Likumprojekts

Grozījumi Imigrācijas likumā

Izdarīt Imigrācijas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 24.nr.; 2003, 13., 16.nr.; 2004, 10.nr.; 2005, 2.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2005, 198.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 61.panta sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ārzemniekam, par kuru pieņemts lēmums saskaņā ar šā panta pirmo daļu, viena mēneša laikā pēc lēmuma uzzināšanas ir tiesības to pārsūdzēt Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senātā."

2. Izslēgt 62.pantu.

3. Papildināt likumu ar VIII¹ nodaļu šādā redakcijā:

"VIII¹ nodaļa

Pieteikuma par iekšlietu ministra lēmumu par personas iekļaušanu sarakstā izskatīšana tiesā

65.¹ pants. (1) Tiesa personas pieteikumu par šā likuma 61.panta pirmajā daļā minēto lēmumu izskata divu mēnešu laikā no dienas, kad pieteikums pieņemts un ierosināta lieta. Tiesa lietu izskata koleģiālā sastāvā mutvārdu procesā.

(2) Ja lietas apstākļu objektīvai noskaidrošanai tiesai nepieciešams pārbaudīt informāciju, kas satur valsts noslēpumu, lietu izskata tiesneši, kam ir speciāla atļauja pieejai valsts noslēpumam. Šāds nosacījums attiecināms arī uz tiesas sēdes sekretāru.

65.² pants. (1) Pēc pieteikuma pieņemšanas un lietas ierosināšanas tiesa pieteikuma un tam pievienoto dokumentu norakstus nekavējoties nosūta atbildētājam un nosaka tiesas sēdi.

(2) Par tiesas sēdes laiku un vietu tiesa informē pieteicēju.

(3) Uz tiesas sēdi aicina pieteicēja un atbildētāja pārstāvi, kā arī pieteicēju, ja lietas izskatīšanas laikā tas uzturas Latvijas Republikā. Atbildētāja pusē tiesa papildus var pieaicināt tādas iestādes pārstāvi, kura sniegusi šā likuma 61.¹ panta pirmajā daļā minēto atzinumu. Ja tiesa lietas izskatīšanu atzīst par iespējamu, uzaicināto personu neierašanās nav šķērslis lietas izskatīšanai.

65.³ pants. Tiesa lietas izskatīšanā var pieaicināt Ģenerālprokuratūru, lai tā sniegtu atzinumu atbilstoši kompetencei.

65.⁴ pants. (1) Atbildētājam ir pienākums pamatot pārsūdzētā lēmuma tiesiskumu. Pieteicējam ir pienākums iesniegt tā rīcībā esošos pierādījumus, kas apliecina lietas izspriešanai būtiskus apstākļus.

(2) Ja lietas apstākļu objektīvai noskaidrošanai tiesai nepieciešams pārbaudīt informāciju, kas satur valsts noslēpumu, lietas izskatīšana pēc būtības tiesas sēdē notiek divās daļās. Pirmajā daļā procesa dalībnieki sniedz savus paskaidrojumus un īsteno citas administratīvā procesa dalībnieka tiesības, neskarot valsts noslēpumu saturošo informāciju. Otrajā daļā, piedaloties procesa dalībniekiem, kam ir speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, tiesa pārbauda valsts noslēpumu saturošo informāciju. Lietas materiāliem valsts noslēpumu saturošos dokumentus nepievieno. Tiesas sēdes protokolā izdara atzīmi par laiku, kad tiesa uzsāka un pabeidza attiecīgo dokumentu pārbaudi.

65.⁵ pants. Tiesas sprieduma motīvu daļā tiesas argumentus, kas attiecas uz valsts noslēpumu saturošas informācijas novērtējumu, neatspoguļo, bet aizstāj ar norādi, ka tiesa konkrēto informāciju ir pārbaudījusi un izvērtējusi, par ko izdarīta atzīme tiesas sēdes protokolā.

65.⁶ pants. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur šā likuma 61.panta pirmajā daļā minētā lēmuma izpildi.

65.⁷ pants. Šajā likumā nenoregulētos ar lietas izskatīšanu saistītajos jautājumos tiesa piemēro Administratīvā procesa likuma nosacījumus."

Tieslietu ministre

S.Āboltiņa

Likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā ”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Ar Satversmes tiesas 2004.gada 6.decembra spriedumu Imigrācijas likuma 61.panta sestās daļas norma, kas paredzēja, ka iekšlietu ministra lēmums par ārzemnieka iekļaušanu to personu sarakstā, kurām liegta iebraukšana Latvijas Republikā, nav pārsūdzams, tika atzīta par LR Satversmes 92.pantam neatbilstošu. Ievērojot Satversmes tiesas nolemto, Saeima ar 2005.gada 16.jūnija likumu „Grozījumi Imigrācijas likumā” noteica, ka minētais iekšlietu ministra lēmums ir pārsūdzams Augstākās tiesas Senātā. Ņemot vērā, ka Augstākās tiesas Senāts ir kasācijas instances tiesa, procesuālie tiesību akti nenosaka kārtību, kādā Augstākās tiesas Senātam izskatīt šādas kategorijas lietas. Tā kā attiecīgais lēmums ir pārsūdzams tikai vienā instancē – Augstākās tiesas Senātā, secināms, ka Augstākajai tiesai pieteikums par šādu lēmumu būtu jāizskata kā pirmās instances tiesai, piemērojot Administratīvā procesa likuma nosacījumus. Administratīvā procesa likums paredz vispārējos nosacījumus administratīvajam procesam tiesā. Lieta, kas ierosināta pēc personas pieteikuma par iekšlietu ministra lēmumu iekļaut pieteicēju to personu sarakstā, kurām iebraukšana Latvijas Republikā aizliegta, būtu specifiska administratīvā lieta, jo pārsūdzētā administratīvā akta pamatojums vairumā gadījumu balstītos uz valsts noslēpumu saturošu informāciju. Administratīvā procesa likums nesatur regulējumu šāda rakstura lietu izskatīšanai, un tajā paredzētā lietu izskatīšanas un pierādījumu pārbaudes kārtība nenodrošinātu valsts noslēpumu saturošās informācijas pietiekamu aizsardzību. Tādējādi pašreiz Imigrācijas likums paredz Augstākās tiesas Senātam pienākumu izskatīt minētās lietas, bet nevienā normatīvajā aktā nav atrunāta procesuālā kārtība, kādā šīs lietas būtu skatāmas.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz šādas kategorijas lietām nepieciešamo specifisko regulējumu – kārtību, kādā Augstākās tiesas Senāts izskatītu lietas, kas ierosinātas pēc personas pieteikuma par iekšlietu ministra lēmumu iekļaut pieteicēju to personu sarakstā, kurām iebraukšana Latvijas Republikā aizliegta. Attiecīgais regulējums vērsts uz valsts noslēpumu saturošās informācijas aizsargāšanu un būtu speciāls attiecībā pret Administratīvā procesa likuma vispārējām normām. Grozījumos paredzēts, ka gadījumā, ja lietas apstākļu objektīvai noskaidrošanai tiesai nepieciešams pārbaudīt informāciju, kas satur valsts noslēpumu, lietu izskata tiesneši, kam ir speciāla atļauja pieejai valsts noslēpumam. Šāds nosacījums attiecināts arī uz tiesas sēdi protokolējošo tiesas sēžu sekretāru. Turklāt paredzēts, ka šādos gadījumos, lietas izskatīšana pēc būtības tiesas sēdē notiek divās daļās. Pirmajā daļā procesa dalībnieki sniedz savus paskaidrojumus un īsteno citas administratīvā procesa dalībnieka tiesības, neskarot valsts noslēpumu saturošo informāciju. Otrajā daļā, piedaloties procesa dalībniekiem, kam ir speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, tiesa pārbauda valsts noslēpumu saturošo informāciju. Lietas materiāliem valsts noslēpumu saturošie dokumenti pievienoti netiek, vienīgi tiesas sēdes protokolā tiek izdarīta atzīme par laiku, kad tiesa uzsāka un pabeidza attiecīgo dokumentu pārbaudi. Vienlaikus noteikts, ka tiesas sprieduma motīvu daļā tiesas argumentus, kas attiecas uz valsts noslēpumu saturošas informācijas novērtējumu, neatspoguļo, bet aizstāj ar norādi, ka tiesa konkrēto informāciju ir pārbaudījusi un izvērtējusi, par ko izdarīta atzīme tiesa sēdes protokolā. Papildus grozījumos paredzēti procesuālie termiņi - iekšlietu ministra lēmuma pārsūdzības termiņš (viens mēnesis no dienas, kad persona par lēmumu uzzinājusi) un lietas izskatīšanas termiņš (divi mēneši no lietas ierosināšanas dienas), kā arī tas, ka gadījumā, ja pieteicējs lietas izskatīšanas laikā neuzturas Latvijas Republikā, uz tiesas sēdi aicina tikai tā pārstāvi.

3. Cita informācija

Nav.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2005

2006

2007

2008

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

6. Cita informācija

Nav.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Papildus tiesību akti nav jāizdod.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums Tiesību akta projekts šo jomu neskar .

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Nav

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)

Komentāri

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

-

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

Grozījumu izstrādes gaitā uzklausīti Augstākās tiesas, Iekšlietu ministrijas, Drošības policijas, Ģenerālprokuratūras un Satversmes aizsardzības biroja pārstāvju viedokļi un saņemts konceptuāls atbalsts izstrādātajiem grozījumiem.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīvā akta izpilde tiks īstenota, Augstākās tiesas Senātam, izskatot pieteikumus par Imigrācijas likuma 61.pantā pirmajā daļā minēto iekšlietu ministra lēmumu un piemērojot Imigrācijas likumu un Administratīvā procesa likumu.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Normatīvais akts tiks iekļauts Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS) un publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Normatīvais akts indivīda tiesības neierobežo.

 Tieslietu ministre S.Āboltiņa

12.12.2005. 11:10

1130

Līga Ozola

Tālr.7036948, fakss 7036940

Liga.Ozola@tm.gov.lv

Valsts sekretārs	Valsts sekretāra vietniece likumdošanas jautājumos	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
M.Bičevskis	I.Nikuļceva	L.Popova	E.Stivriņa