Grozījumi likumā "Par valsts proves uzraudzību"

Likumprojekts

 

Grozījumi likumā "Par valsts proves uzraudzību"

 

Izdarīt likumā "Par valsts proves uzraudzību" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 5.nr.; 1998, 9.nr.; 2002, 10.nr.; 2004, 9.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Papildināt 5.pantu ar 6.punktu šādā redakcijā:

 

"6) dārgmetālu un dārgakmeņu izstrādājumu kausējuma sastāva atbilstības preču drošuma prasībām novērtēšanu."

 

2. Aizstāt 13.panta pirmajā daļā vārdu "inspekcija" ar vārdiem "Ministru kabinets".

 

3. Izteikt 15.panta otro teikumu šādā redakcijā:

 

"Inspekcija īsteno valsts proves uzraudzību, organizē Latvijas valsts apbalvojumu (Triju Zvaigžņu ordenis, Viestura ordenis, Atzinības krusts) izgatavošanu un sniedz ar proves darbu saistītus pakalpojumus."

 

4. Izteikt 20.panta 5.punktu šādā redakcijā:

 

"5) dot juridiskajām un fiziskajām personām, kuras veic saimniecisko darbību ar dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem, obligāti izpildāmus norādījumus noteiktā termiņā novērst atklātos trūkumus un pārkāpumus."

 

Likums stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

 

 

 

Finanšu ministrs

O.Spurdziņš

 


Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts proves uzraudzību”” anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

1. Latvijas Republikai pievienojoties Eiropas Savienībai un implementējot spēkā esošo ES likumdošanu, spēkā stājās arī Padomes 1976.gada 27.jūlija Direktīva 76/769/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu, kas attiecas uz dažu bīstamu vielu un produktu tirgū laišanas un lietošanas ierobežojumiem. Šī direktīva par veselībai bīstamu un tādēļ par ierobežojamu lietošanai atzīst arī niķeli, kuru plaši izmanto juvelierizstrādājumu ražošanai. Valsts proves uzraudzības inspekcija saskaņā ar 2005. gada 6. septembra grozījumiem 2000. gada 25. aprīļa MK noteikumos Nr.158 „Noteikumi par bīstamo ķīmisko vielu un bīstamo ķīmisko produktu lietošanas un tirdzniecības ierobežojumiem un aizliegumiem” no 2006. gada 1. janvāra pārņems no Patērētāju tiesību aizsardzības centra dārgmetālu un dārgakmeņu izstrādājumu atbilstības pārbaudi preču drošuma prasībām. Likums „Par valsts proves uzraudzību” šobrīd šādu atbilstības pārbaudi neparedz, tādēļ, lai sakārtotu normatīvo aktu sistēmu, kas regulē dārgmetālu un dārgakmeņu izstrādājumu tirdzniecību, likumu nepieciešams precizēt.

2. Likums „Par valsts proves uzraudzību” tā spēkā esošajā redakcijā paredz tiesības Valsts proves uzraudzības inspekcijas darbiniekiem likuma „Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību” noteiktajā kārtībā apturēt saimniecisko darbību ar dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem. Šādas tiesības Valsts proves uzraudzības inspekcijas darbinieki ne reizi nav izmantojuši, jo to rīcībā ir citi administratīvie līdzekļi(piem. brīdinājums, naudas sods),tādēļ šādu tiesību saglabāšana likumā „Par valsts proves uzraudzību” nav lietderīga.

3. Likuma “Par valsts proves uzraudzību”13. panta (1) daļa paredz, ka gada atšķirības zīmi katram kalendārajam gadam nosaka Valsts proves uzraudzības inspekcija, izdodot iekšējo normatīvo aktu. Šāda redakcija  ir pretrunā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

4. Lai uzlabotu un pilnveidotu Latvijas valsts  apbalvojumu izgatavošanas, numurēšanas un glabāšanas kārtību,  pamatojoties uz  Valsts prezidenta kancelejas vēstuli, Finanšu ministrija  atbalstīja šo funkciju nodošanu no Valsts prezidenta kancelejas Finanšu ministrijas Valsts proves uzraudzības inspekcijai.. Saeima, pieņemot 2006. gada valsts budžetu, apstiprināja Valsts proves uzraudzības inspekcijai izdalīto finansējumu valsts apbalvojumu izgatavošanai, glabāšanai un uzskaitei.

2. Normatīvā akta projekta būtība

1. Likumprojekts paredz par vienu no valsts proves uzraudzības uzdevumiem atzīt arī preču atbilstības novērtēšanu preču drošuma prasībām.

2. Likumprojekts paredz atcelt Valsts proves uzraudzības inspekcijas darbinieku tiesības apturēt saimniecisko darbību ar dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem.

3. Likumprojekts nosaka, ka gada atšķirības zīme katram kalendārajam gadam tiek noteikta ar Ministru kabineta rīkojumu.

4. Grozījumi Likuma “Par valsts proves uzraudzību” 15. pantā paredz jaunus uzdevumus Valsts proves uzraudzības inspekcijai, ka saistīti ar Latvijas valsts apbalvojumu izgatavošanas organizēšanu.

3. Cita informācija

Šādu atbilstības novērtēšanu veic arī lielākā daļa analoģisku proves uzraudzības iestāžu citās valstīs – Lielbritānijā Nīderlandē, Lietuvā, Igaunijā u.c.

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi 

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu 

Tiesību akta projekts sakārtos saimnieciskās darbības vidi, uzlabojot dārgmetālu un dārgakmeņu tirgus kontroli un izņemot no tirgus tos izstrādājumus, kuri neatbilst preču drošuma prasībām.

3. Sociālo seku izvērtējums

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

4. Ietekme uz vidi 

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

5. Cita informācija 

 

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

2005.g.

2006.g.       2007.g.       2008.g.

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos 

0

0

0

0

0

2. Izmaiņas budžeta izdevumos 

0

0

0

0

0

3. Finansiālā ietekme 

0

0

0

0

0

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

0

0

0

0

0

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins:

0

0

0

0

0

6. Cita informācija

0

0

0

0

0

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

Ir sagatavoti un iesniegti MK šādi saistīti normatīvu aktu projekti:

1.       likumprojekts „Grozījumi Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā”;

2.       MK noteikumu projekts „Grozījumi Ministru kabineta 2002. gada 27. decembra noteikumos Nr. 595 „Dārgmetālu izstrādājumu zīmogošanas kārtība un pieļaujamais remedijs””;

3.       MK noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2004. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 547 “Valsts proves uzraudzības inspekcijas nolikums””.

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību 

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām 

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

 

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju 

 

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

 

 

 

 

 

5. Cita informācija

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas 

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Konsultācijas nav notikušas 

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Konsultācijas nav notikušas 

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas 

5. Cita informācija

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunas institūcijas nav jārada, esošo funkcijas nav jāpaplašina

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likumu publicēs laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības

4. Cita informācija

 

 

 

 

 

                   Finanšu ministrs                                           O. Spurdziņš

 

 

 

 

Valsts sekretāre

 

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

V.Andrējeva

E. Strazdiņa

M. Radeiko

P. Brangulis

 

 

 

02.12.2005. 10:13

964

P. Brangulis;

7210009,

peters.brangulis@vpui.gov.lv