Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"

Izdarīt likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 9., 24.nr.; 1996, 11.nr.; 1997, 24.nr.; 1999, 10., 24.nr.; 2001, 1., 7., 24.nr.; 2002, 21.nr.; 2003, 2., 15., 24.nr.; 2004, 2., 6., 8., 10., 23.nr.; 2005, 2., 14.nr.) šādus grozījumus:

1.  1.pantā:

izteikt 4.punktu šādā redakcijā:

"4) atlīdzība – preču un pakalpojumu vērtība naudas izteiksmē, kuru piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs saņem no pircēja vai citas personas kā samaksu vai kura tam būtu jāsaņem kā samaksa par preču piegādi vai pakalpojumu (ieskaitot subsīdijas, kas tieši saistītas ar preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas cenām, akcīzes nodokli un citus nodokļus un nodevas, bet izņemot pievienotās vērtības nodokli), neatkarīgi no tā, vai samaksa izdarīta pilnīgi vai daļēji;";

izslēgt 5.punktā vārdus "uzņēmējam, viņa ģimenes locekļiem, darbiniekiem un citām personām";

izteikt 7.punktu šādā redakcijā:

"7) ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona (turpmāk – apliekamā persona) – fiziskā vai juridiskā persona vai ar līgumu vai norunu saistīta šādu personu grupa, vai šādas grupas pārstāvis, kas veic saimniecisko darbību un ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā;";

izteikt 12.punktu šādā redakcijā:

"12) tirgus vērtība (cena) preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas gadījumā – atlīdzība par precēm vai pakalpojumiem bez pievienotās vērtības nodokļa, pieņemot, ka preces ir piegādātas vai pakalpojumi sniegti, lai gūtu peļņu;";

izteikt 19.punktu šādā redakcijā:

"19) lauksaimniecības produkcijas pārstrādātāji – personas, kas veic lauksaimniecības produkcijas pirmapstrādi (to skaitā piena kombināti, gaļas kombināti, konservu kombināti, labības pārstrādātāji, cukurfabrikas), un lopbarības ražotāji, kas pārstrādā iepirktu neapstrādātu lauksaimniecības produkciju;".

2.  2.pantā:

papildināt pantu ar 19.¹ daļu šādā redakcijā:

"(19¹) Ar nodokli apliekamajā vērtībā neietilpst:

1) cenu samazinājums (atlaides veidā) par to, ka samaksa veikta iepriekš;

2) cenu atlaides un rabati, kas piešķirti preču un pakalpojumu saņēmējam preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas brīdī.";

izslēgt divdesmit pirmo daļu;

papildināt pantu ar 21.¹, 21.² un 21.³ daļu šādā redakcijā:

"(21¹) Šā panta trīspadsmitā daļa nav piemērojama:

1) tūrisma aģentūrām un tūrisma operatoriem, kas saņem no tūristiem maksu par tūrisma ceļazīmes kopējo vērtību, kurā iekļauta arī citu personu sniegto pakalpojumu (tai skaitā viesnīcu, transporta un sabiedriskās ēdināšanas) vērtība kopā ar pievienotās vērtības nodokli, ja minētos pakalpojumus sniedz apliekamās personas un pārskaita saņemto maksu attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem. Ar nodokli ir apliekami tūrisma aģentūru un tūrisma operatoru pašu sniegtie pakalpojumi (tai skaitā ceļojumu paketes veidošana, reklāmas bukletu izdošana);

2) personām, kas sniedz kuģu aģentēšanas pakalpojumus, kā arī kravu pārvadājumu aģentiem;

3) personām, kas sniedz Latvijas Republikas starptautiskajiem autopārvadātājiem šādus pakalpojumus:

a) noformē lielgabarīta un virsnormas svara kravu atļaujas pārvadājumiem uz ārvalstīm,

b) noformē vīzas autopārvadātājiem,

c) izplata ārvalstu degvielas kredītkartes;

4) personām, kas sniedz starpniecības pakalpojumus, realizējot:

a) regulāro pasažieru pārvadājumu biļetes,

b) priekšapmaksas kartes,

c) apdrošināšanas polises,

d) dāvanu kartes,

e) loterijas biļetes,

f) kultūras un sporta pasākumu ieejas biļetes;

5) personas, kuras sniedz citām apliekamām personām masu informācijas līdzekļu abonēšanas pakalpojumus.

(21²) Šā panta trīspadsmito daļu var nepiemērot dzīvokļu pārvaldes, namu pārvaldes, namīpašnieki un citas personas, kuras saņem maksu par piegādāto ūdeni, siltumenerģiju, elektroenerģiju vai gāzi, kā arī par kanalizācijas un sadzīves atkritumu izvešanas pakalpojumiem kopā ar pievienotās vērtības nodokli un pilnā apmērā to pārskaita apliekamām personām, kas piegādājušas šīs preces vai sniegušas šos pakalpojumus. Šādos gadījumos ar nodokli ir apliekams kasiera pakalpojums.

(21³) Persona, kura saskaņā ar šā panta 21.² daļu izvēlas nepiemērot šā panta trīspadsmito daļu, izvēlēto kārtību piemēro, sākot ar katra kalendārā gada 1.janvāri, un tai nav tiesību gada laikā to mainīt."

3.  3.pantā:

izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

"3) personālsabiedrības reģistrē pēc to juridiskās adreses, kas norādīta Komercreģistrā;";

izteikt 1.¹ daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma nesniedz informāciju vai sniedz nepatiesu informāciju par tās materiāltehniskajām un finansiālajām iespējām veikt deklarēto saimniecisko darbību.";

izslēgt astotajā daļā vārdus "ne agrāk kā pēc gada no reģistrācijas brīža";

izslēgt 8.¹ daļas ievaddaļā vārdus "agrāk kā pēc gada no reģistrācijas brīža";

izteikt 8.¹ daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) notikusi attiecīgās apliekamās personas likvidācija vai reorganizācija;";

izslēgt 8.¹ daļas 3.punktu;

papildināt 8.¹ daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

"4) apliekamā persona nav sasniedzama juridiskajā adresē vai deklarētajā dzīvesvietā, vai arī šī adrese faktiski nepastāv."

4. Papildināt 4.pantu ar 7.² , 7.³ un 7.⁴ daļu šādā redakcijā:

"(7²) Lai izvairītos no nodokļa dubultās uzlikšanas, nodokļa neuzlikšanas vai konkurences traucējumiem, šā panta septītajā daļā minēto pakalpojumu (izņemot šā panta septītās daļas 11.punktā minētos pakalpojumus) sniegšanas vieta:

1) ir ārpus Eiropas Savienības teritorijas, ja pakalpojumus lieto un izmanto ārpus Eiropas Savienības teritorijas, lai arī saskaņā ar šā panta prasībām pakalpojuma sniegšanas vieta ir iekšzeme;

2)  ir iekšzeme, ja pakalpojumus lieto un izmanto iekšzemē, lai arī saskaņā ar šā panta prasībām pakalpojuma sniegšanas vieta ir ārpus Eiropas Savienības teritorijas.

(7³) Telekomunikāciju, radio un televīzijas apraides pakalpojumu sniegšanas vieta ir iekšzeme, ja trešo valstu persona šos pakalpojumus sniedz neapliekamai personai.

(7⁴) Starpniecības aģenta pakalpojuma sniegšanas vieta ir vieta, kur tiek veikts darījums, kurā tas piedalās kā starpnieks, ja šajā un 24.pantā nav noteikts citādi."

5.  6.pantā:

izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) sociālās aprūpes, profesionālās un sociālās rehabilitācijas, sociālās palīdzības un sociālā darba pakalpojumus, ko iedzīvotājiem sniedz valsts un pašvaldību finansētas institūcijas (tajā skaitā pansionāti, centri, nami, patversmes, dienesti) vai personas, kas reģistrētas sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā vai kuru sniegto sociālo pakalpojumu kvalitāti un atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām sociālo pakalpojumu sniedzēju prasībām ir atzinusi valsts vai pašvaldība, kā arī ēdināšanas pakalpojumus, ko nodrošina sociālās aprūpes, profesionālās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēji saskaņā ar savām programmām;";

izteikt pirmās daļas 26.punktu šādā redakcijā:

"26) pasta pakalpojumus, kurus sniedz valsts akciju sabiedrība "Latvijas pasts" un uz kuriem saskaņā ar Pasta likumu tai ir monopoltiesības, kā arī pastmarkas, aploksnes ar iespiestu pastmarkas attēlu un starptautiskos atbildes kuponus, ko saskaņā ar Pasta likumu izdod un realizē valsts akciju sabiedrība "Latvijas pasts" vai realizē citas personas saskaņā ar līgumiem, kas noslēgti ar valsts akciju sabiedrību "Latvijas pasts";";

aizstāt 1.¹ daļā vārdu "uzņēmumi" ar vārdu "komersanti";

izteikt otrās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

"5) preču importu, kas netiek aplikts ar muitas nodokli saskaņā ar Padomes 1983.gada 28.marta Regulu (EEK) Nr.918/83, kas izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem."

6. Izteikt 6.² panta 14.punktu šādā redakcijā:

"14) sabiedriskā transporta pakalpojumiem iekšzemē (pasažieru un bagāžas pārvadāšana tramvajos, trolejbusos, pilsētas, rajona un tālsatiksmes autobusos, iekšzemes un starptautiskajos vilcienos, kā arī iekšzemes lidojumos)."

7.  8.pantā:

aizstāt 4.² daļā vārdus "citas dalībvalsts apliekamās personas" ar vārdiem "citas dalībvalsts personas";

papildināt 5.¹ daļas 15.punktu aiz vārdiem "norāde uz to" ar vārdiem "un informācija, kas pierāda, ka minētā prece ir jauns transportlīdzeklis saskaņā ar šā likuma 1.panta 30. un 31.punktu";

papildināt pantu ar 5.² daļu šādā redakcijā:

"(5²) Personas, kuras iekasē maksu par piegādāto ūdeni, siltumenerģiju, elektroenerģiju, gāzi, sniegtajiem kanalizācijas pakalpojumiem vai sadzīves atkritumu izvešanas pakalpojumiem, bet netiek uzskatītas par faktiskajiem šo pre ču piegādātājiem vai pakalpojumu sniedzējiem, izrakstot rēķinus šo preču un pakalpojumu saņēmējiem, tajos drīkst atsevišķi nodalīt piegādāto preču vai pakalpojumu vērtību un nodokļa summu."

8. Aizstāt 9.panta 4.¹ daļā vārdus "lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumiem" ar vārdiem "lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājiem".

9. 10.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 8.punktu šādā redakcijā:

"8) nodokļa summas, kuras norādītas rēķinos, kas izrakstīti saskaņā ar šā likuma 8.panta 5.² daļu.";

papildināt ceturto daļu ar 8.punktu šādā redakcijā:

"8) ja nomas pirkuma (līzinga) līgums noslēgts par lietota nekustamā īpašuma piegādi, bet līguma nosacījumi netiek izpildīti un tādēļ nomas pirkuma (līzinga) objekts paliek līzinga devēja īpašumā, nodoklis piemērojams kā nomas darījumam un attiecināms uz visiem iepriekš veiktajiem nomas pirkuma (līzinga) maksājumiem (izņemt kredītprocentus). Šī norma nav piemērojama dzīvojamo telpu nomas pirkuma (līzinga) darījumiem, ja dzīvojamā telpa nav izmantota saimnieciskai darbībai.";

izteikt desmito daļu šādā redakcijā:

"(10) Ja iegādātās preces un saņemtie pakalpojumi tiek izmantoti gan apliekamu, gan neapliekamu darījumu veikšanai, gan valsts izpildvaras funkciju nodrošināšanai un, ja nav nodrošināta to atsevišķa uzskaite, atskaitāmā priekšnodokļa daļu taksācijas periodā aprēķina, izmantojot šādu proporciju:

skaitītājā – veikto apliekamo darījumu vērtība bez nodokļa (ieskaitot to darījumu vērtību, kas apliekama ar nodokļa 0 procentu likmi);

saucējā – kopējā veikto darījumu vērtība bez nodokļa (skaitītājā ietverto darījumu, valsts vai pašvaldību izpildvaras funkciju veikšanai saņemto dotāciju un 6.panta pirmajā daļā minēto neapliekamo darījumu vērtību summa).";

papildināt pantu ar 11.³ daļu šadā redakcijā:

"(11³) Ja apliekamā persona taksācijas periodā izmanto tiesības atskaitīt priekšnodokli šā likuma 10.panta 11.¹ daļā noteiktajā kārtībā, nepiemērojot likuma 10.panta desmitajā daļā noteikto proporciju, tad apliekamā persona pirms gada deklarācijas iesniegšanas pārrēķina darījumu proporciju kopumā par gadu un koriģē atskaitāmā priekšnodokļa apmēru un budžetā maksājamo nodokli.";

izslēgt sešpadsmito daļu.

10.  11.pantā:

aizstāt pirmajā un astotajā daļā vārdus "vairākiem uzņēmumiem (filiālēm, nodaļām)" ar vārdiem "vairākām filiālēm";

izteikt 6.¹ daļu šādā redakcijā:

"(6¹) Apliekamā persona, kura gada laikā ir veikusi apliekamus un neapliekamus darījumus vai apliekamus un neapliekamus darījumus un valsts izpildvaras funkcijas, vai apliekamus darījumus un valsts izpildvaras funkcijas, pirms gada deklarācijas iesniegšanas pārrēķina darījumu proporciju, izmantojot šā likuma 10.panta devītajā un desmitajā daļā noteikto kārtību un, ja nepieciešams, koriģē aprēķinātā nodokļa un atskaitāmā priekšnodokļa apmēru, kā arī iemaksā nodokli budžetā līdz pēctaksācijas gada 1.maijam."

11.  12.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "vairākiem uzņēmumiem (filiālēm, nodaļām)" ar vārdiem "vairākām filiālēm";

izteikt 1.⁷ daļu šādā redakcijā:

"(1⁷) Nodokli par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā maksā, kad saņemtas preces un saņemts nodokļa rēķins vai samaksāts avanss saskaņā ar rēķinu. Aprēķināto nodokli par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā, par kuru nav saņemts nodokļa rēķins, iekļauj nākamā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā pēc preču iegādes Eiropas Savienības teritorijā.";

papildināt 2.¹ daļas pirmo punktu aiz vārdiem "darījumu nodrošināšanai" ar vārdiem "vismaz 12 mēnešu laikā no pamatlīdzekļu ievešanas brīža";

papildināt 9.¹ daļu aiz vārda "piektajā" ar vārdiem "un astotajā";

papildināt divpadsmito daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

"5) apliekamā persona, kuru Valsts ieņēmumu dienests bija izslēdzis no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra saskaņā ar šā likuma 3.panta 8.¹ daļas 2.punktu un kura kā apliekamā persona ir reģistrēta atkārtoti, pieprasa atmaksāt pārmaksāto nodokļa summu agrāk nekā sešus mēnešus pēc atkārtotās reģistrācijas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā."

12. Aizstāt 12.² pantā vārdu "uzņēmējdarbību" ar vārdiem "saimniecisko darbību".

13.  13.pantā:

aizstāt visā pantā vārdu "firma" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "operators" (attiecīgā locījumā);

aizstāt ceturtajā daļā vārdu "pašas" ar vārdu "paša".

14.  13.¹ pantā:

aizstāt pirmajā, otrajā, ceturtajā un astotajā daļā vārdus "pārstrādes uzņēmums" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "pārstrādātājs" (attiecīgā locījumā);

izteikt sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

"(6) Valsts ieņēmumu dienests šā panta ceturtajā daļā minēto izziņu iesniegšanai konkrētajam lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājam izsniedz uz vienu kalendāra (taksācijas) gadu. Atkārtotu izziņu iesniegšanai lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājam Valsts ieņēmumu dienests zemnieku saimniecībai izsniedz pēc tam, kad no attiecīgā pārstrādātāja ir saņemtas ziņas par konkrētās zemnieku saimniecības nodotās produkcijas daudzumu un vērtību pirmstaksācijas gadā.

(7) Lauksaimniecības produkcijas pārstrādātāji savā nodokļa deklarācijā par taksācijas periodu valsts budžetā maksājamo nodokļa summu drīkst samazināt par zemnieku saimniecībām izmaksātās kompensācijas lielumu. Lauksaimniecības produkcijas pārstrādātāja pienākums ir veikt zemnieku saimniecību uzskaiti un, taksācijas gadam beidzoties, līdz pēctaksācijas gada 1.februārim sniegt Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei, kura izsniegusi zemnieku saimniecībai šā panta ceturtajā daļā noteikto izziņu, datus par attiecīgās zemnieku saimniecības nodoto produkciju, tās daudzumu un vērtību."

15. Izteikt 14.pantu šādā redakcijā:

"14.pants. Komercsabiedrības dalībnieku maiņa, reorganizācija, komersanta (uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības) likvidācija

(1) Ja tiek privatizēta valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība un tās jaunais īpašnieks saimnieciskās darbības turpināšanai pārņem visas kapitālsabiedrības tiesības un saistības, darījums ar nodokli netiek aplikts.

(2) Ja tiek likvidēta komercsabiedrība (uzņēmums vai uzņemējsabiedrība), kas savas darbības laikā nav bijusi apliekamā persona, tad, pārdodot vai nododot šīs personas mantu, nodoklis nav jāmaksā.

(3) Ja tiek likvidēta komercsabiedrība (uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība), kas savas darbības laikā bija apliekamā persona (vai kurai bija jābūt apliekamai personai), tad par piegādātajām un pašpatēriņa precēm nodokli aprēķina un maksā saskaņā ar šo likumu. Šajos gadījumos persona, kas veic likvidatora funkcijas, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā nodokļa deklarāciju pēc savas juridiskās adreses, bet, ja tādas nav, – pēc deklarētās dzīvesvietas.

(4) Ja apliekamās personas īpašumu pārdod tiesu izpildītājs, īstenojot tiesas nolēmumu, ar nodokli apliekama īpašuma tirgus vērtība (cena) vai izsoles cena.

(5) Ja komercsabiedrība (apliekamā persona) reorganizācijā tiek sadalīta (sašķelta) vai tiek nodalīta tās daļa un izveidotās jaunās komercsabiedrības 30 dienu laikā pēc to reģistrācijas komercreģistrā tiek reģistrētas Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamās personas, nodokli par nodalīto mantu neaprēķina.

(6) Ja komercsabiedrība (apliekamā persona) reorganizācijā tiek pievienota citai komercsabiedrībai vai divas vai vairākas komercsabiedrības (apliekamās personas) apvienojas (saplūst) un iegūstošā komercsabiedrība pārņem visu apvienoto vai pievienoto komercsabiedrību tiesības un saistības, nodokli par nodoto mantu neaprēķina.

(7) Ja komersants (apliekamā persona) reorganizācijā tiek pārveidots par komercsabiedrību un jaunizveidotā komercsabiedrība pārņem visas komersanta tiesības un saistības, nodokli par nodoto mantu neaprēķina."

16.  18.pantā:

aizstāt pirmās daļas 2. un 3.punktā vārdu "uzņēmējdarbības" ar vārdiem "saimnieciskās darbības";

izslēgt pirmās daļas 2. un 3.punktā vārdu "apliekamās".

17. Papildināt 30.panta piekto daļu aiz vārdiem "par preču iegādi" ar vārdiem "izņemot jaunu transportlīdzekļu iegādi".

18. 34.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Jebkura persona, iegādājoties jaunu transportlīdzekli no citas dalībvalsts personas, maksā nodokli.";

papildināt pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

"(5) Jauna transportlīdzekļa iegādes brīdi nosaka saskaņā ar šā likuma 8.panta 1.¹ daļu.

(6) Nodokli par jauna transportlīdzekļa iegādi maksā saskaņā ar šā likuma 12.panta 1.⁷ daļu."

19.  35.pantā:

izteikt 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Ja nodokļa maksātājs taksācijas periodā aprēķināto nodokli par apliekamo darījumu iekļāvis nodokļa deklarācijā par pēctaksācijas periodu vai tam sekojošiem pēctaksācijas periodiem vai arī nodokļa summu par precēm un pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai atskaitījis kā priekšnodokli taksācijas perioda nodokļa deklarācijā, kurā tam vēl nebija tiesību atskaitīt šo nodokļa summu kā priekšnodokli, minētajai nodokļa summai aprēķina soda naudu 10 procentu apmērā.";

izteikt devīto daļu šādā redakcijā:

"(9) Ja apliekamā persona nav aprēķinājusi un nav maksājusi nodokli valsts budžetā saskaņā ar šā likuma 12.panta 1.¹ daļu, 30. un 31.pantu, tā maksā soda naudu 10 procentu apmērā no nesamaksātās nodokļa summas. Soda naudas samaksa neatbrīvo apliekamo personu no nodokļa samaksas valsts budžetā šajā likumā noteiktajā kārtībā un apmērā.";

papildināt pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:

"(10) Ja apliekamā persona neiesniedz nodokļa deklarācijas, kā arī saimnieciskās darbības un grāmatvedības dokumentus nodokļa aprēķinu pārbaudei, nodokļu administrācija, pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju, nosaka ar nodokli apliekamo darījumu vērtību, aprēķina pievienotās vērtības nodokli un piemēro soda sankcijas saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām."

20. Izteikt 36.pantu šādā redakcijā:

"36.pants. Likuma normu piemērošanas kārtība

Lai nodrošinātu šā likuma normu vienotu piemērošanu, Ministru kabinets nosaka:

1) likumā lietoto terminu piemērošanu, aprēķinot nodokli;

2) ar nodokli apliekamos darījumus un darījumus, kuriem likuma normas nav piemērojam as, kā arī ar nodokli apliekamo darījuma vērtību;

3) apliekamo personu reģistrācijas kārtību, ņemot vērā likumā noteiktās tiesības;

4) preču piegādes vietas, preču iegādes vietas Eiropas Savienības teritorijā un pakalpojumu sniegšanas vietas kritērijus un nosacījumus;

5) nosacījumus, ar kuriem saskaņā ir piemērojami likumā noteiktie izņēmumi;

6) nosacījumus, ar kuriem saskaņā ir piemērojama likumā noteiktā nodokļa samazinātā likme;

7) dokumentus un nosacījumus, uz kuriem pamatojoties apliekamā persona var piemērot nodokļa 0 procentu likmi;

8) darījuma brīdi un nosacījumus nodokļa rēķina izrakstīšanai, ņemot vērā atsevišķu darījumu specifiku;

9)  priekšnodokļa atskaitīšanas nosacījumus;

10) nekustamā īpašuma reģistrācijas un pārreģistrācijas, kā arī priekšnodokļa atskaitīšanas un atskaitāmā priekšnodokļa korekcijas nosacījumus;

11) rēķina izrakstīšanas nosacījumus un priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, ja tiek lauzts nomas pirkuma (līzinga) līgums par lietota nekustamā īpašuma piegādi;

12) atskaitāmā priekšnodokļa proporcijas nosacījumus;

13) nodokļa deklarācijas iesniegšanas nosacījumus, kā arī atsevišķos gadījumos papildus iesniedzamo informāciju;

14) ierobežojumus un atvieglojumus pārmaksātā nodokļa atmaksai;

15)  preču īpašas uzskaites nosacījumus darījumos Eiropas Savienības teritorijā;

16) veidlapas paraugu paziņojumam par pievienotās vērtības nodokļa samaksu;

17) nodokļa taksācijas perioda nosacījumus;

18) nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtības nosacījumus;

19) likuma normu praktiskai piemērošanai nepieciešamos situāciju aprakstus un aprēķinu formulas."

21. Pārejas noteikumos:

aizstāt 29.punktā vārdus "Siltumenerģijas ražošanas uzņēmumi" ar vārdiem "Siltumenerģijas ražotāji";

izslēgt 35.punkta otro un trešo teikumu;

papildināt pārejas noteikumus ar 45., 46. un 47.punktu šāda redakcijā:

"45. Valsts ieņēmumu dienests var atteikties atmaksāt apliekamai personai šā likuma 12.panta vienpadsmitajā daļā minēto pārmaksāto nodokļa summu, ja apliekamā persona, kuru Valsts ieņēmumu dienests bija izslēdzis no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 35.pantu (bija spēkā līdz 2005.gada 31.decembrim) un par kuru Uzņēmumu reģistrā bija iesniedzis priekšlikumu par nodokļu maksātāja izslēgšanu no Uzņēmumu reģistra, un kura kā apliekamā persona ir reģistrēta atkārtoti, pieprasa atmaksāt pārmaksāto nodokļa summu agrāk nekā sešus mēnešus pēc atkārtotas reģistrācijas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā.

46. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.februārim izdod šā likuma 3.panta 8.¹ daļā paredzētos noteikumus.

47. Līdz šā likuma 36.pantā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne vēlāk kā līdz 2006.gada 1.aprīlim piemērojami Ministru kabineta 2005.gada 19.jūlija noteikumi Nr.534 "Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" normu piemērošanas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu."

22. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1977.gada 17.maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu likumi par apgrozījuma nodokļiem – kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma: vienāds pamats vērtējumam;

2) Padomes 1986.gada 17.novembra Trīspadsmitās direktīvas 86/560/EEK par dalībvalstu likumu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem – pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanas kārtība nodokļiem pakļautajām personām, kas nav reģistrētas Kopienas teritorijā;

3) Padomes 1979.gada 6.decembra Astotās direktīvas 79/1072/EEK par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem – kārtība pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanai nodokļu maksātājiem, kas nav reģistrēti attiecīgajā valstī."

Likums stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

Finanšu ministrs

O.Spurdziņš

Likumprojekta

²Grozījumi likumā ²Par pievienotās vērtības nodokli²²

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Likumā ²Par pievienotās vērtības nodokli² (turpmāk – likums) lietotā terminoloģija pilnībā neatbilst Komerclikumā lietotajai terminoloģijai; tādējādi nepieciešams precizēt visu terminoloģiju, kas saistīta ar nodokļa maksātāju uzskaitījumu un vairākām likumā ietvertajām normām. Likumā lietotais termins ²ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona² pilnībā neatbilst Padomes 1977.gada 17.maija Sestās direktīvas par to, kā saskaņojami dalībvalstu likumi par apgrozījuma nodokļiem – kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma: vienāds pamats vērtējumam (77/388/EEC) (turpmāk – Sestā direktīva) prasībām, tādējādi to ir nepieciešams precizēt. Nepieciešamais precizējums ir pamatojams ar to, ka šobrīd Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID), veicot normatīvajos aktos noteiktos kontroles pasākumus, konstatē gadījumus, kad darījumos iesaistītās ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas (turpmāk – apliekamā persona), izmantojot kredītiestāžu starpniecību, nodrošina naudas plūsmu un rada iespaidu par naudas līdzekļu izmantošanu ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā u.c. Taču faktiski norēķinu kontos ieskaitītie naudas līdzekļi tiek noņemti no norēķinu kontiem, bet ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā netiek izmantoti, tādējādi notiek izvairīšanās no nodokļa nomaksas, jo apliekamai personai veidojas pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – nodoklis) pārmaksa, izmantojot atbilstoši likumam formāli pareizi noformētus dokumentus par faktiski nesaņemtām precēm vai pakalpojumiem. Savukārt, nodokļa pārmaksas atmaksa tiek pieprasīta no budžeta atbilstoši likuma 12.panta vienpadsmitajai daļai. Saskaņā ar minētā likuma 8.panta piekto daļu tikai apliekamai personai ir tiesības izsniegt nodokļa rēķinu un atskaitīt priekšnodokli atbilstoši likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktam. Līdz ar to VID, veicot nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas pareizības pārbaudi un konstatējot, ka apliekamā persona nav veikusi saimniecisko darbību, ir maz iespēju apstrīdēt apliekamās personas tiesības atskaitīt priekšnodokli. Šādās situācijās ar nodokli apliekamās personas definīcijai, kas noteikta atbilstoši Sestajai Direktīvai, būtu izšķiroša nozīme apliekamās personas priekšnodokļa atskatījumu apstrīdēšanā. Ir nepieciešami uzlabojumi negodprātīgu nodokļu maksātāju, kuri snieguši VID nepatiesu informāciju, izslēgšanas procesā no VID ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra. Lai novērstu situāciju, ka persona, kura ir bijusi izslēgta no apliekamo personu reģistra par nodokļa deklarāciju neiesniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu nodokļa deklarācijas, ir atkārtoti reģistrēta par apliekamo personu, neierobežoti var saņemt atpakaļ priekšnodokli, nepieciešams papildināt likuma 12.panta divpadsmito daļu, lai VID būtu iespēja izvērtēt šādus gadījumus. Ņemot vērā, ka sniedzot atsevišķus pakalpojumus pēc likuma normām izriet, ka pakalpojuma sniegšanas vieta ir cita Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalsts, taču reāli pakalpojums tiek izmantots Latvijā (iekšzemē). Pēc nodokļa piemērošanas pamatprincipiem, nodoklis ir jāmaksā tās valsts budžetā, kur minētais pakalpojums tiek izmantots (patēriņa valstī). Likumā pašlaik nav iestrādātas tādas normas, kas ļautu iekasēt nodokli patēriņa valstī. Ņemot vērā sociālo pakalpojumu sistēmas veidošanās procesā notiekošās izmaiņas, kad būtiski ir mainījies sociālo pakalpojumu finansēšanas princips (šobrīd par sociālo pakalpojumu apmaksu primāri atbildīgs ir klients, bet pašvaldība pilnīgi vai daļēji sedz pakalpojuma izmaksas atbilstoši konkrētās personas ienākumu līmenim – apmaksājot sociālos pakalpojumus gan institucionālā aprūpē, gan aprūpē ārpus institūcijām) un sociālie pakalpojumi tiek balstīti uz pieejamību veicinošiem principiem (sociālo pakalpojumu sniegšana tiek orientēta uz individuālu sociālo darbu ar klientu ģimeniskā vidē un, pēc iespējas, personas dzīvesvietā, un tikai tad, ja sniegto sociālo pakalpojumu apjoms nav pietiekams, sociālo pakalpojumu saņemšana tiek nodrošināta specializētās aprūpes un rehabilitācijas institūcijās), izriet, ka patreizējā likuma redakcija šajā jomā nav sekmīgi pielāgota mainīgajām vajadzībām un tiem specifiskajiem gadījumiem, kas rodas sociālo pakalpojumu sniedzējiem. No Sestās direktīvas 13.panta A daļas 1.punkta ²g² apakšpunkta izriet, ka atbrīvojums no pievienotās vērtības nodokļa ir piemērojams publisko tiesību subjektu sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem un valsts atzītu labdarības organizāciju sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem. Likumā nav precīzi noteikts, kuros gadījumos ir piemērojams atbrīvojums no nodokļa preču importa darījumos. ES normatīvie akti muitas jomā paredz plašāku muitas nodokļa atbrīvojuma piemērošanu nekā pievienotās vērtības nodokļa jomā. Līdz ar to ir nepieciešams precīzi noteikt to normatīvo aktu muitas jomā pamatojoties uz kuru ir arī piemērojams atbrīvojums no pievienotās vērtības nodokļa. Administrējot nodokli, jo īpaši attiecībā uz darījumiem ar jauniem transportlīdzekļiem, VID ir secinājis, ka nepieciešams precizēt likuma normu, kas nosaka prasības nodokļa rēķiniem. Likuma 10.pantā ir iekļauta sešpadsmitā daļa, kas paredz atskaitāmā priekšnodokļa korekcijas principu, kurš neattiecas uz VID veicamajām pārbaudēm par darījumu cenas neatbilstību tirgus vērtībai un pārbaudēm nepieciešamās informācijas pieprasīšanu no nodokļu maksātājiem. Darījumu cenu koriģēšanas mehānisms, kas ir iekļauts likuma 10.panta sešpadsmitajā daļā, ir pretrunā ar šajā pantā noteikto regulējumu par priekšnodokļa atskaitīšanas principiem. Līdz ar to, šī norma ir izslēdzama no normatīvā regulējuma. Lai risinātu šajā pantā iekļauto problēmu ir nepieciešams noteikt citu normatīvo bāzi, lai VID, veicot nodokļa administrēšanu un kontroli, saskaras ar dažādām problēmām, kuras traucē efektīvi realizēt VID noteiktās funkcijas un uzliktos pienākumus. Dažas no šīm problēmām var risināt, pilnveidojot darbā izmantojamās metodes un uzlabojot sadarbību starp VID un citām institūcijām, tomēr ir problēmas, kuru risināšanai ir nepieciešama attiecīgā likumdošanas bāze, kas savukārt prasa attiecīgo grozījumu un papildinājumu veikšanu normatīvajos aktos. Viena no problēmām, ar ko nākas saskarties VID darbā ir, ka apliekamās personas sistemātiski un ilglaicīgi realizē preces vai pakalpojumus zem to pašizmaksas, neatkarīgi no šo preču vai pakalpojumu tirgus konjunktūras svārstībām, kā rezultātā izveidojas nodokļa pārmaksa, kura tiek pieprasīta atmaksai no budžeta. Likumā nav norādītas situācijas, kā maksājams nodoklis, ja nomas pirkuma (līzinga) līgums, kas noslēgts par lietota nekustamā īpašuma vai nomas pirkuma (līzinga) darījumiem iegādāta nelietota nekustamā īpašuma nomas pirkuma (līzinga) gadījumā, tas tiek lauzts. Līdz ar to nepieciešams likumā noteikt nodokļa maksāšanas kārtību. Likumā nav noteikts kā aprēķināma atskaitāmā priekšnodokļa daļa, ja apliekamā persona veic gan apliekamus , gan neapliekamus darījumus, kā arī veic valsts izpildvaras funkcijas un šī persona nav nodrošinājusi atsevišķu preču un pakalpojumu uzskaiti. Līdz ar to ir nepieciešams noteikt priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību. Nepieciešams precizēt Ministru kabinetam doto pilnvarojumu izdot likuma skaidrojošos noteikumus.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Precizētas likuma normas, tai skaitā: ü likumā lietotie termini ²ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona² un ²atlīdzība²; ü likumā tiks lietotie termini, kas atbilst Komerclikumā lietotajiem termiem; ü precizēta atskaitāmā priekšnodokļa noteikšana tām personām, kas veic gan ar nodokli apliekamus, gan neapliekamus darījumus, kā arī veic valsts vai pašvaldību izpildvaras funkcijas; ü attiecībā uz atsevišķiem pakalpojumiem, to sniegšanas vietas; ü vienkāršota apliekamo personu izslēgšanas kārtība no VID ar nodokli apliekamo personu reģistra; ü nodokļa rēķinā norādāmā informācija jaunu transportlīdzekļu piegādes darījumos; ü sakārtots nodokļa piemērošanas režīms sociālo pakalpojumu sistēmas jomā; ü precīzi noteikts to preču uzskaitījums, kurām piemērojas atbrīvojums no nodokļa importa gadījumos; ü noteikts, kā maksājams nodoklis nomas pirkuma (līzinga) līguma laušanas gadījumos darījumos ar nekustamo īpašumu; ü noteikts, kā nosakāma atskaitāmā priekšnodokļa daļa atsevišķos gadījumos.
3. Cita informācija	Likumprojekts šo jomu neskar
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Likumprojektam nav tiešas ietekmes uz makroekonomisko vidi
2. 2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Sakārtos uzņēmējdarbības vidi
3. Sociālo seku izvērtējums	Likumprojekts šo jomu neskar
4. Ietekme uz vidi	Likumprojekts šo jomu neskar
5. Cita informācija	Likumprojekts šo jomu neskar

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtē-jais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
	2005	2006	2007	2008	2006-2010
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Likumprojektam nav tiešas ietekmes uz budžeta ieņēmumiem
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Likumprojekts šo jomu neskar
3. Finansiālā ietekme	Likumprojekts šo jomu neskar
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Likumprojekts šo jomu neskar
5. Cita informācija

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt	Ir nepieciešams izdot jaunus: · likuma 3.panta 8.^1 daļā noteiktos Ministru kabineta noteikumus; · likuma 36.pantā noteiktos Ministru kabineta noteikumus.
2. Cita informācija	Likumprojekts šo jomu neskar

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Likuma grozījumu rezultātā likums tiks saskaņots ar Sestās direktīvas prasībām.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām		Likumprojekts šo jomu neskar
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem		Likumprojekts šo jomu neskar
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju		Likumprojekts ievieš Padomes 1977.gada 17.maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu likumi par apgrozījuma nodokļiem – kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma: vienāds pamats vērtējumam prasības (publikācija – OJ L 145/13.06.1977.)
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.		Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komentāri
Likuma 1.panta 4.punkts Likuma 1.panta 5.punkts Likuma 1.panta 7.punkts Likuma 4.panta 7.^2 punkts Likuma 4.panta 7.^3 punkts Likuma 6.panta 1.daļas 1.punkts	Sestās direktīvas 5.panta 6.punkts Sestās direktīvas 5.panta 6.punkts Sestās direktīvas 4.panta 1.punkts Sestās direktīvas 9.panta 3.daļa Sestās direktīvas 9.panta 4.daļa Sestās direktīvas 13.panta A daļas 1.punkta ²g² apakšpunkts un Eiropas Kopienu Tiesas spriedums lietā C – 498/03		Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst
5. Cita informācija		Likumprojekts šo jomu neskar

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Biedrību ²Latvijas pilsoniskā alianse², SO ²Latvijas Nodokļu konsultantu asociācija²
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Priekšlikumi ņemti vērā
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Likumprojekts šo jomu neskar
5. Cita informācija	Likumprojekts šo jomu neskar

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Likumprojekta normu izpilde tiks nodrošināta esošās nodokļu administrācijas ietvaros. Likuma izpildei netiks radītas jaunas valsts institūcijas, kā arī paplašinātas esošo institūciju funkcijas
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Likums tiks publicēts laikrakstā ²Latvijas Vēstnesis².
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Normatīvo aktu noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija	Likumprojekts šo jomu neskar

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Valsts sekretāre	Juridiskā departamenta direktore	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
V.Andrējeva	E.Strazdiņa	M.Radeiko	S.Āmare – Pilka

19.09.2005 9:35

1657 vārdi

S.Āmare – Pilka, 7095510

Solvita.Amare-Pilka@fm.gov.lv