Likumprojekts

Kara tiesu likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt kara tiesām piekritīgu lietu ātru un efektīvu izskatīšanu.

2.pants. Kara tiesu izveidošana

(1) Ja valstī tiek izsludināts izņēmuma stāvoklis vai karastāvoklis, tieslietu ministrs izdod vispārējās jurisdikcijas tiesu priekšsēdētājiem, ģenerālprokuroram un Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājam adresētu rīkojumu par kara tiesu darbības uzsākšanu.

(2) Kara tiesas darbojas vienīgi Latvijas teritorijā. Latvijā darbojas pirmās instances kara tiesas un viena otrās instances kara tiesa. Tieslietu ministrs nosaka kara tiesu darbības teritoriju un atrašanās vietu.

3.pants. Lietu piekritība kara tiesām

Kara tiesām piekrīt lietas par noziedzīgiem nodarījumiem, ko karastāvokļa vai izņēmuma stāvokļa laikā izdarījuši:

1) karavīri;

2) civilpersonas:

a) ja tās noziedzīgu nodarījumu izdarījušas pret karavīru, militāro darbinieku, karagūstekni, kustamu vai nekustamu mantu, kuru lieto bruņotie spēki, vai kā citādi apdraudējušas aizsardzības spējas,

b) ja tās noziedzīgu nodarījumu izdarījušas līdzdalībā ar karavīru,

c) ja to noziedzīgais nodarījums ir saistībā ar citu noziedzīgu nodarījumu, kurš ir kara tiesas jurisdikcijā, un ja ātrākas un objektīvākas lietas izskatīšanas nolūkā ir lietderīga visu šo lietu izskatīšana tai pašā tiesā,

d) ja tās izdarījušas Krimināllikuma IX un X nodaļā (izņemot 90. un 92.pantā noteiktos noziedzīgos nodarījumus), 282., 282.¹ un 282.² pantā, 288.panta trešajā daļā noteiktos noziedzīgos nodarījumus,

e) ja šīs personas ir militārā darbinieka statusā;

3) karagūstekņi.

4.pants. Likumi, kas regulē kara tiesu darbību

Lietu izskatīšanas principus un kārtību kara tiesās regulē šis likums, kā arī tiesu iekārtu un kriminālprocesu regulējošie likumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

5.pants. Piemērojamās tiesību normas

Kara tiesas izskata lietas, piemērojot izņēmuma stāvokļa un karastāvokļa laikā spēkā esošos Latvijas normatīvos aktus.

6.pants. Kara tiesu darbības nodrošināšana

Kara tiesas darbību nodrošina tās vispārējās jurisdikcijas tiesas priekšsēdētājs, kuras teritorijā darbojas kara tiesa.

II nodaļa

Kara tiesu tiesneši

7.pants. Kara tiesu tiesnešu sagatavošana

(1) Tieslietu ministrija izveido un uztur kara tiesu tiesnešu reģistru.

(2) Tieslietu ministrija sadarbībā ar Aizsardzības ministriju sagatavo darbam kara tiesās kvalificētus tiesnešus no vispārējās jurisdikcijas tiesu tiesnešu vidus. Tiesnešu apmācība notiek saskaņā ar Aizsardzības ministrijas un Tieslietu ministrijas izstrādāto programmu, izmantojot Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas materiāli tehnisko bāzi.

8.pants. Kara tiesu tiesnešu norīkošana darbam kara tiesās

(1) Ar rīkojumu par kara tiesu darbības uzsākšanu tieslietu ministrs norīko darbam kara tiesās tiesnešus no kara tiesu tiesnešu reģistrā esošajiem tiesnešiem.

(2)  Ar tieslietu ministra rīkojumu no rajonu (pilsētas) tiesu tiesnešu vidus norīko tiesnešus pirmās instances kara tiesās.

(3)  Ar tieslietu ministra rīkojumu no apgabaltiesu tiesnešu vidus norīko tiesnešus otrās instances kara tiesās.

III nodaļa

Prokurori un advokāti

9.pants. Prokuroru norīkošana darbam kara tiesās

(1) Ģenerālprokuratūra izveido un uztur to prokuroru reģistru, kuriem pēc tieslietu ministra rīkojuma paziņošanas par kara tiesu darbības uzsākšanu jāveic prokuroru funkcijas kara tiesām piekritīgās lietās.

(2) Ģenerālprokurors nosaka kārtību, kādā nodrošināma šā panta pirmajā daļā minēto prokuroru darbība, kā arī nosaka šo prokuroru darbības teritoriju atbilstoši kara tiesu darbības teritorijai.

(3) Ģenerālprokuratūra sadarbībā ar Aizsardzības ministriju no prokuratūras iestāžu prokuroru vidus sagatavo kvalificētus prokurorus darbam ar kara tiesām piekritīgajām lietām. Prokuroru apmācība notiek saskaņā ar Aizsardzības ministrijas un Tieslietu ministrijas izstrādāto programmu, izmantojot Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas materiāli tehnisko bāzi.

10.pants. Advokātu norīkošana darbam kara tiesās

Tieslietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Zvērinātu advokātu padomi izveido un uztur to advokātu reģistru, kuriem pēc tieslietu ministra rīkojuma paziņošanas par kara tiesu darbības uzsākšanu jāveic advokātu funkcijas kara tiesām piekritīgās lietās.

IV nodaļa

Procesuālie jautājumi

11.pants. Pirmstiesas kriminālprocesa īpatnības

(1) Kara tiesām piekritīgās lietās pirmstiesas izmeklēšanas iestāde ir Militārā policija.

(2) Neatkarīgi no noziedzīgā nodarījuma smaguma un rakstura visās krimināllietās pirmstiesas process notiek, piemērojot neatliekamības kārtību, ievērojot Kriminālprocesa likuma 390.panta otro daļu un 425.panta otro daļu.

12.pants. Krimināllietas iztiesāšanas īpatnības pirmās instances kara tiesās

(1) Pirmās instances kara tiesās tiesnesis vienpersoniski izskata krimināllietas.

(2) Krimināllietas izskatīšanu tiesa uzsāk pēc iespējas ātrāk, tomēr ne ātrāk kā vienu dienu pēc tam, kad apsūdzētais saņēmis lēmuma kopiju par pirmstiesas procesa pabeigšanu.

(3) Sūdzības par tiesas nolēmumiem var iesniegt vienas dienas laikā no nolēmuma saņemšanas dienas.

13.pants. Krimināllietu iztiesāšanas īpatnības apelācijas instances kara tiesā

(1) Otrās instances kara tiesa ir apelācijas instance lietām, kuras izskatījusi pirmās instances kara tiesa.

(2) Apelācijas kārtībā pārsūdzētos pirmās instances kara tiesas nolēmumus izskata koleģiāli triju tiesnešu sastāvā.

(3) Otrās instances kara tiesas nolēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

V nodaļa

Kara tiesu darbības izbeigšana

14.pants. Kara tiesu darbības izbeigšana

(1) Valstī atceļot karastāvokli vai izņēmuma stāvokli, tieslietu ministrs izdod rīkojumu par kara tiesu darbības izbeigšanu.

(2) Pēc šā panta pirmajā daļā minētā rīkojuma paziņošanas kara tiesas nodod vispārējās jurisdikcijas pirmās instances tiesām pēc piekritības tās lietas, kurās attiecīgā pirmās instances kara tiesa nav pasludinājusi spriedumu.

(3) Pēc šā panta pirmajā daļā minētā rīkojuma paziņošanas kara tiesas nodod vispārējās jurisdikcijas otrās instances tiesām pēc piekritības tās lietas, kurās attiecīgā otrās instances kara tiesa nav pasludinājusi spriedumu.

Pārejas noteikums

Likums stājas spēkā vienlaikus ar Kriminālprocesa likumu.

Aizsardzības ministrs

A.Slakteris

Likumprojekta „Kara tiesu likums”

anotācija

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Latvijas Republikas Satversmes 82.pants nosaka, ka „Tiesu Latvijā spriež rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un Augstākā tiesa, bet kara vai izņēmuma stāvokļa gadījumā - arī kara tiesas.” Savukārt, Satversmes 86.pants paredz, ka „Tiesu var spriest tikai tie orgāni, kuriem šīs tiesības piešķir likums, un tikai likumā paredzētā kārtībā. Kara tiesas darbojas uz sevišķa likuma pamata.” Satversmes 82.panta redakcija tika grozīta ar 1998.gada 15.oktobra likumu. Pirms tam tā paredzēja pastāvīgi darbojošos kara tiesu. Tomēr, kaut arī kara tiesa eksistēja pirms 1940.gada - līdz 1939.gadam tā darbojās saskaņā ar Pagaidu nolikumu par Latvijas kara tiesām, bet 1939.gada 1.februārī stājās spēkā Kara tiesu likums, - pēc Satversmes darbības atjaunošanas 1992.gadā kara tiesa netika no jauna veidota. 2002.gadā Aizsardzības ministrija nolēma uzsākt konceptuālu diskusiju par kara tiesām un to nepieciešamību, piedāvājot izvērtēt divas iespējas: grozīt Satversmes 82. un 86.pantu, svītrojot atsauces uz kara tiesām, vai izstrādāt likumprojektu, kas regulētu kara tiesu darbību. Vairākās institūcijas atbalstīja domu izstrādāt likumprojektu. Tāpēc ar Ministru prezidenta 21.02.2003. rīkojumu Nr.70 tika izveidota darba grupa, kuras uzdevums bija izstrādāt kara tiesu izveidei nepieciešamo normatīvo aktu projektus. Vēlāk šīs darba grupas uzdevuma izpildi turpināja ar 2004.gada 17.marta Ministru prezidenta rīkojumu Nr.98 izveidotā darba grupa, kuras sastāvā tika iekļauti pārstāvji no Aizsardzības un Tieslietu ministrijas, Ģenerālprokuratūras, Augstākās tiesas un Rīgas Apgabaltiesas.
2. Tiesību akta projekta būtība	Likumprojekts ir izstrādāts, balstoties uz Satversmes 82. un 86.pantu. Tas izveido juridisko bāzi kara tiesu iedarbināšanai Satversmes 82.pantā paredzētajos gadījumos (t.i. valstī izsludinot karastāvokli vai izņēmuma stāvokli), nosakot kara tiesu darbības pamatprincipus, lai panāktu tām piekritīgu lietu ātru un efektīvu izskatīšanu: - kara tiesas uzsāk darbību, valstī izsludinot karastāvokli vai izņēmuma stāvokli. Kara tiesas darbojas vienīgi Latvijas teritorijā; - kara tiesām ir piekritīgas lietas par noziedzīgajiem nodarījumiem, ko izdarījuši militārpersonas, karagūstekņi, civilpersonas; - kara tiesām ir divas instances. Otrās instances kara tiesa ir viena, un tā darbojas kā apelācijas instance lietām, kuras izskatījusi pirmās instances kara tiesa, un tās spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams. - darbam kara tiesās tiek nozīmēti speciāli apmācīti un attiecīgajā reģistrā iekļautie tiesneši, prokurori un advokāti; - karastāvoklim vai izņēmuma stāvoklim beidzoties, kara tiesas pabeidz skatīt lietas, kuru iztiesāšana ir uzsākta. Pārējās lietas tiek nodotas vispārējās jurisdikcijas tiesām pēc piekritības.
II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi		Jūtama ietekme netiek prognozēta.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu		Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums		Kara vai izņēmuma stāvokļa laikā, valstī iedarbinot kara tiesas, tiks nodrošināta ātra un efektīva krimināllietu izskatīšana
4. Ietekme uz vidi		Likumprojekts šo jomu neskar.
III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
		tūkst. Ls
Rādītāji		Kārtē- jais gads		Trīs nākamie gadi					*)
				2005.		2006.	2007.
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos		Tiesību akts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos		Tiesību akts šo jomu neskar	18,3		Tiesību akts šo jomu neskar			Tiesību akts šo jomu neskar
3. Finansiālā ietekme		Tiesību akts šo jomu neskar
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai		Tiesību akts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins		Finanšu izdevumi tiks saistīti ar nepieciešamību nodrošināt apmācību prokuroriem un tiesnešiem militārajā jomā. Viena kursa izmaksas vienam klausītājam ir aptuveni 183 Ls. Potenciālo klausītāju skaits ir 100 (50 tiesneši un 50 prokurori, kuri tiks iekļauti TM izveidotajā reģistrā) Kopā:18,3tūkst.Ls
6.Cita informācija		Likumprojekta īstenošana notiks Aizsardzības ministrijai atvēlētā budžeta ietvaros.

*) Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.		Ir sagatavoti un virzīti vienlaicīgi ar šo likumprojektu grozījumi Krimināllikumā.
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Tiesību akts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām		Tiesību akts šo jomu neskar.
3. Atbilstības izvērtējuma tabula
Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija
Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)	Komentāri
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas		Pirms sākt darbu pie likumprojekta izstrādes darba grupā, Aizsardzības ministrija uzsāka diskusiju par kara tiesu kā tādu nepieciešamību, nosūtot vēstuli vairākām valsts iestādēm, kā arī Latvijas juristu biedrībai, Nevalstisko organizāciju centram, Latvijas Zvērinātu advokātu padomei. Likumprojekta izstrādes gaitā, ņemot vērā nepieciešamību noteikt likumā elastīgu aizstāvības mehānismu, tika nosūtīta vēstuli Latvijas Zvērināto advokātu padomei, ar lūgumu sniegt priekšlikumus.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)		Nevalstisko organizāciju centrs savā 30.04.2002. vēstulē Nr.1-2.3./12 informēja, ka šis jautājums neietilpst NVO Centrā kompetencē. Latvijas Zvērināto advokātu padome ar savu 06.04.2004. lēmumu Nr.65 (protokols Nr.4) atbalstīja likumprojekta virzību
3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem		Tiesību akta projekts šo jomu neskar
VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas		Izņēmuma stāvokļa vai karastāvokļa izsludināšanas gadījumā, papildus vispārējās jurisdikcijas tiesām valstī kā tiesu sistēmas sastāvdaļa darbosies arī kara tiesas.
2.Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu		Likums tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī ievietots normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS)
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo		Tiesību akts šo jomu tieši neskar. Indivīds var aizstāvēt savas tiesības Kriminālprocesa kodeksā noteiktajā kārtībā.

Aizsardzības ministrs A.Slakteris

Valsts sekretārs	Juridiskā departamenta direktore	Par uzdevumu izpildes kontroli atbildīgā amatpersona	Dokumenta autors
E.Rinkēvičs	S.Araslanova	I.Kalna	S.Araslanova

26.07.2004. 11:24

966

Araslanova

Svetlana.Araslanova@mod.gov.lv; tālr.7335133