Likumprojekts

Likuma mērķis ir noteikt kārtību, kādā:

3) veido lauku apvidus un pilsētas zemes izpirkšanas reģistrus un turpmāk rīkojas ar neizpirkto zemi saskaņā ar likumiem “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” un “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”;

4) pabeidz privatizācijas sertifikātu un īpašuma kompensācijas sertifikātu (turpmāk – sertifikāti) piešķiršanu un to izmantošanu saskaņā ar likumu “Par privatizācijas sertifikātiem” (turpmāk – Sertifikātu likums).

(2) Apbūvētā zemesgabala, uz kura atrodošās ēkas (būves) īpašuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā, privatizācijas ierosinājumu saskaņā ar Privatizācijas likuma 65.pantu ir tiesīgs iesniegt uz zemesgabala atrodošos ēku (būvju) īpašnieks līdz pabeigšanas datumam.

(3) Neapbūvēta zemesgabala un apbūvēta zemesgabala, uz kura esošās ēkas (būves) īpašuma tiesības saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā” 19.pantu nevar nostiprināt zemesgrāmatā, privatizācijas ierosinājumu saskaņā ar Privatizācijas likuma 65.pantu ir tiesīga iesniegt persona līdz pabeigšanas datumam.

(5) Privatizācijas ierosinājumus Privatizācijas reģistrā reģistrē tā saņemšanas dienā.

(6) Pašvaldības pēc 2006.gada 1.janvāra reizi ceturksnī nosūta Ekonomikas ministrijai ziņas par pašvaldības īpašuma objektiem un zemesgabaliem (turpmāk – pašvaldības īpašumi), saņemtajiem privatizācijas ierosinājumiem, lēmumiem par to nodošanu privatizācijai, pārdošanas cenu un samaksai izmantojamo sertifikātu nominālvērtību.

(2) Ministru kabinetam vai pašvaldības domei (padomei) attiecīgi Privatizācijas likuma 12.panta ceturtajā daļā, 31.panta trešajā daļā un 66.pantā minētais lēmums par valsts vai pašvaldību īpašumu nodošanu privatizācijai vai pamatots atteikums par privatizācijas ierosinājuma noraidīšanu jāpieņem sešu mēnešu laikā no privatizācijas ierosinājuma reģistrēšanas Privatizācijas reģistrā.

(3) Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome) lēmumu par valsts vai pašvaldības īpašumu nodošanu privatizācijai pieņem līdz 2006.gada 30.jūnijam.

(5) Lēmumu par atteikumu privatizēt pašvaldības īpašumu var pieņemt tikai attiecīgās pašvaldības domes (padomes) sēdē. Pašvaldības struktūrvienības, komitejas, komisijas vai citas institūcijas iebildumi pret konkrētā pašvaldības īpašuma nodošanu privatizācijai nevar būt par pamatu tam, lai šī konkrētā pašvaldības īpašuma privatizācijas ierosinājumu neizskatītu pēc būtības pašvaldības domes (padomes) sēdē.

(7) Ministru kabinets un pašvaldības dome (padome) nav tiesīga valsts vai pašvaldības īpašumu nodot atsavināšanai saskaņā ar Atsavināšanas likumu, ja privatizācijas ierosinājums iesniegts līdz pabeigšanas datumam un privatizācijas subjektam saskaņā ar Privatizācijas likuma 17.panta pirmo daļu un 35.panta pirmo daļu ir pirmpirkuma tiesības.

(2) Privatizācijas aģentūra nevar nodot privatizācijai apbūvētu zemesgabalu, par kuru Ministru kabinets ir lēmis, ka zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

(4) Lēmumu par pašvaldībai piederoša vai piekrītoša apbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, ja uz šī zemesgabala esošā īpašuma objekta īpašniekam īpašuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā, pieņem pašvaldības dome (padome) ne vēlāk kā divu mēneša laikā no privatizācijas ierosinājuma reģistrācijas dienas Privatizācijas reģistrā.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minēto lēmumu par Rīgas pilsētai piederošu zemesgabalu pieņem Rīgas pilsētas domes prezidijs.

(6) Ministru kabinets šā likuma 3.pantā noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu par:

1) valstij piederošu apbūvētu zemesgabalu, uz kura esošās ēkas (būves) īpašuma tiesības saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā” 19.pantu nevar nostiprināt zemesgrāmatā;

2) valstij piekrītošu apbūvētu zemesgabalu, kura īpašuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda.

Zemesgabalu pārdod par cenu, kas noteikta atbilstoši Standartizācijas likumā noteiktajā kārtībā Latvijā atzītiem nekustamā īpašuma vērtēšanas standartiem, bet ne mazāku par kadastrālo vērtību.

(1) Privatizāciju veicošā institūcija nosūta apbūvēta zemesgabala pirmpirkuma tiesīgajai personai privatizācijas piedāvājumu, kurā norāda:

1) zemesgabala adresi un kadastra numuru;

2) zemesgabala kopējo platību;

3) kādiem mērķiem zemesgabalu var izmantot;

4) iesniegtos prasījumus attiecībā uz privatizējamo zemesgabalu;

5) zemesgabala pārdošanas cenu;

6) maksāšanas līdzekļus un to proporcijas;

7) nododamās tiesības un saistības;

8) zemesgabala izmantošanas nosacījumus;

9) dokumentus un ziņas, kuri jāiesniedz privatizāciju veicošajā institūcijā, lai noslēgtu zemesgabala pirkuma līgumu.

(2) Privatizācijas piedāvājumā privatizāciju veicošā institūcija lūdz pirmpirkuma tiesīgajai personai rakstveidā:

1) atbildēt, vai tā vēlas privatizēt zemesgabalu uz minētajiem nosacījumiem;

(3) Ja pirmpirkuma tiesīgā persona divu mēneša laikā no privatizācijas piedāvājuma saņemšanas brīža nav sniegusi privatizāciju veicošajai institūcijai atbildi uz šā panta otrajā daļā minētajiem jautājumiem, tiek uzskatīts, ka persona ir piekritusi privatizēt zemesgabalu uz piedāvājumā norādītajiem nosacījumiem ar privatizācijas paņēmienu – pārdošana uz nomaksu piecos gados.

(5) Pirmpirkuma tiesīgajai personai atbilde jādod mēneša laikā pēc pirkuma līguma projekta saņemšanas, iesniedzot privatizāciju veicošajā institūcijā piedāvājumā pieprasītos dokumentus un ziņas.

(7) Šā panta nosacījumi piemērojami arī gadījumos, ja apbūvētu zemesgabalu nodod privatizācijai Ministru kabinets.

(1) Apbūvētu zemesgabalu var ieguldīt tikai tās kapitālsabiedrības pamatkapitālā, kuras īpašumā atrodas uz šī zemesgabala esošās ēkas (būves).

(2) Ja apbūvētu valsts zemesgabalu iegulda kapitālsabiedrības pamatkapitālā, lēmumu par to pieņem Ministru kabinets.

(3) Ja apbūvētu pašvaldības zemesgabalu iegulda kapitālsabiedrības pamatkapitālā, lēmumu par to pieņem pašvaldības dome (padome).

(2) Ja neapbūvētu zemesgabalu privatizē ar ieguldīšanas metodi, tas tiek ieguldīts kapitālsabiedrības pamatkapitālā Komerclikumā noteiktajā kārtībā.

(3) Ja neapbūvētu valsts zemesgabalu iegulda kapitālsabiedrības pamatkapitālā, lēmumu par to pieņem Ministru kabinets.

(4) Ja neapbūvētu pašvaldības zemesgabalu iegulda kapitālsabiedrības pamatkapitālā, lēmumu par to pieņem pašvaldības dome (padome).

(1) Maksimālais termiņš norēķiniem par valsts vai pašvaldības īpašuma objektu vai apbūvētu zemesgabalu ir pieci gadi no pirkuma līguma noslēgšanas dienas.

(2) Maksimālais termiņš norēķiniem par neapbūvētu zemesgabalu ir trīs gadi no pirkuma līguma noslēgšanas dienas.

(3) Noslēdzot pirkuma līgumu, kurā piemērots atliktais maksājums (nomaksa), maksa par atlikto maksājumu ir 12 procentu gadā no vēl nesamaksātās sertifikātu un naudas daļas, samaksu veicot naudā.

(1) Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par valsts īpašuma objekta vai neapbūvēta zemesgabala privatizācijas izbeigšanu, ja:

1) par valsts īpašuma objektu Privatizācijas likuma 21.pantā noteiktajā kārtībā nav saņemts privatizācijas priekšlikums;

2) valsts īpašuma objekta un neapbūvēta zemesgabala privatizācijas noteikumi ir apstiprināti divas reizes un neviens pretendents nav pieteicies privatizēt šo objektu vai neviens pretendents nav apstiprināts par pircēju;

3) valsts neapbūvēta zemesgabala izsole ir izsludināta divas reizes un neviens pretendents nav pieteicies pirkt šo zemesgabalu vai neviens pretendents nav apstiprināts par pircēju;

4) apstiprinātais valsts īpašuma objekta vai neapbūvēta zemesgabala pircējs divu mēnešu laikā no uzaicinājuma par līguma noslēgšanu vai mēneša laikā no lēmuma par termiņa pagarinājumu pirkuma līguma noslēgšanai saņemšanas dienas nav noslēdzis pirkuma līgumu.

(2) Pašvaldības dome (padome) var pieņemt lēmumu par pašvaldības īpašuma objekta vai zemesgabala privatizācijas izbeigšanu, ja:

1) par pašvaldības īpašuma objektu Privatizācijas likuma 39.pantā noteiktajā kārtībā nav saņemts privatizācijas projekts;

2) pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas projekts ir apstiprināts divas reizes un neviens pretendents nav pieteicies privatizēt šo objektu vai neviens pretendents nav apstiprināts par pircēju;

3) neapbūvēta pašvaldības zemesgabala izsole ir izsludināta divas reizes un neviens pretendents nav pieteicies pirkt šo zemesgabalu vai neviens pretendents nav apstiprināts par pircēju;

4) apstiprinātais pašvaldības īpašuma objekta vai neapbūvēta zemesgabala pircējs divu mēnešu laikā no uzaicinājuma par līguma noslēgšanu vai mēneša laikā no lēmuma par termiņa pagarinājumu pirkuma līguma noslēgšanai saņemšanas dienas nav noslēdzis pirkuma līgumu;

5) likuma 6.panta piektajā daļā noteiktajā termiņā pircējs nav noslēdzis pirkuma līgumu par pašvaldībai piederoša apbūvēta zemesgabala pirkšanu.

(1) Valsts vai pašvaldības īpašumi, par kuriem līdz pabeigšanas datumam ir saņemts privatizācijas ierosinājums, bet Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome) atbilstoši likuma 3.panta sestajai daļai pieņem pamatotu lēmumu par privatizācijas ierosinājuma noraidīšanu, turpmāk nav privatizējami saskaņā ar Privatizācijas likumu, bet atsavināmi saskaņā ar Atsavināšanas likumu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos valsts vai pašvaldības īpašumus Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome) ir tiesīga nodot atsavināšanai ne agrāk kā trīs gadus pēc šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas.

(3) Valsts vai pašvaldības īpašumi, par kuriem līdz pabeigšanas datumam nav saņemts privatizācijas ierosinājums vai saskaņā ar likuma 10.pantu ir izbeigta privatizācija, turpmāk atsavināmi Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.

(1) Valsts akciju sabiedrību “Latvenergo”, valsts akciju sabiedrību “Latvijas pasts”, valsts akciju sabiedrību “Starptautiskā lidosta “Rīga”“, valsts akciju sabiedrību “Latvijas dzelzceļš”, valsts akciju sabiedrību “Latvijas gaisa satiksme”, un valsts akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži” un šo sabiedrību akcijas nevar privatizēt.

(3) Lēmumu par šā panta pirmajā daļā minētās valsts akciju sabiedrības izšķirošās ietekmes (Koncernu likuma izpratnē) izbeigšanu citās sabiedrībās pieņem Ministru kabinets.

(3) Atsavināšanas ierosinājumus Atsavināšanas reģistrā reģistrē to saņemšanas dienā.

(4) Pašvaldības pēc 2006.gada 1.janvāra reizi ceturksnī nosūta Ekonomikas ministrijai ziņas par atsavināmiem apbūvētiem pašvaldības zemesgabaliem, saņemtajiem atsavināšanas ierosinājumiem, lēmumiem par to nodošanu atsavināšanai, pārdošanas cenu un samaksai izmantojamo sertifikātu nominālvērtību.

(5) Atsavināšanas reģistrā ierakstāmās ziņas ir publiski pieejamas, izņemot ziņas, kas saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu nav izpaužamas trešajai personai.

(6) Atsavināšanas reģistrā iekļaujamās ziņas un reģistra vešanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(1) Lēmumu par valstij piederoša apbūvēta zemesgabala nodošanu atsavināšanai pieņem valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – Atsavināšanas sabiedrība) divu nedēļu laikā no atsavināšanas ierosinājuma reģistrācijas Atsavināšanas reģistrā.

(2) Atsavināšanas sabiedrība nevar nodot atsavināšanai apbūvētu zemesgabalu, par kuru Ministru kabinets ir lēmis, ka zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

(3) Lēmumu par pašvaldībai piederoša apbūvēta zemesgabala nodošanu atsavināšanai pieņem pašvaldības dome (padome) ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no atsavināšanas ierosinājuma reģistrācijas Atsavināšanas reģistrā.

(1) Ja apbūvēta zemesgabala atsavināšanas ierosinājums ir saņemts līdz pabeigšanas datumam un Atsavināšanas likumā noteiktajā termiņā ir noslēgts pirkuma līgums, šo zemesgabalu atsavina, izmantojot par maksāšanas līdzekli īpašuma kompensācijas sertifikātus šajā likumā noteiktajā apmērā.

(2) Atsavināmu apbūvētu zemesgabalu var ieguldīt tikai tās kapitālsabiedrības pamatkapitālā, kuras īpašumā atrodas uz šī zemesgabala esošās ēkas (būves).

(4) Ja atsavināma apbūvēta zemesgabala pirkuma līgums ir noslēgts ar atlikto maksājumu (uz nomaksu), maksa par atlikto maksājumu īpašuma kompensācijas sertifikātos ir 12 procenti gadā no vēl nesamaksātās īpašuma kompensācijas sertifikātu un latu daļas, samaksu veicot naudā.

(5) Ja šā panta pirmajā daļā minētā persona atsavināmu apbūvētu zemesgabalu nav tiesīga pirkt vai noteiktajā termiņā nav noslēgusi pirkuma līgumu, tās attiecības ar atsavināšanu veicošo institūciju nosaka noslēgtais zemesgabala nomas līgums.

(1) Valstij vai pašvaldībai piederošo neapbūvēto zemesgabalu, izņemot to, par kuru ir saņemts privatizācijas ierosinājums, kuru Ministru kabinets ir lēmis nodot privatizācijai un kas nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldības komercdarbības veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, atsavina saskaņā ar Atsavināšanas likumu.

(2) Valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldību komercdarbības veikšanai nepieciešamos un paredzētos valstij vai pašvaldībai piederošos neapbūvētos zemesgabalus drīkst iznomāt tikai bez apbūves tiesībām un ne ilgāk kā uz vienu gadu.

(1) Pašvaldības izveido reģistru, kurā iekļauj visus pašvaldības zemes komisijas atzinumus par tiesībām iegūt zemi par maksu (turpmāk – Pilsētas zemes izpirkšanas reģistrs). Pilsētas zemes izpirkšanas reģistrā netiek reģistrēti zemes komisijas atzinumi par zemi, kuru lietotājs ir jau ieguvis īpašumā par maksu.

(2) Pilsētas zemes izpirkšanas reģistrā ierakstāmās ziņas ir publiski pieejamas, izņemot ziņas, kas saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu nav izpaužamas trešajai personai.

(3) Pilsētas zemes izpirkšanas reģistrā ierakstāmās ziņas un reģistra vešanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(1) Valsts zemes dienests izveido reģistru, kurā iekļauj visus tos lauku apvidu zemes izpirkšanas pieprasījumus, kas iesniegti likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” noteiktajā termiņā un kārtībā (turpmāk – Lauku zemes izpirkšanas reģistrs). Lauku zemes izpirkšanas reģistrā netiek reģistrēti lauku apvidu zemes izpirkšanas pieprasījumi, ja zemes lietotājs ir jau ieguvis to īpašumā par maksu.

(2) Lauku zemes izpirkšanas reģistrā ierakstāmās ziņas ir publiski pieejamas, izņemot ziņas, kas saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu nav izpaužamas trešajai personai.

(3) Lauku zemes izpirkšanas reģistrā ierakstāmās ziņas un reģistra vešanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(1) Tiesīgās personas pieteikumus par sertifikātu piešķiršanu saskaņā ar Sertifikātu likuma noteikumiem var iesniegt attiecīgajās valsts vai pašvaldību institūcijās līdz 2005.gada 30.septembrim.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais termiņš neattiecas uz sertifikātu piešķiršanu par Latvijā nodzīvoto laiku un darbībām, kas saskaņā ar Sertifikātu likuma 11., 12., 13., 14., 15. un 16.pantā minētajiem normatīvajiem aktiem ir noilguši pirms 2005.gada 30.septembra.

(3) Valsts vai pašvaldību institūcijām visi pieteikumi par sertifikātu piešķiršanu saskaņā ar Sertifikātu likuma noteikumiem ir jāizskata un attiecīgie lēmumi jāpieņem divu mēnešu laikā, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 30.novembrim.

(1) Tiesības dzēst sertifikātus, Sertifikātu likumā noteiktajos gadījumos saņemot to vērtību naudā, noilgst, ja tiesīgā persona:

1) tiesības dzēst sertifikātus ir ieguvusi līdz 2005.gada 30.jūnijam, bet līdz 2006.gada 30.jūnijam nav veikusi Ministru kabineta noteiktās darbības ar sertifikātiem un bankai, kurā ir atvērts sertifikātu konts, nav sniegusi ziņas par norēķinu ar kontu, kurā ir jāieskaita nauda;

2) tiesības dzēst sertifikātus ir ieguvusi pēc 2005.gada 30.jūnija, bet pēc tam 12 mēnešu laikā nav veikusi Ministru kabineta noteiktās darbības ar sertifikātiem un bankai, kurā ir atvērts sertifikātu konts, nav sniegusi ziņas par norēķinu ar kontu, kurā ir jāieskaita nauda.

Pēc tam, kad ir pieņemts lēmums par valsts vai pašvaldības īpašuma privatizācijas vai atsavināšanas pabeigšanu, privatizāciju vai atsavināšanu veicošā institūcija nav tiesīga veikt darbības, kuru rezultātā sertifikāti tiek pārskaitīti atpakaļ valsts vai pašvaldības īpašuma ieguvējam.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos sertifikātus to īpašnieks var ieskaitīt sertifikātu pagaidu kontā un pārdot vai izmantot privatizācijā, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iesniedzot pieteikumu un samaksājot par sertifikātu pagaidu konta atvēršanu.

(1) Atsavinot apbūvētu zemesgabalu, ja atsavināšanas ierosinājums iesniegts un noteiktā kārtībā reģistrēts līdz 2003.gada 31.decembrim, īpašuma kompensācijas sertifikātos maksājamā daļa ir 80 procenti, zemesgabalam īpaši atbalstāmajās teritorijās - ne mazāk kā 90 procentu no nosacītās cenas.

(2) Atsavinot atsavināmu apbūvētu zemesgabalu, ja atsavināšanas ierosinājums ir iesniegts un noteiktā kārtībā reģistrēts no 2004.gada 1.janvāra līdz pabeigšanas datumam, īpašuma kompensācijas sertifikātos maksājamo daļu aprēķina procentos no zemesgabala nosacītās cenas šādā apmērā:

2) par zemesgabalu lauku apvidos (izņemot Rīgas rajonu un Rīgas rajona pilsētas) – 70 procentu;

3) par zemesgabalu Rīgā un Jūrmalā – 20 procentu;

4) par zemesgabalu republikas nozīmes pilsētās (izņemot Rīgu un Jūrmalu) – 50 procentu;

5) par zemesgabalu pilsētās (izņemot Rīgu, Rīgas rajona pilsētas, Jūrmalu un republikas nozīmes pilsētas) – 70 procentu.

(3) Atsavināma apbūvēta zemesgabala pircējs ir tiesīgs sertifikātos maksājamo daļu samaksāt latos, bet likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 31.panta septītajā un astotajā daļā minētajos gadījumos – latos maksājamo daļu samaksāt sertifikātos.

(4) Atsavinot valsts un pašvaldības mantu saskaņā ar Atsavināšanas likumu, izņemot šā panta pirmajā un otrajā daļā noteikto, sertifikāti netiek izmantoti par maksāšanas līdzekļiem.

(2) Privatizējot valstij vai pašvaldībai piederošu apbūvētu zemesgabalu, kuras privatizācijas ierosinājums ir iesniegts un noteiktajā kārtībā reģistrēts no 2004.gada 1.janvāra līdz pabeigšanas datumam, īpašuma kompensācijas sertifikātos maksājamo daļu aprēķina procentos no zemesgabala pārdošanas cenas, kas noteikta saskaņā ar likuma 5.pantu, šādā apmērā:

1) par zemesgabalu Rīgas rajonā (ieskaitot Rīgas rajona pilsētas) – 50 procentu;

2) par zemesgabalu lauku apvidos (izņemot Rīgas rajonu un Rīgas rajona pilsētas) – 70 procentu;

3) par zemesgabalu Rīgā un Jūrmalā – 20 procentu;

5) par zemesgabalu pilsētās (izņemot Rīgu, Rīgas rajona pilsētas, Jūrmalu un republikas nozīmes pilsētas) – 70 procentu.

(3) Privatizējot valsts vai pašvaldības zemesgabalu, kas lēmuma par nodošanu privatizācijai pieņemšanas brīdī ir neapbūvēts, un zemesgabalu, kas ietilpst  valsts vai pašvaldības nekustamā īpašuma sastāvā un par kuru privatizācijas ierosinājums ir iesniegts un noteiktā kārtībā reģistrēts no 2004.gada 1.janvāra līdz pabeigšanas datumam, maksu par zemesgabalu veic tikai latos.

(1) Personai, kas ir tiesīga saskaņā ar likumiem “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” un “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās” izpirkt pastāvīgā (pagaidu) lietošanā esošu lauku apvidus vai pilsētas zemi, ir tiesības pirms zemesgabala izpirkšanas līguma slēgšanas veikt priekšapmaksu sertifikātos atbilstoši zemes kadastrālajai vērtībai (turpmāk – priekšapmaksa).

(4) Pēc izpirkuma tiesīgās personas rakstveida pieprasījuma attiecīgā pilsētas (novada) dome par pilsētas zemi vai Valsts zemes dienests par lauku apvidu zemi izsniedz izziņu, kurā norāda:

3) tā uzkrāšanas konta numuru, kurā jāpārskaita sertifikāti.

(5) Veicot priekšapmaksu, sertifikātu pārveduma uzdevumā jābūt norādei par priekšapmaksu.

(1) Sertifikāti par maksāšanas līdzekli izmantojami valsts vai pašvaldības īpašuma objektu privatizācijā, ja tas ir noteikts apstiprinātajos konkrēta objekta privatizācijas noteikumos (projektā).

(2) Zemesgabalu privatizācijā īpašuma kompensācijas sertifikāti par maksāšanas līdzekli izmantojami šajā likumā noteiktajā proporcijā.

(3) Privatizācijas likuma 52.panta otro daļu piemēro, ja valsts vai pašvaldības īpašuma objekta pircējs iesniegumu par maksāšanas līdzekļu proporcijas maiņu iesniedzis privatizāciju veicošajai institūcijai līdz pabeigšanas datumam.

Īpašuma kompensācijas sertifikātus par maksāšanas līdzekli apbūvēto valsts vai pašvaldības zemesgabalu atsavināšanā var izmantot tikai tad, ja ir ievēroti likuma 15.panta pirmās daļas nosacījumi.

(1) Sertifikātus par maksāšanas līdzekli var izmantot zemes pagaidu lietotāji pilsētās, kuriem ir tiesības lietošanā piešķirto zemi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās” noteiktajā kārtībā iegūt īpašumā par maksu.

(2) Sertifikātus par maksāšanas līdzekli var izmantot zemes pastāvīgie lietotāji lauku apvidos, kuriem ir tiesības lietošanā piešķirto zemi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” noteiktajā kārtībā iegūt īpašumā par maksu.

1. Likuma 9.panta trešā daļa un 15.panta ceturtā daļa nav piemērojama pirkuma līgumiem, kuri ir noslēgti līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim.

2. Ministru kabinets mēneša laikā no likuma spēkā stāšanās dienas saskaņā ar likuma 2.panta astoto daļu, 13.panta sesto daļu, 17.panta trešo daļu un 18.panta trešo daļu izdod Ministru kabineta noteikumus, kas regulē attiecīgā reģistra vešanas kārtību.

3. Ministru kabinets triju mēnešu laikā no likuma spēkā stāšanās dienas saskaņā ar likuma 26.panta sesto daļu izdod Ministru kabineta noteikumus, kas regulē priekšapmaksas veikšanu.

4. Pašvaldības divu mēnešu laikā no likuma spēkā stāšanās dienas nosūta Valsts zemes dienestam ziņas saskaņā ar likuma 18.panta pirmo daļu par pilsētas zemes izpirkšanas reģistrā reģistrētiem pašvaldības zemes komisijas atzinumiem.

5. Ministru kabinets triju mēnešu laikā no likuma spēkā stāšanās dienas nosaka tās valsts un privātās kapitālsabiedrības, kuru valstij piederošās kapitāla daļas ir pārdodamas tikai par naudu.

6. Ministru kabinets līdz 2006.gada 31.decembrim izanalizē sertifikātu izmantošanas rezultātus un sniedz par to ziņojumu Saeimai.

īpašu uzdevumu ministrs

A.Latkovskis

14.02.2005 10:35

1504

Lore

7013207, Kaspars.Lore@em.gov.lv