Likumprojekts

Grozījumi Militārā dienesta likumā

Izdarīt Militārā dienesta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 14.nr.; 2003, 2., 15.nr.; 2004, 14.nr.) šādus grozījumus:

1. 19.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Profesionālajā dienestā pieņem Latvijas pilsoņus vecumā no 19 gadiem.";

izslēgt trešo daļu.

2. Papildināt 32.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Profesionālā dienesta karavīram, kas apstiprināts aizsardzības atašeja vai militārā pārstāvja amatā diplomātiskajam dienestam ārvalstīs, ja nepieciešams, aizsardzības ministrs uz minētā amata izpildes laiku var piešķirt augstāku (pagaidu) dienesta pakāpi. Šajā laikā karavīram tiek izmaksāts dienesta atalgojums un nodrošinātas sociālās garantijas atbilstoši faktiskajai dienesta pakāpei."

3. 52.pantā:

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Bojāgājušo aktīvā dienesta karavīru neatraidāmajiem mantiniekiem (Civillikuma 423.pants) izmaksā kompensāciju šādā apmērā:

1) ja obligātā aktīvā militārā dienesta karavīrs vai rezerves karavīrs gājis bojā dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, vai gada laikā pēc atvaļināšanas no aktīvā dienesta miris ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) vai slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi (arodslimība), – 50000 latu apmērā;

2) ja profesionālā dienesta karavīrs gājis bojā Latvijas Nacionālo bruņoto spēku kontingenta sastāvā, saskaņā ar starptautiskas organizācijas apstiprinātu mandātu piedaloties starptautiskajā operācijā vai piedaloties starptautiskajā operācijā, kurā dalība noteikta ar Saeimas lēmumu, vai pildot ar komandiera (priekšnieka) pavēli noteiktus uzdevumus, kas saistīti ar ieroču vai bruņojuma pielietošanu un paredz reālu apdraudējumu karavīra veselībai un dzīvībai, – 50000 latu apmērā, bet ne mazāk kā 120 pēdējā mēneša karavīra algu apmērā;

3) ja profesionālā dienesta karavīrs gājis bojā, pildot dienesta pienākumus, vai gada laikā pēc atvaļināšanas no aktīvā dienesta miris ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) vai slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi (arodslimība), – 120 pēdējā mēneša karavīra algu apmērā, bet ne mazāk kā 2500 latu katram apgādājamam.";

papildināt pantu ar 6.¹ daļu šādā redakcijā:

"(6¹) Ja aktīvā dienesta karavīrs gājis bojā dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, vai gada laikā pēc atvaļināšanas no aktīvā dienesta miris ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) vai slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi (arodslimība), Aizsardzības ministrija sedz izdevumus par nepieciešamo medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu kursu viņa ģimenes locekļiem (laulātajam, bērniem un vecākiem)."

Aizsardzības ministrs

A.Slakteris

LIKUMPROJEKTA

„Grozījumi Militārā dienesta likumā”

ANOTĀCIJA

I. Kādēļ likums ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums		Lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienību komplektēšanu ar profesionālā dienesta kareivju amata karavīriem, ņemot vērā plānoto NBS pāreju uz profesionālu militāro dienestu, kā arī dotu iespēju profesionālajā dienestā iestāties personām, kuras nav iesauktas obligātajā militārajā dienestā, būtu nepieciešams jau 2004.gadā profesionālajā dienestā uzņemt personas, kuras ir pakļautas iesaukšanai obligātajā aktīvajā militārajā dienestā, bet kuras vēlas iestāties profesionālajā dienestā. Vienlaikus tas nodrošinātu obligātā militārā dienesta iesaukuma plāna izpildi, jo līdz šim no aptuveni 12 000 iesaucamajiem gadā tiek iesaukti 1000-1200 iesaucamie. Veicot karavīru atlasi aizsardzības atašeju un militāro pārstāvju diplomātiskajam dienestam ārvalstīs vai NATO struktūrās, bieži rodas problēma izraudzīties piemērotu kandidātu minētajiem amatiem, proti – no visiem aspektiem augsti profesionālam, vispusīgi sagatavotam virsniekam ar ļoti labām svešvalodu zināšanām, šobrīd – NBS reformas un pārejas periodā, nav pietiekami augsta dienesta pakāpe, līdz ar to nepieciešams izdarīt grozījumus likumā, ieviešot pagaidu dienesta pakāpes piešķiršanu karavīram uz dienesta laiku ārvalstīs. Militārā dienesta likuma 52.panta sestajā daļā noteikts, ka, ja aktīvā dienesta karavīrs gājis bojā dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, vai gada laikā pēc atvaļināšanas no aktīvā dienesta miris ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) vai slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi (arodslimība), viņa neatraidāmajiem mantiniekiem (Civillikuma 423.pants) izmaksā vienreizēju pabalstu: 1) obligātā aktīvā militārā dienesta karavīra un rezerves karavīra mantiniekiem — 50 000 latu apmērā, bet ne mazāk kā 2500 latu katram apgādājamam; 2) profesionālā dienesta karavīra mantiniekiem — 120 pēdējā mēneša karavīra algu apmērā, bet ne mazāk kā 2500 latu katram apgādājamam. Saskaņā ar patlaban spēkā esošā likuma redakciju profesionālā dienesta karavīra, kas piedalās starptautiskā operācijā vai pilda citus ar komandiera (priekšnieka) pavēli noteiktus uzdevumus, kuru izpilde saistīta ar ieroču vai bruņojuma pielietošanu un paredz reālu apdraudējumu karavīra veselībai un dzīvībai, mantinieki karavīra nāves gadījumā saņem tik pat lielu kompensāciju kā tiem pienāktos, karavīram pildot jebkurus citus dienesta pienākumus. Lai noteiktu lielākas sociālās garantijas Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) dienošo karavīru, kuri gājuši bojā, piedaloties starptautiskajā operācijā vai pildot citus ar komandiera (priekšnieka) pavēli noteiktus uzdevumus, kuru izpilde saistīta ar ieroču vai bruņojuma pielietošanu un paredz reālu apdraudējumu karavīra veselībai un dzīvībai, mantiniekiem, likumprojekts paredz diferencētu kompensāciju izmaksu karavīra neatraidāmajiem mantiniekiem. Militārā dienesta likuma 52.panta sestajā daļā paredzētās garantijas ir vienīgās, ko likums paredz karavīra, kurš zaudējis dzīvību, dienesta pienākumus pildot, tuviniekiem. Š.g. 8.jūnijā, pildot profesionālā militārā dienesta pienākumus starptautiskajā misijā Irākā, gāja bojā NBS Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas rotas vada komandiera vietnieks virsleitnants O.Baumanis. Viņa ģimenei ar Ministru kabineta rīkojumu tika dotas iespējas saņemt bezmaksas ārstnieciskās rehabilitācijas pakalpojumus. Šādu iespēju būtu nepieciešams garantēt arī citām ģimenēm, ja tās nonāktu tikpat traģiskā situācijā.
2. Likuma projekta būtība		Likumprojekts paredz noteikumus par karavīru komplektēšanu profesionālajam militārajam dienestam, nosakot, ka profesionālajā dienestā pieņem Latvijas pilsoņus vecumā no 19 gadiem. Izdarot grozījumus Militārā dienesta likumā un ieviešot pagaidu dienesta pakāpes piešķiršanu uz dienesta laiku ārvalstīs, radīsies lielāka iespēja izraudzīties piemērotāku kandidātu šādam diplomātiskajam dienestam, kā arī virsniekam, kontaktējoties ar citu NATO valstu atašejiem un militārajiem pārstāvjiem, ļaus pilnvērtīgāk veikt pienākumus, kā arī dibināt līdzvērtīgākus kontaktus. Ar grozījumiem likumā tiek paredzēts, ka, gadījumā, ja karavīrs gājis bojā, piedaloties starptautiskajā operācijā vai pildot citus ar komandiera (priekšnieka) pavēli noteiktus uzdevumus, kuru izpilde saistīta ar ieroču vai bruņojuma pielietošanu un paredz reālu apdraudējumu karavīra veselībai un dzīvībai, viņa neatraidāmajiem mantiniekiem izmaksā kompensāciju – 50 000 latu apmērā, bet ne mazāk kā 120 pēdējā mēneša karavīru algu apmērā. Likumprojekts vienlaikus paredz papildus sociālās garantijas – nepieciešamās medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu apmaksu - ģimenes locekļiem karavīra bojāejas gadījumā, ja tā notikusi, karavīram pildot dienesta pienākumus.
3. Cita informācija		Pagaidu dienesta pakāpes piešķiršanas prakse ir arī vairākās citās NATO, tostarp arī kaimiņvalsts Lietuvas BS (kopš 1999.gada), valstīs – ASV, Norvēģijā, Dānijā, Lielbritānijā, Kanādā.
II. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi		Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu		Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums		Karavīra bojāejas gadījumā, viņa ģimenei tiktu garantēta finansiāla palīdzība. Ģimene, kas piedzīvojusi traģēdiju, nejustos atstumta un atstāta viena savās bēdās.
4. Ietekme uz vidi		Likumprojekts šo jomu neskar.
5.Cita informācija		Likumprojekts šo jomu neskar.
III. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Rādītāji		Kārtējais gads	Trīs nākamie gadi			tūkst. Ls
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos		Likumprojekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos		Likumprojekts šo jomu neskar
3. Finansiālā ietekme		Likumprojekts šo jomu neskar
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai		Likumprojekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins		Likumprojekts šo jomu neskar
6. Cita informācija		Likumprojekta īstenošana ir paredzēta Valsts aizsardzības finansēšanas likumā noteiktā un Aizsardzības ministrijai apstiprinātā finansējuma ietvaros. 2004.gadā rehabilitācijas izdevumiem Aizsardzības ministrija prognozē 2,646 Ls (6 pers. x 21 Ls x 21 diena rehab.)
IV. Kāda var būt likumprojekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1.Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.		Papildus jāizdara grozījums Obligātā militārā dienestā likumā. Tā kā patlaban jau tiek virzīti grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā (grozījumi akceptēti valdībā un iesniegti Saeimā), Aizsardzības ministrija nepieciešamo grozījumu Obligātā militārā dienesta likumā sagatavos un iesniegs kā papildu priekšlikumu grozījumiem likumā izskatīšanai Saeimā.
2. Cita informācija		Likumprojekts šo jomu neskar.
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām		Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Atbilstības izvērtējuma tabula
Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija		Likumprojekts šo jomu neskar.
Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.			Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)	Komentāri
4. Cita informācija		Likumprojekts šo jomu neskar
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas		Konsultācijas nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)		Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis		Netika veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem		Nav notikušas.
5. Cita informācija		Likumprojekts šo jomu neskar
VII. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde
1. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde no valsts puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas		Papildus institūciju izveide nav nepieciešama. Visas darbības tiks veiktas esošo institūciju kompetences ietvaros.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu		Pēc likumprojekta pieņemšanas tas tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo		Likumprojekts šo jomu neskar
4. Cita informācija		Likumprojekts šo jomu neskar

Aizsardzības ministrs A.Slakteris

Valsts sekretārs	Juridiskā departamenta direktore	Par uzdevumu izpildes kontroli atbildīgā amatpersona	Dokumenta autors
E.Rinkēvičs	S.Araslanova	I.Kalna	S.Vistiņa/R.Ancāne

11.11.200414:08

1110

S.Vistiņa,

7335249

Sanda.Vistina@mod.gov.lv

R.Ancāne

7335232

Renate.Ancane@mod.gov.lv;