Grozījumi likumā "Par aviāciju"

Likumprojekts

 

Grozījumi likumā "Par aviāciju"

 

Izdarīt likumā "Par aviāciju" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 22.nr.; 1997, 13., 23.nr.; 1998, 15., 23.nr.; 1999, 23.nr.; 2002, 12.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 7., 13., 20.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Aizstāt sadaļā "Likumā lietotie termini" vārdu "policijas" ar vārdiem "Valsts robežsardzes".

 

2. Aizstāt 3.panta pirmās daļas 3.punktā vārdu "policijas" ar vārdiem "Valsts robežsardzes".

 

3. Aizstāt 7.panta pirmajā daļā vārdu "policijas" ar vārdiem "Valsts robežsardzes".

 

4. Papildināt 28.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

 

"Kārtību, kādā saskaņā ar šā panta pirmās un otrās daļas noteikumiem paredzētos maksājumus kārto Valsts robežsardzes aviācija, nosaka Latvijas Republikas Ministru kabinets."

 

5. Aizstāt 57.panta otrās daļas 9.punktā vārdu "policijas" ar vārdiem "Valsts policijas un Valsts robežsardzes".

 

6. 58.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "un policijas" ar vārdiem "Valsts policijas un Valsts robežsardzes";

aizstāt otrajā daļā vārdus "robežapsardzības, muitas, policijas" ar vārdiem "muitas, Valsts policijas, Valsts robežsardzes".

 

7. Aizstāt 61.panta otrajā daļā vārdu "policiju" ar vārdiem "Valsts policiju".

 

8. Aizstāt 64.panta pirmajā un otrajā daļā vārdu "policijas" ar vārdiem "Valsts policijas".

 

 

 

 

 

Iekšlietu ministrs

Ē.Jēkabsons

Likumprojekta

“Grozījumi likumā “Par aviāciju””

anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

                         

Likums “Par aviāciju” regulē kārtību, kādā Latvijas Republikas gaisa telpu izmanto civilā aviācija, Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku aviācija, kā arī Latvijas Republikas muitas un policijas dienestu aviācija. Uz doto brīdi nevienā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādē, izņemot Valsts robežsardzi, Aviācijas dienests nav izveidots. Valsts robežsardzē Aviācijas dienesta veidošana tika uzsākta jau 1997.gada nogalē, kad Ministru kabinets 1997.gada 30.septembra noteikumos Nr.340 “Noteikumi par darba samaksu Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem” noteica atalgojumu aviācijas speciālistiem. 2001.gada 13.martā Ministru kabinets akceptēja “Valsts robežsardzes attīstības koncepciju 2001. – 2005.gadam”, (prot.Nr.11, 47.§), kuras 3.6.punktā tika paredzēta Iekšlietu ministrijas / Valsts robežsardzes Dienesta aviācijas izveidošana un tika noteikti tās izmantošanas galvenie virzieni. Viens no galvenajiem Valsts robežsardzes aviācijas izmantošanas virzieniem ir atbalsta sniegšana citām Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēm to uzdevumu veikšanā, jo ne Valsts policijā, ne Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā aviācijas izveide nav plānota. Aviācijas dienests ir iekļauts Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes struktūrā un tas ir izvietots Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēku lidlaukā „Rēzekne”, no Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēkiem īrētās telpās. Aviācijas dienesta helikopters ir izvietots helikoptera novietnē-teltī, kas atrodas Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēku lidlaukā „Rēzekne”. Pašlaik aviācijas dienesta rīcībā ir viens helikopters Agusta Bell-206B, trīs motodeltoplāni, viena vieglā apvidus automašīna un degvielas uzpildes tvertne ar aprīkojumu-uz vieglās automašīnas piekabes bāzes. Visa augstāk minētā tehnika ir sertificēta un atbilst lidojumu un apkopes darbu veikšanai. Aviācijas dienesta amatpersonu profesionālais sagatavošanas līmenis ir sekojošs: četri piloti ir sagatavoti un licencēti Privātpilota (PPL(H)) līmenī; 2005.gadā tiks apmācīti un licencēti trīs motodeltoplānu piloti; inženieris ir pabeidzis apmācības un nokārtojis eksāmenus par helikoptera tehnisko apkopju veikšanu, kārto sertifikācijas saņemšanai nepieciešamo dokumentāciju. Tehniskās apkopes darbus helikopteram (līdz Valsts robežsardzes aviācijas inženiera sertifikācijai) pašlaik veic sertificēts un Latvijas Civilās Aviācijas Administrācijas pielaists tehniskās apkopes darbu uz helikoptera Agusta Bell-206B veikšanai, sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Baltijas Helikopters” personāls. Pildot dienesta pienākumus ar helikopteri ir nolidotas 336 stundas, bet ar motodeltaplāniem-454 stundas. Lai noteiktu kārtību, kādā Valsts robežsardzes aviācija izmanto Latvijas Republikas gaisa telpu, nepieciešams izdarīt grozījumus likumā “Par aviāciju”.

 

2. Normatīvā akta projekta būtība

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” paredz Valsts robežsardzes aviācijas izveides atzīšanu “de jure”, līdz ar ko likuma “Par aviāciju” tiesiskais regulējums, Valsts robežsardzes gaisa kuģiem izmantojot Latvijas Republikas gaisa telpu, pilnībā būs attiecināms uz Valsts robežsardzes aviāciju.

Bez tam likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” paredz deleģējumu Ministru kabinetam izdot Ministru kabineta noteikumus, kuros tiks noteikta kārtība, kādā Valsts robežsardzes aviācija kārtos maksājumus par civilās aviācijas lidlaukos sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī par aeronavigācijas un citu radiotehnisko iekārtu izmantošanu.

Vienlaikus likumprojektā “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” ir precizēta likumā “Par aviāciju” lietotā terminoloģija iestāžu nosaukumos.

3. Cita informācija

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.


II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Ar plānotās Valsts robežsardzes aviācijas attīstības realizāciju (plānots iegādāties trīs vieglās klases un vienu vidējās klases helikopterus), Latvijā varētu tik t izveidots Helikopteru apkopes centrs, lai veiktu valstī esošiem helikopteriem remonta darbus. Pašlaik Latvijā helikopteru tehnisko apkopi veic tikai sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Baltijas Helikopters”, bet viņu sertifikācija un iespējas atļauj veikt visus helikoptera tehniskās apkopes darbus, izņemot remontdarbus.

3. Sociālo seku izvērtējums

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz

 valsts budžeta un pašvaldības budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

 

0

0

0

0

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

 

357,1

592,8

592,8

592,8

3. Finansiālā ietekme

 

-357,1

-592,8

-592,8

-592,8

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

 

0

0

0

0

5.Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins.

 

Valsts robežsardzei 2005.gadā valsts budžetā ir paredzēti Ls 82758 aviācijas dienesta uzturēšanai.

 

Papildus izdevumi 2006 gadā:

Aviācijas bāzes Ludzā, atbalsta punkta Ventspilī uzturēšanas izdevumi

·     Maksa par elektroenerģiju mēnesī 10000 Kwh x 0,045 Ls = 450 Ls

·     Maksa par ūdens un kanalizācijas patēriņu mēnesī 313,2 m3 x 0,465 Ls = 145,6 Ls x 1,18 PVN = 171,8 Ls

·     Enerģētisko materiālu iegāde 2486 Ls

 

Vieglās klases (5 vietām) helikopteru uzturēšana (3 gab.)

·        Vieglās klases helikopteru ekspluatācijas izdevumi 1 lidojuma stunda = 170 Ls;15 lidojuma stundas mēnesī x 170 Ls = 2 550 Ls/mēn. x 2 helikopteri = 5100 Ls/mēn. x 6 mēn. = 30 600 Ls.

·                    1 lidojuma stunda = 170 Ls; 15 lidojuma stundas mēnesī x 170 Ls = 2 550 Ls/mēn. x 1 helikopters = 2550 Ls/mēn. x 10 mēn. = 25 500 Ls. Kopā gadā 3 helikopteriem 56 100 Ls.

·        Lidaparātu civiltiesiskā apdrošināšana 130 Ls/gadā x 3 helikopteri = 390 Ls/gadā

·        Gaisa kuģa apdrošināšana (3% no 1 lidaparāta vērtības) 3% no 870 000 Ls = 26100 Ls/gadā x 3 helikopteri = 78 300 Ls/gadā.

Vidējās klases (15 vietām) helikoptera uzturēšana (1 gab.)

·                    Vidējās klases helikoptera ekspluatācijas izdevumi 1 lidojuma stunda = 660 Ls; 15 lidojuma stundas mēnesī x 660 Ls = 9 900 Ls/mēn. x 6 mēn. = 59400 Ls

·        Lidaparātu civiltiesiskā apdrošināšana 250 Ls;

·        Gaisa kuģa apdrošināšana (3% no lidaparāta vērtības) 3% no 5 320 000 Ls = 159 600 Ls/gadā.

Kopā 2006 gadā: uzturēšanas izdevumi 357 148 Ls.

 

Izdevumi 2007 gadā:

Aviācijas bāzes Ludzā, atbalsta punkta Ventspilī uzturēšanas izdevumi

·              Maksa par elektroenerģiju mēnesī 10000 Kwh x 0,045 Ls = 450 Ls x 12 mēn. = 5400 Ls

·            Maksa par ūdens un kanalizācijas patēriņu mēnesī 313,2  m3 x 0,465 Ls = 145,6 Ls x 1,18 PVN = 171,8 Ls x 12 mēn. = 2062 Ls

·            Enerģētisko materiālu iegāde 17400 Ls

Vieglās klases (5 vietām) helikopteru uzturēšana (3 gab.)

·                    Vieglās klases helikopteru ekspluatācijas izdevumi 1 lidojuma stunda = 170 Ls;                                                                            15 lidojuma stundas mēnesī x 170 Ls = 2 550 Ls/mēn.x 3 helikopteri = 7650Ls/mēn. x 12 mēn = 91800 Ls

·                    Lidaparātu civiltiesiskā apdrošināšana 130 Ls/gadā x 3 helikopteri = 390 Ls/gadā

·                    Gaisa kuģa apdrošināšana (3% no 1 lidaparāta vērtības) 3% no 870 000 Ls = 26100 Ls/gadā x 3 helikopteri = 78300 Ls/gadā;

Vidējās klases (15 vietām) helikoptera uzturēšana (1 gab.)

·                    Vidējās klases helikoptera ekspluatācijas izdevumi 1 lidojuma stunda = 660 Ls; 15 lidojuma stundas mēnesī x 660 Ls =  9 900 Ls/mēn. Gadā 237600 Ls

·                    Lidaparātu civiltiesiskā apdrošināšana 250 Ls;

·                    Gaisa kuģa apdrošināšana (3% no lidaparāta vērtības) 3% no 5 320 000 Ls = 159 600 Ls/gadā.

Kopā 2007.gadā un turpmāk ik gadus uzturēšanas izdevumi: 592802 Ls

82,8

357,1

592,8

592,8

592,8

 

 

 

 

 

6. Cita informācija

No Šengenas konvencijas finanšu programmas finanšu līdzekļiem tiks finansēta:

  1. Aviācijas bāzes būvniecība Ludzā – 1 705 254 Ls.
  2. Aviācijas atbalsta punkta būvniecība Ventspilī – 340 932 Ls.
  3. Vieglās klases (5 vietām) helihopteru (3 gab.) iegāde – 3 122 177 Ls.
  4. Vidējās klases (15 vietām) helihoptera (1 gab.) iegāde – 5 720 100 Ls.
  5. Apvidus automašīnas ar speciālo piekabi aviācijas degvielas vešanai (1 gab.) iegāde – 20 752 Ls.
  6. Formas tērpu šūšana – 33 597 Ls.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteiku­miem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Papildus nepieciešams izstrādāt Ministru kabineta noteikumus “Kārtība, kādā maksājumus kārto Valsts robežsardzes aviācija”, kuri būs analoģiski Ministru kabineta 1995.gada 7.marta noteikumiem Nr.46 “Kārtība, kādā maksājumus kārto Nacionālo bruņoto spēku aviācija”. Projekts tiks sagatavots mēneša laikā pēc šāda deleģējuma izdarīšanas likumā „Par aviāciju”.

2. Cita informācija

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saisto­šajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesnieg­tie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)

Nevalstisko organizāciju pozīcija nav noskaidrota.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti un sabiedriskās domas viedoklis nav noskaidrots.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas.

5. Cita informācija

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpil­de no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunas valsts institūcijas netiks radītas, paplašināsies Valsts robežsardzes funkcijas, sniedzot atbalstu citām Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēm.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par norma­tīvā akta ieviešanu

 

 

Normatīvais akts tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un ievietots Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS).

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

 

 

Iekšlietu ministrs                                                                                   Ē.Jēkabsons

 

 

 

 

 

Valsts sekretāra pienākumu izpildītājs

Juridiskā departamenta direktors

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

R.Bluķis

M.Rāzna

T.Stragova

J.Martukāns

 

 

 

 

 

 

 

 

15.02.2005. 10:15

1633

Martukāns

7075659, juris.martukans@rs.gov.lv