Likumprojekts
Izdarīt Civilprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru
Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 24.nr.; 2003, 15.nr.;
2004, 6., 10., 14.nr.) šādus grozījumus:
1. Izteikt 486.pantu šādā redakcijā:
"486.pants. Šķīrējtiesas
izveidošana
(1) Šķīrējtiesu var izveidot konkrēta strīda izšķiršanai.
Šķīrējtiesa var darboties arī pastāvīgi.
(2) Pastāvīgā šķīrējtiesa darbojas uz reglamenta pamata, bet
šķīrējtiesa konkrēta strīda izšķiršanai tiek izveidota šajā likumā noteiktajā
kārtībā.
(3) Pastāvīgu
šķīrējtiesu var izveidot viena vai vairākas juridiskas personas. Pastāvīgas
šķīrējtiesas uzsāk darbību pēc reģistrācijas šķīrējtiesu reģistrā. Šķīrējtiesu
reģistru ved Uzņēmumu reģistrs. Valsts nodevas apmēru par ierakstu izdarīšanu
šķīrējtiesu reģistrā, samaksas kārtību un atvieglojumus nosaka Ministru
kabinets.
(4) Lai
šķīrējtiesu reģistrētu šķīrējtiesu reģistrā, šķīrējtiesas dibinātāji iesniedz
Uzņēmumu reģistrā šķīrējtiesas reglamentu un citus dokumentus saskaņā ar
normatīvajiem aktiem par šķīrējtiesu reģistrācijas kārtību.
(5) Pastāvīgās šķīrējtiesas nosaukums nedrīkst sakrist ar šķīrējtiesu reģistrā jau reģistrētas šķīrējtiesas nosaukumu, kā arī tas nedrīkst ietvert maldinošas ziņas par šķīrējtiesas darbībai svarīgiem apstākļiem. Uz šķīrējtiesu nosaukumiem attiecas komersantiem noteiktie firmas izvēles ierobežojumi. Nosaukumam jāietver viena vai vairāku tās dibinātāju nosaukums (firma).
(6) Strīdu izšķiršana šķīrējtiesā nav komercdarbība."
2. Papildināt likumu ar 486.1 pantu šādā redakcijā:
"486.1 pants. Šķīrējtiesas reglaments
(1) Pastāvīgās
šķīrējtiesas reglamentā atbilstoši šim likumam norāda:
1) šķīrējtiesas nosaukumu latviešu valodā, kā arī tā tulkojumu
vismaz trijās svešvalodās;
2) šķīrējtiesnešu iecelšanas, noraidīšanas un pilnvaru izbeigšanas
kārtību;
3) kārtību, kādā apliecināmi šķīrējtiesnešu paraksti uz nolēmuma;
4) šķīrējtiesas procesa sagatavošanas kārtību;
5) strīda izšķiršanas kārtību procesuālos termiņus, to
atjaunošanas vai pagarināšanas kārtību, pretprasības iesniegšanas kārtību,
strīda izšķiršanas atlikšanas, šķīrējtiesas procesa apturēšanas kārtību un
citus procesuālus jautājumus;
6) citus noteikumus, kas nav pretrunā ar likumu.
(2) Ja reglamentā ir izdarīti grozījumi, Uzņēmumu reģistrā
iesniedz grozījumu tekstu, kā arī pilnu reglamenta tekstu jaunajā redakcijā.
Reglamenta grozījumi iegūst juridisku spēku pēc to reģistrācijas."
3. Izteikt 487.pantu šādā redakcijā:
"487.pants. Šķīrējtiesā
izšķiramie strīdi
Šķīrējtiesā var izšķirt jebkuru civiltiesisku strīdu, izņemot strīdu:
1) kura izspriešana varētu aizskart tādas personas tiesības vai ar
likumu aizsargātās intereses, kura nav šķīrējtiesas līguma dalībniece;
2) kurā kaut viena puse ir valsts vai pašvaldības iestāde;
3) kas saistīts ar grozījumiem civilstāvokļa aktu reģistrā;
4) par aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu tiesībām un
pienākumiem vai ar likumu aizsargātām interesēm;
5) par lietu tiesību nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu
attiecībā uz nekustamo īpašumu, ja strīda dalībnieku vidū ir persona, kurai ar
likumu ir ierobežotas tiesības iegūt nekustamo lietu īpašumā, valdījumā vai
lietošanā;
6) par to personu izlikšanu no dzīvojamām telpām, kuras
normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzītas par maznodrošinātām;
7) starp darbinieku un darba devēju, ja strīds radies, slēdzot,
grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot
normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus
(individuāls darba tiesību strīds);
8) par to personu tiesībām un pienākumiem, kuras līdz šķīrējtiesas
nolēmuma pieņemšanai ir pasludinātas par maksātnespējīgām."
4. Papildināt 491.pantu
ar 3.punktu šādā redakcijā:
"3) cits privāto tiesību subjekts."
5. Papildināt 493.panta ceturtās daļas 2.punktu ar otro teikumu
šādā redakcijā:
"Apturot tiesvedību lietā, procesuālā termiņa skaitījums tiek
apturēts un turpinās no dienas, kad atjaunota tiesvedība lietā."
6. Papildināt 493.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:
"(5) Ja šķīrējtiesas līguma puse cedē prasījumu, kura sakarā
ir noslēgts šķīrējtiesas līgums, šķīrējtiesas līgums ir saistošs arī
cesionāram, ja vien šķīrējtiesas līguma puses nav vienojušās par citu."
7. Izteikt 499.panta trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Ja puses ir vienojušās par strīda nodošanu pastāvīgai
šķīrējtiesai, bet nav vienojušās par šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību,
šķīrējtiesnešus ieceļ saskaņā ar attiecīgās šķīrējtiesas reglamentu, ievērojot
pušu līdztiesību."
8. Izteikt 503.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:
"1) ja pieņemts šķīrējtiesneša noraidījums vai
šķīrējtiesnesis sevi atstatījis;".
9. Papildināt 507.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Procesuālos termiņus pastāvīgā šķīrējtiesa atjauno vai
pagarina tās reglamentā noteiktajā kārtībā."
10. Izteikt 515.pantu šādā redakcijā:
"515.pants. Atsauksme uz
prasību
(1) Atsauksmi uz prasību atbildētājs iesniedz pušu vai
šķīrējtiesas noteiktajā termiņā. Atsauksmes iesniegšanas termiņš nevar būt
īsāks par 15 dienām no dienas, kad prasības pieteikums nosūtīts atbildētājam.
(2) Atsauksmē atbildētājs norāda:
1) vai viņš atzīst prasību pilnīgi vai kādā tās daļā;
2) savus iebildumus pret prasību un to pamatojumu;
3) pierādījumus,
kas apstiprina viņa iebildumus pret prasību un to pamatojumu, kā arī likumu,
uz kuru tie pamatoti;
4) lūgumus par pierādījumu pieņemšanu vai to izprasīšanu;
5) citus apstākļus, kurus viņš uzskata par nozīmīgiem lietas
izskatīšanā."
11. Papildināt 518.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Pastāvīgā
šķīrējtiesa reglamentā noteiktajā kārtībā var pieņemt lēmumu par strīda
izšķiršanas atlikšanu, šķīrējtiesas procesa apturēšanu un citiem jautājumiem,
neizspriežot lietu pēc būtības."
12. Papildināt 519.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Paziņojumu par pirmo šķīrējtiesas sēdi nosūta lietas dalībniekiem
ne vēlāk kā 15 dienas pirms paredzētā lietas izskatīšanas datuma, ja puses nav
vienojušās par īsāku termiņu."
13. Izteikt 521.panta ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Šķīrējtiesa pati nosaka pierādījumu pieļaujamību un
attiecināmību."
14. Izteikt 522.panta pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Ja šķīrējtiesas līgumā nav noteikts citādi, šķīrējtiesa
pēc puses lūguma var noteikt ekspertīzi, uzaicināt vienu vai vairākus
ekspertus. Ekspertīze notiek tikai tad, ja puse iepriekš samaksājusi par
eksperta pakalpojumiem."
15. Izteikt 526.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:
"(2) Protokolu raksta šķīrējtiesas izraudzīts sekretārs.
(3) Protokolu paraksta visi šķīrējtiesneši un sekretārs. Pusēm ir
tiesības iepazīties ar protokolu un piecu dienu laikā no protokola
parakstīšanas dienas iesniegt rakstveida piezīmes vai iebildumus par protokolu.
Par iebildumu pamatotību vai piezīmju atbilstību šķīrējtiesas sēdē notikušajam
lemj šķīrējtiesa."
16. Izteikt 527.panta pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Ja strīdu izšķir pastāvīgā šķīrējtiesa, procesa
dokumenti 10 gadus pēc šķīrējtiesas procesa pabeigšanas paliek glabāšanā
šķīrējtiesā. Šķīrējtiesa dokumentus glabā saskaņā ar likumā noteikto arhīvu
glabāšanas kārtību."
17. Izteikt 529.panta trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Pēc pušu pieprasījuma šķīrējtiesa ar savu lēmumu
apstiprina izlīgumu, ja tā noteikumi nav pretrunā ar likumu. Šādam lēmumam ir
tāds pats juridisks spēks kā šķīrējtiesas spriedumam."
18. Papildināt 530.panta trešo daļu ar otro teikumu šādā
redakcijā:
"Rakstveida procesa gadījumā šķīrējtiesa sprieduma norakstu pusēm
nosūta triju dienu laikā."
19. Izteikt 533.panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:
"Labprātīgai sprieduma izpildei pusei nosaka termiņu, kas nav
īsāks par piecām dienām."
20. Izteikt 534.pantu šādā redakcijā:
"534.pants. Pieteikuma
iesniegšana par šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildi
(1) Pieteikumam par izpildu raksta izsniegšanu pievieno:
1) šķīrējtiesas nolēmumu, bet, ja lietu izskatījusi pastāvīgā šķīrējtiesa,
tās apliecinātu nolēmuma norakstu;
2) dokumentu, kas apliecina pušu rakstveida vienošanos par strīda
nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā, vai notariāli apliecinātu tā norakstu;
3) tik daudz pieteikuma norakstu, cik lietā ir pārējo lietas
dalībnieku;
4) dokumentu par valsts nodevas samaksu;
5) izziņu, kas apliecina fiziskas personas deklarēto dzīvesvietu.
(2) Dokumentus iesniedz valsts valodā vai kopā ar to notariāli
apliecinātu tulkojumu valsts valodā.
(3) Šķīrējtiesas nolēmumu pēc puses lūguma var izsniegt atpakaļ, aizstājot
to ar apliecinātu norakstu."
21. Papildināt likumu ar 534.1 pantu šādā redakcijā:
"534.1 pants. Pieteikuma nosūtīšana lietas
dalībniekiem
(1) Kad tiesā saņemts pieteikums par izpildu raksta izsniegšanu,
pieteikumu nekavējoties nosūta pārējiem lietas dalībniekiem ierakstītā
sūtījumā, nosakot rakstveida paskaidrojuma iesniegšanas termiņu, kas nav īsāks
par 10 dienām un ilgāks par 15 dienām no pieteikuma nosūtīšanas dienas.
(2) Paskaidrojumā lietas dalībnieks norāda:
1) vai viņš atzīst pieteikumu pilnīgi vai kādā tā daļā;
2) savus iebildumus pret pieteikumu un to pamatojumu;
3) pierādījumus, kas apstiprina viņa iebildumus un to pamatojumu,
kā arī likumu, uz kuru tie pamatoti;
4) lūgumus par pierādījumu pieņemšanu vai to izprasīšanu;
5) citus
apstākļus, kurus viņš uzskata par nozīmīgiem pieteikuma izskatīšanā.
(3) Lietas dalībnieks pievieno paskaidrojumam tā norakstus
atbilstoši pārējo lietas dalībnieku skaitam.
(4) Pēc paskaidrojuma saņemšanas tiesnesis tā norakstu
nekavējoties nosūta pārējiem lietas dalībniekiem.
(5) Paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis pieteikuma par
izpildu raksta izsniegšanu izskatīšanai."
22. Izteikt 535.panta pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Lēmumu par izpildu raksta izsniegšanu vai motivētu
atteikumu to izsniegt pieņem tiesnesis uz iesniegto dokumentu pamata, neaicinot
lietas dalībniekus, 10 dienu laikā no dienas, kad beidzies termiņš
paskaidrojumu sniegšanai, bet, ja paskaidrojumi nosūtīti pārējiem lietas
dalībniekiem, 10 dienu laikā no paskaidrojumu nosūtīšanas dienas. Pieņemot
lēmumu par izpildu raksta izsniegšanu, tiesnesis izlemj arī jautājumu par
valsts nodevas par izpildu raksta izsniegšanu izdevumu atlīdzināšanu."
23. Izteikt 536. un 537.pantu šādā redakcijā:
"536.pants. Pamats
atteikumam izsniegt izpildu rakstu
(1) Tiesnesis atsaka izpildu raksta izsniegšanu, ja:
1) konkrēto strīdu var izskatīt tikai tiesa;
2) atbildētājs strīdā ir rīcībnespējīga fiziskā persona;
3) šķīrējtiesas līgums likumā noteiktā kārtībā ir atcelts vai
atzīts par spēkā neesošu;
4) pusei nebija pienācīgā veidā paziņots par šķīrējtiesas procesu
vai tā citu iemeslu dēļ nevarēja iesniegt savus paskaidrojumus, un tas būtiski
ietekmējis šķīrējtiesas procesu;
5) pusei nebija pienācīgā veidā paziņots par šķīrējtiesnešu
iecelšanu un tas būtiski ietekmējis šķīrējtiesas procesu;
6) šķīrējtiesa netika izveidota vai šķīrējtiesas process nenotika
atbilstoši šķīrējtiesas līguma vai šā likuma D daļas noteikumiem;
7) šķīrējtiesas nolēmums pieņemts par strīdu, kurš nav paredzēts
šķīrējtiesas līgumā vai kurš neatbilst šķīrējtiesas līguma noteikumiem, vai
arī tajā ir izšķirti jautājumi, kurus neietver šķīrējtiesas līgums. Šādā
gadījumā izpildu rakstu var izdot tajā šķīrējtiesas nolēmuma daļā, kura atbilst
šķīrējtiesas līgumam, ja vien to var nošķirt no jautājumiem, kas nav ietverti
šķīrējtiesas līgumā.
(2) Puse zaudē tiesības iebilst pret izpildu raksta izsniegšanu
saskaņā ar šā panta pirmās daļas 5. un 6.punktu, ja tā saskaņā ar šā likuma
525.pantu uzskatāma par atteikušos no savām tiesībām celt šādus iebildumus.
537.pants. Izpildu
raksta izsniegšanas atteikuma sekas
Pēc tam, kad lēmums par atteikumu izsniegt izpildu rakstu stājies
spēkā:
1) strīdu var izšķirt tiesā
vispārējā kārtībā, ja izpildu rakstu atteikts izsniegt uz šā likuma 536.panta
pirmās daļas 1., 2., 3. un 7.punkta pamata;
2) strīdu var atkārtoti nodot
izšķiršanai šķīrējtiesā, ja izpildu rakstu atteikts izsniegt uz šā likuma
536.panta pirmās daļas 4., 5. un 6.punkta pamata."
24. Papildināt pārejas noteikumus ar 20. un 21.punktu šādā
redakcijā:
"20. Šķīrējtiesas,
par kuru izveidi Tieslietu ministrijai paziņots līdz šā likuma spēkā stāšanās
dienai, sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas reģistrējas šā
likuma 486.pantā minētajā šķīrējtiesu reģistrā, iesniedzot likumā paredzētos dokumentus.
Ja šķīrējtiesa sešu mēnešu laikā nav reģistrējusies šķīrējtiesu reģistrā,
šķīrējtiesas līgumi, kuros ietverta norāde uz attiecīgo šķīrējtiesu, zaudē
spēku.
21. Pārejas noteikumi attiecībā uz šķīrējtiesu reģistrāciju stājas
spēkā 2005.gada 1.aprīlī."
Tieslietu ministre
V.Muižniece
Likumprojekta
Grozījumi Civilprocesa likumā
anotācija
I. Kādēļ normatīvais akts
ir vajadzīgs |
||||||||||||
1. Pašreizējās situācijas raksturojums |
Civilprocesa likums ir spēkā no 1999.gada 1.marta.
Piemērojot Civilprocesa likumu praksē, ir konstatēta nepieciešamība
grozīt esošo regulējumu šķīrējtiesu darbības jautājumos. Līdz
2004.gada 4.augustam Tieslietu ministrijas šķīrējtiesu reģistrā ir
reģistrētas 105 šķīrējtiesas. Reģistra vešanas laikā, šķīrējtiesu darbībā ir
konstatētas vairākas problēmas.
Saņemot iesniegumu par jaunas šķīrējtiesas izveidošanu, Tieslietu
ministrija ir tiesīga pieprasīt reģistrācijai nepieciešamos dokumentus, taču
neveic šķīrējtiesas kontroli, kas ietver ne tikai tās darbības pārbaudi, bet
arī iesniegtās informācijas patiesuma pārbaudi.
Vairāku šķīrējtiesu sniegtā informācija par atrašanās vietu un tālruņa
numuru ir nepatiesa, par ko liecina saņemto mutisko un arī rakstisko sūdzību
skaits.
Šķīrējtiesu nosaukumi ir diezgan līdzīgi, kā arī sniedz maldinošu
priekšstatu par šķīrējtiesu kompetenci, darbību un to darbības teritoriju. |
|||||||||||
2. Normatīvā
akta projekta būtība |
Lai uzlabotu šķīrējtiesu
reģistrāciju un kontroli, paredzot kārtību, kādā šķīrējtiesas reģistrējamas Uzņēmumu
reģistrā grozīts 486.pants un likums papildināts ar 486.1pantu. Šim
nolūkam Uzņēmuma reģistra pakļautībā tiks izveidots šķīrējtiesu reģistrs.
Paredzēts, ka Uzņēmumu reģistrā būs jāiesniedz iesniegums, kuram pievienots
šķīrējtiesas reglaments un citi dokumenti. Uzņēmumu reģistrs pārbaudīs šo
dokumentu atbilstību Civilprocesa likumā noteiktajām prasībām un tikai tad
pieņems lēmumu par ieraksta izdarīšanu šķīrējtiesu reģistrā vai atteikumu
izdarīt šādu ierakstu. Papildus tiks reglamentēti strīdi, kas nedrīkst tikt
nodoti izskatīšanai šķīrējtiesai, kā arī noteikti stingrāki nosacījumi strīdu
izšķiršanas kārtībai šķīrējtiesā un pušu procesuālo tiesību aizstāvībai.
Pastāvīgās šķīrējtiesas nosaukums nedrīkstēs sakrist ar Šķīrējtiesu reģistrā
jau reģistrētas tiesas nosaukumu, turklāt nedrīkstēs ietvert maldinošas ziņas
par šķīrējtiesas darbībai svarīgiem apstākļiem. Uz šķīrējtiesu nosaukumiem
attieksies komersantiem noteiktie firmas izvēles ierobežojumi. Paredzēts
noteikt vairākus līdz šim likumā nereglamentētus procesuālos termiņus
(tiesvedības apturēšanas, atsauksmes iesniegšanas termiņu). Paredzēts, ka,
izšķirot strīdu pastāvīgajā šķīrējtiesā, procesa dokumenti 10 gadus pēc
šķīrējtiesas procesa pabeigšanas paliks glabāšanā šķīrējtiesā. Tādējādi,
lai sakārtotu šķīrējtiesu procesuālo darbību, veikti grozījumi 487., 491.,
493., 499., 503., 507., 515., 519., 521., 522., 523., 526., 527., 528., 529.,
530., 533., 534., 535., 536., 537.pantos, kā arī likums papildināts ar
534.¹pantu. |
|||||||||||
3. Cita informācija |
|
|||||||||||
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz |
||||||||||||
1. Ietekme uz
makroekonomisko vidi |
Tiesību akta projekts šo jomu neskar. |
|||||||||||
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu |
Tiesību akta projekts šo jomu neskar. |
|||||||||||
3. Sociālo seku izvērtējums |
Lai sekmētu sociāli jūtīgo sabiedrības grupu aizsardzību,
sašaurināta šķīrējtiesu piekritība. Likumprojekts paredz, ka šķīrējtiesās
vairs nevarēs izskatīt strīdus par personu, kura normatīvajos aktos
noteiktajā kārtībā atzīta par maznodrošinātu, izlikšanu no dzīvojamām telpām;
strīdus starp darbinieku un darba devēju, kas radušies slēdzot, grozot,
izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot normatīvo
aktu noteikumus, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus (individuāls
darba tiesību strīds); strīdus par to personu pienākumiem, kas līdz
šķīrējtiesas nolēmuma pieņemšanai ir pasludinātas par maksātnespējīgām. Likumprojektā arī iekļauti stingrāki nosacījumi šķīrējtiesā
izskatāmo strīdu izšķiršanas kārtībai
un pušu procesuālo tiesību aizstāvībai. |
|||||||||||
4. Ietekme uz vidi |
Tiesību akta projekts šo jomu neskar. |
|||||||||||
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz |
||||||||||||
|
(tūkst. latu) |
|||||||||||
Rādītāji |
Kārtējais gads |
Nākamie trīs gadi |
Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada |
|||||||||
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|||||||
1. Izmaiņas
budžeta ieņēmumos |
Tiesību akta projekts šo jomu neskar. |
Tiesību akta projekts šo jomu neskar. |
Tiesību akta projekts šo jomu neskar. |
Tiesību akta projekts šo jomu neskar. |
Tiesību akta projekts šo jomu neskar. |
|||||||
2. Izmaiņas
budžeta izdevumos |
Tiesību akta projekts šo jomu neskar. |
Tiesību akta projekts šo jomu neskar. |
Tiesību akta projekts šo jomu neskar. |
Tiesību akta projekts šo jomu neskar. |
Tiesību akta projekts šo jomu neskar. |
|||||||
3.
Finansiālā ietekme |
Tiesību akta projekts šo jomu neskar. |
Tiesību akta projekts šo jomu neskar. |
Tiesību akta projekts šo jomu neskar. |
Tiesību akta projekts šo jomu neskar. |
Tiesību akta projekts šo jomu neskar. |
|||||||
4.
Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai |
Tiesību akta projekts šo jomu neskar. |
Tiesību akta projekts šo jomu neskar. |
Tiesību akta projekts šo jomu neskar. |
Tiesību akta projekts šo jomu neskar. |
Tiesību akta projekts šo jomu neskar. |
|||||||
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins |
Tiesību akta projekts šo jomu neskar. |
Tiesību akta projekts šo jomu neskar. |
Tiesību akta projekts šo jomu neskar. |
Tiesību akta projekts šo jomu neskar. |
Tiesību akta projekts šo jomu neskar. |
|||||||
6. Cita informācija |
Izmaiņas
budžeta ieņēmumos, to finansiālā ietekme, kompensējošie pasākumi un
detalizēti aprēķini tiks norādīti attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos,
jo pagaidām nav apzināts valsts nodevas apmērs.
Finansiālā ietekme uz budžetu ir plānojama nenozīmīga, ņemot vērā to,
ka Tieslietu ministrijā līdz šim ir informācija par aptuveni 100 izveidotām
šķīrējtiesām. Līdz ar reģistrācijas procesu to skaits varētu būt vēl mazāks.
Līdz ar to no šķīrējtiesu reģistrācijas procesa nav plānojami būtiski
ieņēmumi. |
|||||||||||
IV.
Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz |
||||||||||||
1. Kādi
normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un
vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz
Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā
likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī
termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt |
Likumprojekts skatāms vienlaicīgi ar
likumprojektu Grozījumi likumā par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru un
likumprojektu Grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām. Likumprojektiem
jāstājas spēkā vienlaicīgi. Tiks sagatavoti grozījumi Ministru kabineta
2003.gada 29.jūlija noteikumos Nr.243 Tieslietu ministrijas nolikums, izslēdzot
5.7.apakšpunktu. Tiks izstrādāti Ministru kabineta noteikumi,
kas noteiks valsts nodevas apmēru
ierakstu izdarīšanai šķīrējtiesu reģistrā, samaksas kārtību un atvieglojumus. |
|||||||||||
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām |
||||||||||||
1. Saistības
pret Eiropas Savienību |
Tiesību akta
projekts šo jomu neskar. |
|||||||||||
2. Saistības
pret citām starptautiskajām organizācijām |
Tiesību akta projekts šo jomu neskar. |
|||||||||||
3.
Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem
starptautiskajiem līgumiem |
Tiesību akta projekts šo jomu neskar. |
|||||||||||
4. Atbilstības izvērtējums Tiesību akta
projekts šo jomu neskar . |
||||||||||||
Attiecīgie
Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas
Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot
numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju |
|
|||||||||||
|
||||||||||||
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā
panta, punkta Nr.) |
Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta
Nr. |
Atbilstības pakāpe (atbilst/ |
Komentāri |
|||||||||
|
|
|
|
|||||||||
VI. Kādas konsultācijas notikušas, |
||||||||||||
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām
konsultācijas ir notikušas |
Konsultācijas nav notikušas |
|||||||||||
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija
(atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to
interesēs, neatbalsta) |
Tiesību akta projekts šo jomu neskar. |
|||||||||||
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir
veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis |
Informēšanas pasākumi nav veikti. |
|||||||||||
4.
Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem |
Konsultācijas nav notikušas. |
|||||||||||
5. Cita informācija |
Nav |
|||||||||||
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde |
||||||||||||
1. Kā tiks
nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai
tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju
funkcijas |
Tiesību akta izpilde notiks esošo valsts
institūciju ietvaros, Uzņēmumu reģistrā tiks izveidots šķīrējtiesu reģistrs.
Uzņēmuma reģistrs šo jauno papildus funkciju veiks esošā finansējuma
ietvaros. |
|||||||||||
2. Kā
sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu |
Tiks sagatavota informācija Tieslietu
ministrijas mājas lapā, normatīvais akts tiks iekļauts Normatīvo aktu
informācijas sistēmā (NAIS) un publicēts laikrakstā Latvijas Vēstnesis. |
|||||||||||
3. Kā
indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo |
Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt
Civilprocesa likumā paredzētajā kārtībā. |
|||||||||||
Tieslietu ministre V.Muižniece
28.09.2004; 16:30
1168
I.Kornete
Irita.Kornete@tm.gov.lv
Valsts sekretārs
|
Juridiskā dienesta
vadītāja |
Par kontroli atbildīgā
amatpersona |
Atbildīgā amatpersona |
|
|
|
|
M.Bičevskis |
I.Nikuļceva |
I.Brazauska |
I.Kornete |