M/U/T/TA-1568

 

2005.gada 23.augustā                                                      Noteikumi Nr.635

Rīgā                                                                               (prot. Nr.47  41.§)

 

Grozījumi Augstskolu likumā

 

Izdoti Latvijas Republikas

Satversmes 81.panta kārtībā

 

Izdarīt Augstskolu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1.nr.; 1997, 3.nr.; 2001, 1.nr.; 2003, 12.nr.; 2004, 5., 13.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Aizstāt visā tekstā vārdu "šķīrējtiesa" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "akadēmiskā šķīrējtiesa" (attiecīgā locījumā).

 

2. Aizstāt visā tekstā vārdu "finansu" ar vārdu "finanšu".

 

3.  1.pantā:

aizstāt 5.punktā vārdu "uzņēmējdarbību" ar vārdiem "saimniecisko darbību";

aizstāt 12.punktā vārdus "augstskolai vai augstskolas koledžai" ar vārdiem "augstskolai, tās filiālei vai koledžai".

 

4. Aizstāt 2.pantā vārdu "augstskolas" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "augstskolas un koledžas" (attiecīgā locījumā).

 

5.  3.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Augstskolas ir augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, kas īsteno studiju programmas, kā arī nodarbojas ar zinātni, pētniecību un māksliniecisko jaunradi. Augstskolas var īstenot studiju programmas šādās izglītības tematiskajās grupās:

1) izglītība;

2) humanitārās zinātnes un māksla;

3) sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības;

4) dabas zinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas;

5) inženierzinātnes, ražošana un būvniecība;

6) lauksaimniecība;

7) veselības aprūpe un sociālā labklājība;

8) pakalpojumi.";


 

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Universitātes ir augstskolas, kas atbilst šādiem kritērijiem:

1) īsteno bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas. Doktora studiju programmu absolventi katru gadu aizstāv promocijas darbus un iegūst doktora zinātniskos grādus;

2) vismaz pusei, bet ne mazāk kā 100 no akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām ir doktora zinātniskais grāds;

3) izdod zinātniskus periodiskus izdevumus augstskolā īstenotajās izglītības tematiskajās grupās;

4) galvenajās zinātņu nozarēs, kurās īsteno studiju programmas, ir izveidotas zinātniskās institūcijas vai struktūrvienības.";

 

izslēgt ceturto daļu;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

 

"(5) Vārdu "universitāte" atļauts lietot augstskolai, kas atbilst šā panta trešajā daļā minētajiem kritērijiem. Pārējām augstskolām atļauts nosaukumā lietot vārdu "augstskola" vai "akadēmija". Vārdus "universitāte", "augstskola", "akadēmija" un "koledža" ir tiesības izmantot tikai augstākās izglītības vai zinātnes institūciju nosaukumos. Citām personām vai institūcijām, kas dibinātas pēc šo noteikumu spēkā stāšanās, nav tiesību izmantot minētos vārdus nosaukumā.";

 

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

 

"(6) Latvijas izglītības klasifikāciju nosaka Ministru kabinets."

 

6. Aizstāt 4.panta pirmajā daļā vārdu "iestādes" ar vārdu "institūcijas".

 

7. Izteikt 7.panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"7.pants. Augstskolu un koledžu juridiskais statuss un atribūtika

(1) Augstskolām atkarībā no tā, kas ir to dibinātāji, ir šāds juridiskais statuss:

1) valsts dibinātās augstskolas (izņemot Latvijas Policijas akadēmiju un Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju) ir atvasinātas publiskas personas, kas atrodas Izglītības un zinātnes ministrijas vai citas nozares ministrijas pārraudzībā;

2) Latvijas Policijas akadēmijai, Latvijas Nacionālajai aizsardzības akadēmijai un valsts dibinātajām koledžām ir valsts iestādes statuss;

3) citu personu dibinātās augstskolas un koledžas ir komercsabiedrības vai nodibinājumi, kas darbojas saskaņā ar Komerclikumu vai Biedrību un nodibinājumu likumu, ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu."

 

8.  9.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

 

"Augstskolu un koledžu akreditācija";

 

aizstāt panta pirmajā daļā vārdu "augstskolas" ar vārdiem "augstskolas un koledžas";

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Augstskolu un koledžu diplomi tiek valstiski atzīti, un tajos atļauts izmantot Latvijas Republikas valsts ģerboni pēc attiecīgās augstskolas vai koledžas un augstākās izglītības programmas akreditācijas un augstskolas satversmes vai koledžas nolikuma apstiprināšanas Saeimā vai attiecīgi Ministru kabinetā.

(3) Pēc Augstākās izglītības padomes atzinuma par akreditāciju saņemšanas izglītības un zinātnes ministrs izsniedz attiecīgu akreditācijas dokumentu. Ja augstskola vai koledža nenodrošina akreditācijā norādīto studiju bāzi, informatīvo bāzi, studiju kvalitāti atbilstoši šā likuma 55.panta pirmajā daļā minētajām prasībām vai augstskolas vai koledžas darbībā ir konstatēti būtiski normatīvo aktu pārkāpumi, izglītības un zinātnes ministram ir tiesības izdot rīkojumu par augstskolas vai koledžas ārkārtas akreditāciju, akreditācijas laiku, akreditācijas atcelšanu vai anulēšanu.";

 

aizstāt ceturtajā daļā vārdu "augstskolas" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "augstskolas un koledžas" (attiecīgā locījumā).

 

9.  10.pantā:

aizstāt otrās daļas 5.punktā vārdus "uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību)" ar vārdu "komercsabiedrību";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Valsts dibināto augstskolu (izņemot Latvijas Policijas akadēmiju un Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju) satversmi un grozījumus satversmē pieņem augstskolas satversmes sapulce un pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma ar likumu apstiprina Saeima. Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas, Latvijas Policijas akadēmijas un citu personu dibināto augstskolu satversmi un grozījumus satversmē apstiprina Ministru kabinets.";

 

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

 

(5) Personas, kuras nav augstskolas personāls, augstskolas izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu attiecīgās augstskolas rektoram. Rektora pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ja apstrīdamo administratīvo aktu izdevis vai faktisko rīcību veicis augstskolas rektors, tad personas, kuras nav augstskolas personāls, attiecīgos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt Izglītības un zinātnes ministrijā. Ministrijas pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā."

 

10. Izteikt 11.pantu šādā redakcijā:

 

"11.pants. Augstskolas un koledžas reorganizācija vai likvidācija

(1) Lēmumu par valsts augstskolas un koledžas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra vai attiecīgās nozares ministra ierosinājuma. Ministru kabineta rīkojuma projektam par augstskolas vai koledžas reorganizāciju vai likvidāciju pievienojams Augstākās izglītības padomes atzinums. Ja Ministru kabineta rīkojuma projektu iesniedz attiecīgās nozares ministrs, tad rīkojuma projektam ir nepieciešams saskaņojums arī ar izglītības un zinātnes ministru.

(2) Lēmumu par citas personas dibinātas augstskolas vai koledžas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem tās dibinātājs."

 

11.  17.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Augstskolas satversmes sapulce rektoru ievēlē uz termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus, ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Universitātēs un akadēmijās par rektoru ievēlē profesoru, citās augstskolās – profesoru vai personu, kurai ir doktora zinātniskais grāds. Divu nedēļu laikā pēc rektora vēlēšanām augstskola informē Izglītības un zinātnes ministriju par rektora vēlēšanu rezultātiem.";

 

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

 

"(7) Ja rektors pēc paša vēlēšanās beidz pildīt amatu pirms termiņa beigām, kā arī ja rektors tiek atcelts no amata, Ministru kabinets ieceļ augstskolas dibinātāja izvirzītu rektora vietas izpildītāju, kas pilda rektora pienākumus līdz jaunā rektora apstiprināšanai."

 

12. Izteikt 21. un 22.pantu šādā redakcijā:

 

"21.pants. Augstskolas dibinātās iestādes, komercsabiedrības, biedrī­bas un nodibinājumi

(1) Valsts dibināta augstskola ar senāta lēmumu satversmē noteikto darbības mērķu sasniegšanai var dibināt, reorganizēt un likvidēt iestādes, arī publiskās aģentūras un komercsabiedrības un būt par biedru un dibinātāju biedrībās un nodibinājumos.

(2) Citu personu dibinātās augstskolas var dibināt, reorganizēt un likvidēt komercsabiedrības un būt par biedru un dibinātāju biedrībās un nodibinājumos.

 

22.pants. Zinātniskais institūts

(1) Valsts dibināta augstskola zinātniskos institūtus (piemēram, centrus, klīnikas, izmēģinājumu stacijas) var dibināt kā publiskās aģentūras. Zinātniskā institūta – publiskās aģentūras – tiesisko pamatu, pārvaldi, finansēšanas un uzraudzības kārtību nosaka Zinātniskās darbības likums, Publisko aģentūru likums un šis likums.

(2) Lēmumu par zinātniskā institūta dibināšanu pieņem augstskolas senāts.

(3) Zinātnisko institūtu augstskolas var izveidot arī kā augstskolas struktūrvienību. Šāda zinātniskā institūta darbību, finansēšanas un uzraudzības kārtību, kā arī reorganizācijas un likvidācijas kārtību nosaka augstskolas satversmē."

 

13. Izslēgt 23.panta ceturto daļu.

 

14.  25.pantā:

aizstāt panta nosaukumā vārdus "Augstskolu koledžas" ar vārdu "Koledža";

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Koledžas darbojas uz nolikuma pamata. Koledžas nolikumu izstrādā koledžas padome. Koledžu nolikumus kā Ministru kabineta noteikumus izdod Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma. Koledžas nolikumu izstrādā saskaņā ar šo likumu un Profesionālās izglītības likumu. Koledžas nolikumā ietver šādu informāciju:

1) koledžas nosaukums, tās juridiskā adrese, juridiskais statuss, koledžas dibinātājs un tā juridiskā adrese;

2) koledžas darbības pamatvirzieni un uzdevumi;

3) koledžas nolikuma un tā grozījumu ierosināšanas un izstrādes kārtība;

4) koledžas pārstāvības un vadības institūciju un lēmējinstitūciju tiesības, pienākumi un uzdevumi, šo institūciju izveidošanas, ievēlēšanas un iecelšanas kārtība un sastāvs;

5) koledžas akadēmiskā personāla ievēlēšanas kārtība;

6) koledžas studiju programmu izstrādes un apstiprināšanas kārtība;

7) koledžas struktūrvienību izveidošanas, reorganizācijas, likvidācijas un darbības pamatnoteikumi;

8) koledžas iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas kārtība.";

 

izteikt otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

 

"Koledžas īsteno pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas un dod iespēju iegūt ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.";

 

aizstāt trešajā daļā vārdus "Augstskolu koledžas" ar vārdu "Koledžas".

 

15.  26.pantā:

aizstāt pirmās daļas 1.punktā vārdus "pamatdarba vieta" ar vārdiem "ievēlēšanas vieta";

izslēgt pirmās daļas 2.punktā vārdus "kuram šī augstskola ir pamatdarba vieta";

papildināt pantu ar septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

 

"(7) Akadēmiskajam personālam var būt viena ievēlēšanas vieta vienā augstskolā un vienā akadēmiskajā amatā. Nosakot akadēmiskā personāla vai to personu skaitu vai īpatsvaru augstskolā, struktūrvienībā vai studiju programmas īstenošanā, kurām ir doktora zinātniskais grāds, ņem vērā tikai akadēmiskajos amatos ievēlētās personas.

(8) Augstskolu izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību augstskolas personāls var apstrīdēt attiecīgās augstskolas akadēmiskajā šķīrējtiesā. Augstskolas akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā."

 

16. Papildināt 27.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

 

"(5) Attiecībā uz akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām nav piemērojams Darba likuma 45.panta pirmajā daļā noteiktais darba līguma termiņa ierobežojums. Darba līgumu ar akadēmiskajā amatā ievēlēto personu slēdz rektors uz ievēlēšanas laiku – sešiem gadiem."

 

17. Izslēgt 29.pantu.

 

18. Izslēgt 33.panta sesto daļu.

 

19. Izteikt 39.panta trešo teikumu šādā redakcijā:

 

"Prasības, kas izvirzāmas šādu docentu amatu pretendentiem, augstskolā un koledžā apstiprina attiecīgi senāts vai padome."

 

20. Aizstāt V nodaļas nosaukumā vārdu "Augstskolās" ar vārdiem "Augstskolās un koledžās".

 

21. Izteikt 44.pantu šādā redakcijā:

 

"44.pants. Augstskolās un koledžās studējošie

(1) Augstskolās studējošie ir:

1) bakalauru studiju programmu studenti;

2) profesionālo studiju programmu studenti;

3) maģistra studiju programmu studenti (maģistranti);

4) rezidenti medicīnā;

5) doktoranti.

(2) Koledžās studējošie ir profesionālo studiju programmu studenti."

 

22. Aizstāt 45.pantā vārdu "augstskola" (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdiem "augstskola un koledža" (attiecīgā skaitlī un locījumā).

 

23.  46.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu "Augstskola" ar vārdiem "Augstskola un koledža";

izteikt otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

 

"Prasības, kritērijus un kārtību uzņemšanai studiju programmā nosaka Ministru kabinets.";

 

izteikt trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

 

"Pilna laika bakalaura un profesionālajās studiju programmās, kurās uzņemšanas prasība ir iepriekš iegūtā vidējā izglītība, studenti tiek uzņemti konkursa kārtībā, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu rezultātiem.";

 

aizstāt ceturtajā daļā vārdu "Augstskola" ar vārdiem "Augstskola un koledža";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

 

"(5) Augstskolas un koledžas līdz kārtējā gada 1.novembrim paziņo Izglītības satura un eksaminācijas centram, kā arī publisko (tai skaitā mājas lapā internetā) uzņemšanas prasības studiju programmās nākamajam akadēmiskajam gadam, arī šā panta ceturtajā daļā minētās papildu prasības."

 

24. Aizstāt 47.pantā vārdu "augstskola" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "augstskola vai koledža" (attiecīgā locījumā).

 

25.  48.pantā:

izteikt pirmo, otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Akreditētās augstskolās un koledžās pilna laika izglītības programmās studējošie, maģistra, rezidentūras un doktora studiju programmās studējošie neatkarīgi no vecuma, kā arī maģistri nav pakļauti obligātajam militārajam dienestam.

(2) Obligātajam militārajam dienestam nav pakļautas arī personas:

1) viena gada laikā pēc vidējās izglītības iegūšanas; 

2) viena gada laikā pēc izglītības iegūšanas, kura ļauj uzsākt studijas maģistra, rezidentūras vai doktora studiju programmā.

(3) Izglītības un zinātnes ministrija katru gadu līdz 1.septembrim iesniedz Militārā dienesta iesaukšanas centrā šā panta pirmajā daļā minēto augstskolu sarakstu.

(4) Augstskolas un koledžas katru gadu līdz 1.oktobrim iesniedz Militārā dienesta iesaukšanas centrā pilna laika studiju programmās studējošo sarakstu.";

 

aizstāt sestajā daļā vārdu "Augstskolu" ar vārdiem "Augstskolu un koledžu".

 

26.  49.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdu "augstskolas" ar vārdiem "augstskolas vai koledžas";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Izslēdzot studentu no pilna laika studējošo saraksta, augstskola un koledža par to informē Militārā dienesta iesaukšanas centru."

 

27. Aizstāt 52.pantā vārdu "augstskola" (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdiem "augstskola un koledža" (attiecīgā skaitlī un locījumā).

 

28.  53.pantā:

izslēgt otro daļu;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

 

"(4) Augstskolas vadības institūciju pienākums ir atbalstīt un sekmēt studējošo pašpārvaldes darbību. Studējošo pašpārvaldi no augstskolas budžeta finansē apmērā, kas nav mazāks par vienu divsimto daļu no augstskolas gada budžeta. Šos līdzekļus studējošo pašpārvalde izmanto šā panta trešajā daļā minēto funkciju izpildei."

 

29. Aizstāt 55.panta pirmās daļas 3.punktā vārdu "pamatdarbā" ar vārdiem "ievēlēšanas vietā".

 

30.  56.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu "augstskolā" ar vārdiem "augstskolā un koledžā";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Šis likums neregulē studiju saturu un pārbaudījumos izvirzāmās prasības, kas saistītas ar šādām konkrētās augstskolas vai koledžas specifiskajām darbības jomām – medicīna, sports, māksla, policija, robežsardze, ugunsdzēsība un glābšana, probācija, penitenciārais darbs un valsts aizsardzība. Šīs prasības nosaka konkrētās augstskolas satversme vai koledžas nolikums."

 

31. Aizstāt 57.panta otrās daļas pirmajā teikumā vārdus "augstskolas koledžas" ar vārdu "koledžas".

 

32.  64.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "koleģiālu institūciju" ar vārdiem "koleģiālu konsultatīvu padomi";

aizstāt otrās daļas 2.punktā vārdu "lemj" ar vārdiem "apspriež jautājumus";

aizstāt otrās daļas 3.punktā vārdus "dod savu atzinumu" ar vārdiem "sagatavo priekšlikumus un atzinumus";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Rektoru padomes darbības kārtību un kompetenci nosaka Rektoru padomes nolikums. Rektoru padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets."

 

33.  75.pantā:

aizstāt nosaukumā un tekstā vārdu "augstskola" (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdiem "augstskola un koledža" (attiecīgā skaitlī un locījumā);

aizstāt otrās daļas 6.punktā vārdus "ārpusbudžeta ienākumiem" ar vārdiem "pašu ieņēmumiem".

 

34.  76.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Valsts augstskolu īpašumu veido:

1) zeme, kustamais un nekustamais īpašums, ko dāvinājušas vai atstājušas mantojumā privātpersonas vai ko augstskolas iegādājušās par pašu nopelnītiem vai valsts iedalītiem budžeta līdzekļiem;

2) ar Ministru kabineta lēmumu augstskolām valdījumā nodotā nošķirtā valsts īpašuma daļa;

3) augstskolu intelektuālais īpašums.";

 

aizstāt trešajā daļā vārdu "augstskola" (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdiem "valsts augstskola" (attiecīgā skaitlī un locījumā);

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

 

"(4) Valsts augstskolu īpašumu un tām valdījumā vai lietošanā nodoto valsts īpašumu pārvalda un izmanto Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.";

 

izslēgt piekto daļu.

 

35.  80.pantā:

izteikt nosaukumu šādā redakcijā:

 

"Augstskolu saimnieciskā darbība";

 

aizstāt pirmās daļas 4.punktā vārdu "uzņēmējdarbību" ar vārdiem "saimniecisko darbību";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Augstskolas finansiālo un saimniecisko darbību, kā arī augstskolas revīzijas komisijas ziņojumus katru gadu pārbauda neatkarīgs revidents. Valsts dibinātas augstskolas un citu personu dibinātas augstskolas, kuras saņem valsts budžeta līdzekļus, neatkarīga revidenta sagatavoto rakstveida atzinumu par augstskolas finansiālo un saimniecisko darbību iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā un ministrijā, kuras padotībā ir attiecīgā augstskola."

 

36.  83.pantā:

aizstāt panta nosaukumā un panta tekstā vārdu "ārvalstnieki" (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdu "ārzemnieki" (attiecīgā skaitlī un locījumā) un vārdu "augstskola" (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdiem "augstskola un koledža" (attiecīgā skaitlī un locījumā);

izslēgt pirmās daļas 2.punktā vārdus "tās pārbaudot vispārējā kārtībā";

papildināt pirmo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

 

"5) Eiropas Savienības valstu pilsoņiem un viņu bērniem, kas izglītību iegūst Latvijā, maksa par izglītību tiek noteikta un segta tādā pašā kārtībā kā Latvijas Republikas pilsoņiem un ārzemniekiem, kuriem ir izsniegtas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas.";

 

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Latvijas Republikas pilsoņus, kuri vidējo izglītību ir ieguvuši ārvalstīs, var uzņemt Latvijas augstskolās un koledžās, ievērojot šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktu."

 

37. Papildināt pārejas noteikumu 11.punktu aiz vārda "akadēmiju" ar vārdiem "un Latvijas Policijas akadēmiju" un aiz vārda "militārā" ar vārdiem "vai profesionālā".

 

38. Papildināt pārejas noteikumus ar 19., 20., 21., 22. un 23.punktu šādā redakcijā:

 

"19. Augstskolas nodrošina satversmes atbilstību Augstskolu likumā noteiktajām prasībām un līdz 2006.gada 1.martam iesniedz tās Izglītības un zinātnes ministrijā. Valsts dibinātās augstskolas kļūst par atvasinātām publiskām personām pēc to satversmju apstiprināšanas Saeimā. Līdz augstskolas satversmes apstiprināšanai Saeimā tās turpina darboties to līdzšinējā – valsts budžeta iestādes – statusā. Valsts dibinātās universitātes un augstskolas, kuru satversmes jau ir apstiprinātas Saeimā, ir uzskatāmas par atvasinātām publiskām personām. Koledžas nodrošina nolikumu atbilstību Augstskolu likumā noteiktajām prasībām un līdz 2006.gada 1.martam iesniedz tās Izglītības un zinātnes ministrijā.

20. Augstskolu rektori pēc vienošanās ar akadēmiskā personāla pārstāvjiem līdz 2006.gada 1.februārim iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā augstskolā ievēlētā akadēmiskā personāla sarakstu.

21. Augstskolu likuma 3.panta trešajā daļā noteiktie kritēriji stājas spēkā 2007.gada 1.septembrī. Līdz 2007.gada 31.augustam Latvijā ir šādas universitātes: Daugavpils Universitāte, Latvijas Universitāte, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte.

22. Pirms šā likuma 26.panta septītās daļas (par ievēlēšanas vietu) spēkā stāšanās noslēgtie darba līgumi paliek spēkā līdz darba līgumā noteiktā termiņa beigām.

23. Likuma 48.pants un 49.panta trešā daļa zaudē spēku pēc obligātā militārā dienesta atcelšanas."

 

 

 

Ministru prezidents                                                     A.Kalvītis

 

 

 

Izglītības un zinātnes ministre                                      I.Druviete

 

 

 


 

Ministru kabineta noteikumu projekta

 ,,Grozījumi Augstskolu likumā”

anotācija

 

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1.Pašreizējās situācijas raksturojums

Noteikuma projekts virzāms steidzamības kārtībā, tādēļ ka saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma pārejas noteikuma 4.punktu valsts bezpeļņas zinātniskie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) reorganizējami līdz 2006.gada 19.maija atbilstoši Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma noteikumiem. Tā kā lielākā daļa zinātnisko institūtu ir augstskolu zinātniskie institūti, steidzami ir jānosaka augstskolu statuss, lai  tiktu izpildīts Zinātniskās darbības likuma pārejas noteikumu 4.punkts.  Steidzamību pamato arī tas, ka līdz šim nav izpildīts Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likuma pārejas noteikuma 3.2.apakšpunkts, kas paredz, ka „Ministru kabinets līdz 2003.gada 1.septembrim izstrādā un iesniedz Saeimai nepieciešamos grozījumus spēkā esošajos likumos, lai saskaņotu tos ar Administratīvā procesa likuma noteikumiem”. Pašreiz spēkā esošā Augstskolu likuma redakcija neatbilst Administratīvā procesa likumā noteiktajam regulējumam par jautājumiem, kas skar administratīvo aktu un faktiskās rīcības apstrīdēšana un pārsūdzības kārtību augstskolās. Tā kā noteikuma projekts izpilda arī Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likuma pārejas noteikumu 3.2.apakšpunktu, tas ir uzskatāms par neatliekami virzāmu atbilstoši Satversmes 81.pantam. Nav izpildīta arī cita Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likuma norma, proti, Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likuma pārejas noteikumu 6.punkts, kas paredz, ka „Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.janvārim izstrādā un iesniedz Saeimai likumprojektus par nepieciešamajiem grozījumiem likumos attiecībā uz pārvaldes iestādes kompetenci izdot ārējus normatīvos aktus”. Tā kā nav notikusi Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likuma pārejas noteikumu 6.punkts savlaicīga izpilde, ir radies pamats iespējamām pretrunām saistībā ar

 

Administratīvā procesa likuma 16.panta pirmās daļas un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72.panta ceturtās daļas izpildi. Tā kā noteikuma projekts izpilda arī Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likuma pārejas noteikumu 6.punktu prasības, tas ir uzskatāms par atbilstošu Satversmes 81.panta kārtībā virzāmam projektam.

Augstskolu likums Saeimā tika pieņemts 1995.gada 2.novembrī.   Spēkā esošā Augstskolu likuma redakcija ir saskaņojama ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma, Komerclikuma un Administratīvā procesa likuma prasībām. Nepieciešams precizēt augstskolu statusu un padotību. Saskaņā ar spēkā esošo Augstskolu likumu, augstākās izglītības un zinātnes nozarē darbojas vairāku ministriju pārziņā esošas valsts iestādes un bezpeļņas organizācijas valsts uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības). Komerclikums neparedz uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbību bezpeļņas organizāciju formā. Arī valsts pārvaldes iekārtas likums, kas stājās spēkā 2003.gada 1.janvārī, nosaka tikai divas valsts

pārvaldes iestāžu padotības formas – pakļautību un pārraudzību. Administratīvā procesa likums skaidri definē

atšķirību starp iekšējiem un ārējiem normatīvajiem aktiem un nosaka valsts institūciju kompetenci normatīvo aktu pieņemšanā.

Vairākos Augstskolu likuma pantos ir terminoloģijas neatbilstība Komerclikumam, Biedrību un nodibinājumu likumam un valstī pastāvošajai finanšu likumdošanai, kā arī līdzšinējā spēkā esošajā Augstskolu likuma redakcijā ir pretrunas ar Administratīvā procesa likumu jautājumā par tiesībām izdot ārējos normatīvos aktus. Nepieciešams definēt Augstskolu likumā koledžas kā augstākās izglītības iestādes un to vietu valsts pārvaldes hierarhijā.

Sakarā ar to, ka Darba likums nedefinē kas ir “pamatdarba vieta” un jēdziens “pamatdarbs” neatbilst Augstskola likuma prasībām Ministru kabineta noteikumu projektā “Grozījumi augstskolu likumā” ir ieviests jēdziens “pamatievēlēšanas vieta”, tādējādi nosakot to akadēmisko personālu, kurš var piedalīties augstskolas lēmējinstitūciju darbā, nosakot augstskolas attīstību un kvalitāti.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Saskaņā ar Koncepciju par augstākās izglītības un zinātnes nozares valsts institūciju juridisko statusu, kas tika izstrādāta, lai nodrošinātu ministriju padotībā esošo iestāžu juridiskā

 

statusa atbilstību Komerclikumam un Valsts pārvaldes iekārtas likumam un kas ir apstiprināta ar Ministru kabineta 2004.gada 21.jūnija rīkojumu Nr.442, valsts augstskolas, kas saglabā līdzšinējo valsts budžeta institūcijas statusu, izņemot Latvijas Policijas akadēmiju un Nacionālo aizsardzības akadēmiju, ir atvasinātas publiskas personas. Valsts dibinātajām koledžām ir iestādes statuss.

    Juridisko personu un fizisko personu dibinātas augstskolas ir komercsabiedrības vai nodibinājumi. Valsts dibināto augstskolu, izņemot Latvijas Policijas akadēmiju un Nacionālo aizsardzības akadēmiju, satversmi pieņem augstskolas satversmes sapulce un pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma apstiprina Saeima. Latvijas Policijas akadēmijas, Nacionālās aizsardzības akadēmijas satversmes un koledžu nolikumus apstiprina Ministru kabinets. Likuma grozījumi tāpat paredz, ka augstskolas savā satversmē noteikto darbības mērķu sasniegšanai var dibināt, reorganizēt, likvidēt iestādes, tajā skaitā aģentūras, kā arī komercsabiedrības un būt par dibinātāju un biedru nodibinājumos un biedrībās.

3. Cita informācija

 Cita informācija nav.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

 Noteikuma projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Noteikuma projekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Noteikuma projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

 Noteikuma projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

 Cita informācija nav.

 III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

   Rādītāji

Kārtējais gads

 

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

 

2005.

2006.

2007. 

2008.

2009.

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Noteikuma projekts šo jomu neskar.

 Noteikuma projekts šo jomu neskar.

Noteikuma projekts šo jomu neskar.

Noteikuma projekts šo jomu neskar.

 Noteikuma projekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

 

 

Noteikuma projekts tiek īstenots budžeta ietvaros.

Noteikuma projekts tiek īstenots budžeta ietvaros.

  Noteikuma projekts tiek īstenots budžeta ietvaros.

  Noteikuma projekts tiek īstenots budžeta ietvaros.

Noteikuma projekts tiek īstenots budžeta ietvaros.

3. Finansiālā ietekme

 Noteikuma projekts šo jomu neskar.

 Noteikuma projekts šo jomu neskar.

 Noteikuma projekts šo jomu neskar.

Noteikuma projekts šo jomu neskar.

 Noteikuma projekts šo jomu neskar.

4.Prognozējamie

kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

 Noteikuma projekts

 

šo jomu neskar.

Noteikuma

 

projekts šo jomu neskar.

 Noteikuma projekts šo

 

jomu neskar.

 Noteikuma projekts

 

šo jomu neskar.

 Noteikuma projekts šo

 

jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

   Nav.

Nav.

 Nav.

Nav.

 Nav.

6. Cita informācija

Cita informācija nav.

Cita informācija nav.

Cita informācija nav.

Cita informācija nav.

Cita informācija nav.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1 Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā noteikuma projektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Saskaņā ar Augstskolu likuma grozījumiem valsts

dibinātās augstskolas kļūst par atvasinātām publiskām personām pēc to Satversmes apstiprināšanas Saeimā, kādēļ būs nepieciešams izstrādāt atbilstošus likumprojektus par augstskolu satversmju apstiprināšanu. Citu augstskolu satversmes, pēc to pieņemšanas augstskolu Satversmes sapulcēs, tiks virzītas apstiprināšanai Ministru kabinetā. Nosakot koledžu kā augstākās izglītības iestāžu statusu, nepieciešami attiecīgi grozījumi Izglītības likumā un Profesionālās izglītības likumā. Saskaņā ar iesniegtajiem likuma grozījumiem tiks izstrādāti arī Ministru kabineta noteikumi par augstskolām valdījumā vai lietošanā nodotā valsts īpašuma pārvaldīšanas un izmantošanas kārtību un kontroli.

2. Cita informācija

 Cita informācija nav.

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienība

Noteikuma projekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

 Noteikuma projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

 

Noteikuma projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums

 Noteikuma projekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas notikušas ar Latvijas studentu apvienību, Latvijas Koledžu asociāciju,

 

Rektoru padomi un Augstākās izglītības

padomi (valstiska organizācija).

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)

Minētās organizācijas atbalsta izstrādāto noteikuma projektu, to iesniegtie priekšlikumi iestrādāti noteikumu projektā (priekšlikumi, kas attiecas uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma, Komerclikuma un Administratīvā procesa likuma prasībām).

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

 Sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti trīs darba grupās ar akadēmiskās sabiedrības un valsts pārvaldes pārstāvju piedalīšanos 2005. gada janvārī un augustā, detalizēti apspriežot paredzētos grozījumus.

 

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

 

 

Konsultācijas nav notikušas.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas 

Tiek noteikts, ka valsts augstskolas atrodas attiecīgās nozares ministrijas vai Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

 

Par normatīvā akta ieviešanu sabiedrība tiks informēta, publicējot pieņemto normatīvo aktu laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un NAIS , Izglītības un zinātnes ministrijas mājas lapā, kā arī Augstskolu informācijas dienās un informējot Rektoru padomi, Koledžu asociāciju un Augstākās izglītības padomi.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo. 

Noteikuma projekts paredz augstskolu administratīvo aktu

un faktiskās rīcības pārsūdzēšanu apstrīdēšanu attiecīgās augstskolas akadēmiskajā šķīrējtiesā, akadēmiskās šķīrējtiesas lēmums pārsūdzams tiesā.

 

 

Izglītības un zinātnes ministre                                                  I. Druviete

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Izglītības un zinātnes ministre

 

 

Valsts sekretāra vietā-valsts sekretāra vietnieks

 

Juridiskā departamenta Personāla nodaļas vecākā referente kontroles jautājumos

 

Juridiskā departamenta direktors

Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktors

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

I. Druviete

A. Cinis

G.Grosa-Sīka

E. Martinsons

J. Čakste

S. Mjankova

 

 

 

 

16.08.2005.; 15:30

1388

S.Mjankova, 7047970

snezana.mjankova@izm.gov.lv