Likumprojekts

Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā

Izdarīt Valsts drošības iestāžu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 11.nr.; 1995, 18.nr.; 1996, 23.nr.; 1998, 12.nr.; 1999, 14.nr.; 2000, 15.nr.; 2002, 2., 16.nr.; 2004, 9.nr.) šādu grozījumu:

Izslēgt 14.panta piekto daļu.

Aizsardzības ministrs

E.Repše

LIKUMPROJEKTA

„Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā”

ANOTĀCIJA

I. Kādēļ likums ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums		Valsts drošības iestāžu likums kopumā paredz, ka valsts drošības iestāžu personālsastāvu veido šo iestāžu amatpersonas un darbinieki. Šobrīd viņu dienesta nosacījumi, tiesības un to ierobežojumi, atbildība un sociālās garantijas ir noteiktas un tiek piemērotas atbilstoši šī paša likuma ceturtās nodaļas prasībām. Vienlaikus Valsts drošības iestāžu likuma 14.panta piektajā daļā attiecībā uz Militārās izlūkošanas un drošības dienestu ir noteikts, ka tā personālsastāvā ir karavīri un darbinieki. Līdz ar to, atšķirībā no citām valsts drošības iestādēm, uz Militārās izlūkošanas un drošības dienesta personālsastāvā esošajiem karavīriem dienesta nosacījumi, tiesības un to ierobežojumi, atbildība un sociālās garantijas ir jāpiemēro gan atbilstoši Valsts drošības iestāžu likuma, gan Militārā dienesta likuma normām. Rezultātā uz personām, kas veido Militārās izlūkošanas un drošības dienesta personālsastāvu, tām ieņemot līdzvērtīgus amatus ar līdzvērtīgiem uzdevumiem un funkcijām, atkarībā no viņu karavīra vai darbinieka statusa tiek attiecināti atšķirīgi dienesta nosacījumi, tiesības un to ierobežojumi, atbildība un sociālās garantijas. Ņemot vērā Militārās izlūkošanas un drošības dienesta kā valsts drošības iestādes statusu, attiecībā uz dienesta personālsastāvā esošajiem karavīriem kā primārās būtu jāpiemēro Valsts drošības iestāžu likumā noteiktās normas, šim nolūkam veicot atbilstošas izmaiņas Valsts drošības iestāžu likumā un Militārā dienesta likumā. Pēc grozījumu izdarīšanas minētajos likumos, militārpersonām, uzsākot dienestu Militārās izlūkošanas un drošības dienestā, būs piemērojamas garantijas, ko paredz Valsts drošības iestāžu likuma normas, kaut arī militārpersona savu karavīra statusu nezaudēs. Grozījumi Militārā dienesta likumā paredz, ka karavīri, kas pārvietoti uz valsts drošības iestādi un iecelti attiecīgā valsts drošības iestādes amatā, saņem tikai valsts drošības iestāžu regulējošajos normatīvajos aktos noteikto darba samaksu un sociālās garantijas.
2. Likumprojekta būtība		Likumprojekts paredz no Valsts drošības iestāžu likuma izslēgt 14.panta piekto daļu, kurā noteikts, ka Militārās izlūkošanas un drošības dienesta personālsastāvā ir karavīri un darbinieki. Likumprojekta būtība ir nodrošināt vienotas sistēmas nodrošināšanu atalgojuma un sociālo garantiju piešķiršanai un izmaksai personām, kas pilda savus pienākumus valsts drošības iestādē. Vienlaikus, izdarot grozījumus Militārā dienesta likumā: 1) attiecībā uz valsts drošības iestādē dienošajiem karavīriem tiks novērstas neskaidrības par to, kuras no divu likumu - Militārā dienesta likuma un Valsts drošības iestāžu likuma - normām par kompensācijām, pabalstiem, piemaksām un citām garantijām piemērojamas; 2) tiks panākts, ka uz visu valsts drošības iestāžu personālsastāvu tiks attiecināti vienādi principi un tiesību normas; 3) tiks nodrošināts, ka karavīriem dienesta laikā valsts drošības iestādē kā primārās tiks piemērotas Valsts drošības iestāžu likumā noteiktās normas, savukārt Militārā dienesta likuma normas tiks piemērotas tiktāl, cik tas ir nepieciešams karavīra statusa nodrošināšanai.
3. Cita informācija		Likumprojekts šo jomu neskar.
II. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi		Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu		Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums		Likumprojekta īstenošanas gadījumā un izdarot grozījumus Militārā dienesta likumā, uz Militārās izlūkošanas un drošības dienestu pārvietotajiem karavīriem kā uz valsts drošības iestādes amatpersonām tiks attiecinātas visas Valsts drošības iestāžu likumā paredzētās sociālās garantijas un atsevišķas Militārā dienesta likuma normas, kas ir saistītas ar viņu karavīra statusa saglabāšanu. Līdz ar to minētajiem karavīriem sociālās garantijas tiks nodrošinātas atbilstoši viņu pildāmajiem uzdevumiem un funkcijām.
4. Ietekme uz vidi		Likumprojekts šo jomu neskar.
5.Cita informācija		Likumprojekts šo jomu neskar.
III. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Rādītāji		Kārtējais gads	Trīs nākamie gadi			tūkst. Ls
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos		Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos		Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Finansiālā ietekme		Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai		Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins		Likumprojekts šo jomu neskar.
6. Cita informācija		Likumprojekta īstenošana tiks realizēta valsts drošības iestādēm apstiprinātā finansējuma ietvaros.
IV. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1.Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.		Īstenojot anotācijas pirmajā sadaļā minēto mērķi, nepieciešams izdarīt grozījumus Militārā dienesta likumā. Nepieciešamie grozījumi Militārā dienesta likumā ir sagatavoti un kā papildu priekšlikumi iesniegti Saeimā izskatīšanai otrajā lasījumā pie Saeimā iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Militārā dienesta likumā” (Reģ. Nr.1010). Pēc Valsts drošības iestāžu likuma un Militārā dienesta likuma grozījumu izsludināšanas divu mēnešu laikā tiks sagatavoti attiecīgi grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 17.augusta noteikumos Nr.716 "Militārās izlūkošanas un drošības dienesta nolikums".
2. Cita informācija		Likumprojekts šo jomu neskar.
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām likumprojekts atbilst
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām		Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Atbilstības izvērtējuma tabula
Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienas tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija		Likumprojekts šo jomu neskar.
Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.			Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)	Komentāri
4. Cita informācija		Likumprojekts šo jomu neskar.
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas		Konsultācijas nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)		Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis		Netika veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem		Saņemts NATO dalībvalstu partnerdienestu pozitīvs vērtējums.
5. Cita informācija		Likumprojekts šo jomu neskar.
VII. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde
1. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde no valsts puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas		Papildus institūciju izveide nav nepieciešama. Visas darbības tiks veiktas esošo institūciju kompetences ietvaros.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu		Pēc likumprojekta pieņemšanas tas tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo		Īstenojot likumprojektā paredzētās normas un izdarot grozījumus Militārā dienesta likumā, tiks mainīta Militārās izlūkošanas un drošības dienestā dienošo karavīru sociālā aizsardzība – uz minētajiem karavīriem tiks attiecinātas visas Valsts drošības iestāžu likumā paredzētās sociālās garantijas un tās Militārā dienesta likumā paredzētās normas, kas ir saistītas ar karavīra statusa saglabāšanu. Ņemot vērā to, ka minētie karavīri, saglabājot karavīra statusu, ieņem un pilda valsts drošības iestādes darbinieku amatus, bet nepilda militāra rakstura uzdevumus un funkcijas, ar minētajiem grozījumiem likumā viņu tiesības netiks ierobežotas.
4. Cita informācija		Likumprojekts šo jomu neskar.

Aizsardzības ministrs E.Repše

Valsts sekretārs	Juridiskā departamenta direktore	Par uzdevumu izpildes kontroli atbildīgā amatpersona	Dokumenta autors
E.Rinkēvičs	S.Araslanova	I.Kalna	S.Vistiņa

12.01.2005 3:14 PM

1053

Juridiskā departamenta

Tiesību aktu un uzraudzības nodaļas

vadītāja S.Vistiņa,

7335249

Sanda.Vistina@mod.gov.lv