Likumprojekts

Grozījumi Sporta likumā

Izdarīt Sporta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 23.nr.; 2004, 5.nr.) šādus grozījumus:

6.panta piektajā daļā:

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

"2) organizē sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi veselības aprūpi un medicīnisko uzraudzību Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;";

aizstāt 4.punktā vārdu "veic" ar vārdu "organizē".

Veselības ministrs

G.Bērziņš

Likumprojekta „Grozījums Sporta likumā” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Atbilstoši Sporta likuma 6.panta piektās daļas 4.punktam, Veselības ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju veic dopinga kontroli Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Savukārt saskaņā ar ministru kabineta 2004.gada 13.aprīļa noteikumiem Nr.286 “Veselības ministrijas nolikums” Veselības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde veselības nozarē, kurai ir savas raksturīgas funkcijas - izstrādāt veselības politiku, organizēt un koordinēt veselības politikas īstenošanu un saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 16.septembra noteikumiem Nr.528 “Izglītības un zinātnes ministrijas nolikums” Izglītības un zinātnes ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde izglītības un zinātnes nozarē, kā arī sporta un valsts valodas politikas jomā, kurai ir savas raksturīgas funkcijas – izstrādāt, organizēt un koordinēt izglītības un zinātnes, sporta un valsts valodas politiku. Tai pašā laikā dopinga kontroli īsteno, lai sportista organismā konstatētu dopinga vielas vai pierādītu dopinga metodes lietošanu. Tādējādi Veselības un Izglītības un zinātnes ministrijas kā valsts pārvaldes iestāde, kuru kompetencē ir politiskās funkcijas, var tikai organizēt nevis veikt dopinga kontroli. Veselības ministrija ir izstrādājusi noteikumus “Dopinga kontroles noteikumi”, kas nosaka, ka dopinga kontroles pasākumus veic Sporta medicīnas valsts aģentūra, savukārt Veselības ministrijas Antidopinga komiteja koordinē dopinga kontroles pasākumus. Fiziskā veselība ir viena no veselību raksturojošiem faktoriem. Racionāls kustību režīms ir priekšnoteikums intensīvai vielmaiņai, augstām darba spējām, pilnvērtīgai kustību un balsta aparāta attīstībai, imunitātes paaugstināšanai, slimību un traumu profilaksei. Tādējādi fiziskās aktivitātes un sports uzlabo tautas veselību un sekmē valsts attīstību kopumā. Valstī pēc Latvijas Jaunatnes sporta centra datiem Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā 2003./2004. mācību gadā ir 69 profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādes, kurās mācās 32 687 bērni ar paaugstinātām fiziskām slodzēm, neskaitot bērnus, kuri nodarbojas ar paaugstinātām slodzēm citās sporta organizācijas un pieaugušos sportistus. Patreiz valstī esošajos normatīvajos aktos nav noteikta kārtība, kādā veicama valsts, pašvaldību un sabiedriskajās sporta organizācijās trenējošos sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi veselības aprūpe un medicīniskā uzraudzība. Labklājības ministrijas Veselības departamenta un Izglītības ministrijas 1992. gada 9. septembrī izdotā pavēle Nr. 463/90 „Par sporta skolu (klubu) audzēkņu medicīnisko aprūpi” zaudējusi spēku. Pieaugušo sportistu medicīniskās aprūpes process valstī norisinās haotiski, nav vienotu prasību vērtējumam par veselības stāvokļa atbilstību sporta nodarbību slodzēm, dalībai sacensībās. Dažādo organizāciju veiktie pasākumi nav koordinēti. Cilvēka organismam, pēkšņi piemērojot lielu fizisku slodzi, var rasties veselības traucējumi, pretēji gaidītajam – veselības uzlabošanas efektam. Sporta nodarbības, organisma funkciju traucējumu dēļ, var izraisīt smagas traumas, veselības un attīstības traucējumus un citas problēmas, kopumā graujot sporta prestižu sabiedrībā. Sporta medicīnas valsts aģentūra (turpmāk – Aģentūra) sporta ārsti 2003. gadā veica Rīgā un republikas rajonos 10 428 bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi, līdz 17 gadiem ieskaitot, profilaktiskās medicīniskās pārbaudes un citus ar veselības aprūpi saistītos pasākumus, lai audzēkņi nodarbotos ar optimālām fiziskām slodzēm un tiktu izslēgta pārtrenēšanās, pārslodze sporta nodarbībās, samazinātos ar sportu saistīto slimību un traumu skaits. 2003. gadā valstī pārbaudītiem bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi vidēji 16,9 % gadījumos ir novirzes veselībā, rajonos – 18,5 %, pie kam 9,5 % bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi konstatētas izmaiņas elektrokardiogrammās. Bērni ar paaugstinātu fizisko slodzi fiziskām slodzēm nav adaptēti - 5,2 %, izvēlētajam sporta veidam nav piemēroti - 1,2 %, nelabvēlīga slodzes ietekme konstatēta - 1,1 % gadījumos. Aģentūrā no kopējā slimību skaita 2003. gadā reģistrētas sporta traumas 4,4 % gadījumos, no tām smagas sporta traumas – 7,1 %. Nereti Aģentūrā tiek ārstēti sportisti, kuri ieguvuši traumas vai slimības neadekvātu fizisko slodžu piemērošanas rezultātā. Līdz ar to sporta nodarbības var tikt uzskatītas par veselībai kaitīgām un iedzīvotāji var sākt izvairīties no tām. Reizēm Aģentūra veic tikai seku likvidēšanas funkciju, jo sportisti pirms slodzes uzsākšanas nav saņēmuši slēdzienu par savu veselības stāvokļa atbilstību konkrētajam sporta veidam, slodzes apjomam, biežumam un intensitātei, kā arī nav novēroti treniņu procesā un nav veikta sporta sacensību medicīniskā aprūpe. Katru gadu valstī sastopamajiem smagu sporta traumu un pēkšņas nāves gadījumiem sportā nav uzskaites, tādējādi valstī netiek analizēti šie gadījumi un netiek veikti attiecīgi profilaktiskie pasākumi to novēršanai. Pamatojoties uz iepriekšminēto, nepieciešams veikt izmaiņas Sporta likuma 6. panta 5. daļas otrā punktā.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojekts ir izstrādāts, lai precizētu Veselības ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas kā valsts pārvaldes iestādes īstenojamo funkciju – organizēt dopinga kontroli Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Ministrijas kā valsts pārvaldes iestādes nevar veikt dopinga kontroli kā patreiz ir noteikts Sporta likumā, proti, tieši neīsteno antidopinga pasākumus, bet organizē antidopinga pasākumu īstenošanu. Ņemot vērā, ka Sporta likumā Veselības ministrijai sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju noteikta funkcija – koordinēt sportistu un bērnu ar paaugstinātu slodzi veselības aprūpi un medicīnisko uzraudzību, nepieciešams Sporta likumā noteikt, ka Ministru kabinets apstiprina noteikumus, kuros valstī noteikta kārtība sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi veselības aprūpei un medicīniskajai uzraudzībai. Noteikumu projektu izstrādās Veselības ministrija.
3. Cita informācija	Nav
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
3. Sociālo seku izvērtējums	Tiks veicināta iedzīvotāju iesaistīšanās sporta nodarbībās ar optimālu fizisko slodzi un līdz ar to lietderīgāku un veselību veicinošu brīvā laika pavadīšanu.
4. Ietekme uz vidi	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
5. Cita informācija	Nav
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi							Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
	2005.gads	2006.gads				2007.gads	2008.gads		2006.- 2010.gads
1	2	3				4	5		6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar							Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar							Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
3. Finansiālā ietekme	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar							Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar							Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar							Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
6. Cita informācija	Nav
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt					MK noteikumu projekts „Kārtība, kādā veic sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi veselības aprūpi un medicīnisko uzraudzību” tiks sagatavots MK noteikumu Nr.111 „Ministru kabineta kārtības rullis” 219.punktā norādītajā termiņā, un noteiks sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi profilaktisko medicīnisko pārbaužu un citu veselības aprūpes pasākumu kārtību, to biežumu un apjomu, kā arī sporta pasākumu medicīniskās uzraudzības kārtību.
2. Cita informācija					Nav
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
4. Atbilstības izvērtējums
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju			Eiropas Padomes Ministru komitejas ieteikumi dalībvalstīm Nr. R (87) 9 “Fiziskās sagatavotības Eirofita testi”, Nr. R. (95) 16 “Par jaunatni un sportu”, Nr. R (95) 17 “Par sporta nozīmīgumu sabiedrībai”, Starptautiskās Sporta medicīnas federācijas ieteikumi „Minimālās prasības medicīniskajai kontrolei pirms sporta nodarbībām”.
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.		Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)					Komentāri
5. Cita informācija			Nav
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas			Konsultācijas notikušas ar Latvijas Sporta medicīnas asociāciju, Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta pārvaldi, Latvijas Sporta federāciju padomi.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)			Latvijas Sporta medicīnas asociācija un Latvijas Sporta federāciju padome atbalsta normatīvā akta projektu..
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis			Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem			Konsultācijas notikušas ar Eiropas Sporta medicīnas federācijas valdes pārstāvjiem 2003. gadā.
5. Cita informācija			Nav
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas			Paredzamo rezultātu būs iespējams sasniegt, nepaplašinot esošo institūciju funkcijas. Atbildīgā institūcija par likumprojekta ieviešanu ir Veselības ministrija. Sporta medicīnas valsts aģentūra jau šobrīd veic dopinga kontroli.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu			Vispārējo sabiedrības informēšanas pasākumu ietvaros.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo			Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija			Nav

Veselības ministrs G.Bērziņš

Valsts sekretārs	Juridiskā dienesta vadītāja	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
U.Līkops	A.Vembre	M.Briede	J.Bogova

27.01.2005. 10:23

1489

J.Bogova,

7021595, jeļena_bogova@vm.gov.lv