M/U/T/TA-2802

Likumprojekts

 

Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā

 

Izdarīt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 2.nr.; 2004, 14.nr.; 2005, 2.nr.) šādus grozījumus:

 

1.  1.pantā:

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

 

"5) grupu māja (dzīvoklis) – atsevišķs dzīvoklis vai māja, kurā personām ar garīga rakstura traucējumiem nodrošina individuālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā;";

 

izslēgt 15.punktā vārdus "pašvaldībai piederošs";

izslēgt 25.punktā vārdus "un dzirdes";

 

papildināt pantu ar 27.punktu šādā redakcijā:

 

"27) pusceļa māja – sociālās rehabilitācijas institūcija, kurā personām ar garīga rakstura traucējumiem nodrošina īslaicīgus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus."

 

2. Aizstāt 8.panta otrajā daļā vārdus un skaitļus "1., 2., 3., 4., 6. un 7.punktā" ar vārdiem un skaitļiem "1., 2., 3., 4., 6., 7. un 8.punktā".

 

3.  13.pantā:

papildināt pirmās daļas 4.punktu aiz vārda "institūcijās" ar vārdiem "pilngadīgām personām un";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

 

"(5) Valsts piedalās personām ar garīga rakstura traucējumiem paredzēto grupu māju (dzīvokļu) un pusceļa māju izveidošanas un aprīkošanas finansēšanā to izveidošanas gadā 50 procentu apmērā atbilstoši ikgadējā valsts budžeta likumā piešķirtajām apropriācijām."

 

4. Papildināt likumu ar 27.1 pantu šādā redakcijā:

 

"27.1 pants. Grupu mājas (dzīvokļa), pusceļa mājas un servisa dzīvokļa pakalpojumi

(1) Grupu mājā (dzīvoklī) nodrošina mājokli un atbalstu sociālo problēmu risināšanā personām ar garīga rakstura traucējumiem, kurām ir objektīvas grūtības dzīvot patstāvīgi, bet nav nepieciešama atrašanās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

(2) Pusceļa mājā sniedz īslaicīgus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus personām ar garīga rakstura traucējumiem, kurām nav nepieciešama atrašanās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, lai apgūtu iemaņas patstāvīgai dzīvei vai dzīvei grupu mājā (dzīvoklī).

(3) Servisa dzīvoklī personai ar smagiem funkcionāliem traucējumiem nodrošina neatkarīgas dzīves iespējas, palielinot personas sociālās funkcionēšanas un pašaprūpes spējas."

 

5.  28.pantā:

izteikt otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

 

"1) persona apdraud citu personu veselību, dzīvību vai sistemātiski pārkāpj noslēgtā līguma nosacījumus;";

 

papildināt otro daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

 

"3) persona lūdz pārtraukt pakalpojumu sniegšanu.";

 

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos lēmumu par pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanu pieņem attiecīgās institūcijas vadītājs, ja pašvaldība, no kuras budžeta tiek apmaksāts šis pakalpojums vai kuras administratīvajā teritorijā persona dzīvojusi pirms iestāšanās institūcijā, ir rakstiski apliecinājusi, ka personai tiks nodrošināta izmitināšana šajā pašvaldībā."

 

Pārejas noteikums

 

Šā likuma 3.pants stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

 

 

 

 

 

 

 

Labklājības ministre

D.Staķe

Normatīvā akta projekta

Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā

anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pēdējo gadu laikā sociālo pakalpojumu tirgū kā pakalpojuma sniedzēji ienāk nevalstiskās organizācijas un privātpersonas. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktā grupu mājas (dzīvokļa) personām ar garīga rakstura traucējumiem (turpmāk – grupu māja (dzīvoklis)) īpašuma piederība pašvaldībai ierobežo sociālo pakalpojumu attīstību, jo sociālo pakalpojumu tirgū nevar iekļauties citi sociālo pakalpojumu sniedzēji.

Grupu māju (dzīvokļu) izveide patreiz pilnībā ir pašvaldības finansēts pasākums. Līdz 2005.gada 1.janvārim, valstī bija izveidoti tikai divi grupu dzīvokļi Rīgā. Lai veicinātu šā pakalpojuma attīstību, kas ir alternatīvais pakalpojuma veids ilgstošas sociālās aprūpes institūcijai, likumprojekts paredz grupu māju (dzīvokli) un pusceļa māju izveides gadā izveidošanu un aprīkošanu 50 % apmērā finansēt no valsts budžeta.

Attīstoties sociālajam darbam un sociālajai rehabilitācijai personām ar garīga rakstura traucējumiem, nepieciešama jauna sociālā pakalpojuma sniedzēja institūcija -  pusceļa māja, kurā nodrošinās īslaicīgu sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju minētai personu grupai. Institūcijā personas apgūs iemaņas patstāvīgai dzīvei vai dzīvei grupu mājā (dzīvoklī).

Palielinoties personu skaitam, kuriem izveidojusies atkarība no narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošajām vielām, ir nepieciešams risināt jautājumu arī par pilngadīgo personu sociālo rehabilitāciju. Patreiz valsts finansē tikai no narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošajām vielām atkarīgo bērnu sociālo rehabilitāciju.

2. Normatīvā akta projekta būtība

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Grozījumi paver plašākas iespējas sociālo pakalpojumu tirgū ienākt privātpersonām un nevalstiskajām organizācijām. Pašvaldībai vieglāk ir nopirkt pakalpojumu no pakalpojumu sniedzēja, nekā pašai radīt infrastruktūru (grupu mājas (dzīvokļus), servisa dzīvokļus). Valstij, piedaloties ar 50% līdzfinansējumu, izveidojot grupu mājas (dzīvokļus) un pusceļa mājas, tiks sniegts atbalsts pakalpojuma uzsākšanai, bet tālākā uzturēšana būs no iemītnieku, pašvaldības vai pakalpojuma sniedzēja finanšu resursiem.

Likumprojektā paredzēts iekļaut jaunus sociālā pakalpojuma veidus – pusceļa māju un sociālo rehabilitāciju pilngadīgām personām, kurām izveidojusies atkarība no narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošajām.

Likumprojektā noteikts valsts pienākums piedalīties ar līdzfinansējumu grupu māju (dzīvokļu) un pusceļa māju izveidošanā un aprīkošanā un ar 2007.gada 1.janvāri paredzēts valsts finansējums sociālajai rehabilitācijai pilngadīgām personām, kurām izveidojusies atkarība no narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošajām.

Likuma grozījumi nosaka jaunus sociālā pakalpojuma veidus un palielina klientiem pakalpojumu pieejamību.

 

3. Cita informācija

 

Nav

 

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

 

Nav ietekmes

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

 

Palielināsies komersantu, citu privātpersonu un nevalstisko organizāciju iespējas sniegt sociālos pakalpojumus.

 

3. Sociālo seku izvērtējums

 

 

 

 

 

 

Uzlabosies sociālās iekļaušanās procesi personām ar garīga rakstura traucējumiem.

Pilngadīgām personām, kurām izveidojusies atkarība no narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošajām, būs iespēja saņemt valsts finansētus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus.

Grozījumi neparedz atšķirīgu pakalpojuma nodrošināšanas kārtību sievietēm un vīriešiem. Veidojot grupu mājas (dzīvokļus), dzīvojamās telpas un sanitārie mezgli sievietēm un vīriešiem tiks veidoti proporcionāli to skaitam institūcijā.

4. Ietekme uz vidi

 

Nav

 

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
 valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtē­jais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

2005

2006

2007

2008

 

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

 

Kārtējais gads un visi turpmākie gadi – patreiz nav paredzēts valsts finansējums pasākumam  - Sociālās rehabilitācijas nodrošināšana institūcijās no narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām pieaugušajiem un grupu mājas (dzīvokļa) un pusceļa mājas izveidei un aprīkošanai

Nav

Nav

Nav

Nav

Nav

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

1. Pasākums - no valsts budžeta nepieciešami papildus finanšu līdzekļi sociālās rehabilitācijas nodrošināšana institūcijās no narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām pieaugušām personām.

2. No valsts budžeta nepieciešami papildus finanšu līdzekļi grupu mājas (dzīvokļa) un pusceļa mājas izveidei un aprīkošanai to izveides gadā.

 

Kopā:

 

 

Nav

 

 

 

 

 

 

Nav

 

 

Nav

 

 

 

 

 

 

Nav

 

 

 

169,8

 

 

 

 

 

 

36,5

 

 

206,3

 

 

169,8

 

 

 

 

 

 

36,5

 

 

206,3

 

 

135,8

 

 

 

 

 

 

29,2

 

 

165,0

3. Finansiālā ietekme

1. Tiek norādīts papildus nepieciešamais finansējums, kas nepieciešams normatīvā akta īstenošanai (nodrošināšana institūcijās no narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām pieaugušajiem)

2. Tiek norādīts papildus nepieciešamais finansējums, kas nepieciešams normatīvā akta īstenošanai (daļa grupu mājas (dzīvokļa) un pusceļa mājas izveidei)

Kopā:

Nav

 

 

 

 

 

 

 

Nav

Nav

 

 

 

 

 

 

 

Nav

- 169,8

 

 

 

 

 

 

 

- 36,5

 

 

 

- 206,3

- 169,8

 

 

 

 

 

 

 

- 36,5

 

 

 

- 206,3

- 135,8

 

 

 

 

 

 

 

- 29,2

 

 

 

-29,2

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

 

Nav

Nav

Nav

Nav

Nav

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

1. Narkoloģijas valsts aģentūras stacionārā 2003. un 2004.gadā ārstējās attiecīgi 232 un 367 personas. No tām Rīgas narkomānijas slimnieku rehabilitācijas centrā rehabilitācijas procesu veica 34 personas 2003. un 26 personas 2004.gadā.  Rindzeles narkomānu rehabilitācijas centrā šo personu skaits minētajos gados attiecīgi bija  43 un 41. ārstēšanās process nosacīti ir piespiedu kārtā, kad personai veselības stāvoklis diktē nepieciešamību pārtraukt lietot atkarību izraisošās vielas. Savukārt rehabilitācijas process var būt tikai brīvprātīgs personas lēmums. Līdz ar to ir aptuveni desmitkārtīgi mazāks klientu skaits rehabilitācijā, nekā ārstēšanā.  Pamatojoties uz minēto, sociālās rehabilitācijas pasākumus plānots sniegt vidēji 30 personām.  Plānotā izmaksu tāme gadam sociālās rehabilitācijas nodrošināšanai institūcijās no narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām pieaugušajiem Ls 15,51 personai  dienā. Aprēķinā rehabilitācijas kurss ņemts  365 dienas. Atalgojums rēķināts ņemot vērā jau esošo izmaksu veidošanas praksi par vienu rehabilitējamo no psihoaktīvajām vielām atkarīgu bērnu.

Galvenie izdevumu posteņi vienas personas rehabilitācijai:

1)      Atalgojums ārstniecības personālam, sociālās aprūpes personālam un tehniskajam personālam – Ls 5,51 dienā, t.sk.:

a) ārstam narkologam – 1,80 Ls; (stundas likme 2,57 Ls X 0,70 stundas)

b) medicīnas māsai – 1,20 Ls; (stundas likme 1,60 Ls X 0.75 stundas)

c) sociālajam darbiniekam – 1,15 Ls; (stundas likme 1,21 X 0,95 stundas)

d) apkopējai – 0,36 Ls; (stundas likme 0,65 Ls X 0,55 stundas)

e) virtuves personāls – 0.65 Ls ( stundas likme 0,73 Ls X 0,22 stundas X 4 darbinieki)

e) dežurants (sargs) – 0.35 Ls (stundas likme 1,34 Ls X 0,26 stundas)

2)      Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas – Ls 1,33 dienā;

3)      Pakalpojumu apmaksa – Ls 3,21 dienā. Pakalpojumā ietverti

a)                  izmitināšanas izdevumi (gultas veļa, dvieļi un to mazgāšana) – 0,39 Ls;

b)                  ēdināšanas izdevumi (bez virtuves personāla algām) – 1,35

c)                  sociālās rehabilitācijas nodrošināšanai nepieciešamās izmaksas (kancelejas preces nodarbībām, materiāli citām nodarbībām) – 1,47 Ls.

4)      Materiālu, energoresursu, ūdens un inventāra iegāde – Ls 5,39 dienā. Ņemtas vērā vidējās izmaksas par vienas personas izmaksām ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā šajā pozīcijās.

5)      Grāmatu un žurnālu iegāde – Ls 0,07 dienā. Tā kā klienti rehabilitācijas institūcijā atradīsies ilgstoši – līdz pat 18 mēnešiem, nepieciešams nodrošināt ar iespējām izmantot bibliotēkas pakalpojumus un iepazīties ar jaunākajiem laikrakstiem.

 

Kopā 30 personu rehabilitācijai nepieciešams vidēji Ls 169834 gadam,

t.sk.

1) atalgojums ārstniecības personālam, sociālās aprūpes personālam un tehniskajam personālam - Ls 60334 gadā;

2) Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas - Ls 14564 gadā;

3) Pakalpojumu apmaksa - Ls 35149 gadā;

4) Materiālu, energoresursu, ūdens un inventāra iegāde  - Ls 59021 gadā.

5) Grāmatu un žurnālu iegādei - Ls 766 gadā.

 

 

2. Plānots katru gadu (sākot ar 2007.gadu) izveidot vienu grupu māju (dzīvokli) un vienu pusceļa māju (kopā - dvi objekti).

Izveidošanas izmaksas ir atkarīgas no konkrētajām telpām, kas būtu jāpielāgo. Tā kā izmaksas ir atkarīgas no konkrētajām telpām, kas jāpielāgo, aprēķini tiks veikti pēc patreizējām aptuvenām cenām (par pamatu ņemot dažu dienas centru izveidošanas projektu aptuvenās izmaksas).

 Tehniskā projekta izstrāde vidēji Ls 1500 katram objektam.

Telpu renovācija un pielāgošana (starpsienu pārbūve, grīdas pamatnes un seguma nomaiņa, logu, durvju  nomaiņa, ūdensvada un kanalizācijas vadu nomaiņa, centrālapkures cauruļu un sildķermeņu nomaiņa, apgaismes vadu nomaiņa u.c. darbi saskaņā ar tehnisko projektu) -  vidēji Ls 200 uz aprēķinā ņemti 100m2 , kopējās renovācijas un telpu pielāgošanas izmaksas Ls 20 000 katram objektam.

 Aprīkojuma iegādei (mēbeles, sadzīves tehnika, trauki)  vidēji 15 000 katram objektam.

Kopējās aptuvenās izmaksas 1 objekta izveidošanai un aprīkojuma iegādei - Ls 36 500 Ls. Paredzēts, ka izveidos kopā divus objektus, kas sastāda  73 000  Ls gadā. Valsts līdzfinansējums paredzēts 50 % apmērā no minētās summas – 36 500 Ls.

 

6.Cita informācija

Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2007.gadā un turpmākajos gados ir skatāms Ministru kabinetā vienlaicīgi ar visu ministriju budžeta prioritātēm kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteiku­miem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

 

Jāveic grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 3.jūnija noteikumos nr.291 „Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem”, nosakot prasības grupu mājām (dzīvokļiem) un pusceļa mājām.

 

Jāizdod jauni Ministru kabineta noteikumi par no psihoaktīvo vielu atkarīgo personu sociālo rehabilitāciju.

2. Cita informācija

nav

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

 

Nav 

 

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Nav

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saisto­šajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Nav

 

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

nav

 

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

 

 

 

 

 

 

5. Cita informācija

 

 

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

 

 

 

SAIVA – Sociālās aprūpes institūciju vadītāju asociācija

SO „Rūpju bērns”

SO „Žēlsirdības māja”

 

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesnieg­tie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)

 

Normatīvā akta grozījumi par grupu māju (dzīvokļu) un pusceļa māju izveidi izstrādāti uzklausot sabiedrisko organizāciju ierosinājumus

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

 

Informācija sniegta tiekoties ar rajonu sociālā darba koordinatoriem

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

 

Nav

5. Cita informācija

 

Nav

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpil­de no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunas institūcijas netiks radītas

2. Kā sabiedrība tiks informēta par norma­tīvā akta ieviešanu

 

LM interneta mājas lapā, periodiskajā izdevumā „Sociālās palīdzības vēstis”, LM Komunikācijas departaments informēs presi

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

 

4. Cita informācija

Nav

 

 

Labklājības ministre                                                                                          D.Staķe

 

 

 

 

                                                                                                                                   

Ministre

Valsts sekretāre

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Eiropas un juridisko lietu departamenta direktors

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

D.Staķe

B.Paševica

Z.Uzuliņa

M. Badovskis

I.Leišavnieks

 

 

 

 

10.10.2005. 13:45

1653

I.Leišavnieks

7021668, Ilgonis_Leisavnieks@lm.gov.lv