Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par piesārņojumu"

Izdarīt likumā "Par piesārņojumu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 9.nr.; 2002, 16.nr.; 2004, 2.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdu "pieteikums" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "iesniegums" (attiecīgā locījumā).

2. Aizstāt visā likumā vārdus "Latvijas Vides aģentūra" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Latvijas Vides un meteoroloģijas aģentūra" (attiecīgā locījumā).

3. Aizstāt visā likumā vārdus "Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Vides pārraudzības valsts birojs" (attiecīgā locījumā).

4. Papildināt 11.panta otro daļu ar 9., 10. un 11.punktu šādā redakcijā:

"9) vides aizsardzības prasības degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamām cisternām;

10) noteikumus par atsevišķu dzelzceļa un upju satiksmē izmantojamo iekšdedzes dzinēju radīto piesārņojošo vielu emisiju gaisā;

11) noteikumus par notekūdeņu dūņu un to kompostu izmantošanu, monitoringu un kontroli."

5. Aizstāt 24.panta pirmajā un otrajā daļā vārdus "pieteikumu reģionālajai vides pārvaldei" ar vārdiem "iesniegumu reģionālajā vides pārvaldē".

6. Aizstāt 26.pantā vārdus "pašvaldībai un valsts aģentūras "Sabiedrības veselības aģentūra" filiālei informāciju" ar vārdiem "pašvaldībai (pirms atļaujas izsniegšanas A vai B kategorijas piesārņojošām darbībām – arī valsts aģentūras "Sabiedrības veselības aģentūra" filiālei) informāciju".

7. Aizstāt 31.panta pirmās daļas 5.punktā vārdus "atļaujā noteikto oglekļa dioksīda emisijas limitu" ar vārdiem "atļaujas nosacījumus".

8.  32.³ pantā:

aizstāt sestajā daļā vārdu "turētāja" ar vārdu "īpašnieka";

izslēgt devītajā daļā vārdus "kā arī kārtību, kādā īstenojama sadarbība ar Eiropas Komisijas izveidoto Emisijas kvotu centrālo administratoru".

9.  32.⁵ pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem un skaitļa "šā likuma 2.pielikumā minēto" ar vārdiem "viena veida";

aizstāt pirmajā un otrajā daļā vārdu "operatora" ar vārdu "operatoru";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Latvijas Vides un meteoroloģijas aģentūra katru gadu līdz 30.maijam apkopo informāciju par kopfonda iekārtu operatoru pilnvarotajām personām, kuras nav izpildījušas šā panta trešās daļas nosacījumus. Šādos gadījumos kopfonda iekārtu operatoru pilnvarotajām personām tiek dotas ne mazāk kā 14 dienas rakstveida paskaidrojuma iesniegšanai. Pēc šā paskaidrojuma izvērtēšanas Latvijas Vides un meteoroloģijas aģentūra pieņem lēmumu par minētās informācijas publicēšanu aģentūras mājas lapā internetā un laikrakstā "Latvijas Vēstnesis"."

10. Papildināt 45.panta septīto daļu pēc vārda "veicēji" ar vārdiem "kā arī operatori, kuri saņēmuši siltumnīcefekta gāzu atļauju tām šā likuma 2.pielikumā minētajām piesārņojošām darbībām, kuru ražošanas jauda vai saražotais produkcijas apjoms nepārsniedz šā likuma 2.pielikumā minētos rādītājus".

11. Aizstāt 48.panta 2.punktā vārdus "par atļaujas pieteikumu" ar vārdiem "par iesniegumu atļaujas saņemšanai".

12.  50.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "par A vai B kategorijas atļaujas izsniegšanu vai atsevišķus atļaujas nosacījumus" ar vārdiem "attiecībā uz atļaujām A vai B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai";

aizstāt otrajā daļā vārdus "un tiesībām uz" ar vārdiem "vai tiesībām uz vides";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja saskaņā ar A vai B kategorijas atļaujas nosacījumiem ir iespējams uzsākt vai turpināt tādu piesārņojošu darbību, kura var apdraudēt cilvēka dzīvību vai būtiski negatīvi ietekmēt cilvēku veselību vai vidi, atļaujas nosacījumus var apstrīdēt jebkurā laikā, kamēr ir spēkā attiecīgā atļauja."

13. Izteikt 51.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja lēmuma pieņemšanai nepieciešama papildu informācija, Vides pārraudzības valsts birojs pieprasa nepieciešamos materiālus un var pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu uz laiku, kas nepārsniedz četrus mēnešus no iesnieguma iesniegšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam."

14. Papildināt pārejas noteikumus ar 17.punktu šādā redakcijā:

"17. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.janvārim izdod šā likuma 11.panta otrās daļas 10. un 11.punktā minētos noteikumus, bet līdz 2006.gada 1.jūlijam – šā likuma 11.panta otrās daļas 9.punktā minētos noteikumus."

Likums stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.

Vides ministrs

R.Vējonis

Grozījumu likumā „Par piesārņojumu”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Likums „Par piesārņojumu” nav pilnīgi saskaņots ar Administratīvā procesa likuma (APL) prasībām, likumā tiek lietots termins „atļaujas pieteikums”, pilnā mērā ar APL nav saskaņota apstrīdēšanas procedūra, no pašreizējās redakcijas var saprast, ka atļaujas neizsniegšanu nevar apstrīdēt. Ir plānots tuvākajā laikā izstrādāt jaunu likuma „Par vides aizsardzību” redakciju. Tāpēc nepieciešams pārcelt uz likumu „Par piesārņojumu” konkrētus deleģējumus MK izdot noteikumus konkrētu piesārņojošu darbību reglamentācijai. Ņemot vērā, ka ir pieņemta (vēl nav publicēta) jauna direktīva, likumprojektā iekļauts deleģējums MK izdot noteikumus par atsevišķu dzelzceļa un upju satiksmē izmantojamo iekšdedzes dzinēju radīto piesārņojošo vielu emisiju gaisā. Pašlaik likums paredz MK noteikt kārtību, kādā īstenojama sadarbība ar Eiropas Komisijas izveidoto Emisijas kvotu centrālo administratoru. Tomēr šādu kārtību noteiks ES regula, līdz ar to nav nepieciešams kārtību noteikt MK. Nepieciešami arī daži precizējumi saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujām, arī paredzot, ka šīs atļaujas nosacījumi atšķirībā no A un B kategorijas atļaujām nav jāsaskaņo ar valsts aģentūru „Sabiedrības veselības aģentūra” filiāli, jo atļaujas nosacījumi nav saistīti ar cilvēka veselību. Nepieciešami arī grozījumi saistībā ar plānotajām izmaiņām Vides ministrijas institucionālajā sistēmā. Izstrādājot Vides ministrijas darbības stratēģiju 2005. – 2007. gadam (turpmāk - stratēģija), tika konstatēti šādi trūkumi: · nepietiekama institucionālā kapacitāte, īpaši jomās ar pieaugošu tiesiskā reglamentējuma un informācijas plūsmas apjomu; · fragmentēta institucionālā sistēma,; · nepietiekams funkciju nodalījums starp institūcijām, īpaši inspekcijas un vides monitoringa jomās; · nespēja pilnā apjomā nodrošināt ES vides monitoringa prasības (finanšu trūkuma dēļ); Stratēģijā plānotā institucionālā reforma paredz strukturālās reformas, apvienojot institūcijas ar līdzīgām funkcijām: 1) Apvienot vienā blokā visas institūcijas, kas veic uzraudzības un kontroles funkciju – reģionālās vides pārvaldes, Jūras vides pārvaldi un Vides valsts inspekciju, izveidojot Valsts vides dienestu (VVD). VVD būs reģionālās struktūrvienības – līdzšinējās reģionālās vides pārvaldes. Ņemot vērā Eiropas Savienības (ES) valstu pieredzi, kā arī starptautisko ekspertu rekomendācijas, paredzēts saglabāt vienotā institūcijā atļauju izsniegšanas un kontroles sistēmu, tomēr šīs jomas paredzēts iekšēji nodalīt. Vienlaikus paredzēts nodalīt līdzšinējās reģionālo vides pārvalžu laboratorijas, kuras pievienos jaundibināmajai Latvijas vides un meteoroloģijas aģentūrai. Paredzētā reforma ļaus vienveidīgi piemērot normatīvos aktus visā vals ts teritorijā, kā arī uzlabot metodisko darbu gan atļauju izsniegšanas, gan inspekcijas jomās. VVD īstenos arī īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrāciju vides inspektoru metodisko vadību. 2) Apvienot vienā blokā institūcijas, kas veic vides un ilgtspējīgas attīstības informācijas savākšanu un apstrādi, atbild par vides monitoringu un sabiedrības informēšanu. Plānots apvienot Latvijas hidrometeoroloģijas aģentūru, Latvijas vides aģentūru un Valsts ģeoloģijas dienestu, izveidojot valsts aģentūru Latvijas vides un meteoroloģijas aģentūra (LVMA). Aģentūrā paredzēts iekļaut arī līdzšinējās reģionālo vides pārvalžu laboratorijas, veicot laboratoriju sistēmu optimizāciju. LVMA sastāvā iekļaus arī upju baseinu pārvaldes (šobrīd Valsts ģeoloģijas dienesta sastāvā), kurām vēl jāveido reģionālās struktūrvienības atbilstoši 4 upju baseinu apgabaliem – Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas. Institucionālās kapacitātes veicināšanai Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojam tiks piešķirtas apelācijas institūcijas funkcijas, lai veicinātu ātrāku un efektīvāku sūdzību izskatīšanu. Pašreiz tiesības izskatīt sūdzības piešķirtas vairāk kā vienai institūcijai.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Ar 2005. gada 1. janvāri plānots reorganizēt Latvijas Vides aģentūru, Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūru un Valsts ģeoloģijas dienestu par Latvijas Vides un meteoroloģijas aģentūru tādā veidā apvienojot līdzīgas funkcijas un efektīvāk izmantojot pieejamos resursus. Apvienošanas rezultātā būs iespējams efektīvāk izmantot finanšu resursus veidojot institūcijai apvienotu grāmatvedību, optimizējot laboratoriju sistēmu, kā arī veidot vienotas datu bāzes. Ieekonomētos līdzekļus varēs novirzīt vides monitoringam un citām ar ES nosacījumiem saistītajām funkcijām, kas šobrīd netiek pilnā mērā nodrošinātas. Ar 2005. gada 1. janvāri plānots pārdēvēt Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroju par Vides pārraudzības valsts biroju, ņemot vērā biroja funkciju izmaiņas. Ar 2005. gada 1. janvāri plānots izveidot Valsts vides dienestu. Likumprojekts saskaņo institūciju nosaukumus atbilstoši plānotajai reformai. Tiek saskaņota terminoloģija ar Administratīvā procesa likuma prasībām, precizēta administratīvā akta apstrīdēšanas kārtība. Precizēta terminoloģija saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujām. Atbilstoši jaunām ES direktīvām iekļauti deleģējumi Ministru kabinetam izdot noteikumus.
3. Cita informācija	Ir pieņemti Ministru kabineta rīkojumi „Par Vides valsts inspekcijas, Jūras vides pārvaldes un reģionālo vides pārvalžu reorganizāciju un Valsts vides dienesta izveidošanu” (Ministru kabineta 29. 09. 2004. rīkojums nr. 714) un „Par valsts aģentūras “Latvijas hidrometeoroloģijas aģentūra”, Latvijas vides aģentūras un Valsts ģeoloģijas dienesta reorganizāciju un valsts aģentūras “Latvijas vides un meteoroloģijas aģentūra” izveidošanu” (Ministru kabineta 29. 09. 2004. rīkojums nr. 713).

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Likumprojekts šo jomu neskar
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Likumprojekts precizē administratīvo procedūru, kopumā tā nekļūst ne sarežģītāka, ne vienkāršāka.
3. Sociālo seku izvērtējums	Likumprojekts šo jomu neskar
4. Ietekme uz vidi	Likumprojekts pozitīvi ietekmēs vidi, jo jaunā institucionālā sistēma ļaus efektīvāk ieviest vides prasības.
5. Cita informācija	nav

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads 2004	Nākamie trīs gadi				Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2	3		4	5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar		Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos Normatīvā akta īstenošana tiks nodrošināta valsts budžeta esošo līdzekļu ietvaros	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar		Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar
3. Finansiālā ietekme	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar		Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar		Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar		Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar
6. Cita informācija	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar		Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt			Saistībā ar institucionālās sistēmas izmaiņām ir nepieciešami grozījumi citos likumdošanas aktos. Ir sagatavoti grozījumi 16 likumdošanas aktos, kurus plānots pieņemt Saeimā ne vēlāk kā līdz 2005. gada 1. janvārim. Līdz 2005. gada 1. janvārim jāpieņem arī Latvijas vides un meteoroloģijas aģentūras, Vides valsts dienesta un Vides pārraudzības valsts biroja nolikumi, kuri šobrīd ir izstrādes stadijā, kā arī jāgroza Vides ministrijas nolikums. Tāpat nepieciešams izdot MK noteikumus: 1) līdz 2006. gada 1. jūlijam vides aizsardzības prasības degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamajām cisternām (aizstās esošus noteikumus); 2) līdz 2006. gada 1. janvārim - noteikumus par atsevišķu dzelzceļa un upju satiksmē izmantojamo iekšdedzes dzinēju radīto piesārņojošo vielu emisiju gaisā (atbilstoši jaunai direktīvai, kas vēl nav publicēta); 3) līdz 2006. gada 1. janvārim noteikumus par notekūdeņu dūņu un to kompostu izmantošanu, monitoringu un kontroli (aizstās esošus noteikumus); Termiņi ir samērā gari, jo iespējams, ka MK noteikumu projekti būs noteiktā kārtībā jāsaskaņo ar citām ES dalībvalstīm.
2. Cita informācija			nav

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Ar ES prasībām saistīti izdodamie MK noteikumi.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Likumprojekts šo jomu neskar
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Likumprojekts šo jomu neskar

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju		MK izdos noteikumus: 1) Vides aizsardzības prasības degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamajām cisternām (aizstās esošus noteikumus, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 20. decembra direktīvai par gaistošo organisko savienojumu emisijas kontroli, kas rodas no naftas produktu uzglabāšanas un pārvadājumiem no termināliem uz degvielas uzpildes stacijām); 2) Noteikumi par atsevišķu dzelzceļa un upju satiksmē izmantojamo iekšdedzes dzinēju radīto piesārņojošo vielu emisiju gaisā (atbilstoši jaunai direktīvai, kas vēl nav publicēta par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 16. decembra Direktīva 97/68/EC par to, kā tuvināt dalībvalstu likumus attiecībā uz pasākumiem pret gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no visurgājējai tehnikai uzstādāmajiem iekšdedzes dzinējiem); 3) līdz 2006. gada 1. janvārim noteikumus par notekūdeņu dūņu un to kompostu izmantošanu, monitoringu un kontroli (aizstās esošus noteikumus, atbilstoši Padomes 1986. gada 12. jūnija Direktīvai 86/278/EEK par vides, jo īpaši augsnes, aizsardzību, lauksaimniecībā izmantojot notekūdeņu dūņas);
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komentāri
4. pants			Attiecas uz augstāk minētajām direktīvām kopumā
5. Cita informācija		nav

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Konsultācijas nav notikušas
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Likumprojekts tika ievietots Vides ministrijas mājas lapā un sabiedrībai bija iespēja iesniegt komentārus.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas nav notikušas
5. Cita informācija	nav

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Ar 2005. gada 1. janvāri plānots reorganizēt Latvijas Vides aģentūru, Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūru un Valsts ģeoloģijas dienestu par Latvijas Vides un meteoroloģijas aģentūru tādā veidā apvienojot līdzīgas funkcijas un efektīvāk izmantojot pieejamos resursus. Plānots pārdēvēt Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroju par Vides pārraudzības valsts biroju, ņemot vērā biroja funkciju izmaiņas. Ar 2005. gada 1. janvāri plānots izveidot Valsts vides dienestu apvienojot tajā Vides valsts inspekciju, reģionālās vides pārvaldes un Jūras vides pārvaldi.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Sabiedrība par likumprojekta ieviešanu tiks informēta vispārējā kārtībā. Pēc pieņemšanas Saeimā likums tiks publicēts oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājā”, kā arī ievietots Vides ministrijas mājas lapā.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Indivīdam ir nodrošinātas tiesības aizstāvēt savas aizskartās tiesības likumā noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija	nav

Vides ministrs R. Vējonis

Valsts sekretārs	Juridiskā departamenta direktors	Par kontroli atbildīgā persona	Atbildīgā amatpersona
G. Puķītis	E. Puriņš	V.Puriņš	E.Cilinskis

07.10.2004 10:25

Andris Radziņš

1700

7026425, Andris.Radzins@vidm.gov.lv