Likumprojekts

Grozījums Latvijas kriminālprocesa kodeksā

Izdarīt Latvijas kriminālprocesa kodeksā grozījumu un papildināt kodeksu ar 50.² pantu šādā redakcijā:

"50.² pants. Neizpaužamo ziņu iegūšana no kredītiestādēm

(1) Ja pirmstiesas kriminālprocesa veikšanai nepieciešams iegūt neizpaužamas ziņas no kredītiestādēm, izziņas iestādes vadītājs vai prokurors iesniedz rajona tiesā akceptēšanai rakstveida pieprasījumu, norādot ziņu precīzu nosaukumu un apjomu, kā arī ziņu pieprasīšanas pamatojumu.

(2) Lēmumu par izziņas iestādes vadītāja vai prokurora pieprasījumā norādīto ziņu sniegšanas akceptēšanu pieņem rajona tiesas tiesnesis, uzklausot iesniedzēju un iepazīstoties ar materiāliem. Lēmumu par neizpaužamo ziņu sniegšanas akceptēšanu tiesnesis pieņem, ievērojot personas tiesību un sabiedrības interešu samērīgumu.

(3) Rajona tiesneša lēmumu par neizpaužamo ziņu pieprasīšanas akceptēšanu var pārsūdzēt pieprasījuma iesniedzējs vai kredītiestāde, un to izskata šā kodeksa 222.¹ pantā noteiktajā kārtībā."

Ministru prezidents

A.Kalvītis

Likumprojekta

"Grozījums Latvijas kriminālprocesa kodeksā"

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1.Pašreizējās situācijas raksturojums	Likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" nosaka, ka informāciju par kredītiestādes klientu un viņa veiktajiem darījumiem ir tiesīgas saņemt izziņas iestādes pirmstiesas kriminālprocesā uz izziņas iestādes vadītāja rakstiska pieprasījuma pamata, ko akceptējis rajona tiesnesis, un prokuratūra pirmstiesas kriminālprocesā uz prokurora pieprasījuma pamata, ko akceptējis rajona tiesnesis. Latvijas Kriminālprocesa kodekss nenosaka kārtību, kādā rajona tiesas tiesnesis izlemj lietas par neizpaužamu ziņu iegūšanu no kredītiestādēm.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojekts ir izstrādāts, lai papildinātu Latvijas kriminālprocesa kodeksu ar normu, kas reglamentētu kārtību kādā rajona tiesas tiesnesis izlemj lietas par neizpaužamu ziņu iegūšanu no kredītiestādēm kriminālprocesā pēc izziņas iestādes vadītāja vai prokurora pieprasījuma
3. Cita informācija	Nav.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Likumprojekts nostiprinās informācijas par kredītiestādes klientiem un to veiktajiem darījumiem aizsardzību. Kā arī nodrošinās, ka, pieprasot ziņas no kredītiestādēm, tiks izvērtēts šādu pieprasījumu samērīgums ar katras personas un sabiedrības interesēm.
3. Sociālo seku izvērtējums	Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija	Nav.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2	3	4	5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Finansiālā ietekme	Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Likumprojekts šo jomu neskar.
6. Cita informācija	Nav.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt	Papildus ir izstrādāts likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā", "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" un "Grozījumi likumā "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu""
2. Cita informācija	Nav.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Līgums starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku un Slovākijas Republiku par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (Pievienošanās līgums). Akts par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem, kas ir Eiropas Savienības pamatā (Pievienošanās akts).
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju	Nav.

2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komentāri
Nav	Nav	Nav	Nav

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Nav.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Nav
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas.
5. Cita informācija	Nav.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Likuma izpildei nav nepieciešams radīt jaunas valsts institūcijas, kā arī nav nepieciešams paplašināt esošo institūciju funkcijas. Likuma izpildi nodrošinās jau pastāvošās izziņas iestādes, prokuratūra un tiesas..
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Normatīvais akts tiks publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Likums neierobežo indivīda tiesības.
4. Cita informācija	Nav.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Ministru prezidents	Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieks	Atbildīgā amatpersona
A.Kalvītis	J.Brazovskis	G.Cerbulis

2005.08.04.

754

G.Cerbulis

7774817, guntis.cerbulis@fktk.lv