trained and authorised by the ADO with delegated responsibility for the on-site management of a Sample Collection Session.

Doping Control Station: The location where the Sample Collection Session will be conducted.

Failure to Comply: A term used to describe Anti-Doping Rule Violations in Articles 2.3, 2.4, 2.5 and 2.8 of the Code.

Sample Collection Equipment: Containers or apparatus used to directly collect or hold the Athlete’s Specimen at any time during the Sample collection process. Sample Collection Equipment shall, as a minimum, consist of:

�� For urine Sample collection:

- Collection vessels for collecting the urine Sample as it leaves the Athlete’s body;

- Sealable and tamper-evident bottles and lids for securing the urine Sample;

�� For blood Sample collection:

- Needles for collecting the blood Sample;

- Blood tubes with sealable and tamper-evident devices for holding the blood Sample.

Sample Collection Personnel: A collective term for qualified officials authorised by the ADO who may carry out or assist with duties during the Sample Collection Session.

Sample Collection Session: All of the sequential activities that directly involve the Athlete from notification until the Athlete leaves the Doping Control Station after having provided his/her Sample/s.

Weighted: A ranking method of selecting Athletes using criteria where the ranking is based on the potential risk of doping and possible doping patterns.

PART TWO: STANDARDS FOR TESTING

4.0 Planning

4.1 Objective

The objective is to plan and implement an effective distribution of Athlete tests.

4.2 General

Planning starts with establishing criteria for Athletes to be included in a Registered Testing Pool and ends with selecting Athletes for Sample collection.

The main activities are information gathering, risk evaluation, and developing, monitoring, evaluating and modifying the test distribution plan.

4.3 Requirements for establishing the Registered Testing Pool

4.3.1 The Anti-Doping Organization (ADO) shall define and document the criteria for Athletes to be included in a Registered Testing Pool. This shall include as a minimum:

• For International Federations (IFs):

Athletes who compete at a high level of international competition, and

• For National Anti-Doping Organizations:

Athletes who are part of national teams in Olympic and Paralympic sports and recognised national federations. The criteria shall be reviewed at least annually and updated if required.

4.3.2 The ADO shall include Athletes under their authority in the Registered Testing Pool who are serving periods of Ineligibility or Provisional Suspensions as Consequences of Anti-Doping Rules

Violations.

4.3.3 The Registered Testing Pool shall be reviewed and updated regularly to reflect changes in Athletes' competing levels to ensure additions to or removals from the pool as required.

4.4 Requirements for collecting Athlete whereabouts information for the purposes of Out of Competition Testing

4.4.1 The ADO shall define procedures and/or systems for: a) Collecting, maintaining and monitoring sufficient whereabouts information to ensure that Sample collection can be planned and conducted at No Advance Notice for all Athletes included in the Registered Testing Pool, and

b) When Athletes fail to provide accurate and timely whereabouts information, taking appropriate action to ensure the information stays up to date and complete.

4.4.2 As a minimum the following Athlete whereabouts information shall be collected:

a) Name

b) Sport/discipline,

c) Home address

d) Contact phone numbers

e) Training times and venues

f) Training camps

g) Travel plans

h) Competition schedule

i) Disability if applicable, including the requirement for third party involvement in notification.

4.5 Requirements for test distribution planning

4.5.1 The ADO shall, as a minimum, evaluate the potential risk of doping and possible doping pattern for each sport and/or discipline based on:

a) Physical demands of the sport and possible performance enhancing effect that doping may elicit;

b) Available doping analysis statistics;

c) Available research on doping trends;

d) Training periods and Competition season.

4.5.2 The ADO shall develop and document a test distribution plan based on information determined in 4.5.1, the number of Athletes per sport/discipline in the Registered Testing Pool and the evaluation outcomes of previous test distribution planning cycles.

4.5.3 The ADO shall allocate the number of Sample collections by type of Sample collection for each sport/discipline, including No Advance Notice, Out-of-Competition, In-Competition, blood and urine Sample collection, as required to achieve effective deterrence.

4.5.4 The ADO shall establish a system whereby the test distribution plan is reviewed and, if necessary, updated on a regular basis in order to incorporate new information and take into account Sample collection from Athletes in the Registered Testing Pool by other ADOs.

4.5.5 The ADO shall establish a system for maintaining test distribution planning data. Such data shall be used to assist with determining whether modifications to the plan are necessary. This information shall include as a minimum:

For each test:

a) The sport/discipline;

b) The country represented by the Athlete (if applicable);

c) The type of Sample collection (No Advance Notice, Out-of-

Competition, In-Competition or advance notice);

d) The date of Sample collection; and

e) The country in which the Sample collection occurred.

In addition, for each Adverse Analytical Finding:

a) Dates of Sample collection and analysis;

b) Class of substance/s found;

c) Actual substance/s detected;

d) Sanctions of Anti-Doping Rules Violations, if any.

4.5.6 The ADO shall ensure that the athlete support personnel shall not be involved in the test distribution planning for their athletes.

4.5.7 In planning and conducting tests at International Event, and where the relevant IF does not have a doping control program that complies with this standard, the National Anti-Doping Organization shall be the preferred Sample collection supplier.

4.6 Requirements for selection of Athletes

4.6.1 In accordance with the number of Sample collections allocated to each sport/discipline in the test distribution plan, the ADO shall select Athletes for Sample collection using Target Testing, Weighted and random selection methods.

4.6.2 As a minimum, the ADO shall consider Target Testing Athletes based on the following information:

a) Injury;

b) Withdrawal or absence from expected Competition;

c) Going into or coming out of retirement;

d) Behaviour indicating doping;

e) Sudden major improvements in performance;

f) Changes in Athlete whereabouts information that can indicate a potential increase in the risk of doping, including moving to a remote location;

g) Athlete sport performance history;

h) Details of past Doping Controls;

i) Athlete reinstatement after a period of Ineligibility; and

j) Reliable information from a third party.

4.6.3 An ADO may select Athletes under their authority for Sample collection who are not included in the Registered Testing Pool defined in 4.3.1 and 4.3.2.

4.6.4 Where the ADO authorises a Doping Control Officer (DCO) to select Athletes for Sample collection, the ADO shall provide selection criteria to the DCO in accordance with the test distribution plan.

4.6.5 Following the selection of an Athlete for Sample collection and prior to notification of the Athlete, the ADO and/or DCO shall ensure Athlete selection decisions are disclosed only to those who need to know in order to ensure the Athlete can be notified and tested on a No Advance Notice basis.

5.0 Notification of Athletes

5.1 Objective

To ensure that the selected Athlete is notified, the rights of the Athlete are maintained, there are no opportunities to manipulate the Sample to be provided and the notification is documented.

5.2 General

Notification of Athletes starts when the ADO initiates the notification of the selected Athlete and ends when the Athlete arrives at the Doping Control Station or when the Athlete’s possible failure to comply is brought to the ADO’s attention.

The main activities are:

a) Appointment of DCOs, Chaperones and other Sample Collection Personnel;

b) Locating the Athlete and confirming his/her identity;

c) Informing the Athlete that he/she has been selected to provide a Sample and of his/her rights and responsibilities;

d) For No Advance Notice Sample collection, continuously chaperoning the Athlete from the time of notification to the arrival at the designated Doping Control Station; and

e) Documenting the notification.

5.3 Requirements prior to notification of Athletes

5.3.1 No Advance Notice shall be the notification method for Out-of-Competition Sample collection whenever possible.

5.3.2 To conduct or assist with Sample Collection Sessions, the ADO shall appoint and authorise Sample Collection Personnel who have been trained for their assigned responsibilities, who do not have a conflict of interest in the outcome of the Sample collection, and who are not Minors.

5.3.3 Sample Collection Personnel shall have official identification that is provided and controlled by the ADO. The minimum identification requirement is an official card/document naming the ADO through which they have been authorised. For DCOs, additional identification requirements shall include their name, their photograph and the card's/document’s expiry date. For Blood Collection Officials additional identification requirements include evidence of their professional training in the collection of blood Samples.

5.3.4 The ADO shall establish criteria to validate the identity of an Athlete selected to provide a Sample. This ensures the selected Athlete is the Athlete who is notified.

5.3.5 The ADO, DCO or Chaperone, as applicable, shall establish the location of the selected Athlete and plan the approach and timing of notification, taking into consideration the specific circumstances of the sport/Competition and the situation in question.

5.3.6 For Out-of-Competition Sample collection, the ADO shall establish criteria to ensure that reasonable attempts are made to notify Athletes of their selection for Sample collection.

5.3.7 Reasonable attempts shall be defined by the ADO and at a minimum shall consider alternative times of day/evening and alternative locations over a specified period of time from the initial notification attempt.

5.3.8 The ADO shall establish a system for logging Athlete notification attempt/s and outcome/s.

5.3.9 The Athlete shall be the first one notified that he/she has been selected for Sample collection except where prior contact with a third party is required as specified in 5.3.10.

5.3.10 The ADO/DCO/Chaperone, as applicable, shall consider whether a third party is required to be notified prior to notification of the Athlete when the Athlete is a Minor, where required by an Athlete’s disability as provided for in Annex B - Modifications for Athletes with disabilities, or in situations where an interpreter is required for the notification.

5.3.11 If the Athlete can not be contacted after having made reasonable attempts using the information supplied in 4.4.2 and logging the attempts in accordance with 5.3.8, the DCO or ADO, as applicable, shall institute Annex A – Investigating a possible failure to comply.

5.3.12 The ADO shall not re-schedule or change a Sample collection from No Advance Notice to advance notice except where an unexpected situation forces the need for an advanced notice Sample collection. Any such decision shall be recorded.

5.3.13 Notification for advance notice Sample collection shall be by any means that indicates the Athlete received the notice.

5.4 Requirements for notification of Athletes

5.4.1 When initial contact is made, the ADO, DCO or Chaperone, as applicable, shall ensure that the Athlete and/or a third party if required in accordance with 5.3.10, is informed:

a) That the Athlete is required to undergo a Sample collection;

b) Of the authority under which the Sample collection is to be conducted;

c) Of the type of Sample collection and any conditions that need to be adhered to prior to the Sample collection;

d) Of the Athlete’s rights, including the right to:

i. Have a representative and, if required, an interpreter;

ii. Ask for additional information about the Sample collection process;

iii. Request a delay in reporting to the Doping Control Station for valid reasons; and

iv. Request modifications as provided for in Annex B –

Modifications for Athletes with disabilities.

e) Of the Athlete’s responsibilities, including the requirement to: i. Remain within sight of the DCO/Chaperone at all times from the first moment of in-person notification by the DCO/Chaperone until the completion of the Sample collection procedure;

ii. Produce identification in accordance with 5.3.4; and

iii. Comply with Sample collection procedures and the possible consequences of failure to comply; and

iv. Report to the Doping Control Station, unless delayed for valid reasons, as soon as possible and within 60 minutes

of notification for a No Advance Notice Sample collection and 24 hours of receipt of notification for an advance notice Sample collection.

f) Of the location of the Doping Control Station.

5.4.2 When in-person contact is made, the DCO/Chaperone shall:

a) From this time until the Athlete leaves the Doping Control Station at the end of his/her Sample Collection Session, keep the Athlete under observation at all times.

b) Identify themselves to the Athlete using their official ADO identification card/document;

c) Confirm the Athlete’s identity as per the criteria established in 5.3.4. Any failure to confirm the identity of the Athlete shall be documented. In such cases, the DCO responsible for conducting the Sample Collection Session shall decide whether it is appropriate to report the situation in accordance with Annex A – Investigating a possible failure to comply.

5.4.3 The Chaperone/DCO shall then have the Athlete sign an appropriate form to acknowledge and accept the notification. If the Athlete refuses to sign that he/she has been notified or evades the notification, the Chaperone/DCO shall inform the Athlete of the consequences of failing to comply if possible, and the Chaperone (if not the DCO) shall immediately report all relevant facts to the DCO. When possible the DCO shall continue to collect a Sample. The DCO shall document the facts and report the circumstances to the ADO. The DCO and ADO shall follow the steps prescribed in Annex A – Investigating a possible failure to comply.

5.4.4 The DCO/Chaperone shall consider any reasonable request by the Athlete to delay reporting to the Doping Control Station within 60 mins of acknowledgement and acceptance of notification and approve or reject such requests as appropriate in accordance with 5.4.5 and 5.4.6. The DCO shall document the reasons for any such delay that may require further investigation by the ADO. The first urine Sample post notification shall be collected.

5.4.5 A DCO may accept a request from an Athlete to delay reporting to the Doping Control Station beyond 60 mins, and/or once the athlete arrives at the Doping Control Station and wishes to leave if the Athlete can be continuously chaperoned during the delay and if the request relates to the following activities:

a) Participation in a victory ceremony;

b) Fulfilment of media commitments;

c) Competing in further competitions;

d) Performing a warm down;

e) Obtaining necessary medical treatment;

f) Locating a representative and/or interpreter.

The DCO shall document the reasons for delay in reporting to the Doping Control Station and/or reasons for leaving the Doping Control Station once arriving that may require further investigation by the ADO.

5.4.6 A DCO/Chaperone shall reject a request for delay from an Athlete if it will not be possible for the Athlete to be continuously chaperoned.

5.4.7 When an Athlete notified of an advance notice Sample collection does not report to the Doping Control Station at the designated time, the DCO shall use his/her judgement whether to attempt to contact the Athlete. At a minimum, the DCO shall wait 30 minutes after the appointed time before departing. If the Athlete still has not reported by the time the DCO departs, the DCO shall follow the requirements of Annex A – Investigating a possible failure to comply.

5.4.8 If the Athlete reports to the Doping Control Station after the minimum waiting time and prior to the DCO's departure, the DCO shall decide as to whether to process a possible failure to comply. If at all possible the DCO shall proceed with collecting a Sample, and shall document the details of the delay in the Athlete reporting to the Doping Control Station.

5.4.9 If, while keeping the Athlete under observation, Sample

Collection Personnel observe any matter with potential to compromise the test, the circumstances shall be reported to and documented by the DCO. If deemed appropriate by the DCO, the DCO shall follow the requirements of Annex A – Investigating a possible failure to comply.

6.0 Preparing for the Sample Collection Session

6.1 Objective

To prepare for the Sample Collection Session in a manner that ensures that the session can be conducted efficiently and effectively.

6.2 General

Preparing for the Sample Collection Session starts with the establishment of a system for obtaining relevant information for effective conduct of the session and ends when it is confirmed that the Sample Collection Equipment conforms to the specified criteria.

The main activities are:

a) Establishing a system for collecting details regarding the Sample Collection Session;

b) Establishing criteria for who may be authorised to be present during a Sample Collection Session;

c) Ensuring that the Doping Control Station meets the minimum criteria prescribed in 6.3.2;

d) Ensuring that Sample Collection Equipment used by the ADO meets the minimum criteria prescribed in 6.3.4.

6.3 Requirements for preparing for the Sample Collection Session

6.3.1 The ADO shall establish a system for obtaining all the information necessary to ensure that the Sample Collection Session can be conducted effectively, including special requirements to meet the needs of Athletes with disabilities as provided in Annex B – Modifications for Athletes with disabilities.

6.3.2 The DCO shall use a Doping Control Station which, at a minimum, ensures the Athlete's privacy and is used solely as a Doping Control Station for the duration of the Sample Collection Session. The DCO shall record any significant deviations from these criteria.

6.3.3 The ADO shall establish criteria for who may be authorised to be present during the Sample Collection Session in addition to the Sample Collection Personnel. At a minimum the criteria shall include:

a) An Athlete’s entitlement to be accompanied by a representative and/or interpreter during the Sample Collection Session except when the Athlete is passing a urine Sample.

b) A Minor Athlete’s entitlement, and the witnessing DCO/Chaperone’s entitlement to have a representative observe the Chaperone when the Minor Athlete is passing a urine Sample, but without the representative directly observing the passing of the Sample unless requested to do so by the Minor Athlete.

c) An Athlete with a disability’s entitlement to be accompanied by a representative as provided for in Annex B - Modifications for Athletes with disabilities.

d) A WADA Independent Observer where applicable under the Independent Observer Program. The WADA Independent Observer shall not directly observe the passing of a urine Sample.

6.3.4 The DCO shall only use Sample Collection Equipment systems that are authorised by the ADO, which at a minimum, shall meet the following criteria. They shall:

a) Have a unique numbering system incorporated into all bottles, containers, tubes or any other item used to seal the Athlete’s Sample;

b) Have a sealing system that is tamper evident;

c) Ensure the identity of the Athlete is not evident from the equipment itself;

d) Ensure that all equipment is clean and sealed prior to use by the Athlete.

7.0 Conducting the Sample Collection Session

7.1 Objective

To conduct the Sample Collection Session in a manner that ensures the integrity, security and identity of the Sample and respects the privacy of the Athlete.

7.2 General

The Sample Collection Session starts with defining overall responsibility for the conduct of the Sample Collection Session and ends once the Sample collection documentation is complete.

The main activities are:

a) Preparing for collecting the Sample;

b) Collecting the Sample; and

c) Documenting the Sample collection.

7.3 Requirements prior to Sample collection

7.3.1 The ADO shall be responsible for the overall conduct of the Sample Collection Session with specific responsibilities delegated to the DCO.

7.3.2 The DCO shall ensure that the Athlete is informed of his/her rights and responsibilities as specified in 5.4.1.

7.3.3 The DCO shall provide the Athlete with the opportunity to hydrate.

7.3.4 The Athlete shall only leave the Doping Control Station under continuous observation by the DCO/Chaperone and with the approval of the DCO. The DCO shall consider any reasonable request by the Athlete to leave the Doping Control Station, as specified in 5.4.5 and 5.4.6, until the Athlete is able to provide a Sample.

7.3.5 If the DCO gives approval for the Athlete to leave the Doping Control Station, the DCO shall agree with the Athlete on:

a) The purpose of the Athlete leaving the Doping Control Station;

and

b) The time of return (or return upon completion of an agreed

activity).

The DCO shall document this information and the actual time of the Athlete’s departure and return.

7.4 Requirements for Sample collection

7.4.1 The DCO shall collect the Sample from the Athlete according to the following protocol/s for the specific type of Sample collection:

a) Annex C: Collection of urine Samples

b) Annex D: Collection of blood Samples

7.4.2 Any behaviour by the Athlete and/or persons associated with the Athlete or anomalies with potential to compromise the Sample collection shall be recorded. If appropriate, the ADO and/or DCO, as applicable, shall institute Annex A – Investigating a possible failure to comply.

7.4.3 If there are doubts as to the origin or authenticity of the Sample, the Athlete shall be asked to provide an additional Sample. If the Athlete refuses to provide an additional Sample the DCO shall institute Annex A – Investigating a possible failure to comply.

7.4.4 The DCO shall provide the Athlete with the opportunity to document any concerns he/she may have about how the session was conducted.

7.4.5 In conducting the Sample Collection Session the following information shall be recorded as a minimum:

a) Date, time and type of notification (No Advance Notice,

advance notice, In-Competition or Out-of-Competition);

b) Date and time of Sample provision;

c) The name of the Athlete;

d) The date of birth of the Athlete;

e) The gender of the Athlete;

f) The Athlete's home address and telephone number;

g) The Athlete’s sport and discipline;

h) The Sample code number;

i) The name and signature of the Chaperone who witnessed the urine Sample provision;

j) The name and signature of the Blood Collection Official who collected the blood Sample, where applicable;

k) Required laboratory information on the Sample;

l) Medications and supplements taken and recent blood transfusion details if applicable, within the timeframe specified by the lab as declared by the Athlete;

m) Any irregularities in procedures;

n) Athlete comments or concerns regarding the conduct of the session, if provided;

o) The name and signature of the Athlete;

p) The name and signature of the Athlete’s representative, if required; and

q) The name and signature of the DCO.

7.4.6 The Athlete and DCO shall sign appropriate documentation to indicate their satisfaction that the documentation accurately reflects the details of the Athlete’s Sample Collection Session, including any concerns recorded by the Athlete. The Athlete’s representative shall sign on behalf of the Athlete if the Athlete is a Minor. Other persons present who had a formal role during the Athlete’s Sample Collection Session may sign the documentation as a witness of the proceedings.

7.4.7 The DCO shall provide the Athlete with a copy of the records of the Sample Collection Session that have been signed by the Athlete.

8.0 Security/Post test administration

8.1 Objective

To ensure that all Samples collected at the Doping Control Station and Sample collection documentation are securely stored prior to their departure from the Doping Control Station.

8.2 General

Post test administration begins when the Athlete has left the Doping Control Station after providing his/her Sample/s, and ends with preparation of all of the collected Samples and documentation for transport.

8.3 Requirements for Security/post test administration

8.3.1 The ADO shall define criteria ensuring that any sealed Sample will be stored in a manner that protects its integrity, identity and security prior to transport from the Doping Control Station. The DCO shall ensure that any sealed Sample is stored in accordance with these criteria.

8.3.2 Without exception, all Samples collected shall be sent for analysis to a WADA accredited laboratory or as otherwise approved by WADA.

8.3.3 The ADO/DCO shall develop a system to ensure that the documentation for each sealed Sample is completed and securely handled.

8.3.4 The ADO shall develop a system to ensure that, where required, instructions for the type of analysis to be conducted are provided to the WADA accredited laboratory or as otherwise approved by WADA.

9.0 Transport of Samples and documentation

9.1 Objective

a) To ensure that Samples and related documentation arrive at the WADA accredited laboratory or as otherwise approved by WADA in proper condition to do the necessary analysis, and

b) To ensure the Sample Collection Session documentation is sent by the DCO to the ADO in a secure and timely manner.

9.2 General

Transport starts when the sealed Samples and documentation leave the Doping Control Station and ends with the confirmed receipt of the Samples and Sample collection documentation at their intended destinations.

The main activities are arranging for the secure transport of Samples and related documentation to the WADA accredited laboratory or as otherwise approved by WADA, and arranging for the secure transport of Sample collection documentation to the ADO.

9.3 Requirements for transport of Samples and documentation

9.3.1 The ADO shall authorise a transport system that ensures Samples and documentation will be transported in a manner that protects their integrity, identity and security.

9.3.2 The ADO shall develop a system for recording the Chain of Custody of the Samples and Sample collection documentation which includes confirming that both the Samples and Sample collection documentation have arrived at their intended destinations.

9.3.3 Sealed Samples shall always be transported to the WADA accredited laboratory or as otherwise approved by WADA, using the ADO’s authorised transport method as soon as practicable after the completion of the Sample Collection Session.

9.3.4 Documentation identifying the Athlete shall not be included with the Samples or documentation sent to the WADA accredited laboratory or as otherwise approved by WADA.

9.3.5 The DCO shall send all relevant Sample Collection Session documentation to the ADO using the ADO’s authorised transport method as soon as practicable after the completion of the Sample Collection Session.

9.3.6 Chain of Custody shall be checked by the ADO if receipt of either the Samples with accompanying documentation or Sample collection documentation is not confirmed at their intended destination or a Sample’s integrity or identity may have been compromised during transport. In this instance, the ADO shall consider whether the Sample should be voided.

PART THREE: ANNEXES

ANNEX A - INVESTIGATING A POSSIBLE FAILURE TO COMPLY

A.1 Objective

To ensure that any matters occurring before, during or after a Sample Collection Session that may lead to a determination of a failure to comply are assessed, acted upon and documented.

A.2 Scope

Investigating a possible failure to comply begins when the ADO or a DCO becomes aware of a matter with the potential to compromise an Athlete’s test and ends when the ADO takes appropriate followup action based on the outcomes of its investigation into the possible failure to comply.

A.3 Responsibility

A.3.1 The ADO is responsible for ensuring that:

a) Any matters with the potential to compromise an Athlete’s test are assessed to determine if a possible failure to comply has occurred;

b) All relevant information, including information from the immediate surroundings when applicable, is obtained as soon as possible or when practicable to ensure that all knowledge of the matter can be reported and be presented as possible evidence; and

c) Appropriate documentation is completed to report any possible failure to comply.

A.3.2 Sample Collection Personnel are responsible for reporting to the DCO any matter with the potential to compromise a test, and the DCO is responsible for reporting such matters to the ADO.

A.4 Requirements

A.4.1 Any matters with the potential to compromise the test shall be reported as soon as practicable.

A.4.2 If the matter has potential to compromise the test, the Athlete shall be notified if possible:

a) Of the possible consequences;

b) That a possible failure to comply will be investigated by the ADO and appropriate follow-up action will be taken.

A.4.3 The necessary information about the possible failure to comply shall be obtained from all relevant sources as soon as possible and recorded.

A.4.4 If possible, the Athlete’s Sample Collection Session shall be completed.

A.4.5 The ADO shall establish a system for ensuring that the outcomes of its investigation into the possible failure to comply are considered for results management action and, if applicable, for further planning and Testing.

Annex B - Modifications for Athletes with disabilities

B.1 Objective

To ensure that the special needs of Athletes with disabilities are provided as much as possible in relation to the provision of a Sample.

B.2 Scope

The scope of determining whether modifications need to be considered starts with identification of situations where Sample collection involves

Athletes with disabilities and ends with the necessary modifications to Sample collection procedures and equipment as possible for these Athletes.

B.3 Responsibility

The ADO has responsibility for ensuring, when possible, that the DCO has any information and Sample Collection Equipment necessary to conduct a Sample Collection Session with an Athlete with a disability. The DCO has responsibility for the Sample collection.

B.4 Requirements

B.4.1 All aspects of notification and Sample collection for Athletes with disabilities shall be carried out in accordance with the standard notification and Sample collection procedures unless modifications are necessary due to the Athlete’s disability.

B.4.2 In planning or arranging Sample collection, the ADO and DCO shall consider whether there will be any Sample collection for Athletes with disabilities that may require modifications to the standard procedures for notification or Sample collection, including Sample Collection Equipment and facilities.

B.4.3 The DCO shall have the authority to make modifications as the situation requires when possible and as long as such modifications will not compromise the identity, security or integrity of the Sample.

B.4.4 For Athletes with a physical disability or a sensorial disability, the Athlete can be assisted by the Athlete’s representative or Sample Collection Personnel during the Sample Collection Session where authorised by the Athlete and agreed to by the DCO.

B.4.5 For Athletes with an intellectual disability, the ADO or DCO shall determine whether the Athlete must have a representative at the Sample Collection Session and the nature of the assistance that the representative must provide. Additional assistance can be provided by the representative or Sample Collection Personnel during the Sample Collection Session where authorised by the Athlete and agreed to by the DCO.

B.4.6 The DCO can decide that alternative Sample Collection Equipment or facilities will be used when required to enable the Athlete to provide the Sample as long as the Sample’s identity, security and integrity will not be affected.

B.4.7 Athletes who are using urine collection or drainage systems are required to eliminate existing urine from such systems before providing a urine Sample for analysis.

B.4.8 The DCO will record modifications made to the standard Sample collection procedures for Athletes with disabilities, including any applicable modifications specified in the above actions.

Annex C - Collection of urine Samples

C.1 Objective

To collect an Athlete’s urine Sample in a manner that ensures:

a) Consistency with relevant principles of internationally recognized standard precautions in healthcare settings so that the health and safety of the Athlete and Sample Collection Personnel are not compromised;

b) The Sample is of a quality and quantity that meets laboratory guidelines;

c) The Sample is clearly and accurately identified; and

d) The Sample is securely sealed.

C.2 Scope

The collection of a urine Sample begins with ensuring the Athlete is informed of the Sample collection requirements and ends with discarding any residual urine remaining at the end of the Athlete’s Sample Collection Session.

C.3 Responsibility

The DCO has the responsibility for ensuring that each Sample is properly collected, identified and sealed. The DCO/Chaperone has the responsibility for directly witnessing the passing of the urine Sample.

C.4 Requirements

C.4.1 The DCO shall ensure that the Athlete is informed of the requirements of the Sample collection, including any modifications as provided for in Annex B – Modifications for Athletes with disabilities.

C.4.2 The DCO shall ensure that the Athlete is offered a choice of appropriate equipment for collecting the Sample. If the nature of an Athlete’s disability requires that he/she must use additional or other equipment as provided for in Annex B – Modifications for Athletes with disabilities, the DCO shall inspect that equipment to ensure that it will not affect the identity or integrity of the Sample.

C.4.3 The DCO shall instruct the Athlete to select a collection vessel.

C.4.4 When the Athlete selects a collection vessel and for selection of all other Sample Collection Equipment that directly holds the urine Sample, the DCO will instruct the Athlete to check that all seals on the selected equipment are intact and the equipment has not been tampered with. If the Athlete is not satisfied with the selected equipment, he/she may select another. If the Athlete is not satisfied with any of the equipment available for the selection, this shall be recorded by the DCO. If the DCO does not agree with the Athlete’s opinion that all of the equipment available for the selection is unsatisfactory, the DCO shall instruct the Athlete to proceed with the Sample Collection Session. If the DCO agrees with the reasons put forward by the Athlete that all of the equipment available for the selection is unsatisfactory, the DCO shall terminate the collection of the Athlete’s urine Sample and this shall be recorded by the DCO.

C.4.5 The Athlete shall retain control of the collection vessel and any Sample provided until the Sample is sealed, unless assistance is required by an Athlete’s disability as provided for in Annex B – Modifications for Athletes with disabilities.

C.4.6 The DCO/Chaperone who witnesses the passing of the Sample shall be of the same gender as the Athlete providing the Sample.

C.4.7 The DCO/Chaperone and Athlete shall proceed to an area of privacy to collect a Sample.

C.4.8 The DCO/Chaperone shall witness the Sample leaving the Athlete’s body and record the witnessing in writing.

C.4.9 The DCO shall use the relevant laboratory’s specifications to verify, in full view of the Athlete, that the volume of the urine Sample satisfies the laboratory’s requirements for analysis.

C.4.10 Where the volume of urine is insufficient, the DCO shall conduct a partial Sample collection procedure as prescribed in Annex E – Urine Samples – insufficient volume.

C.4.11 The DCO shall instruct the Athlete to select a Sample collection kit containing A and B bottles in accordance with C.4.4.

C.4.12 Once a Sample collection kit has been selected, the DCO and the Athlete shall check that all code numbers match and that this code number is recorded accurately by the DCO. If the Athlete or DCO finds that the numbers are not the same, the DCO shall instruct the Athlete to choose another kit in accordance with C.4.4. The DCO shall record the matter.

C.4.13 The Athlete shall pour the relevant laboratory’s prescribed minimum volume of urine into the B bottle, and then fill the A bottle as much as possible. The Athlete shall then fill the B bottle as much as possible with the remaining urine. The Athlete shall ensure that a small amount of urine is left in the collection vessel.

C.4.14 The Athlete shall seal the bottles as directed by the DCO. The DCO shall heck, in full view of the Athlete, that the bottles have been properly sealed. C.4.15 The DCO shall use the relevant laboratory’s guidelines for pH and specific gravity to test the residual urine in the collection vessel to determine if the Sample is likely to meet the laboratory guidelines. If it is not, then the DCO shall follow Annex F - Urine Samples - Samples that do not meet laboratory pH and specific gravity guidelines.

C.4.16 The DCO shall ensure any residual urine that will not be sent for analysis is discarded in full view of the Athlete.

Annex D - Collection of blood Samples

D.1 Objective

To collect an Athlete’s blood Sample in a manner that ensures:

a) The health and safety of the Athlete and Sample Collection Personnel are not compromised;

b) The Sample is of a quality and quantity that meets the relevant analytical guidelines;

c) The Sample is clearly and accurately identified; and

d) The Sample is securely sealed.

D.2 Scope

The collection of a blood Sample begins with ensuring the Athlete is informed of the Sample collection requirements and ends with properly storing the Sample prior to dispatch for analysis at the WADA accredited laboratory or as otherwise approved by WADA.

D.3 Responsibility

D.3.1 The DCO has the responsibility for ensuring that:

a) Each Sample is properly collected, identified and sealed; and

b) All Samples have been properly stored and dispatched in accordance with the relevant analytical guidelines.

D.3.2 The Blood Collection Official has the responsibility for collecting the blood Sample, answering related questions during the provision of the Sample, and proper disposal of used blood sampling equipment not required for completing the Sample Collection Session.

D.4 Requirements

D.4.1 Procedures involving blood shall be consistent with relevant principles of internationally recognised standard precautions in health care settings.

D.4.2 Blood Sample Collection Equipment shall consist of, either an A sample tube, or an A sample tube and a B sample tube. If the sample collection consists solely of blood then a B sample shall be collected and used as a confirmation if required.

D.4.3 The DCO shall ensure that the Athlete is informed of the requirements of the Sample collection, including any modifications as provided for in Annex B – Modifications for Athletes with disabilities.

D.4.4 The DCO/Chaperone and Athlete shall proceed to the area where the Sample will be provided.

D.4.5 The DCO shall ensure the Athlete is offered comfortable conditions including being in a relaxed position for at least 10 minutes prior to providing a Sample.

D.4.6 The DCO shall instruct the Athlete to select the Sample collection kit/s required for collecting the Sample and to check that the selected equipment has not been tampered with and the seals are intact. If the Athlete is not satisfied with a selected kit, he/she may select another. If the Athlete is not satisfied with any kits and no others are available, this shall be recorded by the DCO. If the DCO does not agree with the Athlete’s opinion that all of the available kits are unsatisfactory, the DCO shall instruct the Athlete to proceed with the Sample Collection Session.

If the DCO agrees with the reasons put forward by the Athlete that all available kits are unsatisfactory, the DCO shall terminate the collection of the Athlete’s blood Sample and this shall be recorded by the DCO.

D.4.7 When a Sample collection kit has been selected, the DCO and the Athlete shall check that all code numbers match and that this code number is recorded accurately by the DCO.

If the Athlete or DCO finds that the numbers are not the same, the DCO shall instruct the Athlete to choose another kit in accordance with D.4.5. The DCO shall record the matter.

D.4.8 The Blood Collection Official shall clean the skin with a sterile disinfectant wipe or swab in a location unlikely to adversely affect the Athlete or his/her performance and, if required, apply a tourniquet. The Blood Collection Official shall take the blood Sample from a superficial vein into the final collection container. The tourniquet, if applied, shall be immediately removed after the venipuncture has been made.

D.4.9 The amount of blood removed shall be adequate to satisfy the relevant analytical requirements for the Sample analysis to be performed.

D.4.10 If the amount of blood that can be removed from the Athlete at the first attempt is insufficient, the Blood Collection Official shall repeat the procedure. Maximum attempts shall be three. Should all attempts fail, then the Blood Collection Official shall inform the DCO. The DCO shall terminate the collection of the blood Sample and record this and the reasons for terminating the collection.

D.4.11 The Blood Collection Official shall apply a dressing to the puncture site/s.

D.4.12 The Blood Collection Official shall dispose of used blood sampling equipment not required for completing the Sample Collection Session.

D.4.13 The Athlete shall seal his/her Sample into the Sample collection kit as directed by the DCO. In full view of the Athlete, the DCO shall check that the sealing is satisfactory.

D.4.14 The sealed Sample shall be kept at a cool, but not freezing, temperature prior to analysis at the Doping Control Station or dispatch for analysis at the WADA accredited laboratory or as otherwise approved by WADA.

Annex E - Urine Samples - Insufficient volume

E.1 Objective

To ensure that where an insufficient volume of urine is provided, appropriate procedures are followed.

E.2 Scope

The procedure begins with informing the Athlete that the Sample is of insufficient volume and ends with the provision of a Sample of sufficient volume.

E.3 Responsibility

The DCO has the responsibility for declaring the Sample volume insufficient and for collecting the additional Sample/s to obtain a combined Sample of sufficient volume.

E.4 Requirements

E.4.1 If the Sample collected is of insufficient volume, the DCO shall inform the Athlete that a further Sample shall be collected to meet the relevant laboratory’s volume requirements.

E.4.2 The DCO shall instruct the Athlete to select partial Sample Collection Equipment in accordance with C.4.4.

E.4.3 The DCO shall then instruct the Athlete to open the relevant equipment, pour the insufficient Sample into the container and seal it as directed by the DCO. The DCO shall check, in full view of the Athlete, that the container has been properly sealed.

E.4.4 The DCO and the Athlete shall check that the equipment code number, and the volume and identity of the insufficient Sample are recorded accurately by the DCO. Either the Athlete or the DCO shall retain control of the sealed partial Sample.

E.4.5 Whil e waiting to provide an additional Sample, the Athlete shall remain under continuous observation and be given the opportunity to hydrate.

E.4.6 When the Athlete is able to provide an additional Sample, the procedures for collection of the Sample shall be repeated as prescribed in Annex C – Collection of urine Samples until a sufficient volume of urine will be provided by combining the initial and additional Sample/s.

E.4.7 When the DCO is satisfied that a sufficient volume of urine has been provided, the DCO and Athlete shall check the integrity of the seal/s on the partial Sample container/s containing the previously provided insufficient Sample/s. Any irregularity with the integrity of the seal/s will be recorded by the DCO and investigated according to Annex A – Investigating a possible failure to comply.

E.4.8 The DCO shall then direct the Athlete to break the seal/s and combine the Samples, ensuring that additional Samples are added sequentially to the first Sample collected until the required volume is met.

E.4.9 The DCO and Athlete shall then continue with C.4.11.

Annex F - Urine Samples - Samples that do not meet laboratory pH or specific gravity guidelines

F.1 Objective

To ensure that when the urine Sample does not meet the contracted laboratory pH or specific gravity guidelines, appropriate procedures are followed.

F.2 Scope

The procedure begins with the DCO informing the Athlete that a further Sample is required and ends with the collection of a Sample that meets laboratory pH and specific gravity guidelines or appropriate follow-up action by the ADO if required.

F.3 Responsibility

The ADO is responsible for establishing criteria for the number of additional Samples to be collected at the Athlete’s Sample Collection Session. If the additional Sample/s collected do not meet the relevant laboratory’s guidelines for analysis, the ADO is responsible for scheduling a new Sample Collection Session for the Athlete and, if required, taking subsequent appropriate action. The DCO is responsible for collecting additional Sample/s in accordance with the ADO’s criteria.

F.4 Requirements

F.4.1 The ADO shall establish criteria for the number of additional Samples to be collected by the DCO when the DCO determines that an Athlete’s Sample is unlikely to meet the relevant laboratory’s pH or specific gravity guidelines.

F.4.2 The DCO shall inform the Athlete that he/she is required to provide a further Sample.

F.4.3 While waiting to provide an additional Sample, the Athlete shall remain under continuous observation.

F.4.4 When the Athlete is able to provide an additional Sample, the DCO shall repeat the procedures for collection of the Sample as prescribed in Annex C – Collection of urine Sample and in accordance with the ADO’s criteria for the number of additional Samples to be collected as established in F.4.1.

F.4.5 The DCO shall record that the Samples collected belong to a single Athlete and the order in which the Samples were provided.

F.4.6 The DCO shall then continue with C.4.16.

F.4.7 If it is determined by the relevant laboratory that all of the Athlete’s Samples do not meet the laboratory’s pH and specific gravity requirements for analysis and this is not related to natural causes, the ADO shall schedule another Sample Collection Session for the Athlete as Target Testing as soon as possible.

F.4.8 If the Target Testing Sample Collection Session also results in Samples that do not meet the laboratory’s pH and/or specific gravity requirements for analysis, the ADO shall investigate a possible anti-doping rule violation.

Annex G - Sample Collection Personnel Requirements

G.1 Objective

To ensure that Sample Collection Personnel have no conflict of interest and have adequate qualifications and experience to conduct Sample collection sessions.

G.2 Scope

Sample Collection Personnel requirements starts with the development of the necessary competencies for Sample Collection Personnel and ends with the provision of identifiable accreditation.

G.3 Responsibility

The ADO has the responsibility for all activities defined in this Annex G.

G.4 Requirements - Qualifications and Training

G.4.1 The ADO shall determine the necessary competence and qualification requirements for the positions of Doping Control Officer, Chaperone and Blood Collection Official. The ADO shall develop duty statements for all Sample Collection Personnel that outline their respective responsibilities. As a minimum:

a) Sample Collection Personnel shall be of adult age.

b) Blood Collection Officials shall have adequate qualifications and practical skills required to perform blood collection from a vein.

G.4.2 The ADO shall ensure that Sample Collection Personnel that have an interest in the outcome of the collection or testing of a Sample from any Athlete who might provide a Sample at a session are not appointed to that Sample collection session. Sample Collection Personnel are deemed to have an interest in the collection of a Sample if they are:

a) Involved in the planning of the sport for which testing is being conducted;

or

b) Related to, or involved in the personal affairs of any Athlete who might provide a Sample at that session.

G.4.3 The ADO shall establish a system that ensures that Sample Collection Personnel are adequately qualified and trained to carry out their duties.

G.4.4 The training program for Chaperones and Blood Collection Officiers as a minimum shall include studies of all relevant requirements of the testing process and familiarization of relevant standard precautions in healthcare settings.

G.4.5 The training program for Doping Control Officers as a minimum shall include:

a) Comprehensive theoretical training in different types of testing activities relevant to the Doping Control Officer position;

b) One observation of all doping control activities related to requirements in this standard, preferably on site;

c) The satisfactory performance of one complete Sample collection on site under observation by a qualified Doping Control Officer or similar.

The requirement related to actual passing of Sample shall not be included in the on site observations.

G.4.6 The ADO shall maintain records of education, training, skills and experience.

G.5 Requirements - Accreditation, re-accreditation and delegation

G.5.1 The ADO shall establish a system for accrediting and re-accrediting Sample Collection Personnel.

G.5.2 The ADO shall ensure that Sample Collection Personnel have completed the training program and are familiar with the requirements in this testing standard before granting accreditation.

G.5.3 Accreditation shall only be valid for a maximum of two years. Sample collection Personnel shall be required to repeat a full training program if they have not participated in Sample collection activities within the year prior to reaccreditation.

G.5.4 Only Sample Collection Personnel that have an accreditation recognized by the ADO shall be authorised by the ADO to conduct Sample collection activities on behalf of the ADO.

G.5.5 Doping Control Officers may personally perform any activities involved in the Sample Collection Session, with the exception of blood collection unless particularly qualified, or they may direct a Chaperone to perform specified activities that fall within the scope of the Chaperone’s authorised duties.

Title Document	Number	Version number	Effective Date
Laboratory Internal Chain of Custody	TD2003LCOC	1.2	Jan 1, 2004
Laboratory Documentation Packages	TD2003LDOC	1.3	Jan 1, 2004
Minimum Required Performance Limits for Detection of Prohibited Substances	TD2004MRPL	1.0	Feb15,2004
Identification Criteria for Qualitative Assays Incorporating Chromatography and Mass Spectrometry	TD2003IDCR	1.2	Jan 1, 2004
Reporting Norandrosterone Findings	TD2004NA	1.0	Aug13, 2004
Reporting and Evaluation Guidance for Testosterone, Epitestosterone, T/E Ratio and other Endogenous Steroids	TD2004EAAS	1.0	Aug13, 2004
Harmonization of the Method for the Identification of Epoetin Alfa and Beta (EPO) and Darbepoetin Alfa (NESP) by IEF-Double Blotting and Chemiluminescent Detection	TD2004EPO	1.0	In progress
Measurement of Uncertainty for Anti-Doping Analysis			Future
Reporting Guidance for Gas Chromatography/Combustion/ Isotope Ratio Mass Spectrometry			Future
Reporting Guidance for Salbutamol and other Beta-2 Agonists			Future