Zemes ierīcības likums

Likumprojekts

 

Zemes ierīcības likums

 

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

 

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) zeme – šā likuma izpratnē – fiziskās vai juridiskās personas (personu) īpašumā esošs vai valstij vai pašvaldībai piekrītošs vai piederošs zemesgabals (gabali);

2) zemesgabals (pamatgabals) – zemes vienība, kas norobežota ar pastāvīgiem situācijas elementiem (piemēram, ceļiem, hidrogrāfijas elementiem, reljefa kontūrām) vai apvidū noteiktām robežām;

3) zemes ierīcība – tiesiski, ekonomiski un tehniski pasākumi, lai sakārtotu nekustamā īpašuma vai zemesgabala teritoriju zemes resursu ilgtspējīgai izmantošanai;

4) zemes ierīcības projekts – vietējās pašvaldības administratīvās teritorijas daļai, atsevišķam nekustamajam īpašumam vai zemesgabalam izstrādāts teritorijas sakārtošanas un zemes izmantošanas apstākļu uzlabošanas pasākumu projekts;

5) starpgabals – atsevišķi izvietots zemesgabals, kas atdalīts no pamatgabala ar citas personas īpašumā esošu zemi;

6) zemes konsolidācija – fizisko vai juridisko personu, valsts vai pašvaldības ierosināts sabiedrības interesēs īstenots pasākumu kopums, lai optimizētu zemes izmantošanu;

7) zemes lietošanas veids – zemes platības raksturojums saskaņā ar tās dabiskajām īpašībām un zemes pašreizējo saimniecisko izmantošanu, kas atbilst zemes lietošanas veidu klasifikatoram.

 

2.pants. Likuma mērķis ir noteikt zemes ierīcības darbu veidus, izpildes kārtību un zemes ierīcībā iesaistīto personu tiesības un pienākumus.

 

3.pants. Zemes ierīcība ietver šādu veidu darbus:

1) zemes ierīcības projekta izstrādi:

a) zemesgabalu robežu noteikšanai,

b) zemesgabalu robežu pārkārtošanai,

c) zemesgabalu apmaiņai un starpgabalu likvidēšanai,

d) kopīpašumā esošas zemes sadalīšanai,

e) zemju konsolidācijai,

2) zemes uzskaiti un zemes lietošanas veida noteikšanu.

4.pants. (1) Zemes ierīcības darbus izpilda komersanti, kas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā saņēmuši licenci attiecīgo darbu veikšanai.

(2) Licenci zemes ierīcības darbu veikšanai var saņemt individuālie komersanti, kas ir saņēmuši sertifikātu zemes ierīcības darbiem, vai komercsabiedrības, kuru darbinieku sastāvā ir sertificēti zemes ierīkotāji. Sertifikātu zemes ierīcības darbiem ir tiesīgas saņemt personas ar augstāko profesionālo izglītību un darba pieredzi zemes ierīcībā.

(3) Prasības licences saņemšanai, kā arī licences izsniegšanas, saņemšanas un anulēšanas kārtību, licencēto personu tiesības un pienākumus, kā arī valsts nodevas apmēru par licences izsniegšanu vai tās derīguma termiņa pagarināšanu nosaka Ministru kabinets.

 

5.pants. Zemes ierīcības projektu drīkst izstrādāt zemesgrāmatā ierakstītiem nekustamajiem īpašumiem un valstij vai pašvaldībai piekrītošai zemei.

 

6.pants. Zemes ierīcības darbus, izņemot šā likuma 3.panta 2.punktā minētos darbus, ierosina:

1) zemes īpašnieks vai vairāki īpašnieki attiecībā uz to īpašumiem;

2) valsts pārvaldes iestādes valsts un sabiedrības interesēs;

3) pašvaldības to funkciju īstenošanai;

4) ēku un būvju īpašnieki pēc saskaņošanas ar zemesgabala īpašnieku, ja ēkas un būves ir patstāvīgi īpašuma objekti.

 

7.pants. (1) Zemes ierīcības darbus finansē to ierosinātājs. Ja zemes ierīcības darbus ierosina vairākas šā likuma 6.panta 1.punktā minētās personas, katras personas līdzfinansējuma daļu nosaka proporcionāli zemes ierīcības projektā ietvertajām zemes platībām vai savstarpēji vienojoties.

(2) Valsts tiešās pārvaldes iestāžu un pašvaldību ierosinātos zemes ierīcības darbus finansē ierosinātājs.

(3) Zemes reformas vajadzībām zemes ierīcības projektus izstrādā Valsts zemes dienests atbilstoši kārtējam gadam piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

 

II nodaļa

Zemes ierīcības projekta izstrāde

 

8.pants. Zemes ierīcības projektu izstrādā saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu.

 

9.pants. Zemes ierīcības projektu izstrādā, lai:

1) izveidotu optimālus zemesgabalus saimnieciskās darbības veikšanai, nodrošinātu ceļa servitūta paredzēšanu projektā katram viena īpašnieka īpašumā esošam zemesgabalam;

2) konkretizētu uz zemesgabalu attiecināmos teritorijas plānojumā noteiktos nekustamā īpašuma apgrūtinājumus;

3) radītu pamatu nekustamā īpašuma objekta noteikšanai (veicot šā likuma 3.panta 1.punktā noteiktos zemes ierīcības darbus);

4) nodrošinātu pieeju publiski izmantojamām zemes platībām (teritorijām).

 

10.pants. (1) Zemes ierīcības projektu izstrādā teritorijām, kurām normatīvie akti būvniecības, vides aizsardzības, reģionālās un telpiskās plānošanas politikas jomā vai vietējās pašvaldības domes (padomes) lēmumi neparedz detālplānojumu izstrādi.

(2) Teritorijām, kurām nepieciešams veikt šā likuma 3.panta 1.punktā minētos darbus un saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu paredzēta detālplānojuma izstrāde, zemes ierīcības projektu izstrādā kā papildinājumu detālplānojumam, ievērojot šā likuma nosacījumus attiecībā uz zemes ierīcības projekta izstrādi. Lēmumu par zemes ierīcības projekta izstrādes uzsākšanu pieņem vietējā pašvaldība.

(3) Teritorijai, kuru nav paredzēts apbūvēt un kurai nav izstrādāts vietējās pašvaldības teritorijas plānojums, lēmumu par zemes ierīcības projekta izstrādes uzsākšanu vietējā pašvaldība pieņem, ja zemes ierīcības projekta izstrāde nepieciešama tikai tāpēc, lai veiktu šā likuma 3.panta 1.punktā minētos darbus.

 

11.pants. (1) Zemes ierīcības projekts sastāv no paskaidrojuma raksta un grafiskās daļas. Zemes ierīcības projekta izstrādes kārtību zemes robežu noteikšanai, zemesgabalu robežu pārkārtošanai, zemesgabalu apmaiņai un starpgabalu likvidēšanai, kopīpašumā esošas zemes sadalīšanai un zemju konsolidācijai, kā arī zemes ierīcības projekta saturu, prasības paskaidrojuma rakstam un grafiskajai daļai nosaka Ministru kabinets.

(2) Zemes ierīcības projekta grafisko daļu veido Latvijas koordinātu sistēmā LKS-92 ar projektam nepieciešamo detalizācijas pakāpi.

 

12.pants. (1) Zemes ierīcības projekta izstrādē piedalās ieinteresētie īpašnieki, iesniedzot savus priekšlikumus.

(2) Ja zemes ierīcības projekts izstrādājams īpašumam, kas apgrūtināts ar kredītsaistībām, zemes ierīcības projekta izstrādei nepieciešama kreditora rakstiska piekrišana.

 

13.pants. (1) Zemes ierīcības projekta izstrādātājam ir pienākums izvērtēt šā likuma 12.panta pirmajā daļā minēto personu priekšlikumus un divu nedēļu laikā rakstiski informēt tās par priekšlikumu ievērošanu vai noraidīšanu, norādot noraidīšanas pamatojumu. Priekšlikumus un atbildes uz tiem reģistrē un apkopo atbilstoši lietvedības noteikumiem un pievieno zemes ierīcības projektam.

(2) Izstrādājot zemes ierīcības projektu, projekta izstrādātājs uzaicina projekta īstenošanā iesaistītās personas uz pārrunām par iesniegtajiem priekšlikumiem un iespējām tos īstenot.

 

14.pants. Kredītsaistības, kas apgrūtina zemes ierīcības projektā ietverto īpašumu, ja tās ir ierakstītas zemesgrāmatā, pēc saskaņošanas ar kreditoru pārvedamas uz izveidojamo īpašumu.

 

15.pants. Zemes ierīcības projektu neizstrādā īpašumiem, par kuriem ir ierosināta tiesvedība un zemesgrāmatā ir izdarīta aizlieguma atzīme vai uz kuriem ir atklājies mantojums.

 

16.pants. Zemes ierīcības projekta izstrādi kopīpašumā esoša zemesgabala sadalīšanai atsevišķos īpašumos ierosina visi īpašuma kopīpašnieki vai kāds no viņiem, lai tam piederošo domājamo daļu nodalītu atsevišķā īpašumā.

 

17.pants. (1) Kopīpašnieki nevar pieprasīt zemesgabalu sadalīšanu atsevišķos īpašumos, ja atdalāmie zemesgabali neatbilst attiecīgajā vietējā pašvaldībā noteiktajiem teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem.

(2) Ja zemes un būves kopīpašumā esoša būve nav sadalāma, no zemes un būves kopīpašuma var nodalīt būvi kopā ar tās uzturēšanai nepieciešamo zemesgabalu, ja tas atbilst attiecīgajā vietējā pašvaldībā noteiktajiem teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem. Minētā zeme kopā ar būvi atstājama kopīpašumā, bet pārējo zemi var sadalīt atsevišķos īpašumos, ievērojot šā panta pirmajā daļā noteikto.

(3) Daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieki nevar pieprasīt kopīpašumā esoša mājas uzturēšanai funkcionāli nepieciešama zemesgabala sadalīšanu.

 

18.pants. Sadalot kopīpašumā esošu zemesgabalu, nav pieļaujama starpgabalu veidošana.

 

19.pants. Izstrādājot zemes ierīcības projektu zemesgabalu robežu pārkārtošanai un zemesgabalu apmaiņai, ievēro nosacījumu, ka apmaināmo zemesgabalu kadastrālajai vērtībai jābūt vienādai, bet, ja tas nav iespējams, – paredz zemes vērtības izlīdzināšanu ar piemaksu naudā, īpašniekiem vienojoties. Ja zemes īpašnieki nevar vienoties, zemes robežu pārkārtošanu un zemesgabalu apmaiņu neizdara.

 

20.pants. Zemes ierīcības projekta izstrādes gaitā projektā ietverto zemesgabalu īpašniekiem jānoslēdz savstarpējs līgums par projekta risinājuma īstenošanu.

21.pants. (1) Pirms licencētās personas izstrādātā zemes ierīcības projekta apstiprināšanas vietējā pašvaldībā projekta izstrādātājs iesniedz zemes ierīcības projektu attiecīgajā Valsts zemes dienesta reģionālajā nodaļā, kura sniedz atzinumu par izstrādātā zemes ierīcības projekta atbilstību Ministru kabineta noteiktajām prasībām.

(2) Zemes ierīcības projektu apstiprina vietējā pašvaldība, izdodot administratīvo aktu.

 

22.pants. Zemes ierīcības projekta izstrādes ierosinātājs iesniedz vietējā pašvaldībā apstiprināšanai projektu trijos eksemplāros. Vietējā pašvaldība divu nedēļu laikā vienu apstiprinātā projekta eksemplāru bez maksas iesniedz attiecīgajā Valsts zemes dienesta reģionālajā nodaļā, otru apstiprinātā zemes ierīcības projekta eksemplāru nodod ierosinātājam, trešais eksemplārs glabājams vietējās pašvaldības arhīvā.

 

23.pants. Zemes ierīcības projekts īstenojams četru gadu laikā. Ja minētajā laikposmā tiek grozīts teritorijas plānojums, attiecīgi izvērtējams zemes ierīcības projekts. Ja izmaiņas attiecas uz zemes ierīcības projektā ietverto zemesgabalu, ieinteresētās puses ierosina projekta izvērtēšanu pašvaldībā. Ja zemes ierīcības projekts nav īstenots, ieinteresētā persona ierosina jauna zemes ierīcības projekta izstrādi vai esošā zemes ierīcības projekta izvērtēšanu un apstiprināšanu. Zemes ierīcības projekts ir īstenots, ja projektētie zemesgabali ir kadastrāli uzmērīti, reģistrēti nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un ierakstīti zemesgrāmatā.

 

III nodaļa

Zemes uzskaite un zemes lietošanas veidi

 

24.pants. Zemes uzskaiti un zemes lietošanas veidu ierakstīšanu nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā veic Valsts zemes dienests atbilstoši administratīvi teritoriālajam iedalījumam.

 

25.pants. Zemes lietošanas veida noteikšanas un klasifikācijas kārtību, kā arī zemes uzskaites un zemes lietošanas veida maiņas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

Pārejas noteikumi

 

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Ministru Padomes 1991.gada 25.novembra lēmums Nr.322 "Par Nolikumu par lauku apvidu zemi" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1992, 10.nr.).

2. Līdz zemes reformas pabeigšanai 2007.gada 1.janvārī zemes ierīcības darbus izpilda licencēti komersanti un Valsts zemes dienests.

3. Zemes privatizācijas un zemes reformas kārtībā veidojamiem zemes īpašumiem zemes reformas laikā zemes ierīcības projektus izstrādā un apstiprina saskaņā ar likumu "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos", likumu "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās", Ministru kabineta 1995.gada 29.augusta noteikumiem Nr.264 "Noteikumi par zemes reformas īstenošanu pilsētās" un Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidija 1991.gada 21.februāra lēmumu "Par nolikuma "Par Latvijas Republikas lauku apvidos realizējamās zemes reformas pirmās kārtas īstenošanu" apstiprināšanu".

4. Līdz 2005.gada 31.decembrim Ministru kabinets izdod:

1) licencēšanas noteikumus zemes ierīcības darbiem atbilstoši šā likuma 4.pantam;

2) zemes ierīcības projekta izstrādes noteikumus atbilstoši šā likuma 11.panta pirmajai daļai un 21.panta pirmajai daļai;

3) zemes lietošanas veida noteikšanas un klasifikācijas kārtību, kā arī zemes uzskaites un zemes lietošanas veida maiņas kārtību atbilstoši šā likuma 25.pantam.

 

Likums stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

 

 

 

 

Tieslietu ministre

S.Āboltiņa

 

 

 

 

 

Likumprojekta

               “Zemes ierīcības likums”

            anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Patreiz zemes ierīcības jautājumus regulē likums “Par zemes lietošanu un zemes ierīcību” (Ziņotājs, 1991, 31.nr.; 1993, 18./19.nr.; 1994, 24.nr.) un Nolikums par lauku apvidu zemi (Ziņotājs, 1992, 10.nr.) Ministru kabinets 2004.gada 27.janvāra sēdē (prot.nr.4, 9.§) atbalstīja likumprojektu “Grozījums likumā “Par zemes lietošanu un zemes ierīcību””, ar kuru paredzēts, ka minētais likums zaudē spēku ar 2005.gada 31.decembri, un noteica nepieciešamību izstrādāt jaunu likumu par zemes ierīcību.

Attīstoties zemes tirgum un veidojoties lauku saimniecībām rodas nepieciešamība zemes reformas laikā izveidotos īpašumus sadalīt, apvienot, pārkārtot to robežas, kā arī noteikt nomas zemju robežas.

Šos jautājumus nevar atrisināt tikai ar pašvaldību teritoriju plānojumiem. Tie jārisina zemes ierīcības kārtībā, izvērtējot bez tehniskajiem arī tiesiskos un ekonomiskos aspektus katrā konkrētā īpašuma pārgrozīšanas gadījumā, panākot procesā iesaistīto pušu piekrišanu. Piekrišanai ir jābūt noformētai ar pušu līgumu par īpašumu pārgrozīšanu, izņemot gadījumus, kad īpašumu vai tā daļu var piespiedu kārtā atsavināt.

Zemes ierīcības kārtībā panāktie īpašumu pārgrozīšanas risinājumi ir pamats turpmākām kadastrālajām darbībām un īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatās, pamatojoties uz īpašnieku ierosinājumiem.

Patreiz pilnībā ar normatīvajiem aktiem nav noregulēts jautājums par zemes uzskati, zemes ieskaitīšanu zemes lietošanas veidos un zemes lietošanas veidu noteikšanu.

 

2. Normatīvā akta projekta būtība

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 Likumprojekts “Zemes ierīcības likums” nosaka zemes ierīcības darbu veidus un to izpildes kārtību. Likumprojekts paredz, ka zemes ierīcības projekti īpašuma pārgrozīšanai izstrādājami saskaņā ar pašvaldību teritoriju plānojumiem pašvaldības teritorijai vai īpašumiem, kur nav paredzēta detālplānojumu izstrādāšana.

Likumprojekts paredz, ka gadījumos, ja detālplānojumos projektē īpašumu robežas, detālplānojumu sastāvā kā papildinājums jāizstrādā zemes ierīcības projekts, ievērojot nosacījumus, kas attiecas uz zemes ierīcības projekta izstrādāšanu. Tas nodrošinās vienveidīgu pieeju īpašuma tiesību jautājumu kārtošanai, izslēgs dažādu projektu dublēšanu un nodrošinās vienotu pamatu īpašuma noteikšanai un reģistrēšanai Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistra informācijas sistēmā un īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatās.

Likumprojekts paredz, ka zemes ierīcības darbus veic licencētas fiziskas un juridiskās personas. Viens no priekšnoteikumiem licences saņemšanai, ir personu sertifikācija. Šobrīd profesionālās kompetences sertifikātus izsniedz Latvijas Mērniecības biedrība.

Likumprojekts nosaka zemes uzskaiti, paredz tās sadalījumu zemes lietošanas veidos.

Atsevišķu zemes ierīcības darbību reglamentācijai likumprojekts paredz Ministru kabineta noteikumu izdošanu.

3. Cita informācija

Citas informācijas nav.

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

 

 

 Zemes ierīcība ir viens no mehānismiem, kas risina zemes resursu saimniecisko izmantošanu. Zemes ierīcības pasākumu reglamentācija sekmēs īpašumtiesību sakārtošanu un investīciju piesaisti.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

 

Likumprojekts nosaka vienotu procedūru un kārtību zemes īpašumu pārgrozīšanai, lai īpašumu reģistrētu kadastrā un ierakstītu zemesgrāmatās, nosakot tam par pamatu zemes ierīcības projektu vai detālplānojumu.

Zemesgrāmatu likuma 106. un 107. pants nosaka, nodevu un kancelejas nodevu apmērus. 106.p. Zemesgrāmatu lietās par apgabaltiesu zemesgrāmatu nodaļu veiktajām darbībām ņem:

1) nodevas, kas paredzētas sevišķos likumos, un

2) kancelejas nodevas pēc 107.pantā paredzētās takses.

 

107.p. Kancelejas nodevu iekasē šādos apmēros:

1) par jauna nodalījuma atklāšanu — 15 latus;

2) par jaunas tiesības nostiprinājumu — 6 latus;

3) par nostiprinājuma pārgrozījumu un dzēsumu, kā arī par atzīmes ierakstīšanu un dzēšanu — 2 latus;

4) par zemesgrāmatu apliecības izsniegšanu — 3 latus.

 

Par zvērinātu notāru veikto notariālo darbību izpildi, kā arī par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, nodevas likmes:

par tādu notariālo aktu taisīšanu, ar kuriem nodibina zemesgrāmatās nostiprināmās tiesības, izņemot šo noteikumu 3.3. vai 3.4.apakšpunktā minētās darbības:

3.2.1. no darījuma summas pirmajiem 5000 latiem - 0,8 %. Amata atlīdzības takses minimums - 6 lati;

3.2.2. no darījuma summas otrajiem 5000 latiem - 0,6 %;

3.2.3. no nākamās darījuma summas, kas pārsniedz 10000 latu, - 0,4 %;

3.3. par tādu notariālo aktu taisīšanu, ar kuriem nodibina zemesgrāmatās nostiprināmās tiesības, ja šos aktus noslēdz nodibinājumi vai biedrības:

3.3.1. no darījuma summas pirmajiem 5000 latiem - 0,6 %. Amata atlīdzības takses minimums - 7 lati;

3.3.2. no darījuma summas otrajiem 5000 latiem - 0,4 %;

3.3.3. no nākamās darījuma summas, kas pārsniedz 10000 latu, - 0,2 %.

 

 

3. Sociālo seku izvērtējums

 Likumprojekts šo jomu neskar.

 

4. Ietekme uz vidi

 

 Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

 Citas informācijas nav.

 

 

 

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

 1

 2

 3

 4

 5

 6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Nav gaidāmas.

 

2. Izmaiņas budžeta izdevumos 

 Nav gaidāmas.

 

3. Finansiālā ietekme 

 Nav paredzēta.

 

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

 Nav nepieciešami.

 

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins 

 Nav nepieciešams.

 

6. Cita informācija

 Valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldību pasūtītie zemes ierīcības darbi tiks finansēti budžetu iespēju robežās.

 

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

 

 

 

Lai likums stātos spēkā, līdz 31.12.2005. paredzēts izdot sekojošus Ministru kabineta noteikumus:

1.                   Licencēšanas noteikumi zemes ierīcības darbiem, nosakot licences izsniegšanas prasības, saņemšanas un anulēšanas kārtību, licencēto personu tiesības un pienākumus, kā arī valsts nodevas apmēru licences izsniegšanai vai pagarināšanai.

2.                   Zemes ierīcības projekta izstrādāšanas noteikumi, nosakot tajos prasības projekta saturam, teksta un grafiskās daļas noformēšanai un projektu izstrādāšanas kārtību.

3.                   Zemes lietošanas veidu noteikšanas, klasifikācijas, zemes uzskaites un zemes lietošanas veidu maiņas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

 

 

2. Cita informācija

Citas informācijas nav. 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

 Likumprojekts šo jomu neskar.

 

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

 Likumprojekts šo jomu neskar.

 

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

 Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

 

 

 

 

 

 Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

 

Likumprojekts šo jomu neskar

 

 

5. Cita informācija

 Citas informācijas nav.

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

 

 

 Ar nevalstiskām organizācijām konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta) 

 Pozīcija nav skaidrota.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis 

 Nav notikuši.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem 

 Nav notikušas.

5. Cita informācija

 

 Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā tika noorganizēta tikšanās ar pašvaldību teritorijas plānotājiem un ieinteresēto ministriju pārstāvjiem, lai izvērtētu zemes ierīcības nozīmi patreizējos procesos un apspriestu likuma saturu. Likumprojekts ir izskatīts Latvijas Lauksaimniecības universitātes Zemes ierīcības katedrā. Tā atbalsta likumprojekta tālāko virzību.

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas 

 Likuma izpildi nodrošinās esošās valsts pārvaldes iestādes un pašvaldības.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu 

 Publikācija laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo 

Indivīds savas tiesības var aizstāvēt Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

Citas informācijas nav.

 

 

Tieslietu ministre                                                                                         S.Āboltiņa

 

 

05.07.2005.

1213

V.Niedre

5407139, Valdis.Niedre@dpils.vzd.gov.lv

 

Valsts sekretārs

Valsts sekretāra vietniece likumdošanas jautājumos

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

M.Bičevskis

I.Nikuļceva

I.Brazauska

M. Lazdovskis