Grozījumi likumā “Par autoceļiem”

Likumprojekts

 

Grozījumi likumā "Par autoceļiem"

 

Izdarīt likumā "Par autoceļiem" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 13./14.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 5.nr.; 1997, 22.nr.; 2002, 21.nr.; 2003, 23.nr.; 2004, 23.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Izteikt 12.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

 

"(4) Valsts budžeta līdzekļus Valsts autoceļu fonda programmai piešķir saskaņā ar valsts budžeta likumu kārtējam gadam. Valsts autoceļu fonda programmai piešķirtais finansējums kārtējā gadā nedrīkst būt mazāks par plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no transportlīdzekļu ikgadējās nodevas un mazāks par 80 procentiem no plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, kā arī mazāks par iepriekšējā budžeta gadā piešķirto."

 

2. Papildināt likumu ar pārejas noteikumiem šādā redakcijā:

 

"Pārejas noteikumi

 

1. Šā likuma 12.panta ceturtā daļa stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.

2. Līdz dienai, kad stājas spēkā šā likuma 12.panta ceturtās daļas nosacījumi, Valsts autoceļu fonda programmai piešķirtais finansējums kārtējā gadā nedrīkst būt mazāks par plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no transportlīdzekļu ikgadējās nodevas un mazāks par šādu daļu no plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem:

1) 2007.gadā – 65 procenti;

2) 2008.gadā – 70 procenti;

3) 2009.gadā – 75 procenti."

 

Likums stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

 

 

 

 

 

Satiksmes ministrs

A.Šlesers

 

 

 

Likumprojekta “Grozījums likumā “Par autoceļiem””

anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

Likuma „Par autoceļiem” 12.panta ceturtās daļas pašreizējā redakcija nosaka, ka Valsts budžeta līdzekļus Valsts autoceļu fonda programmai piešķir saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu un Valsts autoceļu fonda programmai piešķirtais finansējums nedrīkst būt mazāks kā iepriekšējā budžeta gadā.

Šāds finansējuma princips spēj nodrošināt tikai 1/3 daļu no valsts autoceļu ikdienas uzturēšanai un renovācijai nepieciešamo līdzekļu daudzuma. Lai atrisinātu problēmu, Satiksmes ministrija izstrādāja un Ministru kabinetā iesniedza koncepciju „Par valsts autoceļu finansēšanas modeli”, kuru 2005.gada 7.jūnijā skatīja Ministru kabineta sēdē (protokols nr.34, 42 §). Ministru kabinets atbalstīja Satiksmes ministrijas priekšlikumu palielināt finansējumu valsts autoceļu pārvaldīšanai, uzturēšanai un atjaunošanai.

Atbilstoši koncepcijas „Par valsts autoceļu finansēšanas modeli” noteiktajiem pamatprincipiem tika izstrādāts grozījumu projekts likumam „Par autoceļiem”, kuru paredzēts iesniegt Saeimā kopīgā paketē ar likumu „Par valsts budžetu 2006.gadam”.

 

2. Normatīvā akta projekta būtība

Normatīvā akta būtība ir autoceļu pārvaldīšanas, uzturēšanas un renovācijas finansējuma noteikšana atkarībā no ceļu lietotāju maksājuma lieluma. Projekts nosaka, ka Valsts budžeta līdzekļus Valsts autoceļu fonda programmai piešķir saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu un tai piešķirtais finansējums kārtējā gadā nedrīkst būt mazāks par plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no transportlīdzekļu ikgadējās nodevas un 80 procentiem no plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem.

Valsts autoceļa fonda programmai piešķirtais finansējums nedrīkst būt mazāks kā iepriekšējā budžeta gadā. Noteiktais Valsts autoceļu fonda programmas aprēķina princips stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī. Līdz tā spēkā stāšanās brīdim Valsts autoceļu fonda programmai piešķirtais finansējums kārtējā gadā nedrīkst būt mazāks par summu, kas atbilst plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no transportlīdzekļu ikgadējās nodevas un daļas no plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem. Daļa no akcīzes nodokļa par naftas produktiem ir:

1) 2007.gadā 65 procenti;

2) 2008.gadā 70 procenti;

3) 2009.gadā 75 procenti..

 

3. Cita informācija

-

 

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi

 

 

 

Likumprojekts pozitīvi ietekmēs makroekonomisko vidi, jo paredzēto grozījumu pieņemšanas rezultātā, palielināsies finansējums valsts un pašvaldību autoceļu uzturēšanai un renovācijai, kas ievērojami paaugstinās autoceļu uzturēšanas līmeni un samazinās zaudējumus, kas tautsaimniecībā rodas lietojot nepietiekami uzturētu autoceļu tīklu.

Tā kā autoceļu finansēšanai piešķirtais finansējums pilnībā tiks ieguldīts darbu un pakalpojumu apmaksai, daļa no šiem līdzekļiem nodokļu veidā atgriezīsies valsts budžetā.

 

 

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

 

 

Pamatojoties Pasaules Bankas transporta sektora speciālistu apkopotajiem datiem, izdevumi, kas saistīti ar vāji uzturētu autoceļu lietošanu, pilnībā gulstas uz autoceļu lietotāju un līdz ar to arī uz visas valsts tautsaimniecības pleciem. Atbilstoši šo speciālistu veiktajiem aprēķiniem, katrs autoceļu uzturēšanā neieguldītais dolārs transportlīdzekļa ekspluatācijas izdevumus palielina par 2-3 dolāriem, kas rada kā tiešus tā arī netiešus zaudējumus valsts ekonomikai (Comercial management and financing of Roads. World Bank technical paper No.409, Ian G.Heggie and Piers Vickers WB Transportation, Water and Urben Development department.). Likumprojekta veikto grozījumu rezultātā būtiski palielināsies autoceļu uzturēšanai paredzētais finansējums un likumsakarīgi samazināsies uzņēmējdarbībai radītie laika un finansiālie zaudējumi saistībā ar nepietiekami uzturētu autoceļu tīkla lietošanu. Tas savukārt paaugstinās Latvijas uzņēmumu konkurētspēju attiecība pret citu valstu uzņēmumiem.

Administratīvās procedūras grozījumu projekts neskar.

 

 

3. Sociālo seku izvērtējums

 

 

Uzlabojoties autoceļu uzturēšanas kvalitātei, palielināsies iedzīvotāju iespēja lietot kvalitatīvus autoceļus, kā arī savlaicīgi saņemt medicīnisko palīdzību lauku apvidū.

 

 

4. Ietekme uz vidi

 

 

Uzlabojoties autoceļu uzturēšanas kvalitātei, samazināsies degvielas patēriņš un līdz ar to arī kaitīgo izmešu daudzums pieceļa joslā. Samazināsies arī putekļainība teritorijās pie autoceļiem.

 

5. Cita informācija

 

 

 

-

 

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3
4
5
6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

0
0
0
0
0

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Programma 23.00.00 „Valsts autoceļu fonds”

(bez pašu ieņēmumiem un plūdu naudas)

77 058,7
+31 986,7
+78 741,3
+96 941,3
+92 330,4

3. Finansiālā ietekme

0
-31 986,7
-78 741,3
-96 941,3
-92 330,4

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

0
0
0
0
0

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Programmas 23.00.00

 „Valsts autoceļu fonds” ieņēmumi no

1)Akcīzes nodokļa daļas

   (% no kopējā AN)

2)Transportlīdzekļi ikgadējās nodevas

un izmaiņas

programmas 23.00.00

apakšprogrammās:

1) 23.04.00 „Mērķdotācijas pašvaldību autoceļiem (ielām)„

2) 23.06.00 „Valsts autoceļu pārvaldīšana, uzturēšana un atjaunošana”

56 433,7
 

 

20 625,0

 

 

 

 

19 935,4

 

 

57 123,3

+31 111,7
 

 

+875,0

 

 

 

 

+11 887,6

 

 

+20 099,1

+76 866,3
(65%)

 

+1 875,0

 

 

 

 

+26 764,6

 

 

+51 976,7

+94 266,3
(70%)

 

+2 675,0

 

 

 

 

+32 264,6

 

 

+64 676,7

+89 775,4
(68%)

 

+2 555,0

 

 

 

 

+30 709,2

 

 

+61 621,2

6. Cita informācija

Aizpildot 5.punktu, lai varētu veikt salīdzinājumu ar nākamajiem gadiem, kārtējā gada finansējums no akcīzes nodokļa naftas produktiem tiek pieņemts atņemot no kopīgā programmas finansējuma plānotos transportlīdzekļa ikgadējās nodevas ieņēmumus 2005.gadam.

 


IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

 

Nav nepieciešams papildus no jauna izdot kādus normatīvos aktus.

Sastādot valsts budžetu kārtējam gadam , būs nepieciešams ievērot likumā „Par autoceļiem” autoceļu finansēšanai piešķiramo līdzekļu daudzumu.

Cita informācija

-

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.) norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

-

 

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe

(atbilst/neatbilst)

Komentāri

-

 

-

 

-

-

5. Cita informācija

-

 


VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

 

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

 

Notikušas konsultācijas ar Latvijas Pašvaldību savienību

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

 

Pašvaldības izsaka viedokli, ka patreiz gan valsts, gan pašvaldību autoceļu finansējums ir nepietiekošs un ir nepieciešams būtiski palielināt tā apjomu. Kā risinājumu finansējuma palielinājumam autoceļu uzturēšanai un renovācijai pašvaldības atbalsta Satiksmes ministrijas izstrādāto un koncepcijā „Par valsts autoceļu finansēšanas modeli” ietverto autoceļu lietotāju maksājuma principa ieviešanu autoceļu finansēšanā.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

 

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav notikuši.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

 

Konsultācijas ar starptautiskiem konsultantiem nav notikušas.

 

5. Cita informācija

-

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

 

Jaunu valsts institūciju radīšana vai esošo institūciju funkciju paplašināšana nav nepieciešama.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

 

Publicējot likumprojektu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

 

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

 

Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības.

 

 

 

4. Cita informācija

-

 

 

 

Satiksmes ministrs                                                           A.Šlesers

 

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktore

Par uzdevumu izpildes kontroli atbildīgā amatpersona

Par projektu atbildīgā amatpersona Autosatiksmes departamenta direktors

 

 

 

 

V.Legzdiņš

A.Ļubļina

I.Strautmane

M.Pēkalis

 

 

 

 

22.08.2005; 10:40; 1188

Vilnis Millers; 7028159;

vilnism@lvceli.lv