Likumprojekts

Grozījums Likumā par ostām

Izdarīt Likumā par ostām (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 15.nr.; 1996, 13.nr.; 1997, 9., 15.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 12.nr.; 2001, 9., 11.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 15., 23.nr.; 2005, 14.nr.) šādu grozījumu:

Papildināt 10.panta otro daļu aiz vārdiem "Aizsardzības ministrijas pārstāvis" ar vārdiem "Iekšlietu ministrijas pārstāvis".

Iekšlietu ministrs

Ē.Jēkabsons

Likumprojekta “Grozījums „Likumā par ostām” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums			Valsts politiku ostu attīstībā un visu ostu darbību koordinē Latvijas Ostu padome (turpmāk – Padome). Padomes galvenie uzdevumi ir šādi: 1) koordinēt Latvijas ostu attīstības koncepcijas izstrādāšanu; 2) izvērtēt ilglaicīgu ostu attīstības programmu un likumu vai citu normatīvo aktu projektu atbilstību Latvijas ostu attīstības koncepcijai; 3) izvērtēt priekšlikumus par investīciju piesaistīšanu ostu un ar tām saistīto infrastruktūras objektu attīstībai; 4) sniegt atzinumu par priekšlikumiem atsavināt nekustamo īpašumu ostās valsts vai sabiedriskajām vajadzībām; 5) apstiprināt ostu attīstības fonda līdzekļu izlietojumu. Latvijas ostu ekonomiskā darbība ir cieši saistīta ar transporta (kuģu) satiksmi, kas šķērso valsts robežu. Saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likumu un Ministru kabineta 1996. gada 2. jūlija noteikumiem Nr. 246 „Noteikumi par Valsts robežas šķērsošanas vietu noteikšanu un robežkontroles punktu un robežpārejas punktu izvietojumu uz Latvijas Republikas valsts robežas” valsts robežas šķērsošana atļauta šādās jūras ostās: - Salacgrīva; - Skulte; - Rīga; - Lielupe; - Mērsrags; - Roja; - Ventspils; - Pāvilosta; - Liepāja. Saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likumu uz augstāk minēto jūras ostu teritorijām attiecas robežkontroles punktu režīms (Ministru kabineta 2002. gada 12. jūlija noteikumi Nr. 296 „Noteikumi par robežkontroles punktu režīmu”), kas rada un uztur nepieciešamos apstākļus, kas saistīti ar personu un transportlīdzekļu laišanu pāri valsts robežai, kā arī personu un transportlīdzekļu uzturēšanos un pārvietošanos ostu teritorijās. Robežkontroles punktu režīms ir pasākumu komplekss, kas nodrošina valsts drošības politikas īstenošanu, proti, nelegālās imigrācijas riska novēršana, terorisma draudu mazināšana, nelikumīga valsts robežas šķērsošanas novēršana un nepieļaušana, u.c. robežkontroles punktu režīma ievērošanu nodrošina Valsts robežsardze kopīgi ar jūras ostu administrācijām. Pieaugot Latvijas ostu ekonomiskai darbībai (ienākošo/izejošo kuģu, pasažieru skaita un kravu apgrozījuma palielināšanās), tiek radīti papildus nosacījumi valsts drošības politikas īstenošanai, kas saistīti ar valsts robežas kontroli jūras ostās (nelegālās imigrācijas risks, terorisma draudu palielināšanās risks). Ņemot vērā Likumā par ostām Padomei noteiktos galvenos uzdevumus, Latvijas ostu attīstības koncepcijas izstrādāšana nav iespējama bez robežkontroles nosacījumu un ostu drošības jautājumu ietveršanas. Grozījumi Likumā par ostām nepieciešami, lai Padomes lēmumu pieņemšanā piedalītos Iekšlietu ministrijas pārstāvis (Valsts robežsardzes priekšnieks).
2. Normatīvā akta projekta būtība			Likumprojektā „Grozījumi „Likumā par ostām” ir ietverta norma, kas nosaka Iekšlietu ministrijas pārstāvja dalību Padomē. Līdz ar to Padomes darbībā būs iesaistīta Iekšlietu ministrija, kas nodrošinās Latvijas ostu darbības koordinēšanu no valsts drošības politikas viedokļa.
3. Cita informācija			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads			Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2			3	4	5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Finansiālā ietekme	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
6. Cita informācija	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Cita informācija				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komentāri
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas		Konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām nav notikušas.
2.Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)		Nevalstisko organizāciju pozīcija nav noskaidrota.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis		Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti un sabiedriskās domas viedoklis nav noskaidrots.
4.Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem		Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas.
5. Cita informācija		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas		Jaunas valsts institūcijas netiks radītas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu		Normatīvais akts tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un ievietots Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS).
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Cita informācija		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Iekšlietu ministrs Ē.Jēkabsons

Valsts sekretāra pienākumu izpildītājs	Juridiskā departamenta direktors	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
R.Bluķis	M.Rāzna	T.Stragova	Ē.Ivanovs

09.09.2005. 15:43

949

I.Kalniņa

7075643, inese.kalnina@rs.gov.lv