Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"

Izdarīt likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 7., 24.nr.; 1996, 9., 15.nr.; 1997, 8., 24.nr.; 1998, 8., 21.nr.; 1999, 6., 24.nr.; 2000, 9.nr.; 2001, 1., 5., 24.nr.; 2003, 15.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus "līgumsabiedrība (personālsabiedrība)" (attiecīgā locīj umā) ar vārdu "personālsabiedrība" (attiecīgā locījumā).

2.  1.pantā:

izslēgt deviņpadsmitās daļas ievaddaļā vārdus "statūtsabiedrība vai";

izteikt deviņpadsmitās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) ir minētas šā likuma 1.pielikumā;";

izteikt deviņpadsmitās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

"3) ir nodokļa maksātājs, kurš maksā vienu no šā likuma 2.pielikumā minētajiem nodokļiem, ja tas nav atbrīvots no attiecīgā nodokļa vai tam nav iespējas izvēlēties nodokļa atbrīvojumu.";

papildināt pantu ar 19.¹ daļu šādā redakcijā:

"(19¹) Eiropas Savienības dalībvalstu saistītas sabiedrības - sabiedrības, kas atbilst šā panta deviņpadsmitās daļas 2. un 3.apakšpunktā minētajiem kritērijiem un ir minētas šā likuma 3.pielikumā, kā arī ja tās atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

1) vienai sabiedrībai pieder vismaz 25 procenti kapitāla vai balsošanas tiesību otrā sabiedrībā;

2) 25 procenti abu sabiedrību kapitāla vai balsošanas tiesību pieder citai sabiedrībai, kas atbilst šā panta deviņpadsmitās daļas 2. un 3.apakšpunktā minētajiem kritērijiem un ir minēta šā likuma 3.pielikumā."

3. 2.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

(2) Uzņēmumu ienākuma nodokli nemaksā valsts uzņēmumi, no valsts budžeta finansētas institūcijas, kuru ienākumi no saimnieciskās darbības paredzēti valsts budžetā, kā arī no pašvaldību budžeta finansētas institūcijas, kuru ienākumi no saimnieciskās darbības paredzēti pašvaldību budžetos, privātie pensiju fondi, biedrības, nodibinājumi, reliģiskās organizācijas, arodbiedrības un politiskās partijas.";

aizstāt trešajā daļā vārdus "peļņas daļu" ar vārdiem "apliekamā ienākuma daļu".

4. 3.pantā:

aizstāt ceturtās daļas 1.punktā skaitli "25" ar skaitli "10";

papildināt ceturto daļu ar 1.¹ punktu šādā redakcijā:

"1¹) ienākumiem, kas gūti no līdzdalības personālsabiedrībā – 15 procenti no apliekamā ienākuma;";

papildināt ceturtās daļas 3.punktu aiz skaitļa un vārdiem "5 procenti no šiem maksājumiem" ar vārdiem "izņemot minētos procentu maksājumus, ko kapitālsabiedrība, kas ir Latvijas Republikas rezidents (turpmāk – Latvijas sabiedrība), izmaksā Eiropas Savienības dalībvalstu saistītai sabiedrībai vai tās pastāvīgajai pārstāvniecībai, kas atrodas citā Eiropas Savienības dalībvalstī;";

papildināt ceturtās daļas 4.punkta ievaddaļu aiz vārdiem "intelektuālo īpašumu" ar vārdiem "izņemot samaksu par intelektuālo īpašumu, ko Latvijas sabiedrība izmaksā Eiropas Savienības dalībvalstu saistītai sabiedrībai vai tās pastāvīgajai pārstāvniecībai, kas atrodas citā Eiropas Savienības dalībvalstī";

papildināt pantu ar 4.², 4.³ un 4.⁴ daļu šādā redakcijā:

"(4²) Šā panta ceturtās daļas 1.punktā noteiktais atbrīvojums ir piemērojams arī tad, ja dividendes tiek izmaksātas šā panta ceturtās daļas 1.punktā minētās sabiedrības pastāvīgajai pārstāvniecībai, kas atrodas citā Eiropas Savienības dalībvalstī, ja pastāvīgās pārstāvniecības saņemtie maksājumi attiecīgajā dalībvalstī ir pakļauti aplikšanai ar kādu no šā likuma 2.pielikumā minētajiem nodokļiem vai identiskiem nodokļiem, vai pēc būtības līdzīgiem nodokļiem, kas var tikt ieviesti, aizstājot šā likuma 2.pielikumā minētos nodokļus.

(4³) Ja procentu maksājums vai samaksa par intelektuālo īpašumu tiek izmaksāta Eiropas Savienības dalībvalstu saistītas sabiedrības pastāvīgajai pārstāvniecībai, kas atrodas citā Eiropas Savienības dalībvalstī, šā panta ceturtās daļas 3. un 4.punktā noteiktais atbrīvojums ir piemērojams, ja saņemtie procenti vai samaksa par intelektuālo īpašumu Eiropas Savienības dalībvalstī, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība, ir pakļauti aplikšanai ar kādu no šā likuma 2.pielikumā minētajiem nodokļiem vai identiskiem nodokļiem, vai pēc būtības līdzīgiem nodokļiem, kas var tikt ieviesti, aizstājot šā likuma 2.pielikumā minētos nodokļus.

(4⁴) Ja procentu maksājumu vai samaksu par intelektuālo īpašumu veic nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība, šā panta ceturtās daļas 3. un 4.punktā noteiktais atbrīvojums ir piemērojams tikai tad, ja gan sabiedrība, kuras pastāvīgā pārstāvniecība veic maksājumu, gan sabiedrība, kura to saņem (vai sabiedrība, kuras pastāvīgā pārstāvniecība citā Eiropas Savienības dalībvalstī to saņem), abas ir Eiropas Savienības dalībvalstu saistītas sabiedrības šā likuma pirmā panta 19.¹ daļas izpratnē."

5. 6.pantā:

izteikt pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

"4) šā likuma 3.panta ceturtās daļas 2.-6.punktā un astotajā daļā paredzētajām izmaksām, ja uzņēmums no tām nav ieturējis nodokli noteiktajā apjomā, kā arī par nerezidentiem veiktajiem maksājumiem, kas izdarīti, izmantojot elektroniskās norēķinu sistēmas, un no kuriem saskaņā ar šā likuma 3.panta astoto un devīto daļu ir jāietur uzņēmumu ienākuma nodoklis, ja izmaksas brīdī to nevar ieturēt;";

papildināt pirmās daļas 7. un 8.punktu aiz vārdiem "likumu "Par vērtspapīriem"" ar vārdiem "vai Finanšu instrumentu tirgus likumu";

papildināt pirmo daļu ar 12.punktu šādā redakcijā:

"12) darba devēja darbinieku labā izdarītajām iemaksām privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem un iemaksātajām apdrošināšanas prēmiju summām par darbinieka dzīvības apdrošināšanu (ar līdzekļu uzkrāšanu) saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 8.panta piekto daļu, ja uzņēmumam taksācijas perioda pēdējā dienā ir nodokļu parādi.";

papildināt ceturto daļu ar 6.¹ punktu šādā redakcijā:

"6¹) par atgūtām bezcerīgo parādu vai izlaupījumu summām, kas ir tikušas tieši iekļautas zaudējumos un par kurām iepriekšējos taksācijas periodos ir ticis palielināts nodokļa maksātāja apliekamais ienākums;";

papildināt ceturtās daļas 9.punktu aiz vārdiem "likumu "Par vērtspapīriem"" ar vārdiem "vai Finanšu instrumentu tirgus likumu";

izteikt piektās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Nosakot apliekamo ienākumu, neņem vērā bilances posteņu pārvērtēšanas rezultātus, izņemot aktīvu pārvērtēšanu sakarā ar ārvalstu valūtas kursa maiņu.";

papildināt pantu ar 5.² daļu šādā redakcijā:

"(5²) Nosakot apliekamo ienākumu, neņem vērā personālsabiedrības līdzdalības daļas vērtības palielinājumu vai samazinājumu. Nodokļu maksātājs apliekamo ienākumu palielina par personālsabiedrības uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā aprēķinātā apliekamā ienākuma daļu proporcionāli viņa ieguldījuma daļai.";

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Nosakot apliekamo ienākumu, uzņēmuma peļņu drīkst samazināt par apdrošināšanas prēmiju maksājumiem atbilstoši likumam "Par apdrošināšanas līgumu", kas veikti Latvijā reģistrētām apdrošināšanas sabiedrībām, kuras izveidotas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu, vai citu Eiropas Savienības dalībvalstu apdrošināšanas sabiedrībām, kuras izveidotas saskaņā ar attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvajiem aktiem, un savu darbinieku labā privātajos pensiju fondos izdarītajām iemaksām atbilstoši likumam "Par privātajiem pensiju fondiem". Šie nosacījumi attiecas arī uz citu valstu (kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis) apdrošināšanas sabiedrībām izdarītajiem apdrošināšanas prēmiju maksājumiem par tādiem apdrošināšanas pakalpojumiem, kurus nenodrošina Latvijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētās apdrošināšanas sabiedrības."

6. Izteikt 6.⁴ panta ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Šā panta pirmo un otro daļu nepiemēro kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām, kā arī procentu maksājumiem par kredītiem un aizņēmumiem, kas saņemti no Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes vai no Pasaules Bankas grupas."

7.  9.pantā:

papildināt pirmās daļas 3.punktu aiz vārda "spēkā" ar vārdiem "vai arī Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents";

izslēgt pirmās daļas 5.punktu;

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Ja izpildīti šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā noteiktie nosacījumi, apliekamo ienākumu saskaņā ar šā likuma 6.panta pirmās daļas 6.punktu un ceturtās daļas 3.punktu var samazināt par pusi no zaudētās parāda summas, kad debitoram ir uzsākta bankrota procedūra. Apliekamo ienākumu par atlikušo zaudētā parāda summu samazina pēc attiecīgā debitora bankrota procedūras pabeigšanas."

8. Papildināt 11.pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(4) Iekšzemes uzņēmuma apliekamais ienākums nav palielināms par dividenžu summu, kas saņemama no šā likuma 1.panta deviņpadsmitajā daļā minētās sabiedrības - citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidenta, ja dividenžu saņēmējam - iekšzemes uzņēmumam dividenžu izmaksas brīdī pieder ne mazāk kā 10 procentu kapitāla un balsošanas tiesību sabiedrībā, kura izmaksā dividendes.

(5) Nerezidenta pastāvīgās pārstāvniecības apliekamais ienākums nav palielināms par dividenžu summu, kas saņemama no nerezidentiem, ja gan sabiedrība, kuras pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā saņem dividendes, gan sabiedrība, kura šīs dividendes izmaksā (vai sabiedrība, kuras pastāvīgā pārstāvniecība citā Eiropas Savienības dalībvalstī tās izmaksā), abas ir sabiedrības šā likuma 1.panta deviņpadsmitās daļas izpratnē, un sabiedrībai, kuras pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā saņem dividendes, dividenžu izmaksas brīdī pieder ne mazāk kā 10 procenti kapitāla un balsošanas tiesību sabiedrībā, kura izmaksā dividendes (vai sabiedrībā, kuras pastāvī gā pārstāvniecība citā Eiropas Savienības dalībvalstī tās izmaksā)."

9. Papildināt 14.panta astoto daļu aiz vārdiem "likumu "Par vērtspapīriem"" ar vārdiem "vai Finanšu instrumentu tirgus likumu".

10.  14.¹ pantā:

papildināt otro daļu aiz vārdiem "nemaksāšanas novēršanu" ar vārdiem "vai Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents, kas, pamatojoties uz spēkā esošo konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, netiek atzīts arī par citas valsts (kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts) rezidentu";

papildināt trešo daļu aiz vārdiem "iekšzemes uzņēmums" ar vārdiem "vai uzņēmums, kurš ir tāds citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents, kas, pamatojoties uz spēkā esošo konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, netiek atzīts arī par citas valsts (kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts) rezidentu".

11. 20.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Rezidentiem un pastāvīgajām pārstāvniecībām nodokli samazina par 85 procentiem no summām, kuras ziedotas budžeta iestādēm, kā arī Latvijas Republikā reģistrētām biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām vai to iestādēm, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu.";

izslēgt otro daļu;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Šā panta pirmajā daļā minētās budžeta iestādes, Latvijas Republikā reģistrētās biedrības, nodibinājumi un reliģiskās organizācijas vai to iestādes, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu, ne vēlāk kā līdz pēctaksācijas gada 1.martam sniedz publisku pārskatu par ziedotājiem, to ziedotajām summām un saņemto ziedojumu izlietojumu taksācijas gadā.";

papildināt pantu ar septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

"(7) Manta vai finansiālie līdzekļi, kurus maksātājs, pamatojoties uz līgumu, bez atlīdzības nodod budžeta iestādei vai sabiedriskā labuma organizācijai (kurai šāds statuss piešķirts saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu) tās statūtos, satversmē vai nolikumā noteikto mērķu sasniegšanai, ir uzskatāmi par ziedojumu šā panta izpratnē, ja saņēmējam nav noteikts pretpienākums veikt darbības, kuras uzskatāmas par atlīdzību.

(8) Nodokļa atlaidi atbilstoši šā panta pirmajai daļai nepiemēro, ja ziedojuma mērķī, kas noteikts ziedojuma saņēmējam, ir ietverta tieša vai netieša norāde uz konkrētu ziedoto līdzekļu saņēmēju, kas ir ar ziedotāju saistīts uzņēmums vai saistīta persona, vai ziedotāja darbinieks, vai šī darbinieka ģimenes loceklis."

12. 22.pantā:

izslēgt astotās daļas pirmo teikumu;

papildināt pantu ar devīto un desmito daļu šādā redakcijā:

"(9) Personālsabiedrība sagatavo un iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju par attiecīgo taksācijas periodu, norādot tajā arī informāciju par personālsabiedrības biedriem.

(10) Personālsabiedrības biedri – rezidenti un pastāvīgās pārstāvniecības, pamatojoties uz personālsabiedrības uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju, iekļauj uz sevi attiecināto personālsabiedrības ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu vai zaudējumu daļu savā uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā, attiecīgi koriģējot apliekamo ienākumu, bet, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestā savu uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju, pielikumā pievieno personālsabiedrības uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju, gada finanšu pārskatus un personālsabiedrības apliecinājumu par katram biedram piederošo personālsabiedrības ieguldījuma daļas lielumu."

13. 24.pantā:

papildināt pirmo daļu aiz vārda "summu" ar vārdiem "ja šā panta 1.¹ daļā nav noteikts citādi";

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Personālsabiedrība ietur ienākuma nodokli no personālsabiedrības ienākuma daļas, kas pienākas personālsabiedrības biedram – nerezidentam un apliekama ar nodokli, piemērojot uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājam šajā likumā noteikto likmi vai iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājam - likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteikto likmi, un iemaksā to budžetā 15 dienu laikā pēc personālsabiedrības uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas iesniegšanas."

14. Papildināt 26.panta otro daļu aiz vārda "pirmajā" ar vārdu un skaitli "un 1.¹".

15. Pārejas noteikumos:

papildināt 28.punktu aiz vārdiem "likumu "Par vērtspapīriem"" ar vārdiem "vai Finanšu instrumentu tirgus likumu";

papildināt pārejas noteikumus ar 44., 45., 46., 47., 48., 49., 50., 51., 52., 53., 54., 55., 56., 57., 58., 59., 60., 61., 62., 63., 64., 65. un 66.punktu šādā redakcijā:

"44. Šā likuma normas, kas reglamentē personālsabiedrību apliekamā ienākuma noteikšanu un nodokļa maksāšanu, attiecas arī uz līgumsabiedrībām, bet normas, kas reglamentē nodokļa piemērošanu kapitālsabiedrībām, – arī uz statūtsabiedrībām.

45. Grozījumi šā likuma 3.panta ceturtās daļas 1.punktā stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī. Līdz 2008.gada 31.decembrim nodokli neietur no dividendēm, kas tiek izmaksātas šā likuma 1.panta deviņpadsmitajā daļā minētajai sabiedrībai - citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidentam, ja vismaz divus gadus (līdz dividenžu izmaksas dienai ieskaitot) šim citas dalībvalsts rezidentam sabiedrībā, kura izmaksā dividendes, nepārtraukti pieder kapitāla vai balsošanas tiesības ne mazāk kā:

1) 20 procentu apmērā - laikposmā no 2005.gada 1.janvāra līdz 2006.gada 31.decembrim;

2) 15 procentu apmērā - laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim.

46. Grozījumi šā likuma 3.panta ceturtās daļas 3.punktā stājas spēkā 2013.gada 1.jūlijā. Līdz 2009.gada 30.jūnijam procentu maksājumiem Eiropas Savienības dalībvalstu saistītai sabiedrībai vai tās pastāvīgajai pārstāvniecībai piemēro šā likuma 3.panta ceturtās daļas 3.punktā noteiktās nodokļa likmes, bet no 2009.gada 1.jūlija līdz 2013.gada 30.jūnijam – 5 procentu likmi visiem 3.panta ceturtās daļas 3.punktā noteiktajiem procentu maksājumiem Eiropas Savienības dalībvalstu saistītai sabiedrībai vai tās pastāvīgajai pārstāvniecībai.

47. Grozījumi šā likuma 3.panta ceturtās daļas 4.punktā stājas spēkā 2013.gada 1.jūlijā. Līdz 2013.gada 30.jūnijam nodokļa likme samaksai Eiropas Savienības dalībvalstu saistītai sabiedrībai vai tās pastāvīgajai pārstāvniecībai:

1) par šā likuma 3.panta ceturtās daļas 4.punkta "a" apakšpunktā minēto intelektuālo īpašumu ir:

a) līdz 2005.gada 30.jūnijam - 15 procenti,

b) no 2005.gada 1.jūlija līdz 2009.gada 30.jūnijam - 10 procenti,

c) no 2009.gada 1.jūlija līdz 2013.gada 30.jūnijam - 5 procenti;

2) par šā likuma 3.panta ceturtās daļas 4.punkta "b" apakšpunktā minēto intelektuālo īpašumu – 5 procenti.

48. Šā likuma 3.panta 4.³ un 4.⁴ daļa stājas spēkā 2005.gada 1.jūlijā.

49. Šā likuma 6.panta pirmās daļas 12.punkts tiek piemērots ar taksācijas periodu, kas sākas 2005.gadā.

50. Grozījumi šā likuma 6.panta sestajā daļā tiek piemēroti ar taksācijas periodu, kas sākas 2004.gadā.

51. Grozījumi šā likuma 9.panta pirmajā daļā un 9.panta 1.¹ daļā tiek piemēroti attiecībā uz zaudētiem parādiem, kuru saistības radušās pēc 2004.gada 1.janvāra.

52. Šā likuma 11.panta ceturtā daļa stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī. Līdz 2008.gada 31.decembrim iekšzemes uzņēmuma apliekamais ienākums nav palielināms par dividenžu summu, kas saņemama no šā likuma 1.panta deviņpadsmitajā daļā minētās sabiedrības - citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidenta, ja dividenžu saņēmējam - iekšzemes uzņēmumam - sabiedrībā, kura izmaksā dividendes, to izmaksas brīdī pieder kapitāla un balsošanas tiesības ne mazāk kā:

1)  20 procentu apmērā - laikposmā no 2005.gada 1.janvāra līdz 2006.gada 31.decembrim;

2)  15 procentu apmērā - laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim.

53. Šā likuma 11.panta piektā daļa stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī. Līdz 2008.gada 31.decembrim nerezidenta pastāvīgās pārstāvniecības apliekamais ienākums nav palielināms par dividenžu summu, kas saņemama no nerezidenta, ja gan sabiedrība, kuras pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā saņem dividendes, gan sabiedrība, kas šīs dividendes izmaksā (vai sabiedrība, kuras pastāvīgā pārstāvniecība citā Eiropas Savienības dalībvalstī tās izmaksā), abas ir sabiedrības šā likuma 1.panta deviņpadsmitās daļas izpratnē, un sabiedrībai, kuras pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā saņem dividendes, dividenžu izmaksas brīdī sabiedrībā, kura izmaksā dividendes (vai sabiedrībā, kuras pastāvīgā pārstāvniecība citā Eiropas Savienības dalībvalstī tās izmaksā), pieder kapitāla un balsošanas tiesības ne mazāk kā:

1) 20 procentu apmērā - laikposmā no 2005.gada 1.janvāra līdz 2006.gada 31.decembrim;

2) 15 procentu apmērā - laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim.

54. Ja kapitālsabiedrība ir ierakstīta komercreģistrā, pārreģistrējot bezpeļņas uzņēmumu vai bezpeļņas uzņēmējsabiedrību par kapitālsabiedrību, šīs kapitālsabiedrības taksācijas periods (uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanai) sākas dienā, kad tā ir ierakstīta komercreģistrā. Pirmais taksācijas periods pēc šīs kapitālsabiedrības pārreģistrācijas var aptvert īsāku vai garāku periodu nekā 12 mēneši, bet ne vairāk par 18 mēnešiem.

55. Ja kapitālsabiedrības dalībnieka kapitāla daļu vai akciju (turpmāk – kapitāla daļas) vērtība ir palielināta, bezpeļņas organizāciju (bezpeļņas uzņēmumu vai bezpeļņas uzņēmējsabiedrību) pārreģistrējot vai reorganizējot par kapitālsabiedrību saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 25. un 25.⁴ pantu, kapitālsabiedrības dalībnieka apliekamo ienākumu palielina par minētās pārreģistrācijas vai reorganizācijas rezultātā palielinātās kapitāla daļas vērtības palielinājumu tajā taksācijas periodā, kurā ir samazināta kapitālsabiedrības kapitāla daļas vērtība vai atsavināta kapitālsabiedrības kapitāla daļa.

56. Kapitālsabiedrības dalībnieka apliekamo ienākumu samazina par kapitāla daļas vērtības palielinājumu, par kuru ir palielināta esošo kapitāla daļu vērtība, bezpeļņas organizāciju (bezpeļņas uzņēmumu vai bezpeļņas uzņēmējsabiedrību) pārreģistrējot vai reorganizējot par kapitālsabiedrību saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 25. un 25.⁴ pantu. Korekciju veic tajā taksācijas periodā, kurā ir veikta minētā kapitālsabiedrības kapitāla daļas vērtības palielināšana.

57. Kapitālsabiedrības dalībniekam – nerezidentam, kura kapitāla daļu vērtība ir palielināta, bezpeļņas organizāciju (bezpeļņas uzņēmumu vai bezpeļņas uzņēmējsabiedrību) pārreģistrējot vai reorganizējot par kapitālsabiedrību saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 25. un 25.⁴ pantu, minētās pārreģistrācijas vai reorganizācijas rezultātā palielinātās kapitāla daļas vērtības palielinājumu apliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli pēc 15 procentu likmes tajā taksācijas periodā, kurā ir veikta kapitāla daļas vērtības samazināšana vai kapitāla daļas atsavināšana. Ienākuma izmaksātājs uzņēmumu ienākuma nodokli izmaksas brīdī ietur un iemaksā budžetā šā likuma 24.pantā noteiktajā kārtībā.

58. Izmaksājot kapitālsabiedrības dalībniekam – nerezidentam no speciālās rezerves summas, kuras tajā ir ieskaitītas, bezpeļņas organizāciju (bezpeļņas uzņēmumu vai bezpeļņas uzņēmējsabiedrību) pārreģistrējot vai reorganizējot par kapitālsabiedrību saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 25. un 25.⁴ pantu, no bezpeļņas uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) uzkrātā rezerves fonda (ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem) un kuras nav uzskatāmas par kapitālsabiedrības saimnieciskās darbības izdevumiem, minētās summas apliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli pēc 15 procentu likmes. Ienākuma izmaksātājs uzņēmumu ienākuma nodokli izmaksas brīdī ietur un iemaksā budžetā šā likuma 24.pantā noteiktajā kārtībā.

59. Pārejas noteikumu 55.punktu piemēro, ja kapitāla daļu vērtības palielinājums ir bijis izslēgts no apliekamā ienākuma, bet 56.punktu piemēro, ja kapitāla daļu vērtības palielinājums ir bijis iekļauts apliekamajā ienākumā.

60. Kapitālsabiedrības kapitāla daļas vērtības palielinājums ir starpība starp kapitālsabiedrības kapitāla daļas nominālvērtību pēc kapitāla daļas vērtības palielinājuma saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 25.⁴ pantu un kapitāla daļas nominālvērtību pirms minētās kapitāla daļas vērtības palielinājuma.

61. Bezpeļņas organizācija līdz tās reorganizācijas dienai vai darbības izbeigšanas dienai nav uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja. Bezpeļņas organizācija taksācijas periodā, kurā tā pārreģistrējas komercreģistrā komercsabiedrības statusā, par laikposmu no taksācijas perioda sākuma līdz pārreģistrācijas dienai uzņēmumu ienākuma nodokli nemaksā, ja minētā bezpeļņas organizācija ir sastādījusi bilanci un peļņas vai zaudējuma aprēķinu uz pārreģistrācijas dienu.

62. Nosakot valsts akciju sabiedrības "Privatizācijas aģentūra" apliekamo ienākumu, tās apliekamo ienākumu samazina par to atskaitījumu summu rezervēs, kas izveidotas kā rezerves fonds saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību privatizācijas fondiem" 5.panta otro daļu un par kuriem ir samazināmi pārskaitījumi valsts un pašvaldības privatizācijas fondā, ja tos izmanto saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas reglamentē rezerves fonda izveidošanu un tā līdzekļu izlietošanu, savukārt apliekamo ienākumu palielina par summu, kas ir izņemta no šīm rezervēm taksācijas periodā.

63. Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji, kuri 2005.gadā līdz 31.martam ziedo Latvijas Kultūras fondam, Latvijas Olimpiskajai komitejai, Latvijas Bērnu fondam, biedrībām vai nodibinājumiem, ir tiesīgi samazināt taksācijas periodam, kas sākas 2005.gadā, aprēķināto nodokli šādā apmērā (kopējā nodokļa atlaide taksācijas periodā par ziedotajām summām saskaņā ar likuma 20.pantu un šo punktu nedrīkst pārsniegt 20 procentus no nodokļa kopējās summas):

1) ziedojot Latvijas Kultūras fondam, Latvijas Olimpiskajai komitejai vai Latvijas Bērnu fondam – par 90 procentiem no ziedoto summu apmēra;

2) ziedojot biedrībām un nodibinājumiem, kuriem kā Latvijas Republikā reģistrētām sabiedriskajām, kultūras, izglītības, zinātnes, sporta, labdarības, veselības un vides aizsardzības organizācijām un fondiem, un reliģiskajām organizācijām 2004.gadā ir piešķirta vai pagarināta atļauja saņemt ziedojumus, ziedotājiem saņemot nodokļa atlaidi, – par 85 procentiem no ziedoto summu apmēra.

64. Latvijas Republikā reģistrētās sabiedriskās, kultūras, izglītības, zinātnes, sporta, labdarības, veselības un vides aizsardzības organizācijas un fondi, un reliģiskās organizācijas, kurām 2004.gadā piešķirta vai pagarināta atļauja saņemt ziedojumus, ziedotājiem saņemot nodokļa atlaidi, kā arī Latvijas Kultūras fonds, Latvijas Olimpiskā komiteja un Latvijas Bērnu fonds ne vēlāk kā līdz 2005.gada 1.martam sniedz publisku pārskatu par ziedotājiem, to ziedotajām summām un saņemto ziedojumu izlietojumu 2004.gadā.

65. Pārejas noteikumu 63.punktā minētās organizācijas, pretendējot uz sabiedriskā labuma organizācijas statusu, Sabiedriskā labuma komisijai iesniedz pārskatu par ziedotājiem, to ziedotajām summām un saņemto ziedojumu izlietojumu attiecībā uz ziedojumiem, kas saņemti 2005.gadā līdz 31.martam.

66. Grozījumu šā likuma 2.panta trešajā daļā un 3.panta ceturtās daļas 1.¹ punktu, 6.panta 5.² daļu, 22.panta devīto un desmito daļu, kā arī 24.panta 1.¹ daļu piemēro ar taksācijas periodu, kas sākas 2005.gadā. Grozījumu šā likuma 22.panta astotajā daļā piemēro, iesniedzot deklarāciju par taksācijas periodu, kas sākas 2005.gadā."

16. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1990.gada 23.jūlija Direktīvas 90/434/EEK par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro dažādu dalībvalstu uzņēmējsabiedrību apvienošanai, sadalīšanai, to aktīvu pārvešanai un akciju maiņai;

2) Padomes 1990.gada 23.jūlija Direktīvas 90/435/EEK par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kas atrodas dažādās dalībvalstīs;

3) Padomes 2003.gada 3.jūnija Direktīvas 2003/49/EK par kopīgu nodokļu sistēmu, ko piemēro procentu un honorāru maksājumiem, kurus veic asociēti uzņēmumi dažādās dalībvalstīs;

4) Padomes 2003.gada 22.decembra Direktīvas 2003/123/EK, ar ko groza Direktīvu 90/435/EEK par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro mātes uzņēmumiem un meitas uzņēmumiem, kas atrodas dažādās dalībvalstīs;

5) Padomes 2004.gada 26.aprīļa Direktīvas 2004/66/EK, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 1999/45/EK, 2002/83/EK, 2003/37/EK un 2003/59/EK un Padomes Direktīvas 77/388/EEK, 91/414/EEK, 96/26/EK, 2003/48/EK un 2003/49/EK pielāgo preču brīvas aprites, pakalpojumu sniegšanas brīvības, lauksaimniecības, transporta un nodokļu politikas jomā saistībā ar Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanos Eiropas Savienībai;

6) Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas 2004/76/EK, kas izdara labojumus direktīvā 2003/49/EK attiecībā uz iespējām atsevišķām dalībvalstīm piemērot pārejas periodu kopējas nodokļu aplikšanas sistēmas procentu un autortiesību maksājumiem, kas veikti starp saistītiem uzņēmumiem dažādās dalībvalstīs."

17. Papildināt likumu ar 1., 2. un 3.pielikumu šādā redakcijā:

"Likuma "Par uzņēmumu

ienākuma nodokli"

1.pielikums

Eiropas Savienības dalībvalstu sabiedrības, uz kurām attiecināma likuma 1.panta deviņpadsmitā daļa

1. Sabiedrība, kas inkorporēta saskaņā ar Apvienotās Karalistes tiesību aktiem.

2. Sabiedrība, kas saskaņā ar Austrijas tiesību aktiem ir "Aktiengesellschaft", "Gesellschaft mit beschränkter Haftung", "Versicherungsvereine auf Gegenseitigkeit", "Erwerbs- und Wirtschaftsgenossenschaften", "Betriebe gewerblicher Art von Körperschaften des öffentlichen Rechts", "Sparkassen", vai cita sabiedrība, kas izveidota atbilstoši Austrijas tiesību aktiem un uz kuru attiecas šā likuma 2.pielikuma 2.punktā minētais nodoklis.

3. Sabiedrība, kas saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem ir "société anonyme"/"naamloze vennootschap", "société en commandite par actions"/"commanditaire vennootschap op aandelen", "société privée à responsabilité limitée"/"besloten vennootschap met beperkte aansprakelijkheid", "société coopérative à responsabilité limitée"/"coöperatieve vennootschap met beperkte aansprakelijkheid", "société coopérative à responsabilité illimitée"/"coöperatieve vennootschap met onbeperkte aansprakelijkheid", "société en nom collectif"/"vennootschap onder firma", "société en commandite simple"/"gewone commanditaire vennootschap", publisks uzņēmums, kas ir pieņēmis vienu no iepriekš minētajām juridiskajām formām, vai cita sabiedrība, kas izveidota atbilstoši Beļģijas tiesību aktiem un uz ko attiecas šā likuma 2.pielikuma 3.punktā minētais nodoklis.

4. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Čehijas Republikas tiesību aktiem ir "akciová společnost", "společnost sručením omezeným", "veřejná obchodní společnost", "komanditní společnost", "družstvo".

5. Sabiedrība, kas saskaņā ar Dānijas tiesību aktiem ir "aktieselskab" un "anpartsselskab". Cita sabiedrība, uz ko attiecas nodoklis saskaņā ar Korporāciju nodokļa aktu, ciktāl tās ar nodokli apliekamais ienākums ir aprēķināts un aplikts ar nodokli saskaņā ar vispārējiem nodokļu tiesību aktu noteikumiem, ko piemēro "aktieselskaber".

6. Sabiedrības, kas saskaņā ar Francijas tiesību aktiem ir "société anonyme", "société en commandite par actions", "société à responsabilité limitée", "sociétés par actions simplifiées", "sociétés d'assurances mutuelles", "caisses d'épargne et de prévoyance", "sociétés civiles" un uz ko attiecas korporatīvais nodoklis, "coopératives", "unions de coopératives", rūpniecības un tirdzniecības publiskā iestāde vai uzņēmums, vai cita sabiedrība, kas izveidota atbilstoši Francijas tiesību aktiem un uz ko attiecas šā likuma 2.pielikuma 6.punktā minētais nodoklis.

7. Sabiedrība, kas saskaņā ar Grieķijas tiesību aktiem ir "ενώνυμη εταιρεία", "εταιρεία περιωρισμενης εύθυης (Ε.Π.Ε.)", vai cita sabiedrība, uz ko attiecas šā likuma 2.pielikuma 7.punktā minētais nodoklis.

8. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Igaunijas tiesību aktiem ir "täisühing", "usaldusühing", "osaühing", "aktsiaselts", "tulundusühistu".

9. Sabiedrība, kas saskaņā ar Itālijas tiesību aktiem ir "società per azioni", "società in accomandita per azioni", "società a responsibilità limitata", "società cooperative", "società di mutua assicurazione", vai valsts uzņēmums, kura darbība ir pilnīgi vai galvenokārt komerciāla.

10. Sabiedrība, kas inkorporēta vai pastāv saskaņā ar Īrijas tiesību aktiem, struktūra, kas reģistrēta saskaņā ar Rūpnieciskās un sociālās nodrošināšanas sabiedrību aktu, būvniecības sabiedrība, kas inkorporēta saskaņā ar Būvniecības sabiedrību aktu, un trasta krājbankas 1989.gada Trasta krājbanku akta nozīmē.

11. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Kipras tiesību aktiem ir "company in accordance with the Companýs Law", "Public Corporate Body as well as any other Body which is considered as a company in accordance with the Income tax Laws".

12. Sabiedrība, kas reģistrēta atbilstoši Lietuvas tiesību aktiem.

13. Sabiedrība, kas saskaņā ar Luksemburgas tiesību aktiem ir "société anonyme", "société en commandite par actions", "société à responsabilité limitée", "société coopérative", "société coopérative organisée comme une société anonyme", "association d'assurances mutuelles", "association d'épargne-pension", "entreprise de nature commerciale, industrielle ou minière de l'Etat, des communes, des syndicats de communes, des établissements publics et des autres personnes morales de droit public", vai cita sabiedrība, kas izveidota saskaņā ar Luksemburgas tiesību aktiem un uz kuru attiecas šā likuma 2.pielikuma 14.punktā minētais nodoklis.

14. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Maltas tiesību aktiem ir "Kumpaniji ta' Responsabilita' Limitata", "Soċjetajiet in akkomandita li l-kapital tagħhom maqsum f'azzjonijiet".

15. Sabiedrība, kas saskaņā ar Nīderlandes tiesību aktiem ir "naamloze vennnootschap", "besloten vennootschap met beperkte aansprakelijkheid", "Open commanditaire vennootschap", "Coöperatie", "onderlinge waarborgmaatschappij", "Fonds voor gemene rekening", "vereniging op coöperatieve grondslag", "vereniging welke op onderlinge grondslag als verzekeraar of kredietinstelling optreedt", vai cita sabiedrība, kas izveidota saskaņā ar Nīderlandes tiesību aktiem un uz kuru attiecas šā likuma 2.pielikuma 16.punktā minētais nodoklis.

16. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Polijas tiesību aktiem ir "spółka akcyjna", "spółka z ograniczoną odpowiedzialnością".

17. Komercsabiedrība vai saskaņā ar civiltiesībām izveidota komercsabiedrība, kooperatīvs vai valsts uzņēmums, kas ir reģistrēts saskaņā ar Portugāles tiesību aktiem.

18. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Slovākijas tiesību aktiem ir "akciová spoločnos", "spoločnosť s ručením obmedzeným", "komanditná spoločnos", "verejná obchodná spoločnos", "družstvo".

19. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Slovēnijas tiesību aktiem ir "delniška družba", "komanditna delniška družba", "komanditna družba", "družba z omejeno odgovornostjo", "družba z neomejeno odgovornostjo".

20. Sabiedrība, kas saskaņā ar Somijas tiesību aktiem ir "osakeyhtiö/aktiebolag", "osuuskunta/andelslag", "säästöpankki/sparbank" un "vakuutusyhtiö/försäkringsbolag".

21. Sabiedrība, kas saskaņā ar Spānijas tiesību aktiem ir "sociedad anónima", "sociedad comanditaria por acciones", "sociedad de responsabilidad limitada", vai publisko tiesību subjekti, kas darbojas saskaņā ar privātajām tiesībām. Citas vienības, kas izveidotas atbilstoši Spānijas tiesību aktiem un uz ko attiecas šā likuma 2.pielikuma 22.punktā minētais nodoklis ("Impuesto sobre Sociedades").

22. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Ungārijas tiesību aktiem ir "közkereseti társaság", "betéti társaság", "közös vállalat", "korlátolt felelősségű társaság", "részvénytársaság", "egyesülés", "közhasznú társaság", "szövetkezet".

23. Sabiedrība, kas saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem ir "Aktiengesellschaft", "Kommanditgesellschaft auf Aktien", "Gesellschaft mit beschränkter Haftung", "Versicherungsverein auf Gegenseitigkeit", "Erwerbs- und Wirtschaftsgenossenschaft", "Betriebe gewerblicher Art von juristischen Personen des öffentlichen Rechts", vai cita sabiedrība, kas izveidota atbilstoši Vācijas tiesību aktiem un uz ko attiecas šā likuma 2.pielikuma 24.punktā minētais nodoklis.

24. Sabiedrība, kas saskaņā ar Zviedrijas tiesību aktiem ir "aktiebolag", "försäkringsaktiebolag", "ekonomiska föreningar", "sparbanker", "ömsesidiga försäkringsbolag".

25. Eiropas uzņēmējsabiedrības, kas inkorporētas saskaņā ar Padomes 2001.gada 8.oktobra Regulu (EK) Nr.2157/2001 par Eiropas uzņēmējsabiedrības statūtiem, un kooperatīvās sabiedrības, kas inkorporētas saskaņā ar Padomes 2003.gada 22.jūlija Regulu (EK) Nr.1435/2003 par Eiropas Kooperatīvās sabiedrības statūtiem.

Likuma "Par uzņēmumu

ienākuma nodokli"

2.pielikums

Eiropas Savienības dalībvalstu sabiedrību ienākuma nodokļi,

uz kuru maksātājiem attiecināma likuma 1.panta deviņpadsmitā un 19.¹ daļa

1. Corporation tax Apvienotajā Karalistē.

2. Körperschaftsteuer Austrijā.

3. Impôt des sociétés/vennootschapsbelasting Beļģijā.

4. Daň z příjmů právnických osob Čehijas Republikā.

5. Selskabsskat Dānijā.

6. Impôt sur les sociétés Francijā.

7. Φόρος εισοδήμιτος νομκών προσώπων Grieķijā.

8. Tulumaks Igaunijā.

9. Imposta sul reddito delle persone giuridiche Itālijā.

10. Corporation tax Īrijā.

11. Φόρος εισοδήματος Kiprā.

12. Uzņēmumu ienākuma nodoklis Latvijā.

13. Pelno mokestis Lietuvā.

14. Impôt sur le revenu des collectivités Luksemburgā.

15. Taxxa fuq l-income Maltā.

16. Vennootschapsbelasting Nīderlandē.

17. Podatek dochodowy od osób prawnych Polijā.

18. Imposto sobre o rendimento da pessoas colectivas Portugālē.

19. Daň z príjmov právnických osôb Slovākijā.

20. Davek od dobička pravnih oseb Slovēnijā.

21. Yhteisöjen tulovero/inkomstskatten för samfund Somijā.

22. Impuesto sobre sociedades Spānijā.

23. Társasági adó Ungārijā.

24. Körperschaftsteuer Vācijā.

25. Statlig inkomstskatt Zviedrijā.

Likuma "Par uzņēmumu

ienākuma nodokli"

3.pielikums

Eiropas Savienības dalībvalstu sabiedrības,

uz kurām attiecināma likuma 1.panta 19.¹ daļa

1. Uzņēmējsabiedrība, kas reģistrēta saskaņā ar Apvienotās Karalistes tiesību aktiem.

2. Uzņēmējsabiedrība, kas saskaņā ar Austrijas tiesību aktiem ir "Aktiengesellschaft" un "Gesellschaft mit beschränkter Haftung".

3. Uzņēmējsabiedrība, kas saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem ir "naamloze vennootschap/société anonyme, commanditaire vennootschap op aandelen/société en commandite par actions, besloten vennootschap met beperkte aansprakelijkheid/société privée à respons".

4. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Čehijas Republikas tiesību aktiem ir "akciová společnost", "společnost s ručením omezeným", "veřejná obchodní společnost", "komanditní společnost", "družstvo".

5. Uzņēmējsabiedrība, kas saskaņā ar Dānijas tiesību aktiem ir "aktieselskab" un "anpartsselskab".

6. Uzņēmējsabiedrība, kas saskaņā ar Francijas tiesību aktiem ir "société anonyme, société en commandite par actions, société à responsabilité limitée", un rūpnieciski un komerciāli publiskas iestādes un uzņēmumi.

7. Uzņēmējsabiedrība, kas saskaņā ar Grieķijas tiesību aktiem ir "ανώνυμη εταιρ ία".

8. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Igaunijas tiesību aktiem ir "täisühing", "usaldusühing", "osaühing", "aktsiaselts", "tulundusühistu"< span lang=LV style='font-size:14.0pt; mso-ansi-language:LV'>.

9. Uzņēmējsabiedrība, kas saskaņā ar Itālijas tiesību aktiem ir "società per azioni, società in accomandita per azioni, società a responsabilità limitata", un valsts vai privātas iestādes, kas veic rūpnieciskas un komerciālas darbības.

10. Uzņēmējsabiedrība, kas saskaņā ar Īrijas tiesību aktiem ir "public company limited by shares or by guarantee", "private company limited by shares or by guarantee", struktūra, kas reģistrēta saskaņā ar "Industrial and Provident Societies Acts", vai "building society", kas reģistrēta saskaņā ar "Building Societies Acts".

11. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Kipras tiesību aktiem ir "company in accordance with the Companýs Law, Public Corporate Body as well as any other Body which is considered as a company in accordance with the Income tax Laws".

12. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Latvijas tiesību aktiem ir "akciju sabiedrība", "sabiedrība ar ierobežotu atbildību".

13. Sabiedrība, kas reģistrēta atbilstoši Lietuvas tiesību aktiem.

14. Sabiedrība, kas saskaņā ar Luksemburgas likumiem ir "société anonyme", "société en commandite par actions", "société à responsabilité limitée".

15. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Maltas tiesību aktiem ir "Kumpaniji ta' Responsabilita' Limitata", "Soċjetajiet en akkomandita li l-kapital tagħhom maqsum f'azzjonijiet".

16. Uzņēmējsabiedrība, kas saskaņā ar Nīderlandes tiesību aktiem ir "naamloze vennootschap", "besloten vennootschap met beperkte aansprakelijkheid".

17. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Polijas tiesību aktiem ir "spółka akcyjna", "spółka z ograniczoną odpowiedzialnością".

18. Komercsabiedrība vai saskaņā ar civiltiesībām izveidota komercsabiedrība, kooperatīvs un valsts uzņēmums, kas ir reģistrēts saskaņā ar Portugāles tiesību aktiem.

19. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Slovākijas tiesību aktiem ir "akciová spoločnos", "spoločnosť s ručením obmedzeným", "komanditná spoločnos", "verejná obchodná spoločnos", "družstvo".

20. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Slovēnijas tiesību aktiem ir "delniška družba", "komanditna delniška družba", "komanditna družba", "družba z omejeno odgovornostjo", "družba z neomejeno odgovornostjo".

21. Uzņēmējsabiedrība, kas saskaņā ar Somijas tiesību aktiem ir "osakeyhtiö/aktiebolag, osuuskunta/andelslag, säästöpankki/sparbank", "vakuutusyhtiö/försäkringsbolag".

22. Uzņēmējsabiedrība, kas saskaņā ar Spānijas tiesību aktiem ir "sociedad anónima, sociedad comanditaria por acciones, sociedad de responsabilidad limitada", un tādas publisko tiesību iestādes, kas darbojas saskaņā ar privāttiesībām.

23. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Ungārijas tiesību aktiem ir "közkereseti társaság", "betéti társaság", "közös vállalat", "korlátolt felelősségű társaság", "részvénytársaság", "egyesülés", "közhasznú társaság", "szövetkezet".

24. Uzņēmējsabiedrība, kas saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem ir "Aktiengesellschaft, Kommanditgesellschaft auf Aktien, Gesellschaft mit beschraenkter Haftung", "bergrechtliche Gewerkschaft".

25. Uzņēmējsabiedrība, kas saskaņā ar Zviedrijas tiesību aktiem ir "aktiebolag", "försäkringsaktiebolag"."

Likums stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.

Finanšu ministrs

O.Spurdziņš

Likumprojekta

„Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normas, kas reglamentē procentu un autoratlīdzību maksājumu starp dažādu dalībvalstu saistītiem uzņēmumiem aplikšanu ar ienākuma nodokli, neatbilst Eiropas Savienības Direktīvas 2003/49/EK “Par kopīgu nodokļu sistēmu, ko piemēro procentu un honorāru maksājumiem, kurus veic asociēti uzņēmumi dažādās dalībvalstīs” prasībām un tādēļ ir jāveic grozījumi, lai būtu iespējams praksē piemērot Eiropas Savienības Direktīvas 2003/49/EK prasības. Atbilstoši likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normām, apliekamais ienākums var tikt samazināts tikai par to zaudēto parādu summām, kuras atbilst likuma 9.pantā noteiktajiem kritērijiem, kas nosaka, ka uzņēmums var norakstīt zaudētos debitoru parādus tikai pēc tiesas sprieduma pieņemšanas, ar kuru debitors ir atzīts par bankrotējušu. Lai radītu iespēju maksātnespējas procesā esoša uzņēmuma parādus izslēgt no uzņēmuma – kreditora apliekamā pirms bankrota procedūras, kas var ilgt gadiem, pabeigšanas, ir jāveic attiecīgi grozījumi likuma 9.pantā, mainot zaudēto parādu kritērijus. Ņemot vērā izdarītās izmaiņas Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā, nepieciešams noteikt bezpeļņas organizāciju, kas pārveidojas par kapitālsabiedrībām, rezerves fondā uzkrāto līdzekļu, kas reorganizējoties vai pārreģistrējoties tiek ieskaitīti kapitālsabiedrības pamatkapitālā vai rezervē, aplikšanas kārtību ar uzņēmumu ienākuma nodokli to izmaksu brīdī. Likumā ir nepieciešams precizēt ienākuma nodokļu režīmu attiecībā uz personālsabiedrības gūtajiem ienākumiem, saglabājot esošo kārtību, ka uzņēmumu ienākuma nodokli personālsabiedrības nemaksā patstāvīgi, bet katrs personālsabiedrības biedrs maksā attiecīgi iedzīvotāju ienākuma nodokli (fiziska persona) vai uzņēmumu ienākuma nodokli (juridiska persona) no tam pienākošās personālsabiedrības ar nodokli apliekamā ienākuma daļas. Sakarā ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā attiecībā uz likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” nepieciešams izdarīt izmaiņas, kas nodrošinātu Eiropas Savienības dalībvalsts rezidentu nediskriminēšanu nodokļu uzlikšanas nolūkos.
2. Normatīvā akta projekta būtība	< p class=MsoNormal style='text-align:justify;text-indent:36.0pt'>Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” paredz precizēt likuma normas atbilstoši Eiropas Savienības Direktīvas 2003/49/EK “Par kopīgu nodokļu sistēmu, ko piemēro procentu un honorāru maksājumiem, kurus veic asociēti uzņēmumi dažādās dalībvalstīs” prasībām, paredzot neieturēt nodokli no procentu maksājumiem un samaksas par intelektuālo īpašumu, ko kapitālsabiedrība, izmaksā - citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidentam. Likumprojektā ietvertas normas, kas radīs iespēju praksē piemērot Eiropas Savienības Direktīvā 2003/49/EK par kopīgu nodokļu sistēmu, ko piemēro procentu maksājumiem un samaksai par intelektuālo īpašumu, kurus veic asociēti uzņēmumi dažādās dalībvalstīs, prasības. Likumprojekts paredz mainīt zaudēto parādu norakstīšanas kārtību un atļaut norakstīt pusi no zaudēto debitoru parādu summas, ja ir uzsākta debitora bankrota procedūra, atlikušo zaudēto debitoru parādu summu atļaujot norakstīt, kad ir pabeigta minētā debitora bankrota procedūra. Minēto zaudēto debitoru parādu norakstīšanas kārtību paredzēts piemērot zaudētajiem debitoru parādiem, kuri radušies, sākot ar 2004.gada 1.janvāri. Likumprojekts paredz bezpeļņas organizācijas darbības laikā uzkrāto ieņēmumu pārsniegumu pār izdevumiem aplikt ar ienākuma nodokli, ja minētie ienākumi tiek izmaksāti kapitālsabiedrības dalībniekiem reorganizācijas vai likvidācijas gadījumā. Likumprojektā ir paredzēts, ka minētās kapitālsabiedrības nodokli pašas nemaksā, bet katrs dalībnieks, kuram tiek izmaksāta minētā atlīdzība maksā attiecīgi iedzīvotāju ienākuma nodokli vai uzņēmumu ienākuma nodokli par izmaksāto daļu. Sakarā ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā likumprojekts arī paredz izdarīt izmaiņas, kas nodrošinātu Eiropas Savienības dalībvalsts rezidentu nediskriminēšanu nodokļu uzlikšanas nolūkos attiecībā uz zaudēto parādu norakstīšanu, zaudējumu pārnešanu uzņēmumu grupā, apdrošināšanas prēmiju maksājumiem citām Eiropas Savienības dalībvalstu apdrošināšanas sabiedrībām, apdrošinātājiem vai apdrošinātāju filiālēm u.c. Likumprojekts paredz dažus citus tehniska un redakcionāla rakstura precizējumus.
3. Cita informācija	Likumprojekts šo jomu neskar.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. 1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. 2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” labvēlīgi ietekmēs uzņēmējdarbības vidi vairākos aspektos. Padomes Direktīva 2003/49/EK „Par kopīgu nodokļu sistēmu, ko piemēro procentu un honorāru maksājumiem, kurus veic asociēti uzņēmumi dažādās dalībvalstīs” radīs ietvaru uzņēmumu darbības paplašināšanai Eiropas Savienības ietvaros, novērsīs šķēršļus intelektuālā īpašuma objektu kustībai starp mātes un meitas uzņēmumu. Likumprojekts paredz mainīt zaudēto parādu, kas radušies, sākot ar 2004.gada 1.janvāri, norakstīšanas kārtību, atļaujot norakstīt pusi no zaudēto debitoru parādu summas, ja ir uzsākta debitora bankrota procedūra, bet atlikušo zaudēto debitoru parādu summu atļaujot norakstīt, kad ir pabeigta minētā debitora bankrota procedūra. Tādējādi tiks samazināta uzņēmumu apgrozības līdzekļu iesaldēšana, kas veidojās bankrota procedūras laikā, jo līdz šim zaudētos debitoru parādus varēja norakstīt tikai tad, kad bija pabeigta bankrota procedūra.
3. Sociālo seku izvērtējums	Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija	Likumprojekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2004	2005	2006	2007	2005.-2009.
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	-	- 2000,0	- 1700,0	-1500,0	-1040,0
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	-	0	0	0	0
3. Finansiālā ietekme	-	- 2000,0	- 1700,0	-1500,0	-1040,0
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	-	-	-	-	-
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins: Budžeta ieņēmumu samazinājums kopā: - budžeta ieņēmumu samazinājums, kas saistītas ar zaudēto debitoru parādu norakstīšanas kārtības maiņu - budžeta ieņēmumu samazinājums, kas saistītas ar Eiropas Savienības normatīvo aktu ieviešanu	-	- 2000,0 -1900,0 - 100,0	- 1700,0 -1500,0 - 200,0	- 1500,0 -1300,0 - 200,0	- 1040,0 -860,0 - 180,0
6. Cita informācija	Lielākais budžeta ieņēmumu samazinājums, kas saistīts ar zaudēto debitoru parādu norakstīšanas kārtības maiņu, izpaudīsies tikai pirmajos piecos līdz desmit gados pēc šīs kārtības spēkā stāšanās, jo vienlaikus atbilstoši vecajai kārtībai tiks norakstīti debitoru parādi (radušies līdz 2004.gada 1.janvārim) pēc bankrota procedūras pabeigšanas, gan arī atbilstoši jaunajai kārtībai – ½ debitoru parāda summas, uzsākot bankrota procedūru. Turpmākajos gados norakstīto debitoru parādu summa, kas tiek norakstīta pēc bankrota procedūras pabeigšanas, samazināsies, jo tiks pabeigti uzsāktie maksātnespējas procesi un attiecīgi samazināsies debitoru parādi, kurus turpinās norakstīt saskaņā ar veco kārtību. Turpmākajos gados no jauna radušies zaudētie debitoru parādi tiks norakstīti atbilstoši jaunajai kārtībai.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt	Nav nepieciešams izdot jaunus normatīvos aktus.
2. Cita informācija	Likumprojekts šo jomu neskar.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” veikti, lai likumā iestrādātu normas, kas atbilstu Padomes Direktīvas 2003/49/EK “Par kopīgu nodokļu sistēmu, ko piemēro procentu un honorāru maksājumiem, kurus veic asociēti uzņēmumi dažādās dalībvalstīs” un kā arī precizētu likumu saskaņā ar izdarītajām izmaiņām minētajā direktīvā (Padomes 2004.gada 26.aprīļa Direktīvas 2004/66/EK, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 1999/45/EK, 2002/83/EK, 2003/37/EK un 2003/59/EK un Padomes Direktīvas 77/388/EEK, 91/414/EEK, 96/26/EK, 2003/48/EK un 2003/49/EK pielāgo preču brīvas aprites, pakalpojumu sniegšanas brīvības, lauksaimniecības, transporta un nodokļu politikas jomā saistībā ar Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanos Eiropas Savienībai, un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas 2004/76/EK, kas izdara labojumus direktīvā 2003/49/EK attiecībā uz iespējām atsevišķām dalībvalstīm piemērot pārejas periodu kopējas nodokļu aplikšanas sistēmas procentu un autortiesību maksājumiem, kas veikti starp saistītiem uzņēmumiem dažādās dalībvalstīs, piemērošanai). Grozījumi veikti, lai likumā iestrādātu normas, kas atbilstu Padomes Direktīvas 90/435/EEK „Par kopēju sistēmu, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kas atrodas dažādās dalībvalstīs” grozījumiem (Padomes 2003.gada 22.decembra Direktīvas 2003/123/EK, ar ko groza Direktīvu 90/435/EEK par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kas atrodas dažādās dalībvalstī).
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Padomes 2003.gada 3.jūnija Direktīva 2003/49/EK par kopīgu nodokļu sistēmu, ko piemēro procentu un honorāru maksājumiem, kurus veic asociēti uzņēmumi dažādās dalībvalstīs. (Official Journal L 157 , 26/06/2003 P. 0049 – 0054); Padomes 1990.gada 23.jūlija Direktīva 90/435/EEK par kopēju sistēmu, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kas atrodas dažādās dalībvalstīs. (Official Journal L 225 , 20/08/1990 P. 0006 – 0009;) Padomes 2003.gada 22.decembra Direktīva 2003/123/EK ar ko groza Direktīvu 90/435/EEK par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kas atrodas dažādās dalībvalstīs. (Official Journal L 7 , 13/01/2004 P. 0041 – 0044); Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīva 2004/76/EK, kas izdara labojumus direktīvā 2003/49/EK attiecībā uz iespējām atsevišķām dalībvalstīm piemērot pārejas periodu kopējas nodokļu aplikšanas sistēmas procentu un autortiesību maksājumiem, kas veikti starp saistītiem uzņēmumiem dažādās dalībvalstīs, piemērošanai. (Official Journal L 157 , 30/04/2004 P. 0106 – 0113); Akts par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā (II pielikums). (Oficiālais Vēstnesis L 236, 23/09/2003 P. 0053 – 0791)

2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komentāri
Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 2.pants (likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 1.p.19.d.1.p. un 1.pielikums) Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 2.pants (likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 1.p.19.d.3.p. un 2.pielikums) Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 2.pants (likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 1.p.19.^1.d. un 3.pielikums) Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 4.pants (likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 3.p.4.d.1.p.) Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 4.pants (likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 3.p.4.d.3.p.un 4.p) Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 15.pants (likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” pārejas noteikumu 45.p.) Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 15.pants (likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” pārejas noteikumu 46.p. un 47.p. )	Padomes 2003.gada 22.decembra Direktīva 2003/123/EK, ar ko groza Direktīvu 90/435/EEK par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kas atrodas dažādās dalībvalstīs, pielikums Akts par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā (II pielikums). Padomes 1990.gada 23.jūlija Direktīva 90/435/EEK par kopēju sistēmu, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kas atrodas dažādās dalībvalstīs (2.panta „c” apakšpunkts) Padomes 2003.gada 3.jūnija Direktīva 2003/49/EK par kopīgu nodokļu sistēmu, ko piemēro procentu un honorāru maksājumiem, kurus veic asociēti uzņēmumi dažādās dalībvalstīs (3.panta „a” apakšpunkta „iii” daļa). Akts par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā (II pielikums). Padomes 2003.gada 3.jūnija Direktīva 2003/49/EK par kopīgu nodokļu sistēmu, ko piemēro procentu un honorāru maksājumiem, kurus veic asociēti uzņēmumi dažādās dalībvalstīs, pielikums Padomes 2003.gada 22.decembra Direktīva 2003/123/EK, ar ko groza Direktīvu 90/435/EEK par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kas atrodas dažādās dalībvalstīs (1.panta trešās daļas „a” apakšpunkts). Padomes 2003.gada 3.jūnija Direktīva 2003/49/EK par kopīgu nodokļu sistēmu, ko piemēro procentu un honorāru maksājumiem, kurus veic asociēti uzņēmumi dažādās dalībvalstīs (1.panta pirmā daļa). Padomes 2003.gada 22.decembra Direktīva 2003/123/EK, ar ko groza Direktīvu 90/435/EEK par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kas atrodas dažādās dalībvalstīs. (3.panta pirmās daļas „a” apakšpunkts). Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīva 2004/76/EK, kas izdara labojumus direktīvā 2003/49/EK attiecībā uz iespējām atsevišķām dalībvalstīm piemērot pārejas periodu kopējas nodokļu aplikšanas sistēmas procentu un autortiesību maksājumiem, kas veikti starp saistītiem uzņēmumiem dažādās dalībvalstīs, piemērošanai (6.panta pirmā daļa).	Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst
5. Cita informācija	Likumprojekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām nav notikušas
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām nav notikušas
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas
5. Cita informācija	Likumprojekts šo jomu neskar.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Lai īstenotu paredzētos grozījumus likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, nav nepieciešams radīt jaunas valsts institūcijas. Esošo valsts institūciju funkcijas netiks paplašinātas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Likums tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības.
4. Cita informācija	Likumprojekts šo jomu neskar.

Finanšu ministrs O. Spurdziņš

Valsts sekretāre	Juridiskā departamenta direktore	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
V.Andrējeva	E.Strazdiņa	M. Radeiko	A.Kaļāne

2004.12.10. 9:52

2054

A.Kaļāne 7095491,

astra.kalane@fm.gov.lv